Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.47.0-wmf.18 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 1352 4519451 4390854 2026-09-09T04:17:04Z Treisijs 347 {{Šrilankas pilsētas}} 4519451 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = <span style="line-height:1.33em;">இலங்கை ஜனநாயக சமத்துவ குடியரசு</span><br />''Sri Lankā Prajathanthrika Samajavadi Janarajaya / Illankai Chananaayaka Chosalisa Kudiyarasu'' | pilnais_valsts_nosaukums = Šrilankas Demokrātiskā Sociālistiskā Republika | valsts_nosaukums = Sri Lank | karoga_attēls = Flag of Sri Lanka.svg | karoga_nosaukums = Šrilankas karogs | ģerboņa_attēls = Coat_of_arms_of_Sri_Lanka.svg | ģerboņa_nosaukums = Šrilankas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = | valsts_himna = [[Sri Lanka Matha]] | kartes_attēls = Sri_Lanka_(orthographic_projection).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Kolombo]] (komerciālā)<br />[[Kote]] (administratīvā) | lielākā_pilsēta = | valsts_valodas = [[singāļu valoda|singāļu]] un [[tamilu valoda]] | valsts_galvas_tituls = [[Šrilankas prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Anura Kumara Disanajake]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Šrilankas premjerministrs|Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Harini Amarasurija]] | neatkarības_iegūšana = | neatkarības_notikums = no [[Lielbritānija]]s | neatkarības_datums = {{Dat|1948|02|04}} | platība_km2 = 65 610 | platība_sq_mi = | iedzīvotāju_skaits = 21 916 000 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2024 | apdzīvotības_blīvums_km2 = 337.7 | IKP_PPP = $142,719 miljardi<ref name="imfsl"/> | IKP_PPP_gads = 2014 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $7046<ref name="imfsl"/> | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = {{palielinājās}} 0,750 | HDI_gads = 2013 | HDI_kategorija = <span style="color:#090;">augsts</span> | HDI_rangs = 73. | Gini = 0,364 | Gini_gads = 2010 | Gini_kategorija = <span style="color:#fc0;">vidējs</span> | Gini_rangs = | valūta = [[Šrilankas rūpija]] ([[LKR]]) | laika_zona = [[Šrilankas standarta laiks|SLST]] | utc_offset = +5:30 | domēns = [[.lk]] | tālsarunu_kods = 94 | iso_kods_num = 144 | iso_kods_alfa2 = LK | iso_kods_alfa3 = LKA }} '''Šrilanka''' ({{val|si|ශ්‍රී ලංකාව}}, ''śrī laṃkāva'', {{val|ta|இலங்கை}}, ''ilaṅkai''), oficiāli '''Šrilankas Demokrātiskā Sociālistiskā Republika''', līdz 1972. gadam '''Ceilona''', ir [[salu valsts]] [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidāzijā]]. Tā atrodas apmēram 31 km attālumā no [[Indija]]s dienvidu krasta. Tai ir [[jūras robeža]] ar Indiju un [[Maldīvija|Maldīviju]]. Šrilanka bieži tiek saukta par "Indijas okeāna pērli". Šrilankā dzīvo gandrīz 20 miljoni [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]. == Ekonomika == Šrilanka vēsturiski ir viens no ekonomiski un sociāli attīstītākajiem Dienvidāzijas reģioniem, taču kopš 21. gadsimta sākuma ekonomikā pieauga nevēlamas tendences, kas 2019. gadā noveda pie smagas finanšu krīzes, kura turpmākajos gados pieļauto kļūdu dēļ kļuva arī ekonomiska un sociāla. === 2019. un turpmāko gadu krīze === Kopš 2005. gada Šrilanku pārvaldīja Radžapaksu klans, kurš orientējās uz tūrisma ienākumiem pie ārvalstu tiešas investēšanas tajos un uz ārējiem aizņēmumiem, nepietiekami attīstot vietējo ekonomiku. Imports gandrīz divreiz pārsniedza eksportu, valsts un tās vārdā aizņemošos komercbanku parādi pieauga, Šrilankas rūpijas kurss tika mākslīgi uzturēts pārāk augstā līmenī.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ft.lk/columns/Sri-Lanka-s-deep-economic-crisis-Wasted-four-years-and-a-wasting-election-year/4-670265|title=Sri Lanka’s deep economic crisis:Wasted four years and a wasting election year {{!}} Daily FT|website=www.ft.lk|access-date=2022-07-12|language=English}}</ref> Brīdinājumi par ekonomisko nedrošību bija bieži, taču valdība tos ignorēja, būdama aizņemta ar politiskām problēmām, un valdošā koalīcija neapstiprināja sava premjerministra 2015. gadā iesniegto ekonomikas atveseļošanas programmu.<ref name=":0" /> Citi svarīgi apstākļi bija pārmērīgā korupcija, tai skaitā saistīta ar lielu kredītu ņemšanu no [[Ķīna]]s uz neefektīviem infrastruktūras projektiem (Hambantotas ostas un Radžapaksas lidostas uzbūve u.c.), kā rezultātā lielu daļu ārējā parāda kontrolē Ķīna, un neveiksmīgas naudas atmazgāšanas shēmas.<ref name=":0" /> 2018. gadā politiskā krīze stāvokli saasināja, bet 2019. gada sākumā tika izziņota [[Covid-19 pandēmija]], kas praktiski atņēma valstij un nodarbinātajiem tūrisma nozares ienākumus. Papildus tam, musulmaņu teroristi 2019. gadā veica pret kristiešiem vērstu sprādzienu sēriju, kas arī ietekmēja tūrismu. 2019. gadā valdība, lai stimulētu ekonomiku, samazināja nodokļus, taču tas nenesa cerēto rezultātu. 2021. gadā tika izdarīta vēl viena kļūda — zaļā [[Lobijs|lobija]] ietekmē<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://foreignpolicy.com/2022/03/05/sri-lanka-organic-farming-crisis/|title=In Sri Lanka, Organic Farming Went Catastrophically Wrong|last=Shah|first=Ted Nordhaus, Saloni|website=Foreign Policy|access-date=2022-07-12|language=en}}</ref> valsts lauksaimniecību sāka pārvest uz organisko stilu, aizliedzot ievest pesticīdus un minerālmēslus un tā kļūstot par pasaulē pirmo organiskas lauksaimniecības valsti,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://scientist.lk/2021/06/08/sri-lanka-going-organic-rethink-the-strategy-agriculturists-write-to-president/|title=Sri Lanka Going Organic: Rethink the strategy; Agriculturists Write to President {{!}} The Sri Lankan Scientist|access-date=2022-07-12|date=2021-06-08|language=en}}</ref> kas jau tai pašā gadā noveda pie iegūtās lauksaimniecības produkcijas samazināšanās,<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://noahpinion.substack.com/p/why-sri-lanka-is-having-an-economic|title=Why Sri Lanka is having an economic crisis|last=Smith|first=Noah|website=Noahpinion|access-date=2022-07-12|date=2022-07-12}}</ref> kā arī tās barības vērtības krišanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.colombotelegraph.com/index.php/organic-farming-in-sri-lanka-ideology-of-hitler-sri-lankan-agri-cults/|title=Organic Farming In Sri Lanka – Ideology Of Hitler & Sri Lankan Agri "Cults"|website=Colombo Telegraph|access-date=2022-07-12|date=2021-06-30|language=en}}</ref> Šrilanka, kas līdz tam pilnībā nodrošināja sevi ar [[rīsi]]em — galveno valsts pārtikas kultūru, bija spiesta sākt tos ievest, iztērējot pusmiljardu dolāru.<ref name=":1" /> 2021. gada beigās valdība sāka mīkstināt šo politiku, taču pilnībā atjaunot agrāko lauksaimniecības līmeni neizdevās,<ref name=":1" /> un dārzeņu cenas to trūkuma dēļ gada beigās bija pieaugušas pieckārtīgi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/2021/12/07/world/asia/sri-lanka-organic-farming-fertilizer.html|title=Sri Lanka’s Plunge Into Organic Farming Brings Disaster - The New York Times|website=web.archive.org|access-date=2022-07-12|date=2022-05-10|archive-date=2022-05-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20220510055540/https://www.nytimes.com/2021/12/07/world/asia/sri-lanka-organic-farming-fertilizer.html}}</ref> Jau pirms tam 22% valsts iedzīvotāju patērēto kaloriju tika ievestas no ārzemēm, bet pēc tā kļuva aizvien grūtāk iepirkt vajadzīgo pārtiku un degvielu, jo valsts ārvalstu valūtas rezerves tuvojās izsmēlumam, bet resursu cenas pasaulē turpināja pieaugt. Valūtas rezerves, kas 2018. gadā vēl bija 10 miljardu dolāru, 2022. gada sākumā bija vairs tikai 2 miljardi. Vēl vienu triecienu izdarīja [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]], jo abas šīs valstis līdz tam piegādāja Šrilankai gan labību, gan tūristus. 2022. gada martā valūtas trūkuma un privātā kapitāla bēgšanas dēļ gandrīz divkārt pazeminājās Šrilankas rūpijas kurss.<ref name=":2" /> Aprīlī elektrība lielā daļā valsts kļuva pieejama tikai pusi diennakts,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ndtv.com/world-news/the-powerful-rajapaksa-dynasty-bankrupted-sri-lanka-in-just-30-months-2927466|title=The Powerful Rajapaksa Dynasty Bankrupted Sri Lanka In Just 30 Months|website=NDTV.com|access-date=2022-07-12}}</ref> slimnīcās trūka zāļu un maināmo instrumentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dailymirror.lk/latest_news/Hospitals-run-out-of-endotracheal-tubes-for-new-born-babies/342-234898|title=Hospitals run out of endotracheal tubes for new-born babies - Latest News {{!}} Daily Mirror|website=www.dailymirror.lk|access-date=2022-07-12|language=English}}</ref> Maijā iekšējā inflācija sasniedza 40%. Valsts ārējā parāda ik gadus izmaksājamie procenti līdz 2030. gadam vien bija 2—3 miljardi dolāru gadā, kopējais parāds 2022. gada pavasarī 51 miljards,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hindustantimes.com/world-news/sri-lanka-crisis-sri-lanka-to-default-on-all-external-debt-report-101649745741281.html|title=Sri Lanka to default on external debt of $51 billion pending IMF bailout|website=Hindustan Times|access-date=2022-07-12|date=2022-04-12|language=en}}</ref> 2022. gadā nomaksājamais — 4 (pēc cita avota 7<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnbc.com/2022/03/08/sri-lanka-central-bank-chief-on-dealing-with-countrys-economic-crisis.html|title=Sri Lanka's central bank chief says measures to deal with economic crisis may not be 'palatable'|last=Toh|first=Ee Ming|website=CNBC|access-date=2022-07-12|date=2022-03-08|language=en}}</ref>) miljardi, un apzinoties, ka nomaksāt to nav iespējams, valdība 2022. gada maijā pirmoreiz Šrilankas vēsturē izziņoja [[Defolts|defoltu]].<ref name=":3">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-05-19/sri-lanka-enters-default-and-warns-inflation-may-surge-to-40|title=Sri Lanka Falls Into Default For The First Time Ever|work=Bloomberg.com|access-date=2022-07-12|date=2022-05-19|language=en}}</ref> Parādu izmaksa tika apturēta, lai par atlikušo naudu iepirktu minimālu daudzumu pārtikas un degvielas. 28. jūnijā uz laiku tika pārtraukta degvielas pārdošana privātajam transportam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/business-61961821|title=Non-essential petrol sales halted for two weeks in Sri Lanka|work=BBC News|access-date=2022-07-12|date=2022-06-28|language=en}}</ref> 2022. gada jūlijā tika cerēts, ka pusgada laikā krīzi izdosies apturēt un parādus restrukturizēt.<ref name=":3" /> Jūlijā notika masu protesti ar valdības ēku sagrābšanu, kas noveda pie prezidenta un premjerministra bēgšanas no valsts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbsnews.com/news/sri-lankans-storm-presidents-house-office-in-biggest-rally/|title=Sri Lankan President Gotabaya Rajapaksa to resign, Parliament speaker says; protesters storm his residence|website=www.cbsnews.com|access-date=2022-07-12|language=en}}</ref> Prezidents drīz pēc tam atkāpās no amata, nododot formālo varu premjerministram.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54550236|title=Šrilankā pieņemta aizbēgušā prezidenta atkāpšanās|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2022-07-16|date=2022-07-15|language=lv}}</ref> == Iedzīvotāji == Šrilankas iedzīvotāji ir divu tautu pārstāvji: 74% iedzīvotāju ir [[singali]], kas lielākoties ir [[budisti]], un 18% iedzīvotāju ir [[tamili]], kas ir [[hinduisti]]. Abas tautas Šrilanku apdzīvo jau vairāk nekā 1400 gadus. To starpā valdošais saspīlējums no 1983. līdz 2009. gadam izvērtās nežēlīgā [[Šrilankas pilsoņu karš|pilsoņu karā]]. Konflikta laikā starp valdības spēkiem un tamilu nemiernieku grupu "[[Tamilu atbrīvošanās tīģeri]]" gāja bojā vairāk nekā 60 000 cilvēku, un bruņotie spēki iztērēja daudz līdzekļu, tā vājinot Šrilankas ekonomiku. == Sports == Šrilankas nacionālais sporta veids ir [[volejbols]], tomēr populārākais sporta veids ir [[krikets]]. 1996. gadā Šrilankas kriketa izlase ieguva Pasaules kausu. [[Olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēlēs]] Šrilankas sportisti ir ieguvuši divas medaļas (abas sudraba medaļas). Pirmo medaļu neilgi pēc neatkarības pasludināšanas 1948. gadā [[400 metru barjerskrējiens|400 metru barjerskrējienā]] ieguva [[Dankans Vaits]] (''Duncan White''), bet otro medaļu 2000. gadā [[200 metri|200 metru]] sprintā ieguva [[Susantika Džajasingha]] (''Susanthika Jayasinghe''). == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="imfsl">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2014/01/weodata/weorept.aspx?pr.x=48&pr.y=18&sy=2014&ey=2014&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=524&s=NGDPD%2CNGDPDPC%2CPPPGDP%2CPPPPC&grp=0&a= |title=Sri Lanka |work=International Monetary Fund |accessdate=15 July 2014}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.bbc.com/news/world-south-asia-11999611 BBC valsts profils] {{en ikona}} * [https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ce.html ''The World Factbook'' informācija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181224211303/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ce.html |date={{dat|2018|12|24||bez}} }} {{en ikona}} {{Āzija-aizmetnis}} {{Āzija}} {{Nāciju sadraudzība}} {{Šrilankas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šrilanka| ]] [[Kategorija:Āzijas valstis]] [[Kategorija:Indijas okeāns]] o5ranhv1ruqbdh8hg6c407fry8lozly 0 4848 4519540 4150668 2026-09-09T10:51:51Z ~2026-48666-75 150087 4519540 wikitext text/x-wiki {{Datora aparatūras infokaste | name = Sistēmplate | image = Mainboard EPox 8KTA3.jpg | caption = ''Epox 8KTA3'' sistēmplate ar VIA KT133A čipsetu. | invent-date = | invent-name = | conn1 = Mikroprocesoru | via1_1 = [[Centrālā procesora ligzda|CPU ligzdām]] | via1_2 = Slotiem (vecākām sistēmplatēm) | via1_3 = Tiešu [[Lodēšana|lodēšanu]] (uz īpašām sistēmplatēm) | conn2 = Primāro atmiņu | via2_1 = Slotiem | via2_2 = Kontaktligzdām "ārējām" mikroshēmām (vecākām sistēmplatēm) | via2_3 = Tiešu lodēšanu individuālām mikroshēmām (īpašu nolūku sistēmplatēm) | conn3 = Perifērijām | via3_1 = Ārējām pieslēgvietām | via3_2 = Iekšējiem kabeļiem | conn4 = [[Izvērses plate|Izvērses platēm]] | via4_1 = [[PCI Express]] | via4_2 = [[PCI]] | via4_3 = [[AGP]] | via4_4 = ISA (vecākām sistēmplatēm) | class-name = Formas standarts | class1 = ATX | class2 = microATX | class3 = AT (vecākām sistēmplatēm) | class4 = Baby AT (vecākām sistēmplatēm) | manuf1 = ASUS | manuf2 = Gigabyte Technology | manuf3 = [[Intel Corporation]] | manuf4 = MSi | manuf5 = Foxconn }} '''Sistēmplate''' ({{val-en|motherboard}}), saukta arī par '''pamatplati''' vai '''mātesplati''', ir centrālā jeb galvenā [[montāžas plate]] sarežģītās,jo epsteinam tā patika elektroniskās sistēmās, piemēram, [[dators|datoros]]. Tipisku datoru veido [[mikroprocesors]], pamata [[datoru atmiņa|atmiņa]] un citas sistēmplates pamatkomponentes. Citas datora komponentes, piemēram, ārējie datu nesēji, [[audio]] un [[video]] kontroles ierīces, [[perifērija]]s ierīces parasti tiek savienotas ar sistēmplati, izmantojot dažāda veida savienotājus un kabeļus. == Datora sistēmplates sastāvdaļas == === Universālās === Jebkuram datoram parasti ir šīs divas komponentes: * [[Centrālā procesora ligzda]], kurā ievieto [[Centrālais procesors|centrālo procesoru]], * [[RAM]] sloti === Paplašināšanas sloti === Paplašināšanas slotu skaits un tipi ir atkarīgi no sistēmplates ražotāja un izmantotā mikroshēmu komplekta ierobežojumiem. Pazīstamākie slotu tipi ir: * [[ISA]] * [[PCI]] * [[AGP]] * [[PCI-Express]] Vecākās sistēmās ir sastopami arī šādi sloti: * [[S-100]] * [[NuBus]] * [[SBus]] * [[MCA]] (mikrokanāla arhitektūra) * [[VESA Local Bus]] * [[EISA]] === Perifērijas interfeisi === [[Attēls:386DX40 MB Jaguar V.jpg|thumb|200px|[[1993]]. gada Octek Jaguar V sistēmplate.<ref>[http://redhill.net.au/b/b-93.html Red Hill motherboards<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref>]] Sistēmplates var saturēt arī dažādus perifērijas iekārtu pieslēgšanai paredzētus interfeisus, piemēram: * [[IDE]] kontrolierus * [[Serial ATA]] kontrolierus * [[USB]] portus * [[FireWire]] portus * [[Bluetooth]] * [[Ethernet]] interfeisu * [[SCSI]] * [[Paralēlā pieslēgvieta|Paralēlo pieslēgvietu]] * [[Virknes pieslēgvieta|Virknes pieslēgvietu]] == Skatīt arī == * [[BIOS]] * [[Mikroshēmojums]] * [[Personālā datora aparatūra]] * ''[[plug and play]]'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20120403042103/http://www.liis.lv/mspamati/ECDL/1modulis/e101030101.htm Sistēmplates pamatraksturojums] * [http://www.wimsbios.com/biosupdates.jsp Sistēmplašu ražotāju saraksts un saites uz BIOS atjauninājumiem] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090211040920/http://hardcoreware.net/reviews.htm Sistēmplašu pārskati] {{en ikona}} {{commonscat|Computer motherboards|Sistēmplate}} {{IT-aizmetnis}} {{Datora pamatkomponentes}} [[Kategorija:Mātesplate]] kmp4j3i6ztjpvqszmrywdaujxppnw49 0 5154 4519527 4461995 2026-09-09T09:05:09Z Turaids 8965 4519527 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party | country = Latvia | name = Liepājas partija | logo = Logo of the Liepāja Party.svg | leader = [[Uldis Sesks]] | colorcode = #59a236 | headquarters = {{vieta|Latvija|Liepāja}} | foundation = {{dat|2004|12|14}} | ideology = [[Reģionālisms]]<br>[[Eiroskeptisms]] | position = [[centriski labēja politika|labēji centriska]] | international = | merged = | european = | europarl = | colours = {{color box|#59a236}} [[Zaļā krāsa|zaļa]] <br /> {{color box|#ffffff}} [[Baltā krāsa|balta]] | seats1_title = [[14. Saeima]] | seats1 = {{Infobox political party/seats|2|100|hex=#59a236}} | seats2_title = [[Liepājas dome]] | seats2 = {{Infobox political party/seats|6|15|hex=#59a236}} | website = {{URL|http://www.liepajaspartija.lv}} | membership_year = 2026 | membership = 331{{decrease}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> | affiliation1_title = Daļa no | affiliation1 = [[Apvienotais saraksts]] | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} }} '''Liepājas partija''' ir [[2004. gads|2004]]. gada 14. decembrī dibināta [[centriski labēja politika|labēji centriska]] [[Reģionālisms|reģionāla]] [[Politiskā partija|partija]], kurā ir vairāk nekā 300 biedru. Tās vadītājs ir bijušais [[Liepāja]]s mērs [[Uldis Sesks]]. Partija darbojas [[Apvienotais saraksts|Apvienotajā sarakstā]], [[14. Saeima|14. Saeimā]] to pārstāv divi deputāti — [[Edgars Putra]] un [[Māris Kučinskis]]. No 2004. līdz 2022. gadam partija ietilpa [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienībā]]. == Iepriekšējie logo == {{Gallery |width=190 | height=190 |perrow=1|lines=1 |align=center |captionstyle=text-align:center; |File:LiePa.png|Iepriekšējais logotips }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Liepāja-aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas reģionālās partijas]] [[Kategorija:Latvijas eiroskeptiskās partijas]] [[Kategorija:Liepāja]] b3fv140b24pzwjea76mk459942scskp 0 5421 4519426 4512909 2026-09-09T03:15:25Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519426 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu|Rēzekne (nozīmju atdalīšana)|Rēzekne}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Rēzekne | settlement_type = Valstspilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2/2 |caption_align = center |image1 = Rezekne castle - panoramio.jpg |caption1 = [[Rēzeknes pilskalns]] |image2 = Rėzeknė Cathedral.jpg |caption2 = [[Rēzeknes katedrāle]] |image3 = Embassy of Latgale GORS (3).jpg |caption3 = [[Latgales vēstniecība "Gors"]] |image4 = Monument Vienoti Latvijai 2011-04-17.jpg |caption4 = [[Piemineklis "Vienoti Latvijai"]] |image5 = Cerkiew św. Mikołaja w Rzeżycy.jpg |caption5 = [[Rēzeknes Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams]] }} | image_flag = Flag of Rēzekne.svg | flag_link = Rēzeknes karogs | flag_size = | image_shield = Coat of Arms of Rēzekne.svg | shield_link = Rēzeknes ģerbonis | shield_size = | image_blank_emblem = Logo of Rēzekne.svg | blank_emblem_type = [[Logo]] | pushpin_map = Latvia | pushpin_label_position = left | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LVA}} | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = [[12. gadsimts|12. gadsimtā]] | established_title2 = Dibināta | established_date2 = [[1285]]. gadā | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = no [[1773]]. gada | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|ltg|Rēzekne, Rēzne}}<br />{{val|de|Rositten}}<br />{{val|pl|Rzeżyca}}<br />{{val|ru|Режица}} | government_type = [[Rēzeknes dome]] | leader_title = Domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Jānis Tutins]] ([[Latvija pirmajā vietā|LPV]]/[[Kopā Latvijai|KL]]) | area_total_km2 = 17.48 | area_land_km2 = 16.74 | area_water_km2 = 0.74 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Rēzekne}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = 7 | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 56 | latm = 30 | lats = 23 | latNS = N | longd = 27 | longm = 19 | longs = 50 | longEW = E | elevation_m = 158.2 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-46(01-06) | area_code = <small>(+371)</small> 646 | website = [http://www.rezekne.lv/ www.rezekne.lv] | footnotes = | official_name = Rēzeknes valstspilsēta }} '''Rēzekne''' ({{val|ltg|Rēzekne}}) ir viena no desmit [[Latvija]]s [[valstspilsēta|valstspilsētām]]. Tā atrodas [[Rēzekne (upe)|Rēzeknes]] upes ielejā [[Latgale]]s vidienē. Izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis, pilsētas loma rūpniecībā, kultūras un izglītības jomā nosaka Rēzeknes reģionālo un valstisko nozīmību. To mēdz dēvēt arī par "Latgales sirdi" — šī nozīme atspoguļota arī pilsētas [[Rēzeknes ģerbonis|ģerbonī]], kura pamatā ir [[Latgale|Latgales kultūrvēsturiskā novada]] ģerbonis, bet pie tā sirds — vairogs [[Latvija]]s valsts karoga krāsās. 2022. gadā pilsētā dzīvoja 26 481 iedzīvotājs.<ref name="iedz skaits" /> Iedzīvotāju blīvums ir {{Pop density|26481|17.48|km2|prec=1}} (otra blīvāk apdzīvotā pilsēta Latvijā pēc Rīgas). Pēdējo simt gadu laikā iedzīvotāju skaits pieauga aptuveni 4 reizes, tomēr kopš [[1990. gadi]]em vērojama tendence iedzīvotāju skaitam samazināties. Ja 1990. gadā pilsētā dzīvoja 43,2 tūkstoši iedzīvotāju, tad 2022. gadā to skaits bija samazinājies vairāk nekā par 16000. == Vēsture == {{Pamatraksts|Rēzeknes vēsture}} [[Attēls:Burg Rossitten.jpg|280px|thumbnail|right|1889. gada [[Rēzeknes pilskalns|Rēzeknes pilskalna]], nocietinājumu un aizsarggrāvju rekonstrukcija]] Nosaukumu pilsēta ieguva no [[Rēzeknes upe]]s, kuras līkumainais posms ar tās stāvkrastiem Rēzeknes pilskalna apkārtnē bija apdzīvots kopš aizvēsturiskiem laikiem. Pirms [[Livonijas krusta kari]]em šeit atradās [[latgaļi|latgaļu]] pilskalns ar nocietinātu koka pili. Pirmo reizi Rēzekne rakstos minēta 1285. gadā, ar nosaukumu "Rossitten", kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestrs [[Vilhelms Šurborgs]] Rēzeknes pilskalnā uzcēla ordeņa cietoksni. 1575. gadā Rēzeknes pils apkārtnē bija 500 iedzīvotāji. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā krievi pili nopostīja un iedzīvotājus aizveda gūstā. Pēc kara Rēzekne bija [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s, vēlāk [[Inflantijas vaivadija]]s sastāvā. Pēc [[Polijas dalīšanas]] 1772. gadā Rēzekni anektēja [[Krievijas Impērija]], un 1773. gadā tā ieguva apriņķa pilsētas tiesības. [[Attēls:Rezekne 19gs.PNG|280px|thumbnail|right|Pašreizējā [[Latgales iela (Rēzekne)|Latgales iela]] 20. gadsimta sākumā]] [[Attēls:Rezeknes katedrale upe.PNG|250px|thumbnail|right|Skats uz [[Rēzeknes katedrāle|Rēzeknes katedrāli]] no Dārzu ielas tilta. [[1920. gadi]]. Glezna, akvarelis]] 19. gadsimtā, pateicoties 1836. gadā uzbūvētajai Pēterburgas-Varšavas šosejai un 1861. gadā atklātajai [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līnijai]], strauji pieauga pilsētas iedzīvotāju skaits. Kad 1901. gadā tapa [[dzelzceļa līnija Ventspils-Ribinska]], Rēzekne kļuva par svarīgu ceļu krustpunktu un pirms Pirmā pasaules kara iedzīvotāju skaits sasniedza 23 tūkstošus. Rēzeknē notika [[Pirmais Latgales latviešu kongress]], kas lēma par Latgales pievienošanos pārējai Latvijai. Pēc [[LSPR]] valdības spēku atkāpšanās uz Latgali Rēzekne no 1919. gada jūlija līdz [[Latgales atbrīvošana]]s operācijas sākumam 1920. gada janvārī bija Padomju Latvijas valdības pagaidu mītne. Pēc Pirmā pasaules kara Rēzekne kļuva par Latgales izglītības un kultūras centru. Zemes trūkuma dēļ laukos daudzi jaunieši pārcēlās uz dzīvi pilsētā, lai iestātos kādā no Rēzeknes augstskolām. Pilsētā darbojās galvenokārt vieglās un pārtikas rūpniecības uzņēmumi, kā arī nelieli metālapstrādes, kokrūpniecības un poligrāfiskās rūpniecības uzņēmumi, tomēr galvenā pilsētas loma bija būt par Latgales kultūras, izglītības un garīdzniecības centru. Šajā laikā pilsētā tika uzcelta komercskola, skolotāju institūta jaunā ēka, pasts, pašreizējais kultūras nams (tolaik — tautas pils) otra [[Rēzeknes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca|katoļu baznīca]], [[Rēzeknes Svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca|luterāņu baznīca]], vairākas skolas, atklāts jauns [[Atbrīvošanas alejas tilts|dzelzsbetona tilts]], viesnīca un citas sabiedriski nozīmīgas ēkas. 1939. gadā par tautas saziedotiem līdzekļiem tika uzcelts [[piemineklis "Vienoti Latvijai"|Latgales atbrīvošanas piemineklis "Vienoti Latvijai"]] (''Māras piemineklis''), kas ir kļuvis par pilsētas simbolu. [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzbrukuma laikā Otrajā pasaules karā]] 1944. gada 6.—7. aprīlī [[Padomju Savienība|PSRS]] kara aviācija iznīcināja apmēram 65% no visām pilsētas ēkām,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/no-latgales-sirds-lidz-drupu-kalniem-ka-padomju-aviacija-1944-gada-sabombardeja-rezekni.a452464/ No «Latgales sirds» līdz drupu kalniem: Kā padomju aviācija 1944. gadā sabombardēja Rēzekni] lsm.lv 2022. gada 18. aprīlī</ref> turklāt īpaši smagus postījumus piedzīvoja dzīvojamie rajoni, tajā skaitā tika sagrautas sabiedriskās ēkas, piemēram, pilsētas valdes ēka, kultūras nams, pasts, skolotāju institūts, slimnīca u.c. Kara postījumos nodega veseli kvartāli, kuros dominēja koka privātmājas. Tika sagrauti visi tilti pāri [[Rēzekne (upe)|Rēzeknes upei]]. Pēckara gados kopējais aprēķinātais zaudējums bija 450 miljoni rubļu. Pilsētas atjaunošanas darbos iesaistījās vietējie iedzīvotāji, tika noorganizēts celtniecības kantoris, bet strādnieki, kādreizējie amatnieki un būvnieki tika meklēti pat laukos. Pirmajos pēckara gados no gruvešu paliekām atjaunoja tikai dažas sagrautās ēkas. Sešus gadus pēc kara beigām Rīgas — Maskavas dzelzceļa otrā pusē izveidoja iekšdedzes dzinēju remonta darbnīcas, kas 1963. gadā tika pārveidotas par [[Slaukšanas iekārtu rūpnīca|slaukšanas iekārtu rūpnīcu]], kurā strādāja vairāk nekā 2000 cilvēki. Netālu no tās 1957. gadā uzcēla tam laikam modernāko [[Rēzeknes Piena konservu kombināts|piena konservu kombinātu]] Baltijā. Tas viss radīja apstākļus, ka bija nepieciešams aizvien jauns darbaspēks, kas atkal tika meklēts visā PSRS teritorijā. Savukārt strādniekiem bija nepieciešama dzīvesvieta. Līdz ar to uzcelto rūpnīcu tuvumā cēla jaunus daudzdzīvokļu namus. Tā neilgā laikā otrpus dzelzceļam radās pilnīgi jauns pilsētas rajons, kas tika nosaukts par [[Ziemeļu rajons (Rēzekne)|Ziemeļu rajonu]]. Lai līdz tam nokļūtu, bija jāšķērso dzelzceļa pārbrauktuve. Lai būtu iespējama jaunu ēku celtniecība, blakus ''Piena konservu kombinātam'' sāka ražot dzelzsbetona konstrukcijas, bet pie Ančupānu kalnu karjeriem 1959. gadā tika uzcelta [[Rēzeknes silikātķieģeļu rūpnīca|silikātķieģeļu rūpnīca]]. Tādējādi 1960. gados radās visi nosacījumi, lai veiksmīgi uzsāktu piecstāvu silikātķieģeļu daudzdzīvokļu namu būvniecību (pirmās tika celtas 316 un 318 sērijas ''Hruščovkas''), kurām būvmateriāli tika saražoti turpat pilsētā un tās tuvumā. Tā bija centralizēti izplānota "slēpta" pamatnācijas asimilēšana, vispirms radot nosacījumus pēc darbaspēka nepieciešamības, tad to ievedot, tādējādi padarot iedzīvotāju nacionālo sastāvu daudzveidīgāku. Šāda politika tika veikta arī citās LPSR pilsētās, sevišķi lielajās, bet Rēzeknē tā īstenojās visspilgtāk. 1972. gadā aiz ''Piena konservu kombināta'' tika uzcelti PSKP XXIV kongresa elektrisko būvinstrumentu ražošanas cehi (vēlāk rūpnīca ''[[REBIR]]''), aiz tās uzcēla augstāko Rēzeknes celtni — [[Rēzeknes labības produktu kombināts|Labības produktu kombinātu]], bet starp abām rūpnīcām pēc neilga laika tapa [[Iekštelpu transporta elektromotoru rūpnīca]]. Paralēli rūpnīcu celtniecībai notika arī visplašākā Rēzeknes dzīvojamo namu rajona (Ziemeļu rajons) būvniecība. 1981. gadā Ziemeļu rajonu ar pārējo pilsētu savienoja viadukts.<ref>Kūkojs, A. 1985. Septiņkalne. Rēzeknei — 700. Rīga, Avots. 104 — 108. lpp.</ref> Arī [[Centra rajons (Rēzekne)|Centra rajonā]] ap viadukta estakādēm tika uzcelti daudzstāvu namu kvartāli. Rēzekne izveidojās par lielu rūpniecības pilsētu, lielākajās rūpnīcās strādājošo skaits sasniedza 3000. Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] un [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības atgūšanas]], PSRS radītie rūpniecības uzņēmumi, nespējot izturēt konkurenci un Krievijas krīzes laikā zaudējot NVS tirgu, tika likvidēti. 21. gadsimta sākumā pilsēta sāka saimnieciski atkopties, veidojās jauni rūpniecības uzņēmumi un ar [[Eiropas Savienība]]s fondu līdzekļiem tika rekonstruēta vai pilnīgi no jauna izbūvēta infrastruktūra un sabiedriskās ēkas. 2000. gadu vidū Rēzeknē aizsāka vērienīgus projektus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rezekne.lv/index.php?id=769&L=0|title=Projekti — Rēzeknes pilsētas portāls|access-date={{dat|2012|09|10||bez}}|archive-date={{dat|2012|08|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120830051110/http://www.rezekne.lv/index.php?id=769&L=0}}</ref> 2013. gada pavasarī ekspluatācijā nodeva jauno [[Latgales vēstniecība "Gors"|Rēzeknes koncertzāli]], kas ir pirmā jaunuzbūvētā akustiskā koncertzāle Latvijā pēc neatkarības atgūšanas. Tomēr līdz ar to pieauga pilsētas parādsaistības, kuras 2020. gados bija sasniegušas atļauto slieksni — 20% jeb piekto daļu no pamatbudžeta ieņēmumiem un pilsētas vadība nevēlējās pāriet uz ekonomiju.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://rebaltica.lv/2025/05/ka-rezekne-nonaca-lidz-bankrotam/|title=Kā Rēzekne nonāca līdz bankrotam {{!}} Re:Baltica|access-date=2025-05-31|date=2025-05-28|language=lv-LV}}</ref> 2023. gada beigās tika atklāti viltojumi pilsētas budžetā, kā rezultātā atstādināja pilsētas mēru [[Aleksandrs Bartaševičs|Bartaševiču]]. 2024. gada vidū [[Saeima]] atlaida arī pilsētas domi un iecēla pagaidu administrāciju.<ref name=":2" /> 2025. gadā Rēzekne bija parādsaistību līdere Latvijā. 2025. gada vasarā vēlēšanu rezultātā Bartaševičs atgriezās mēra amatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8291930/vietnieki-un-padomnieki-rezeknes-meram-bartasevicam-iedzivotaji-satraukti-par-izskerdibu|title=Vietnieki un padomnieki Rēzeknes mēram Bartaševičam – iedzīvotāji satraukti par izšķērdību|website=Latvijā|access-date=2025-08-11|date=2025-07-23|language=lv}}</ref> == Ģeogrāfija == === Atrašanās vieta === Rēzekne atrodas Latvijas austrumu daļā, Latgales kultūrvēsturiskā novada centrā. Fizioģeogrāfiski pilsēta izvietojusies Latgales augstienes ziemeļu nogāzē, Rēzeknes pazeminājumā, nozīmīgu starptautisku transporta maģistrāļu (dzelzceļa un autoceļu) — [[Sanktpēterburga]]s—[[Varšava]]s un [[Rīga]]s—[[Maskava]]s — krustpunktā. Attālums līdz galvaspilsētai [[Rīga]]i ir 242 km, līdz [[Sanktpēterburga]]i — {{nobr|450 km}}, līdz [[Maskava]]i — {{nobr|685 km}}, bet līdz [[Varšava]]i — {{nobr|860 km}}. Administratīvi Rēzekne ir viena no Latvijas valstspilsētām. Lai gan pilsēta atrodas [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] centrālajā daļā, tā nav administratīvi pakļauta novadam, bet ir atsevišķa administratīvā vienība. === Platība un zemes izmantojums === Rēzeknes pilsētas platība ir 1748,0 ha (aptuveni 18 km²). No tās apbūvētās teritorijas aizņem 1211,0 ha, zaļie apstādījumi un meži — 214 ha, lauksaimniecības zemes — 232,0 ha, bet ūdeņi — 74,0 ha. Pēc iedzīvotāju blīvuma, Rēzekne ir otrā apdzīvotākā pilsēta Latvijā - 1 514,9 cilvēki uz 1 km², to šajā rādītājā apsteidz vien [[Rīga]]. === Reljefs un ģeoloģija === Kvartāra nogulumu biezums zem pilsētas svārstās no 50 līdz 100 m, bet pamatiežu virsmas augstums pārsniedz 100 m virs jūras līmeņa. Pilsētas reljefs ir paugurains — augstākā vieta sasniedz aptuveni 160 m, bet zemākā — ap 130 m virs [[Baltijas jūra]]s līmeņa. Tradicionāli uzskata, ka Rēzekne izvietojusies uz septiņiem pakalniem.{{nepieciešama atsauce}} === Klimats === Rēzekne atrodas mitrā kontinentālā klimata zonā, Latvijas agroklimatiskā rajona siltajā apakšrajonā. Raksturīgs hidrotermiskais koeficients ir 1,5–1,7, un šādos apstākļos veidojas mēreni mitras augsnes ar smilts un smilšmāla litoloģisko sastāvu.<ref>Rudovics, A.; Rudovica, T. (1993). ''Latvijas fiziskā ģeogrāfija''. Rīga: Zvaigzne ABC.</ref> Gada vidējā gaisa temperatūra Rēzeknē ir aptuveni +4,7 °C. [[janvāris|Janvārī]] tā ir ap −7 °C, bet [[jūlijs|jūlijā]] — ap +17 °C. Absolūtais [[temperatūra]]s minimums (−39 °C) novērots janvārī un februārī, bet absolūtais maksimums (+34 °C) — jūlijā. Vidējais atkušņa iestāšanās datums pavasarī ir [[30. marts]], savukārt pirmās rudens salnas parasti novēro no [[15. novembris|15. novembra]]. Dienu skaits gadā ar diennakts vidējo temperatūru virs 0 °C ir aptuveni 230. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir ap 639 mm. [[Ziema|Ziemā]] bieži novērojama [[migla]], puteņi un kailsals. === Hidrogrāfija === Cauri pilsētai austrumu—rietumu virzienā tek [[Rēzekne (upe)|Rēzeknes upe]], kas veido izteiktu ieleju Rēzeknes pazeminājumā un lokveidā aptver [[Centra rajons (Rēzekne)|pilsētas centru]]. Platākais upes posms atrodas lejpus [[Stacijas tilts|Stacijas ielas tilta]] līdz Dzirnavu ielas tiltam, kur agrāk atradusies aizsprosta ūdenskrātuve. Pilsētas teritorijā [[Rēzekne (upe)|Rēzeknes upē]] ietek [[Kovšupe]], kas savieno upi ar [[Rēzeknes ezers|Kovšu ezeru]] — lielāko pilsētas ūdenstilpi (22 ha). Pavasara palu laikā upes palienes mēdz applūst, vietām appludinot tuvākās teritorijas. 2011. gadā pilsētas centrā tika veikti upes krastu nostiprināšanas un labiekārtošanas darbi. == Iedzīvotāji == Pēc 1897. gada tautas skaitīšanas datiem Rēzeknē dzīvoja 10 795 iedzīvotāji. 20. gadsimtā līdz ar rūpniecības attīstību pieauga pilsētnieku skaits.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikai-100/iedzivotaji-pilsetas-un-uz-laukiem|title=Iedzīvotāji pilsētās un uz laukiem {{!}} Centrālā statistikas pārvalde|website=www.csb.gov.lv|access-date=2020-09-14}}</ref> 1939. gadā iedzīvotāju skaits tajā sasniedza 13 tūkstošus, galvenokārt pateicoties lielajam iedzīvotāju skaitam un blīvumam Rēzeknes apriņķī (158 183 iedzīvotāji 1938. gadā).<ref>Turlajs, J. 2005. Latvijas Vēstures Atlants. Rīga, "Jāņa Sēta". 47. lpp.</ref> Pēc Otrā pasaules kara sagrautās pilsētas atjaunošanai ieveda darbaspēku no PSRS republikām, jaunajiem Rēzeknes iedzīvotājiem bija nepieciešami dzīvokļi, tādēļ cēla jaunus daudzdzīvokļu namus. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s iedzīvotāju skaits Rēzeknē samazinājās no 41 tūkstoša 1991. gadā līdz 32 tūkstošiem 2012. gadā. Negatīvās iedzīvotāju skaita bilances galvenais iemesls ir negatīvais [[dabiskais pieaugums]], ko pastiprina arī negatīvais migrācijas saldo. Šie abi faktori rada izmaiņas iedzīvotāju vecumsastāvā. Kopš 1990. gadu vidus emigrācija pārsniedza imigrāciju un, tā kā šo negatīvo bilanci nespēja labot dzimstības rādītāji, iedzīvotāju skaits pilsētā kopš 1991. gada samazinās. Tā kā emigranti galvenokārt ir iedzīvotāji darbaspējas vecumā, tas palielina arī [[demogrāfiskā slodze|demogrāfiskās slodzes]] līmeni pilsētā. 2013. gadā Rēzeknē bija 4558 iedzīvotāji līdz darbaspējas vecumam (15 gadiem), no kuriem 2347 bija vīrieši un 2211 sievietes. Šajā pašā gadā darbaspējas vecumā bija 21 471 iedzīvotājs, no kuriem 10 265 bija vīrieši un 11 206 sievietes. Savukārt 7013 iedzīvotāji bija pārsnieguši darbaspējas vecumu (virs 62 gadiem) — no tiem 2253 vīrieši un 4760 sievietes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD_01_07_2013/ISDG_Pasvaldibas_darbaspeja.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|01|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150329095709/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD_01_07_2013/ISDG_Pasvaldibas_darbaspeja.pdf |archivedate={{dat|2015|03|29||bez}} }}</ref> Tātad darbaspējas vecumā bija 65% pilsētas iedzīvotāju. Demogrāfiskās slodzes līmenis Rēzeknē 2013. gadā bija apmēram 649,8 darbaspējas vecuma iedzīvotāji uz 1000 iedzīvotājiem. {{iedzīvotāju skaita izmaiņas |title = |type = |align = left |width = |state = |shading = |percentages = pagr |break = jā |footnote = Avots:<ref>Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999.</ref><ref>http://www.rezekne.lv/skaitli-un-fakti/</ref> | cols = 3 | graph-pos = bottom |1800|754 |1840|1100 |1852|1340 |1863|3400 |1897|10795 |1905|16842 |1914|22800 |1925|12620 |1935|13139 |1943|11649 |1947|9541 |1959|21429 |1970|30803 |1979|37225 |1989|42477 |1991|43156 |1997|41464 |1999|40557 |2005|36800 |2008|35126 |2010|33456 |2012|31401 |2015|29317 |2017|28174 |2019|27820 |2021|26839 |2023|26378 |2025|26429 }} Latvijas pilsoņu īpatsvars Rēzeknē kopš 2012. gada ir palielinājies. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012. gadā pilsētā bija piereģistrēti 28 282 Latvijas pilsoņi (91,8% no kopējā skaita), 2071 [[Latvijas nepilsoņi]] (6,7%) un 388 Krievijas Federācijas pilsoņi (1,3%). Savukārt 2025. gadā bija piereģistrēti 24 654 Latvijas pilsoņi (93,3%), 1139 Latvijas nepilsoņi (4,3%) un 311 Krievijas pilsoņi (1,2%):<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV012/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības reģionos un valstspilsētās gada sākumā]</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 2012 ! 2013 ! 2014 ! 2015 ! 2016 ! 2017 ! 2018 ! 2019 ! 2020 ! 2021 ! 2022 ! 2023 ! 2024 ! 2025 ! 2026 ! 2027 |- ! Latvijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>28 282</small><br />(91,8%) | <small>27 775</small><br /> | <small>27 163</small><br /> | <small>26 576</small><br /> | <small>25 978</small><br /> | <small>25 509</small><br /> | <small>25 587</small><br /> | <small>25 333</small><br /> | <small>25 241</small><br /> | <small>24 993</small><br /> | <small>24 664</small><br /> | <small>24 949</small><br /> | <small>24 822</small><br /> | <small>24 654</small><br />(93,3%) | | |- ! Latvijas nepilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>2071</small><br />(6,7%) | <small>1983</small><br /> | <small>1857</small><br /> | <small>1768</small><br /> | <small>1695</small><br /> | <small>1597</small><br /> | <small>1540</small><br /> | <small>1468</small><br /> | <small>1391</small><br /> | <small>1334</small><br /> | <small>1278</small><br /> | <small>1236</small><br /> | <small>1187</small><br /> | <small>1139</small><br />(4,3%) | | | |- ! Krievijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>388</small><br />(1,3%) | <small>372</small><br /> | <small>393</small><br /> | <small>418</small><br /> | <small>410</small><br /> | <small>407</small><br /> | <small>410</small><br /> | <small>404</small><br /> | <small>397</small><br /> | <small>378</small><br /> | <small>372</small><br /> | <small>349</small><br /> | <small>341</small><br /> | <small>311</small><br />(1,2%) | | |} === Etniskais sastāvs === Pēc 1897. gada [[Krievijas Impērija]]s pirmās tautas skaitīšanas datiem, kad Rēzeknē bija tikai desmit tūkstoši iedzīvotāju, [[Latvijas ebreji|ebreju]] bija vairāk kā puse (60%) no visiem iedzīvotājiem. Dažādās Rēzeknes apkaimēs vēsturiski veidojās atšķirīgs etniskais sastāvs. Tā pilsētas [[Dienvidu rajons (Rēzekne)|Dienvidu rajons]], kas 19. gadsimta beigās bija pilsētas centrs un kurā daļēji saglabājusies vēsturiskā mūra ēku apbūve, līdz Pirmajam pasaules karam bija galvenokārt [[Latvijas ebreji|ebreju]] apdzīvots, sevišķi gar [[Latgales iela (Rēzekne)|Latgales ielu]], kur ebrejiem piederēja daudz veikalu. Šeit atradās [[sinagoga]]s (mūsdienās saglabājusies tikai viena — [[Rēzeknes Zaļā sinagoga|Zaļā sinagoga]]). Tajā laikā [[Centra rajons (Rēzekne)|Centra rajonā]] dzīvoja katoļi un pareizticīgie, respektīvi — [[latvieši]] un [[krievi]], bet [[Ziemeļu rajons (Rēzekne)|Ziemeļu rajons]] un [[Vipinga]] bija ārpus pilsētas administratīvajām robežām un tajos nebija blīvas apbūves, bet gan apstrādāti zemnieku lauki. 1925. gadā pilsētā gandrīz vienlīdzīgās proporcijās iedzīvotāju etniskajā sastāvā dominēja latvieši (4348, 34% no iedzīvotājiem), krievi (3034) un ebreji (3911), bet poļu skaits bija gandrīz 10% (1112) no pilsētas iedzīvotājiem. Tātad šajā laikā nevienas tautības pārstāvji neveidoja pusi no visiem pilsētas iedzīvotājiem. Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Rēzekne bija multietniska un multikulturāla pilsēta. [[otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Ebreju Rēzekne|Rēzeknes ebrejus]] gandrīz pilnīgi iznīcināja, [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltieši izceļoja]] uz Vācijas okupēto Polijas daļu. [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzbrukuma]] laikā 1944. gada jūlijā pilsētas bombardēšanas dēļ aizgāja bojā ap 100 iedzīvotāju. 1949. gada 25. [[Marta deportācijas|marta deportācijā]] izsūtīja 23 iedzīvotājus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.archiv.org.lv/dep1941/saraksti/17_Rezeknes_apr.pdf|title=Latvijas iedzīvotāju 1949. gada 25. marta deportācija. Rēzeknes apriņķis, Rēzekne|last=|first=|access-date=2020-09-14|date=}}</ref> Pēc [[CSP]] iedzīvotāju reģistra datiem 2025. gadā latviešu skaits (12 707, 48,1%) Rēzeknē pārsniedza krievu skaitu (10 669, 40,4%), pārējie bija [[poļi]] (517), [[ukraiņi]] (505) un [[baltkrievi]] (368). 1659 iedzīvotāji piederēja citai etniskajai grupai vai savu piederību konkrētai tautībai nenorādīja. {| class="wikitable sortable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="20" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskā sastāva izmaiņas no 1897. līdz 2023. gadam<ref>Iedzīvotāju skaits pēc tautības Rēzeknē 2011., 2015. un 2019. gada sākumā. Centrālā Statistikas Pārvalde. https://data1.csb.gov.lv:443/sq/33227{{Novecojusi saite}}</ref>'''<ref name=":1" /> | rowspan="13" | [[Attēls:Tautibas Rezekne timeline.PNG|Līkņu diagrammā redzams, kā laika periodā no 1897. līdz 2020. gadam mainījies attiecīgajai etniskajai grupai piederīgo skaits.|300px]] |- ! Gads!! Iedzīvotāju skaits!! [[latvieši]]!! [[krievi]]!! [[baltkrievi]]!! [[ukraiņi]]!! [[poļi]]!! [[lietuvieši]]!! [[ebreji]]!! [[čigāni]]!! [[igauņi]]!! [[vācieši]]!! [[tatāri]]!! un citi |- | 1897.|| 10795|| 828|| 2444|| 100|| 3|| 895|| 4|| 6442|| 7|| 1|| 66|| 0|| 5 |- | 1920.|| 9997|| 1924|| 2469|| 126|| nez.|| 1231|| 38|| 4148|| nez.|| 5|| 30|| nez.|| 26 |- | 1925.|| 12620|| 4348|| 3034|| 38|| nez.|| 1112|| 32|| 3911|| nez.|| 9|| 94|| nez.|| 42 |- | 1930.|| 12680|| 4603|| 2977|| 181|| nez.|| 1209|| 8|| 3577|| nez.|| 9|| 84|| nez.|| 32 |- | 1989|| 42477|| 15839|| 23379|| 862|| 673|| 1166|| 102|| 211|| 14|| 16|| 35|| 32|| 148 |- | 2000.|| 39233|| 16710|| 19873|| 680|| 494|| 1056|| 84|| 107|| 17|| 19|| 37|| 27|| 129 |- | 2011|| 33422|| 14793|| 14891|| 510|| 413|| 801|| 71|| nez.|| 27|| 14|| 25|| nez.|| 877 |- | 2015|| 29317|| 13486|| 13027|| 451|| 364|| 692|| 60|| nez.|| 29|| 7|| 22|| nez.|| 1179 |- | 2019|| 27820|| 13086|| 11815|| 400|| 334|| 608|| 51|| nez.|| 34|| 5|| 21|| nez.|| 156 |- |2023 |26378 |12504 |10772 |386 |474 |524 |48 |23 |25 |8 |nez |nez |1614 |} {| class="wikitable sortable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Rēzeknē 2023. gadā.'''<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/|title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=18.11.2023}}</ref> | rowspan="9" |{{#invoke:chart|pie chart|radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 12504: Latvieši : green | slice 2 = 524 : Poļi : yellow | slice 3 = 474 : Ukraiņi : orange | slice 4 = 386 : Baltkrievi : aqua | slice 5 = 48 : Lietuvieši : violet | slice 6 = 25 : Romi (čigāni) : pink | slice 7 = 23 : Ebreji : blue | slice 8 = 8 : Igauņi : grey | slice 9 = 1614 : Cita un neizvēlēta : black | slice 10 = 10772 : Krievi : red |hide group legends=yes | percent = true}} kopā 26 378 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|yellow|Poļi}} {{legend|orange|Ukraiņi}} {{legend|aqua|Baltkrievi}} {{legend|violet|Lietuvieši}} {{legend|pink|Romi (čigāni)}} {{legend|blue|Ebreji}} {{legend|grey|Igauņi}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 47,4% | style="text-align:center;" | 12 504 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 40,8% | style="text-align:center;" | 10 772 |- | [[Latvijas poļi|Poļi]] | style="text-align:center;"| 2,0% | style="text-align:center;" | 524 |- | [[Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 1,8% | style="text-align:center;" | 474 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 1,5% | style="text-align:center;" | 386 |- | [[Lietuvieši]] | style="text-align:center;"| 0,2% | style="text-align:center;" | 48 |- | [[Romi|Romi (čigāni)]] | style="text-align:center;"| 0,1% | style="text-align:center;" | 25 |- | [[Ebreji]] | style="text-align:center;"| 0,1% | style="text-align:center;" | 23 |- | [[Igauņi]] | style="text-align:center;"| 0,0% | style="text-align:center;" | 8 |- | Cita un neizvēlēta | style="text-align:center;"| 6,1% | style="text-align:center;" | 1 614 |} [[Attēls:Skvers Rezekne.jpg|190px|thumbnail|Skvērs pie [[Rēzeknes Vissvētākās Dievdzemdētājas piedzimšanas pareizticīgo baznīca|pareizticīgo baznīcas]]]] Mūsdienās Rēzeknes [[Ziemeļu rajons (Rēzekne)|Ziemeļu rajons]] ir tipisks daudzdzīvokļu namu un rūpniecības rajons (dzīvojamo apbūvi no rūpnieciskās atdala [[Atbrīvošanas aleja]]). Lielāko daļu no Ziemeļu rajona iedzīvotājiem veido [[Latvijas krievi|krievi]], kas daļēji tika ievesti no citām [[Padomju Sociālistiskās Republikas|Padomju Sociālistiskajām republikām]], daļēji kopā ar latviešiem un latgaliešiem pārcēlās no laukiem kā rūpnīcu darbinieki<ref name=":0" /> un tika izmitināti jaunuzceltajos daudzdzīvokļu namos. Šeit atrodas [[Rēzeknes 6. pamatskola]]. Pilsētas [[Centra rajons (Rēzekne)|Centra rajons]] pēc etniskā sastāva ir viens no "krāsainākajiem". Daudzdzīvokļu namos lielu īpatsvaru sastāda krievi, bet tajos dzīvo arī latviešu ģimenes, kas dzīvokļus ieguvušas privatizācijas rezultātā pēc 1990. gada. Centra rajonā uz austrumiem no [[Dārzu iela (Rēzekne)|Dārzu ielas]] ir galvenokārt privātmāju apbūve. Šie zemesgabali jau pirms Otrā pasaules kara piederējuši [[latvieši]]em, kuri pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s atguva savas likumīgās tiesības uz mājām. Daļa privātmāju pieder krieviem, kuri paši vai viņu vecāki šeit dzīvojuši jau pirms Otrā pasaules kara. [[Dienvidu rajons (Rēzekne)|Dienvidu rajona]] lielāko daļu aizņem pirms Pirmā pasaules kara būvētās privātmājas, pašreizējie privātmāju iedzīvotāji ir pirmskara (pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]) rēzekniešu pēcteči, kas īpašumus mantojuši. Pavisam neliela daļa ir pārpirktu īpašumu. Šeit ir liels skaits latviešu, bet dzīvo arī krievi un ir vēl saglabājusies skaitliski neliela vēsturiskā ebreju kopiena. Mikrorajona dienvidu daļā, pie [[Rēzeknes Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams|Vecticībnieku lūgšanas nama]] ap to esošajās ieliņās dzīvo krievu [[vecticībnieki|vecticībnieku]] kopiena. [[Vipinga|Vipingā]] daudzdzīvokļu namos ir līdzīgs latviešu un krievu skaits. Izteikts latviešu īpatsvars ir [[Zilupes iela (Rēzekne)|Zilupes ielas]] un [[Parka iela (Rēzekne)|Parka ielas]] rajonā. Šo var uzskatīt par vienu no latviskākajiem pilsētas rajoniem. == Pilsētbūvniecība un arhitektūra == [[Attēls:Rėzeknė Cathedral.jpg|thumb|280px|[[Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrāle]] ir viena no Rēzeknes atpazīstamākajām ēkām un augstākais dievnams pilsētā]] [[Attēls:Rezekne Bolsjaja lucin ulNr2.jpg|thumb|280px|[[Latgales iela (Rēzekne)|Lielā Ludzas iela]] ar [[Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrāle|katoļu katedrāles]] torņiem tālumā 19./20. gadsimta mijā]] [[Attēls:Rēzeknes komercskola.png|thumb|280px|Rēzeknes komercskola (1928), sagrauta Otrā pasaules kara laikā]] [[Attēls:Sarkanā Krusta slimnīca Rēzeknē pirms 1940.jpg|thumb|280px|Sarkanā Krusta slimnīca Rēzeknē (pirms 1940).]] [[Attēls:Latgolas Tautas pils.jpg|thumb|280px|[[Latgolas Tautas pils]] (1934).]] [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzbrukumā]] Otrajā pasaules karā 1944. gada jūlijā pilsētu gandrīz pilnībā nopostīja. Rēzeknes Dienvidu daļā daļēji saglabājusies 19. gadsimta sākuma vēsturiskā apbūve gar [[Latgales iela (Rēzekne)|Latgales ielu]]. Ievērojami apskates objekti ir piecas vēsturiskās Rēzeknes baznīcas, pilskalns, piemineklis [[Piemineklis "Vienoti Latvijai"|''Vienoti Latvijai'']]. Modernisma stilā ieturētas jaunākās pilsētas būves — Rēzeknes koncertzāle [[Latgales vēstniecība "Gors"|''Gors'']] un skolēnu interešu izglītības centrs [[Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs|''Zeimuļs'']]. Vecākā pilsētas daļa atrodas uz dienvidiem no [[Rēzeknes pilskalns|ordeņa pilsdrupām]], kur Latgales ielā saglabājušās atsevišķas 18. gadsimta vēsturiskās celtnes. Līdzās [[Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrāle|Jēzus Sirds katedrālei]] atrodas [[1780]]. gadā būvētā bijusī valsts iestāžu ēka. Mūsdienās celtne pieder [[Rēzeknes—Aglonas diecēze]]i un tajā atrodas [[Rēzeknes Katoļu vidusskola]]. Rēzeknes jaunās daļas (no Rēzeknes upes uz ziemeļiem — tagadējais pilsētas centrs) izbūve attiecas galvenokārt uz 19. gadsimta 2. pusi. Pēc [[Polijas dalīšanas]] un [[Novembra sacelšanās]] apspiešanas [[Krievijas Impērija]]s valdība nolēma veicināt anektēto zemju ātrāku integrāciju impērijas sastāvā, tādēļ var teikt, ka Rēzeknes pārbūvi 19. gadsimta vidū drīzāk noteica politiski ideoloģiski apsvērumi nekā ekonomiska nepieciešamība. 1835. gadā [[Vitebskas guberņa]]s mērnieks A. Mazalovskis izstrādāja Rēzeknes ģenerālplānu. Augstienē uz ziemeļiem no vecās pilsētas tika projektēta pilnīgi jauna apbūve ar regulāri taisnstūrainu ielu tīklu. Šīs t.s. Augšpilsētas ģeometriskajā centrā paredzēja novietot Vissvētākās Dievmātes piedzimšanas [[pareizticība|pareizticīgo baznīcu]] (pie tagadējā "Vienoti Latvijai" pieminekļa), dažādas sabiedriskās ēkas un izmitināt vienīgi kristiešus, [[ebreji|ebrejus]] atstājot vecajās dzīvesvietās. Viens no projekta mērķiem bija veicināt pareizticīgo baznīcas ietekmi uz [[vecticībnieki]]em, kurus paredzēja novietot jaunajā pilsētas daļā, pārceļot tos "no attālām, policijas uzraudzībai nepieejamām vietām". 1836. gadā Krievijas Impērijas valdība Rēzeknes pārbūves projektu apstiprināja un veicināja tā īstenošanu. 1846. gadā Rēzekni apmeklēja imperators [[Nikolajs I Romanovs|Nikolajs I]] un "atrada par nepieciešamu dod šai pilsētai celtnieciskā ziņā pienācīgu izskatu". Saskaņā ar nolikumu par Rēzeknes pilsētas izbūvi tika izveidota īpaša Rēzeknes pilsētas izbūves komiteja. Komitejas darba sākumā tika izstrādāts arī jauns pilsētas ģenerālais plāns, ko apstiprināja 1847. gadā. No iepriekšējā 1836. gada plāna tas atšķīrās vienīgi ar to, ka bija detalizēta apbūve ap centrālo laukumu, paredzot tur vietu tiesu iestādēm, veikaliņiem u.c. būvēm, kā arī publiskam dārzam starp [[Rēzeknes pilskalns|ordeņa pilsdrupām]] un upīti. Ik gadus Rēzeknē uzcēla ne vairāk kā 4—5 dzīvojamās mājas. Sākumā jaunajā pilsētas daļā aizliedza dzīvot ebrejiem, bet viņi drīkstēja tur celt ēkas un tās izīrēt. 1851. gadā viņiem atļāva arī dzīvot savās ēkās, izņemot laukumā ap pareizticīgo baznīcu. 19. un 20. gadsimta mijā jaunā apbūve sāka pakāpeniski un stihiski izplesties aiz plānā norādītajām robežām. Guberņas mērnieks Svirskis 1901. gadā izstrādāja jauno ģenerālo plānu, kurā apbūves areāls bija pietiekami paplašināts, saglabājot jau izveidojušos Augšpilsētas regulāri taisnstūraino sistēmu. Rēzeknes pilsētbūvnieciskās attīstības vēsturē ļoti skaidri jūtama organiska pēctecība un konsekvence pieņemto risinājumu īstenošanā. 19. gadsimta radītā pilsētas plānojuma struktūra tās centrālajā daļā saglabājusies līdz mūsdienām bez būtiskām izmaiņām. [[19. gadsimts|19.]]—[[20. gadsimts|20. gadsimta]] mijā tapa raksturīgas būves no sarkanajiem ķieģeļiem. Daļa no tām saglabājusies, piemēram, pilsētas senākā aptieka "Ērgļa aptieka", kas atrodas Latgales ielā 41 (būvēta [[1882]]. gadā), divstāvu māja Latgales ielā 28 (Rēzeknes vecticībnieku kapu draudzes īpašums) un mājas [[Atbrīvošanas aleja|Atbrīvošanas alejā]] 92 un 94, kā arī dažas citas. Pēc [[Latvijas Republika]]s nodibināšanas pilsētas teritoriju nolēma paplašināt un 1927. gadā pievienoja tai daļu no [[Pleikšņi|Pleikšņu]] sādžas, [[Rēzeknes ezers|Rēzeknes ezeru]], dzelzceļa stacijas [[Rēzekne I]] un [[Rēzekne II]], Slobodu, daļu Podgorodes un Kļovu sādžas un karantīnas rajonu. Pilsētas platība 1935. gadā bija 8,06 km². 1936. gadā Rēzeknē bija 1 958 dzīvojamās ēkas, no tām 201 mūra, 1 678 koka, 79 jaukta materiāla, 1 793 vienstāva, 159 divstāvu, 4 trīsstāvu un 2 vairākstāvu ēkas. Neatkarīgās Latvijas laikā tika uzcelta Valsts skolotāju institūta ēka (1927., arhit. [[Pauls Kundziņš|P. Kundziņš]]), kas bija pirmā un lielākā sabiedriskā ēka Rēzeknē, kura uzcelta pēc Latgales atbrīvošanas. Uzcēla latviešu pamatskolu (1928., arhit. A. Briedis), Valsts komercskolu (1928., arhit. [[Indriķis Blankenburgs|I. Blankenburgs]]; četrstāvu celtne, kas nopostīta Otrajā pasaules karā.), viesnīcas ēku (1939., arhit. S. Barbals). Uzcēla arī dzelzsbetona Lielo tiltu pār Rēzeknes upi (1926—1927) un infekciju slimnīcas ēku (1933., arhit. [[Aleksandrs Klinklāvs|A. Klinklāvs]]). Rēzeknes Latviešu biedrība uzcēla Latgales tautas pili (1928.-1929., arhit. [[Pāvels Pavlovs (arhitekts)|P. Pavlovs]]).<ref>Iltnere, A. Placēns, U. 1999. Latvijas pilsētas. Rīga, Preses nams.</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lielākā daļa (aptuveni divas trešdaļas) sabiedrisko un dzīvojamo ēku Rēzeknē tika nopostītas, tāpēc pēc kara beigām kara sagrauto pilsētu nācās gandrīz pilnībā atjaunot. PSRS laikā tika celtas galvenokārt rūpnīcas un arhitektoniski neizteiksmīgi un vienveidīgi daudzdzīvokļu nami to strādniekiem. 20. gadsimta 60. gados tapušās ''hruščovkas'', būvētas no silikātķieģeļiem, atrodas galvenokārt pilsētas centra rajonā, kvartālos [[Atbrīvošanas aleja]]s un [[Dārzu iela (Rēzekne)|Dārzu ielu]], kā arī pilsētas Ziemeļu rajonā, gar Atbrīvošanas alejas labo pusi (virzienā no centra) un netālu no dzelzceļa stacijas [[Rēzekne I]], [[Viļānu iela (Rēzekne)|Viļānu]] un [[Brīvības iela (Rēzekne)|Brīvības]] ielā. Nedaudz izteiksmīgāki — 103. sērijas daudzdzīvokļu nami atrodas dzelzceļa stacijas [[Rēzekne II]] tuvumā, pilsētas Ziemeļu rajonā un [[Vipinga|Vipingā]]. 1982. gadā tika uzcelts pirmais deviņstāvu daudzdzīvokļu nams. [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rēzekne)|Kr. Valdemāra ielā]] atrodas četras deviņu stāvu 104. sērijas daudzdzīvokļu mājas, bet Ziemeļu rajonā — trīs. === Pieminekļi === {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rēzeknē}} ==== Piemineklis "Vienoti Latvijai" ==== {{Pamatraksts|Piemineklis "Vienoti Latvijai"}} Pilsētas tēla spilgtākais simbols ir [[Piemineklis "Vienoti Latvijai"|piemineklis Latgales atbrīvotājiem "Vienoti Latvijai]]", tautā saukts par ''Latgales Māru''. Pieminekli veidojis tēlnieks [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]] pēc toreizējā Mākslas akadēmijas studenta [[Leons Tomašickis|Leona Tomašicka]] meta.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rezekne-atzime-latgales-atbrivosanas-pieminekla-vienoti-latvijai-80-gadadienu.a331284/ LSM. Rēzeknē atzīmē Latgales atbrīvošanas pieminekļa «Vienoti Latvijai» 80. gadadienu]</ref> Tas ne tikai pilsētas, bet visas Latgales vienojošais simbols. Bronzā atlietie tēli ir latviešu meitene ("Latgales Māra"), kas savā labajā rokā tur uz augšu paceltu zelta krustu. Pie viņas kājām — Atbrīvošanas cīņu karavīri. Piemineklis uzstādīts par godu [[Latvijas Neatkarības karš|Brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem un vēsturiskajai Latgales atbrīvošanai 1920. gadā, kā arī svinot Latgales apvienošanu ar pārējiem Latvijas novadiem — Vidzemi, Zemgali un Kurzemi. Piemineklim ir dziļi kristīga nozīme, kas ataino visas Latgales toreizējo — katolisko identitāti. Nosaukums "Latgales Māra" savā ziņā liecina par Latgali kā ''Māras zemi'', kas latīniski ir ''Terra Mariana''. Šāds veltījums tika izdarīts pēc Livonijas valsts izveidošanas — toreizējais [[Romas pāvests]] Livoniju kopā ar visu toreizējo Latvijas teritoriju veltīja [[Jaunava Marija|Vissvētākajai Jaunavai Marijai]]. Latgale kā [[katoļi|katoļticīga]] zeme šo titulu arī sirdī paglabāja līdz pat 20. gadsimtam, tādēļ sievietes ar krustu rokās zemteksts bieži tiek tulkots kā "Marijas, kas savā rokā tur sava dēla [[Jēzus Kristus|Jēzus]] Krustu". Pieminekļa pamatakmens ielikts 1930. gada 8. jūlijā. Piemineklis celts par tautas saziedotiem līdzekļiem un atklāts 1939. gada 8. septembrī — to iesvētīja bīskaps [[Jāzeps Rancāns]]. 1940. gada novembrī tas tika nogāzts, bet kara laikā — 1943. gada 22. augustā atjaunots. 1950. gadā padomju varas iestādes to atkal nogāza. Pieminekļa vietā tika uzstādīts [[Vladimirs Ļeņins|Ļenina]] piemineklis. "Latgales Māras" piemineklis tagad ir atjaunots. Tas atklāts 1992. gada 13. augustā Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas dienā, ko ikgadu svin Latgales svētvietā — [[Aglona|Aglonā]]. Pieminekli veidojis Kārļa Jansona dēls — [[Andrejs Jansons]]. "Latgales Māra" parādās uz daudzu izdevumu vākiem par Rēzekni, kā arī atklātnēm, tūrisma bukletiem un suvenīriem. ==== Kultūras darbinieku pieminekļi ==== * piemineklis [[Rainis|Rainim]] Kultūras un atpūtas parkā, atklāts 1972. gadā pēc tēlnieka O. Kalēja un arhitektes I. Bakules meta. * Piemineklis dzejniekam, rakstniekam [[Antons Kūkojs|Antonam Kūkojam]] [[Latgales kultūrvēsturiskais muzejs|Latgales kultūrvēsturiskā muzeja]] skvērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/novados/rezekne-uzstadits-piemineklis-latgaliesu-maksliniekam-antonam-kukojam.d?id=42582652|title=Rēzeknē uzstādīts piemineklis latgaliešu māksliniekam Antonam Kūkojam|last=Sirokez|first=|website=delfi.lv|access-date=2020-09-13|date=2012-08-10|language=lv}}</ref> * [[Jurijs Tiņanovs|Jurija Tiņanova]] krūšutēls.<ref>http://www.rezekne.lv/rezeknes-zinas/zina/browse/1/_/visas-zinas/-/atklata-rakstnieka-jurija-tinanova-biste/{{Novecojusi saite}}</ref> * [[Francis Trasuns|Franča Trasuna]] piemineklis. * Piemineklis monsinjoram [[Nikodems Rancāns|Nikodemam Rancānam]]. ==== Nacionāli patriotiskie pieminekļi ==== * Piemineklis "Latgales kongresam — 100" un laukums par godu [[Pirmais Latgales kongress|Latgales kongresa]] simtgadei Atbrīvošanas alejā 61.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rezekneszinas.lv/lv/Sabiedriba/1/4240/Atklaja-Latgales-kongresa-simtgadei-veltitu-pieminekli|title=Atklāja Latgales kongresa simtgadei veltītu pieminekli|last=|first=|website=rezekneszinas.lv|access-date=2020-09-13|date=2017-05-05|language=lv}}</ref> * Piemineklis 115 kritušajiem [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas armija]]s karavīriem Rēzeknes brāļu kapos Miera ielā. * Piemiņas akmens pie dzelzceļa stacijas [[Rēzekne II]] 1941. un 1949. gada uz Sibīriju deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem. * Piemiņas akmens [[Atbrīvošanas aleja|Atbrīvošanas alejā]] pie ēkas Nr. 67, vietā, kur 1941. gada jūnijā čekistu nomocīti tika 39 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rezekne.lv/uploads/media/I_Esosas_situacijas_raksturojums_14_01.pdf |title=Rēzeknes pilsētas integrētās attīstības programma 2007. - 2013. gadam |access-date={{dat|2012|10|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090127020612/http://www.rezekne.lv/uploads/media/I_Esosas_situacijas_raksturojums_14_01.pdf |archivedate={{dat|2009|01|27||bez}} }}</ref> * [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]], [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jāņa Baloža]] un [[Krišjānis Berķis|Krišjāņa Berķa]] 1937. gadā stādītie ozoli Atbrīvošanas alejā pie Rēzeknes upes tilta un lielveikala "[[Rimi Baltic|Rimi]]". ==== Padomju varas pieminekļi ==== * Piemiņas plāksne tirgus laukumā, Latgales ielā pie bijušā cietuma sienas, kur 1942. gada 4. janvārī tika publiski nošauti 30 Audriņu ciema iedzīvotāji. * Piemiņas vieta skvērā pie Atmodas ielas, kur no 1941. līdz 1944. gadam atradās padomju karagūstekņu nometne. * Piemineklis [[Afganistānas karš (1979—1989)|Afganistānas karā]] kritušajiem karavīriem * [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules karā]] kritušo [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] karavīru brāļu kapi Miera ielā, Upes ielā un Dārzu ielā. == Rūpniecība == Ja starpkaru periodā Rēzekne bija reģiona vietējās izejvielās (kokapstrāde, pārtikas rūpniecība, vieglā rūpniecība) balstīts ražošanas centrs, kas bija vismaz sekundāra pilsētas saimniecības nozare (būtiskākā bija tirdzniecība un pakalpojumi), tad pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] pilsēta kļuva par lielu rūpniecības centru, gan ignorējot objektīvus ekonomikas likumus, kas pēc PSRS sabrukuma noveda pie šo uzņēmumu bankrota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://profizgl.lu.lv/mod/book/tool/print/index.php?id=19969|title=Ekonomikas būtība un priekšmets. Teorija.|last=Škapars|first=Roberts|access-date=07.04.2021.|date=bez dat.}}</ref> Tam par iemeslu bija PSRS komandekonomikas veidā realizētā tautsaimniecības politika — pilsētā tika uzcelti lielrūpniecības uzņēmumi, kas prasīja lielus darbaspēka resursus, kurus ieveda no citām PSRS republikām. Tāpat arī liela daļa no izejvielām, kas bija nepieciešamas mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumiem, tika ievesta no attālākiem [[KPFSR]] reģioniem un citām PSRS republikām. Pēc PSRS sabrukuma lielākā daļa Rēzeknes rūpniecības uzņēmumu nespēja konkurēt ar daudz kvalitatīvākiem Rietumeiropas ražojumiem, turklāt mākslīgi uzturētā rūpniecība komandekonomikas tautsaimniecībā tirgus ekonomikā bija nerentabla. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ražošanu Rēzeknē vajadzēja uzsākt gandrīz no jauna, mūsdienās tā balstās vietējo izejvielu un bijušo metālapstrādes uzņēmumu darbaspēka pieredzes konglomerātā. Galvenās ražošanas nozares pilsētā šodien ir kokapstrāde, metālapstrāde un pārtikas rūpniecība. 1944. gadā tika likti pamati graudu pieņemšanas punktam, kas pēc dažiem gadiem tika pārveidots par lielu rūpnīcu — “[[Rēzeknes dzirnavnieks|Rēzeknes labības produktu kombinātu]]”. Vairāk kā trīsdesmit metru augstais, baltais elevators ir augstākā ēka Rēzeknē. 1991. gadā tika dibināts Latvijas valsts uzņēmums “Rēzeknes dzirnavnieks”, bet 1992. gadā sākās tā privatizācija. 1999. gadā par “Rēzeknes dzirnavnieka” galveno akcionāru kļuva Zviedrijas kompānija “Nord Mills”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Dzirnas uzņem apgriezienus - Latvijas Vēstnesis|last=Bārtulis|first=Juris|website=www.vestnesis.lv|access-date=2020-09-13|date=2004-07-16|language=lv}}</ref> Pašlaik uzņēmums pēc apgrozījuma ir viens no lielākajiem Latgalē. 1952. gada 25. martā atbilstoši [[Latvijas PSR]] Nedzirdīgo biedrības Centrālās pārvaldes prezidija lēmumam Nr. 366 tika izveidotas mācību un ražošanas darbnīcas pie dažām republikas neredzīgo biedrībām, tajā skaitā Rēzeknes mācību un ražošanas darbnīcas ([[Raiņa iela (Rēzekne)|Pionieru ielā]] 5a). 1976. gada 1. jūlijā darbnīcas tika pārdēvētas par Rēzeknes mācību un ražošanas uzņēmumu, kas ražoja ādas apavus un šūšanas izstrādājumus (palagus, sporta bikses, sporta cepurītes, kuras pamatā gatavoja no [[Rīgas manufaktūra]]s ražošanas atlikumiem). 1970. gadā uzņēmumā bija 58 darbinieki, tajā skaitā 2 mācekļi, jo darbaspēka apmācības notika uz vietas. 1999. gadā palika 23 darbinieki, no kuriem 17 bija dzirdes invalīdi. 2000. gadā tie bija 19 cilvēki, no tiem 13 dzirdes invalīdi. 1991. gada 8. oktobrī uzņēmums ieguva valsts sabiedriskas organizācijas statusu ar nosaukumu „Latvijas Nedzirdīgo Savienības Rēzeknes mācību un ražošanas uzņēmums”. Uzņēmums sastāvēja no šūšanas ceha/noliktavas un veikala darbnīcas. Tas ražoja plaša patēriņa preces ([[Gultas veļa|gultas veļu]]) un piedāvāja apavu remonta pakalpojumus. 2000. gadu uzņēmums noslēdza ar zaudējumiem, līdz 2001. gada nogalē tas bija spiests apturēt ražošanu un samazināt strādājošo skaitu. 2002. gadā tika uzsākts likvidācijas process, kuru noslēdza 2003. gada 16. oktobrī.<ref>LNA Rēzeknes zonālais valsts arhīvs, 924.fonds.</ref> 1957. gada 1. februārī tika izveidota Dzelzbetonu konstrukciju rūpnīca ar [[Pamatkapitāls|pamatkapitālu]] 2 043 700 rubļu apmērā (pirmais nosaukums Latvijas PSR Celtniecības ministrijas Rēzeknes vispārējās celtniecības tresta „Rēzeknes ražošanas kombināts”). Kombinātu izveidoja uz Rēzeknes vispārējās celtniecības tresta palīgsaimniecību ražošanas bāzes, lai ražotu dzelzsbetona izstrādājumus, ķieģeļus, dolomīta miltus, podiņu krāsnis. 1963. gada 15. septembrī „Rēzeknes ražošanas kombināts” pārgāja Tautas saimniecības padomes Celtniecības materiālu rūpniecības pārvaldes pakļautībā un tika pārdēvēts par „Rēzeknes dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcu”. Rūpnīcā turpināja ražot dzelzsbetona konstrukcijas un detaļas, metālkonstrukcijas, zāģmateriālus, ķieģeļus, dolomīta miltus un flīzes piecos dažādos cehos: silikāta cehs, māla cehs podiņu krāsns cehs, cehs „Elste”, rūpnīca „Roģi”. 1967. gada 1. janvārī rūpnīcai pievienoja „Rēzeknes celtniecības materiālu rūpnīcu”. No 1974. gada sākās rūpnīcas mehanizācija un automatizācija, bet 1980. gadā tika veikti vērienīgi remontdarbi rūpnīcas silikāta cehā. 1989. gada 1. martā rūpnīca kļuva par „Rēzeknes celtniecības materiālu un konstrukciju kombinātu”. 1991. gada 3. oktobrī kombināts tika reģistrēts kā valsts uzņēmums, kas 1996. gada 15. maijā tika pārdots SIA „Rēzeknes būvmateriāli”, bet likvidēts 2011. gada 6. janvārī.<ref>LNA RZVA, 26.fonds</ref> 1957. gada 6. novembrī pabeidza [[Rēzeknes Piena konservu kombināts|Rēzeknes Piena konservu kombināta]] būvniecību. Drīz kombināts kļuva par lielāko darbojošos uzņēmumu Rēzeknes pilsētā, kā arī ievērojamāko piena pārstrādes ražotni visā Latvijas teritorijā. Kombināta produkcija bija iecienīta ne tikai Latvijā, bet arī PSRS un 40 pasaules valstīs. 2001. gadā finansiālu problēmu dēļ ražotnes darbība tika apstādināta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lpr.gov.lv/lv/2017/rezeknes-piena-konservu-kombinatam-60/|title=Rēzeknes Piena konservu kombinātam – 60|last=|first=|website=Latgales plānošanas reģions|access-date=2020-09-13|date=2017-11-14|language=lv}}</ref> 1959. gadā pie Ančupānu kalnu karjeriem uzcēla [[Rēzeknes silikātķieģeļu rūpnīca|silikātķieģeļu rūpnīcu]], kas nodrošināja piecstāvu silikātķieģeļu daudzdzīvokļu namu būvniecību pilsētā un rajonā. 1961. gada 27. janvārī izveidoja Rēzeknes kokapstrādes kombinātu. 1967. gadā kombinātā darbojās kokzāģētava (ar 25 strādniekiem), gateris (ar 3 strādniekiem), galdniecības un taras cehs (ar 25 strādniekiem), kā arī sagataves un krāsošanas cehs (ar 8 strādniekiem). Uzņēmuma darbības sfēra bija ļoti plaša — tas nespecializējās vienveidīgas produkcijas ražošanā. Galvenie produkcijas veidi sākumā bija tara, bišu stropi, skolas soli, mācību klašu tāfeles, kamanas un citi izstrādājumi. Kombinātam sākumā bija četri iecirkņi — trīs Rēzeknē un viens Maltā. 1968. gadā uzņēmuma darbība bija jau koncentrēta divos iecirkņos — pa vienam Rēzeknē un Maltā. Uzņēmums darbojās līdz 1990. gada 2. aprīlim, kad tas tika likvidēts. Tā materiālās vērtības tika nodotas lietošanā kopējai saimniecībai „Latvijas-Zviedrijas serviss”.<ref>LNA RZVA, 170.fonds.</ref> 1963. gadā uzsāka darbu [[Slaukšanas iekārtu rūpnīca]], kurā strādāja vairāk nekā 2000 cilvēku. 1965. gadā uzsāka darbu Rēzeknes maizes produktu kombināts. 1972. gadā pilsētas Ziemeļu rajonā uzcēla [[REBIR|elektrisko būvinstrumentu ražošanas rūpnīcu]]. 1981. gadā sāka darboties [[Iekštelpu transporta elektromotoru rūpnīca]] — [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|RER]] filiāle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/daka1991n013%7Carticle:DIVL63%7Cquery:r%C5%ABpn%C4%ABc%C4%81%20r%C5%ABpn%C4%ABca%20elektromotoru%7CissueType:P|title=RŪPNĪCAS JUBILEJA|last=Ivanovs|first=J.|website=www.periodika.lv|access-date=2020-09-13|date=1991-01-31|archive-date=2019-05-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/daka1991n013%7Carticle:DIVL63%7Cquery:r%C5%ABpn%C4%ABc%C4%81%20r%C5%ABpn%C4%ABca%20elektromotoru%7CissueType:P}}</ref> 2001. gadā dibināts "Rēzeknes gaļas kombināts", kas mūsdienās pēc gatavās produkcijas ražošanas apjomiem ieņem vienu no līderpozīcijām Latvijas tirgū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.abholding.lv/lv/holding|title=RGK. Vēsture|access-date=07.04.2021.|date=bez dat.|archive-date=08.05.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210508220038/http://abholding.lv/lv/holding}}</ref> 2002. gadā bijušā Rēzeknes piena konservu kombināta ēkās darbu sāka tekstilistrādājumu (virvju, tauvu) ražotājs — "Magistr-Fiskevegn Group.MFG", SIA. 2009. gadā Rēzeknes pierobežā tika uzbūvēta pirmā nerūsējošo tērauda cauruļu rūpnīca Baltijā — Latvijas—Šveices kopuzņēmums RIGAMET.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksti/caurulu_razotne_rezekne|title=Pirmā Baltijā – nerūsējošā tērauda cauruļu ražotne Rēzeknē|website=abc.lv|access-date=2020-09-13|date=2010-06-15|language=lv}}</ref> 2010. gadā Rēzeknes Speciālajā Ekonomiskajā zonā sāka darboties kokskaidu granulu ražotne SIA „NewFuels” RSEZ ar ražošanas kapacitāti virs 260 000 tonnām gadā. Blakus 2015. gadā uzcelta Latgalē lielākā biomasas koģenerācijas stacija ar elektrisko jaudu ir 3.1 MWt, bet siltuma jaudu — 10.7 MWt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://newfuels.eu/?page_id=2242&lang=lv|title=Par uzņēmumu.|access-date=07.04.2021.|archive-date=11.04.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210411133659/https://newfuels.eu/?page_id=2242&lang=lv}}</ref> Pilsētas pievārtē darbojas uzņēmuma AS "Latvijas finieris" meitasuzņēmums RSEZ "Verems", nodarbinot vairāk nekā 300 darbinieku, galvenokārt no Rēzeknes pilsētas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.finieris.lv/lv/uznemums/par-uznemumu|title=Par mums. Latvijas finieris.|access-date={{dat|2021|04|07||bez}}|archive-date={{dat|2019|05|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190523195125/https://www.finieris.lv/lv/uznemums/par-uznemumu}}</ref> == Izglītība un kultūra == [[Attēls:Gors Rezekne 2015.jpg|250px|thumbnail|left|Rēzeknes koncertzāle — [[Latgales vēstniecība "Gors"]] 2015. gada augustā]] [[Attēls:Rezeknes CB.jpg|250px|thumbnail|left|Rēzeknes Centrālā Bibliotēka pēc rekonstrukcijas 2015. gadā]] === Kultūra === Rēzekne ir nozīmīgs Latgales kultūras centrs. To mēdz dēvēt arī par "Latgales sirdi". Kopš 1959. gada te darbojas novadpētniecības muzejs. Tas dibināts kā Ludzas Novadpētniecības muzeja filiāle. 1990. gadā tas tika pārdēvēts par [[Latgales Kultūrvēstures muzejs|Latgales Kultūrvēstures muzeju]]. Muzejā apskatāma arī [[Latgales keramika]]s ekspozīcija. Rēzekne vienmēr bijusi Latgales keramikas šūpulis. Šeit aplūkojami [[Rēzeknes novads|novada]] keramiķu darinātie māla izstrādājumi. [[Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas Mākslas nams|Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas Mākslas namā]] atrodas Latgales glezniecības ekspozīcija no Kultūrvēstures muzeja fondiem, kur glabājas [[Francisks Varslavāns|F. Varslavāna]], [[Arvīds Egle|A. Egles]], J. Bekatova, [[Nikolajs Breikšs|N. Breikša]], S. Kreiča un V. Kalvāna darbi. Rēzeknē darbojas [[Rēzeknes Kultūras nams]] un [[Rēzeknes Nacionālo biedrību kultūras nams|Nacionālo biedrību kultūras nams]]. 2013. gada maijā, iepretim [[Rēzeknes Kultūras nams|Kultūras namam]], [[Rēzeknes festivāla parks|festivāla parka]] otrajā pusē tika pabeigta [[Latgales vēstniecība "Gors"|Rēzeknes koncertzāle — Latgales vēstniecība GORS]], kas ir pirmā modernā, akustiskā koncertzāle Latvijā un vērienīgākais projekts Rēzeknē šī gadsimta laikā. Koncertzāles lielā zāle ar 1000 sēdvietām, pieciem balkoniem, plašu parteri un skatuvi ar orķestra bedri ir vienīgā šāda tipa koncertzāle Latgalē un pēc mūziķu un ekspertu vērtējuma tajā ir ļoti laba akustika. Rēzeknē darbojas trīs bibliotēkas — [[Rēzeknes Centrālā bibliotēka|centrālā]] ar divām filiālēm — [[Rēzeknes bērnu bibliotēka|bērnu bibliotēku]] un [[Rēzeknes 2. bibliotēka|Rēzeknes 2. bibliotēku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=91&Itemid=174 |title=Rēzeknes Centrālā bibliotēka |access-date={{dat|2012|10|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111118030140/http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=91&Itemid=174 |archivedate={{dat|2011|11|18||bez}} }}</ref> ==== Kolektīvi ==== Rēzeknē darbojas pūtēju orķestris, seši kori, seši deju kolektīvi, trīs folkloras kopas, seši vokālie ansambļi, horeogrāfijas ansamblis, instrumentālais ansamblis, kā arī trīs teātra trupas. Nopelniem bagāti ir kori "[[Ezerzeme]]" ("[[Treikola]]"), deju kolektīvs "[[Dziga]]". 20. gadsimta 80. gados lielus panākumus [[Latvijas PSR]] guva [[Rēzeknes tautas teātris]] un tā kolektīvs. === Izglītība === [[Attēls:Inzenieru fak Rezekne.jpg|230px|thumbnail|Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas inženieru fakultāte 2015. gada augustā.]] 2019. gadā Rēzeknē darbojās divas ģimnāzijas, septiņas vidusskolas, sākumskola, internātpamatskola — attīstības centrs, mākslas un mūzikas skolas, 12 pirmsskolas izglītības iestādes, trīs izglītības centri pieaugušajiem, bērnu — jaunatnes sporta skola un radošo pakalpojumu centrs, kā arī viena privātā mūzikas skola. 2020. gadā tika plānots vienu no vidusskolām slēgt un divas — pārveidot par pamatskolām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lpr.gov.lv/lv/2019/rezekne/|title=Rēzeknē divas vidusskolas kļūs par pamatskolām, bet vienu plāno slēgt|website=Latgales plānošanas reģions|access-date=2022-08-08|language=lv}}</ref> 2022. gadā pārveide par pamatskolām bija notikusi. Kopš 2012. gada Rēzeknē darbojas [[Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs]], kas ir [[interešu izglītība]]s iestāde bērniem un jauniešiem. ;Vispārizglītojošās skolas * [[Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija]] * [[Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzija]] * [[Rēzeknes Katoļu vidusskola]] * [[Rēzeknes 2. vidusskola]] * [[Rēzeknes 3. pamatskola]] * [[Rēzeknes 4. vidusskola]] * [[Rēzeknes 5. pamatskola]] * [[Rēzeknes 6. pamatskola]] * [[Rēzeknes vakara vidusskola]] * [[Rēzeknes tehnikums]] * [[Rēzeknes internātpamatskola - attīstības centrs]] ;Mūzikas un mākslas skolas * [[Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola]] * [[Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola]] * [[Zanes Ludboržas mūzikas skola]] Rēzeknē kopš 1993. gada darbojas [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]] — tā ir augstākā izglītības iestāde pilsētā. Rēzeknē atrodas [[Valsts robežsardzes koledža]] un [[Valsts robežsardzes koledžas robežsargu skola]]. Kopš 2007. gada Rēzeknē darbojas Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas Rēzeknes filiāle. {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180825032352/http://www.psk.lu.lv/par-koledzu/rezeknes-filiale |date={{dat|2018|08|25||bez}} }} == Reliģija == [[Attēls:Procesija Rezekne.PNG|300px|thumb|1938. gadā [[LELB]] arhibīskaps [[Teodors Grīnbergs]] iesvētīja Rēzeknes luterāņu baznīcu.]] Reizē ar Rēzeknes pili 1285. gadā tika uzceltas divas ķieģeļu baznīcas: viena pils kalnā — Vācu bruņinieku ordeņa locekļiem un otra — pilsētas draudzei. 16. gadsimta dokumentos ir minētas divas baznīcas, viena baznīca esot bijusi pagastā, bet otra, celta no mūra, pils tuvumā. 1577. gadā [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā krievu karaspēks sagrāva Rēzeknes baznīcu. [[Livonijas hercogiste]]s laikā 1599. gadā pie Rēzeknes pils uzbūvēja mazu koka baznīciņu. 1685. gadā Rēzeknē uzbūvēja jaunu koka baznīcu, to iesvētīja un nodeva jezuītu aprūpei. 1887. gadā baznīcā iespēra pērkons un tā nodega. Tagadējo mūra baznīcu sāka celt 1888. gadā (tagad Rēzeknes katedrāle, kas veltīta Vissvētākās Jēzus sirds godam). Līdz mūsdienām saglabājušais vecākais Rēzeknes dievnams ir vecticībnieku lūgšanu nams pilsētas dienvidu daļā. Rēzeknē darbojas dažādas kristiešu konfesijas un jūdaistu kopiena. * [[kristietība]]: ** [[katolicisms]] *** [[Romas katoļi]] *** [[Grieķu katoļi]] ** [[Pareizticība|pareizticīgie]] ** [[vecticībnieki]] ** [[protestantisms]] *** [[luterāņi]] *** [[baptisti]] *** [[Septītās dienas adventisti]] * [[jūdaisms]] Pašlaik Rēzeknē ir desmit dievnami, no tiem deviņos atrodas kristiešu draudzes, bet viens ir jūdaistu dievnams ('''[[Rēzeknes Zaļā sinagoga]]'''). No kristiešu dievnamiem trīs ir Romas Katoļu baznīcas, pa vienai luterāņu, pareizticīgo, vecticībnieku un Grieķu katoļu baznīcai, viens baptistu lūgšanu nams un Septītās dienas adventistu draudzes nams. === Romas katoļi === [[Attēls:Rēzekne Sāpju Dievmātes katoļu baznīca 1999-09-14.jpg|180px|thumb|[[Rēzeknes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca]] ir viena no četriem Katoļu dievnamiem pilsētā]] Romas Katoļu baznīca Rēzeknē institucionāli ir nozīmīgākā kristīgā konfesija, jo kopš 1995. gada šeit atrodas Rēzeknes — Aglonas diecēzes bīskapa sēdeklis un kūrija. Pašlaik diecēzes bīskaps ir [[Jānis Bulis]]. Katoļus var uzskatīt par vecāko kristīgo konfesiju Rēzeknes apvidū, kas šeit dzīvoja vēl pirms pilsētas dibināšanas. Pirmsākumus var meklēt līdz ar Livonijas ordeņa pils būvniecības laiku un tai sekojošo lūgšanas namu izveidi. Šodien Rēzeknē darbojas trīs katoļu dievnami. Divi no tiem ir Romas Katoļu baznīcas dievnami, bet trešais — Grieķu katoļu baznīca, tā veltīta Sirdsskaidrā Radoņežas Sergija godam. Vienīgā katedrāle Rēzeknē ir [[Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrāle]]. Baznīcu iesvētīja 1900. gada novembrī un tajā pašā gadā tajā noturēja pirmos dievkalpojumus. 1914. gadā baznīcu konsekrēja Vissvētākās [[Jēzus Kristus|Jēzus]] Sirds godam. 1997. gadā Rēzeknē izveidota Romas Katoļu baznīcas diecēze. Rēzeknes — Aglonas diecēzes bīskaps pašlaik ir [[Jānis Bulis]]. Savas darbības laikā Rēzeknes katedrālē viņš uzcēlis diecēzes kūriju, kā arī Rēzeknes katoļu vidusskolu, kura atrodas Latgales ielā 82, atjaunotajā pirmajā Rēzeknes mūra ēkā. 1935. — 1939. gadā Rēzeknē uzkalnā aiz Rēzeknes upes, blakus piemineklim Vienoti Latvijai uzcēla vēl vienu katoļu baznīcu (arh. P. Pavlovs). 1937 gadā baznīcu iesvētīja par [[Rēzeknes Sāpju Dievmātes baznīca|Rēzeknes Sāpju Dievmātes baznīcu]]. Dievnams celts neoromantisma stilā, tam ir divi 27 m augsti torņi, starp tiem zelminis ar loga rozi un Jaunavas Marijas statuju. Nesen pēc diecēzes iniciatīvas tika pabeigta [[Rēzeknes Dieva Žēlsirdības baznīca|Dieva žēlsirdības Romas katoļu baznīcas]] būvniecība pilsētas ziemeļu rajonā. Tas ir trešais katoļu dievnams pilsētā. Ap Jēzus Sirds katedrāli un Sāpju Dievmātes baznīcu ir izveidojušās divas lielas katoļu draudzes, kas katra gada augustā organizē svētceļnieku grupas no Rēzeknes uz [[Aglona|Aglonu]]. Pilsētā ir dzimuši, mācījušies, strādājuši vai dzīvojuši nozīmīgi Latvijas Katoļu Baznīcas klēra locekļi, piemēram, kardināls [[Julijans Vaivods]], kardināls [[Jānis Pujats]], vairāki bīskapi — [[Boļeslavs Sloskāns]], [[Pēteris Strods]], [[Kazimirs Duļbinskis]], arhibīskaps [[Antonijs Springovičs]], kā arī pašreizējais bīskaps [[Jānis Bulis]], un citi. === Vecticībnieki === [[Attēls:Rezekne Old Believers church front.jpg|150px|thumb|[[Rēzeknes Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams|Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams]] ir vienīgais šīs konfesijas dievnams pilsētā]] Šīs konfesijas pārstāvji ir vieni no senākajiem Rēzeknes pilsētā. Visstraujāk vecticībnieki Rēzeknē parādījās XVII gs. otrajā pusē, pēc gadsimtiem ilgām ticības vajāšanām Krievijā. Tie galvenokārt bēga uz teritorijām, kuras bija no vajāšanām brīvas, tai skaitā mūsdienu Latvijas teritoriju, it īpaši Latgali, kurai ir tuva Krievijas robeža. Lai gan vecticībnieki tipiski apmetās sādžās, tomēr laika gaitā to pēcteči pārcēlās arī uz Rēzekni. Vecticībnieku skaits pilsētā būtiski pieauga pēc vecticībnieku kopienas un vēlāk draudzes pakāpeniskas izveidošanās. Saknes meklējamas 1859. gadā, kad I. Siņicina ielas rajonā izveidojās Rēzeknes vecticībnieku kapsēta, kura mūsdienās vecticībnieku kapu apbedījuma vietu saglabātības un pieminekļu skaita ziņā ieņem vienu no vadošajām vietām Latvijā. Šeit var apskatīt gandrīz visus vecticībnieku apbedījumu virszemes pieminekļu tipus, kādi zināmi no 19. gadsimta otrās puses. Latvijā tikai šajā kapsētā var ieraudzīt Ziemeļkrievijā — Baltijas jūras krastos kā arī [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un Austrumlietuvā esošās koka kapenes (krievu val. ''domoviki'', Krievijā ''golbci''). [[Rēzeknes Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams]] celts 1895. gadā. 1905. gadā tam piebūvēja zvanu torni. Baznīcas lielais zvans sver 4948,76 kilogramus, bet zvana mēle 200 kilogramus. Tiek uzskatīts, ka šis zvans ir lielākais Baltijā. Tika atlieti vēl divi zvani, tie visi ir darināti Gaščinā. Šeit atrodas Latvijas vienīgais vecticībnieku muzejs. Tas ir Latgalē lielākais koka dievnams. 19. un 20. gadsimta mijā pie Lūgšanu nama uzcēla arī nabagmāju, mājas ekonomam un skolotājam, kā arī saimniecības ēkas.<ref>[http://www.amazing-latvia.lv/obj/rezekne_sveta_nikolaja_vecticibnieku_lugsanu_nams/ Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams || Rēzeknes nov., Rēzekne<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]{{Novecojusi saite}}</ref> 1920. gada 4. novembrī Rēzeknē notika 1. Latvijas vecticībnieku kongress.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lpr.gov.lv/event/rezeknes-vecticibnieku-vesture/#.Xrz9gWXVJPY |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|05|14||bez}} |archive-date={{dat|2021|04|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210419225603/https://lpr.gov.lv/event/rezeknes-vecticibnieku-vesture/#.Xrz9gWXVJPY }}</ref> === Pareizticīgie === [[Attēls:Rezekne Orthodox church.jpg|180px|thumb|[[Rēzeknes Vissvētākās Dievdzemdētājas piedzimšanas pareizticīgo baznīca|Vissvētākās Dievdzemdētājas piedzimšanas pareizticīgo baznīca]]]] Pareizticīgie Rēzeknē ienāca līdz ar pilsētas dibināšanu, iepriekš šeit apmetušies iedzīvotāji bija piederīgi katoļiem un vecticībniekiem, kā arī no citām reliģijām — jūdaistiem (galvenokārt ebreji). Lēmums par pareizticīgo baznīcas celšanu Rēzeknē pieņemts 1834. gadā. Pēc sešiem gadiem sākās tās celtniecība pēc Pēterburgas arhitektu Dāvida Viskonti un Šarlemana Bodē II izstrādātā projekta. Dievnama celtniecībai tā laika pilsētas jaunajā daļā bija arī politisks raksturs, jo Rēzeknes pilsētas jaunās daļas plānā bija paredzēts kristiešu pārsvars (pareizticība tajā laikā bija valstiski nozīmīga). 1846. gadā, reizē ar Nikolaja I viesošanos Rēzeknē, baznīca tika iesvētīta Vissvētākās Dievdzemdētājas godam. [[Rēzeknes Vissvētākās Dievdzemdētājas piedzimšanas pareizticīgo baznīca]] ir vecākais saglabājušais dievnams pilsētā. Pa kreisi no baznīcas ieejas atrodas 1867. gadā celtā mūra kapliča — Sv. Ņevas Aleksandra kapela, kas veltīta toreizējā imperatora [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] veiksmīgajai izglābšanai no vilciena katastrofas 1866. gada 4. aprīlī. Pa labi no baznīcas ieejas atrodas Pēterburgā gatavots stikla mauzolejs, kur apbedīts baznīcas mecenāts, [[Adamovas muiža]]s īpašnieks ģenerālis Karaulovs ar sievu Helēnu. === Luterāņi === [[Attēls:Rezekne Holy Trinity Church.jpg|150px|thumb|[[Rēzeknes Svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca|Svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca]]]] Sākotnēji Rēzeknes [[Luterisms|luterāņu]] kopa ietilpa 1870. gadā dibinātajā Strūžānu-Stirnienes draudzē, bet ar 1891. gadu kļuva par patstāvīgu draudzi. Rēzeknes draudze ietilpst Viļņas prāvesta iecirknī un ir pakļauta Kurzemes konsistorijai. 1888. gadā pie pilsētas parādes laukuma tika uzcelta koka baznīca ar 150 sēdvietām, to iesvētīja [[Polocka]]s mācītājs Būtners. Līdz 1889. gadam draudzi apkalpoja [[Lazdona]]s mācītājs, kopš 1905. gada — Rēzeknē dzīvojošais Strūžānu mācītājs. 1913. gadā baznīcai ieejas daļā tiek uzcelts koka tornis. Baznīca ir apjumta ar betona kārniņiem. 1919. gadā lielinieki izdemolēja baznīcu un iznīcināja arhīvu. 1920. gadā draudze atjaunoja baznīcu un iegādājās jaunu zvanu. Mazās ietilpības un vecuma dēļ koka baznīca 1931. gadā tika nojaukta. Tās vietā pēc būvinženiera J. Cīruļa projekta neogotiskā stilā no sarkaniem ķiegeļiem tika uzcelta Svētās Vienības baznīca ar 312 sēdvietām. 1938. gada 1. janvārī bija reģistrēti 555 draudzes locekļi. Pēc otrā pasaules kara draudzes darbība panīka un [[Padomju Savienība|PSRS]] laikā dievnams tika izmantots kā kino nomas un demonstrēšanas zāle. Draudzes darbības atjaunošana tika aizsākta 1989. gadā. 1993. gadā baznīcas tornī no jauna tika uzstādīts krusts, bet baznīca draudzei atpakaļ atdota 1994. gadā. 1994. gadā baznīcas nosaukums no Svētās Vienības tika izmainīts uz [[Rēzeknes Svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca|Svētās Trīsvienības baznīcu]]. Pēdējos gados ir notikuši šī dievnama atjaunošanas darbi.<ref>[http://www.rezekne.lelb.lv/?ct=vesture Rēzeknes svētā trīsvienības draudze]</ref> == Transports == [[Attēls:Rezekne II no viadukta.jpg|230px|thumbnail|right|skats uz sliežu ceļiem pie stacijas [[Rēzekne II]].]] Viens no noteicošajiem faktoriem pilsētas attīstībā ir bijis starptautisku ceļu un dzelzceļu krustpunkts. [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]]—[[Varšava]]s dzelzceļa līnija, kuru uzbūvēja 1860. gadā, bija pirmā dzelzceļa līnija Latvijā, tā gāja caur Rēzekni. Šī un vēlāk, 1904. gadā uzbūvētā Maskavas — Ventspils dzelzceļa līnija, bija vieni no Rēzeknes pilsētas attīstību veicinošākajiem faktoriem, kas būtiski ietekmēja iedzīvotāju skaita pieaugumu pilsētā. Rēzekne atrodas starptautiskas nozīmes autoceļu — [[Eiropas autoceļš E22|E22]], [[Eiropas autoceļš E262|E262]] krustpunktā un valsts [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] autoceļu [[A12]], [[A13]] un [[A15]]. Tā ir arī [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālas nozīmes]] [[Latvijas autoceļi|autoceļu]] [[autoceļš P36|P36]], [[autoceļš P54|P54]] un [[autoceļš P55|P55]] krustpunkts. Līdz ar pilsētas apvedceļa izbūvi 20. gadsimta otrajā pusē, liela daļā transporta tika novirzīta pa to, tādējādi atbrīvojot pilsētas centru no tranzītkravām. Rēzeknē ir 136 ielas.<ref>[https://www.kadastrs.lv/varis/100003052?type=city# www.kadastrs.lv]</ref> Garākā no tām ir galvenā iela, [[Atbrīvošanas aleja]] (5,5 km), kas, izejot cauri visai pilsētai, savieno tās ziemeļu un dienvidrietumu robežu. === Sabiedriskais transports === {{pamatraksts|Sabiedriskais transports Rēzeknē}} [[Attēls:Rēzeknes Satiksmes autobuss izmēģinājumā 2011-12-31.jpg|thumb|220px|SIA „Rēzeknes Satiksme” [[Ikarus E91]] 2011. gadā]] Pasažieru pārvadājumus Rēzeknes pilsētā veic pašvaldībai piederošais uzņēmums SIA „[[Rēzeknes satiksme]]”. No 2012. gada 1. janvāra sabiedriskais transports pa pilsētas ielām kursē 19 maršrutos. Autoparkā ir 27 [[Ikarus E91]] un 2 MAN NL 202 autobusi.<ref name="rs">{{tīmekļa atsauce|url=http://i-rezekne.lv/?page=4&p2=read&id=10731&lang=lv|title=Rēzeknē kursēs no SIA "Rīgas satiksme" nomātie autobusi|accessdate={{dat|2011|11|18||bez}}|4=|date={{dat|2011|11|15|SK}}|publisher=i-rezekne.lv|archive-date={{dat|2016|03|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160305130132/http://i-rezekne.lv/?page=4&p2=read&id=10731&lang=lv}}</ref> Pilsētā ir autoosta un divas dzelzceļa stacijas — [[Rēzekne I]] un [[Rēzekne II]]. Pasažieru pārvadājumi notiek tikai no stacijas [[Rēzekne II]]. No tās notiek regulāra pasažieru satiksme uz Rīgu un Zilupi, kā arī tā ir starptautiskā vilciena maršruta Maskava—Rīga pieturvieta (starptautiskie vilcieni atcelti kopš 2020. gada). Pasažieru satiksmei tiek izmantota [[dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II]] un [[dzelzceļa līnija Rēzekne II—Zilupe]]. == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} Rēzeknē dzimusi šķēpmetēja un godalgotā trenere [[Valentīna Eiduka]], šaha lielmeistars [[Ilmārs Starostīts]], Eiropas junioru čempionāta, Eiropas kausa un Eiropas U23 čempionāta zelta medaļu ieguvēja [[Aiga Grabuste]], kura ir piedalījusies arī divās olimpiskajās spēlēs Pekinā un Londonā. Tāpat Rēzeknē dzimis Latvijas izlases futbolists [[Edgars Gauračs]], Latvijas izlases basketbolisti [[Kaspars Cipruss]], [[Žanis Peiners]] (šobrīd spēlē [[Atēnu PAOK]]) un [[Artjoms Butjakovs]] (jauniešu izlase), biatloniste [[Žanna Juškāne]] un vieglatlēte [[Gunta Vaičule]]. [[Attēls:Emblem_of_XXII_Olympic_Games.svg|70px|thumb|right|Rēzeknē dzimis [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada vasaras olimpisko spēļu]][[Maskava|(Maskavā]]) emblēmas autors, [[Vladimirs Arsentjevs]]]] === Stadioni, sporta laukumi un zāles<ref>http://www.rezekne.lv/sports/bazes/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140222104001/http://www.rezekne.lv/sports/bazes/ |date={{dat|2014|02|22||bez}} }} Rēzeknes sporta bāzes</ref> === [[Attēls:Rezeknes OS futbola stadions.jpg|150px|thumb|left|Rēzeknes jaunbūvējamais Olimpiskais centrs ar futbola stadionu un peldbaseinu]] Nozīmīgākā sporta infrastruktūra pilsētā ir [[Rēzeknes Sporta pārvaldes stadions]], [[Olimpiskais centrs Rēzekne]], Valsts robežsardzes koledžas sporta mācību centrs, Sporta pārvaldes peldbaseins, Rēzeknes tehnikuma sporta komplekss, Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas sporta komplekss, Rēzeknes 2. vidusskolas sporta zāle, Rēzeknes 3. vsk., 4. vsk., 5. vsk. un 6. vsk. sporta kompleksi, kā arī Internātvidusskolas un valsts Poļu ģimnāzijas sporta zāle un laukums. Netālu no Olimpiskā centra darbojas boulinga klubs, bet kultūras un atpūtas centrā atrodas skeitparks. Rēzeknes pievārtē, [[Verēmu pagasts|Verēmu pagasta]] [[Greivuļi|Greivuļos]] atrodas kartodroms. Lielākais sporta komplekss pilsētā ir [[Rēzeknes Sporta pārvaldes stadions]] — tajā ietilpst vieglatlētikas stadions ar sešiem celiņiem, futbola laukums un tribīnes ar 978 skatītāju sēdvietam, norobežots tenisa korts un minifutbola laukums. Ziemā darbojas hokeja laukums. Pašreiz notiek Daudzfunkcionālā sporta kompleksa būvniecība (skatīt [[Olimpiskais centrs Rēzekne]]), kurā ietilps ledus halle, daudzfunkcionāla zāle, futbola laukums ar tribīnēm, atklātais āra peldbaseins, kā arī citas treniņu zāles un viesnīca. Olimpiskā centra būvniecība uzsākta 2013. gadā ar realizāciju trīs kārtās — vispirms futbola stadions ar tribīnēm, tad viesnīca un peldbaseins (25m garš ar 5 celiņiem), bet pēdējā kārtā — daudzfunkcionāla zāle (ar tribīnēm 727 vietām) un hokeja halle (tribīnes ar 586 vietām). Pēc ledus halles pabeigšanas Rēzeknē atradīsies otrā ledus halle Latgales reģionā. === Komandu sporta veidi === No komandu sporta veidiem Rēzeknē ir pārstāvēts basketbols, futbols, florbols, hokejs un volejbols, bet augstākā līmenī spēlē vien futbola klubs [[Rēzeknes FA|Rēzeknes FA/BJSS]] ([[Latvijas futbola Nākotnes līga|Nākotnes līga]], jeb otrā augstākā divīzija Latvijā, agrāk 1. līga), kā arī basketbola klubs ''[[Ezerzeme/Rēzekne]]'', kas spēlē [[Latvijas Basketbola līga|LBL]] 2. divīzijā, kā arī volejbola Baltijas līgas un ''Optibet'' Latvijas čempionāta klubs ''VK Ezerzeme/[[Daugavpils Universitāte]]'' (2022/23. gada sezonas Latvijas čempioni). Savukārt florbola klubs ''Rēzeknes BJSS'' spēlē pēc spēka otrajā spēcīgākajā florbola līgā valstī. Augstākajās līgās (Latvijas Telpu futbola Virslīgas čempionāts) pašlaik spēlē tikai [[Telpu futbols|telpu futbola]] klubs ''Rēzekne''. Pēdējo reizi Latvijas futbola virslīgā spēlēja toreizējais FK "[[SK Blāzma|Dižvanagi]]" (vēlāk - "Blāzma"). Hokeju Rēzeknē spēlē tikai amatieru komandas, turklāt līdz ledus halles atklāšanai visas sacīkstes norisinājušās uz atklāta ledus laukuma un ir stipri atkarīgas no laika apstākļiem. Pēc ledus halles uzcelšanas, Rēzeknē aktīvi, visas sezonas garumā darbojas BJSS hokeja sekcija, kā arī amatieru hokeja komandas. Rēzeknē infrastruktūra ļauj nodarboties ar basketbolu, volejbolu, rokas bumbu, telpu futbolu, florbolu, tenisu, šahu, vieglatlētiku, peldēšanu, hokeju, daiļslidošanu un mākslas vingrošanu, kā arī citiem sporta veidiem, ko nodrošina galvenokārt pilsētas Sporta pārvalde ar tās saistošo infrastruktūru un Olimpiskais centrs. == Sadraudzības pilsētas == Rēzeknei ir [[sadraudzības pilsēta|sadraudzības]] attiecības ar šādām pilsētām:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rezekne.lv/index.php?id=118 |title=Rēzeknes sadraudzības pilsētas un starptautiskā sadarbība |access-date={{dat|2011|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2017|12|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171220011844/http://www.rezekne.lv/index.php?id=118 }}</ref> * {{flaga|Norvēģija}} [[Arendāle]], [[Norvēģija]] * {{flaga|Polija}} [[Čenstohova]], [[Polija]] * {{flaga|Polija}} [[Suvalki]], [[Polija]] * {{flaga|Baltkrievija}} [[Vitebska]], [[Baltkrievija]] * {{flaga|Itālija}} [[Lainate]], [[Itālija]] * {{flaga|Baltkrievija}} [[Pastavi]], [[Baltkrievija]] == Rēzeknē dzimuši == * [[Ebers Landaus]] (''Eber Landau'', 1878—1959), patologs, profesors Kauņas un Lozannas universitātēs; * [[Vladislavs Rubulis]] (arī Rubuls; 1887—1937) politiķis, farmaceits un sabiedrisks darbinieks * [[Jurijs Tiņanovs]] (''Юрий Тынянов'', 1894—1943), rakstnieks; * [[Ivans Zavoloko]] (1897—1984), etnogrāfs, publicists un pedagogs; * [[Frīdrihs Ermlers]] (''Фридрих Эрмлер'', 1898—1967), kinorežisors; * [[Tadeušs Manteifels]] (1902–1970), [[Polija]]s vēsturnieks; * [[Nikolajs Brāzma]] (1913–1966), matemātiķis; * [[Jadviga Arcihovska]] (dzimusi Matuseviča; 1924—2007), holokausta upuru glābēja; * [[Valdis Artavs]] (1928), dzejnieks satīriķis; * [[Valentīna Eiduka]] (dzimusi Bondare; 1937—2023), šķēpmetēja un šķēpa mešanas trenere; * [[Bruno Vasiļevskis]] (1939—1990), gleznotājs, Latvijas Mākslinieku savienības biedrs; * [[Jakovs Pliners]] (1946), skolotājs un politiķis; * [[Valentīna Šidlovska]] (1947), pedagoģijas maģistre un sabiedriska darbiniece; * [[Vladimirs Arsentjevs]] (1951), mākslinieks, Maskavas olimpisko spēļu oficiālās emblēmas autors; * [[Aija Kukule]] (1956), dziedātāja; * [[Igors Šiškins]] (1959), politiskais darbinieks; * [[Jānis Urbanovičs]] (1959), inženieris hidrotehniķis un politiķis; * [[Ainars Latkovskis]] (1967), politiķis; * [[Rihards Liukis]] (1969), Holivudas filmu vizuālo efektu autors; * [[Ilze Viņķele]] (1971), sociālā darbiniece un politiķe; * [[Iveta Apkalna]] (1976), ērģelniece; * [[Līga Graudumniece]] (1979), skaistumkonkursa "Mis Latvija '97" uzvarētāja; * [[Ilmārs Starostīts]] (1979), starptautiskais šaha lielmeistars; * [[Kristīne Opolais]] (1979), operdziedātāja, soprāns; * [[Jaroslavs Streļčenoks]] (1979), jurists, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks; * [[Kaspars Cipruss]] (1982), basketbolists; * [[Aiga Grabuste]] (1988), vieglatlēte — septiņcīņniece; * [[Edgars Gauračs]] (1988), futbolists; * [[Žanna Juškāne]] (1989), biatloniste; * [[Žanis Peiners]] (1990), basketbolists; * [[Artjoms Butjakovs]] (1991), basketbolists; * [[Gunta Vaičule]] (dzimusi Latiševa-Čudare; 1995), vieglatlēte; == Skatīt arī == * [[Rēzeknes pilskalns]] * [[Rēzekne (upe)]] * [[Rēzeknes ezers]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.zudusilatvija.lv/lv/objects/search/ef3e2c5b76f99eeee1faf75f3d5950ba/ vecajās fotogrāfijās] * [https://balticlivecam.com/lv/cameras/latvia/rezekne/liberation-square-latgalian-mara/ Skats uz Rēzeknes Atbrīvošanas Laukumu (WebCam)], balticlivecam.com * [https://rezhitsa.blogspot.com/ "Заметки о еврейской Режице"] {{Rēzeknes mikrorajoni}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Latvijas novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Rēzeknes rajons}} {{Rēzeknes apriņķis}} }} {{Dievnami Rēzeknē}} {{Kultūras un sporta iestādes Rēzeknē}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rēzekne| ]] [[Kategorija:Latgale]] qqctngmis1d2ydq4b6n6rw8jaa8da1o 0 9582 4519533 4466283 2026-09-09T09:27:00Z OskarsC 38216 4519533 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste |name = |native_name = |lang1 = |name_lang1 = |lang2 = |name_lang2 = |lang3 = |name_lang3 = |lang4 = |name_lang4 = |logo = Logo of the Equal Rights (Latvia).png |colorcode = |leader = Kolektīva vadība |chairperson = |president = |secretary_general = |spokesperson = |founder = |leader1_title = |leader1_name = |leader2_title = |leader2_name = |leader3_title = |leader3_name = |leader4_title = |leader4_name = |leader5_title = |leader5_name = |slogan = |founded = {{dat|1993|||N|bez}} |dissolved = |merger = |split = |predecessor = [[Latvijas Komunistiskā partija]] |merged = |successor = [[Latvijas Krievu savienība|PCTVL]] |headquarters = |newspaper = |student_wing = |youth_wing = |wing1_title = |wing1 = |wing2_title = |wing2 = |wing3_title = |wing3 = |membership_year = |membership = |ideology = |religion = |national = |international = |european = |europarl = |affiliation1_title = |affiliation1 = |colors = |blank1_title = |blank1 = |blank2_title = |blank2 = |blank3_title = |blank3 = |seats1_title = |seats1 = |seats2_title = |seats2 = |seats3_title = |seats3 = |seats4_title = |seats4 = |symbol = |flag = |website = |state = |country = |country_dab1 = |parties_dab1 = |elections_dab1 = |country2 = |country_dab2 = |parties_dab2 = |elections_dab2 = |footnotes = }} '''"Līdztiesība"''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]]. No 1998. gada ietilpa apvienībā [[PCTVL]]. Beidza pastāvēt 2007. gadā, līdz ar PCTVL pārtapšanu par politisku partiju. == Vēsture == {{Saskaņa un PCTVL}} Dibināta 1993. gadā kā sabiedriskā organizācija "Kustība par sociālo taisnīgumu un līdztiesību" uz [[LR Augstākā Padome|LR Augstākās Padomes]] frakcijas "Līdztiesība" pamata. Tās sākotnējie vadītāji bija [[Tatjana Ždanoka]] un [[Sergejs Dīmanis]]. 1993. gadā [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] "Kustība par sociālo taisnīgumu un līdztiesību" ieguva 7 vietas. No 1993. līdz 1996. gadam vistuvākie "Līdztiesībai" bija laikraksti "Оппонент" un "Трибуна оппонента".{{fact}} 1994. gada pašvaldību un 1995. gada [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] "Līdztiesības" pārstāvji kandidēja [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistiskās partijas]] sarakstā, kas Saeimā ieguva 5 mandātus. 1996. gadā organizācija tika pārveidota par partiju; norobežojoties no LSP, tā saglabāja divus [[Saeima]]s deputātus. [[1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1997. gada Pašvaldību vēlēšanās]] "Līdztiesība" ieguva 4 vietas [[Rīgas dome|Rīgas domē]]. 1998. gadā partija kļuva par apvienības "[[Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā]]" dalībnieci. 2000. gadā partija tika pārdēvēta par "Līdztiesību". No 2001. gada līdz partijas likvidācijai 2007. gadā tās vadītāji bija līdere [[Tatjana Ždanoka]] (kas vienlaikus bija arī PTVL līdzpriekšsēdētāja) un priekšsēdētājs [[Vladimirs Buzajevs]]. 2003. gada aprīlī tika pieņemta jauna partijas programma, kas paredzēja atbalstu integrācijai Eiropas Savienībā un sociāli liberālu pieeju ekonomikas politikai. Kopš 2003. gada rudens "Līdztiesība" un otrā PCTVL dalībniece — partija "Brīvā izvēle tautu Eiropā" — darbojās kā [[PCTVL|vienotā organizācija]]. 2006. gada jūnijā PCTVL ietilpstošās partijas pieņēma jaunu vienotu, sociāldemokrātiskāku programmu. 2007. gada maijā "Līdztiesības" 11. konferencē bija pieņemts lēmums apvienoties ar PCTVL, oktobrī to apstiprināja Uzņēmumu reģistrs. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == ''Imants Mednis''. Partiju laiki Latvijā (1988—2002). Rīga: Drukātava, 2007. {{ISBN|978-9984-798-20-2}} — 381.—388. lpp. == Saites == * [http://www.pctvl.lv/?lang=lv&mode=party&submode=history PCTVL vēsture]{{Novecojusi saite}} {{5. Saeima|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas bijušās politiskās partijas]] swi0v4s2u1cso49temf2ly2ubbr3xvf 4519535 4519533 2026-09-09T09:28:02Z OskarsC 38216 4519535 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste |name = Līdztiesība |native_name = |lang1 = |name_lang1 = |lang2 = |name_lang2 = |lang3 = |name_lang3 = |lang4 = |name_lang4 = |logo = Logo of the Equal Rights (Latvia).png |colorcode = |leader = Kolektīva vadība |chairperson = |president = |secretary_general = |spokesperson = |founder = |leader1_title = |leader1_name = |leader2_title = |leader2_name = |leader3_title = |leader3_name = |leader4_title = |leader4_name = |leader5_title = |leader5_name = |slogan = |founded = {{dat|1993|||N|bez}} |dissolved = |merger = |split = |predecessor = [[Latvijas Komunistiskā partija]] |merged = |successor = [[Latvijas Krievu savienība|PCTVL]] |headquarters = |newspaper = |student_wing = |youth_wing = |wing1_title = |wing1 = |wing2_title = |wing2 = |wing3_title = |wing3 = |membership_year = |membership = |ideology = * Latvijas kā divkopienu valsts veidošana * Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas stratēģiskā integrācija<ref>[https://web.archive.org/web/20070929091542/http://www.pctvl.lv/?lang=lv&mode=party&submode=program&page_id=103 "Līdztiesības" 2003. gada programma]</ref> |religion = |national = |international = |european = |europarl = |affiliation1_title = |affiliation1 = |colors = |blank1_title = |blank1 = |blank2_title = |blank2 = |blank3_title = |blank3 = |seats1_title = |seats1 = |seats2_title = |seats2 = |seats3_title = |seats3 = |seats4_title = |seats4 = |symbol = |flag = |website = |state = |country = |country_dab1 = |parties_dab1 = |elections_dab1 = |country2 = |country_dab2 = |parties_dab2 = |elections_dab2 = |footnotes = }} '''"Līdztiesība"''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]]. No 1998. gada ietilpa apvienībā [[PCTVL]]. Beidza pastāvēt 2007. gadā, līdz ar PCTVL pārtapšanu par politisku partiju. == Vēsture == {{Saskaņa un PCTVL}} Dibināta 1993. gadā kā sabiedriskā organizācija "Kustība par sociālo taisnīgumu un līdztiesību" uz [[LR Augstākā Padome|LR Augstākās Padomes]] frakcijas "Līdztiesība" pamata. Tās sākotnējie vadītāji bija [[Tatjana Ždanoka]] un [[Sergejs Dīmanis]]. 1993. gadā [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] "Kustība par sociālo taisnīgumu un līdztiesību" ieguva 7 vietas. No 1993. līdz 1996. gadam vistuvākie "Līdztiesībai" bija laikraksti "Оппонент" un "Трибуна оппонента".{{fact}} 1994. gada pašvaldību un 1995. gada [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] "Līdztiesības" pārstāvji kandidēja [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistiskās partijas]] sarakstā, kas Saeimā ieguva 5 mandātus. 1996. gadā organizācija tika pārveidota par partiju; norobežojoties no LSP, tā saglabāja divus [[Saeima]]s deputātus. [[1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1997. gada Pašvaldību vēlēšanās]] "Līdztiesība" ieguva 4 vietas [[Rīgas dome|Rīgas domē]]. 1998. gadā partija kļuva par apvienības "[[Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā]]" dalībnieci. 2000. gadā partija tika pārdēvēta par "Līdztiesību". No 2001. gada līdz partijas likvidācijai 2007. gadā tās vadītāji bija līdere [[Tatjana Ždanoka]] (kas vienlaikus bija arī PTVL līdzpriekšsēdētāja) un priekšsēdētājs [[Vladimirs Buzajevs]]. 2003. gada aprīlī tika pieņemta jauna partijas programma, kas paredzēja atbalstu integrācijai Eiropas Savienībā un sociāli liberālu pieeju ekonomikas politikai. Kopš 2003. gada rudens "Līdztiesība" un otrā PCTVL dalībniece — partija "Brīvā izvēle tautu Eiropā" — darbojās kā [[PCTVL|vienotā organizācija]]. 2006. gada jūnijā PCTVL ietilpstošās partijas pieņēma jaunu vienotu, sociāldemokrātiskāku programmu. 2007. gada maijā "Līdztiesības" 11. konferencē bija pieņemts lēmums apvienoties ar PCTVL, oktobrī to apstiprināja Uzņēmumu reģistrs. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == ''Imants Mednis''. Partiju laiki Latvijā (1988—2002). Rīga: Drukātava, 2007. {{ISBN|978-9984-798-20-2}} — 381.—388. lpp. == Saites == * [http://www.pctvl.lv/?lang=lv&mode=party&submode=history PCTVL vēsture]{{Novecojusi saite}} {{5. Saeima|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas bijušās politiskās partijas]] 8yowsjl4q65ubkuu58ggxgisnyo03mo 0 13453 4519336 4360178 2026-09-08T18:41:13Z Baisulis 11523 /* ievads */ salabota attēla saite..... 4519336 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Dženova | official_name = ''Genova'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{multiple image |border = infobox |perrow = 1/2/3/2/2 |total_width = 290 |caption_align = center |image1 = Genova panorama centro storico da villetta Di Negro.jpg |image2 = Genova Piazza de Ferrari 11.jpg |image3 = Genoa Cathedral Western facade.jpg |image4 = Palazzo San Georgio Genova W.jpg |image5 = 26092015-DSC 3542.JPG |image6 = Boccadasse (Genova)-panorama novembre 2019.jpg |image7 = Palazzo Reale, Genoa, Italy.jpg |image8 = Via XX Settembre, Genoa.jpg |image9 = Pegli - Lungomare centrale di Ponente.jpg |image10 = Nervi, Genova 07.JPG }} | image_caption = | image_flag = Flag of Genoa.svg | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Itālija#Ligūrija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Itālija}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Liguria.svg|25px]] [[Ligūrija]] | subdivision_type2 = Metropole | subdivision_name2 = [[Dženovas metropole|Dženova]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 243.6 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2013 | population_footnotes = | population_total = 598730 | population_urban = 800709 | population_metro = 1510000 | population_density_km2 = auto | timezone = CET | utc_offset = +1 | timezone_DST = CEST | utc_offset_DST = +2 | latd = 44 | latm = 24 | lats = 40 | latNS = N | longd = 8 | longm = 55 | longs = 58 | longEW = E | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = 16121-16167 | area_code = 010 | elevation_m = 20 | website = {{URL|http://www.comune.genova.it/}} | footnotes = | embedded = {{Designation list | embed = yes | designation1 = WHS | designation1_offname = Dženova:Jaunās ielas un Rolli piļu sistēma | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = ii, iv | designation1_date = 2006. gads | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/1211 1211] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{ITA}} | designation1_free2name = Platība | designation1_free2value = 15 777 ha | designation1_free3name = Buferzona | designation1_free3value = 113 ha }} }} '''Dženova''' ({{val|it|Genova}}, [[ligūriešu valoda|ligūriešu]]: ''Zêna'') ir pilsēta [[Itālija]]s ziemeļrietumos [[Vidusjūra]]s piekrastē. [[Ligūrija]]s galvaspilsēta un [[Dženovas province]]s administratīvais centrs. Viena no lielākajām Vidusjūras reģiona pilsētām. Lielākā Itālijas osta un otra lielākā osta Vidusjūrā aiz [[Marseļa]]s. Atrodas vietā, kur [[Apenīnu kalni]] satiekas ar [[Ligūrijas jūra|Ligūrijas jūru]]. Dženovas kopējā platība ir 243 km², 2013. gadā pilsētā dzīvoja 598 730 iedzīvotāju. Pilsētas teritorija stiepjas gar Ligūrijas jūru 30 km garumā no Voltri līdz Nervi. Dženova sīkāk ir sadalīta piecos rajonos. Nozīmīgs ekonomikas, tūrisma un kultūras centrs. Viens no nozīmīgākajiem industriālajiem centriem Itālijā ar daudziem vadošiem Itālijas uzņēmumiem. Kopš 2006. gada pilsētas vēsturiskais centrs ir iekļauts [[UNESCO]] Pasaules mantojuma sarakstā. 2004. gadā Dženova bija [[Eiropas kultūras galvaspilsēta]]. Dženovā ir dzimis [[Kristofors Kolumbs]]. Pilsētā atrodas vecākā banka pasaulē, kura ir dibināta 1407. gadā. == Vēsture == Osta tika izmantota jau [[ligūri|ligūru]] laikos, tomēr tikai [[Viduslaiki|viduslaikos]] Dženova piedzīvoja strauju uzplaukumu. Pirms 1110. gada Dženova nostiprinājās kā neatkarīga [[pilsētvalsts]]. Kaut arī nomināli Dženova bija [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatora pakļautībā, pilsētu pārvaldīja pilsoņu ievēlēti konsuli. [[Dženovas Republika]] pamazām pārņēma savā kontrolē [[Ligūrija|Ligūriju]], [[Pjemonta|Pjemonti]], [[Korsika|Korsiku]], [[Sardīnija|Sardīniju]], dominējot [[Tirēnu jūra]]s baseinā. Iesaistoties [[Krusta kari|Krusta karos]] Dženova ieguva īpašumus [[Palestīna|Palestīnā]], [[Āfrika|Ziemeļāfrikā]] un [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]. Darbojoties kā [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] sabiedrotā, Dženova ieguva īpašumus [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]] un [[Krima|Krimā]]. Cīņā par [[Levante]]s tirdzniecību Dženovas tirgotāji nikni konkurēja ar [[Venēcija]]s tirgotājiem. Tomēr uzplaukums neturpinājās ilgi — 1349. gadā no Kafas (mūsdienu [[Feodosija]]s Krimā) Dženovā (un arī visā [[Eiropa|Eiropā]]) tika ievazāts [[Melnā nāve|mēris]], kas deva smagu triecienu Dženovas labklājībai. No 1378. gada līdz 1381. gadam norisinājās [[Kjodžas karš]] (''Chioggia'') ar Venēciju, kurā Dženova cieta sakāvi. No 1394. gada līdz 1409. gadam Dženovā dominēja [[Francija|franči]], bet vēlāk pilsēta bija [[Milāna]]s kontrolē. 1528. gadā Dženova nokļuva [[Spānija]]s impērijas kontrolē. Spāņu laikos pilsēta atplauka un kļuva par ievērojamu mākslas centru. Šeit izveidojās Dženovas [[baroks|baroka]] un [[rokoko]] mākslas skola. Pēc [[Amerika]]s atklāšanas, kad Eiropas jūras tirdzniecība pārvietojās no Vidusjūras uz [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrasti, Dženova atkal panīka. 1797. gadā Dženova kļuva par franču kontrolētās [[Ligūrijas Republika]]s galvaspilsētu. Pēc [[Napoleons|Napoleona]] sakāves [[Vīnes kongress]] iekļāva Dženovu [[Pjemontas Karaliste]]s sastāvā. 1860. gadā [[Džuzepe Garibaldi]] no Dženovas sāka savu karagājienu, lai apvienotu Itālijas valsti. 1922. gada 10. aprīlī — 19. maijā Dženovā notika liela starptautiska ekonomikas konference par pasaules saimniecisko politiku pēc Pirmā pasaules kara beigām. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Dženovu bombardēja [[Lielbritānija]]s kara flote. == Cilvēki == Dženovā ir dzimuši: {{div col|2}} * [[Leons Batista Alberti]] (1404—1472) — gleznotājs, dzejnieks * [[Benedikts XV]] (1854—1922) — Romas pāvests (1914-1922) * [[Rikardo Džakoni]] (1931) — astrofiziķis * [[Džovanni Džustiniani]] (''Ιωάννης Λόνγος Ιουστινιάνης'' 1418—1453) — dženoviešu pulkvedis * [[Vitorio Gasmans]] (1922—2000) — aktieris * [[Johans fon Hildebrands]] (''Johann Lukas von Hildebrandt'', 1668—1745) — arhitekts * [[Inocents VIII]] (1432—1492) - Romas pāvests (1484—1492) * [[Ludži Luka Kavalli-Sforca]] (''Luigi Luca Cavalli-Sforza'', 1922) — ģenētiķis * [[Kristofors Kolumbs]] (1451—1506) — jūrasbraucējs * [[Džuzepe Madzīni]] (1805—1872) — politiķis * [[Eudžēnio Montāle]] (1896—1981) — rakstnieks * [[Nikolo Paganīni]] (1782—1840) — vijoļnieks * [[Renco Piano]] (''Renzo Piano'', 1937) — arhitekts * [[Feliče Romani]] (''Felice Romani'', 1788—1865) — dzejnieks * [[Sabrina Salerno]] (''Sabrina Salerno'', 1968) — dziedātāja * [[Džuzepe Siri]] (''Giuseppe Siri'', 1906—1989) — kardināls * [[Palmiro Toljati]] (''Palmiro Togliatti'', 1893—1964) — politiķis {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Itālijas pilsētas}} {{Itālija UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ligūrijas pilsētas]] [[Kategorija:Bijušās galvaspilsētas]] dpg8hexxfok1j94o25ap7dtvx0futs7 10 15425 4519324 4519133 2026-09-08T17:36:44Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +1 4519324 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|50px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|50px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|50px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|50px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|50px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|50px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|50px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|50px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|50px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam <small>(attēlā)</small> ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-19]]''''' veica [[ASV]] un PSRS kopīgu [[Kosmiskais lidojums|kosmisko lidojumu]] projektā ''Apollo — Sojuz'', kas bija pirmais kopīgais abu lielvalstu lidojums kosmosā? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā [[profesore]]-sieviete Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks-redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] tā ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija polots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s, arī braukusi autorallija sacensībās? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu pārbūves laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small> aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]] sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis kopš 1958. gada? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kas kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? jxhhy9djsfwv3a4d4qy4zgvzcto2cbe 4519423 4519324 2026-09-09T02:10:33Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4519423 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|50px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|50px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|50px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|50px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|50px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|50px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|50px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|50px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|50px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam <small>(attēlā)</small> ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-19]]''''' veica [[ASV]] un PSRS kopīgu [[Kosmiskais lidojums|kosmisko lidojumu]] projektā ''Apollo — Sojuz'', kas bija pirmais kopīgais abu lielvalstu lidojums kosmosā? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā [[profesore]]-sieviete Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks-redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] tā ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija polots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s, arī braukusi autorallija sacensībās? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu pārbūves laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small> aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]] sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis kopš 1958. gada? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kas kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 35ryaqm8iox4406ynrir22ivi4bj9qx 4519470 4519423 2026-09-09T04:47:01Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +3 4519470 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|50px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|50px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|50px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|50px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|50px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|50px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|50px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|50px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|50px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam <small>(attēlā)</small> ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-19]]''''' veica [[ASV]] un PSRS kopīgu [[Kosmiskais lidojums|kosmisko lidojumu]] projektā ''Apollo — Sojuz'', kas bija pirmais kopīgais abu lielvalstu lidojums kosmosā? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā [[profesore]]-sieviete Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks-redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... [[Padomju—Japānas karš]] [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] tā ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija polots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s, arī braukusi autorallija sacensībās? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu pārbūves laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small> aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]] sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis kopš 1958. gada? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kas kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 5b20t6eh25s6wcksdjbvsbnkqtqauyy 4519471 4519470 2026-09-09T04:48:22Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ 4519471 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|50px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|50px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|50px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|50px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|50px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|50px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|50px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|50px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|50px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam <small>(attēlā)</small> ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-19]]''''' veica [[ASV]] un PSRS kopīgu [[Kosmiskais lidojums|kosmisko lidojumu]] projektā ''Apollo — Sojuz'', kas bija pirmais kopīgais abu lielvalstu lidojums kosmosā? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā [[profesore]]-sieviete Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks-redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] tā ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija polots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s, arī braukusi autorallija sacensībās? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu pārbūves laikā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small> aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]] sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis kopš 1958. gada? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kas kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 4cup2hrj63s52ur0qnvbtzwe4b0jetl 0 15994 4519236 4400717 2026-09-08T12:05:56Z Meistars Joda 781 4519236 wikitext text/x-wiki {{enciklopēdisks stils+}} {{novecojis}} {{Tilta infokaste |nosaukums = Dienvidu tilts |nosauk oriģinālval = |attēls = Dienvidu tilts.jpg |attēla paraksts = Dienvidu tilts no Pārdaugavas puses |oficiāl nosaukums = |transporta veids = Autotransports |šķērso = [[Daugava]] |atrašanās vieta = [[Rīga]], [[Latvija]] |apkalpo = A/S Rīgas Tilti |arhitekts = |tilta tips = |materiāli = tērauda konstrukcijas ar monolīta dzelzsbetona plātni virs tām |posmu skaits = 7 |balstu skaits = 6 (10) |posma garums = garākais laidums — 110 metri |garums = 803 metri |platums = 34,28 metri |augstums = 13,33 metri (virs ceļa seguma) |maksimālā slodze = |klīrenss = 8,5 metri |transporta plūsma = |pamatakmens = |celtniecība = [[2004. gads|2004]].—[[2013. gads|2013]].<ref>Pirmā kārta.</ref> |atklāts = [[2008. gads|2008]]. gada [[18. novembris]] |iepriekšējais tilts = |nākamais tilts = |sabruka = |tika nojaukts = |izmaksas = |koordinātas = {{coord|56|54|56|N|24|09|26|E|type:landmark}} }} '''Dienvidu tilts''' ir tilts [[Rīga|Rīgā]], kura būvniecību veica no [[2004. gads|2004]]. līdz [[2013]]. gadam. Tiltam katrā virzienā ir 3 braukšanas joslas un ietves gājējiem. Pa tiltu kursē arī sabiedriskais transports. == Vēsture == ===Projektēšana === Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s [[1990. gadi|1990. gados]] jauna tilta būvniecība vairākas reizes tika apspriesta Rīgas pašvaldībā un [[1997]]. gadā tika izstrādāts tilta pirmprojekts. Dienvidu tilta būvniecība tika paredzēta [[Rīga|Rīgas pilsētas]] ielu, kustības pārvadu un tiltu saglabāšanas, attīstības un uzturēšanas koncepcijā. [[2001. gads|2001]]. gada [[2. jūlijs|2. jūlijā]] Rīgas domes (RD) Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs [[Aivars Kreituss]] nāca klajā ar paziņojumu, ka jauno [[Daugava]]s šķērsojuma vietu — Dienvidu tiltu — varētu pabeigt jau [[2003. gads|2003]]. gada beigās. Tolaik Kreituss norādīja, ka Dienvidu tilta celtniecība varētu izmaksāt aptuveni 20 miljonus latu. Saskaņā ar socioloģisko aptauju rezultātiem gan vairāk rīdzinieku uzskatīja, ka vispirms būtu jābūvē [[Ziemeļu tunelis]]. {{dat|2002|1|29}} Rīgas domē tika pieņemts lēmums par tilta būvniecību. [[2002]]. gadā [[Rīgas dome]]s Pilsētas attīstības departaments sāka darbu pie Dienvidu tilta projekta īstenošanas, izstrādājot projektēšanas uzdevumu Dienvidu tilta trasei no [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatves]] [[Daugava]]s kreisajā krastā līdz Slāvu rotācijas aplim [[Daugava]]s labajā krastā. Pēc [[2002]]. gadā sarīkotā plenēra par Dienvidu tilta arhitektūras un konstruktīvajiem risinājumiem tilta arhitektūras un dizaina izstrāde tika uzticēta projektēšanas grupai "Arhitektonika". [[2003. gads|2003]]. gadā tika apstiprināts Dienvidu tilta trases skiču projekts, kura galvenais projektētājs bija SIA "Tiltprojekts".<ref>[http://www.financenet.lv/zinas/latvija/article.php?id=21856 Rīgas Dienvidu tilta būvniecības konkursā uzvar "Dienvidu tilts"], financenet.lv, {{dat|2003|4|25|SK}}</ref> [[2004. gads|2004]]. gada [[Marts|martā]] Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments parakstīja līgumu par Dienvidu tilta pirmās kārtas būvniecību ar AS "Dienvidu tilts", kura tika izvēlēts starptautiskā konkursā. === Celtniecība === [[Attēls:P6100053.JPG|thumb|left|250px|Dienvidu tilta celtniecība, [[2006. gads|2006]]. gada jūnijā.]] [[2004. gads|2004]]. gada [[15. novembris|15. novembrī]] svinīgi tika sākta Dienvidu tilta būvniecību. Rīgas domes priekšsēdētājs [[Gundars Bojārs]] ([[LSDSP]]) tilta pamatos svinīgi iemūrēja kapsulu ar vēstījumu. Pirmais darbs bija tilta balstu izbūve upes krastos. Savukārt tilta balstus upes ūdens daļā sāka būvēt pēc pavasara palu beigšanās. [[2005. gads|2005]]. gada [[1. marts|1. martā]] tika paziņots, ka izstrādāt Dienvidu tilta finansēšanas modeli un finansēt tā būvniecību ir pieteicies viens pretendents — [[Vācija]]s banka "[[Deutsche Bank|Deutsche Bank AG]]". [[2005. gads|2005]]. gada [[5. oktobris|5. oktobrī]] pēc senas tiltu būvētāju tradīcijas notika Dienvidu tilta balstu iesvētīšana, ko īstenoja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]], Latvijas Pareizticīgo baznīcas metropolīts [[Aleksandrs (Aleksandrs Kudrjašovs)|Aleksandrs]] un Jelgavas Metropolijas Romas katoļu baznīcas bīskaps [[Antons Justs]]. [[2005. gads|2005]]. gada novembrī sāka Dienvidu tilta labā krasta tilta pieejas estakāžu būvniecību. [[2005. gads|2005]]. gada [[21. decembris|21. decembrī]] tika pabeigta Dienvidu tilta desmit balstu izbūve. Darbus paveica plānotajā termiņā. [[2006. gads|2006]]. gadā inflācijas dēļ tilta būvētāji pieprasīja [[Rīgas dome]]i piešķirt papildus līdzekļus tilta celšanai, draudot ar būvdarbu pārtraukšanu, tomēr tas nenotika. 2006. gada janvārī AS "Dienvidu tilts" saņēma pirmās tilta laiduma metāla konstrukcijas, kuras piegādāja [[Krievija]]s AS "Voroņežstaļmost". Tilta laiduma konstrukcijas veidoja tilta karkasu, uz kura vēlāk tika izbūvēta brauktuve, ietves, margas. [[2006. gads|2006]]. gada [[22. maijs|22. maijā]] svinīgi sāka Dienvidu tilta laiduma konstrukciju uzbīdīšanu uz balstiem. Konstrukciju bīdīšanas mehānismu, nospiežot sarkanu pogu, svinīgi iedarbināja Rīgas domes priekšsēdētājs [[Aivars Aksenoks]] ([[JL]]) un AS "Dienvidu tilts" padomes priekšsēdētājs [[Guntis Rāvis]]. [[2007. gads|2007]]. gada [[11. janvāris|11. janvārī]] tika pabeigta Dienvidu tilta laiduma konstrukcijas uzbīdīšana pāri balstiem, savienojot [[Daugava]]s labo un kreiso krastu. Spēcīgā vēja dēļ gan tika atcelta paredzētā [[uguņošana]]. [[2007. gads|2007]]. gada martā Dienvidu tilts tika nolaists uz pastāvīgiem balstiem, bet tā paša gada maijā bija pabeigta jau vairāk nekā puse Dienvidu tilta un estakāžu izbūves. [[2007. gads|2007]]. gada oktobrī Dienvidu tiltam Rīgā tika pabeigta oranžo vanšu uzstādīšana — bija paveikti aptuveni 65% no Dienvidu tilta pirmās kārtas būvniecības kopējā apjoma. [[2008. gads|2008]]. gada jūnijā tika pabeigta Dienvidu tilta braucamās daļas un gājēju ietvju betonēšana. [[2008. gads|2008]]. gada augustā tika veikta estakāžu pāri [[Krasta iela (Rīga)|Krasta]] un [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielai]] pārbaude ar noslogojumu. Pēc būvnieku teiktā, rezultāti esot bijuši izcili. Tika sākta Dienvidu tilta brauktuves seguma asfaltēšana. [[2008. gads|2008]]. gada augustā sāka Dienvidu tilta otrās kārtas būvniecību — tika pārbūvēts Slāvu maģistrālais kustības mezgls. [[2008. gads|2008]]. gada septembrī transporta kustībai tika atklātas četras no sešām Dienvidu tilta estakādēm pāri Latgales un Krasta ielai. [[23. oktobris]] — ar 32 kravas mašīnām, kuru kopējais svars sasniedza 1280 tonnas, veiksmīgi tika veikta Dienvidu tilta slodzes pārbaude,<ref>http://www.tvnet.lv/onlinetv/lnt/zinas/diena/article.php?id=322557</ref> bet [[17. novembris|17. novembrī]] Dienvidu tilts svinīgi tika atklāts gājējiem un autotransportam.<ref name="autogenerated1">[http://www.tvnet.lv/auto/zinas/online/article.php?id=4917627 Uzziņa - Dienvidu tilta projekta realizācijas gaita hronoloģiskā secībā], tvnet.lv, {{dat|2009|3|18|SK}}</ref> 2009. gada 4. decembrī A/S "Dienvidu tilts" tika pārdēvēta par A/S "Transport Systems". A/S "Dienvidu tilts" padomes priekšsēdētājs Guntis Rāvis no A/S "Dienvidu tilts" izslēdza uzņēmumu "[[Skonto būve]]" SIA. 2010. gada 30. jūnijā Dienvidu tilta trešās kārtas (pievedceļu kreisajā krastā) būvniecības darbi tika apturēti, jo Rīgas domes budžetā tam vairs nebija finansējuma. Rīgas domes līgums ar "Deutsche Bank" paredzēja, ka 2010. gada otrajā pusē pašvaldībai vajadzēs sākt atmaksāt būvniekiem tilta būvniecībai piešķirto kredītu. Dienvidu tilta 1. un 2. kārtas summārās izmaksas bija 573 miljoni LVL. No tiem 263 miljoni LVL bija maksa tikai par finansējuma piesaisti. 2012. gadā atsākās trešās kārtas būvniecība un tā tika pabeigta 2013. gada 29. oktobrī. 2024. gada 20. decembrī Rīgas dome paziņoja, ka sākušies Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbi no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai un posmā no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai. Būvdarbi izmaksās vairāk nekā 122 miljonus eiro, tos paredzēts pabeigt 2027. gadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/20.12.2024-riga-sak-buvet-dienvidu-tilta-pedejo-kartu-darbus-cer-pabeigt-2027-gada.a581129/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Rīgā sāk būvēt Dienvidu tilta pēdējo kārtu – darbus cer pabeigt 2027. gadā] lsm.lv 2024. gada 20. decembrī</ref> === Celtniecības posmi === {| class="wikitable" |- bgcolor="grey" ! Dienvidu tilta būvniecības posmi ! Garums ! Realizācijas termiņi |- | '''Pirmā kārta''' — No Bauskas ielas līdz Slāvu dzelzceļa pārvadam | align="center" | 2,5 km | align="center" | [[2004. gads|2004]]—[[2008. gads|2008]] |- | '''Otrā kārta''' — Slāvu dzelzceļa pārvada rekonstrukcija un trīs līmeņu estakādes<br />būvniecība Slāvu rotācijas aplī | align="center" | 1,0 km | align="center" | [[2008. gads|2008]]—[[2011. gads|2011]] |- | '''Trešā kārta''' — no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalna ielai <ref>[http://www.tvnet.lv/auto/jaunumi/431686-dienvidu_tilta_tresas_kartas_buvnieciba_izmaksas_17_miljonus_latu Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecība izmaksās 17 miljonus latu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120810041640/http://www.tvnet.lv/auto/jaunumi/431686-dienvidu_tilta_tresas_kartas_buvnieciba_izmaksas_17_miljonus_latu |date={{dat|2012|08|10||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|8|7|SK}}</ref> | align="center" | 1,6 km | align="center" | [[2010. gads|2010]]—[[2013]] |- | '''Ceturtā kārta''' — no Ziepniekkalna ielas līdz Vienības gatvei | align="center" | | align="center" |[[2024. gads|2024]]—[[2027]] |} == Publicitāte == [[Attēls:Rīga, Dienvidu tilta satiksmes mezgls.jpg|thumb|250px|Satiksmes mezgls [[Daugava]]s labajā krastā.]] === "Dārgākais tilts pasaulē" === Tilta celtniecības gaitā presē arvien biežāk parādījās informācija par to, ka Dienvidu tilts esot dārgākais tilts [[Pasaule|pasaulē]]. Publikācijās tika teikts, ka par 600 miljoniem latu pasaulē mēdz uzcelt daudz varenākus tiltus vai arī ka ievērības cienīgu tiltu būve iekļaujas pieticīgākos budžetos. Piemēram, ar Dienvidu tilta kopējām izmaksām [[Rīga|Rīgā]] esot salīdzināms Donhajas jeb Lielais Austrumu jūras tilts [[Ķīna|Ķīnā]] starp [[Šanhaja|Šanhaju]] un Janšaņas dziļūdens ostu Ķīnā. Tas 32,5 kilometru garumā šķērso [[Handžou līcis|Handžou līci]] [[Austrumķīnas jūra|Austrumķīnas jūrā]] un ir garākais pārjūras tilts pasaulē, bet esot iekļāvies 1,2 miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] vai aptuveni 634 miljonu [[Lats|latu]] lielā tāmē. Augstākais autoceļu tilts pasaulē — [[Mijo viadukts]] [[Francija|Dienvidfrancijā]] pāri 2,5 kilometrus platajai [[Tarnas upe]]s ielejai 270 metru augstumā ar visām piebrauktuvēm esot izmaksājis nepilniem 300 miljoniem latu līdzvērtīgu summu. Šis uzskats nostiprinās daļā sabiedrības, kaut arī pašvaldība un būvnieki to noliedz.<ref>[http://www.financenet.lv/zinas/latvija/article.php?id=159894 Pamato Dienvidu tilta izmaksas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070824211928/http://www.financenet.lv/zinas/latvija/article.php?id=159894 |date={{dat|2007|08|24||bez}} }}, financenet.lv, {{dat|2007|7|2|SK}}</ref><ref>[http://www.diena.lv/lat/laikraksts/diena_peta/dienvidu-tilts Dienvidu tilts], Matīss Arnicāns - diena.lv, {{dat|2008|11|16|SK}}</ref> A/S "[[Dienvidu tilts (akciju sabiedrība)|Dienvidu tilts]]", reaģējot uz anonīmo ekspertu analīzi, norādīja, ka tā ir nepareiza un maldinoša, jo sajauktas izmaksas ar 1. un 2. kārtu, nepareizi norādītas tilta būvniecības izmaksas uz 1 m², kā arī sajaukti citi fakti. Atsevišķās publikācijās visu trīs kārtu kopējās izmaksas tika attiecinātas tikai uz paša tilta būvniecību, pēc kā šī summa tika salīdzināta ar līdzīgiem projektiem citur pasaulē. Tā rezultātā Dienvidu tilta izmaksas tiešām bija krietni lielākas. A/S "Dienvidu tilts" arī izteica nožēlu, ka Dienvidu tilta izmaksas tiek salīdzinātas, neiepazīstoties ar detalizētu tilta būvniecības tāmi, kas ir uz 50 lappusēm ar aptuveni 3 000 pozīcijām un apakšpozīcijām. Visa [[Daugava]]s šķērsojuma projekta 1. kārta, kurā ietilpst arī paša tilta +(800 m), kā arī estakāžu pāri Krasta un Latgales ielai projektēšana un izbūve (2,5 km), izmaksāja 85,5 miljonus latu. Taču kopā ar inflācijas uzcenojumu pēdējos gados tika paredzēts, ka tilta izmaksas sasniegs ap 133 miljoniem. Ekonomikas ministrijas Valsts būvinspekcija [[2004. gads|2004]]. gadā veica sniegto projekta īstenošanas aprēķinu pārbaudi. Saskaņā ar pārbaudes rezultātiem būvniecības izmaksu aprēķins orientējoši atbilst būvniecības tirgus situācijai [[2003. gads|2003]]. gadā. Tilta būvnieki norāda, ka Dienvidu tilta izmaksas (1 m² — 1184 Ls) ir 2—3 reizes lētākas nekā līdzīgām tiltu būvēm [[Eiropa|Eiropā]]. Piemēram, [[Pelješačas tilts|Pelješačas tilta]] [[Horvātija|Horvātijā]] ([[2007. gads|2007]].—[[2008. gads|2008]]. gads) viena kvadrātmetra būvniecības izmaksas bija 3783 Ls, bet ''[[Rion-Andirion]]'' tilta Grieķijā ([[2004. gads|2004]]. gads) izmaksas uz 1 m² bija 6722 Ls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/riga/noraida-parmetumus-par-dienvidu-tiltu-ka-dargako-pasaule-603121|title=Noraida pārmetumus par Dienvidu tiltu kā dārgāko pasaulē|last=Arnicāns|first=Matīss|website=www.diena.lv|access-date=2020-08-17|date=2008-05-07}}</ref><ref>[http://www.financenet.lv/zinas/latvija/article.php?id=183466 Dienvidu tilts maksāšot 2-3 reizes lētāk nekā līdzīgi tilti Eiropā], financenet.lv, {{dat|2008|5|7|SK}}</ref><ref>[http://www.dienvidutilts.lv/index.php?zinas_id=75&lang_id=1&menu_id=12 Dienvidu tilts maksa 2-3 reizes lētāk nekā līdzīgi tilti Eiropā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080910033257/http://www.dienvidutilts.lv/index.php?zinas_id=75&lang_id=1&menu_id=12 |date={{dat|2008|09|10||bez}} }}, dienvidutilts.lv</ref> Pretēji Rīgas domes un Dienvidu tilta ģenerālbūvnieka viedoklim, Latvijas Ministru prezidents uzskatīja, ka Dienvidu tilts ir viens no dārgākajiem tiltiem pasaulē. [[Valdis Dombrovskis]]: "Šis ir ne visai kvalitatīvi uzcelts tilts, kurš nez kādēļ ir izrādījies viens no dārgākajiem tiltiem pasaulē." Valsts amatpersonas apgalvojums par tilta zemu kvalitāti nav apstiprināts, jo garantijas laikā (3 gadi tiltam un 5 gadi asfaltam) neviena pretenzija no pasūtītāja netika izvirzīta,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/dienvidu-tilta-nobrauktuve-parplust-regulari-domei-nav-pretenziju-pret-buvniekiem.a102477/|title=Dienvidu tilta nobrauktuve pārplūst regulāri; domei nav pretenziju pret būvniekiem|last=Kinca|first=Aija|website=www.lsm.lv|access-date=2019-12-02|date=2014-10-14|language=lv}}</ref> tomēr jāņem vērā, ka projektētais tilta kalpošanas laiks ir 100 gadi. === Līdzekļu pārtērēšana === [[2009. gads|2009]]. gada [[27. februāris|27. februārī]] Valsts kontrole pabeidza [[2008. gads|2008]]. gada pavasarī sākto revīziju par Dienvidu tilta būvniecību. [[2009. gads|2009]]. gada [[18. marts|18. martā]] Valsts kontrole publiskoja Dienvidu tilta revīzijas rezultātus un nodeva tos Ģenerālprokuratūrai. Valsts kontroliere [[Inguna Sudraba]] norādīja, ka Rīgas dome Dienvidu tilta būvniecībā ir izšķērdējusi 27 miljonus latu. Rīgas dome to noliedza un solīja revīzijas rezultātus pārsūdzēt.<ref name="autogenerated1" /> Valsts kontrole konstatējusi, ka Dienvidu tilta celtniecībā ir pārtērēti 27 miljoni latu. Valsts kontroles viedokli apstiprinājis arī advokātu biroja "Grunte un Cers" slēdziens, kuru lūdza sagatavot Rīgas dome. Advokātu biroja atzinumā teikts, ka tagad jāmēģina piedzīt nauda no tilta būvnieka un domes amatpersonām. Tomēr domes vadība, kuras priekšsēdētāja amatu toreiz ieņēma [[Jānis Birks]] (TB/LNNK), nav izrādījusi iniciatīvu līdzekļu piedziņai. == Attēlu galerija == <center><gallery widths="120px" heights="90px" perrow="4"> Attēls:P6100043.JPG|Dienvidu tilta celtniecība, 2006. gada jūnijā Attēls:Dtilts 070224.jpg|Dienvidu tilts celtniecības laikā ({{dat|2007|2|24|SK}}) Attēls:Dienv tilts 070919.JPG|Dienvidu tilts celtniecības laikā, 2007. gada septembrī Attēls:DienviduTilts-01.JPG|Dienvidu tilta celtniecība, 2007. gada oktobrī Attēls:DienviduTilts-02.JPG|Dienvidu tilta celtniecība, 2007. gada oktobrī Attēls:Dienvidu tilts Nov 2008.jpg|Dienvidu tilts, ({{dat|2008|11|18|SK}}) Attēls:Dienvidu tilts no Zakjusalas.jpg|Dienvidu tilts, skatoties no Zaķusalas dienvidu gala, ({{dat|2009|09|07|SK}}) </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]] ([[Zemgales priekšpilsēta]]) * [[Ķengarags]] ([[Latgales priekšpilsēta]]) * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] == Piezīmes un atsauces == * Izmantoti materiāli no [http://www.rdpad.lv/ Rīgas domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas]. * Izmantoti materiāli no [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. * Izmantoti materiāli no [https://web.archive.org/web/20120313003215/http://nra.lv/ Neatkarīgas rīta avīzes mājas lapas]. {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20081017112455/http://dienvidutilts.lv/ Dienvidu tilta oficiālā mājas lapa] * [https://web.archive.org/web/20070208010146/http://www.rdpad.lv/tilts/ Rīgas domes paskaidrojuma raksts par Dienvidu tilta trases projektēšanu un būvniecību] * [https://web.archive.org/web/20160304194045/http://riga.valsts.lv/?mape=dienvidu-tilts Dažādas 2006. gada septembra fotogrāfijas, redzams kā tilts vēl top] * [http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=305&id=4&part=2 Par Dienvidu tiltu portālā Cita Rīga]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20120402012051/http://www.rdpad.lv/uploads/DT_Tehniska_projekta_pamattame.pdf Dienvidu Tilta 1. kārtas tehniskā projekta pamattāmes kopsavilkums] * [https://web.archive.org/web/20120402012153/http://www.rdpad.lv/uploads/Ieprieksejs_sledziens_par_Dienvidu_tilta_parbaudi.pdf Iepriekšējs slēdziens par Dienvidu tilta pārbaudi] * [http://dienvidu-tilts.narod.ru/ Dienvidu tilta attīstības izpētes grupas (Latvijas būveksperti, būvinženieri, arhitekti, nodokļu maksātāji) mājas lapa] {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas tilti}} [[Kategorija:Tilti Rīgā]] gbw5fyycfctlihj3p6ix4eid3dp1nnq 0 16867 4519457 4385374 2026-09-09T04:20:54Z Treisijs 347 4519457 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Upsāla | official_name = ''Uppsala'' | nickname = | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Domkyrkan i Uppsalas stadsbild.jpg | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Zviedrija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Lēne | subdivision_type2 = | subdivision_name = {{karogs|Zviedrija}} | subdivision_name1 = [[Upsālas lēne]] | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | established_title2 = | established_date2 = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 48.77 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2010 | population_total = 140454 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = CET | utc_offset = +1 | timezone_DST = CEST | utc_offset_DST = +2 | latd =59 | latm = 51 | lats = | latNS = N | longd =17 | longm =38 | longs = | longEW =E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_m = | website = {{URL|www.uppsala.se}} }} '''Upsāla''' ({{val|sv|Uppsala}}, {{izrunā|ˈɵ̂pːˌsɑːla}}) ir pilsēta [[Zviedrija]]s centrālajā daļā, [[Upsālas lēne]]s centrs. Pilsēta atrodas 70 kilometrus uz ziemeļiem no [[Stokholma]]s. Upsāla ir ceturtā lielākā Zviedrijas pilsēta. Vēsturiski pazīstama kā viena no Zviedrijas valstiskuma veidošanās centriem. Aizvēsturiskos laikos [[pagānisms|pagānisma]] centrs. Kopš 1164. gada šeit atrodas [[Upsālas arhibīskapija]]s — Zviedrijas baznīcas [[primāts (baznīca)|primāta]] — rezidences vieta. Kopš 1477. gada pilsētā atrodas [[Upsālas Universitāte]] — vecākā universitāte [[Skandināvija|Skandināvijā]]. Mūsdienās izglītības, [[biotehnoloģija]]s un [[Informācijas tehnoloģijas|IT]] centrs. [[MySQL AB]] galvenās mītnes vieta. == Vēsture == [[Vecā Upsāla]] (''Gamla Uppsala'') atrodas dažus kilometrus uz ziemeļiem no mūsdienu pilsētas. [[Brēmenes Ādams|Ādams no Brēmenes]] rakstīja, ka Vecajā Upsālā atradās [[Upsālas templis]] — Zviedrijas galvenā svētvieta. Arī pirmie droši zināmie [[Zviedrijas karaļi]] bija no [[Upsālas dinastija]]s. Pēc [[kristietība]]s ieviešanas Zviedrijā Upsālas templis kādu laiku vēl pastāvēja, tomēr 11. gadsimtā karalis [[Inge Vecākais]] to nopostīja. Lai uzvarētu pagānismu, Upsālu pārveidoja par Zviedrijas baznīcas galveno centru — 1164. gadā izveidoja [[Upsālas arhibīskapija|Upsālas arhibīskapiju]]. 1477. gadā [[Romas pāvests]] [[Siksts IV]] izdeva [[bulla (reliģija)|bullu]], kurā atļāva dibināt [[Upsālas Universitāte|Upsālas Universitāti]]. 1702. gadā pilsēta cieta ugunsgrēkā. 20. gadsimta 60. un 70. gados daudzas vēsturiskās celtnes pārbūvēja. == Cilvēki == Upsālā vai tās apkārtnē ir dzimuši: * [[Svante Arrēniuss]] (''Svante Arrhenius'') (1859—1927) — ķīmiķis * [[Ingmars Bergmans]] (''Ingmar Bergman'') (1918—2007) — kinorežisors * [[Hanss Blikss]] (''Hans Blix'') (1928) — politiķis * [[Anderss Celsijs]] (''Anders Celsius'') (1701—1744) — astronoms * ''[[E-Type]]'' (1965) — mūziķis * [[Arvīds Karlsons]] (''Arvid Carlsson'') (1923) — fiziologs * [[Alva Mīrdāla]] (''Alva Myrdal'') (1902—1986) — politiķe == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Zviedrijas pilsētas]] [[Kategorija:Bijušās galvaspilsētas]] esxpf7rpvo75e5ldxbd5wo3e4iehj3g 1 16874 4519335 1354208 2026-09-08T18:38:07Z ~2026-48746-84 150070 /* Nosaukums */ jauna sadaļa 4519335 wikitext text/x-wiki In Swedish, the spelling with one P (Upsala) is antiquated and hasn't really been used after 1875 or so. The current Swedish spelling is Uppsala. --[[Lietotājs:LA2|LA2]] 21:22, 21 augustā, 2006 (UTC) :Yes, but in Latvian we don't use original (in this case Swedish) spellings, therefore article's name is Upsala. See other placenames in Latvian wikipedia (Stockholm - [[Stokholma]], Göteborg - [[Gēteborga]], and so on).--[[Lietotājs:Feens|Feens]] 22:25, 23 augustā, 2006 (UTC) Pēc zināmā atlanta būtu ''Upsāla'', bet vai tik šis tomēr nav eksonīms? --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 21:19, 25 aprīlī, 2009 (UTC) == Nosaukums == Kāpēc Upsala ar garo <nowiki>''ā''</nowiki> ? [[Special:Contributions/~2026-48746-84|~2026-48746-84]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-48746-84|talk]]) 2026. gada 8. septembris, plkst. 21.38 (EEST) bsckervyo9pa6ylyxvnlek7tjvqh9hg 4519417 4519335 2026-09-08T23:18:25Z Egilus 27634 /* Nosaukums */ Atbilde 4519417 wikitext text/x-wiki In Swedish, the spelling with one P (Upsala) is antiquated and hasn't really been used after 1875 or so. The current Swedish spelling is Uppsala. --[[Lietotājs:LA2|LA2]] 21:22, 21 augustā, 2006 (UTC) :Yes, but in Latvian we don't use original (in this case Swedish) spellings, therefore article's name is Upsala. See other placenames in Latvian wikipedia (Stockholm - [[Stokholma]], Göteborg - [[Gēteborga]], and so on).--[[Lietotājs:Feens|Feens]] 22:25, 23 augustā, 2006 (UTC) Pēc zināmā atlanta būtu ''Upsāla'', bet vai tik šis tomēr nav eksonīms? --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 21:19, 25 aprīlī, 2009 (UTC) == Nosaukums == Kāpēc Upsala ar garo <nowiki>''ā''</nowiki> ? [[Special:Contributions/~2026-48746-84|~2026-48746-84]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-48746-84|talk]]) 2026. gada 8. septembris, plkst. 21.38 (EEST) :Tam varētu būt zināms sakars ar to, ka tā tiek izrunāts un tā ir mūsdienu atlantā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 9. septembris, plkst. 02.18 (EEST) epknu1cdwfka3pqs9dkh4dncc2tt712 4519458 4519417 2026-09-09T04:22:28Z Treisijs 347 /* Nosaukums */ 4519458 wikitext text/x-wiki In Swedish, the spelling with one P (Upsala) is antiquated and hasn't really been used after 1875 or so. The current Swedish spelling is Uppsala. --[[Lietotājs:LA2|LA2]] 21:22, 21 augustā, 2006 (UTC) :Yes, but in Latvian we don't use original (in this case Swedish) spellings, therefore article's name is Upsala. See other placenames in Latvian wikipedia (Stockholm - [[Stokholma]], Göteborg - [[Gēteborga]], and so on).--[[Lietotājs:Feens|Feens]] 22:25, 23 augustā, 2006 (UTC) Pēc zināmā atlanta būtu ''Upsāla'', bet vai tik šis tomēr nav eksonīms? --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 21:19, 25 aprīlī, 2009 (UTC) == Nosaukums == Kāpēc Upsala ar garo <nowiki>''ā''</nowiki> ? [[Special:Contributions/~2026-48746-84|~2026-48746-84]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-48746-84|talk]]) 2026. gada 8. septembris, plkst. 21.38 (EEST) :Tam varētu būt zināms sakars ar to, ka tā tiek izrunāts un tā ir mūsdienu atlantā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 9. septembris, plkst. 02.18 (EEST) :: Pievienoju rakstam izrunu, kur ir {{IPA|/ɑː/}}. Izrunā: {{IPA|/ˈɵ̂pːˌsɑːla/}}. 7r9rqchfnktafj3kgjsxtdgxwjlec5b 4519462 4519458 2026-09-09T04:22:59Z Treisijs 347 /* Nosaukums */ 4519462 wikitext text/x-wiki In Swedish, the spelling with one P (Upsala) is antiquated and hasn't really been used after 1875 or so. The current Swedish spelling is Uppsala. --[[Lietotājs:LA2|LA2]] 21:22, 21 augustā, 2006 (UTC) :Yes, but in Latvian we don't use original (in this case Swedish) spellings, therefore article's name is Upsala. See other placenames in Latvian wikipedia (Stockholm - [[Stokholma]], Göteborg - [[Gēteborga]], and so on).--[[Lietotājs:Feens|Feens]] 22:25, 23 augustā, 2006 (UTC) Pēc zināmā atlanta būtu ''Upsāla'', bet vai tik šis tomēr nav eksonīms? --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 21:19, 25 aprīlī, 2009 (UTC) == Nosaukums == Kāpēc Upsala ar garo <nowiki>''ā''</nowiki> ? [[Special:Contributions/~2026-48746-84|~2026-48746-84]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-48746-84|talk]]) 2026. gada 8. septembris, plkst. 21.38 (EEST) :Tam varētu būt zināms sakars ar to, ka tā tiek izrunāts un tā ir mūsdienu atlantā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 9. septembris, plkst. 02.18 (EEST) :: Pievienoju rakstam izrunu, kur ir {{IPA|/ɑː/}}. Izrunā: {{IPA|/ˈɵ̂pːˌsɑːla/}}. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 9. septembris, plkst. 07.22 (EEST) da73okfboya51w1ash6laabnvr7a95i 0 20112 4519338 4014199 2026-09-08T18:49:15Z Baisulis 11523 cita bilde.... 4519338 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Berlinermauer.jpg|300px|thumb|right|[[Berlīnes mūris]] 1986. gadā, tā pastāvēšanas laikā (1961–1989), tas bija ielas mākslinieku mērķis.]] '''Ielu māksla''' ir jebkura [[māksla]]s forma, kas attīstās un ir eksponēta publiskajā telpā, t.i. uz [[iela]]s. Pie ielu mākslas izmantotajām tehnikām ir pieskaitāmi [[stensils|stensili]], [[uzlīmes]], [[plakāti]], [[grafiti]], [[videoinstalācija]]s un trīsdimensionāli mākslas objekti ([[skulptūra]]s, [[instalācija]]s u.c.). Ielu māksla pieskaitāma pie tā sauktās subversīvās mākslas (''guerilla art'') žanra, kas cieši saistīta ar vidi, kas ir mākslas darba fons un pamats. Tie nav pārvietojami un ir apskatāmi tikai to radīšanas vietā, jo tā ir daļa no darba, tāpēc ielu mākslinieki bieži ceļo, lai izplatītu savus darbus arī citur pasaulē. Žanrs izveidojās [[Francija|Francijā]] 20. gadsimta 60./70. gadu mijā, [[Studentu maijs (1968)|studentu maija]] notikumu laikā, kā sociālā [[Protests|protesta]] formas izpausme mākslinieciskiem līdzekļiem, un drīz pēc tam izplatījās arī [[Vācija|Vācijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un citur. Neskatoties uz to, ka tā ļoti bieži ir nelegāla mākslas forma (vai nu pēc satura, vai izvietojuma — "bojā svešu īpašumu"), tā ir populāra daļā mākslinieku, kuriem cenšas sekot arī autodidakti. Mūsdienās daudzi ielu mākslas žanri jau sen ir kļuvuši ne tikai par ielu kultūras sastāvdaļu, bet ir veiksmīgi iekļauti legālajā komerckultūrā — tiek izmantota arī kā interjera un dizaina elementi, reklāmas utt. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.vi-de.lv Vide — Latvijas vides un ielu mākslas resurss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210116151025/http://vi-de.lv/ |date={{dat|2021|01|16||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20110513193933/http://www.tribine.lv/zinas/Urbana-maksla/3387 Urbānā māksla — tribine.lv] {{māksla-aizmetnis}} [[Kategorija:Ielu māksla]] 0z7rzf9d5ok37h2o31636hcm8j4vsl1 0 24812 4519440 4393962 2026-09-09T03:54:38Z Biafra 13794 cits Jānis Muižnieks. 4519440 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Vilnis Edvīns Bresis | attēls = Vilnis Edvins Bresis.jpg | amats = [[Latvijas PSR MP priekšsēdētāji|LPSR Ministru Padomes priekšsēdētājs]] | term_sākums = {{Dat|1988|10|06|N}} | term_beigas = {{Dat|1990|05|07|N}} | prezidents = | priekštecis = [[Jurijs Rubenis]] | amats2 = [[Latvijas Kooperācijas valsts ministrs]] | term_sākums2 = {{Dat|1995|01|20|N}} | term_beigas2 = {{Dat|1995|12|21|N}} | prezidents2 = [[Guntis Ulmanis]] | premjers2 = [[Māris Gailis]] | pēctecis2 = [[Jānis Muižnieks (uzņēmējs)|Jānis Muižnieks]] | dzim_dati = {{dat|1938|1|30}} | dzim_vieta = {{vieta|Latvija|Jelgava}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2017|10|25|1938|1|30}} | mir_vieta = | partija = [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]]<br />[[Tautsaimnieku politiskā apvienība|TPA]]<br />[[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] | dzīvesb = | profesija = [[agronomija|agronoms]] | alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Vilnis Edvīns Bresis''' (dzimis {{dat|1938|1|30}} [[Jelgava|Jelgavā]]; miris {{dat|2017|10|25}}) bija [[Latvija]]s lauksaimnieks un [[politika|politiķis]]. [[Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs]] (1988–1990). == Dzīvesgājums == Dzimis 1938. gadā Jelgavā. 1961. gadā pabeidza [[agronomija]]s studijas [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]]. Absolvējis arī Ļeņingradas Augstāko partijas skolu. Bija [[Latvijas komjaunatne]]s Centrālās komitejas pirmais sekretārs no 1970. līdz 1973. gadam. Bijis [[PSKP]] biedrs. [[Pārbūve]]s laikā strauji izvirzījās augstos [[Latvijas PSR]] amatos. 1987. gadā V. E. Bresis kļuva par LPSR Valsts Agrorūpnieciskās komitejas priekšsēdētāju un LPSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieku. Drīz pēc tam bija [[Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs]] no {{dat|1988|10|6|G|bez}} līdz {{dat|1990|5|7|D|bez}}. Pēc [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padomes]] 1990. gada 15. februāra "Deklarācijas jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību" [[Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāji|Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs]] [[Anatolijs Gorbunovs]] V. E. Bresi iekļāva komisijā pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai.<ref>[https://likumi.lv/ta/id/279721-par-komisiju-pasakumu-sagatavosanai-latvijas-ekonomiskas-un-politiskas-neatkaribas-atjaunosanai Par komisiju pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai] "Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs", 09.03.1990.</ref> 1989. gadā V. E. Bresi ievēlēja [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākajā Padomē]], kā arī ar [[Latvijas Tautas fronte]]s atbalstu ievēlēja par [[PSRS Tautas deputātu kongress|PSRS Tautas deputātu kongresa]] dalībnieku. Šajā pašā gadā LPSR Augstākā Padome pieņēma likumu “Par zemnieku saimniecībām Latvijas PSR”, kas atļāva līdzās padomju [[Kopsaimniecība|kopsaimniecībām]] veidot arī individuālās saimniecības. Ministru padomes priekšsēdētājs tobrīd bija Bresis, tāpēc pirmos individuālos saimniekotājus neoficiāli dēvēja par "Breša zemniekiem".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/1989-gada-6-maija-bresa-zemnieki/|title=1989. gada 6. maijā. Breša zemnieki|website=LA.LV|access-date=2020-01-02|language=lv|archive-date=2021-05-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20210517030909/https://www.la.lv/1989-gada-6-maija-bresa-zemnieki}}</ref> 1990. gadā V. E. Bresis piedalījās Latvijas delegācijā sarunās ar [[PSRS prezidents|PSRS prezidentu]] [[Mihails Gorbačovs|Mihailu Gorbačovu]] par Latvijas suverenitātes atjaunošanu. Viņš bija [[Latvijas Neatkarīgā komunistiskā partija|Latvijas Neatkarīgās komunistiskās partijas]] (vēlāk [[Latvijas Demokrātiskā Darba partija]]) dibinātāju skaitā un 1990. gada Augstākās Padomēs vēlēšanās tika ievēlēts par deputātu kā neatkarīgais kandidāts Viesītes vēlēšanu apgabalā, 4. maijā balsojis par [[Latvijas neatkarības deklarācija]]s apstiprināšanu. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s V. E. Bresis turpināja darboties politikā. 1993. gada [[5. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] viņš tika ievēlēts [[5. Saeima|5. Saeimā]] no "[[Saskaņa Latvijai – atdzimšana tautsaimniecībai!]]" saraksta, bet pēc šīs apvienības sadalīšanās 1994. un 1995. gadā darbojās [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] Saeimas frakcijā. 1994. gadā V. E. Bresis kļuva par [[Latvijas Republikas kooperācijas valsts ministru uzskaitījums|Kooperācijas valsts ministru]] [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijā]] [[Māra Gaiļa valdība|Māra Gaiļa valdībā]], ieņemot šo amatu nedaudz vairāk par gadu. 1995. gadā nesekmīgi kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] no Tautsaimnieku politiskās apvienības saraksta "Tautsaimnieks". Gadu vēlāk, apvienojoties Tautsaimnieku politiskajai apvienībai un [[Latvijas Zemnieku savienība]]i, V. E. Bresis kļuva par LZS biedru. 1997. gadā iecelts [[Latvijas Privatizācijas aģentūra]]s padomē. 1998. gadā nesekmīgi kandidēja [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] no Latvijas Zemnieku savienības. Tāpat ievēlēšanai pietiekošu atbalstu nesaņēma [[2001. gada Rīgas domes vēlēšanas|2001. gada Rīgas domes vēlēšanās]]. 2002. gada [[8. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] V. E. Bresi ievēlēja [[8. Saeima|8. Saeimā]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s. 2006. gadā nesekmīgi kandidēja [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]], taču drīz kļuva par [[9. Saeima]]s deputātu [[Raimonds Vējonis|Raimonda Vējoņa]] vietā, kuru apstiprināja par ministru. Miris {{dat|2017|10|25|5=bez}}. == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Jurijs Rubenis]]| virsraksts = [[Breša valdība|Latvijas valdības vadītājs]] | periods = {{dat|1988|10|6|N}} — {{dat|1990|5|7|N}}<br />(kā LPSR MP priekšsēdētājs) | pēc = [[Ivars Godmanis]]<br />(kā LR MP priekšsēdētājs)}} {{Amatu secība | pirms = | virsraksts = [[Latvijas Kooperācijas valsts ministrs]] | periods = {{dat|1994|9|19|N}} — {{dat|1995|12|21|N}} | pēc = [[Jānis Muižnieks]]}} {{kastes beigas}} {{LPSR MP priekšsēdētāji}} {{PSRS Augstākās Padomes deputāti no Latvijas 1989-1991}} {{Navboxes | title = Latvijas parlamenti | list = {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} {{5. Saeima}} {{LR Augstākā Padome}} }} {{DEFAULTSORT:Bresis, Vilnis Edvīns}} [[Kategorija:1938. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2017. gadā mirušie]] [[Kategorija:Jelgavā dzimušie]] [[Kategorija:LKP CK locekļi]] [[Kategorija:Tautsaimnieku politiskās apvienības politiķi]] [[Kategorija:Latvijas Zemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:Latvijas PSR TKP un MP priekšsēdētāji]] [[Kategorija:PSRS tautas deputāti no Latvijas]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar ordeni "Goda Zīme" apbalvotie]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] j31mf18q2aqszppdchvn4lk2ho7wp35 4519442 4519440 2026-09-09T03:58:48Z Biafra 13794 4519442 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Vilnis Edvīns Bresis | attēls = Vilnis Edvins Bresis.jpg | amats = [[Latvijas PSR MP priekšsēdētāji|LPSR Ministru Padomes priekšsēdētājs]] | term_sākums = {{Dat|1988|10|06|N}} | term_beigas = {{Dat|1990|05|07|N}} | prezidents = | priekštecis = [[Jurijs Rubenis]] | amats2 = [[Latvijas Kooperācijas valsts ministrs]] | term_sākums2 = {{Dat|1995|01|20|N}} | term_beigas2 = {{Dat|1995|12|21|N}} | prezidents2 = [[Guntis Ulmanis]] | premjers2 = [[Māris Gailis]] | pēctecis2 = [[Jānis Muižnieks (uzņēmējs)|Jānis Muižnieks]] | dzim_dati = {{dat|1938|1|30}} | dzim_vieta = {{vieta|Latvija|Jelgava}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2017|10|25|1938|1|30}} | mir_vieta = | partija = [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]]<br />[[Tautsaimnieku politiskā apvienība|TPA]]<br />[[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] | dzīvesb = | profesija = [[agronomija|agronoms]] | alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Vilnis Edvīns Bresis''' (dzimis {{dat|1938|1|30}} [[Jelgava|Jelgavā]]; miris {{dat|2017|10|25}}) bija [[Latvija]]s lauksaimnieks un [[politika|politiķis]]. [[Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs]] (1988–1990). == Dzīvesgājums == Dzimis 1938. gadā Jelgavā. 1961. gadā pabeidza [[agronomija]]s studijas [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]]. Absolvējis arī Ļeņingradas Augstāko partijas skolu. Bija [[Latvijas komjaunatne]]s Centrālās komitejas pirmais sekretārs no 1970. līdz 1973. gadam. Bijis [[PSKP]] biedrs. [[Pārbūve]]s laikā strauji izvirzījās augstos [[Latvijas PSR]] amatos. 1987. gadā V. E. Bresis kļuva par LPSR Valsts Agrorūpnieciskās komitejas priekšsēdētāju un LPSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieku. Drīz pēc tam bija [[Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs]] no {{dat|1988|10|6|G|bez}} līdz {{dat|1990|5|7|D|bez}}. Pēc [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padomes]] 1990. gada 15. februāra "Deklarācijas jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību" [[Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāji|Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs]] [[Anatolijs Gorbunovs]] V. E. Bresi iekļāva komisijā pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai.<ref>[https://likumi.lv/ta/id/279721-par-komisiju-pasakumu-sagatavosanai-latvijas-ekonomiskas-un-politiskas-neatkaribas-atjaunosanai Par komisiju pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai] "Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs", 09.03.1990.</ref> 1989. gadā V. E. Bresi ievēlēja [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākajā Padomē]], kā arī ar [[Latvijas Tautas fronte]]s atbalstu ievēlēja par [[PSRS Tautas deputātu kongress|PSRS Tautas deputātu kongresa]] dalībnieku. Šajā pašā gadā LPSR Augstākā Padome pieņēma likumu “Par zemnieku saimniecībām Latvijas PSR”, kas atļāva līdzās padomju [[Kopsaimniecība|kopsaimniecībām]] veidot arī individuālās saimniecības. Ministru padomes priekšsēdētājs tobrīd bija Bresis, tāpēc pirmos individuālos saimniekotājus neoficiāli dēvēja par "Breša zemniekiem".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/1989-gada-6-maija-bresa-zemnieki/|title=1989. gada 6. maijā. Breša zemnieki|website=LA.LV|access-date=2020-01-02|language=lv|archive-date=2021-05-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20210517030909/https://www.la.lv/1989-gada-6-maija-bresa-zemnieki}}</ref> 1990. gadā V. E. Bresis piedalījās Latvijas delegācijā sarunās ar [[PSRS prezidents|PSRS prezidentu]] [[Mihails Gorbačovs|Mihailu Gorbačovu]] par Latvijas suverenitātes atjaunošanu. Viņš bija [[Latvijas Neatkarīgā komunistiskā partija|Latvijas Neatkarīgās komunistiskās partijas]] (vēlāk [[Latvijas Demokrātiskā Darba partija]]) dibinātāju skaitā un 1990. gada Augstākās Padomēs vēlēšanās tika ievēlēts par deputātu kā neatkarīgais kandidāts Viesītes vēlēšanu apgabalā, 4. maijā balsojis par [[Latvijas neatkarības deklarācija]]s apstiprināšanu. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s V. E. Bresis turpināja darboties politikā. 1993. gada [[5. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] viņš tika ievēlēts [[5. Saeima|5. Saeimā]] no "[[Saskaņa Latvijai – atdzimšana tautsaimniecībai!]]" saraksta, bet pēc šīs apvienības sadalīšanās 1994. un 1995. gadā darbojās [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] Saeimas frakcijā. 1994. gadā V. E. Bresis kļuva par [[Latvijas Republikas kooperācijas valsts ministru uzskaitījums|Kooperācijas valsts ministru]] [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijā]] [[Māra Gaiļa valdība|Māra Gaiļa valdībā]], ieņemot šo amatu nedaudz vairāk par gadu. 1995. gadā nesekmīgi kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] no Tautsaimnieku politiskās apvienības saraksta "Tautsaimnieks". Gadu vēlāk, apvienojoties Tautsaimnieku politiskajai apvienībai un [[Latvijas Zemnieku savienība]]i, V. E. Bresis kļuva par LZS biedru. 1997. gadā iecelts [[Latvijas Privatizācijas aģentūra]]s padomē. 1998. gadā nesekmīgi kandidēja [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] no Latvijas Zemnieku savienības. Tāpat ievēlēšanai pietiekošu atbalstu nesaņēma [[2001. gada Rīgas domes vēlēšanas|2001. gada Rīgas domes vēlēšanās]]. 2002. gada [[8. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] V. E. Bresi ievēlēja [[8. Saeima|8. Saeimā]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s. 2006. gadā nesekmīgi kandidēja [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]], taču drīz kļuva par [[9. Saeima]]s deputātu [[Raimonds Vējonis|Raimonda Vējoņa]] vietā, kuru apstiprināja par ministru. Miris {{dat|2017|10|25|5=bez}}. == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Jurijs Rubenis]]| virsraksts = [[Breša valdība|Latvijas valdības vadītājs]] | periods = {{dat|1988|10|6|N}} — {{dat|1990|5|7|N}}<br />(kā LPSR MP priekšsēdētājs) | pēc = [[Ivars Godmanis]]<br />(kā LR MP priekšsēdētājs)}} {{Amatu secība | pirms = | virsraksts = [[Latvijas Kooperācijas valsts ministrs]] | periods = {{dat|1994|9|19|N}} — {{dat|1995|12|21|N}} | pēc = [[Jānis Muižnieks]]}} {{kastes beigas}} {{LPSR MP priekšsēdētāji}} {{PSRS Augstākās Padomes deputāti no Latvijas 1989-1991}} {{Navboxes | title = Latvijas parlamenti | list = {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} {{5. Saeima}} {{LR Augstākā Padome}} }} {{DEFAULTSORT:Bresis, Vilnis Edvīns}} [[Kategorija:1938. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2017. gadā mirušie]] [[Kategorija:Jelgavā dzimušie]] [[Kategorija:LKP CK locekļi]] [[Kategorija:Tautsaimnieku politiskās apvienības politiķi]] [[Kategorija:Latvijas Zemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:Latvijas PSR TKP un MP priekšsēdētāji]] [[Kategorija:PSRS tautas deputāti no Latvijas]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar ordeni "Goda Zīme" apbalvotie]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] fju2pmfv1tyo0bjuwobg4ate6ujuvok 0 26942 4519355 4513034 2026-09-08T19:08:56Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4519355 wikitext text/x-wiki {{Anglijas grāfistes infokaste | name = Vusteršīra | official_name = Worcestershire | other_name = | image_main = {{Vairāki attēli|border=infobox|perrow=1 2 |total_width=270px | image1 = River Severn, Central Worcester - geograph.org.uk - 3185511 (cropped).jpg | image2 = Malvern Hills in June 2005.JPG | image3 = Broadway Tower (cropped).jpg}} | image_caption = | flag_image = {{#property:P41}} | flag_link = | arms_image = {{#property:P94}} | arms_link = | shield_size = 70 | motto = <!--for non-English motto, use: ''Motto in italics''<br />("English translation")--> | locator_map = Worcestershire UK locator map 2010.svg | map_caption = Vusteršīras novietojums Anglijā | coordinates = | region = [[Rietummidlenda]] | established_date = | established_by = | preceded_by = | origin = | lord_lieutenant_office = | lord_lieutenant_name = | high_sheriff_office = | high_sheriff_name = | mayor_office = | mayor_name = | area_total_km2 = 1741 | area_total_rank = 34. | ethnicity = | county_council = Vusteršīras padome<!-- only for counties with county councils --> | unitary_council = <!-- only for unitary counties like Northumberland --> | unitary_council1 = <!-- and unitary_council2 etc. only for hybrid counties *--> | unitary_council2 = | government = <!-- for other government such as Greater Manchester Combined Authority --> | joint_committees = | admin_hq = [[Vustera]] | area_council_km2 = 1741 | area_council_rank = 18. | iso_code = GB-WOR | ons_code = | gss_code = E10000034 | nuts_code = TLG12 | districts_map = [[Attēls:Worcestershire numbered districts (1998-2028).svg|180px]] | districts_key = <!-- {{uzraksts|#FFFF99|'''Unitārā pašvaldība'''}} --> {{uzraksts|#FEC1E9|Distrikti}} | districts_list = 1. [[Vustera (distrikts)|Vustera]]<br />2. [[Molvernhilsa]]<br />3. [[Vairforesta]]<br />4. [[Bromsgrova (distrikts)|Bromsgrova]]<br />5. [[Rediča (boro)|Rediča]]<br />6. [[Vičeivona]] | MPs = | police = | website = {{URL|https://worcestershire.gov.uk/}} | largest_city = | largest_town = <!-- only shown if largest_city is not set --> }} '''Vusteršīra''' ({{val|en|Worcestershire}}; {{izrunā|ˈwʊstərʃər}}) ir [[Anglijas ceremoniālās grāfistes|ceremoniālā]] un [[Anglijas nemetropoles grāfistes|nemetropoles]] [[grāfiste]] [[Anglija]]s rietumos, [[Rietummidlenda]]s reģionā. Katedrāles pilsēta [[Vustera]] ir grāfistes lielākā apdzīvotā vieta un administratīvais centrs. Atbilstoši 2011. gada tautas skaitīšanas datiem grāfistē ir 566 169 iedzīvotāji, un, salīdzinot ar 2001. gadu, iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par 4,4%. 95,7% grāfistes iedzīvotāju ir [[Eiropeīdā rase|baltādainie]], bet 92,4% — baltādainie briti. Vusteršīra ir etniski viendabīgāka nekā Anglija kopumā, kur baltādainie briti ir 79,8% no iedzīvotāju kopskaita. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{UK-aizmetnis}} {{Anglijas grāfistes}} {{Anglijas administratīvās grāfistes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas nemetropoles grāfistes]] [[Kategorija:Anglijas ceremoniālās grāfistes]] [[Kategorija:Anglijas vēsturiskās grāfistes]] 5w0lo49q9c6286jy5omb1zegqmfze8g 0 26945 4519353 4513039 2026-09-08T19:06:39Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4519353 wikitext text/x-wiki {{Anglijas grāfistes infokaste | name = Vorikšīra | official_name = Warwickshire | other_name = | image_main = {{Vairāki attēli|border=infobox|perrow=1 2 |total_width=270px | image1 = Kenilworth Castle (cropped).jpg | image2 = Royal Shakespeare Theatre, Stratford-upon-Avon - geograph.org.uk - 3112763.jpg | image3 = George Eliot statue cropped 6.19.jpg}} | image_caption = | flag_image = {{#property:P41}} | flag_link = | arms_image = {{#property:P94}} | arms_link = | shield_size = 70 | motto = <!--for non-English motto, use: ''Motto in italics''<br />("English translation")--> | locator_map = Warwickshire UK locator map 2010.svg | map_caption = Vorikšīras novietojums Anglijā | coordinates = | region = [[Rietummidlenda]] | established_date = | established_by = | preceded_by = | origin = | lord_lieutenant_office = | lord_lieutenant_name = | high_sheriff_office = | high_sheriff_name = | mayor_office = | mayor_name = | area_total_km2 = 1975 | area_total_rank = 31. | ethnicity = | county_council = Vorikšīras padome<!-- only for counties with county councils --> | unitary_council = <!-- only for unitary counties like Northumberland --> | unitary_council1 = <!-- and unitary_council2 etc. only for hybrid counties *--> | unitary_council2 = | government = <!-- for other government such as Greater Manchester Combined Authority --> | joint_committees = | admin_hq = [[Vorika]] | area_council_km2 = 1975 | area_council_rank = 17. | iso_code = GB-WAR | ons_code = | gss_code = E10000031 | nuts_code = TLG13 | districts_map = [[Attēls:Warwickshire numbered districts (1974-2028).svg|180px]] | districts_key = <!-- {{uzraksts|#FFFF99|'''Unitārā pašvaldība'''}} --> {{uzraksts|#FEC1E9|Distrikti}} | districts_list = 1. [[Ziemeļvorikšīra]]<br />2. [[Nanītona un Bedverta]]<br />3. [[Ragbi (boro)|Ragbi]]<br />4. [[Stretforda pie Eivonas (distrikts)|Stretforda pie Eivonas]]<br />5. [[Vorika (distrikts)|Vorika]] | MPs = | police = | website = {{URL|https://warwickshire.gov.uk/}} | largest_city = [[Nanītona]] | largest_town = <!-- only shown if largest_city is not set --> }} '''Vorikšīra''' ({{val|en|Warwickshire}}; {{izrunā|ˈwɒrɪkʃər}}) ir [[Anglijas ceremoniālās grāfistes|ceremoniālā]] un [[Anglijas nemetropoles grāfistes|nemetropoles]] grāfiste [[Anglija|Anglijā]], [[Rietummidlenda]]s reģionā. Grāfistes administratīvais centrs ir [[Vorika]], bet lielākā pilsēta ir [[Nanītona]]. [[Stretforda pie Eivonas|Stretfordā pie Eivonas]] dzimis [[Viljams Šekspīrs]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lonelyplanet.com/england/the-midlands/warwickshire/travel-tips-and-articles/warwickshire-the-heart-of-english-history/40625c8c-8a11-5710-a052-1479d276d8e6|title=Warwickshire: the heart of English history – Lonely Planet|last=Planet|first=Lonely|date=10 May 2016|work=Lonely Planet|accessdate=18 May 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170821045549/https://www.lonelyplanet.com/england/the-midlands/warwickshire/travel-tips-and-articles/warwickshire-the-heart-of-english-history/40625c8c-8a11-5710-a052-1479d276d8e6|archive-date=21 August 2017|dead-url=no|}}</ref> Grāfiste ir sadalīta piecos distriktos: [[Ziemeļvorikšīra]], [[Nanītona un Bedverta]], [[Ragbi (boro)|Ragbi]], [[Vorika (distrikts)|Vorika]] un [[Stretforda pie Eivonas (distrikts)|Stretforda pie Eivonas]]. Pašreizējās grāfistes robežas ir nostiprinātas 1974. gadā. Savukārt grāfistes vēsturiskajās robežās bija ietverta arī [[Koventri]] un [[Solihala]], kā arī daļa [[Birmingema]]s. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20190102151519/https://www.warwickshire.gov.uk/home Vorikšīras grāfistes dome] * [http://www.warkscol.ac.uk/ Vorikšīras koledžas mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080501081123/http://www.warkscol.ac.uk/ |date={{dat|2008|05|01||bez}} }} {{UK-aizmetnis}} {{Anglijas grāfistes}} {{Anglijas administratīvās grāfistes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas nemetropoles grāfistes]] [[Kategorija:Anglijas ceremoniālās grāfistes]] [[Kategorija:Anglijas vēsturiskās grāfistes]] sll3376clc8evx63d37vjwofsildmdj 0 27889 4519303 4261041 2026-09-08T16:44:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519303 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|zivju sugu|plaudis (nozīmju atdalīšana)|plaudis}} {{BioTakso infokaste | attēls = Carp bream1.jpg | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Actinopteri | klase_lv = Starspures | kārta = Cypriniformes | kārta_lv = Karpveidīgās | dzimta = Leuciscidae | dzimta_lv = Sapalu dzimta | ģints = Abramis | ģints_lv = Plauži | ģints_r = Plaudis | suga = A. brama | suga_lv = Plaudis | binomial = Abramis brama <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> | kategorijas = nē }} '''Plaudis''' (''Abramis brama'') saskaņā ar jaunākajiem datiem ir vienīgā '''plaužu ģints''' (''Abramis'') [[zivis|zivju]] suga.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/135696/0 |title=IUCN: Abramis brama |access-date={{dat|2012|05|03||bez}} |archive-date={{dat|2011|11|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111112143652/http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/135696/0 }}</ref> Plaudi sauc arī par '''breksi'''. Šis nosaukuma variants, iespējams, ir cēlies no zivs nosaukuma [[vācu valoda|vācu valodā]] (''die Brachse''). Tas pamatā mājo [[Eiropa|Eiropā]], uz [[ziemeļi]]em no [[Alpi]]em, [[Pireneji]]em un [[Balkāni (kalni)|Balkāni]]em. Uz austrumiem tā izplatības areāls beidzas [[Āzija]]s rietumos — [[Melnā jūra|Melnās jūras]], [[Kaspijas jūra]]s un [[Arāla jūra]]s reģionā. Plaudis ir bieži sastopams arī [[Latvija|Latvijā]].<ref name=plaudis/> Plaudis mājo [[saldūdens]] tilpnēs — dīķos, [[ezers|ezeros]], kanālos, lēni plūstošās [[upe|upēs]] un viegli sāļās upju ietekās [[jūra|jūrā]].<ref name=bream/> Uzturas pie gultnes, bedrēs, mierīgās atstraumēs. Nelielās upītēs un nelielos vai stipri aizaugušos un slēgtos ezeros parasti nav sastopams.<ref name=plaudis/> == Izskats == [[Attēls:Bronze coloured Abramis brama.jpg|thumb|left|220px|Vecāki plauži iegūst bronzas krāsas toni]] [[Attēls:Brasem Kolblei.JPG|thumb|left|220px|Plauža (lejā) jaunās zivis ir ļoti līdzīgs ar [[Plicis|plici]] (augšā)]] Pieauguša plauža ķermeņa garums parasti ir 30—55 [[Centimetrs|cm]], vidējais svars 2—4 [[Kilograms|kg]].<ref name=fact>{{Tīmekļa atsauce |url=http://thewebsiteofeverything.com/animals/fish/Cypriniformes/Cyprinidae/Abramis-brama |title=Carp bream Fact Sheet |access-date={{dat|2012|05|03||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120505053318/http://thewebsiteofeverything.com/animals/fish/Cypriniformes/Cyprinidae/Abramis-brama }}</ref> Bet plaudis var sasniegt 75 cm garumu un svērt vairāk kā 6 kg.<ref name=bream>[http://www.onlinedatabank.com/common-bream-abramis-brama/ Common Bream-Abramis brama]</ref> Plauža ķermenis ir sāniski saplacināts, un tam ir augstu izcelts muguras kūkums. [[Zvīņas]] ir sudrabaini pelēkā krāsā, lai gan vecākas zivis iegūst bronzas krāsas toni, īpaši tās, kas dzīvo tīros ūdeņos. [[Spura]]s ir tumši [[pelēks|pelēkas]] vai gandrīz [[melns|melnas]], tās nekad nav sārtas. Spuru [[krāsa]] ir viena no galvenajām pazīmēm, pēc kuras plaudi var atšķirt no citām, līdzīgām zivīm. Galva relatīvi maza, arī acis un zvīņas mazas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ghofmidlands.co.uk/facts.html |title=Fish Facts |access-date={{dat|2012|05|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120120070008/http://www.ghofmidlands.co.uk/facts.html |archivedate={{dat|2012|01|20||bez}} }}</ref> Plaudim ir ļoti daudz asaku.<ref name=eol/> === Līdzīgās sugas === Plaudi var viegli sajaukt ar [[plicis|plici]] (''Blicca bjoerkna'') un [[spāre (zivs)|spāri]] (''Ballerus ballerus''), īpaši jaunās zivis. Visuzticamākais paņēmiens, kā sugas var atšķirt, ir, saskaitot zvīņas vai nu uz sānu līnijas, vai taisnā līnijā uz leju no muguras spuras pirmā stara līdz sānu līnijai. Plaudim ir vairāk zvīņu nekā [[plicis|plicim]], bet mazāk nekā [[spāre (zivs)|spārei]]. Plaudim uz vertikālās līnijas ir 12 zvīņas,<ref name="Yarrell1841">{{grāmatas atsauce|author=William Yarrell|title=A History of British Fishes: Illustrated by 500 Wood Engravings|url=http://books.google.com/books?id=iJs-AAAAcAAJ&pg=PA385|year=1841|publisher=Van Voorst|page=385}}</ref> bet uz sānu līnijas 51—60.<ref>[http://www.fishbase.org/summary/Abramis-brama.html Abramis brama (Linnaeus, 1758)]</ref> Plicim uz vertikālās līnijas ir mazāk par 10 zvīņu rindām, uz sānu līnijas 44—48 zvīņas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ghof.org.uk/my-zone/fish-facts/8-fish-facts/31-silverbream |title=Silver Bream (Blicca Bjoerkna) |access-date={{dat|2012|05|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304215340/http://www.ghof.org.uk/my-zone/fish-facts/8-fish-facts/31-silverbream |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> Spārei uz sānu līnijas ir 62—77 zvīņas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://fishbase.sinica.edu.tw/Summary/SpeciesSummary.php?ID=6374&AT=Zope |title=Ballerus ballerus (Linnaeus, 1758) |access-date={{dat|2012|05|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070918222314/http://fishbase.sinica.edu.tw/Summary/SpeciesSummary.php?id=6374 |archivedate={{dat|2007|09|18||bez}} }}</ref> Pieaugot pliča krūšu spuras kļūst sārtas. Rīkles [[zobi]] novietoti vienā rindā. Anālajai spurai ir mazāk staru nekā spārei.<ref name=plaudis>[http://www.latvijasdaba.lv/zivis/abramis-brama-l/ Plaudis]</ref> Plaudis ļoti viegli [[Hibrīds (bioloģija)|hibridizējas]] ar citām karpu dzimtas sugām — ar plici, [[Rauda (zivs)|raudu]], [[rudulis|ruduli]], [[sapals|sapalu]] un [[vīķe|vīķi]].<ref name=plaudis/> Piemēram, plauža un raudas hibrīdu ir ļoti grūti atšķirt no īstā plauža.<ref>Giles, Nick, Freshwater Fish of the British Isles: A Guide for Anglers and Naturalists, Swan Hill Press, 1994, {{ISBN|1-85310-317-9}}, pp 140—144</ref> == Īpašības == Plaudis mēdz uzturēties baros tuvu tilpes dibenam. Sevišķi lieli bari veidojas rudenī, izvietojoties ziemošanas bedrēs. [[ziema|Ziemā]] plaudis ir mazaktīvs. Plaudim var novērot migrāciju līdz 440 [[Kilometrs|km]] tālumā. Pārvietošanās ātrums migrācijas laikā ir 14 km [[diennakts|diennaktī]].<ref name=plaudis/> Plaudis zināmu brīdi spēj izdzīvot ārpus ūdens.<ref name=eol/> == Barība == [[Attēls:Abramis brama Prague Vltava 1.jpg|thumb|220px|Plaudis barību parasti meklē uz ūdenstilpes dibena]] Plaudis nakts laikā barojas tīrākos un seklākos ūdeņos nekā dienas laikā. Tas barību meklē dūņās. Īpaši iecienīti ir [[trīsuļodu dzimta|trīsuļodu]] kāpuri, [[gliemenes]] un [[gliemeži]]. Lielākās zivis barojas ar mazākām zivīm.<ref name=eol/> Plaudis barojas arī ar ūdensaugiem un [[zooplanktons|zooplanktonu]].<ref name=plaudis/> Tā kā plaudis nārsto straujos ūdeņos, jaunie plauži barojas, filtrējot ūdeni caur žaunu zariem. Tā galvenā barība, filtrējot ūdeni, ir [[ūdensblusas]] (''Daphnia''). Pēc 2 gadiem plaudis pamet straujos ūdeņus, bet, ja tas tam neizdodas, plauži piemērojas esošajiem apstākļiem — tie aug lēnām, vai arī to augšana apstājas vispār, jo pieaugot zivij, attālums starp žaunu zariem palielinās un uzņemt barību ar ūdens filtrēšanu vairs nevar.<ref name=eol>{{Tīmekļa atsauce |url=http://eol.org/pages/205715/details |title=Comprehensive Description of Abramis brama |access-date={{dat|2012|05|03||bez}} |archive-date={{dat|2012|02|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120212213115/http://eol.org/pages/205715/details }}</ref> Ja plaudim trūkst barības, tam attīstās plāna un asa muguras līnija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.prebait.com/species/7/Bream |title=Bream |access-date={{dat|2012|05|03||bez}} |archive-date={{dat|2013|09|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130903205017/http://www.prebait.com/species/7/Bream }}</ref> == Vairošanās == Dzimumgatavība plaudim iestājas 2—13 gadu vecumā, sasniedzot 5—41 cm garumu.<ref name=plaudis/> Mātīte nērš ikrus 1—3 piegājienos ar 6—19 dienu starplaiku. Tās auglība ir apmēram 400—912 000 [[ikri|ikru]]. Plaudis Latvijā nārsto [[maijs|maijā]] un [[jūnijs|jūnijā]], kad ūdens t° ir 8—24 °C. Nārsts notieko 5—20 m dziļumā. Kopējais nārsta ilgums 3—45 dienas.<ref name=plaudis/> Ikri pielīp pie augiem, kur to attīstība ilgst 2—19 dienas atkarībā no temperatūras. Pēc izšķilšanās kāpuri aptuveni 2 dienas pavada piestiprinājušies pie augiem.<ref name=plaudis/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20120429012129/http://www.caspianenvironment.org/biodb/eng/fishes/Abramis%20brama%20orientalis/main.htm Abramis brama orientalis Berg, 1949] * [http://www.malpilszivim.lv/zivis/breksis Breksis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306043525/http://www.malpilszivim.lv/zivis/breksis |date={{dat|2016|03|06||bez}} }} * [http://ecat-dev.gbif.org/usage/106828553 GBIF Checklist Bank: Abramis brama (Linnaeus, 1758)]{{Novecojusi saite}} * [http://aplx5.rdg.ac.uk/annual-checklist/2009/show_species_details.php?record_id=6196958 Fish Base: Abramis brama]{{Novecojusi saite}} [[Kategorija:Karpu dzimta]] [[Kategorija:Latvijas zivis]] [[Kategorija:Eiropas zivis]] [[Kategorija:Āzijas zivis]] [[Kategorija:Baltijas jūras fauna]] n6f4956zresxdkz4r5iiyj8v5ipcvs9 0 32955 4519271 4502964 2026-09-08T14:46:38Z Stephan1000000 83884 177 4519271 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | bgcolour = #FADA00 | channel = * ''[[Fox Broadcasting Company|Fox]]'' (1999—2003) * ''[[Comedy Central]]'' (2008—2013) * ''[[Hulu]]'' (2023—pašlaik) | country = {{USA}} | creator = * [[Mets Greinings]] * [[Deivids Koens]] | genre = * [[animācija]] * [[komēdija]] | language = [[Angļu valoda|angļu]] | num_seasons = 11 | num_episodes = 177 | image = Futurama_title_screen.jpg }} '''"Futurāma"''' ({{val|en|Futurama}}) ir ASV [[zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[animācija]]s seriāls, ko izveidoja [[Mets Greinings]] pēc ''[[Fox Broadcasting Company]]'' pasūtījuma. Seriālā attēlota parasta 20. gadsimta beigu [[Ņujorka]]s [[pica|picu]] piegādātāja, [[Filips Dž. Frajs|Filipa Dž. Fraja]] dzīve, kurš pēc nejaušas nokļūšanas [[krioloģija|krioloģiskā miegā]] uz tūkstoš gadiem, [[retrofutūrisms|retrofutūriskajā]] 31. gadsimtā iestājas darbā starpplanētu piegādes uzņēmumā "Planētu ekspresis" (''Planet Express''). Greinings seriāla ideju izdomāja 1990. gadu vidū, strādājot pie animācijas seriāla "[[Simpsoni]]". Vēlāk viņš seriāla izveidei piesaistīja [[Deivids Koens|Deividu Koenu]], lai viņš pilnveidotu sižeta līniju un personāžus. [[Latvija|Latvijā]] seriālu translējuši televīzijas kanāli [[MTV Latvija]] un [[TV6 Latvija|TV6]]. == Sezonas == [[Attēls:Futurama characters.jpg|thumbnail|250px|No kreisās: doktors Zoidbergs, profesors Fernsvorts, Benders, Eimija, Hermejs (smiltīs), Līla un Frajs]] Sākotnēji seriālu pārraidīja kanālā ''[[Fox Broadcasting Company|Fox]]'' no 1999. gada 28. marta līdz 2003. gada 10. augustam (seriāla veidošanas beigas). No 2003. gada līdz līguma beigām 2007. gadā, seriālu atkārtoti translēja kanālā ''[[Cartoon Network]]'' programmu blokā ''[[Adult Swim]]''. No 2007. līdz 2009. gadam izdeva četras pilnmetrāžas [[videofilma]]s. 2005. gadā seriālu sāka pārraidīt kanālā ''[[Comedy Central]]''. ''Comedy Central'' noslēdza vienošanos ar ''[[20th Century Fox Television]]'' par jaunu sēriju izveidi. Seriāla piekto sezonu veido šo četru pilnmetrāžas filmu sadalījums sešpadsmit 20 minūšu segmentos.<ref name=RottenTomatoesMattGroenigClarifiesFuture>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rottentomatoes.com/news/1648183/ |title=Groening's Bargain to Yield Four ''Futurama'' Movies |agency=Reuters |date=January 28, 2007 |accessdate=June 3, 2008 |first=Fred |last=Topel |deadurl=yes |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080416100052/http://www.rottentomatoes.com/news/1648183/ |archivedate=April 16, 2008 }}</ref><ref name=reuters>{{Tīmekļa atsauce |last=Wallenstein |first=Andrew |url=http://entertainment.tv.yahoo.com/entnews/va/20060622/115104459800.html |title="Futurama" gets new life on Comedy Central |agency=Reuters |date=June 22, 2006 |accessdate=June 3, 2008 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20061106224128/http://entertainment.tv.yahoo.com/entnews/va/20060622/115104459800.html |archivedate={{dat|2006|11|06||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20061106224128/http://entertainment.tv.yahoo.com/entnews/va/20060622/115104459800.html |date={{dat|2006|11|06||bez}}}}</ref> 2009. gada jūnijā ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' producentu nodaļa paziņoja, ka ''Comedy Central'' veidos papildus jaunas 26 sērijas, ko rādīs 2010. un 2011. gadā.<ref name="FutoncriticBBS">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefutoncritic.com/news.aspx?id=7549|title=Comedy Central's 'South Park,' 'Lil' Bush,' More to Return in March |date=August 2, 2007|accessdate=November 8, 2008}}</ref><ref name="Vulture">{{Tīmekļa atsauce|title=Things Are Looking Good for Another Season of Futurama|url=http://nymag.com/daily/entertainment/2011/02/futurama_renewed.html|work=[[Vulture]]|date=February 2, 2010|accessdate=February 28, 2010|author=Josef Adalian and Vlada Gelman}}</ref> Seriālu turpināja ar septīto sezonu, kura pirmo daļu translēja no 2012. gada jūnija, bet otro 2013. gada vidū.<ref name="Renewal">{{Tīmekļa atsauce|title='Futurama' renewed for two more years!|url=http://insidetv.ew.com/2011/03/24/futurama-renewed/|date=March 24, 2011|accessdate=March 24, 2011|first=James|last=Hibberd|archive-date={{dat|2011|03|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110328090316/http://insidetv.ew.com/2011/03/24/futurama-renewed/}}</ref><ref name="CCSeason7announcement">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.comedycentral.com/press/press_releases/2011/032811_futurama-renewed-for-26-new-episodes.jhtml|title=COMEDY CENTRAL® RENEWS "FUTURAMA" FOR 26 NEW EPISODES|date=March 29, 2011|accessdate=March 30, 2011|archive-date={{dat|2011|04|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110405101048/http://www.comedycentral.com/press/press_releases/2011/032811_futurama-renewed-for-26-new-episodes.jhtml}}</ref> Septītās sezonas laikā paziņoja, ka šī būs noslēdzošā sezona, jo ''Comedy Central'' nepasūtīs seriāla turpinājumu. Seriāla pēdējo sēriju pārraidīja {{dat|2013|9|4||bez}}.<ref name="canceled">{{Ziņu atsauce | author=Dave Itzkoff | title=Comedy Central Cancels 'Futurama' | url=http://artsbeat.blogs.nytimes.com/2013/04/22/comedy-central-cancels-futurama | date=April 22, 2013 | accessdate=April 22, 2013 | work=The New York Times}}</ref> Kamēr Greinings teica, ka mēģinās atrast kanālu, kas turpinātu seriālu,<ref>{{Ziņu atsauce| url= http://www.3news.co.nz/Futurama-axed-again/tabid/418/articleID/295227/Default.aspx| work= 3 News NZ| title= Futurama axed again| date= April 23, 2013| access-date= {{dat|2017|07|31||bez}}| archiveurl= https://web.archive.org/web/20131224104053/http://www.3news.co.nz/Futurama-axed-again/tabid/418/articleID/295227/Default.aspx| archivedate= {{dat|2013|12|24||bez}}}}</ref> Deivids Koens paziņoja, ka sērija ''Meanwhile'' varētu būt septītās sezonas un visa seriāla noslēdzošā sērija.<ref name="EndOfFuturama">{{Tīmekļa atsauce|url=http://screencrush.com/futurama-series-finale-meanwhile-david-x-cohen/|title="'Futurama' Series Finale: David X. Cohen Dishes If "Meanwhile" Is Really the End|date=September 4, 2013|accessdate=September 5, 2013}}</ref> Seriālu otro reizi atjaunoja pēc ''[[The Walt Disney Company]]'' un ''[[20th Century Studios]]'' apvienošanas interneta straumēšanas lapas ''[[Hulu]]'' vajadzībām 2023. gadā. {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sezona ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sērijas ! colspan="3" style="padding: 0px 80px; width:200px;" |Oriģinālā pārraide |- !Sezonas sākums !Sezonas beigas !TV kanāls |- |'''1''' |13 |{{dat|1999|3|28|N|bez}} |{{dat|1999|11|14|N|bez}} | rowspan="4" |[[Fox Broadcasting Company|''Fox'']] |- |'''2''' |19 |{{dat|1999|11|21|N|bez}} |{{dat|2000|12|3|N|bez}} |- |'''3''' |22 |{{dat|2001|1|21|N|bez}} |{{dat|2002|12|8|N|bez}} |- |'''4''' |18 |{{dat|2002|2|10|N|bez}} |{{dat|2003|8|10|N|bez}} |- |'''5''' |4 filmas vai 16 sērijas |{{dat|2008|3|23|N|bez}} |{{dat|2009|8|30|N|bez}} | rowspan="3" |''[[Comedy Central]]'' |- |'''6''' |26 |{{dat|2010|6|24|N|bez}} |{{dat|2011|9|8|N|bez}} |- |'''7''' |26 |{{dat|2012|6|20|N|bez}} |{{dat|2013|9|4|N|bez}} |- |'''8''' |10 |{{dat|2023|7|24|N|bez}} |{{dat|2023|9|25|N|bez}} | rowspan="4" |''[[Hulu]]'' |- |'''9''' |10 |{{dat|2024|7|29|N|bez}} |{{dat|2024|9|30|N|bez}} |- |'''10''' |10 | colspan="2" |{{dat|2025|8|15|N|bez}}<ref name="Season10Release">{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2025/tv/news/futurama-season-13-drop-at-once-hulu-weekly-premiere-date-1236465637/|title=Hulu Switches ‘Futurama’ Season 13 From Weekly to Binge Release; Shares Premiere Date and First Look Photos (EXCLUSIVE)|first=Michael|last=Schneider|work=Variety|date=July 21, 2025|accessdate=July 21, 2025}}</ref> |- |'''11''' |10 |{{dat|2026|8|3|N|bez}} |{{dat|2026|9|28|N|bez}} |} == Sižets == Darbība seriālā norisinās 30. gadsimta beigās un 31. gadsimta sākumā. Sākotnēji galvenais varonis nokļūst 2999. gada 31. decembrī, tomēr nākamo sezonu laikā tiek sagaidīts 3004. gads. Nosaukums "Futurāma" aizgūts no 1939. gada Pasaules izstādes ([[Ņujorka|Ņujorkā]]) paviljona, kurā bija attēlota iespējamā 1959. gada pasaule. Seriāla pamatsižets saistīts ar picas piegādātāju [[Filips Dž. Frajs|Filipu Fraju]], kurš nejauši nokļūst 1000 gadus nākotnē un kļūst par piegādātāju uzņēmumā ''Planet Express''. Citi nozīmīgi seriāla varoņi ir Fraja attāls pēctecis [[profesors Hūberts Fernsvorts]], krabjveidīgs citplanētietis [[doktors Zoidbergs]], vienacaina kosmosa kuģa pilote [[Turanga Līla]], marsiete [[Eimija Vonga]], [[robots]] [[Benders (Futurāma)|Benders]] un grāmatvedis [[Hermejs Konrads]]. == Apbalvojumi == "Futurāma" tās translācijas laikā saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes. Seriālu nominēja 17 [[Annie balva|''Annie'' balvām]] un 12 [[Emmy balva|''Emmy'' balvām]], no kurām ieguva septiņas pirmās un sešas otrās. Tāpat seriāls četras reizes nominēts [[Amerikas Rakstnieku ģildes balva]]i, kur iegūtas divas balvas par sērijām ''Godfellas'' un ''The Prisoner of Benda'', vēl papildu tam seriāls nominēts [[Nebula balva]]i un saņēmis [[Environmental Media balva|''Environmental Media'' balvu]] par sērijām ''The Problem with Popplers'' un ''The Futurama Holiday Spectacular''.<ref name=EMATFHS>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ema-online.org/awards/21st-awards/ |title=21st Annual Environmental Media Awards |date=October 2011 |accessdate=April 9, 2012 |deadurl=yes |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120407151100/http://www.ema-online.org/awards/21st-awards/ |archivedate=April 7, 2012}}</ref> Papildu seriālam ražotas arī dažādas preces, kas saistītas ar seriālu — [[Komikss|komiksu]] sērija, [[videospēle]]s, [[kalendārs|kalendāri]], apģērbs un figūriņas. 2013. gadā ''TV Guide'' ierindoja "Futurāmu" 60 visu laiku labāko animācijas seriālu sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvguide.com/news/greatest-cartoons-tv-guide-magazine-1071203.aspx|title=TV Guide Magazine's 60 Greatest Cartoons of All Time|author=Rich Sands|date=September 24, 2013|work=TVGuide.com}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Animācijas seriāli]] [[Kategorija:Futurāma]] 19sugs42sj5mjnea6uuocnrauk8bkyf 0 33041 4519430 4517690 2026-09-09T03:35:33Z Biafra 13794 atj. 4519430 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Sandis Buškevics | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1977|1|28}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ventspils|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = 190 [[centimetrs|cm]] | svars = 85 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[saspēles vadītājs]] | kar_sāk = 1994 | kar_beig = 2012 <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Lietuva}} Viļņas SKM | numurs = | amats = treneris | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Bijušie klubi ------> | sezonas = | bij_kom = | pk izmaiņas = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut sezonas = 1998—2004 | taut = {{Bk|Latvija}} | ni izmaiņas = <!------ Trenera karjera ------> | trenera sezonas = | trenera klubi = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | sasniegumi = * [[LKL|Lietuvas]] čempions <small>(2006)</small> * 5x [[LBL|Latvijas]] čempions <small>([[2000.—2001. gada LBL sezona|2001]]—[[2002.—2003. gada LBL sezona|2003]], [[2006.—2007. gada LBL sezona|2007]])</small> * [[FIBA Čempionu kauss|FIBA Čempionu kausa]] trešās vietas ieguvējs <small>(2003)</small> * [[NEBL]] trešās vietas ieguvējs <small>(2002)</small> | aģenti = | dzimums = V <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = | kl_sez 1 = 1994—2003 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 2 = 2003 | klubs 2 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"]] | kl_sez 3 = 2004 | klubs 3 = {{flaga|Krievija}} [[Permas "Ural Great"]] | kl_sez 4 = 2004—2005 | klubs 4 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas apgabala "Dinamo"]] | kl_sez 5 = 2005—2006 | klubs 5 = {{flaga|Lietuva}} [[Viļņas "Lietuvos Rytas"]] | kl_sez 6 = 2006—2008 | klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[ASK Rīga]] | kl_sez 7 = 2008—2009 | klubs 7 = {{flaga|Itālija}} [[Udīnes "Snaidero"]] | kl_sez 8 = 2009—2010 | klubs 8 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 9 = 2010 | klubs 9 = {{flaga|Polija}} [[Sopotas "Prokom Trefl"]] | kl_sez 10 = 2010—2011 | klubs 10 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bkventspils.lv/jaunumi/04122010-buskevics_pievienojas_bk_ventspils |title=Buškevics pievienojas BK "Ventspils" |access-date={{dat|2011|02|25||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304220440/http://www.bkventspils.lv/jaunumi/04122010-buskevics_pievienojas_bk_ventspils }}</ref> | kl_sez 11 = 2011 | klubs 11 = {{flaga|Latvija}} "[[Liepājas lauvas]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://basket.lv/lbl2/11032011-lbl_vitols_paliek_barona_buskevics_uz_lie |title=LBL: Vītols paliek "Baronā", Buškevics uz Liepāju |access-date={{dat|2011|03|11||bez}} |archive-date={{dat|2020|11|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201127233112/http://basket.lv/lbl2/11032011-lbl_vitols_paliek_barona_buskevics_uz_lie }}</ref> | kl_sez 12 = 2011—2012 | klubs 12 = {{flaga|Irāna}} [[Teherānas "Azad University"]] }} '''Sandis Buškevics''' (dzimis {{dat|1977|1|28}} [[Ventspils|Ventspilī]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[basketbols|basketbolists]], tagad — treneris. Spēlējis [[Saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā, bijis [[Latvijas basketbola izlase]]s dalībnieks. S. Buškevics ir pieckārtējs [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) čempions [[BK Ventspils]] un [[Rīgas ASK]] sastāvā laikā no 2000. līdz 2007. gadam. 2026. gadā ir treneris vienā no lielākajām Lietuvas basketbola jaunatnes sistēmām Viļņas SKM. == Karjera == Profesionāļa karjeru uzsāka {{dat|1994}} dzimtās pilsētas basketbola klubā [[BK Ventspils]]. Ar BK Ventspils izcīnīja godalgotas vietas LBL: 1996. — 3. vieta, 1998. un 1999. — 2 vieta. Pēc tam izcīnījis četrus LBL čempiona titulus BK Ventspils sastāvā 2000., 2001., 2002. un 2003. Vēl 2003. kopā ar BK Ventspils izcīnīja 3. vietu [[ULEB Eiropas kauss|Eiropas kausā]] un [[NEBL]]. [[Latvijas Basketbola līga]]s Zvaigžņu spēles dalībnieks 1998., 2000., 2001., 2003., 2007. gadā. 2003. gadā S. Buškevics karjeru turpināja ārzemju klubos. Pusi 2003.-2004. gada sezonas spēlēja [[Turcija]]s basketbola klubā [[Stambulas "Galatasaray" (vīriešu basketbola klubs)|Stambulas "Galatasaray"]]. Pēc jaunā gada pievienojās [[Krievija]]s basketbola klubam [[Permas "Ural Great"]], kura sastāvā izcīnīja [[Krievija]]s kausu un spēlēja [[ULEB Eiropas kauss|Eiropas kausa]] ''Final 4'' turnīrā [[Kazaņa|Kazaņā]]. 2005. gadā [[Maskavas apgabala "Dinamo"]] sastāvā izcīnīja 3. vietu [[FIBA Eirokausa izaicinājums|Eirokausa izaicinājumā]]. 2006. gadā kļuva par [[Baltijas Basketbola līga|Baltijas]] un [[Lietuvas Basketbola līga]]s čempionu [[Viļņas "Lietuvos Rytas"]] sastāvā. 2007. gadā atgriezās Latvijā un ieguva savu piekto LBL čempiona titulu [[ASK Rīga]] sastāvā. 2008. gada decembrī pievienojās [[Itālija]]s basketbola klubam [[Udīnes "Snaidero"]].<ref>[http://esports.lv/basketbols/legionari/09122008-buskevics_speles_italija Buškevics spēlēs Itālijā]</ref> No 2009. gada 14. decembra līdz 2010. gada 31. janvārim spēlēja [[BK Ventspils]]. Karjeras noslēgumā spēlējis "[[Liepājas lauvas|Liepājas lauvās]]", bet pēdējo sezonu aizvadīja [[Irāna|Irānā]]. === Latvijas izlase === 1997. un 1998. gadā spēlēja Latvijas U-22 izlasē. 1998. gadā piedalījās U-22 Eiropas čempionāta finālturnīrā [[Trapāni]], [[Itālija|Itālijā]]. No 1998. gada līdz 2004. gadam spēlēja [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas nacionālajā izlasē]]. === Trenera karjera === 2012. gada vasarā S. Buškevics paziņoja par spēlētāja karjeras beigšanu un trenera karjeras sākumu, kļūstot par vienu no "[[Liepājas lauvas|Liepājas lauvu]]" treneriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/lbl/20072012-buskevics_beidz_karjeru_pievienojas_lauvu|title=Buškevics beidz karjeru, pievienojas "Lauvu" treneru korpusam|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|7|21||bez}}}}</ref> 2019. gada jūlijā kļuva par vienu no [[Klaipēdas "Neptūnas"]] treneriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/11072019-buskevics_pievienojies_neptunas_treneru_k|title=Buškevics pievienojies "Neptunas" treneru kolektīvam|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-07-11|date=2019-07-11|language=lv}}</ref> 2021. gada decembrī pēc galvenā trenera aiziešanas kļuva par tā pienākumu izpildītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/legionari/11122021-sandis_buskevics_klust_par_neptunas_pagai|title=Sandis Buškevics kļūst par "Neptūnas" pagaidu galveno treneri|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-12-11|date=2021-12-11|language=lv}}</ref> "Neptunas" vadībā S. Buškevics bija līdz 2023. gada vasarai, kad tika paziņots, ka turpmāk viņš pildīs galvenā trenera funkcijas [[Palangas "Olimpas"]] komandā Lietuvas Nacionālajā (pēc spēka otrajā) līgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/eirokausi/30062023-buskevics_atstaj_klaipedas_neptunas_trene|title=Buškevics atstāj Klaipēdas "Neptūnas" treneru korpusu|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-07-03|date=2023-06-30|language=lv}}</ref> 2024. gadā viņš pārņēma cita šīs līgas kluba ''[[KK Telšiai]]'' vadību, un 2025. gadā S. Buškevica vadītā [[Telši|Telšu]] komanda kļuva par [[Lietuvas Nacionālā basketbola līga|Lietuvas Nacionālās līgas]] uzvarētāju. 2026. gadā septembrī tika paziņots, ka viņš turpmāk būs treneris vienā no lielākajām Lietuvas basketbola jaunatnes sistēmām Viļņas SKM. 2026. gadā S. Buškevics bija Latvijas U-18 izlases galvenais treneris. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20090214100934/http://www.bbl.net/index.php/b19sYW5nPWVuJm9fc2Vhcz0xOCZvX2xlYWc9OCZmdXNlYWN0aW9uPXBsYXllcnMubWFpbiZwPTM3MA== Baltijas Basketbola līgas profils] {{en ikona}} {{Navboxes |title = [[Latvijas Basketbola līga]]s čempions |list = {{ASK Riga 2007}} {{Ventspils 2003}} {{Ventspils 2002}} {{Ventspils 2001}} {{Ventspils 2000}} }} {{DEFAULTSORT:Buszkevics, Sandis}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ventspilī dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas basketbola treneri]] t6vm3ob5roelm97l97qxqmj1csu9rqz 4519431 4519430 2026-09-09T03:36:31Z Biafra 13794 4519431 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Sandis Buškevics | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1977|1|28}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ventspils|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = 190 [[centimetrs|cm]] | svars = 85 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[saspēles vadītājs]] | kar_sāk = 1994 | kar_beig = 2012 <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Lietuva}} Viļņas SKM | numurs = | amats = treneris | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Bijušie klubi ------> | sezonas = | bij_kom = | pk izmaiņas = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut sezonas = 1998—2004 | taut = {{Bk|Latvija}} | ni izmaiņas = <!------ Trenera karjera ------> | trenera sezonas = | trenera klubi = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | sasniegumi = * [[LKL|Lietuvas]] čempions <small>(2006)</small> * 5x [[LBL|Latvijas]] čempions <small>([[2000.—2001. gada LBL sezona|2001]]—[[2002.—2003. gada LBL sezona|2003]], [[2006.—2007. gada LBL sezona|2007]])</small> * [[FIBA Čempionu kauss|FIBA Čempionu kausa]] trešās vietas ieguvējs <small>(2003)</small> * [[NEBL]] trešās vietas ieguvējs <small>(2002)</small> | aģenti = | dzimums = V <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = | kl_sez 1 = 1994—2003 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 2 = 2003 | klubs 2 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"]] | kl_sez 3 = 2004 | klubs 3 = {{flaga|Krievija}} [[Permas "Ural Great"]] | kl_sez 4 = 2004—2005 | klubs 4 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas apgabala "Dinamo"]] | kl_sez 5 = 2005—2006 | klubs 5 = {{flaga|Lietuva}} [[Viļņas "Lietuvos Rytas"]] | kl_sez 6 = 2006—2008 | klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[ASK Rīga]] | kl_sez 7 = 2008—2009 | klubs 7 = {{flaga|Itālija}} [[Udīnes "Snaidero"]] | kl_sez 8 = 2009—2010 | klubs 8 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 9 = 2010 | klubs 9 = {{flaga|Polija}} [[Sopotas "Prokom Trefl"]] | kl_sez 10 = 2010—2011 | klubs 10 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bkventspils.lv/jaunumi/04122010-buskevics_pievienojas_bk_ventspils |title=Buškevics pievienojas BK "Ventspils" |access-date={{dat|2011|02|25||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304220440/http://www.bkventspils.lv/jaunumi/04122010-buskevics_pievienojas_bk_ventspils }}</ref> | kl_sez 11 = 2011 | klubs 11 = {{flaga|Latvija}} "[[Liepājas lauvas]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://basket.lv/lbl2/11032011-lbl_vitols_paliek_barona_buskevics_uz_lie |title=LBL: Vītols paliek "Baronā", Buškevics uz Liepāju |access-date={{dat|2011|03|11||bez}} |archive-date={{dat|2020|11|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201127233112/http://basket.lv/lbl2/11032011-lbl_vitols_paliek_barona_buskevics_uz_lie }}</ref> | kl_sez 12 = 2011—2012 | klubs 12 = {{flaga|Irāna}} [[Teherānas "Azad University"]] }} '''Sandis Buškevics''' (dzimis {{dat|1977|1|28}} [[Ventspils|Ventspilī]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[basketbols|basketbolists]], tagad — treneris. Spēlējis [[Saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā, bijis [[Latvijas basketbola izlase]]s dalībnieks. S. Buškevics ir pieckārtējs [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) čempions [[BK Ventspils]] un [[Rīgas ASK]] sastāvā laikā no 2000. līdz 2007. gadam. 2026. gadā ir treneris vienā no lielākajām [[Lietuva]]s basketbola jaunatnes sistēmām Viļņas SKM. == Karjera == Profesionāļa karjeru uzsāka {{dat|1994}} dzimtās pilsētas basketbola klubā [[BK Ventspils]]. Ar BK Ventspils izcīnīja godalgotas vietas LBL: 1996. — 3. vieta, 1998. un 1999. — 2 vieta. Pēc tam izcīnījis četrus LBL čempiona titulus BK Ventspils sastāvā 2000., 2001., 2002. un 2003. Vēl 2003. kopā ar BK Ventspils izcīnīja 3. vietu [[ULEB Eiropas kauss|Eiropas kausā]] un [[NEBL]]. [[Latvijas Basketbola līga]]s Zvaigžņu spēles dalībnieks 1998., 2000., 2001., 2003., 2007. gadā. 2003. gadā S. Buškevics karjeru turpināja ārzemju klubos. Pusi 2003.—2004. gada sezonas spēlēja [[Turcija]]s basketbola klubā [[Stambulas "Galatasaray" (vīriešu basketbola klubs)|Stambulas "Galatasaray"]]. Pēc jaunā gada pievienojās [[Krievija]]s basketbola klubam [[Permas "Ural Great"]], kura sastāvā izcīnīja [[Krievija]]s kausu un spēlēja [[ULEB Eiropas kauss|Eiropas kausa]] ''Final 4'' turnīrā [[Kazaņa|Kazaņā]]. 2005. gadā [[Maskavas apgabala "Dinamo"]] sastāvā izcīnīja 3. vietu [[FIBA Eirokausa izaicinājums|Eirokausa izaicinājumā]]. 2006. gadā kļuva par [[Baltijas Basketbola līga|Baltijas]] un [[Lietuvas Basketbola līga]]s čempionu [[Viļņas "Lietuvos Rytas"]] sastāvā. 2007. gadā atgriezās Latvijā un ieguva savu piekto LBL čempiona titulu [[ASK Rīga]] sastāvā. 2008. gada decembrī pievienojās [[Itālija]]s basketbola klubam [[Udīnes "Snaidero"]].<ref>[http://esports.lv/basketbols/legionari/09122008-buskevics_speles_italija Buškevics spēlēs Itālijā]</ref> No 2009. gada 14. decembra līdz 2010. gada 31. janvārim spēlēja [[BK Ventspils]]. Karjeras noslēgumā spēlējis "[[Liepājas lauvas|Liepājas lauvās]]", bet pēdējo sezonu aizvadīja [[Irāna|Irānā]]. === Latvijas izlase === 1997. un 1998. gadā spēlēja Latvijas U-22 izlasē. 1998. gadā piedalījās U-22 Eiropas čempionāta finālturnīrā [[Trapāni]], [[Itālija|Itālijā]]. No 1998. gada līdz 2004. gadam spēlēja [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas nacionālajā izlasē]]. === Trenera karjera === 2012. gada vasarā S. Buškevics paziņoja par spēlētāja karjeras beigšanu un trenera karjeras sākumu, kļūstot par vienu no "[[Liepājas lauvas|Liepājas lauvu]]" treneriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/lbl/20072012-buskevics_beidz_karjeru_pievienojas_lauvu|title=Buškevics beidz karjeru, pievienojas "Lauvu" treneru korpusam|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|7|21||bez}}}}</ref> 2019. gada jūlijā kļuva par vienu no [[Klaipēdas "Neptūnas"]] treneriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/11072019-buskevics_pievienojies_neptunas_treneru_k|title=Buškevics pievienojies "Neptunas" treneru kolektīvam|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-07-11|date=2019-07-11|language=lv}}</ref> 2021. gada decembrī pēc galvenā trenera aiziešanas kļuva par tā pienākumu izpildītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/legionari/11122021-sandis_buskevics_klust_par_neptunas_pagai|title=Sandis Buškevics kļūst par "Neptūnas" pagaidu galveno treneri|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-12-11|date=2021-12-11|language=lv}}</ref> "Neptunas" vadībā S. Buškevics bija līdz 2023. gada vasarai, kad tika paziņots, ka turpmāk viņš pildīs galvenā trenera funkcijas [[Palangas "Olimpas"]] komandā Lietuvas Nacionālajā (pēc spēka otrajā) līgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/eirokausi/30062023-buskevics_atstaj_klaipedas_neptunas_trene|title=Buškevics atstāj Klaipēdas "Neptūnas" treneru korpusu|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-07-03|date=2023-06-30|language=lv}}</ref> 2024. gadā viņš pārņēma cita šīs līgas kluba ''[[KK Telšiai]]'' vadību, un 2025. gadā S. Buškevica vadītā [[Telši|Telšu]] komanda kļuva par [[Lietuvas Nacionālā basketbola līga|Lietuvas Nacionālās līgas]] uzvarētāju. 2026. gadā septembrī tika paziņots, ka viņš turpmāk būs treneris vienā no lielākajām Lietuvas basketbola jaunatnes sistēmām Viļņas SKM. 2026. gadā S. Buškevics bija Latvijas U-18 izlases galvenais treneris. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20090214100934/http://www.bbl.net/index.php/b19sYW5nPWVuJm9fc2Vhcz0xOCZvX2xlYWc9OCZmdXNlYWN0aW9uPXBsYXllcnMubWFpbiZwPTM3MA== Baltijas Basketbola līgas profils] {{en ikona}} {{Navboxes |title = [[Latvijas Basketbola līga]]s čempions |list = {{ASK Riga 2007}} {{Ventspils 2003}} {{Ventspils 2002}} {{Ventspils 2001}} {{Ventspils 2000}} }} {{DEFAULTSORT:Buszkevics, Sandis}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ventspilī dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas basketbola treneri]] a0tlrj6kyywkxdobscqh9ap7z3yzoyi 0 34254 4519394 4307658 2026-09-08T19:58:45Z Baisulis 11523 /* Prezidentūra (1993–2001) */ wikisaites precizējums..... 4519394 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Bills Klintons | vārds_orģ = ''Bill Clinton'' | attēls = Bill Clinton.jpg | mazs_att = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = 42. [[ASV prezidents]] | term_sākums = {{dat|1993|1|20|N}} | term_beigas = {{dat|2001|1|20|N}} | viceprezidents = [[Els Gors]] | priekštecis = [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžs H. V. Bušs]] | pēctecis = [[Džordžs V. Bušs]] <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Ārkanzasa]]s gubernators | term_sākums2 = {{dat|1979|1|9|N}} | term_beigas2 = {{dat|1981|1|19|N}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = {{ubl|{{vikidati|label|linked|Q881301}}|{{vikidati|label|linked|Q889195}} (pagaidu)}} | pēctecis2 = {{vikidati|label|linked|Q712035}} <!------ Trešais amats ------> | amats3 = | term_sākums3 = {{dat|1983|1|11|N}} | term_beigas3 = {{dat|1992|12|12|N}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = | premjers3 = | priekštecis3 = {{vikidati|label|linked|Q712035}} | pēctecis3 = {{vikidati|label|linked|Q881069}} <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1946|8|19}} | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Ārkanzasa|Houpa}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = Amerikānis | partija = [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskā partija]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = [[Hilarija Klintone|Hilarija Rodhema Klintone]] | bērni = [[Čelsija Klintone]] | profesija = [[jurists]] | alma_mater = | reliģija = [[baptisti|baptists]] | paraksts = Signature of Bill Clinton.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Viljams Džefersons Klintons''' ({{val|en|William Jefferson Clinton}}), plašāk zināms kā '''Bills Klintons''' (''Bill Clinton''; dzimis {{dat|1946|8|19}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] politiķis, kurš no 1993. līdz 2001. gadam bija 42. [[ASV prezidents]]. Viņš pārstāvēja [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātisko partiju]] un kļuva par pirmo demokrātu kopš [[Franklins Rūzvelts|Franklina Rūzvelta]], kurš tika ievēlēts uz diviem pilniem prezidentūras termiņiem. Pirms kļūšanas par prezidentu Klintons bija [[Ārkanzasa]]s štata gubernators (1979–1981; 1983–1992). Prezidentūras laikā ASV bija vērojama ilgstoša saimniecības izaugsme, budžeta pārpalikums, zems bezdarba līmenis un [[informācijas tehnoloģijas|IT]] sektora strauja attīstība. Viņa administrācija ieviesa vairākas iekšpolitiskas reformas, tostarp labklājības sistēmas pārveidi, [[Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīgums|Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīgumu]] (NAFTA) un noziedzības apkarošanas likumus. Ārpolitikā viņš īstenoja aktīvu ASV iesaisti [[Dienvidslāvijas kari|Balkānu konfliktu]] noregulēšanā un [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] centās veicināt mieru. Klintona prezidentūru aizēnoja [[Monika Levinska|Monikas Levinskas]] skandāls, kas noveda pie [[impīčments|impīčmenta]] procedūras pār zvēresta laušanu un šķēršļu radīšanu tiesas izmeklēšanā. Tomēr [[ASV Senāts]] viņu attaisnoja, un viņš turpināja darbu līdz pilnvaru termiņa beigām. Bils Klintons tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsimta nogales politiskajiem līderiem, kura prezidentūra apvienoja ekonomisku pragmatismu, centrisma politiku un jauno demokrātu ideoloģiju. Viņa ilgtermiņa ietekme jūtama gan Demokrātu partijas attīstībā, gan globālajā politikā, kā arī viņa aktīvajā darbībā pēc prezidentūras, īpaši caur ''[[Clinton Foundation]]''. == Bērnība, jaunība un izglītība == Bills Klintons dzimis {{dat|1946|8|18||bez}} [[Houpa|Houpā]], [[Ārkanzasa|Ārkanzasā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Viņa dzimtais vārds bija Viljams Džefersons Blaits III (''William Jefferson Blythe III''), taču tēvs, Viljams Džefersons Blaits jaunākais, gāja bojā autoavārijā trīs mēnešus pirms Bila dzimšanas.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Clinton Biographies - William Jefferson Clinton |url=https://www.clintonlibrary.gov/research/clinton-biographies |website=clintonlibrary.gov |accessdate={{dat|2025|7|14||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Biography of the President - It All Began in a Place Called Hope President Bill Clinton |url=https://clintonwhitehouse4.archives.gov/WH/EOP/OP/html/Hope.html |website=clintonwhitehouse4.archives.gov |accessdate={{dat|2025|7|14||bez}} |language=en}}</ref> Pēc tam viņa māte, Virdžīnija Kelleja, devās uz [[Ņūorleāna|Ņūorleānu]], lai studētu māszinības, un Billu audzināja vecvecāki. Vēlāk viņa māte apprecējās ar Rodžersu Klintonu, un Bills pieņēma viņa uzvārdu Klintons. Kā zēns Bills bija apķērīgs, mērķtiecīgs un ieinteresēts mūzikā – viņš labi spēlēja [[Saksofons|saksofonu]], un pat apsvēra karjeru kā mūziķis. Tomēr viņa politiskā interese aizsākās jau pusaudža gados. 1963. gadā viņš [[Baltais nams|Baltajā namā]] tikās ar toreizējo prezidentu [[Džons Kenedijs|Džonu F. Kenediju]], kas atstāja spēcīgu iespaidu un iedvesmoja viņu izvēlēties politikas ceļu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Yes, This Photograph Shows Bill Clinton Meeting JFK |url=https://www.snopes.com/fact-check/bill-clinton-meeting-jfk/ |website=snopes.com |accessdate={{dat|2025|7|14||bez}} |language=en}}</ref> Klintons Vašingtonā mācījās [[Džordžtaunas Universitāte|Džordžtaunas Universitātē]], kur ieguva bakalaura grādu starptautiskajās attiecībās. Pēc tam viņš ieguva [[Rodas stipendija|Rodas stipendiju]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] studēja [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas Universitātē]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rhodes Trust hosts largest gathering of Scholars in history |url=https://www.rhodeshouse.ox.ac.uk/about/latest-news/2023/july/rhodes-trust-hosts-largest-gathering-of-scholars-in-history/ |website=rhodeshouse.ox.ac.uk |accessdate={{dat|2025|7|14||bez}} |language=en}}</ref> Vēlāk viņš ieguva juridisko grādu [[Jeila Universitāte]]s Juridiskajā skolā, kur arī iepazinās ar savu nākamo sievu [[Hilarija Klintone|Hilariju Rodemu]]. == Politiskā karjera pirms prezidentūras == Pēc [[Jeila Juridiskā skola|Jeila Juridiskās skolas]] absolvēšanas un īsas pasniedzēja karjeras [[Ārkanzasas Universitāte|Ārkanzasas Universitātē]], 1976. gadā Klintons tika ievēlēts par [[Ārkanzasa]]s štata ģenerālprokuroru. Šis amats deva viņam pirmo lielo pieredzi valsts pārvaldē un iespēju iegūt atpazīstamību Ārkanzasas politiskajā vidē. Tajā laikā viņš strādāja pie patērētāju aizsardzības jautājumiem un veidoja tiesiskās reformas iniciatīvas. 1978. gadā, tikai 32 gadu vecumā, Klintons tika ievēlēts par [[Ārkanzasa]]s gubernatoru, kļūstot par vienu no jaunākajiem gubernatoriem ASV vēsturē.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=William Jefferson Clinton |url=https://www.nga.org/governor/william-jefferson-clinton/ |website=nga.org |publisher=National Governors Association |accessdate={{dat|2025|7|14||bez}} |language=en}}</ref> Viņa pirmais termiņš (1979–1981) bija īss un sarežģīts, jo administrāciju skāra kritika par transporta nodevu paaugstināšanu, birokrātiju un politisko neelastību, kas noveda pie zaudējuma 1980. gada vēlēšanās. Tomēr Klintons atguva sabiedrības uzticību un 1982. gadā tika pārvēlēts, aizsākot ilgstošu gubernatūras periodu (1983–1992), kura laikā viņš veicināja saimnieciskās reformas, izglītības uzlabošanu un infrastruktūras attīstību. Viņš īstenoja skolu standartu reformu, mācību kvalitātes uzraudzību un skolotāju sertifikācijas pārbaudes, kas tolaik bija inovatīva pieeja.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Act 76 of 1983 |url=https://encyclopediaofarkansas.net/entries/act-76-of-1983-8726/ |website=encyclopediaofarkansas.net |accessdate={{dat|2025|7|14||bez}} |language=en}}</ref> Klintons arī piesaistīja investīcijas un veicināja rūpniecisko modernizāciju, vienlaikus saglabājot mērenu fiskālo politiku. Viņa gubernatora gadi nostiprināja reputāciju kā “jaunajam demokrātam”, kurš sabalansēja tradicionālos demokrātiskos sociālos mērķus ar ekonomisko pragmatismu. Klintons bija aktīvs dalībnieks un viens no vadošajiem pārstāvjiem [[Demokrātu līderu padome|Demokrātu līderu padomē]] (''Democratic Leadership Council'', DLC), kas 1980. un 1990. gados centās modernizēt [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partiju]], novirzot to no [[kreisa politika|kreisās orientācijas]] uz [[centrisms|centrisku]], tirgus orientētu politiku. DLC iestājās par personisko atbildību, brīvo tirgu, valdības efektivitāti un sabiedrības līdzdalību. Klintons kļuva par vienu no galvenajiem DLC ideoloģijas veidotājiem, un viņa sadarbība ar šo organizāciju būtiski ietekmēja gan viņa prezidenta vēlēšanu kampaņu 1992. gadā, gan Demokrātu partijas attīstību 20. gadsimta beigās. Šī orientācija vēlāk veidoja pamatu tā sauktajai [[trešā ceļa politika]]i (''Third Way''), kas apvienoja tirgus ekonomiku ar sociālajiem mērķiem. Kopumā Klintona politiskā karjera pirms prezidentūras bija cieši saistīta ar valsts pārvaldes reformām, izglītības attīstību un centrisku ideoloģiju, kas viņam palīdzēja izveidot nacionālu politisko platformu un gūt panākumus prezidenta vēlēšanās. == 1992. gada prezidenta vēlēšanas == {{pamatraksts|1992. gada ASV prezidenta vēlēšanas}} [[Attēls:ElectoralCollege1992.svg|thumbnail|upright=1.0|Elektoru balsis [[1992. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1992. gada prezidenta vēlēšanās]]. Klintons uzvarēja ar 370:168]] [[1992. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1992. gada Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanas]] bija nozīmīgs pavērsiens ASV politiskajā vēsturē, kurās Bills Klintons, toreizējais [[Ārkanzasa]]s štata gubernators, kļuva par [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partijas]] kandidātu un uzvarēja prezidenta amatā esošo prezidentu [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžu H. V. Bušu]] no [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu partijas]]. Pēc divpadsmit gadu pārtraukuma [[Baltais nams|Baltajā namā]] atgriezās Demokrātiskās partijas prezidents. 1991. gada oktobrī Klintons paziņoja par savu kandidatūru, pozicionējot sevi kā jauno demokrātu jeb mēreni centrisku reformistu, kurš centās apvienot [[tirgus ekonomika]]s principus ar [[sociālais taisnīgums|sociālo taisnīgumu]]. Viņa kampaņa uzsvēra saimniecisko attīstību, izglītības uzlabošanu un sociālās reformas, pievēršoties tobrīd pastāvošajām ekonomiskajām problēmām un bezdarba pieaugumam. Lai gan Klintona priekšvēlēšanu kampaņa sākotnēji tika apdraudēta skandālu un morālu apsūdzību dēļ (ieskaitot ziņas par privāto dzīvi un izvairīšanos no iesaukuma), viņš spēja nostiprināties kā vadošais kandidāts, pateicoties spēcīgai komunikācijai, harizmai un politiskai stratēģijai. Viņš ieguva atbalstu arī no [[Demokrātu līderu padome]]s, kas centās modernizēt partijas tēlu. Par Klintona viceprezidenta kandidātu tika izraudzīts [[Tenesī]] štata senators [[Els Gors]], kas palīdzēja nostiprināt kampaņas pozīcijas Dienvidu štatos un izcelt tehnoloģiju un vides politikas jautājumus. Klintonam galvenais konkurents bija amatā esošais prezidents [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžs H. V. Bušs]], kura popularitāte bija augusi pēc veiksmīgās [[Līča karš|Persijas līča kara]] vadības (1991), taču vēlēšanu laikā tā strauji kritās [[ekonomiskā recesija|ekonomiskās recesijas]], [[budžeta deficīts|budžeta deficīta]] un nodokļu jautājumu dēļ. Bušs bija zaudējis uzticību arī daļā konservatīvo vēlētāju, jo bija atkāpies no agrākā solījuma “nevienu jaunu nodokli” (''no new taxes''). Papildu sarežģījumus radīja neatkarīgā kandidāta [[Ross Perots|Rosa Perota]] (''Ross Perot'') iesaistīšanās vēlēšanās. Viņš bija miljonārs un tehnoloģiju uzņēmējs, kurš uzrunāja vēlētājus ar retoriku, kas bija vērsta pret politisko grupējumu veidošanu, fiskālo disciplīnu un valdības reformām. Viņa kandidēšana sadalīja republikāniskos un neatkarīgos vēlētājus, un lai gan viņš īslaicīgi izstājās no sacīkstes, vēlāk viņš atgriezās un iegūtie 18,9 % balsu padarīja viņu par veiksmīgāko neatkarīgo kandidātu kopš [[1912. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1912. gada ASV prezidenta vēlēšanām]]. 1992. gada 3. novembrī Bills Klintons uzvarēja prezidenta vēlēšanās, iegūstot 370 [[ASV elektoru kolēģija|elektoru kolēģijas]] balsis un 43,0% tautas balsojuma, salīdzinot ar Buša 168 elektoru balsīm un 37,4% balsu. Ross Pero ieguva 0 elektoru balsis, bet gandrīz 19 % tautas balsu, kas vēsturiski ievērojams rādītājs trešās partijas kandidātam. Klintona uzvara simbolizēja Demokrātu partijas atdzimšanu pēc vairākām neveiksmēm prezidenta vēlēšanās [[1980. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1980.]], [[1984. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1984.]] un [[1988. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1988.]] gadā. Tā ASV politikā iezīmēja paaudžu maiņu, jo Klintons kļuva par pirmo pēc Otrā pasaules kara dzimušo prezidentu, kas pārstāvēja jaunu skatījumu uz valdības lomu, saimniecību un starptautisko politiku. Klintona kampaņas sauklis “Tas ir par saimniecību, muļķi!” (''It’s the economy, stupid!'') kļuva par ikonisku piemēru politiskā fokusa pārbīdei un vēlētāju prioritāšu izpratnei, kas palīdzēja nodrošināt viņa panākumus vēlēšanās.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=It’s the Economy Stupid |url=https://politicaldictionary.com/words/its-the-economy-stupid/ |website=politicaldictionary.com |accessdate={{dat|2025|7|14||bez}} |language=en}}</ref> == Prezidentūra (1993–2001) == [[Attēls:Bill Clinton Al Gore.jpg|thumbnail|upright=0.8|Bills Klintons un viceprezidents [[Els Gors]] 1993. gada augustā]] Bills Klintons prezidenta amatā stājās {{dat|1993|1|20||bez}}, kļūstot par jaunāko ievēlēto ASV prezidentu kopš [[Džons Kenedijs|Džona F. Kenedija]]. Viņa prezidentūra iezīmēja pāreju uz centrisku [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partijas]] politiku, ko raksturoja ekonomisks pragmatisms, sociālo programmu reformēšana un aktīva ārpolitika pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām. Klintona divi prezidentūras termiņi aptvēra gan ievērojamus politiskos panākumus, gan pretrunīgi vērtētus skandālus. Klintona administrācijas laikā ASV piedzīvoja ilgstošu saimniecības izaugsmi, ko veicināja tehnoloģiju sektora attīstība, zems [[bezdarbs]], zema [[inflācija]] un [[valsts budžets|budžeta]] disciplīna. 1998. gadā ASV valdība pirmo reizi vairākās desmitgadēs sasniedza budžeta pārpalikumu,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Budget Surplus and Fiscal Discipline |url=https://www.govinfo.gov/content/pkg/BUDGET-2000-CITIZENSGUIDE/pdf/BUDGET-2000-CITIZENSGUIDE-5.pdf |website=govinfo.gov |accessdate={{dat|2025|7|14||bez}} |language=en}}</ref> kas saglabājās arī nākamajos gados. Viens no Klintona prezidentūras nozīmīgākajiem starptautiskajiem lēmumiem bija [[Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīgums|Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīguma]] (NAFTA) ratificēšana, kas stājās spēkā 1994. gadā un izveidoja brīvās tirdzniecības zonu starp ASV, [[Kanāda|Kanādu]] un [[Meksika|Meksiku]]. Līgums veicināja tirdzniecības apjomu, bet arī radīja strīdus par darba vietu zaudējumiem un globalizācijas sekām. 1993.–1994. gadā Klintons mēģināja īstenot plašu [[veselības aprūpe]]s reformu, kuras mērķis bija nodrošināt universālu veselības apdrošināšanu. Reformu izstrādāja un popularizēja [[Hilarija Klintone]], taču tā nesaņēma pietiekamu [[ASV Kongress|Kongresa]] atbalstu un tika noraidīta.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=What Failure Would Cost the Democrats |url=https://www.brookings.edu/articles/what-failure-would-cost-the-democrats/ |website=brookings.edu |accessdate={{dat|2025|7|14||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=H.R.3600 - Health Security Act |url=https://www.congress.gov/bill/103rd-congress/house-bill/3600/text |website=congress.gov |accessdate={{dat|2025|7|14||bez}} |language=en}}</ref> Svarīgs iekšpolitikas sasniegums bija [[labklājība]]s sistēmas reforma (1996), kas sociālo pabalstu saņēmējiem ieviesa darba prasības un termiņus. Jaunais likums (''[[Personal Responsibility and Work Opportunity Reconciliation Act]]'') samazināja labklājības budžetu, vienlaikus sekmējot nodarbinātību. Klintona administrācija arī pieņēma vairākus [[ieroču kontrole]]s un [[noziedzības apkarošana]]s likumus, tostarp ''[[Brady Handgun Violence Prevention Act]]'' (1993) un ''[[Violent Crime Control and Law Enforcement Act]]'' (1994), kas paredzēja lielāku federālo finansējumu policijai un stingrākus sodus, taču vēlāk tika kritizēti par neproporcionālu ietekmi uz [[afroamerikāņi|afroamerikāņu]] kopienu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=How the 1994 Crime Bill Fed the Mass Incarceration Crisis |url=https://www.aclu.org/news/smart-justice/how-1994-crime-bill-fed-mass-incarceration-crisis |website=aclu.org |accessdate={{dat|2025|7|14||bez}} |language=en}}</ref> Klintona prezidentūras laikā ASV spēlēja aktīvu lomu starptautiskajā politikā, īpaši pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigu radītajām pārmaiņām. Viņa administrācija iesaistījās [[Dienvidslāvijas kari|Balkānu konfliktu]] risināšanā, tostarp [[Bosnijas karš|Bosnijas karā]] atbalstot NATO militāro iejaukšanos un [[Deitonas miera līgums|Deitonas miera līguma]] izveidē (1995),<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dayton Peace Agreement, November 1995-March 1997 |url=https://1997-2001.state.gov/regions/eur/bosnia/boschron.html?safe=1 |website=1997-2001.state.gov |accessdate={{dat|2025|7|14||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Statement by President Clinton on the Bosnia Peace Agreement |url=https://1997-2001.state.gov/regions/eur/bosnia/bosclin2.html?safe=1 |website=1997-2001.state.gov |accessdate={{dat|2025|7|14||bez}} |language=en}}</ref> un [[Kosovas krīze]]s laikā, lai apturētu etnisko tīrīšanu, veica [[Dienvidslāvijas bombardēšana|NATO gaisa operāciju pret Dienvidslāviju]] (1999). Attiecībās ar [[Krievija|Krieviju]] Klintona administrācija veicināja stratēģisko sadarbību un [[NATO]] paplašināšanas procesu, taču Krievijā pieauga neuzticība pret ASV nodomiem. Tika arī samazināti [[kodolieroči]], sadarbojoties saskaņā ar [[START nolīgumi]]em. ASV īslaicīgi iesaistījās humānajās misijās [[Somālija|Somālijā]] (1993), taču militārā klātbūtne tika pārtraukta pēc neveiksmīgās kaujas [[Mogadīšo kauja (1993)|Mogadīšo]]. [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]] (1994) laikā ASV izrādīja ierobežotu iesaisti, ko vēlāk kritizēja par pasivitāti. Klintona administrācija, reaģējot uz [[terorisms|terorisma]] draudiem, tostarp pēc ASV vēstniecību spridzināšanām Āfrikā, veica raķešu triecienus [[Irāka|Irākā]] (1998) un [[Sudāna|Sudānā]] un [[Afganistāna|Afganistānā]]. Šie notikumi iezīmēja pieaugošu uzmanību pret [[starptautiskais terorisms|starptautisko terorismu]]. Prezidenta Klintona ārpolitikas centieni ietvēra arī [[Izraēla]]s un [[Palestīna]]s miera sarunu veicināšanu. Viņš organizēja [[Oslo vienošanās|Oslo vienošanās]] turpinājumu un [[Kempdēvidas samits|Kempdēvidas samitu]] (''Camp David Summit'', 2000), mēģinot panākt galīgo vienošanos starp [[Ehuds Baraks|Ehudu Baraku]] un [[Jāsirs Arafāts|Jāsiru Arafātu]]. Klintona miera diplomātija tika novērtēta kā būtisks ieguldījums [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] jautājumu risināšanā. Klintona prezidentūra bija aizēnota ar vairākiem skandāliem un juridiskām izmeklēšanām. Viens no ievērojamākajiem bija [[Vaitvoteras finanšu skandāls]], kas saistījās ar nekustamā īpašuma investīcijām Ārkanzasā vēl pirms prezidentūras. Lai gan tieši Klintons netika apsūdzēts, lieta uzsāka plašāku izmeklēšanu par viņa un viņa sievas rīcību. [[Menas skandāls]] un citas apsūdzības par ētikas pārkāpumiem, piemēram, apsūdzības par amata izmantošanu personīgiem labumiem, pievērsa sabiedrības uzmanību, taču juridiski pierādījumi bieži bija ierobežoti. Vispretrunīgākais notikums bija [[Monikas Levinskas skandāls]], kas atklājās 1998. gadā. Klintons tika apsūdzēts par neatbilstošām attiecībām ar [[Baltais nams|Baltā nama]] praktikanti, kā arī par zvēresta laušanu un taisnīguma kavēšanu. Tas noveda pie [[impīčments|impīčmenta]] procedūras, kuru uzsāka [[ASV Pārstāvju palāta]]. Tomēr [[ASV Senāts]] 1999. gadā Klintonu attaisnoja abās izvirzītajās apsūdzībās,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Roll Call Vote 106th Congress - 1st Session |url=https://www.senate.gov/legislative/LIS/roll_call_votes/vote1061/vote_106_1_00017.htm |website=senate.gov |accessdate={{dat|2025|7|14||bez}} |language=en}}</ref> un viņš palika amatā līdz prezidentūras beigām. Neskatoties uz skandāliem, Klintona popularitāte sabiedrībā saglabājās augsta, īpaši ekonomisko panākumu dēļ. Kopumā Billa Klintona prezidentūra tiek vērtēta kā ekonomiski veiksmīgs, bet ētiski pretrunīgs periods, kurā ASV nostiprināja pasaules līdera pozīciju un piedzīvoja iekšēju reformu un dinamisku sabiedrības attīstību. == Dzīve pēc prezidentūras == Pēc prezidentūras viņš aktīvi darbojās starptautiskās humānās un filantropiskās iniciatīvās, vadot [[Klintona fonds|Klintonu fondu]] (''Clinton Foundation''). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} {{ASVprezidenti}} {{Gada cilvēks (Time) 1976—2000}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Klintons, Bills}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ārkanzasā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikas Savienoto Valstu prezidenti]] [[Kategorija:Ārkanzasas gubernatori]] [[Kategorija:ASV juristi]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] brphmlhjhh90n8eenokzytb9p7els8t 0 34943 4519368 4081359 2026-09-08T19:29:00Z Votre Provocateur 111653 4519368 wikitext text/x-wiki {{Valodu saimes infokaste |name=Slāvu valodas |region= |familycolor=Indoeiropiešu |fam1=[[Indoeiropiešu valodas|Indoeiropiešu]] |fam2=[[Baltu-slāvu valodas|Baltu-slāvu]] |child1=[[rietumslāvu valodas|rietumslāvu]] |child2=[[austrumslāvu valodas|austrumslāvu]] |child3=[[dienvidslāvu valodas|dienvidslāvu]] |iso2= |map=Tabula_Linguarum_Slavicarum.png}} '''Slāvu valodas''' pieder pie [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] saimes un saskaņā ar [[Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze|Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēzi]] ir cēlušās no [[Pirmvaloda|pirmvalodas]], no kuras veidojušās arī [[baltu valodas]]. Tās iedalās [[rietumslāvu valodas|rietumslāvu]], [[austrumslāvu valodas|austrumslāvu]] un [[dienvidslāvu valodas|dienvidslāvu valodās]]. Slāvu valodas ir izplatītas [[Centrāleiropa|Centrāl]]- un [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], kā arī [[Ziemeļāzija|Ziemeļāzijā]] ([[Krievijas Āzijas daļa]]). Kopējais pratēju skaits — vairāk par 400 miljoniem. Šī ir lielākā etnolingvistiskā grupa [[Eiropa|Eiropā]]. Mūsdienu slāvu valodās rakstīšanai izmanto [[Kirilica|kirilicu]] un [[Latīņu raksts|latīņu rakstu]]. Glagolica tiek izmantota [[Katoļticība|katoļu]] dievkalpojumos [[Melnkalne|Melnkalnē]] un vairākos piekrastes apgabalos [[Horvātija|Horvātijā]]. [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā]] kādu laiku paralēli kirilicai un latīņu alfabētam lietoja arī [[Arābu alfabēts|arābu alfabētu]]. == Vēsture == {{Pamatraksts|Slāvu valodu vēsture}}[[Attēls:Філогенетичне дерево балто-слов'янських мов.png|thumb|Baltu-slāvu valodu filoģenētiskais koks. Laika skala rāda dažādu valodu zaru atdalīšanās laiku]] Slāvu valodas ir vistuvākās baltu valodām. Nav noskaidrots, kurā teritorijā notika slāvu valodu kontinuuma norobežošanās no indoeiropiešu/baltu-slāvu valodas. No viena no indoeiropiešu dialektiem (protoslāvu valodas) izveidojās [[slāvu pirmvaloda]], kas ir visu mūsdienu slāvu valodu priekštece. Slāvu pirmvalodas pārejas process uz patstāvīgām valodām visaktīvāk norisinājās mūsu ēras 1. gadu tūkstoša 2. pusē, agrīno slāvu valstu veidošanās laikā Dienvidaustrumeiropas un [[Austrumeiropa|Austrumeiropas]] teritorijā. Šajā periodā slāvu apmetņu teritorija ievērojami palielinājās. Tika attīstītas dažādu ģeogrāfisko zonu teritorijas ar atšķirīgiem dabas un klimatiskajiem apstākļiem, slāvi stājās attiecībās ar šo teritoriju pamatiedzīvotājiem, kas atradās dažādās kultūras attīstības stadijās, kas arī atspoguļojās slāvu valodu vēsturē. Feodālisma laikmetā slāvu literārajās valodās parasti nebija stingru normu. Dažkārt literāro valodu funkcijas pildīja valodas, kas nebija vietējās [[Sarunvaloda|sarunvalodas]] ([[Baznīcslāvu valoda|baznīcas slāvu valoda]] Krievijā, [[latīņu valoda]] Bohēmijā un Polijā). [[Bohēmija|Bohēmijā]] 18. gadsimtā čehu literārā valoda, kas 14. un 16. gadsimtā bija sasniegusi lielu izaugsmi, bija gandrīz izzudusi. Pilsētās dominēja [[vācu valoda]]. Papildus "lielajām" slāvu valodām pastāv arī vairākas mazās slāvu literārās valodas (mikrovalodas), kas parasti darbojas līdzās nacionālajām literārajām valodām un kalpo vai nu salīdzinoši nelielām etniskām grupām, vai pat atsevišķiem literāriem žanriem. == Ietekme == Mūsdienās gandrīz visās modernas valodās ir daudz slāvu izcelsmes vārdu. Tie galvenokārt ir [[Bohemisms|bohemismi]] ([[robots]] un [[pistole]]), [[Polonisms|polonismi]] ([[vampīrs]]) un[[Rusisms|rusismi]]. Dažiem slāvismiem, kas izplatīti neslāvu valodās, nav viennozīmīgas etimoloģijas. == Ārējās saites == * [http://www.ethnologue.com/show_family.asp?subid=292-16 Language Family Trees: Indo-European, Slavic] {{en ikona}} {{valoda-aizmetnis}} {{Slāvu valodas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Slāvu valodas| ]] fksxco2etb2m2evdwmyv06itxk7pygx 0 35526 4519407 4347837 2026-09-08T21:02:34Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "Brontosaurus_at_TCMI_by_Volkan_Yuksel_7-11-09_DSC02702_PN_24387230_cs.jpg", jo [[c:User:Jameslwoodward|Jameslwoodward]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Brontosaurus at TCMI by Volkan Yuk 4519407 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Indianapolisa | official_name = ''Indianapolis'' | settlement_type = [[lielpilsēta]] | nickname = | image_skyline = {{multiple image | border = infobox | total_width = 280 | perrow = 1/2/2/2 | caption_align = center | image1 = Indianapolis-1872528.jpg | image2 = Indiana_State_Capitol_Market_St_(bannerportada_esvoy).jpg | image3 = Monument Circle, Indianapolis, Indiana, USA (cropped).jpg | image4 = Indiana World War Memorial - July 2016 - Aonghus Flynn.jpg | image5 = Go Racers - 2020 Indianapolis 500 200819-Z-KW817-1005.jpg | image6 = Lucas Oil Stadium panoramic view from south end suite - WCNA Oct. 2024.jpg | image7 = }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Indianapolis.svg | image_seal = Seal of Indianapolis, Indiana.png | pushpin_map = ASV#Indiāna | mapsize = | map_caption = | image_map1 = | mapsize1 = | map_caption1 = | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_type1 = [[ASV administratīvais iedalījums|Štats]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name = {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | subdivision_name1 = [[Indiāna]] | subdivision_name2 = [[Mariona apgabals|Mariona]] | government_type = | leader_title = [[Pašvaldības vadītājs|Mērs]] | leader_name = Gregorijs A. Ballards | established_date = 1821 | area_footnotes = |area_magnitude | area_total_sq_mi = | area_land_sq_mi = | area_water_sq_mi = | area_total_km2 = 963.5 | area_land_km2 = 945.6 | area_water_km2 = 17.9 | population_as_of = 2008 | population_total = 798382 | population_metro = 1715459 | population_density_km2 = auto | population_footnotes = | timezone = EST | utc_offset = -5 | timezone_DST = EDT | utc_offset_DST = -4 | postal_code_type = | postal_code = | area_code = 317 | elevation_m = 218 | latd = 39 | latm = 46 | lats = 07 | latNS = N | longd = 86 | longm = 09 | longs = 29 | longEW = W | blank_name = | blank_info = | blank1_name = | blank1_info = | website = {{URL|http://www.indy.gov/}} }} '''Indianapolisa''' ({{val|en|Indianapolis}}) jeb '''Indianapole'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/questions/849 |title=Kā pareizi latviešu valodā atveidojams ASV pilsētas Minneapolis nosaukums: Mineapole vai Mineapolise? |publisher=[[Latviešu valodas aģentūra]] |website=valodaskonsultacijas.lv |accessdate={{dat|2024|01|28||bez}} |quote=„Lielajā pasaules atlantā” ir dots vietvārda rakstījums ''Mineapolisa'', tomēr Valsts valodas centra kolēģi norāda, ka tas nav ieteicamais rakstījums latviešu valodā. Šādi nosaukumi ir salikteņi, kuros oriģinālvalodā izmantots sengrieķu cilmes komponents ''-polis'' ar nozīmi ‘pilsēta’, un latviešu valodā tie tradicionāli atveidojami ar ''-pole'' neatkarīgi no to atrašanās vietas, piemēram, Grieķijā: ''Akropole'', ''Nikopole'', ''Aleksandrupole'', ''Filipopole'' (tagad ''Plovdiva'' Bulgārijā); Itālijā: ''Neapole''; Turcijā: ''Konstantinopole'' (senais Stambulas nosaukums); Ukrainā: ''Mariupole'', ''Melitopole'', ''Sevastopole'', ''Simferopole''; Krievijā: ''Stavropole''; attiecīgi arī ASV: ''Mineapole'' un ''Indianapole''.}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://www.vvc.gov.lv/lv/media/18918/download?attachment |title=Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas (LVEK) svarīgākie lēmumi un ieteikumi 2023. gadā |publisher=[[Valsts valodas centrs]] |access-date={{dat|2024|01|28||bez}}}}</ref> ir pilsēta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Indiāna]]s štata vidienē. Štata lielākā pilsēta un tā galvaspilsēta. Plaši pazīstama kā sporta centrs. [[Indianapolisas trase|Indianapolisas trasē]] pilsētas priekšpilsētā [[Spīdveja|Spīdvejā]] notikušas gan [[Formula 1]] sacensības (līdz {{f1|2007}}. gada sezonai), gan pazīstamās [[Indy 500]] sacensības. Pilsēta dibināta [[1821. gads|1821. gadā]], un tika veidota kā štata galvaspilsēta. Pilsētā atrodas farmaceitiskās kompānijas ''[[Eli Lilly and Company]]'', aviokompānijas ''[[ATA Airlines]]'', nekustamā īpašuma kompānijas ''[[Simon Property Group]]'', [[Nacionālā koledžu sporta asociācija]]s galvenās mītnes. Pazīstama kā [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] [[NFL]] līgas komandas [[Indianapolisas "Colts"]] un [[basketbols|basketbola]] [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] līgas komandas [[Indiānas "Pacers"]] mājvieta. == Cilvēki == Indianapolisā dzimuši: * [[Filips Vorens Andersons]] (''Philip Warren Anderson'', 1923 —2020) — fiziķis; * [[Alans Blūms]] (''Allan Bloom'', 1930—1992) — filozofs; * [[Konija Būta]] (''Connie Booth'', dz. 1944) — aktrise; * [[Džons Dilindžers]] (''John Dillinger'', 1903—1934) — noziedznieks; * [[Dž. Dž. Džonsons]] (''J.J. Johnson'', 1924—2001) — džeza mūziķis; * [[Kenets Edmondss]] (''Kenneth "Babyface" Edmonds'', dz. 1958) — mūziķis; * [[Brendans Freizers]] (''Brendan Fraser'', dz. 1968) — aktieris; * [[Maikls Greivss]] (''Michael Graves'', 1934—2015) — arhitekts; * [[Fredijs Habards]] (''Freddie Hubbard'', 1938—2008) — džeza trompetists; * [[Marija Kentvela]] (''Maria Cantwell'', dz. 1958) — politiķe; * [[Dens Kveils]] (''Dan Quayle'', dz. 1947) — politiķis; * [[Deivids Letermans]] (''David Letterman'', dz. 1947) — TV šova vadītājs; * [[Diks Lugars]] (''Dick Lugar'', 1932—2019) — politiķis; * [[Vess Montgomerijs]] (''Wes Montgomery'', 1923—1968) — džeza ģitārists; * [[Volters Bedels Smits]] (''Walter Bedell Smith'', 1895—1961) — diplomāts; * [[Teds Stīvenss]] (''Ted Stevens'', 1923—2010) — politiķis; * [[Kurts Vonnegūts]] (''Kurt Vonnegut'', 1922—2007) — rakstnieks. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{ASV-aizmetnis}} {{ASV štatu administratīvie centri}} {{ASV 50 lielākās pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indianapolisa| ]] [[Kategorija:ASV štatu administratīvie centri]] rpewlvyhw8vzajxg5w8fvjymv4nu1hh 0 36751 4519409 4425704 2026-09-08T21:19:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519409 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Pļaviņas}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Pļaviņas | tips = stacija | attēls = File:Pļaviņu stacija 2021.jpg | attēla_apraksts = Pļaviņu stacijas ēka 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Pļaviņas—Gulbene]] <br /> [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]] | atvērta = 1861 | citi_nosaukumi = ''Stukmaņi'' <br /> {{val|de|Stockmannshof}} <br /> <small>(1861—1919)</small> | stacijas_tips = pasažieru, kravas, iecirkņa | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = <!-- tikai skaitlis --> | platformu_tips = | sliežu_ceļi = <!-- tikai skaitlis --> | adrese = Stacijas iela 2, [[Pļaviņas]],<br />[[Aizkraukles novads]], LV-5120 | latd = 56.6170994 | latNS = N | longd = 25.7168739 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Koknese (stacija)|Koknese]] (18 km) <br /> [[Krustpils (stacija)|Krustpils]] (17 km) <br /> [[Jaunkalsnava (stacija)|Jaunkalsnava]] (19 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Ozolsala (stacija)|Ozolsala]] (9 km, slēgts) <br /> [[Alotene]] (10 km) <br /> [[Spīgana (stacija)|Spīgana]] (9 km, slēgts) | attālums_līdz_Rīgai = 112 }} '''Pļaviņas''' ir [[dzelzceļa stacija]], kura atrodas [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Pļaviņas|Pļaviņu pilsētā]]. Stacija atrodas [[dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|dzelzceļa līnijā Rīga—Krustpils]], kā arī no tās atzarojas [[dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|dzelzceļa līnija]] uz [[Gulbene|Gulbeni]]. Pļaviņās pietur visi Krustpils virziena dīzeļvilcieni, kā arī Madonas un Gulbenes maršrutu vilcieni. No 2021. gada 1. jūnija pasažieru satiksme caur Pļaviņām līdz Madonai tiek nodrošināta katru dienu, bet līdz Gulbenei — piektdienās, sestdienās un svētdienās (atpakaļ uz Rīgu — divreiz sestdienās un vienu reizi svētdienās).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.atd.lv/lv/jaunumi/nodro%C5%A1inot-pasa%C5%BEieriem-iesp%C4%93ju-%C4%81tr%C4%81k-%C4%93rt%C4%81k-un-l%C4%93t%C4%81k-nok%C4%BC%C5%ABt-galam%C4%93r%C4%B7%C4%AB-no-1-j%C5%ABnija-vilciens |title=Nodrošinot pasažieriem iespēju ātrāk, ērtāk un lētāk nokļūt galamērķī, no 1. jūnija vilciens līdz Madonai kursēs katru dienu, bet līdz Gulbenei – nedēļas nogalēs |access-date={{dat|2021|04|22||bez}} |archive-date={{dat|2021|04|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210422203037/http://www.atd.lv/lv/jaunumi/nodro%C5%A1inot-pasa%C5%BEieriem-iesp%C4%93ju-%C4%81tr%C4%81k-%C4%93rt%C4%81k-un-l%C4%93t%C4%81k-nok%C4%BC%C5%ABt-galam%C4%93r%C4%B7%C4%AB-no-1-j%C5%ABnija-vilciens }}</ref> Stacijā biļešu kase ir slēgta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-04}}</ref> == Pasažieru pārvadājumi == {| class="wikitable" !Pārvadātājs !Maršruts !Situācija !Kursē |- | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens |Rīga—Madona |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> | 1,2,3,4,-,6,7 |- |Madona—Rīga |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> | 1,2,3,4,5,-,7 |- | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens |Rīga—Zilupe |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> | 1,2,3,4,5,6,7 |- |Zilupe—Rīga |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> | 1,2,3,4,5,6,7 |- | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens |Rīga—Ludza |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> | 1,2,3,4,5,6,7 |- |Ludza—Rīga |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> | 1,2,3,4,5,6,7 |- | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens |Rīga—Daugavpils |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> | 1,2,3,4,5,6,7 |- |Daugavpils—Rīga |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> | 1,2,3,4,5,6,7 |- | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens |Rīga—Krāslava |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> |1,2,3,-,-,6,7 |- |Krāslava—Rīga |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> |1,2,3,4,-,-,7 |- | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens |Rīga—Indra |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> | -,-,-,4,5,-,- |- |Indra—Rīga |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> | -,-,-,-,5,6,- |- | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens |Rīga—Krustpils |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> | 1,2,3,4,5,6,7 |- |Krustpils—Rīga |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> | 1,2,3,4,5,6,7 |- | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens |Rīga—Gulbene |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> | -,-,-,-,5,6,7 |- |Gulbene—Rīga |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> | -,-,-,-,-,6,7 |} == Vēsture == [[Attēls:Dzelzceļa stacija Pļaviņas 1928. gadā.jpg|thumb|left|200px|Stacijas ēka 1928. gadā]] Staciju "Stukmaņi" ({{val|de|Stockmannshof}}) uzbūvēja līdz ar [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils]] būvniecību 1861. gadā. Ar [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka|Stukmaņu—Valkas]] [[šaursliežu dzelzceļš|šaursliežu dzelzceļa]] izbūvi 1899. gadā šeit sākās īpaša rosība. Kopš 1919. gada stacijas oficiālais nosaukums ir "Pļaviņas". [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā staciju nopostīja, jauno stacijas ēku uzbūvēja 1950. gadā, kas darbojas arī mūsdienās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=3990 |title=Rīga—Daugavpils līnijas vēsture |access-date={{dat|2010|08|20||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120514063248/http://ldz.lv/?object_id=3990 }}</ref> Kopš 2015. gada 2. februāra dīzeļvilciens Rīga-Madona kursēja tikai 2 reizes nedēļā — piektdienas un svētdienas vakaros, bet atpakaļ Madona—Rīga sestdienas un pirmdienas agrajos rītos. Pārējās dienas dīzeļvilciens kursēja tikai līdz Pļaviņu stacijai. Līdz 2016. gada 1. jūlijam posmā Pļaviņas—Madona satiksmi nodrošināja ar šo vilcienu saskaņots AS "Pasažieru vilciens" organizēts autobuss, bet kopš 1. jūlija Madonas reģionālo maršrutu reisi saskaņoti ar vairākiem vilcieniem no Pļaviņu stacijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.atd.lv/sites/default/files/STPProt_10062016_nr%206.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-k%25C4%2581rt%25C4%2593j%25C4%2581s-s%25C4%2593des-protokoli |title=STP kārtējās sēdes protokols Nr. 6, 2016. gada 10. jūnijā |access-date={{dat|2016|07|02||bez}} |archive-date={{dat|2022|05|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220523062349/https://www.atd.lv/sites/default/files/STPProt_10062016_nr%206.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-k%25C4%2581rt%25C4%2593j%25C4%2581s-s%25C4%2593des-protokoli }}</ref> Kopš 2019. gada 8. jūnija maršruts Rīga—Pļaviņas pagarināts līdz Krustpilij (no 2021. gada 1. jūnija šis maršruts no Krustpils novirzīts uz Madonu). NO 2019. gada 8. jūnija Madonas virzienā caur Pļaviņām bija izmainīts kustības saraksts — uz Madonu piektdienu vakaros, atpakaļ uz Rīgu sestdienu rītos, bet svētdienās reiss turp un atpakaļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/izmainas/12237/no-8-junijaizmainas-lielvardes-plavinu-krustpils-un-madonas-virziena-vilcienu-sarakstos/ |title=No 8. jūnija izmaiņas Lielvārdes, Pļaviņu, Krustpils un Madonas virziena vilcienu sarakstos |access-date={{dat|2019|06|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190609055111/https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/izmainas/12237/no-8-junijaizmainas-lielvardes-plavinu-krustpils-un-madonas-virziena-vilcienu-sarakstos/ |archivedate={{dat|2019|06|09||bez}} }}</ref> <center> {| |{{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}} |{{Pļaviņas — Gulbene|collapse=yes}} |} </center> == Attēlu galerija == <gallery widths="150px" heights="150px" perrow="3"> Attēls:Pļaviņu stacija.jpg|<center><small>Pļaviņu stacijas ēka [[2007]]. gadā</small></center> File:Sliežu ceļi Pļaviņās.jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> File:Sliežu ceļi Pļaviņās 2.jpg|<center><small>Sliežu ceļi Krustpils virzienā</small></center> </gallery> == Skatīt arī == * [[Aiviekste (stacija)|Pieturas punkts «Aiviekste»]] == Ārējās saites == * {{youtube|P8eYrEPCrG0|Pļaviņu dzelzceļa stacijas vēsture}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils}} {{DEFAULTSORT:Plzavinzas (stacija)}} [[Kategorija:Pļaviņas]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Pļaviņas—Gulbene stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Krustpils stacijas un pieturas punkti]] mfk5oqi2z8jw2x7ehbe0fmpmgb9m8a0 0 37690 4519456 4487471 2026-09-09T04:18:40Z Kapulakone 107668 /* Lauru latviešu kolonija */ 4519456 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lavri | official_name = ''Лавры''<br />''Laura''<br />''Lauri'' | settlement_type = ciems | image_skyline = | image_caption = | image_flag = | image_shield = | shield_size = | image_map = | map_caption = | pushpin_map = Pleskavas apgabals#Russia | pushpin_label_position = | pushpin_mapsize = | pushpin_map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_type1 = Federālais apgabals | subdivision_name1 = [[Ziemeļrietumu federālais apgabals]] | subdivision_type2 = [[Krievijas administratīvais iedalījums|Federācijas subjekts]] | subdivision_name2 = [[Pleskavas apgabals]] | subdivision_type3 = Rajons | subdivision_name3 = [[Pečoru rajons]] | established_title = Dibināts | established_date = | established_title1 = | established_date1 = | established_title2 = | established_date2 = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2010 | population_footnotes = | population_total = 1008 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | timezone = [[UTC+3]] | utc_offset = +3 | latd = 57| latm = 34| lats = 32| latNS = N | longd = 27| longm = 28| longs = 46| longEW = E | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Lavri''' ({{val|ru|Лавры}}; no 1860. līdz 1920. gadam, [[latviešu valoda|latviešu]]: — '''Lauri'''; 1920. — 1945. gadam — {{val|et|'''Laura'''}}) ir ciems [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] [[Pečoru rajons|Pečoru rajonā]], [[Lavru pagasts|Lavru pagasta]] centrs. Atrodas Lidvas upes krastos. 10&nbsp;km uz rietumiem no ciema ir [[Krievijas—Igaunijas robeža]], 4&nbsp;km uz dienvidiem — [[Latvijas—Krievijas robeža|Krievijas—Latvijas robeža]]. == Vēsture == === Lauru latviešu kolonija === Ap [[1860. gadi]]em, kad latviešu brīvlaistie zemnieki tiecās pēc "sava kaktiņa, sava zemes stūrīša", Vidzemes latvieši izceļoja un apmetās uz dzīvi [[Pleskavas guberņa]]s Lazarevas un Ļubjatovas muižā. Šīm muižām piederēja plašas, neapdzīvotas zemes, ko par lētu maksu, no 3—5 rubļi [[desetīna|desetīnā]], pārdeva Vidzemes kolonistiem. Kolonizēto apgabalu centrā atradās neliela Alūksnes muižnieka [[Fītinghofi|Fītinghofa]] Lauru muiža, ko vēlāk par dzimtu sev ieguva igaunis Peeter Sarry. Lauru muiža kā vienīgais un tuvākais kolonijas centrs ar savām tirgotavām, krogu, kalvi un dzirnavām visvairāk saistīja kolonistus. Lazarevas muižnieks Stakelbergs (bijis mācītājs), gribēdams latviešus apvienot vienā kolonijā, dāvināja viņiem 25 desetīnas Ličnikovas ([[:ru:Личниково|Личниково]]) pustošā ar noteikumu, ka latvieši šeit cels skolu un lūgšanas namu, un lai jaunnodibināmo latviešu draudzi nosauktu par "Stakelberga draudzi", apsolot arī turpmāk draudzei savu labvēlīgo atbalstu. Šis pasākums nepatika baronam Fītinghofam. Viņš sapulcināja latviešus savā Lauru muižā, dāvāja draudzei Lauros kapsētas kalniņu un pierunāja tos draudzi nosaukt par Lauru draudzi. Tā radās Lauru latviešu draudze un līdz ar to Lauru latviešu kolonija. Kolonija aizņēma plašu teritoriju ar centru Lauros: rietumos līdz [[Miso|Misso]], austrumos līdz Lugiem ([[:ru:Луги 1-е|Луги]]), bet ziemeļos līdz Paņikovičiem ([[:ru:Паниковичи|Паниковичи]]). Pirmie ieceļotāji Lauru kolonijā bija [[Apekalna draudze]]s zemnieki Pēteris Freilebens, Jaši un Jānis Kambars. Vēlāk, no 1860. līdz 1863. gadam, tiem sekoja zemnieki no [[Smiltene]]s, [[Alūksne]]s, [[Apukalns (apdzīvota vieta)|Apukalna]], [[Piebalga]]s un [[Trikāta]]s draudzes: Dāniēlis Cīrulis, Jēkabs Baķis, Pēteris Liģeris, Roberts Andersons, Jānis Vilnītis, Jānis un Kārlis Saltupi, Leonhards Vilnītis, Juris Gružāns, Valdemārs Mālnieks, Jānis Brinkmanis, Gotlībs Aploks, Pēteris Akmentiņš, Auziņš un citi, kopā 14 ģimeņu ar 47 ģimenes locekļiem. 1863. gadā Lauru kolonijā jau bijušas 376 latviešu dvēseles. Drīz vien nāca barona Stakelberga ierosinājums: celt latviešiem savu skolas un lūgšanas namu. Šim ierosinājumam ar dziļu nopietnību pieķērās Dmitrevskojes muižas īpašnieks latvietis Kārlis Rozenbergs. Viņš arī uzskatāms par īsto Lauru kolōnijas tēvu, jo šeit nebija neviena pasākuma, kur Rozenbergs nebūtu pirmais pielicis savu roku. Rozenberga Dmitrevskojē sasauktajā pirmajā draudzes sapulcē nolēma draudzes skolu un lūgšanas namus celt uz barona Stakelberga dāvātās zemes Ličņikovā ([[:ru:Личниково|Личниково]]), 4&nbsp;km attālumā no Lauru muižas. Būvdarbu realizēšanai un draudzes vadībai ievēl tā sauktu draudzes konventu (padomi), kuŗā ieiet par draudzes priekšnieku Kārlis Rozenbergs. Ievēlētais konvents rosīgi ķērās pie darba, izsludinot draudzē ziedojumu vākšanu baznīcas un skolas būvei. Ar apbrīnojamu sajūsmu nabadzīgie mežu līdumnieki, kam pašiem pilnas rokas neatliekamu darbu, īsā laikā saveda visu būvmateriālu un saziedoja naudā 983 rubļus būvkapitāla. Pēc būvplāna skola un lūgšanas nams bija ceļami apvienoti zem viena jumta. 1867. gadā jaunais skolas un lūgšanas nams bija gatavs, un 15. augustā tai pašā gadā to iesvētīja Alūksnes prāvests Kupfers un Krustpils igauņu mācītājs Māsings. Reģistrējot draudzi, tika saņemts Pēterburgas ģenerālkonsistorijas raksts, ar ko Lauru draudzi pievienoja [[Pleskava]]s Sv. Jēkaba draudzei kā filiāldraudzi, un tā apkalpojama Pleskavas mācītājam H. Brezinskim. Sākot skolas darbību, pieņēma par skolotāju un ķesteri Jāni Bogenu, kuram svētdienās jaunajā lūgšanas namā bija jānotur dievkalpojumi. Skolotājs J. Bogens darbojās Lauros no 1867. līdz 1870. gadam. Pēc viņa par skolotāju un ķesteri pieņēma Eduardu Grīntālu. Tas savā laikā nodibināja pie skolas arī pirmo kolonijas dziedātāju kori. Draudzes latviešu gars un vienprātība drīz izpaudās asā protestā pret vācu mācītājiem. Draudzes konventa vadītāji vīri iesniedza protestu ģenerālkonsistorijai, lūdzot atļaut Lauru draudzei turēt savu pastāvīgu mācītāju latvieti. Prasību ievēroja ar noteikumu, ka Lauru draudzes latviešu mācītājs būs pilnīgi pakļauts savam kuratoram virsmācītājam Brezinskim. No vairākiem kandidātiem (starp citiem arī bijušais Latvijas bīskaps Irbe), par mācītāju draudze izvēlēja jauno un enerģisko Jāni Steiku. Ar mācītāja Jāņa Steika atnākšanu uz dzīvi Lauros 1888. gadā draudzē notika straujš lūzums. Ignorējot savu pakļautību virsmācītājam Brezinskim, Steiks patvarīgi reformēja līdzšinējo draudzes skoliņu, izveidojot to par plašu un vispusīgu skolu ar 250 skolēniem un 8 skolotājiem. Steiks daudz rūpējās arī par jaunatnes ārpusskolas izglītību, sarīkojot jaunatnes sanāksmes, jautājumu vakarus un organizējot lielu dziedātāju kori, kas vairāk koncertēja Alūksnes un Pleskavas baznīcā. Bet šos Steika nopelnus neatzina centrālā valdība. 1893. gadā ģenerālkonsistorijas pārstāvji — ģenerālsuperintendants Pengu, mācītāji Valters un Kreuslers izdarīja Lauru draudzē vizitāciju un par patvarībām Steiku atstādināja no amata. Jau nākamā 1894. gada 15. novembrī slēdza arī Steika reformēto skolu un visus pedagogus līdz ar Steiku atlaida no vietas. Vēlāk baznīcas priekšnieka Pētera Sarri ietekmēts, draudzes konvents nolēma skolu atjaunot un pieņēma 1897. gadā par skolotāju un ērģelnieku Pāvulu Donbergu. Arī draudzei piešķīra jaunu mācītāju Ludvigu Čiško. Lai panāktu mācītāja Steika atgriešanos, pret jauno mācītāju draudze izturējās ļoti naidīgi; bet vēlāk Čiško miermīlīgas un taisnīgas dabas dēļ draudze viņu iecienīja, un viņš nodzīvoja Lauros no 1893. līdz 1910. gadam. Mācītāja Čiško vērtīgākais pakalpojums Lauru kolōnijai bija viņa neatlaidīgā cīņa par Lauru latviešu skolas labklājību. Kopā ar tā laika skolas vecāko Jāni Sietiņsonu, Čiško panāca, ka Lauru latviešu skolu pārveidoja par divklasīgu draudzes skolu ar 2 skolotājiem. Par otro skolotāju pieņēma Pēteri Cimbuli. Pēc mācītāja Čiško Lauru draudzi apkopa Pleskavas mācītājs Lapiņš no 1910. līdz 1914. gadam, bet no 1915. līdz 1918. gadam — Kurzemes bēgļu mācītājs G. Matisons no Tukuma. No 1918. līdz 1922. gadam draudzi apkopa Valkas mācītājs K. Vēmanis. 1916. gadā Lauru draudzes pirmais lūgšanas nams līdz ar skolu ugunsgrēkā nodega līdz pamatiem. === Igaunijas sastāvā === Pēc Latvijas un Igaunijas neatkarības iegūšanas Lauru kolonijas ciemi nonāca Igaunijā. 1920. gadā pēc administratīvi teritorialās reformas kolonijas ciemi atradās 3 pagastos — Lauru (igauņu — ''[[:et:Laura vald|Laura vald]]'') un Rotavas pagastā (igauņu — ''[[:et:Rootova vald|Rootova vald]]'') [[Pečori|Petseru apriņķī]] un Misso pagastā (igauņu — ''[[:et:Misso vald (1939)|Misso vald]]'') [[Veru apriņķis|Veru apriņķī]] 1923. gadā Latvijas un Igaunijas robežas novilkšana atdeva Latvijai kolonijas daļu, ko iekļāva [[Pededzes pagasts|Pededzes pagastā]]. [[Attēls:90-Veclaicene.jpg|thumb|300px|[[Latvijas-Igaunijas robeža]]s apvidus 1930. gadā.]] 1920. gadā radās doma par jaunas Lauru baznīcas celšanu. Lauru muižas īpašnieks un draudzes priekšnieks Arturs Sarry dāvināja baznīcas laukumam Lauru miestā 2 ha zemes, bet draudzes locekļi veda akmeņus un būvmateriālus. Saziedoja necerēti daudz līdzekļu gan graudā, gan naudā. No sarīkotiem bazāriem vien ieņēma kopā 6300 Igaunijas kronas. Bet tam Igaunijas valdība piešķīra baznīcas būvei 7200 kronas un Latvijas valdība 2150 kronas. 1921. gada 13. oktobrī lika Lauru baznīcas pamatakmeni, 1934. g. Lauru baznīcas būvi nobeidza un to nosauca par Lauru latviešu ev.-lut. baznīcu. Lauros darbojās ari Lugu ciema latviešu baptistu draudze, tai savs lūgšanas nams uzcelts 1882. gadā. [[Attēls:Lauru lut baznica.jpg|thumb|300px|Lauru luterāņu baznīca ([[1930. gadi]]).]] [[Attēls:Lauru ciems.jpg|thumb|300px|Lauru ciems ([[1930. gadi]]).]] 1930. gados Lauru kolonijā latvieši apdzīvoja vairākus pagastus: Lauru (igauņu — ''[[:et:Laura vald|Laura vald]]'') un Rotavas pagastu (igauņu — ''[[:et:Rootova vald|Rootova vald]]'') vairāk vienkopus, bet pārējos izklaidus citu šejienes tautu starpā, gan krievu, gan igauņu. Lauru pagastā pēc 1934. gada tautas skaitīšanas datiem dzīvoja 527 latvieši jeb 14,6 %, bet Rotavas pagastā — 639 jeb 13,2 %. Misso pagastā Veru apriņķī — 127 latvieši jeb 5,7 %.<ref name="1934. gada tautskaite">{{Tīmekļa atsauce|url=http://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/4438/valdaderahvastik.pdf?sequence=1&isAllowed=y |title=1934. gada Igaunijas tautas skaitīšanas rezultāti |access-date={{dat|2023|12|9||bez}}}}</ref> Par Lauru jaunatnes izglītību rūpējās 4 valsts latviešu pamatskolas. Lugu ([[:ru:Луги 1-е|Луги]]), Durkovas ([[:ru:Дурково (Печорский район)|Дурково]]) un Lauru latviešu pamatskolas atvērtas Igaunijas patstāvības laikā, turpretim Ličņikovas ([[:ru:Личниково|Личниково]]) latviešu pamatskola pastāvēja jau no 1867. gada. Ličnikovas latviešu 6-kl. pamatskola no 1922. gada bija iekārtota jaunceltajā ērtajā skolas namā. Skola darbojās ar 62 skolēniem. Skolu sākot no 1897. gada vadīja Pāvuls Donbergs ar skolotājiem Pēteri Cimbuli un Elzu Gāršnieci. Skolai bija arī plaša Latvijas Kultūras fonda dāvāta bibliotēka. Otrā Lauru kolonijas latviešu 6-klasīgā pamatskola ar 23 skolēniem atradās Lugos, 10&nbsp;km no Lauriem. Skolu pārzināja skolotāja Lūcija Birstiņa. Pie Lugu latviešu skolas darbojās mazpulks, kurā bija 20 dalībnieku. Trešā skola bija Lauru igauņu pamatskolas latviešu komplekss ar 21 skolēnu. Skolu pārzināja skolotāja Alma Pūderselle. Ceturtā kolonijas latviešu 6-kl. pamatskola atradās Durkovā, 10&nbsp;km no Lauriem, ar l8 skolēniem. Skolu pārzināja skolotāja Zelma Bremze. Visu šo skolu skolotāji bija latvieši, bet Igaunijas pavalstnieki. Lauru kolonijas sabiedriskās dzīves centrā atradās 1926. gadā dibinātā "Lauru-Ličņikovas latviešu izglītības biedrība" ar savu mītni Ličņikovas pamatskolas namā, kur biedrībai bija sava izrīkojumu zāle ar skatuvi. Biedrība dibināta 1926. gadā ar 115 biedriem. Pie biedrības pastāvēja savs dziedātāju koris "Cerība" ar diriģentu P. Donbergu un dramātiskais pulciņš ar režisoru P.Cimbuli un Dāmu komiteja ar priekšnieci Veru Ciemiņu. Biedrībai bija sava bibliotēka ar 400 sējumiem. "Lauru-Ličņikovas latviešu izglītības biedrības" valdē darbojās par priekšnieku Jānis Ciemiņš. Līdz 1945. gadam Lauru luterāņu baznīcā regulāri notika dievkalpojumi. Latviešu jaunieši bija apvienoti aizsargu organizācijas — "Atsevišķā Lapkovas jātnieku vadā" ar komandieri Aleksandru Grūzi.Vadā bija vienīgi latvieši ar 40 zirgiem, un savu mītni Lapkavā ([[:ru:Лабково|Лабково]]). Pie vada pastāvēja arī sieviešu aizsardžu nodaļa.<ref>V. Krasnais. Latviešu kolonijas. 1938.</ref> === Likvidācija === 1946. gada 16. janvārī Pečoru rajons tika pievienots [[Krievijas PFSR]]. Visbriesmīgākais kolonijai izrādījās nevis Otrais pasaules karš, bet otrais deportāciju vilnis: 1949. gadā izveda ne vien ģimenes galvas, bet arī sievietes ar maziem bērniem, basus tieši no lauka. 1950. gados no Sibīrijas atgriezās nedaudzi, savas mājas viņi atrada nopostītas. Lavru kolonija saruka, cilvēki pārcēlās uz Latviju vai Igauniju. Lavru baznīca tika slēgta, tornis sagrauts, griestu un grīdas pārsegumi noņemti, durvis un logu rāmji izcelti, ēkā tika glabāti minerālmēsli un kūtsmēsli.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/izklaide/interesanti/vesture-_diena_-zudusi-lauru-kolonija-14184183 Zudusī Lauru kolonija]</ref> == Iedzīvotāji == {| class="wikitable sortable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="20" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Lauros 1934. gadā'''<ref name="1934. gada tautskaite"/> |- ! Gads!! Iedzīvotāju skaits!! krievi!! latvieši!! igauņi!! citi |- |1934||385||150||136||97||2 |} {{iedzīvotāju skaita izmaiņas |title = Iedzīvotāju skaita izmaiņas |align = left |percentages = pagr |break = jā |cols = 2 |graph-pos = bottom |1934|385 |1989|1319 |2001|1033 |2002|888 |2010|1008 }} == Attēlu galerija == <center><gallery widths="300px" heights="100px" perrow="3"> Attēls:Лавры.jpg|Luterāņu baznīcas drupas 2013. gadā Attēls:Лавры 7.jpg|Luterāņu baznīcas drupas 2019. gadā Attēls:Лавры 9.jpg|Pareizticīgo baznīca 2019. gadā </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces}} {{Krievija-aizmetnis}} [[Kategorija:Krievijas ciemi]] [[Kategorija:Pečoru rajons]] [[Kategorija:Igaunijas latvieši]] m42u6lwulhf6izkntt2cajmu0t4ovpp 0 54451 4519379 4509377 2026-09-08T19:38:44Z Baisulis 11523 wikisaites precizējums...... 4519379 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Izlaušanās | show_name 2 = ''Prison Break'' | image = [[Attēls:Prison Break S3intro.jpg|250px]] | genre = | creator = [[Pols Šērings]] | theme_music_composer = [[Ramins Džavadi]] | country = {{USA}} | language = {{ubl|angļu valoda|spāņu valoda|arābu valoda}} | num_seasons = 5 | num_episodes = 90 | list_episodes = | executive_producer = {{ubl|''Marty Adelstein''|''Neal H. Moritz''|''Dawn Parouse''|''Brett Ratner''|''Paul Scheuring''}} | location = {{ubl|{{USA}}|{{CAN}}|{{PAN}}|{{MAR}}}} | runtime = 42 minūtes | company = {{ubl|''[[Original Film|Original Television]]''|''[[20th Century Fox Television]]''}} | channel = [[Fox Broadcasting Company|FOX]] | picture_format = {{ubl|[[480i]] ([[Standard-definition television|SDTV]])|[[720p]] ([[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]])|[[1080i]] (HDTV)}} | audio_format = [[Dolby Digital|Dolby Digital with 5.1 channels]] | first_aired = {{dat|2005|8|29|N|bez}} | last_aired = {{dat|2017|5|30|N|bez}} | related = ''[[Breakout Kings]]'' | editor = | cinematography = }} '''“Izlaušanās”''' ({{val|en|Prison Break}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas [[krimināldrāma]]s un [[asa sižeta trilleris|asa sižeta trilleru]] seriāls, ko radījis scenārists [[Pols Šērings]] un producējusi kompānija ''[[20th Century Fox Television]]''. Seriālu sākotnēji demonstrēja tīkls ''Fox'' no 2005. gada 29. augusta līdz 2009. gada 27. maijam (četras sezonas), bet no 2017. gada 4. aprīlī līdz 30. maijam ēterā tika pārraidīta ierobežota piektā sezona, kas kalpo kā turpinājums oriģinālajam stāstam. Kopumā uzņemtas 90 sērijas piecās sezonās, ieskaitot divdaļīgo televīzijas filmu ''[[The Final Break]]''. Seriāla sižeta centrā ir divi brāļi — ar nāvessodu notiesātais [[Linkolns Barouzs]] (attēlo [[Dominiks Persels]]) un viņa jaunākais brālis un inženieris [[Maikls Skofīlds]] ([[Ventvorts Millers]]), kurš apzināti nonāk cietumā, ko pats projektējis, lai izplānotu Linkolna bēgšanu. Galvenajās lomās piedalās arī [[Sāra Veina Kelīsa]], [[Amorijs Nalasko]], [[Roberts Knepers]], [[Rokmonds Dumbars]] un [[Viljams Fihtners]], veidojot ansambli, kas seriālam nodrošināja plašu skatītāju atsaucību. Pirmā sezona sasniedza augstus reitingus un labvēlīgas kritiķu atsauksmes, kā rezultātā “Izlaušanās” tika nominēts [[Zelta globusa balva]]i kategorijā “[[Labākais drāmas seriāls (Zelta globusa balva)|Labākais drāmas seriāls]]”, savukārt Ventvorts Millers — “[[Labākais aktieris drāmas seriālā (Zelta globusa balva)|Labākais aktieris drāmas seriālā]]”. 2006. gadā seriāls ieguva ''[[People’s Choice]]'' balvu kā “[[Iecienītākā jaunā TV drāma]]”, nostiprinot tā popularitāti gan ASV, gan starptautiskajās auditorijās. == Galvenajās lomās == * [[Ventvorts Millers]] (kā Maikls Skofīlds) * [[Dominiks Persels]] (kā Linkolns Barouzs) * [[Amorijs Nalasko]] (kā Fernando Sukre) * [[Roberts Knepers]] (kā Teodors Bagvels jeb T-Bag) * [[Sāra Veina Kelīsa]] (kā Sāra Tankredi) * [[Viljams Fihtners]] (kā Aleksandrs Mahouns) * [[Pols Edelšteins]] (kā Pols Kellermans) * [[Rokmonds Dumbars]] (Bendžamins Mails Frenklins, C-Note) * [[Veids Viliams]] (kā Breds Beliks) * [[Robina Taneja]] (kā Veronika Donovana) * [[Peters Stormars]] (kā Džons Abrucī) == 1.sezona == [[Attēls:Prison Break Team.jpg|thumb|"Izlaušanās" aktieri preses konferencē 2006. gadā]] Maikls Skofilds ir izmisis vīrietis visai bezcerīgā dzīves situācijā. Viņa brālis, Linkolns Barouzs ir atzīts par vainīgu slepkavībā un nolemts nāvei cietumā jau pēc pāris mēnešiem.Lai gan pierādījumi ir pret Linkolnu, tomēr Maikls ir pārliecināts, ka brālis nav vainojams šajā noziegumā. Neredzot citu izeju šai situācijai, kā arī saprotot, ka laiks strauji rit uz priekšu, Maikls aplaupa banku, lai tiktu ieslodzīts cietumā, līdzās savam brālim. Kad Maikls ir nonācis cietumā, atklājas, ka viņš ir izcils būvinženieris, kuram ir cietuma projekta plānojums, plāno precīzu plānu, lai atbrīvotu savu brāli un pierādītu, ka Linkolns tiek nepatiesi apsūdzēts. Pirmā sezona seko Linkolna Barouza glābšanai, kurš tiek apsūdzēts par ASV viceprezidentes Karolīnas Reinoldsas brāļa Terensa Stedmena slepkavību. Linkolnam tiek piespriests nāvessods un viņš tiek ieslodzīts ''FOX'' Riversteitas stingro režīmu cietumā Ilinoisas štatā, kur viņš gaida soda izpildi. Linkolna brālis, izcils būvinženieris Maikls Skofīlds ir pārliecināts par Linkolna nevainību un plāno bēgšanas plānu. Lai noķļūtu cietumā, Maikls izdara bruņotu laupīšanu, kuras rezultātā viņš tiek notiesāts uz cietumu, kurā atrodas viņa brālis Linkolns. Cietumā Maikls sadraudzējas ar cietuma ārsti Sāru Tankredī. Maikls izliekas, ka cieš no 1. tipa cukura diabēta, lai katru dienu piekļūtu cietuma slimnīcai, kur viņš saņem savas ikdienas insulīna devu. Tāpat Maikls sadraudzējas ar cietuma priekšnieku Poupu, kurš Maiklam ir palūdzis uzbūvēt dāvanu sievai viņu kāzu gadadienā. Brāļu cīņu par nāvessoda izpildes atcelšanu, palīdz viņu ilgā ģimenes draudzene Veronika Donovana, kura sāk izmeklēt sazvērestību, kas Linkolnu ievietoja cietumā. Tomēr viņus kavē slepenie aģenti, organizācija, kas pazīstama kā aģentūra. Aģentūra bija atbildīga par Linkolna iegāšanu, un viņi to izdarīja dēļ Linkolna tēva Aldo Barouza un viņa iepriekšējo saistību ar aģentūru. Brāļi Maikls un Linkolns kopā ar sešiem citiem ieslodzītajiem Fernando Sukri, Teodoru Bagvelu ''T-bag'', Bendžaminu Mailzu Franklinu ''C-Note'', Deividu Apolski ''Tweener'', Džonu Abruzī un Čārlzu Vestmorlenu ''D.B. Cooper'', kopīgi cenšas izbēgt no cietuma plānojot bēgšanu caur apsargu atpūtas telpu. Tieši pirms sezonas noslēguma, grupai izdodas izbēgt no cietuma pēc tam, kad viņi ir izmantojuši savas cietumu privilēģijas, lai izraktu tuneli zem cietuma un nokļūtu slimnīcā, caur kurieni viņi izbēg. == 2.sezona == Otrā sezona sākas astoņas stundas pēc izbēgšanas no cietuma, galvenokārt koncentrējoties uz astoņām bēgšanām. Seriāla veidotājs Pols Šērings otro sezonu pielīdzina “Lielās aizbēgšanas otrajai pusei”. Kad ''FOX'' Riversteitas 8 neizdodas nokļūt Džona Abrucī lidmašīnā, bēgļi sadalās un dodas uz vietām visā valstī kopā ar varas iestādēm, kas atrodas ik uz soļa aiz viņiem. Šī sezona ir spriedzes pārpilna, jo katrs īsteno savus individuālos mērķus, lai censtos aizbēgt no policijas un FIB aģentiem. Breds Belliks tiek atlaists no cietuma, kur viņš strādāja par galveno apsargu, un pēc atlīdzības naudas izsludīnāšanas par izbēgušajiem TV, notiek pakaļdzīšanās pēc ieslodzītajiem. Vairāki no bēgļiem apvienojas, meklējot Dī Bī Kūpera apslēptos miljonus, kurus jau sen apglabājis cits cietuma ieslodzītais Čārlzs Vestmorelands, kurš nomira cietuma slimnīcā bēgšanas laikā. Federālais aģents Aleksandrs Mahons ir norīkots izsekot un sagūstīt visus astoņus bēgļus, bet tiek atklāts, ka viņš strādā aģentūras labā, kuri vēlas, lai visi astoņi izbēgušie būtu miruši. Kad Sāra atklāj, ka viņas tēvs, gubernators Frenks Tankredi ir nogalināts, viņa tiekas ar Maiklu, paliekot pie viņa, kamēr brāļi cenšas sagraut tagadējo prezidenti Reinoldsu, kura ir aģentūras locekle. Sāra padodas FIB, lai Maikls un Linkolns varētu aizbēgt uz Panamu. Tiesas procesa laikā bijušā slepenā dienesta aģenta Pola Kellermana liecības, kurš savulaik strādāja uzņēmuma kontrolētās prezidentes labā, atbrīvo Linkolnu un Sāru. Puse no bēgļiem tiek nogalināti vai sagūstīti, bet brāļi nokļūst Panamā. Maiklu, saimnieku (T-Bag), Mahoni un Beliku arestē Panamas varas iestādes un iesloga viņus Sonas cietumā. == 3.sezona == Trešajā Izlaušanās sezonā varēsiet sekot līdzi Skofīlda pārdzīvojumiem Sonā un Barouza piedzīvojumiem brīvībā. Sona ir cietums, ko pēc iepriekšējā gada dumpja vada paši cietumnieki un ko apsargā tikai no ārpuses. Ar Barouzu sazinās ļaudis, kas nolaupījuši viņa dēlu Eldžeju un Skofīlda mīļoto sievieti Sāru Tankredi. Viņam paziņo, ka no Sonas cietuma ir jāizpestī Džeimss Vistlers. Skatītāji varēs sekot Skofīlda un Vistlera nedienām un bēgšanas plānošanas neveiksmēm. Skofīldam jāpārvar milzīga spriedze, Barouzam jātiek galā ar Kompānijas seksīgo un bīstamo pārstāvi. Šajā sezonā klāt nāk četri galvenie varoņi — Lečero, kas ir Sonas ieslodzītais un Panamas narkobarons, Džeimss Vistlers sēž cietumā par mēra dēla slepkavību, Grečena Morgana ir Kompānijas aģente, kas atbildīga par Džeimsa Vistlera bēgšanu, un Sofija Lugo, kas ir Vistlera draudzene. == 4.sezona == Izlaušanās ceturtās sezonas galvenais stāsts būs saistīts ar komandu, ko savervējis drošības aģents Dons Selfs (Maikls Rapaports), lai atrastu skillu no aģentūras, kura satur informāciju par progresīvu atjaunojamās enerģijas avotu. Sezonas pirmās puses laikā komanda iegūst kartes, lai piekļūtu skillai, un ielaužas aģentūras galvenajā mītnē, lai to nozagtu. Šajā sezonā būs vairākas spriedzes pilnas tikšanās un cīņa ar agentūras darbiniekiem, kā arī ar pašu ģenerāli Kransu, kurš ir aģentūras vadītājs. Atklāsies, ka Sāra tomēr ir dzīva, bet būs arī kāds zaudējums, jo bojā ies Beliks, kurš sevi upurēs lai paglābtu Maiklu un pārējo komandu. Bet kas vēl — izrādīsies, ka Selfs ir dubultaģents, kurš piemanīs Maikla komandu un nozags skillu, lai pēc tam to pārdotu tam, kurš solīs vairāk naudas. Pēc ilgām pārdomām Linkolns nelabprāt piebiedrosies komandai, lai atgūtu skillu. Maikls cieš no hipotalāma hamartomas. Viņu ārstē un vada aģentūra. Maikls vēlāk uzzina, ka viņa māte Kristīna joprojām ir dzīva un bija kompānijas aģente, Maikla un Linkolna māte arī cenšas iegūt skillu, iznīcināt ģimeni un aģentūru. Galu galā seriāla galvenās un noslēdzošās sērijas beidzas Maiami, kur Maikls ar komandu atgūs skillu. Ģenerālis ar aģentūru tiek atmaskoti un Sāra nogalina Kristīni. Sezonas pēdējās divas sērijas tiek apvienotas un uztaisīta par filmu ''The Final Break''. Priekšpēdējā sērijas laikā Sāra ir redzama puķu tirdziņā Panamā ar savu un Maikla dēlu, pēc tam viesojas Maikla kapavietā kopā ar Linkolnu, Sukri un Mahonu. Pēdējā epizode un televīzijas filma ''The Final Break'' parāda, kas notika starp kompānijas sagraušanu un Maikla nāvi. Šis stāsts ietver Sāras ieslodzīšanu Maiami-Dades apgabala cietumā par Kristīnas slepkavību. Ģenerālis un T-Bag atrodas blakus esošajā vīriešu cietumā. Ģenerālis vēlas, lai Sāra būtu mirusi, un izsludina par viņas nogalināšanu 100 000 ASV dolāru atlīdzību. Maikls ar Linkolnu izstrādā plānu lai izglābtu Sāru no cietuma. Noslēgumā, uzzinot, ka viņš mirst no smadzeņu audzēja, Maikls upurē savu dzīvību, lai Sāra varētu aizbēgt no cietuma. == 5.sezona == Ir pagājuši septiņi gadi un izrādās Maikls ir dzīvs, taču atrodas tālu no mājām — Jemenā, Ogigijas cietumā. Iespējams T-Bag jeb Teodors Begvels ir slepkava, izvarotājs, pedofils un patiesi apdraud sabiedrību. Taču viņš iznāk no cietuma un saņem ziņu, ka Maikls ir izdzīvojis. Tas līdzinās zinātniskajai fantastikai. Galu galā top skaidrs, ka Maikls ar T-Bag sazinājās speciāli. Simtnieks jeb Bendžamins Mailss Frenklins ir pieņēmis islāmu un aktīvi cīnās pret ekstrēmismu. Viņš nav bijis īpaši tuvs ne Maiklam, ne Linkolnam, taču Linkolns viņu uzmeklēs un lūgs palīdzību lai atrastu un izglabtu Maiklu no Jemenas. Brāļiem vēlas palīdzēt arī Maikla draugs Fernando Sukre, kas visu šo laiku ir strādājis uz kuģiem un ceļojis pa pasauli. [[Attēls:Prison Break (29162372280).jpg|thumb|"Izlaušanās" aktieri 2017. gadā]] Pols Kellermans brāļiem un Sārai ir bijis labs sabiedrotais. Kad mēs īpašo aģentu redzējām pēdējo reizi, viņš sāka savu politisko karjeru. Tagad Kellermans strādā Valsts departamentā un ir viens no retajiem, kurš spēj saprast, kas īsti noticis ar Maiklu. Maikls ar segvārdu Kaniels Otiss strādā “Daīš” labā. Katrā gadījumā plakāts, kurā redzama Skofīlda fotogrāfija, paraksts vēsta: “Tiek meklēts par CIP amatpersonas nogalināšanu. Iesaistīts vairākos sprādzienos. Zināms terorists. Zināmi sakari ar ISIL.”Jādomā, kopā ar teroristiem pavadītais laiks Maiklu būs mainījis. Tie ir septiņi tumši gadi, tādēļ ir aktuāls jautājums: vai Skofīlds joprojām ir tas pats cilvēks, vai arī viņš ir šķērsojis sarkano līniju, aiz kuras vairs nav iespējams atgriezties? Iespējams, Maikls vēlas atgriezties pie sievas un dēla, kuru viņš nemaz nepazīst. Linkolns Berovs ir pārgājis likuma “nepareizajā pusē”; viņš vietējiem gangsteriem ir parādā lielu naudas summu. Tomēr neskatoties uz haosu savā dzīvē, Linkolns ir gatavs glābt brāli. Tiesa, šķiet, izņemot viņu pašu, nav daudz cilvēku, kuri tic, ka Maikls varētu būt dzīvs. Taču viena no organizācijām kas sevi devē par Paseidonu, iespējams, nemaz nevēlas, lai cilvēki par to uzzinātu. Maikla sieva Sāra ir aizbraukusi, apprecējusies ar Džeikobu Nesu un kopā audzina dēlu — Maiklu junioru. Sāra un Linkolns ir atsvešinājušies viens no otra. Protams, daļēji var vainot Skofīlda sievas otro laulību. Kaut arī Sāra uzreiz nenotic ziņai par to, ka Maikls varētu būt dzīvs, tomēr viņa skaidri saredz draudus savai jaunai ģimenei. Ogigijas cietums, kurā ir ieslodzīts Skofīlds, atrodas patālu no tuvākā lidlauka, proti, Sanas starptautiskās lidostas. Taču Jemenā sākas pilsoņu karš, valstī valda haoss un nekārtības. Cietuma vārti ir atvērti, lai visi ieslodzīti varētu izkļūt brīvībā. Taču izkļūšana no Jemenas nav tik vienkārša, kā varētu šķist sākum. == Informācija par iesaistītajām personām 1.sezonā == '''Maikls Skofīlds''' Viņš ir būvinženieris — gudrs, atjautīgs,labestīgs. Citu labklājība interesē vairāk par savējo. Maikla vecākais brālis cietumā gaida nāvessodu par noziegumu, ko viņš varbūt ir, bet varbūt arī nav pastrādājis. Viņš tic, ka brālis ir nevainīgs, tādēļ aplaupa banku, lai nonāktu cietumā pie brāļa un varētu palīdzēt viņam izbēgt. Nonākot aiz restēm, lai glābtu savu brāli, viņam nemitīgi draud briesmas. Maikls nepaļaujas uz nejaušību, tāpēc jau iepriekš ir sīki izstrādājis ģeniālu plānu. Tomēr — ne visu iespējams paredzēt. Šķēršļus liek liktenis, nejaušības, dzīves īstenība un cilvēka daba. Katru nedēļu kaut kas atkal sagrauj iecerētos plānus, tāpēc jāimprovizē un jāņem vērā neparedzētais. '''Linkolns Barouzs''' Skarba rakstura cilvēks, kurš audzis nelabvēlīgā ģimenē, kur viņa galvenais uzdevums bijis rūpēties par mazāko brāli Maiklu. Viņš saistījās ar nelabvēlīgiem cilvēkiem un nonāca uz noziedzības ceļa. Linkolns ir viens no tiem, kas ārēji šķiet ļoti skarbs un saspringts, bet, iepazīstot tuvāk, atklājas, ka ir jūtīgs un bieži nepašpārliecināts. Tiek safabricēta apsūdzība pret viņu kā viceprezidenta brāļa slepkavu. Ir izstrādāta sazvērestība, kuras dēļ Linkolnu ieliek cietumā un notiesā uz nāvi. Brāļa Maikla plāns viņam šķiet nejēdzīgs, jo brālis apdraud savu nākotni un pat dzīvību tik riskantas avantūras dēļ. '''Veronika Donovana''' Veronika ir Linkolna un Maikla bērnības draudzene, un bērnību visi pavadījuši vienā rajonā. Veronikai ar Linkolnu savulaik bijušas romantiskas attiecības. Veronika ir apguvusi jurisprudenci. Pirms notikumos iesaistās Maikls, Veronika tic, ka Linkolns ir vainīgs. Pēc sarunām ar Maiklu un analizējot situāciju kopumā, Veronika sāk domāt, ka Linkolns tomēr nav vainīgs. Pēc tam viņa daudz ko atklāj ārpus cietuma sienām, iekuļas briesmās un raizējas par abiem draugiem cietumā. Veronika ir pārliecināta, ka mērķis ir sasniedzams arī likumīgā ceļā un ka Maikls ar savu uzvedību pārspīlē. '''Fernando Sukre''' Ļoti cilvēcīgs, lai arī pastrādājis noziegumu — laupīšanu, taču viņam piemīt kas tāds, kas ļoti piesaista. Viņš izraisa simpātijas un līdzjūtību. Viņš ir viens no tiem sliktajiem, ko nez kāpēc nevar nemīlēt. Kad Maikls nonāk cietumā, Fernando kļūstu par viņa kameras biedru. Viņš sākumā Maiklam visu izrāda un iepazīstina ar cietuma dzīvi un noteikumiem tajā. Fernando kļūstu par Maikla labo roku, un starp abiem izveidojas biedriskas, pat draudzīgas attiecības. '''Doktore Sāra Tankredī''' Viņa strādā Džoljetas labošanas iestādē kā ārste stingra režīma cietumā, kurā tiek izpildīti nāvessodi. Viņa ir kategoriski pret nāvessodiem un aktīvi iestājas par nāvessoda aizliegšanu. Maikls dokumentos ierakstījis, ka ir diabēta slimnieks un regulāri nāk pēc insulīna injekcijām. Ik dienu sastopoties cietuma klīnikā, starp abiem sāk veidoties ciešākas attiecības. Sārai rodas jautājums: kā viņš te ir gadījies? Vienlaikus jau pirmajā mirklī top skaidrs, ka Maikls netiecas atklāties svešiniekiem. Sārai ir iemesls ikvienu uztvert ar aizdomām, jo tomēr strādā soda izciešanas iestādē, kas nozīmē, ka ikviens ir noziedznieks vai vismaz tiesāts par noziegumu. '''Džons Abrucī''' Džons cietumā pavadījis divarpus gadus, un var sacīt, ka ir šeit brīvprātīgi, lai aiztaupītu problēmas savējiem. Džons domā par izkļūšanu brīvībā un gaida, kad viņu no šejienes dabūs laukā. Džonam gribas atriebties tiem, kuru dēļ te nonācis, jo sēž cietumā labprātīgi, lai izpalīdzētu ģimenei. Džons kļūst par līdzekli Maikla mērķa sasniegšanai, jo Džonam ir viss vajadzīgais — gan cilvēki ārpusē, gan resursi, bez kuriem Maiklam un viņa brālim izkļūt no cietuma būtu tikpat kā neiespējami. Tas, vai viņiem izdosies vai neizdosies izbēgt, atklāsies vēlāk. '''Teodors Bagvels jeb Tībegs (T-Bag)''' Viņā ir instinktīvas, dzīvnieciskas īpašības — modrība un vērīgums. Cietumā viņš jūtas kā zivs ūdenī. Cietumniekiem jādomā, kā iejusties cietumā, lai justos tur kā mājās. Viņam tur jāpavada viss atlikušais mūžs, un viņš to apzinās. Tāpēc viņš tur iejūtas kā mājās, viņam ir sava ģimene, viņam ir savi aizstāvamie, un viņš rūpējas par savējiem. Viņu labāk neaizkaitināt, jo tas var slikti beigties. Taču interesantākais viņam šķiet vērošana un plānu kaldināšana. '''Cietuma priekšnieks Poups''' Viņš neatbilst priekšstatam par nelokāmu, nejūtīgu cietuma priekšnieku, lai gan tāds viņš mēdz būt. Iepazīstot viņu tuvāk, atklājas, ka viņš ar savu sievu ir kopā jau četrdesmit gadu un joprojām mīl viņu no visas sirds. Poups vēlas sievu kā iepriecināt, jo viņa ilgus gadus samierinājusies ar viņa prombūtni. Darbs labošanas iestādē prasa daudz laika, jo jebkurā diennakts laikā jābūt gatavam steigties uz darbu. Viņš spēj būt bargs un nepiekāpīgs, taču tās nav viņa rakstura galvenās iezīmes. Viņš nav tik vien kā stoiska, prasīga amatpersona. Viņā ir dziļi cilvēciskas īpašības. Liekas, ka viņš dzīvē ir piedzīvojis ko tādu, kas viņam ļauj pret cietumniekiem izturēties ar sapratni un līdzcietību. '''Kapteinis Beliks''' Viņš ir tieši pakļauts cietuma priekšniekam Poupam un ir atbildīgs par sargiem un cietumā notiekošo. Viņam netrūkst informācijas nesēju, tāpēc viņš zina visu — gan par cietumniekiem, gan sargiem. Patiesībā viņš priekšniekam aiz muguras vada cietumu, un viņam šķiet, ka Poups tikai sēž savā tronī, kamēr darba smagums uz saviem pleciem jāiznes Belikam. Pēc pirmās tikšanās ar Maiklu viņš saprot, ka vēlas to nolikt pie vietas. Beliks te ir katru mīļu dienu, viņš pazīst visus šejieniešus, un viņam tā ir izklaide — sava veida sports. Viņš mēģina izdibināt, kas Maiklam ir aiz ādas, jo jūt, ka viņam ir padomā kas nelāgs. '''Īpašais aģents Kellermans''' Īpašais aģents ir ļoti mērķtiecīgs, darbīgs un centīgs. Kellermanam, kas iesākumā ir ļaunais varonis, ir daudz dziļāki, slepeni mērķi, un viņa domāšanas veids ir gandrīz militārs. Viņš nešaubīgi tic, ka rīkojas valsts interesēs. Viņš nebūt neuzskata, ka rīkojas nelietīgi. Viņaprāt, viņš darbojas cēla mērķa labā. Kellermans ir apņēmies panākt savu, un mērķa sasniegšanai viņš ir gatavojies visu mūžu. Viņš sevi uzskata tikpat kā par robotu, kas pilda savu uzdevumu, un ir izlēmis, ka par pārējo galvu lauzīs vēlāk. == Nominācijas un balvas == Pēc seriāla pirmo sēriju panākumiem "Izlaušanās" tika izvirzīta pirmajai balvai — 2005. gada [[People's Choise balva|''People's Choise'' balvai]] kategorijā "Iecienītākais jaunais televīzijas drāmas seriāls". "Izlaušanās" balvu saņēma 2006. gada janvārī, tā pašā gada janvārī seriāls izvirzīts [[Zelta globusa balva]]i kategorijās "Labākais drāmas seriāls" un "Labākais aktieris drāmas seriālā" (Ventvorts Millers). Galvenās lomas atveidotāju Ventvortu Milleru par lomu pirmajā sezonā nominēja [[Saturna balva]]i kā labāko televīzijas aktieri, bet pašu seriālu kā labāko televīzijas seriālu. 2006. gada Televīzijas kritiķu asociācijas balvu pasniegšanā seriālu nominēja balvai labākā jaunā seriāla kategorijā. Par tehnisko izpildījumu seriālu izvirzīja 2006. gada ''Eddie'' balvai par labāko montāžu komerctelevīziju seriālos un 2006. gada [[Primetime Emmy balva|''Primetime Emmy'' balvai]] par izcilu sākuma titru mūziku. 2006. gada decembrī Roberts Knepers tika izvirzīts ''Satellite'' balvai par labāko otrā plāna lomu seriālā vai televīzijas filmā. == Interesanti fakti == * Seriāls Izlaušanās pārsvarā tika filmēta [[Čikāga|Čikāgā]], Džolietas cietumā, kas tika aizvērts 2002. gadā, tādējādi bijušais cietums kļuva par ideālu vietu, kur uzņemt seriālu. * Vairāki no seriāla otrā plāna cietumniekiem, kuru loma aprobežojās ar pāris saukļu izsaukšanu, savulaik tiešām ir „sēdējuši” Džolietas cietumā. * Dominiks Persels sākotnēji tika uzskatīts par pārlieku jauku puisi, lai atttēlotu Linkolnu Barouzu, taču aktieris konkursā vienalga uzvarēja un pirmajā filmēšanas dienā ieradās ar noskūtu galvu, kas seriāla producentu Polu Šeringu vienkārši fascinēja * Veids Viljamss sākotnēji atteicās attēlot brutālo cietumsargu Bredu Beliku, jo viņš likās pārāk atbaidošs personāžs. * Steisijs Kīčs kurš ir viens seriāla režisoriem, pavadīja 6 mēnešus britu cietumā, kur izveidojis visus seriāla tēlus, balstoties uz redzēto. * Cietuma nosaukums Fox River ņemts no upes nosaukuma kas plūst netāli no filmēšanas laukuma. * Sākuma bija ieplānots, ka pirmajā sezonā būs 13 sērijas, bet seriāls guva negaidīti lielu pieprasījumu un tika izveidotas 22 sērijas un kā zinām vēl vairākas sezonas. * Sākotnēji Bendžamina Franklina tēlu bija ieplānots iekļaut tikai divās sērijās. * Seriāla ideja 2003 gadā piederēja Fox Broadcasting Company, bet tā nebija pārliecināta, ka seriāls spēs gūt panākumus un seriāls tika atlikts. Vēlāk producenti uzņēma minisērijas lai novērotu popularitāti, kas arī bija milzīga un seriālam tika dota zaļā gaisma. * Aizliegts rādīt šo seriālu ir 13 ASV cietumos. * Ventvorts Millers sāka filmēties seriālā tikai nedēļu pec savas piekrišanas lomai. * Sils Veirs Mitčels kurš seriālā attēloja "Ķerto" jeb Čārlzu Patošiku tika iemēģināts T-bag lomai, taču nesekmīgi. * Ja vēlaties tādu pašu tetovējumu kā Ventvortam, būs jāaprobežojas ar 200 stundu pacietību un jāškiras no 15 000-20 000 ASV dolāriem == Atsauces == {{atsauces+}} {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] odiuo7e6eggvbum52kg3frfajenw0a2 10 54860 4519310 4515739 2026-09-08T17:14:29Z Biafra 13794 4519310 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste | nosaukums = BK Ventspils spēlētāji | rādīt_sastāvu = jā | bg = #ffcd35 | fg = blue | komanda = BK Ventspils | komanda_saite = BK Ventspils | turnīrs = pašreizējais sastāvs | apakša teksts = | list = * 2 [[Artūrs Ausējs|Ausējs]] <!-- * 7 [[Renārs Birkāns|Birkāns]] * 10 [[Roberts Bērze|Bērze]] * 12 [[Kārlis Šķiliņš|Šķiliņš]] * 15 [[Nikolajs Atanasovs|Atanasovs]] * 23 [[Rihards Teirumnieks|Teirumnieks]] --> * 30 [[Ronalds Zaķis|Zaķis]] * 31 [[Edvards Mežulis|Mežulis]] * 44 [[Jānis Censonis|Censonis]] * ? [[Aizeja Bārnets|Bārnets]] * ? [[Bogdans Briņuks|Briņuks]] * ? [[Ronijs Degrejs|Degrejs]] * ? [[Kristofers Karlsons|Karlsons]] * ? [[Kristens Kazemetss|Kazemetss]] * ? [[Romels Mansels|Mansels]] * ? [[Toms Salnājs|Salnājs]] * Galvenais treneris [[Gints Fogels]] * Treneri [[Reinis Gubāts|Gubāts]] * [[Roberts Prūsis|Prūsis]] * [[Edgars Seredjuks|Seredjuks]] }}<noinclude> [[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes|Ventspils]]</noinclude> cjtp34g7y7ufe61w55wzat9n6jevq0q 0 61806 4519301 4518907 2026-09-08T16:39:37Z Egilus 27634 4519301 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Ilmārs Šlāpins | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = Ilmārs Šlāpins 2015. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1968 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 8 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jelgavas rajons|td=Latvija}} | dzīves_vieta = [[Rīga]] | pilsonība = | tautība = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = Laila Burāne, Toms Burāns | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = rakstnieks, publicists, tulkotājs, radio dīdžejs | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = [[1993]]—pašlaik | žanri = dzeja, proza, dramaturģija | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = anekdotes par vidējo latvieti | ietekmējies = [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]], [[Josifs Brodskis|Josifa Brodska]]<ref name="biografija satori"/> | ietekmējis = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | apbalvojumi = | piezīmes = }} '''Ilmārs Šlāpins''' (dzimis {{dat|1968|11|8}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://izklaide.delfi.lv/archive/8-novembris-minhenes-alus-pucs.d?id=27906301 |title=8. novembris: Minhenes "alus pučs" |accessdate={{dat|2013|01|15|SK}} |work=DELFI Izklaide |publisher=AS Delfi |date={{dat|2009|11|08|SK}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> [[Jelgavas rajons|Jelgavas rajonā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[publicists]], [[filozofs]], [[rakstnieks]], [[tulkotājs]], [[dzejnieks]] un [[dīdžejs]].<ref name="dailesteatris"/> == Biogrāfija == Ilmārs Šlāpins dzimis [[1968]]. gadā. Mācījies Sprīdīšu astoņgadīgajā skolā [[Tetele|Tetelē]], 13 gadu vecumā pārcēlās uz dzīvi [[Jelgava|Jelgavā]] un turpināja mācības [[Jelgavas 1. vidusskola|Jelgavas 1. vidusskolā]].<ref name="biografija satori">[http://www.satori.lv/autors/219/Ilmars_Slapins Ilmārs Šlāpins]{{Novecojusi saite}}, biogrāfija portālā ¼ Satori, informācija iegūta {{dat|2008|08|15|SK}}</ref> Šlāpins kopš [[1984]]. gada organizējis diskotēkas un koncertus Jelgavas rajona un Garozas kultūras namos.<ref name="biografija satori"/> Pēc vidusskolas dienējis padomju armijā, pāris gadus pavadot [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref name="biografija satori"/> Pēc dienesta studējis filozofiju [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Vēstures un filozofijas fakultātē]].<ref>[http://www.jelgavniekiem.lv/index.php?l=133&act=4&art=7456 Ilmāra Šlāpina Jelgava]{{Novecojusi saite}}, Jānis Stundiņš, intervija, publicēta portālā jelgavniekiem.lv ({{dat|2008|04|30|SK}}), informācija iegūta {{dat|2008|08|15|SK}}</ref> Pēc studijām, no [[1993]]. gada, lasījis lekcijas [[teoloģija]]s studentiem par [[Austrumi|Austrumu]] [[reliģija|reliģijām]]. No 1993. līdz 2010. gadam Šlāpins ir bijis žurnāla "[[Rīgas Laiks]]" redaktors. Vadījis raidījumus "Zaļais karogs" un "Atrastās skaņas" radio "[[NABA]]" ēterā, kā arī [[Latvijas Radio|Latvijas Radio 3 ''Klasikā'']].<ref name="dailesteatris">[http://www.dailesteatris.lv/index.php?&376 Ilmārs Šlāpins], biogrāfija Dailes teātra mājaslapā, informācija iegūta {{dat|2008|08|15|SK}}</ref> Šlāpins ir arī bijis Ministru prezidenta padomnieks kultūras un humanitārajos jautājumos.<ref name="numurs">[http://www.dailesteatris.lv/index.php?1&254&view=view-publication&pub_id=84 Identitāte biežāk šķeļ, nevis vieno], Irbe Treile, raksts un intervija ar Ilmāru Šlāpinu, publicēts Dienas Biznesa pielikumā Numurs, pārpublicēts Dailes teātra mājaslapā ({{dat|2007|11|28|SK}}), informācija iegūta {{dat|2008|08|15|SK}}</ref> No 1999. līdz 2003. gadam bijis [[Nacionālās radio un televīzijas padome]]s loceklis.<ref>[http://www.nrtp.lv/lv/padome/par-padomi/vesture/ Padomes locekļi un viņu darbības laiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090304224800/http://www.nrtp.lv/lv/padome/par-padomi/vesture/ |date={{dat|2009|03|04||bez}} }}, NRTP mājas lapa, informācija iegūta {{dat|2009|02|05|SK}}</ref> 2003. gada 3. aprīlī publicē savu viedokli "Sirdsapziņas noplēšamais talons" (par Ojāru Vācieti).<ref>[http://klab.lv/users/ilmars/18258.html Ilmārs<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Publicējies portāla [[Delfi (portāls)|Delfi]] literatūras sadaļā, laikrakstos [[Diena (laikraksts)|Diena]], [[NRA]], u.c. No 2012. gada februāra līdz 2019. gada 15. februārim Šlāpins bija interneta žurnāla [[Satori (interneta žurnāls)|Satori.lv]] galvenais redaktors.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.satori.lv/kontakti |title=Satori.lv - Kontakti |accessdate={{dat|2013|01|15|SK}} |work=satori.lv |publisher=biedrība "Ascendum" |date= |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130116033700/http://satori.lv/kontakti |archivedate={{dat|2013|01|16||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.satori.lv/article/turpmak-interneta-zurnala-satori-galvenais-redaktors-bus-dzejnieks-henriks-eliass-zegners|title=Turpmāk interneta žurnāla "Satori" galvenais redaktors būs dzejnieks Henriks Eliass Zēgners|website=www.satori.lv|access-date=2019-03-01|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Darbi == === Lugas === * ''Nakts tarifs'' (režisore Māra Ķimele, Jaunais Rīgas teātris, 2006) * ''Drakula. Svešās asinis''(2007), rokmūzikls (libreta autors Ilmārs Šlāpins, komponists [[Andris Vilcāns]])<ref>[http://www.dailesteatris.lv/index.php?1&136&view=view-show&show_id=1000029 DRAKULA. SVEŠĀS ASINIS], informācija Dailes teātra mājaslapā, informācija iegūta {{dat|2008|08|15|SK}}</ref><ref>[http://notikumi.delfi.lv/news/theatre/article.php?id=19682969 Ilmārs Šlāpins: Nedomāju, ka mūsu mērķis ir kādu biedēt] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080605174035/http://notikumi.delfi.lv/news/theatre/article.php?id=19682969 |date={{dat|2008|06|05||bez}} }}, Evita Mamaja, intervija speciāli www.DELFI.lv ({{dat|2007|12|3|SK}}, informācija iegūta {{dat|2008|08|15|SK}})</ref> * ''Trīs Sprīdīši: Turp un atpakaļ'' (2011), librets muzikālai izrādei [[Dailes teātris|Dailes teātrī]], teātra dienas koncerts<ref>[http://dailesteatris.lv/index.php?1&136&view=view-critics&show_id=1000105&cr_id=433 Kritika izrādei "TRĪS SPRĪDĪŠI: TURP UN ATPAKAĻ"]</ref> * ''Kaķīša dzirnavas'' (2026), librets muzikālai izrādei Rīgas Mazākajā kabarē<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/vecaki-un-berni/kultura-berniem/08.04.2026-pirmizradi-kabare-zanra-piedzivos-karla-skalbes-pasaka-kakisa-dzirnavas.a642020/|title=Pirmizrādi kabarē žanrā piedzīvos Kārļa Skalbes pasaka «Kaķīša dzirnavas»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-07|language=lv}}</ref> === Tulkojumi === *[[Jevgeņijs Griškovecs]] ''Krekls'', tulkojums no krievu valodas, Jāņa Rozes apgāds, 2005 ("''Рубашка''" 2004) * luga ''Galka Matalka'' (2005), no krievu valodas ("''Галка Моталко''"), autore [[Natalja Vorožbita]] (2002) * luga ''Dēmoni'' (2007), no krievu valodas ("''Демоны''"), Natalja Vorožbita (2004) * luga ''Jūlijs'' (2008), no krievu valodas ("''Июль''"), Ivans Viripajevs (2006) * luga ''Kā kļūt slavenai'' (2009), no krievu valodas ("''Про мою маму и про меня''"), Jeļena Isajeva (2002) * luga ''Melnais strazds'' (2009), no angļu valodas ("Blackbird"), Deivids Harovers, (2005) * luga ''Divi nabadzīgi rumāņi'' (2009), no poļu valodas ("Dwoje biednych Rumunów mówiących po polsku"), Dorota Maslovska (2006) * luga ''Hanana'' (2009), no krievu valodas ("Ханана"), Germans Grekovs (2008) * luga ''Duets'' (2010), no angļu valodas ("Duet"), Oto Eskins (2003) * Aina Renda ''[[Himna (novele)|Himna]]'' (2015), Ascendum * Dmitrijs Prigovs ''Manas dzīves laikā'', dzejoļu krājums, tulkojums no krievu valodas (Neputns, 2021) * Maikls Šūrs ''Kā būt perfektam: pareizā atbilde uz jebkuru morāles jautājumu'', tulkojums no angļu valodas (izdevniecība "Helios", 2022)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goodreads.com/book/show/220493659-k-b-t-perfektam|title=Kā būt perfektam: pareizā atbilde uz jebkuru morāles ja…|website=Goodreads|access-date=2026-09-07|language=en}}</ref> * Sāra Baume ''plūst virst krist vīst'', romāns, tulkojums no angļu valodas (Jāņa Rozes apgāds, 2025)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://laligaba.lv/index.php/lv/proza-tulkojumi-26/plust-virst-krist-vist|title=“plūst virst krist vīst”|last=Laligaba|website=laligaba.lv|access-date=2026-09-07|language=lv-lv}}</ref> === Grāmatas === * ''Karmabandha'' [dzeja]. Rīga: 1/4 Satori, 2007.<ref>[http://www.satori.lv/raksts/1818 Ilmārs Šlāpins: Karmabandha] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304134703/http://www.satori.lv/raksts/1818 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}, par dzejoļu krājumu portālā ¼ Satori ({{dat|2008|01|21|SK}}), informācija iegūta {{dat|2008|08|15|SK}}</ref> * ''Anekdotes par vidējo latvieti un Raini'' [īsproza]. Rīga: 1/4 Satori, 2007. * ''Anekdotes par vidējo latvieti un konkrētiem cilvēkiem'' [īsproza]. Rīga: 1/4 Satori, 2009. * ''Jauno latviešu valoda'' [vārdnīca]. Rīga: Ascendum, 2013. * ''Latvietis. 100 nacionālās īpatnības'' [uzziņu literatūra]. Rīga: Satura darbnīca TAPT, 2018 * ''Es nemāku, komatus'' [dzeja]. Rīga: Neputns, 2019. * ''Never'' [dzeja] Rīga: Neputns, 2023. * ''Cilvēks bez noteikta dzīvesveida'' [dzeja]. Rīga: Aminori, 2025. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://izrades.lv/persona/ilmars-slapins-7737 Ilmārs Šlāpins] izrades.lv {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šlāpins, Ilmars}} [[Kategorija:1968. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu filozofi]] [[Kategorija:20. gadsimta filozofi]] [[Kategorija:21. gadsimta filozofi]] [[Kategorija:Latvijas tulkotāji]] [[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Jelgavas novadā dzimušie]] kg7nwgvunek1ainlh5h1fr1p3pirdq0 0 71096 4519513 4501408 2026-09-09T06:45:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519513 wikitext text/x-wiki {{Transporta sistēmas infokaste | nosaukums = Sabiedriskais transports Rīgā | fona krāsa = #7D7D7D | logo = | valsts = {{flag|Latvija}} | pilsēta = [[Attēls:Flag_of_Riga.svg|23px]] [[Rīga]] | atklāts = {{dat|1882|08|23}} | izmaksas = | kopējais garums = | līniju skaits = 50 [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]]<br />22 [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]]<br />7 [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]]<br /> | staciju skaits = | pieturu skaits = Aptuveni 2000 | transporta vienīb = 478 [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]]<br />346 [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]]<br />252 [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] <ref>[http://www.rigassatiksme.lv/?sadala=135 Rīgas Satiksme: Pasažieru pārvadāšana sabiedriskajā transportā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071010013816/http://www.rigassatiksme.lv/?sadala=135 |date={{dat|2007|10|10||bez}} }}, rigassatiksme.lv</ref><ref name="autogenerated3">[http://www.rigassatiksme.lv/?sadala=70 Rīgas Satiksme: Par mums]{{Novecojusi saite}}, rigassatiksme.lv</ref> | depo = 2 | parks = 4 | pasažieri dienā = ~ 460 000<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-sabiedriskaja-transporta-pasazieru-joprojam-divreiz-mazak-neka-pirms-covid-19.a365811/|title=Rīgas sabiedriskajā transportā pasažieru joprojām divreiz mazāk nekā pirms Covid-19|website=www.lsm.lv|access-date=2020-12-07|language=lv}}</ref> | pasažieri gadā = 139 918 500 ([[2018. gads|2018]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/files/vadibas_parskats_par_ivs_izpildijumu_2018_gada_saisinatais_variants_(002).pdf|title=Vadības pārskats par Integrētās vadības sistēmas izpildījumu 2018. gada atskaite un turpmākie uzdevumi (saīsinātais variants)|last=|first=|publisher=Rīgas satiksme|access-date=|date=2019. 18. Aprīlis|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200127233619/https://www.rigassatiksme.lv/files/vadibas_parskats_par_ivs_izpildijumu_2018_gada_saisinatais_variants_(002).pdf|archivedate={{dat|2020|01|27||bez}}}}</ref> | mājas lapa = [http://www.rigassatiksme.lv rigassatiksme.lv] }} '''[[Sabiedriskais transports]] [[Rīga|Rīgā]]''' sastāv no [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]], [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] un [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršrutiem, kurus nodrošina Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību "[[Rīgas satiksme]]". Kopā šis sabiedriskā tīkls diezgan vienmērīgi pārklāj visu [[Rīga]]s teritoriju, kā arī stiepjas ārpus Rīgas pilsētas administratīvajām robežām. Rīgā ir 50 autobusu, 22 trolejbusu un 7 tramvaju līnijas <ref name="autogenerated3" /> ar kopējo garumu 1293,81 km, kā arī 11 minibusu līnijas. Uzņēmuma "Rīgas satiksme" kopējais autoparks sastāv no 1076 transporta vienībām, kuru sastāvā ir 478 [[Autobuss|autobusi]], 346 [[Trolejbuss|trolejbusi]] un 252 [[Tramvajs|tramvaju]] vagoni. Katru dienu Rīgas sabiedrisko transportu izmanto aptuveni 500 000 cilvēku,<ref name="autogenerated4" /> bet gada laikā 150 526 484 cilvēku ([[2014. gads|2014]]. gadā). == Autobusi == {{pamatraksts|Autobusu satiksme Rīgā}} Autobusu satiksme Rīgā tika atklāta [[1924]]. gadā. Autobusu maršrutu kopējais garums ir 883 km.<ref name="autogenerated1" /> Patlaban [[Rīga|Rīgā]] ir 50 autobusu maršruti un šobrīd autobusu parks sastāv no 478 autobusiem.<ref name="autogenerated1">[http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture Sabiedriskais transports] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151126085656/http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture |date={{dat|2015|11|26||bez}} }}, rdsd.lv</ref> [[Rīga|Rīgā]] atrodas 2 autobusu parki. [[Rīga|Rīgā]] tiek izmantoti firmu [[Mercedes-Benz]], [[Solaris Bus & Coach|Solaris]] un [[Ikarus]] autobusi. === Vēsture === Pirmās autobusu satiksmes līnijas tika atklātas [[1924]]. gadā. Līdz [[1938]]. gadam visas autobusu līnijas piederēja privātiem uzņēmējiem. 19 autobusu līnijās kursēja 151 autobuss, pārvadājot 29, 25 miljonus pasažieru. Pašvaldības autobusu sabiedriskā transporta atklāšana notika [[1938]]. gada [[1. jūlijs|1. jūlijā]]. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] autobusu satiksme [[Rīga|Rīgā]] bija uz sabrukuma robežas, proti pēc kara [[1944]]. gadā bija palikuši tikai 4 autobusi. [[1946]]. gadā tika dibināts 1. Rīgas autobusu parks, kurš bija Autotransporta ministrijas pakļautībā, bet pēdējos Padomju gados - Rīgas pilsētas izpildkomitejas pakļautībā. Savas pastāvēšanas sākumā tajā bija aptuveni piecpadsmit transportlīdzekļu vienību. Sākoties satiksmes un infrastruktūras uzlabošanai, [[1960. gadi|60. gados]] tika nomainīts autoparks, no [[Ungārija]]s iepērkot [[Ikarus]] markas autobusus, kas veica pasažieru pārvadāšanu. Tika pilnveidoti un optimizēti autobusu maršruti. Padomju laikā autobusa biļete pilsētas robežās maksāja 5 kapeikas. [[1992]]. gadā, reorganizējot Rīgas autobusu parku, pasažieru pārvadājumu veikšanai tika izveidoti divi atsevišķi pašvaldības uzņēmumi, autobusu parks "[[Imanta (autobusu parks)|Imanta]]", kas pasažieru pārvadājumus veica [[Pārdaugava|Daugavas kreisajā krastā]], un autobusu parks "[[Tālava (autobusu parks)|Tālava]]", kas pasažieru pārvadājumus veica Daugavas labajā krastā. [[Ikarus]] autobusu tehniskais stāvoklis abos jaunizveidotajos uzņēmumos bija ļoti slikts. Pirmie [[Eiropa|Eiropā]] ražotie autobusi tika saņemti no [[Skandināvija]]s valstīm. Lai atjaunotu ritošo parku iegādājoties jaunus autobusus un uzsāktu tehniskās apkopes centru celtniecību, [[1993]]. gadā uzņēmumi sāka interesēties par [[Pasaules Banka]]s kredīta iespējām. [[1997]]. gadā tika parakstīts līgums par aizdevumu, un jau novembrī tika saņemti pirmie 52 [[Mercedes-Benz]] autobusi. [[1996]]. gada septembrī eksperimenta kārtībā darbu sāka [[Konduktors|konduktori]]. Vēlāk uzņēmumi nolēma konduktorus nodarbināt praktiski visu maršrutu autobusos, izņemot komercekspreša autobusos, kuros konduktora darbu veica autobusa vadītājs. [[1997]]. gadā tika atklāts pirmais komercekspreša maršruts, kas nepieturēja atsevišķās maršruta pieturvietās, tādējādi par nedaudz augstāku biļetes cenu, pasažieriem bija iespēja nokļūt galamērķī ātrāk. === Autobusu modeļi === [[Attēls:MB Citaro O530.jpg|thumb|250px|Autobuss Mercedes-Benz Citaro O530 uz 13. janvāra ielas [[Rīga|Rīgā]], [[2005. gads|2005]]. gada [[4. jūnijs|4. jūnijā]]]] {{Col-begin|width=50%}} {{Col-2}} Izmantošanā esošie autobusu modeļi. {| class="wikitable" style="margin: em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="130" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis |- | [[Mercedes-Benz]] | Citaro O530G |- | [[Solaris (autobusi)|Solaris]] | Urbino 12 |- | [[Solaris (autobusi)|Solaris]] | Urbino 12 Electric |- | [[Solaris (autobusi)|Solaris]] | Urbino 15 |- | [[Solaris (autobusi)|Solaris]] | Urbino 18 |- | [[Ikarus]] | [[Ikarus E91|E91]] |} {{Col-2}} Izmantošanā bijušie autobusu modeļi. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="130" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis |- | [[Ikarus]] | 260 |- | [[Ikarus]] | 280 |- | [[Mercedes-Benz]] | Türk O345 |- | [[Mercedes-Benz]] | Türk O345G |- | [[Mercedes-Benz]] | Сitaro O530 |- | [[Mercedes-Benz]] | Citaro O530L |- |} {{Col-end}} <gallery widths="300" heights="200" mode="packed"> Attēls:Ikarus260-02_in_naumburg2007_1.jpg|Ikarus 260 Naumburgā, Vācijā Attēls:Ikarus 280 RB1.JPG|Ikarus 280 Poznaņā, Polijā Attēls:Ikarus_E91%2C_Riga.JPG|Ikarus E91 Attēls:MB Connecto O345 Rīga Imantas DP 02.2009.jpg|Mercedes-Benz (Türk) Conecto O345 Attēls:Bus in Riga, Mercedes-Benz Citaro L n°63111.jpg|Mercedes-Benz O530L Citaro<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.eu/vehicle/54990/#n57043|title=Rīga, autobuss № 63111|website=busphoto.eu|access-date=2020-01-24|archive-date=2022-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20221006000939/https://busphoto.eu/vehicle/54990/#n57043}}</ref> Attēls:Bus in Riga, Solaris Urbino 18 n°79665.jpg|Solaris Urbino I 18<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.eu/vehicle/65999/#n68661|title=Rīga, autobuss № 79665|website=busphoto.eu|access-date=2020-01-24}}{{Novecojusi saite}}</ref> Attēls:Bus in Riga, Solaris Urbino 15 n°65241.jpg|Solaris Urbino II 15<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.eu/vehicle/82715/#n86649|title=Rīga, autobuss № 65241|website=busphoto.eu|access-date=2020-01-24|archive-date=2021-02-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20210221115958/https://translate.googleapis.com/translate_static/css/translateelement.css#n86649}}</ref> Attēls:16-08-30-Riga Daugavgrīva-RR2 3795.jpg|Solaris Urbino III 18<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.eu/vehicle/269476/#n298002|title=Rīga, autobuss № 79197|website=busphoto.eu|access-date=2020-01-24}}{{Novecojusi saite}}</ref> Attēls:Bus in Riga, Solaris Urbino IV 18 n°78082.jpg|Solaris Urbino IV 18<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.eu/vehicle/367262/#n439598|title=Rīga, autobuss № 78082|website=busphoto.eu|access-date=2020-01-24|archive-date=2021-02-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20210221115958/https://translate.googleapis.com/translate_static/css/translateelement.css#n439598}}</ref> </gallery> == Trolejbusi == {{pamatraksts|Trolejbusu satiksme Rīgā}} Trolejbusu satiksme Rīgā tika atklāta [[1947]]. gada [[4. novembris|4. novembrī]]. Trolejbusu maršrutu kopējais garums ir 169 km.<ref name="autogenerated1" /> Patlaban [[Rīga|Rīgā]] ir 22 trolejbusu maršruti un šobrīd trolejbusu parks sastāv no 346 trolejbusiem.<ref name="autogenerated1" /> [[Rīga|Rīgā]] atrodas 2 trolejbusu parki. [[Rīga|Rīgā]] tiek izmantoti šādi trolejbusu modeļi: [[Solaris Trollino 18]], [[Škoda 24Tr Irisbus]], [[Škoda 27Tr Solaris]]. === Vēsture === Pirmais trolejbusu maršruts [[Rīga|Rīgā]] tika atklāts 1947. gada 4. novembrī plkst. 16:30 [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Gorkija ielas]] un [[Kalpaka bulvāris|Komunāru bulvāra]] krustojumā un kursēja no [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils ielas]] līdz [[Viestura dārzs|Viestura dārzam]]. Sākumā pa maršrutiem kursēja pirms kara Jaroslavļas Autobusu rūpnīcā ražotie JTB trolejbusi, kuri jau bija lietoti. Pirmie trolejbusi bāzējās 1. depo (tagadējais 5. tramvaju depo) [[Brīvības iela (Rīga)|Ļeņina ielā]], vēlāk tie tika pārvietoti uz tagadējo 1. trolejbusu parku Ganību dambī, likvidējot tur esošo 2. tramvaju depo. 1948. gadā tika atklāta trolejbusu līnija no [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] uz [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]], ko drīz pēc tam pagarināja līdz [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkam]]. [[1950. gadi|Piecdesmitajos gados]] trolejbusu parks tika papildināts ar Engelsā ([[Krievija]]) ražotajiem trolejbusiem. [[1961]]. gadā tika atklātas divas jaunas trolejbusu līnijas — [[7. trolejbusu maršruts (Rīga)|7.]] uz [[Āgenskalns|Āgenskalnu]] un [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9.]] uz [[Buļļu iela (Rīga)|Valentīnas Tereškovas ielu]] [[Iļģuciems|Iļģuciemā]]. Pirmie [[Čehija|Čehijā]] ražotie ''[[Škoda]]'' modeļa trolejbusi, kas bija tehniski pārāki par Krievijā ražotajiem trolejbusiem, Rīgā sāka kursēt [[1961]]. gadā, bet [[2001. gads|2001]]. gadā pilnībā tika pārtraukta to izmantošana. Kopumā tika izmantotas 10 šī modeļa trolejbusu versijas. Pirmie bija [[Škoda 12Tr14]], kas tika saņemti [[1969]]. gadā un pirmie tika norakstīti jau [[1984]]. gadā un beidzot ar [[Škoda 12TrH29]], kurus sāka saņemt [[1981]]. gadā un pēdējais tika norakstīts [[2001. gads|2001]]. gadā. Pirmos nākamās paaudzes ''[[Škoda]]'' trolejbusus ''[[Škoda 14Tr01]]'' [[Rīga]]s pilsēta sāka saņemt [[1982]]. gadā un [[1983]]. gada [[21. februāris|21. februārī]] tos sāka izmantot. Nākamās modifikācijas ''[[Škoda 14Tr02]]'' trolejbusi parādījās sākot no [[1984]]. gada un tika iepirkti līdz pat [[1989]]. gadam. 1990. gadu beigās tika uzsākta trolejbusu parka atjaunošana, tika iepirktas trolejbusu [[Škoda 14Tr]] un [[Škoda 15Tr]] uzlabotās versijas, attiecīgi - [[Škoda 14TrM]] un [[Škoda 15TrM]]. Bet 1999. gadā eksperimenta kārtā tika iepirkts viens Baltkrievjas rūpnīcas ''[[Belkomunmaš]]'' ražotais trolejbuss ''[[AKSM-333]]'', [[2001]]. gadā tika saņemti vēl 10 šādi trolejbusi. Laikā no [[2001. gads|2001]]. gada līdz [[2007. gads|2007]]. gadam tika iepirkti 52 ''[[Solaris Trollino 18]]'' trolejbusi. No [[2007]]. līdz [[2009]]. gadam tika iepirkti 150 firmas "Škoda" trolejbusi [[Škoda 24Tr Irisbus]], no kuriem lielākā daļa ir aprīkota ar dīzeļģeneratoru. Pēc šo trolejbusu piegādes liela daļa Škoda 14Tr trolejbusu tika norakstīti, un kopš 2016. gada jūlija vairs netiek norīkoti reisos. Kopš 2014. gada oktobra tiek piegādāti [[Škoda 27Tr Solaris]] trolejbusi. Pavisam plānots piegādāt 125 trolejbusus, kuri visi ir posmainie un ar dīzeļģeneratoru. === Trolejbusu modeļi === [[Attēls:Riga trolleybus.jpg|thumb|250px|Trolejbusi galapunktā [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]], 2007. gads]] {{Col-begin|width=50%}} {{Col-2}} Izmantošanā esošie trolejbusa modeļi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://riga.mashke.org/Riga-Troll/troll_lat.htm |title=Rīgas Trolejbuss<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|15||bez}} |archive-date={{dat|2019|10|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191002023320/http://riga.mashke.org/Riga-Troll/troll_lat.htm }}</ref> {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="150" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis |- | [[Solaris Bus & Coach]] | [[Solaris Trollino 18|Trollino 18 I]] (GST-18) |- | [[Solaris Bus & Coach]] | [[Solaris Trollino 18|Trollino 18 II]] (GST-18) |- | [[Solaris Bus & Coach]] | [[Solaris Trollino 18|Trollino 18 III]] (GST-18) |- | [[Solaris Bus & Coach]] | [[Solaris Trollino 18,75 H2|Trollino III 18,75 H2]] |- | [[Škoda]] | [[Škoda 24Tr Irisbus|Irisbus 24Tr]] |- | [[Škoda]], [[Solaris Bus & Coach]] | [[Škoda 27Tr Solaris|27Tr]] |} {{Col-2}} Izmantošanā bijušie trolejbusa modeļi. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="150" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis |- | MTB (МТБ) | 82D |- | ZiU (ЗиУ) | 5 |- | ZiU | 5D |- | [[Škoda]] | [[Škoda 8Tr|8Tr]] |- | [[Škoda]] | [[Škoda 9Tr|9Tr]] |- | [[Škoda]] | [[Škoda 12Tr|12Tr]] |- | [[Škoda]] | [[Škoda 14Tr|14Тr]] |- | [[Škoda]] | [[Škoda 14TrM|14ТrМ]] |- | [[Škoda]] | [[Škoda 15Tr|15Тr]] |- | [[Škoda]] | [[Škoda 15TrM|15ТrМ]] |- | [[Belkommunmaš]] | [[AKSM-333]] |- | [[Belkommunmaš]] | AKSM-321 |} {{Col-end}} <gallery caption="Izmantošanā bijušie trolejbusa modeļi" widths="280px" heights="200px" mode="packed"> Mtb82_nn.jpg|MTB-82 (МТБ-82) Krievijā Ziu5 nn.jpg|ZiU-5 (ЗиУ-5) Krievijā Trol Škoda 8Tr Brno.jpg|Škoda 8Tr Brno, Čehijā Skoda_9tr_i_Bergen%2C_Norway.JPG|Škoda 9Tr [[Bergena|Bergenā]], Norvēģijā 00 139g Kiev, Obuszug.jpg|Škoda 12Tr Kijivā, Ukrainā Trolejbuss_uz_Akmens_tilta.JPG|Škoda 14Tr02/6 Trol_%C5%A0koda_14TrM_Brno.jpg|Škoda 14ТrМ Brno, Čehijā Trolleybus_Skoda_in_Kyiv.JPG|Škoda 15Tr Kijivā, Ukrainā 25._trolejbuss_uz_Van%C5%A1u_tilta.JPG|Škoda 15ТrМ AKSM-321_Moscow_-7890.JPG|Belkommunmaš AKSM-321 Maskavā, Krievijā Belkommunmash 33304 Belgrade.jpg|Belkommunmaš AKSM-333 Belgradā, Serbijā </gallery> <gallery caption="Izmantošanā esošie trolejbusa modeļi" widths="280px" heights="200px" mode="packed"> Trolleybus Solaris on Kalpaka Bulvaris IMG 2160 C.JPG|Solaris Trollino II 18 Ganz 16-08-30-Solaris Trollino 18 Riga-RR2 4507.jpg|Solaris Trollino III 18 Ganz Solaris_Trollino_18_2009.jpg|Solaris Trollino III 18 Ganz-Škoda 16-08-31-Škoda 24Tr Irisbus Riga-RR2 4520.jpg|[[Škoda 24Tr Irisbus]] 16-08-30-Solaris Trollino 18 Riga-RR2 4476.jpg|[[Škoda 27Tr Solaris]] </gallery> == Tramvaji == [[Attēls:JPG 1761.jpg|thumb|250px|Zemās grīdas tramvajs [[Škoda 15T]] [[Rīga|Rīgā]]]] [[Attēls:Tatra T3A.jpg|thumb|250px|Tramvajs [[Tatra T3A]] [[Rīga|Rīgā]]]] [[Attēls:Rvz6 in Gorky.jpg|thumb|250px|Tramvajs [[RVZ]]-6]] {{pamatraksts|Tramvaju satiksme Rīgā}} Šobrīd [[Rīga|Rīgā]] ir 7 tramvaju līnijas un vagonu parks sastāv no 252 tramvaju vagoniem.<ref name="autogenerated1" /> Tramvaju maršrutu kopējais garums ir 99,52 km.<ref name="autogenerated1" /> [[Rīga|Rīgā]] tiek izmantoti divu tipu tramvaju sastāvi, [[Tatra T3A]] (T3SU) kuri tika piegādāti laika posmā no [[1974]]. līdz [[1987]]. gadam, kā arī [[Tatra T3MR]] un [[Tatra T6B5]] (T3M), kurus piegādāja no [[1988]]. līdz [[1990]]. gadam. No 2010. gada līdz 2011. gadam tika saņemti 20 [[Čehija|Čehijā]] ražoti zemās grīdas tramvaji [[Škoda 15T]]. Sākotnēji tie brauca tikai pa [[6. tramvaju maršruts (Rīga)|6. tramvaju maršrutu]], bet kopš 2013. gada - arī pa [[11. tramvaju maršruts (Rīga)|11. tramvaju maršrutu]], savukārt tagad kursē arī pa [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1. tramvaja maršrutu]] (apvienotajā 4. un 6.), bet kopš 2024. gada - arī pa [[7. tramvaju maršruts (Rīga)|7. tramvaju maršrutu]], bet kopš 2025 - arī pa [[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršrutu]]. Pirmais šāds tramvajs tika saņemts [[2010. gads|2010]]. gada [[29. marts|29. martā]] un kopš 2010. gada [[1. jūnijs|1. jūnija]] tas jau sāka braukt pa 6. maršrutu.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/riga/pirmos-pasazierus-uznems-zemas-gridas-tramvajs.d?id=32233805 Pirmos pasažierus uzņems zemās grīdas tramvajs], delfi.lv, {{dat|2010|6|01|SK}}</ref> === Vēsture === [[1882]]. gada [[23. augusts|23. augustā]] tika atklātas pirmās [[zirgu tramvajs|zirgu tramvaja]] līnijas, kuras apkalpoja 95 zirgi. Pirms Rīgas jauna satiksmes veida izveidoja [[Liepāja]], kur jau [[1899]]. gadā sāka darboties pirmā elektriskā ielu dzelzceļa līnijas [[Baltijas valstis|Baltijā]]. [[1900]]. gadā tika nodibināts "Rīgas tramvaju akciju sabiedrība" un pirmais elektriskais [[tramvajs]] pa [[Brīvības iela (Rīga)|Aleksandra ielu]] sāka kursēt [[1901]]. gada [[23. jūlijs|23. jūlijā]]. Par šo notikumu rakstīja laikraksts "[[Baltijas Vēstnesis]]": <blockquote class="toccolours" style="text-align:left; width:30%; float:left; padding: 10px 15px 10px 15px; display:table;">"Elektriskie tramvaji vakar uzsāka savu darbību. Šis gadījums tika nosvinēts ar goda mielastu. Elektriskie tramvaji ir ierīkoti diezgan ērti. Vagonos ir izkārtnes vācu un krievu valodā, ka tur nedrīkst smēķēt un nedrīkst spļaut."<p style="text-align: right;"> — ''"[[Baltijas Vēstnesis]]" [[1901]]. gada [[2. jūlijs|2. jūlijā]].<ref group="P">Pēc jaunā kalendāra, laikraksts tika publicēts [[1901]]. gada [[24. jūlijs|24. jūlijā]].</ref></p></blockquote> No [[1901]]. līdz [[1914]]. gadam tika uzbūvētas 10 jaunas tramvaju līnijas ar aptuveno kopēju garumu 50 kilometri, tādējādi [[1914]]. gadā darbojās 16 tramvaju līnijas. Vislielākie pasažieru pārvadājumi pirmskara periodā bija [[1913]]. gadā, kad kopējais pasažieru skaits sasniedza 52,1 miljonus pasažieru. [[1915]]. gadā 9 tramvaju līnijas sasniedza [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]], [[Mežaparks (Rīga)|Ķeizarmežu]], [[Strazdumuiža|Strazdumuižu]], [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika|Kuzņecova porcelāna fabriku]] un [[Bišumuiža|Bišumuižu]]. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], sakarā ar būtisku iedzīvotāju skaita samazināšanos Rīgā, pasažieru pārvadājumi ar tramvaju samazinājās. [[1928]]. gadā darbojās 9 tramvaju līnijas un tika pārvadāti 48,2 miljoni pasažieru. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kopējais tramvaja līniju skaits un to garums būtiski nepalielinājās, bet notika kvalitātes uzlabošanas pārmaiņas. Divasu vagoni tika nomainīti pret četrasu vagoniem, kā arī pazeminājās braukšanas tarifi.<ref>{{laikraksta atsauce|title=No zirgu omnibusa līdz piepilsētas satiksmes lidmašīnai|journal=Zvaigzne|date={{dat|1959|7|01||bez}}}}</ref> Attīstoties trolejbusa un autobusa satiksmei, [[1950. gadi|1950.]] un [[1960. gadi|1960. gados]] sāka dominēt uzskats, ka tramvajs ir vecmodīgs un atmirstošs satiksmes līdzeklis. Šajos gados tika likvidētas tramvaju līnijas [[Rīga]]s galvenajās maģistrālēs, izņemot Krišjāņa Barona ielu. [[1980. gadi|1980. gados]] sākās tramvaju satiksmes atdzimšana. Palielinājās pasažieru pārvadājumu apjoms, kā arī tika izbūvēta jauna tramvaju līnija uz [[Imanta (Rīga)|Imantu]]. === Tramvaju depo === Rīgas tramvaju parku apkalpo trīs depo, kuros notiek profilaktiskā apskate un remonti. Trešais tramvaju depo atrodas [[Latgales apkaime|Latgales apkaimē]], [[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]] 2a, 4. depo atrodas [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Augusta Spariņa iela|Augusta Spariņa ielā]] 1, bet piektais depo atrodas Brīvības iela 191. Trešajā un piektajā tramvaju depo tika izvietoti [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]] ražotie tramvaji, bet ceturtajā tramvaju depo tika izvietoti vecā tipa tramvaju vagoni (līdz brīdim, kad tos noņēma no līnijām). Visi trīs tramvaju depo ir viena projekta sastāvdaļa. Dažādi pēc lieluma un ietilpības, bet līdzīgi dizaina ziņā ir būvēti laika posmā no [[1900]]. līdz [[1901]]. gadam pēc arhitekta P. Mandelštama projekta. Ceturtajā tramvaju depo, pēc analoģiskiem palīgēku risinājuma principiem, [[1909]]. gadā tika uzcelts remonta un strādnieku ģērbtuvju korpuss ar torņveida izbūvi ūdens rezervuāram. [[1970. gadi|1970. gados]] visi tramvaju depo tika rekonstruēti. === Tramvaju modeļi === {{Col-begin|width=50%}} {{Col-2}} Izmantošanā esošie tramvaju modeļi.<ref name="autogenerated1" /> {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="50" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis |- | <center> [[Tatra]] | [[Tatra T3|T3]] (T3SU) |- | <center> [[Tatra]] | [[Tatra T3MR|T3MR]] |- | <center> [[Tatra]] | [[Tatra T6B5|T6B5]] (T6B5SU) |- | <center> [[Škoda]] | [[Škoda 15T|15T Riga]] (ForCity) <ref>[http://www.skoda.cz/en/skoda-holding/products/products-transportation/tramcars/tramcar-forcity-riga-aid2963.html Tramvaja 15T ForCity Riga apraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100111080302/http://www.skoda.cz/en/skoda-holding/products/products-transportation/tramcars/tramcar-forcity-riga-aid2963.html |date={{dat|2010|01|11||bez}} }}, skoda.cz {{en ikona}}</ref> |} {{Col-2}} Izmantošanā bijušie tramvaju modeļi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://riga.mashke.org/Riga-Tram/List/activ_lat.htm |title=Rīgas Tramvajs {{!}}{{!}} Esošo tramvaju saraksts<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|03|30||bez}} |archive-date={{dat|2019|10|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191002060257/http://riga.mashke.org/Riga-Tram/List/activ_lat.htm }}</ref> {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="50" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis |- | <center> [[RVR]] | [[RVR]]-6 |- | <center> | RM-56 .. RM-68 |- | <center> | RP-61 .. RP-69 |- | <center> | RT-48 .. RT-54 |- | <center> | MTV-82 |- | <center> [[RVR]] | [[RVR]]-6 |} {{Col-end}} <gallery widths="300" heights="200" mode="packed"> 2._maršruta_tramvajs_Daugavpilī.jpg|RVR-6M2 Daugavpilī |RVR RM-56 .. RM-68 |RVR RP-61 .. RP-69 |RVR RT-48 .. RT-54 MTV-82_tram_in_Moscow%2C_Russia.jpg|RVR MTV-82 Maskavā, Krievijā Riga Tatra 30917 on route 7 (21113376063).jpg|Tatra T3 (T3SU) (Tatra T3A) Riga-sl-2-tatra-tw-t3mr-694830.jpg|Tatra T3MR (T6B5R) Riga%2C_tramvaj_na_lince_č._7.jpg|Tatra T6B5 (T6B5SU) Škoda_15T_v_Rize.jpg|Škoda 15T Riga (ForCity) </gallery> == Minibusi == [[Attēls:Maršruta taksometra biļete VAS SV.jpg|thumb|150px|Maršruta taksometra biļete SIA "VAS SV"]] {{pamatraksts|Mikroautobusu satiksme Rīgā}} Mikroautobusu satiksme Rīgā pastāvēja no 1975. līdz 2022. gadam. 1990. gados pasažierus sāka pārvādāt privātie pārvādātāji, kuri legāli pārvādāja pasažierus līdz 2013. gadam, kad maršrutu apkalpošanu sāka pārņemt "[[Rīgas satiksme]]s" apakšuzņēmējs pilnsabiedrība "Rīgas mikroautobusu satiksme" (RMS). Pirms tam maršruti bija sadalīti starp pārvadātājiem SIA DMK, SIA "Centība N", SIA "Blands", AS "Rīgas taksometru parks", SIA "Kort", SIA "Taksi.lv" un SIA "VAS SV". No 2014. gada 17. jūlija kopumā Rīgā bija 23 minibusu maršruti. 2018. gadā vairākos RMS maršrutos ieviesa Rīgas domes piešķirtās atlaides, kā arī nodeva apkalpošanā vairākus Rīgas satiksmes apkalpotos maršrutus ar zemu pasažieru plūsmu, no 2018. līdz 2020. gadam RMS apkalpoja visus [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57.]] un [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59. autobusu maršruta]] reisus, kā arī atsevišķus [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28.]] un [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34. autobusu maršruta]] reisus, kas sekmēja RMS peļņas palielināšanu.<ref>{{ziņu atsauce |title=Palielinājusies “Rīgas mikroautobusu satiksmes” peļņa 0 |url=https://www.la.lv/palielinajusies-rigas-mikroautobusu-satiksmes-pelna |agency=[[LETA]] |publisher=[[Latvijas Avīze]] |date={{dat|2019|7|24||bez}}}}</ref> Sākoties [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijai Latvijā]] pasažieru plūsma mikroautobusos krietni saruka, tājos atcēla visas piešķirtās atlaides, reisu skaits ievērojami samazinājies. 2022. gada 9. septembrī RMS atzīta par maksātnespējīgu, mikroautobusu satiksme Rīga tika pārtraukta.<ref>{{ziņu atsauce |title=Ar šodienu tiek pārtraukti "Rīgas mikroautobusu satiksme" pasažieru pārvadājumi Rīgā |url=https://nra.lv/latvija/riga/391336-ar-sodienu-tiek-partraukti-rigas-mikroautobusu-satiksme-pasazieru-parvadajumi-riga.htm |agency=[[LETA]] |publisher=[[nra.lv]]}}</ref> Slēgšanas brīdī Rīgā bija 11 mikroautobusu maršruti. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="50"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas |- | align="center" | [[300. mikroautobusu maršruts (Rīga)|300]] |[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |[[Vecdaugava (Rīga)|Vecdaugava]] |- | align="center" | [[203. mikroautobusu maršruts (Rīga)|303]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Pļavnieki]] |- | align="center" | [[209. mikroautobusu maršruts (Rīga)|309]] | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |[[Ķengarags]] |- | align="center" | [[214. mikroautobusu maršruts (Rīga)|314]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrs]] | Biķeri |- | align="center" | [[316. mikroautobusu maršruts (Rīga)|316]] |[[Baznīcas iela (Rīga)|Baznīcas iela]] |[[Ķengarags]] |- | align="center" | [[233. mikroautobusu maršruts (Rīga)|333]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] | [[Ziepniekkalns]] |- | align="center" | [[336. mikroautobusu maršruts (Rīga)|336]] |[[Baznīcas iela (Rīga)|Baznīcas iela]] |[[Zolitūde]] |- | align="center" | [[346. mikroautobusu maršruts (Rīga)|346]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Daugavgrīva]] |- | align="center" | [[370. mikroautobusu maršruts (Rīga)|370]] |[[Imanta (Rīga)|Imanta]] |[[Pļavnieki]] |- | align="center" | [[263. mikroautobusu maršruts (Rīga)|363]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Šampēteris]] |- | align="center" | [[271. mikroautobusu maršruts (Rīga)|371]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|P. Stradiņa slimnīca]] |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |}[[Attēls:Biletes 2008.jpg|thumb|250px|[[Rīga]]s sabiedriskā transporta biļetes. [[2008. gads|2008]]. gads]] == Biļešu vēsture sabiedriskajā transportā == [[Attēls:Билет в рижский трамвай.jpg|thumb|150px|Tramvaja biļete [[Rīga|Rīgā]] 2007. gadā]] [[Attēls:Rīgas taksobusa biļete.JPG|150px|thumb|Taksobusa biļete]] Kopš sabiedriskā transporta izveidošanas [[Rīga|Rīgā]] braukšanas biļešu veids un cena ir stipri mainījusies. Neilgi pēc tramvaju ieviešanas [[Rīga|Rīgā]], braukšanas maksa slēgtā pirmās klases vagonā maksāja 5 kapeikas, kura [[1908]]. gadā tika paaugstināta līdz 6 kapeikām, bet braukšana vagona vaļējā platformā maksāja 3 kapeikas, skolēniem 2 kapeikas. [[1931]]. gadā tramvaja biļete maksāja 17 santīmus. Arī [[Latvija]]s brīvvalsts laikā bija pārsēšanās biļetes, uz kurām norādīta braukšanas zona. Šo biļešu lietošanai bija ierobežots darbības laiks. Visa šī informācija bija redzama biļešu trīs izkniebtajos caurumiņos. [[Attēls:Kompostieris.jpg|thumb|150px|left|Kompostieris [[Rīga]]s tramvajā]] Laikposmā no [[1941]]. līdz [[1944]]. gadam biļešu cena bija 5 un 10 reihsmarkas, bet pārsēšanās biļetes maksāja 7 un 15 reihsmarkas. [[1941]]. — [[1944]]. gadā apgrozībā bija tā saucamās blokbiļetes, kuras varēja izmantot braukšanai ar tramvaju un maksāt par bagāžu vai suņu pārvadāšanu. Pēc [[1944]]. gada [[oktobris|oktobra]], kad tika atjaunota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules karā]] izpostītā tramvaju satiksme, braukšanas maksa bija 30 kapeikas, bet pēc [[1961]]. gada [[Padomju Savienība]]s naudas reformas 3 kapeikas. [[1947]]. gadā parādoties trolejbusiem to biļetes sākumā maksāja 20 kapeikas, bet pēc [[1961]]. gada 4 kapeikas. Līdz [[1975]]. gadam gan tramvajos, gan trolejbusos [[Rīga|Rīgā]] pasažierus apkalpoja konduktori. Pēc tam braukšanas biļetes varēja iegādāties satiksmes līdzekļos ierīkotajos pusautomātos. Arī autobusos tika ieviesti mehāniskie skaitītāji, kuros varēja izmantot tikai viena nomināla monētas — 5 kapeikas. Lielāka nomināla naudas zīmes varēja izmainīt pie šofera. Trolejbusa braukšanas biļete maksāja 4 kapeikas, bet tramvajā - 3 kapeikas. [[1996]]. gada [[septembris|septembrī]] eksperimenta kārtībā autobusos darbu sāka konduktori. [[1997]]. gadā [[Rīga]]s tramvajos un trolejbusos konduktori tika ieviesti patstāvīgi. [[Trolejbusu satiksme Rīgā|Trolejbusos]] konduktori eksperimenta kārtā parādījās [[1997]]. gada [[15. maijs|15. maijā]] [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9.]] un [[21. trolejbusu maršruts (Rīga)|21. trolejbusu maršrutā]] (tagadējā [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25. trolejbusu maršrutā]]). [[2000. gads|2000]]. gadā biļešu cena tika paaugstināta no 0.18 Ls uz 0.20 Ls. No [[2007. gads|2007]]. gada [[1. marts|1. marta]] tramvajos tika noņemti konduktori un tirdzniecības vietās iegādātās biļetes bija jākompostrē. No [[2007. gads|2007]]. gada [[1. februāris|1. februāra]] biļešu cena tika paaugstināta līdz 0.30 Ls. Nestrādājošiem pensionāriem, kuru pensija nepārsniedz 75% no iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtības, vienreizējā biļete maksāja 0.15 Ls. [[2008. gads|2008]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]] biļešu cena tika palielināta līdz 0.40 Ls, bet pie transportlīdzekļu, kuros nav konduktoru, vadītājiem biļetes maksāja dārgāk - 50 santīmus.<ref>[http://www.rigassatiksme.lv/doc_upl/Tarifi-licencesanas_komisijas_lemums-2007-akt..rtf Protokols. Par braukšanas tarifu apstiprināšanu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111111142809/http://www.rigassatiksme.lv/doc_upl/Tarifi-licencesanas_komisijas_lemums-2007-akt..rtf |date={{dat|2011|11|11||bez}} }}, rigassatiksme.lv, {{dat|2007|11|5|SK}}</ref> No [[2008. gads|2008]]. gada [[1. aprīlis|1. aprīlī]] trolejbusos [[Rīga|Rīgā]] tika noņemti konduktori un ieviesti elektroniskie kompostieri. == E-talons == [[Attēls:E talons logo.png|thumb|right|150px|E-talons logo]] {{Pamatraksts|E-talons}} '''E-talons''' ir vienota elektroniskā biļete - bezskaidras naudas norēķinu risinājums. Pirms elektroniskās norēķinu sistēmas ieviešanas [[Rīga]]s sabiedriskajā transportā, tika veikta esošās situācijas un iespēju izpēte, kas iekļāva sevī tehnoloģisko, ekonomisko un juridisko izvērtējumu. Izpētes posms noslēdzās [[2007. gads|2007]]. gada sākumā, kad tika izstrādāts un apstiprināts e-biļetes ieviešanas modelis, kā arī kopuzņēmuma dibināšana. [[2007. gads|2007]]. gada laikā tika izvēlēts sadarbības partneris. Par atbilstošāko tika atzīta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija ''ACS'' jeb ''Affiliated Computer Services, Inc.''. Šīs kompānijas elektroniskās biļešu sistēmas darbojas arī [[Parīze|Parīzē]], [[Liona|Lionā]], [[Tulūza|Tulūzā]], [[Varšava|Varšavā]], [[Cīrihe|Cīrihē]], [[Hjūstona|Hjūstonā]], [[Monreāla|Monreālā]] un [[Melburna|Melburnā]].<ref>[http://rigassatiksme.lv/index.php?id=1075&sadala=516 SIA Rīgas satiksme - Preses relīzes<!-- Bota izveidots nosaukums -->]{{Novecojusi saite}}</ref> Visi e-talona produkti pilnībā tika ieviesti un sāka darboties no [[2009. gads|2009]]. gada [[1. maijs|1. maija]]. No šā datuma vairs nebija derīgas vecā parauga vienreizējās braukšanas biļetes.<ref>[http://www.tvnet.lv/onlinetv/lnt/zinas/diena/article.php?id=335329 E-talons jau pēc nedēļas; jaunā sistēma jau ieviesta], tvnet.lv, {{dat|2009|03|25|SK}}</ref> Kopumā E-talona ieviešanai tika iztērēti 14 miljoni [[Lats|latu]], un katru gadu šīs norēķinu sistēmas uzturēšanai ir nepieciešami 5,5 miljoni latu.<ref>[http://www.db.lv/a/2009/04/04/Daudz_iebildumu_par_viedk Daudz iebildumu par viedkartes nenolasīšanu sabiedriskajā transportā]{{Novecojusi saite}}, db.lv, {{dat|2009|4|4|SK}}</ref> Līdz 2015. gada 31. janvārim viens brauciens Rīgas sabiedriskajā transportā maksāja € 0.60, bet, pērkot biļeti pie vadītāja, – € 1.20 (minibusos - € 1.00). Sākot ar 2015. gada 1. februāri, viens brauciens Rīgas sabiedriskajā transportā un minibusos maksā € 1.15, bet, pērkot biļeti pie vadītāja, – € 2.00.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-no-01-02-2015/|title=Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-11-29|archive-date=2021-11-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20211129200209/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-no-01-02-2015/}}</ref> 2021. gada oktobrī, papildus E-talonam, Rīgas sabiedriskajā transportā parādījās [[QR kods|QR koda]] biļetes, ļaujot apmaksāt braucienu izmantojot oficiālo [[Rīgas satiksme]]s lietotni vai arī ''[[Mobilly]]'' lietotni.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Āboliņš |first1=Uldis |title=“Rīgas satiksme” ievieš ar telefonu skenējamas QR kodu biļetes |url=https://zinas.tv3.lv/auto/rigas-satiksme-ievies-ar-telefonu-skenejamas-qr-kodu-biletes/ |website=TV3 Ziņas |date={{dat|2021|10|9||bez}} |access-date={{dat|2022|10|21||bez}} |archive-date={{dat|2022|10|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221021115545/https://zinas.tv3.lv/auto/rigas-satiksme-ievies-ar-telefonu-skenejamas-qr-kodu-biletes/ }}</ref> No 2022. gada 1. janvāra tika pārtraukta biļešu pārdošana pie transportlīdzekļa vadītāja. Vienīgais izņēmums ir [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22. autobusu maršruts]], kur vadītāji joprojām pārdod biļetes.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Vadītāji biļetes netirgo un "koda" biļete: izmaiņas galvapilsētas sabiedriskā transportā |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/ikdienai/rigas-sabiedriskaja-transporta-bilete-pie-vaditaja--tikai-22-autobusa-uz-lidostu.a437508/ |website=[[Lsm.lv]]}}</ref> No 2023. gada 2. janvāra stājās spēkā jaunais Rīgas sabiedriskā transporta biļešu klāsts, ieviesot 90 minūšu biļeti, kuras cena ir 1.50 eiro. Tāpat mēnešbiļetes cena tika samazināta līdz 30 eiro.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rīgas sabiedriskajā transportā samazinās mēneša biļetes cenu un mainīs braukšanas biļešu klāstu |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/rigas-sabiedriskaja-transporta-samazinas-menesa-biletes-cenu-un-mainis-brauksanas-bilesu-klastu/ |website=[[Rīgas satiksme]] |access-date={{dat|2023|01|01||bez}} |archive-date={{dat|2022|11|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221119203750/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/rigas-sabiedriskaja-transporta-samazinas-menesa-biletes-cenu-un-mainis-brauksanas-bilesu-klastu/ }}</ref> == Dzelzceļa satiksme Rīgā == === Vēsture === Krievijas Impērijas laikos Rīgas teritorijā ir bijušas divas pasažieru dzelzceļa līnijas:<ref name="Dz.LV">{{grāmatas atsauce |author1=Toms Altbergs |author2=Karīna Augustāne |author3=Ieva Pētersone |title=Dzelzceļi Latvijā |date={{dat|2009||bez}} |publisher=SIA "[[Jumava]]", sadarbībā ar valsts A/S "[[Latvijas dzelzceļš]]" |url=https://www.railwaymuseum.lv/sites/muzejs.ldz.lv/files/uploads/Dzelzce%C4%BCu%20v%C4%93stures%20cikli%20Latvij%C4%81_no%20gr%C4%81matas%20Dzelzce%C4%BCi%20Latvij%C4%81_0.pdf |access-date={{dat|2023|02|20||bez}} |archive-date={{dat|2023|10|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231001023441/https://www.railwaymuseum.lv/sites/muzejs.ldz.lv/files/uploads/Dzelzce%C4%BCu%20v%C4%93stures%20cikli%20Latvij%C4%81_no%20gr%C4%81matas%20Dzelzce%C4%BCi%20Latvij%C4%81_0.pdf }}</ref> * '''Dzelzceļa līnija Rīga—Mīlgrāvis.''' 19. gadsimtā Rīgas — Daugavpils Dzelzceļa sabiedrības vadība meklēja jaunas teritorijas Daugavas grīvā dēļ preču trūkuma noliktavās un piestātnēs. Viena no tādām vietām bija [[Mīlgrāvis]], tāpēc uz turieni 1872. gadā uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Mīlgrāvis|dzelzceļa līniju]], pa kuru jau pašā sākumā kursēja arī pasažieru vilcieni. 1892. gadā no līnijas uzbūvēja atzarojumu uz pilsētas elevatoru Andrejsalā, kur 1907. gadā ierīkoja staciju "[[Rīga Krasta]]", bet no pieturvietas "Ganību postenis" 1903. gadā izbūvēja 2 km garu posmu, ierīkojot [[Rīga Preču I|Rīgas Preču staciju]] (slēgta 2009. gadā). 1930. gadā, netālu no Mangaļu stacijas, līnija vēlreiz tika atzarota un tika uzbūvēta [[Mangaļi (stacija)|Dzirnupes stacija]], no kuras sākas [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Dzirnupes — Rūjienas dzelzceļa]] būve. Pēc šī dzelzceļa pirmā posma atklāšanas 1933. gadā līdz [[Vecāķi (stacija)|Vecāķiem]], kas tolaik nebija Rīgas sastāvā, līnija Rīga — Mīlgrāvis tika slēgta. 1950. gados Mīlgrāvja staciju apvienoja ar Dzirnupes staciju. Uz bijušās Mangaļu līnijas atradās arī [[Brasa (stacija)|Kara hospitāļa platforma]] un [[Sarkandaugava (stacija)|Aleksandra Augstumu platforma]], no kuras padomju laikā tika ierīkots atzars uz [[Rīgas bērnu dzelzceļš|bērnu dzelzceļu Mežaparkā]]. Mīlgrāvja stacijas teritorija ap 2000. gadu tika privatizēta un apsargāta, mūsdienās tā atrodas slēgtajā ostas teritorijā. * '''Dzelzceļa līnija Rīga—Bolderāja.''' Ap to pašu laiku, 1873. gadā, Rīgas—Bolderājas Dzelzceļa biedrība atklāja [[Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|dzelzceļa līniju uz Bolderāju]], sākotnēji vilcieni kursēja no stacijas [[Rīga II]]. Sākumā pa līniju kursēja tikai pasažieru vilcieni, bet uz līnijas galastaciju Daugavgrīvā kursēja arī vilcieni no [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Dzelzceļa līnijas Rīga—Jelgava]]. 1919. gadā tika slēgta pasažieru vilcienu satiksme uz Daugavgrīvu. 1924. gadā, kad Bolderāju iekļava galvaspilsētas sastāvā, arī šī dzelzceļa līnija pilnīgi atradās Rīgas pilsētas teritorijā. Pasažieru satiksme pa līniju tika pārtraukta 1959. gadā. 1980. gados kādu laiku tika domāts par ideju atjaunot pasažieru satiksmi šajā līnijā, kad skatīja alternatīvas iecerētajai [[Rīgas metropolitēns|Rīgas metropolitēna]] izbūvei, tomēr šie plāni realizēti netika. 2019. gada 29. jūlijā notika Satiksmes ministrijas darba grupas izbraukums uz Bolderāju un Daugavgrīvu ar dienesta pasažieru vilcienu DR1A-405. Satiksmes ministrs [[Tālis Linkaits]] secināja, ka pasažieru satiksme uz Bolderāju ir nepieciešama,<ref>[https://www.db.lv/zinas/pasazieru-vilcienu-satiksmes-atjaunosana-uz-bolderaju-izmaksatu-1-miljonu-eiro-489417 Pasažieru vilcienu satiksmes atjaunošana uz Bolderāju izmaksātu 1 miljonu eiro]</ref> tomēr plāni atjaunināt vilcienu satiksmi uz Daugavgrīvu tiek nobīdīti.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Barkāns |first1=Elmārs |title=Vilcienu uz Bolderāju sola aizvien vēlāk: tagad 2023. gada beigās |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/424736-vilcienu-uz-bolderaju-sola-aizvien-velak-tagad-2023-gada-beigas |publisher=[[Jauns.lv]]}}</ref> Sākotnēji tika plānots, ka pasažieru satiksmi pa līniju atjaunos līdz 2022. gadam, bet vēlāk termiņu pārcela uz 2023. gada beigām.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/424736-vilcienu-uz-bolderaju-sola-aizvien-velak-tagad-2023-gada-beigas Vilcienu uz Bolderāju sola aizvien vēlāk: tagad 2023. gada beigās]</ref> * '''Dzelzceļa līnija Rīga–Rīgas Jūrmala.''' Kādu laiku [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Dzelzceļa līnijā Rīga—Tukums II]] pastāvēja viens gandrīz pilnīgi Rīgas teritorijā esošs dzelzceļa maršruts — Rīga—Dubulti. [[Jūrmala]] kā pilsēta tika izveidota 1920. gada 2. martā, kad Latvijas valdība apvienoja atsevišķos Jūrmalas ciemus starp Rīgas līci un Lielupi vienā pilsētā, ko nosauca par Rīgas Jūrmalu. 1946. gadā, veicot teritoriālo reformu, [[Latvijas PSR]] valdība pilsētu pievienoja Rīgai ar nosaukumu Jūrmalas rajons. 1949. gadā rajonam pievienoja arī [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaini]] un uz līnijas ārpus Rīgas teritorijas palika tikai [[Babīte]]. 1959. gada 11. novembrī Latvijas PSR AP Prezidijs pieņēma lēmumu par Jūrmalas pilsētas izveidošanu, atdalot no Rīgas Jūrmalas rajonu, kā arī iekļaujot Jūrmalas sastāvā divas atsevišķas pilsētas — [[Sloka (Jūrmala)|Sloku]] un [[Ķemeri|Ķemerus]]. == Ūdensceļu satiksme Rīgā == {{pamatraksts|Ūdensceļu satiksme Rīgā}} Ūdensceļu satiksme Rīgā ir bijusi attīstīta jau sen, kad [[Daugava]]s, [[Ķīšezers|Ķīšezera]], [[Juglas ezers|Juglas ezera]] un citus ūdeņus izmantoja liellaivas un pārcēlāji, vēlāk tvaikoņi un upes tramvaji, pārvadājot kā pasažierus, tā kravas. Regulārai upju tvaikoņu satiksmei Rīgā arī ir sena vēsture. Tā tika atklāta pirms vairāk nekā 150 gadiem — 1853. gadā. Pilsētas pasažieru kuģīši regulāri kursēja četrās līnijās — no [[Vecrīga]]s uz [[Āgenskalns|Āgenskalnu]], [[Iļģuciems|Iļģuciemu]], [[Klīversala|Klīversalu]] un [[Zunda kanāls|Zundu]], kā arī tālāk uz [[Jūrmala|Jūrmalu]], [[Jelgava|Jelgavu]] un [[Kalnciems|Kalnciemu]]. Laika gaitā upes šķērsošanu piedāvāja gan privātie uzņēmēji, gan [[Rīgas pilsētas pašpārvalde]], taču ap 1990. gadu, līdz ar Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanu, regulāra kuģu satiksme pa Daugavu beidzās, kad šis satiksmes veids, iespējams, arī bija zaudējis savu nozīmi, un kuģu īpašnieki sāka piedāvāt izpriecu braucienus. Pirmskara Rīgā bija šādi upju kuģīšu maršruti: 1) pārceltuves: * Rīgas centrs—Zaķusala * Kundziņsala—Sarkandaugava 2) maršruti uz Ķekavu, Bolderāju un Jelgavu (līdzīgi pēckara maršrutiem, bet bija vismaz viena, vēlāk neesoša pietura — Dombrovska kokzāģētava Vecmīlgrāvī), galvenā kuģu pietura bija 11. novembra krastmalā, abās pusēs Pontonu tiltam (apmēram tagadējās vietās — abās pusēs [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tiltam]]), kas nodalīja dienvidu maršrutu uz Ķekavu no ziemeļu maršrutiem. 3) bez minētajiem maršrutiem vēl bija sekojoši: * Vecpilsēta—Jahtklubs (Balasta dambī)—Āgenskalns * Vecpilsēta—Balasta dambis—Siļķu brāķis—Cementfabrika—Iļģuciems * Vecpilsēta—Kundziņsala—Sarkandaugava—Loderis—Jaunmīlgrāvis—Jaunciems == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja]] - no 1873. līdz 1959. gadam pastāvējusī pasažieru transporta dzelzceļa līnija Rīgā <ref>[http://dzelzcels.blogspot.com/|Dzelzceļš Rīgas pilsētā]{{Novecojusi saite}}</ref> * [[Rīgas metropolitēns]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Mikroautobusu satiksme Rīgā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20100729035632/http://www.seemap.ru/riga?routes=list Autobusu, trolejbusu un tramvaju maršruti Rīgas kartē] * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }} * [http://transphoto.org/city/35/ transphoto.org - Informācija un attēli par Rīgas tramvajiem un trolejbusiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200206225410/https://transphoto.org/city/35/ |date={{dat|2020|02|06||bez}} }} * [http://busphoto.eu/city/624/ busphoto.eu - Informācija un attēli par Rīgas autobusiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200206225407/http://busphoto.eu/city/624/ |date={{dat|2020|02|06||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20100111080302/http://www.skoda.cz/en/skoda-holding/products/products-transportation/tramcars/tramcar-forcity-riga-aid2963.html Informācija Škoda vietnē par Rīgai paredzētajiem zemās grīdas tramvajiem] {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Sabiedriskais transports Rīgā| ]] [[Kategorija:Transports Rīgā]] h9qqdj5t8ip5alt6rffzj0xxso97d29 0 80440 4519445 4187448 2026-09-09T04:08:31Z Biafra 13794 /* Uzvārds */ Jānis Muižnieks 4519445 wikitext text/x-wiki '''Muižnieks''' (sieviešu dzimtē [[Muižniece]]) var būt: * [[muižniecība]]s, Eiropas viduslaiku un jauno laiku [[feodālisms|feodāļu]] ([[muiža|muižu]] īpašnieku) kārtas, pārstāvis. == Uzvārds == [[Latviešu valoda|Latviešu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Ignats Muižnieks]] (1909—1983), žurnālists; * [[Indriķis Muižnieks]] (1953), biologs, pasniedzējs, [[Latvijas Universitāte]]s rektors; * [[Izidors Muižnieks]] (1889—1981), pedagogs, jurists un politiķis; * [[Jānis Muižnieks]] (1911—1990), lidotājs, aeronautikas inženieris; * [[Jānis Muižnieks (uzņēmējs)|Jānis Muižnieks]] (dzimis 1947), lauksaimnieks, uzņēmējs un politiķis; * [[Kārlis Muižnieks]] (dzimis 1964), basketbolists un treneris; * [[Nils Muižnieks]] (dzimis 1964), politologs un politiķis; * [[Oskars Muižnieks]] (dzimis 1989), biatlonists un kalnu riteņbraucējs; * [[Valdis Muižnieks]] (1935—2013), basketbolists. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] nuejllik9l4dnwijblzbp6m7w0fffch 100 80595 4519478 4518606 2026-09-09T05:03:52Z Dainis 876 4519478 wikitext text/x-wiki <noinclude> : ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.'' : ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].'' </noinclude> * [[7. septembris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]], tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[6. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Spectrum]]'' palaisti pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]''. * [[3. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[GSLV Mk II]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''). * [[2. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-9]]''. * [[1. septembris]]: ** nesējraķetes ''[[Zhishenxing 1]]'' (''Pallas-1'') pirmajā izmēģinājumu lidojumā palaista demonstrācijas krava; ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Sofija Adeno]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[30. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaista orbitālā observatorija ''[[Nancy Grace Roman Space Telescope]]''. k7v5gsx1i7vf6suswiit474y6h063wa 0 87858 4519550 4485270 2026-09-09T11:38:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519550 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|apkaimi Rīgā|Skanste|Skanste}} {{jāuzlabo|Jāsakārto formatējums, jāmazina developeru reklāma}} {{Pilsētas daļas infokaste | nosaukums = Skanste | attels = Skanstes masivi - panoramio (1).jpg | paraksts = Skanstes virsotnes | karte = [[Attēls:Skanste karte.png|250px]] | paraksts2 = | pilseta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] | priekspilseta = [[Vidzemes priekšpilsēta]]<br />[[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] | apaksrajoni = | platiba = 2,148 km² | iedzivotaju_skaits = 1 908 ([[2025. gads|2025]]) | iever_celtnes = [[Arēna Rīga]]<br />[[Skanstes virsotnes]] | udenstilpnes = | parki = | autobuss = [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24.]] | trolejbuss = | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = | pasta_indekss = LV-1013, LV-1045 | areja_saite = [http://www.skanste.lv/ skanste.lv] }} '''Skanste''' ir apkaime [[Rīga|Rīgā]], tā atrodas [[Rīga]]s centrā, [[Daugava]]s labā krasta dzelzceļa loka Z daļā (administratīvi apkaimes A daļa ietilpst [[Rīga]]s pilsētas [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], bet R daļa — [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]]). Tā robežojas ar [[Sarkandaugava]]s, [[Brasa]]s, [[Centrs (Rīga)|Centra]] un [[Pētersala-Andrejsala|Pētersalas-Andrejsalas]] apkaimēm,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/skanstes-apkaime/skanste-sodien/|title=Skanste|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> ir viens no nesenāk apgūtajiem [[Rīga]]s rajoniem, kas atrodas kādreizējo pilsētas ganību vietā. Apkaimes centrālā satiksmes artērija ir [[Skanstes iela (Rīga)|Skanstes iela]], bet apkaimes robežas iezīmē [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža]], [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas]], [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas]] un [[Duntes iela (Rīga)|Duntes]] ielas, kā arī [[Ganību dambis]] un dzelzceļš.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.db.lv/zinas/skanstes-apkaimei-riga-izveidota-majaslapa-un-grafiska-identitate-444818|title=Skanstes apkaimei Rīgā izveidota mājaslapa un grafiskā identitāte|work=db.lv|access-date=2018-06-26|language=lv}}</ref> Vietā, kur vēl salīdzinoši nesen dominēja mazdārziņi, tagad slejas biroju ēkas, nacionālas nozīmes sporta infrastruktūras objekti un dzīvojamie nami. Līdzās pilsētas vēsturiskajam un klusajam centram Skanstē veidojas jauna apbūve. Skanstes rajons šobrīd turpina attīstīties, un ir vairākas ieceres, kuras tiks īstenotas turpmāko gadu laikā.<ref name=":0" /> Skanstes rajona platība ir 215 hektāri<ref name=":0" /> un, mērot pa perimetru, apkaimes robežas garums ir vairāk nekā seši kilometri. Patlaban Skanstē ir vairāk nekā 12 tūkstoši iedzīvotāju un darbinieku, bet, īstenojot apkaimes attīstības plānus, potenciālo iedzīvotāju un darbinieku skaits augs līdz pat vairāk nekā 42 tūkstošiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/skanste-busot-jaunais-centrs-14177091|title=Skanste būšot jaunais centrs|access-date=2018-06-26}}</ref> Elektrum Olimpisko centru un [[Arēna Rīga|Arēnu Rīga]] apmeklē vidēji 1,9 miljoni cilvēku gadā, bet, īstenojot futbola skolas Metta Jaunatnes futbola izglītības centra, daudzfunkcionālas privātās medicīnas klīnikas, Rīgas konferenču un koncertu centra un citus iecerētos projektus, Skanstes apmeklētāju skaits pieaugs līdz pat 3 miljoniem cilvēku gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/bankas_un_finanses/new-hanza-iesaldesana-nenozime-skanstes-attistibas-apstasanos-pauz-vanags.d?id=49792847|title='New Hanza' iesaldēšana nenozīmē Skanstes attīstības apstāšanos, pauž Vanags|work=DELFI|access-date=2018-06-26|date=2018-02-28|last=DELFI|language=lv}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Skanstes apkaime Rīgas kartē 1876.jpg|thumb|300px|Skanstes apkaime ar vāciskajiem ielu nosaukumiem 1876. gada Rīgas kartē ar policijas iecirkņu numuriem.]] [[Attēls:Ganību apkaime 1937.jpg|thumb|300px|Ganību apkaime 1937. gada Rīgas kartē.]] [[14. gadsimts|14.]] — [[15. gadsimts|15. gadsimtā]] aiz [[Rīgas pils]] grāvja pret ziemeļiem — uz [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvja]] pusi — sākās rīdzinieku ganības, kas aizņēma ļoti lielu platību. Tajās atradās vieta gan Rīgā plaši izmantotajiem zirgiem, gan citiem mājlopiem — govīm, aitām, buļļiem un citiem. Galvenais lopu ceļš no pilsētas uz ganībām veda pa Jēkaba ielu cauri Jēkaba vārtiem un pāri Jēkaba tiltam. [[Zirgs|Zirgu]] ganības atradās vistuvāk Jēkaba vārtiem, aiz tām bija mājlopu ganības. Tūliņ aiz Jēkaba vārtiem visgarām ceļam uz ganībām sākās rīdzinieku dārzi, kurus rāte iznomāja namniekiem. Dārzi atradās arī pilsētas grāvja ielejā.<ref>Šterns I. Viduslaiku Rīga ārpus Rīgas. / Senā Rīga, 4. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2003 — 347. lpp.</ref> [[Rīgas aplenkums (1621)|1621. gada Rīgas aplenkuma]] laikā zviedru karaspēks šeit uzbēra [[Skanste|skanstis]], no kurām ar lielgabaliem apšaudīja [[Rīgas nocietinājumi|pilsētas nocietinājumus]].<ref name="Dunsdorfs">Edgars Dunsdorfs. Latvijas vēsture 1600 – 1710. Daugava, 1962; 32 - 34 lpp.</ref> Vecās zviedru skanstis izmantoja arī Krievijas armija [[Rīgas aplenkums (1709—1710)|Rīgas aplenkuma laikā]] 1709.—1710. gadā. [[18. gadsimts|18. gadsimtā]] Ganību dambi apstādīja ar četrām vītolu rindām, padarot to par skaistu aleju ar lopu ceļu blakus. Tagadējo neizmantojamo fabriku vietā atradās krāšņas Rīgas iedzīvotāju vasaras muižiņas, aiz kurām — pilsētas ganības. Lielie plūdi [[1807]]. gada aprīlī nopostīja lielāko daļu šeit ierīkoto dārziņu, pārējos nopostīja ugunsgrēks [[1812]]. gadā, kad [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] uzbrukuma dēļ tika pavēlēts nodedzināt visas ēkas ārpus pilsētas vaļņiem.<ref>Kolbergs A. Lasāmgrāmata par Rīgu, tās priekšpilsētām un kūrortpilsētu Jūrmalu. Jūrmala: Fonds AKA, 2007— 334. lpp.</ref> [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā tur atkal atradušies iekopti dārziņi (tikai tuvāk [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielai]]). [[1903]]. gadā līdzās tagadējam Ganību dambim tapa dzelzceļš — tagadējās līnijas [[dzelzceļa līnija Čiekurkalns—Rīga-Krasta|Čiekurkalns—Rīga-Krasta]] atzars un [[Rīga]]s dzelzceļa mezgla [[Rīga Preču I|Preču stacija]]. Tā sastāvēja no parka vilcienu pieņemšanai un nosūtīšanai, parka vagonu šķirošanai, preču pagalma, iekraušanas un izkraušanas ceļiem, augstām kravas platformām un plašām noliktavām. Mūsdienās tā ir nojaukta (darbojas vienīgi preču stacija [[Ganību parks]]). No dzelzceļa līnijas Čiekurkalns—Rīga-Krasta dzelzceļa atzari ved arī uz Rīgas tirdzniecības ostu, Eksportostu un Andrejostu. [[1910]]. gadā tagadējās [[Skonto halle]]s vietā Emiļa Melngaiļa ielā tapusi liela ēka 5. latviešu dziesmu svētkiem. No tās raugoties virzienā no centra pa kreisi atrodas Skanstes apkaimes galvenā ielā — Skanstes iela. Tai abās pusēs reiz atradās lapeņu kolonija. Šai apkārtnē — starp Vesetas un Skanstes ielām līdz [[1965]]. gadam pastāvēja hipodroms. Ap to milzīgā teritorijā grupējās mazdārziņi, kas no pilsētas tika dāvināti mazpulkiem, uz dārzkopību orientētiem pusaudžiem. [[2005. gads|2005]]. gadā šo vietu tika nolemts atvēlēt [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules hokeja čempionāta]] un citu masu pasākumu būvēm. Tādējādi Skanstes ielas labās puses apbūve ir sākta, un tiks turpināta ar daudzstāvu īres namu celtniecību. Skanstes un Hanzas ielas stūri iezīmē arī pēc sabiedriskās ugunsdrošības pieņemšanas [[1882]]. gadā uzbūvētais ugunsdzēsēju depo, ko [[1910]]. gadā, stilizējot Hanzas ķieģeļu gotikas tradīcijas, būvējis R. Šmēlings. [[1980]]. gadā uz depo bāzes izveidots Ugunsdzēsības muzejs. Hanzas iela, kurā muzejs atrodas ierīkota [[1902]]. gadā un kalpojusi, lai no kādreizējā Ķeizardārza (tagad — Viesturdārza) nokļūtu pilsētas ganībās.<ref>Kolbergs A. Rīga kājāmgājējiem. Jūrmala: A.K.A., 2001 — 324. lpp.</ref> Līdzās galvenajai — Skanstes ielai reģiona apkaimi veido Vesetas iela, Grostonas iela, Zirņu iela, no Duntes ielas līdz Ganību dambim līdzās dzelzceļam ved Bukultu iela. Skanstes apkaimē izveidotas jaunas J. Dikmaņa un J.- Daliņa ielas. Paralēli [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielai]] esošo Vesetas un Tomsona ielu daudzdzīvokļu ēku apbūve tika veidota jau [[1960. gadi|1960.]] — [[1970. gadi|1970. gados]]. Līdz [[Arēna Rīga|Arēnas Rīga]] būvniecības aizsākšanai Skanstes klajos laukus no pārējās apbūves norobežoja Rīgas 213. pirmsskolas izglītības iestāde un Rietumu bankas ēkas Vesetas ielā, Grostonas ielā atrodas [[Rīgas Hanzas vidusskola]], Skanstes ielā 13/15 savulaik atradās Darba rezervju sporta nams, kurš vēl tagad ir vienīgā vieta Rīgā, kur trenēties boksā. Pašlaik Skanste attīstās kā jaunais biznesa rajons. Jau realizēts projekts [[Skanstes virsotnes]] — trīs<ref>Projektā bija paredzētas četras ēkas.</ref> 24 stāvu augstas dzīvojamās ēkas. Pamazām veidojas Merka Skanste,<ref>Celtniecības uzņēmuma Merks iecerētā jaunā dzīvojamo un darījumu ēku apbūve Skanstes apkaimē</ref> kuras iecerē ir realizēt 8 kvartālu apbūvi, kas kopā aizņem gandrīz 29 ha teritoriju. Līdz [[2014]]. gadam būvkompānija te nolēmusi uzcelt 2 000 dzīvokļu, savukārt darījumu un sabiedrisko ēku platība kopā plānota ap 300 000 m².<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.a4d.lv/lv/projekti/442/ |title=Artis Zvirgzdiņš. 2006. gada 14. novembris |access-date=2009. gada 20. Jūnijs |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305043628/http://www.a4d.lv/lv/projekti/442/ |archivedate=2016. gada 5. Marts }}</ref> Iecerēts, ka plānotā Rīgas Ziemeļu šķērsojuma izbūve padarīs Skansti sasniedzamāku. == Ģeogrāfija == Skanstes apkaimes reljefs ir izteikti līdzens un zemes virsma atrodas tikai dažus metrus virs jūras līmeņa (pārsvarā 2—3 metru augstumā virs jūras līmeņa). Apkaimes reljefa augstākie punkti nedaudz pārsniedz 4 metrus virs jūras līmeņa augstuma atzīmi, bet zemākie punkti ir tikai ap 1 metru augstumā virs jūras līmeņa. Nosacīti augstākais reljefs atrodas apkaimes D, DA daļā, bet zemākais — visā teritorijas A un ZA daļā. Visa Skanstes apkaimes teritorija ietilpst [[Daugava]]s ielejas ģeomorfoloģiskajā mikrorajonā ar aluviālajiem nogulumiem un dūņām. Zem kvartāra nogulumu segas 25—33 metru dziļumā augšējo pamatiežu slāni veido vāji cementēts smilšakmens (Amatas svītas gaišpelēkie oolītsmilšakmeņi un baltie vai gaišpelēkie aleirolīti).<ref>{{enc riga}}</ref><ref>Pētījums "Esošās situācijas izpēte Rīgā". Rīgas attīstības programmas izstrādes apakšprojekts. — SIA "Reģionālie projekti", 2003.</ref> Rīgas dome šīs teritorijas atsavināja, pamatojoties uz smago metālu piesārņojumu augsnē. == Skanstes apkaimes attīstības vīzija == Skanstes apkaimes vīzija sevī iekļauj domu par aktīvu centra attīstību, veidojot tā dzīvojamo un kultūras telpu sinerģijā ar biznesa funkcijām.<ref name=":1">{{Ziņu atsauce|url=http://financenet.tvnet.lv/viedokli/666700-vanags_riga_paslaik_ir_ka_uzblidis_virtulis_ar_tuksu_vidu|title=Vanags: Rīga pašlaik ir kā uzblīdis virtulis ar tukšu ... {{!}} TVNET|publisher=|work=TVNET|access-date=2018-06-26|date=|last=|first=|language=latviešu|archive-date=2017-07-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20170701085053/http://financenet.tvnet.lv/viedokli/666700-vanags_riga_paslaik_ir_ka_uzblidis_virtulis_ar_tuksu_vidu}}</ref> Skanstes rajona apkaime ir noteikta kā prioritāri attīstāma [[Rīga]]s teritorija. Šobrīd Skanste ir vienīgā un lielākā daļēji attīstītā teritorija Rīgas centrā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/634805-kas_isti_notiks_skanstes_rajona_pec_5_gadiem_rajonu_nevares_pazit|title=Kas īsti notiks Skanstes rajonā? Pēc 5 gadiem rajonu n... {{!}} TVNET|publisher=|work=TVNET|access-date=2018-06-26|date=|last=|first=|language=latviešu|archive-date=2016-11-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20161125032157/http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/634805-kas_isti_notiks_skanstes_rajona_pec_5_gadiem_rajonu_nevares_pazit}}</ref> Rīgas dome saņēma [[Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas]] vēstuli ar atļauju uzsākt Skanstes apkaimes teritorijas lokālplānojuma īstenošanu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.db.lv/zinas/lauts-uzsakt-skanstes-teritorijas-lokaplanojuma-istenosanu-472848|title=Ļauts uzsākt Skanstes teritorijas lokāplānojuma īstenošanu|work=db.lv|access-date=2018-06-26|language=lv}}</ref> Skanstes attīstības aģentūras, kā arī pilsētas attīstības dokumentos tiek paredzēts, ka Skanste iekļausies pilsētas kompaktajā centrā, esot tā modernā daļa. Ja vēsturiskajā un klusajā centrā visa apbūve, infrastruktūra ir vēsturiska, un faktiski visas tendences ir ēkas uzturēt vai atjaunot, tad Skanste ir brīva teritorija pilsētas centrā, kur var attīstīt modernas pilsētas funkcijas.<ref name=":1" /> Skanstes attīstības teritorija ir iekļauta Rīgas telpiskajā kodolā ar kompaktu apdzīvojuma tipu. Tā kā lielākā daļa darba vietu atrodas tieši pilsētas centrā, rajona attīstībā tiek iekļauta mājokļu izbūve pēc iespējas tuvāk šai galvaspilsētas daļai.<ref name=":1" /> Otrs attīstības virziens – biroju attīstība. Skanste ir vieta starptautiskajiem biznesa pakalpojumu centriem, kas ir starptautisku uzņēmumu pārstāvniecības vai noteiktu funkciju veikšanai izveidotas struktūrvienības, kas darbojas konkrētā valstī ar konkurētspējīgām darbaspēka izmaksām. Rīgā šajā sektorā tuvākajos četros gados plānots radīt 10 000 darba vietu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.db.lv/zinas/paraksta-memorandu-ar-merki-radit-10-tukstosus-jaunu-darba-vietu-474513|title=Paraksta memorandu ar mērķi radīt 10 tūkstošus jaunu darba vietu|work=db.lv|access-date=2018-06-26|language=lv}}</ref> == Investīcijas Skanstes apkaimē == Šobrīd Skanstes attīstības aģentūras biedri ir veikuši vērienīgas investīcijas, nākotnē investīciju apjoms turpinās augt. Šo apkaimi pašvaldība attīstīs sinerģijā ar uzņēmējiem. Tiks būvēta infrastruktūra, piesaistot ES naudu, bet uzņēmēji realizēs savus projektus. Līdz 2017. gadam, apkaimē ir investēti 245 miljoni eiro. Līdz 2024. gadam kopā jau ar esošajām investīcijām paredzēts ieguldīt kopumā ap 800 miljonu eiro, uzbūvējot konferenču un koncertu centru (ar plānoto apmeklējumu ~ 600 000 cilvēku gadā), daudzfunkcionālu privātās medicīnas klīniku (ar plānoto apmeklējumu ~ 250 000 cilvēku gadā), attīstot starptautiski orientētu kultūras, inovāciju un gastronomijas Sporta 2 kvartālu, veidojot [[FS METTA/Latvijas Universitāte|FS METTA]] Jaunatnes futbola izglītības centru (ar plānoto apmeklējumu ~ 150 000 cilvēku gadā), kā arī biroju un dzīvojamās ēkas. [[Rīgas dome]]s plānos ir piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus, lai izbūvētu infrastruktūru, tajā skaitā plašas diskusijas izraisījušo jauno tramvaja līniju, kas savienos pilsētas centru ar Skanstes apkaimi: plānots, ka 100 miljonu eiro tiks izlietoti tramvaja līnijas izbūvei, bet septiņi miljoni eiro – ielām un parkiem.<ref>Neatkarīgā Rīta Avīze, 24.07.2017., “Skanstei - arī 100 miljonu Eiropas naudas”</ref> Kopumā Skanstes apkaimes attīstībā plānots investēt 900 miljonus eiro, ko var uzskatīt par vienu no lielākajiem investīciju objektiem Rīgā nekustamo īpašumu jomā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://focus.lv/news/skanstes-teritorijas-attistiba-lidz-2024-gadam-planots-ieguldit-900-miljonus-eiro?14705|title=Skanstes teritorijas attīstībā līdz 2024. gadam plānots ieguldīt 900 miljonus eiro|last=|first=|access-date=26.06.2018|date=21.07.2017|archive-date=21.05.2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220521143447/http://focus.lv/news/skanstes-teritorijas-attistiba-lidz-2024-gadam-planots-ieguldit-900-miljonus-eiro?14705}}</ref> == Skanste šodien == [[Attēls:Grostonas_07.11.17.jpg|alt=|thumb|Grostonas iela Skanstes apkaimē]] Līdzās pilsētas vēsturiskajam un klusajam centram Skanste veidojas kā modernā pilsētas daļa. Vairāk nekā 200 hektāru plašajā Skanstes apkaimē jau patlaban atrodas vairāku banku centrālie biroji, jaunas daudzdzīvokļu ēkas un biroju nami. '''Pillar birojs''' ''Pillar'' ir viena no vadošajām nekustamo īpašumu kompānijām Latvijā. ''Pillar'' attīsta, pārvalda, iznomā un tirgo visu veidu nekustamos īpašumus – daudzdzīvokļu namus, dzīvokļus, individuālās dzīvojamās mājas un komercobjektus galvenokārt [[Rīga|Rīgā]], [[Pierīga|Pierīgā]] un [[Jūrmala|Jūrmalā]]. Nekustamo īpašumu pārvaldītāja un tirgotāja ''Pillar'' pagaidu birojs ir pirmā būve, kas tapusi jaunattīstāmajā darījumu kvartālā ''New Hanza.'' <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/biroji/pillar-birojs|title=Pillar birojs|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> '''kim? Laikmetīgās mākslas centrs''' [[Attēls:Kim%3F.jpg|thumb|Laikmetīgās mākslas centrs ''Kim?'']] kim? Laikmetīgās mākslas centrs tika dibināts 2009. gadā. Tā nosaukums ir abreviatūra no nerimstošā jautājuma “kas ir māksla”?. Jau vairāk kā deviņus gadus Kim? ir viena no vadošajām laikmetīgās mākslas institūcijām piedāvājot izstādes, lekcijas, diskusijas, publikācijas un izglītības programmu dažādām auditorijām. Ar savu darbību Kim? tiecas atbalstīt un veicināt jaunās paaudzes mākslinieku, teorētiķu, kuratoru, tulku un domātāju radošo darbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kaskurkad.lv/kim-v.508|title=Kim? - Kas? Kur? Kad?|website=www.kaskurkad.lv|access-date=2018-06-26|language=lv|archive-date=2019-02-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20190225162405/https://www.kaskurkad.lv/kim-v.508}}</ref> Kopš 2009. gada ir organizēts pāri par 150 latviešu un ārvalstu mākslinieku izstādēm, kā arī tiek kopta tradīcija rīkot regulāras, ieinteresētai auditorijai atvērtas lekcijas, seminārus, lasījumus un performances. Izstādes un saistīto notikumu programma tiek veidota sadarbojoties ar vieskuratoriem un citām institūcijām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/kim-izsludija-pieteiksanos-jauniesu-platformai-youngkim.d?id=49176475|title='kim?' izsludija pieteikšanos jauniešu platformai 'youngkim?'|work=DELFI|access-date=2018-06-26|date=2017-08-25|last=DELFI|language=lv}}</ref> 2010. gada nogalē ir aizsākts darbs pie ilgtermiņa projekta – dažādu mākslas teorijai un kritikai veltītu tekstu un tulkojumu izstrāde, kā arī citu iespiedumu publicēšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajasmuzejs.lv/lv/lm/165-nakotne/n681/|title=Liepājas muzejs|website=Liepājas muzejs|access-date=2018-06-26|language=lv|archive-date=2019-02-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20190225163321/https://www.liepajasmuzejs.lv/lv/lm/165-nakotne/n681/}}</ref> '''TechHub''' ''TechHub Riga'' ir jauno tehnoloģiju koprades telpa, kas dibināta 2012. gadā ar mērķi radīt vidi, kas palīdz produktus attīstošiem iesācējuzņēmumiem (''product-oriented startup'') augt straujāk un sasniegt veiksmīgākus rezultātus. Jaunie uzņēmumi izvēlas strādāt vienās telpās, jo tiek dota iespēja savstarpēji sadarboties un dalīties zināšanās, ir pieejami pieredzējuši speciālisti kā mentori. Turklāt tā ir pirmā vieta, uz kuru dodas Rīgā iebraukušie investori, meklējot tehnoloģiju inovācijas. ''TechHub'' organizē virkni dažādu vērtīgu pasākumu, kuru vidū ir ikmēneša ''Meetup'', ''TechHub Academy'', kā arī Baltijā nozīmīgākā jauno tehnoloģiju konference ''TechChill.'' <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/biroji/techhub-riga|title=TechHub Riga|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref>[[Attēls:TechHubRiga.jpg|thumb|TechHubRiga]] '''[[Rietumu banka]]''' [[Rietumu banka|AS ''Rietumu Banka'']] ir viena no lielākajām bankām Baltijas reģionā, kas specializējas lielu uzņēmumu un turīgu privātpersonu apkalpošanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rietumu.lv/bank|title=Rietumu Banka - Par banku|website=www.rietumu.lv|access-date=2018-06-26|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180708174533/http://www.rietumu.lv/bank|archivedate=2018-07-08}}</ref> AS ''Rietumu Banka'' centrālais birojs ''[[Rietumu Capital Centre]]'' ir viens no modernākajiem darījumu centriem Baltijā, par kuru arhitektu birojs ''Zenico projekts'' 2010. gadā saņēmis Rīgas arhitektūras Gada balvu. Šī augstceltne ir pirmais augstākās kategorijas jeb A+++ klases biroju komplekss Latvijā. ''Rietumu Capital Centre'' veido trīs savstarpēji saistīti dažāda augstuma torņi un slēgta vairāku stāvu autostāvvieta. Uz ēkas jumta iekārtots helikoptera nosēšanās laukums un plaša terase ar zaļo zonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.wikipedia.org/wiki/Rietumu_Capital_Centre|title=Rietumu Capital Centre|last=|first=|access-date=26.06.2018|date=}}</ref> '''[[Jupiter Centre]]''' A klases biznesa centrs. 14 stāvu ēka ar 2 līmeņu autostāvvietu, kas paredzēta 160 automašīnu novietošanai. Ēka atklāta 2012. gadā. Energoefektīva un komfortabla biznesa vide. Attīstītājs: SIA ''Development Projects.'' <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/biroji/jupiter-centre|title=Jupiter Centre|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> '''[[Arēna Rīga]]''' ''Arēna Rīga'' tika atklāta 2006. gada 15. februārī, pulcējot tūkstošiem hokeja līdzjutēju [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules hokeja čempionāta]] ietvaros. Tā ir lielākā un plašākā pasākumu norises vieta Rīgā, ieguvusi popularitāti kā Latvijas, tā arī kaimiņu valstu iedzīvotāju vidū. ''Arēnā Rīga'' iespējams rīkot augstākās klases pasākumus, ko nodrošina gan arēnas tehniskās iespējas, gan mūsu profesionālā komanda. Koncerti, šovi, izrādes, hokejs, basketbols, volejbols, teniss un korporatīvie pasākumi – viss ir iespējams! Zāles ietilpība koncertos ir no 2000 līdz 13 486 vietām, hokeja spēlēs 10 226 vietas, basketbola spēlēs 11 200 vietas, savukārt saviesīgos pasākumos no 9 857 līdz 13 486 vietām. ''Arēnā Rīga'' ir notikuši gan Eiropas līmeņa sporta pasākumi ([[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāti basketbolā]] vīriešiem un sievietēm, [[Deivisa kauss|Deivisa kausa izcīņa tenisā]] u.c.), gan pasaulē populāru mūziķu koncerti, pulcējot apmeklētājus no Latvijas un ārvalstīm. Līdz šim ''Arēnā'' uzstājušās tādas zvaigznes kā ''[[Depeche Mode]]'', ''[[Robijs Viljamss|Robbie Williams]]'', ''[[Sting]]'', ''[[Kailija Minoga|Kylie Minogue]]'', ''[[Rianna|Rihanna]]'', ''[[Muse]]'' un daudzi citi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.wikipedia.org/wiki/Arēna_Rīga|title=Arēna Rīga|last=|first=|access-date=26.06.2018|date=}}</ref>  ''Arēna Rīga'' ir mājas arēna [[Kontinentālā hokeja līga|KHL]] hokeja klubam ''[[Rīgas "Dinamo"|Dinamo Rīga]]'' un basketbola klubam ''[[Rīgas VEF|VEF Rīga]]'', kas piedalās [[VTB Vienotā līga|VTB līgas turnīrā]] un ir vairākkārtēja Latvijas čempione.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/infrastruktura/kultura-un-izklaide/arena-riga|title=Arēna Rīga|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181127090950/http://skanste.lv/lv/infrastruktura/kultura-un-izklaide/arena-riga|archivedate=2018-11-27}}</ref> '''Elektrum Olimpiskais centrs''' [[Attēls:Elektrum olimpiskais centrs.jpg|thumb|Elektrum olimpiskais centrs]] Multifunkcionālais sporta centrs paredzēts valsts un starptautiska mēroga basketbola, volejbola, rokasbumbas, futbola, vieglatlētikas, vingrošanas, dažādu cīņas veidu u.c. sporta veidu sacensībām un treniņu procesa nodrošinājumam – sešas sporta zāles, trenažieru Spēka zāle un divas Vingruma zāles dažādām fitnesa nodarbībām. Elektrum Olimpiskajā centrā ir plašākais un mūsdienīgākais peldbaseinu komplekss Rīgā – lielais 50 m (seši peldēšanas celiņi, dziļums no 1,30m līdz 2,30m) un divi mazie peldbaseini (10m, ar dziļumu 1m un 1-1,4m), kas paredzēti bērnu peldētprasmju attīstībai un dažāda veida ūdens nodarbībām. Elektrum Olimpiskais centrs piedāvā apgūt peldētprasmi grupās vai individuāli visās vecuma grupās sākot jau no 6 mēnešu vecuma, kā arī vingrot ūdens aerobikas nodarbībās arī senioriem un grūtniecēm. Apmeklētājiem pieejama plaša Atpūtas zona ar četru veidu pirtīm (bio-sauna, sauna, tvaika pirts, sajūtu pirts) un Rotaļupi bērniem līdz 11 gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiskais.lv/lv/apmekletajiem/peldbaseins/|title=Elektrum Olimpiskais centrs - peldbaseini|website=www.olimpiskais.lv|access-date=2018-06-26|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180623165959/http://www.olimpiskais.lv/lv/apmekletajiem/peldbaseins|archivedate=2018-06-23}}</ref> Komplekss piedāvā arī biroju ēku, kas ir mājvieta dažādām sporta federācijām un organizācijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiskais.lv/lv/apmekletajiem/biroju-eka/|title=Elektrum Olimpiskais centrs - biroju ēka|website=www.olimpiskais.lv|access-date=2018-06-26|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180624042013/http://www.olimpiskais.lv/lv/apmekletajiem/biroju-eka/|archivedate=2018-06-24}}</ref> Vietā, kur senāk atradies hipodroms, tagad dzīvo sports un norisinās dažādi publiski pasākumi – piemēram, 2006. gadā šeit tika uzņemts [[2006. gada NATO samits|NATO samits]], ik gadu [[Lattelecom Rīgas maratons|Lattelecom Rīgas maratona]] dalībnieki pulcējas, lai izņemtu starta numurus, [[Pasaules koru olimpiāde]]s un [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmu svētku]] dalībnieki raduši vietu atpūtai. Sporta centrā ir sešas sporta zāles, aerobikas zāle, trenažieru zāle, peldbaseins un piebūve ar sporta federāciju biroju telpām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skanste.lv/lv/infrastruktura/sports-un-atputa/olimpiskais-sporta-centrs|title=Olimpiskais sporta centrs|last=|first=|website=www.skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> Elektrum Olimpiskais centrs atklāts 2005. gadā, tā kopējā platība ir 23 924,63 m2, apmeklē vairāk nekā 1,3 miljoni cilvēku gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiskais.lv/lv/aktuali/par-mums/|title=Elektrum Olimpiskais centrs - par mums|website=www.olimpiskais.lv|access-date=2018-06-26|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180624042002/http://www.olimpiskais.lv/lv/aktuali/par-mums/|archivedate=2018-06-24}}</ref> 2017. gadā veikta vērienīga rekonstrukcija un kompleksa modernizācijā investēti 3,2 miljoni eiro, atklājot jauno kompleksu apmeklētājiem 2018. gada sākumā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.db.lv/zinas/foto-rekonstruetais-peldbaseinu-komplekss-elektrum-olimpiskaja-centra-471152|title=FOTO: Rekonstruētais peldbaseinu komplekss Elektrum Olimpiskajā centrā|work=db.lv|access-date=2018-06-26|language=lv}}</ref> '''Futbola skola „METTA”''' Futbola skola METTA dibināta 2006. gadā ar mērķi radīt infrastruktūru un daudzpusīgu futbola vidi, kurā izaug izglītoti profesionāļi. Desmit gadu laikā FS METTA izveidojusi sistēmu, kurā aktīvi darbojas vairāk kā 850 bērni un jaunieši vecumā no 4 līdz 18 gadiem, kā arī pieaugušo komanda «[[FS METTA/Latvijas Universitāte|FK METTA/Latvijas Universitāte]]», kura startē Latvijas futbola augstākajā līgā. [[Rīgas dome]] futbola skolu “METTA” vairākkārtīgi atzinusi kā “Labāko jauniešu sporta organizāciju Rīgā”, kā arī Latvijas Futbola federācija pēdējos trīs gadus “METTu” atzinusi, kā labāko futbola akadēmiju Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/infrastruktura/izglitiba/futbola-skola-metta|title=Futbola skola METTA|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> '''[[Luminor Bank (Latvija)|Luminor]] centrālais birojs''' ''[[Luminor Bank (Latvija)|Luminor]]'' ir mūsdienīgs finanšu pakalpojumu sniedzējs [[Igaunija|Igaunijā]], [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]], kas apvieno zināšanas un izpratni par vietējo tirgu un klientu vajadzībām. Balstīts ilggadējā ''[[Nordea]]'' un ''[[DNB banka|DNB]]'' – divu vadošo Ziemeļvalstu banku – pieredzē, ''Luminor'' ir trešais lielākais finanšu pakalpojumu sniedzējs [[Baltijas valstis|Baltijā]] ar 16% tirgus daļu noguldījumos un 23% – kreditēšanā. Uzsākot savu darbību Baltijā, ''Luminor'' klientu portfeli veido 1,3 miljoni privātpersonas un uzņēmumi, un 3000 darbinieki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.luminor.lv/lv/luminor-stasts|title=Luminor stāsts {{!}} Luminor|last=DNB|website=www.luminor.lv|access-date=2018-06-26|language=lv}}</ref>[[Attēls:Luminor.nakts.jpg|thumb|Luminor naktī]] '''Duntes nami''' Duntes Nami ir mūsdienīga sešstāvu A klases biroju ēka, kas nodota ekspluatācijā 2007. gadā un kurā saimnieko dažādi nomnieki. Projektētājs: [[ARHIS ARHITEKTI]] arhitekta Arņa Kleinberga vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.city24.lv/real-estate-news-story/13793/duntes-nami-sovasar-piedzivo-butiskas-parmainas|title=Duntes Nami šovasar piedzīvo būtiskas pārmaiņas - Nekustamo īpašumu ziņas - City24.lv nekustamo īpašumu sludinājumu portāls|website=City24.lv|access-date=2026-01-02|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/biroji/duntes-nami|title=Duntes Nami|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180630191806/http://skanste.lv/lv/biroji/duntes-nami|archivedate=2018-06-30}}</ref> [[Attēls:Sporta_rezidence_office_LNK_Properties_Skanste.jpg|alt=|left|thumb|Sporta rezidence]][[Attēls:Duntes nami.jpg|thumb|Duntes nami]] '''Sporta rezidence''' A klases divstāvu biroju ēka ar apsargājamu autostāvvietu rekonstruēta 2011. gadā un tajā ierīkotas jaunākās drošības, energotaupības un klimata pārvaldības sistēmas. Ēkai raksturīga lakoniska arhitektūra un augstas kvalitātes apdares materiāli. Sporta rezidencē atradās LNK Centre galvenais birojs, taču pēc holdinga pārcelšanās uz telpām Jāņa Daliņa ielā 15 šobrīd ēka pieejama tirdzniecībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/biroji/sporta-rezidence|title=Sporta rezidence|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> '''[[Skanstes virsotnes]]''' ''Skanstes virsotnes'' ir viens no modernākajiem dzīvojamo ēku projektiem Latvijā. Kompleksu veido kopskaitā četras 24 stāvu augstceltnes. Projektētāji: arhitektu birojs KVA Architects, Somija. Attīstītājs un būvniecības ģenerāluzņēmējs: būvkompānija Merks, Latvija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://merks.lv/projekt/skanstes-virsotnes-4th-house-2/|title=Skanstes virsotnes — Merks|last=OKIA|website=merks.lv|access-date=2018-06-26|language=lv}}</ref>[[Attēls:Skanstes virsotnes.jpg|thumb|Skanstes virsotnes]] '''Skanstes mājas''' ''Skanstes mājas'' ir kvalitatīvu dzīvojamo apartamentu komplekss, kas tapis blakus jaunuzceltajām ''Skanstes virsotnēm.'' To veido trīs atsevišķas ēkas ar dzīvokļiem, kuru platība variē no 50 līdz 150 m². Attīstītājs un būvniecības ģenerāluzņēmējs: būvkompānija ''Merks,'' Latvija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/dzivokli2/skanstes-majas|title=Skanstes mājas|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref>[[Attēls:Skanstes mājas.jpg|thumb|Skanstes mājas]] '''Skanstes parks''' 2015. gadā Skanstes apkaimē tika uzsākta jauna dzīvojamo ēku kompleksa būvniecība. Dzīvojamos namus papildina skaists un apzaļumots parks, kā arī bērnu laukums. ''Skanstes parka'' nami pilnībā pabeigti un nodoti ekspluatācijā 2017. gadā.  Attīstītājs un būvniecības ģenerāluzņēmējs: būvkompānija ''Merks,'' Latvija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/dzivokli2/skanstes-parks|title=Skanstes parks|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref>[[Attēls:Skanstes parks.jpg|thumb|Skanstes parks]] '''LNK Centre''' LNK jeb Latvijas Novitātes Kompleksa A klases biroju ēka ekspluatācijā nodota 2006. gadā. Sākotnēji būvēta un izmantota bankas [[Latvijas Krājbanka]] vajadzībām, taču kopš 2014. gadā ēka pārtapusi ''LNK Centre'' galvenajā birojā. Ēkai ir 8 stāvi. Projektētāji: arhitektu birojs ''Sarma & Norde.'' Būvniecības ģenerāluzņēmējs: ''Merks.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/biroji/lnk-centre|title=LNK Centre|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> [[Attēls:SWH_biroju_centrs.jpg|alt=|left|thumb|SWH Biroju centrs]] '''SWH Biroju centrs''' Tas ir pirmais biroju centrs, kas tika izveidots Skanstē un viens no lielākajiem B klases biroju centriem Rīgā, Skanstes ielā 50, 50a 50b, 50c, 52, 52a, 54 un 54a. Centrā ietilpst 8 ēkas, kurās telpas nomā ap 50 nomnieku. 2019. gadā plānots pabeigt trīs SWH Biroju centra vecāko ēku pārbūvi par B1 klases biroja ēkām. Pēc pārbūves iznomājamo telpu platība sasniegs ap 40 000 m2.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/biroji/biroju-komplekss-skanstes-iela|title=SWH Biroju Centrs Skanstes ielā|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180630002402/http://www.skanste.lv/lv/biroji/biroju-komplekss-skanstes-iela|archivedate=2018-06-30}}</ref> '''Place Eleven''' 14 stāvus augsta A klases biroju ēka, kas tika nodota ekspluatācijā 2016. gada nogalē. Ēkas kopējā platība ir 24 000 m², no kuras iespējams iznomāt 14 500 m².<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/biroji/a-klases-biroju-eka-sporta-iela|title=PLACE ELEVEN|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> Place Eleven ir viens no lielākajiem A klases biroju kompleksiem Rīgā un ir pirmā biroju ēka, kuras projekts ieguvis BREEAM Excellent sertifikātu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.city24.lv/lv/nekustama-ipasuma-zinas/9689/atklata-jauna-a---klases-biroju-eka-place-eleven|title=Atklāta jaunā A - klases biroju ēka Place Eleven|work=City24.Lv|access-date=2018-06-26|language=lv}}</ref> Projekts ir ieguvis 1. vietu nominācijā ''Ilgtspējīgākais projekts Latvijā 2015''. Projekta attīstītājs ir ''HANNER uzņēmumu grupa''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.city24.lv/lv/nekustama-ipasuma-zinas/NEWS_7812/zinams-skanstes-biroju-centra-place-eleven-galvenais-nomnieks|title=Zināms Skanstes biroju centra Place Eleven galvenais nomnieks|work=City24.Lv|access-date=2018-06-26|language=lv}}</ref> '''[[Biroju kvartāls VERDE]]''' VERDE ir zaļākais biroju kvartāls Rīgā, ko attīstījis Lietuvas investīciju pārvaldes uzņēmums “Capitalica Asset Management”. Tas ir vienīgais A-klases biroju komplekss Latvijā, un tā pirmā kārta atklāta 2022. gada vasarā, bet otrā – 2024. gada pavasarī. Patlaban būvniecības procesā ir kvartāla 3. un 4. kārtas. Kompleksā ir 2 biroju ēkas ar iznomājamo platību 30 000 m², bet kopējā platība ar pazemes autostāvvietām ir 45 000 m²). Objekts izstrādāts atbilstoši BREEAM "Excellent" un “nZEB” standartiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skanste.lv/lv/biroji/verde|title=Verde ir zaļākais biroju komplekss Rīgā|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2026-01-02|date=|language=latviešu}}</ref> Komplekss iemieso ilgtspējīgu arhitektūru, ko veidojuši Latvijas arhitekti [[Andris Kronbergs]] un Jānis Zvejnieks ([[ARHIS ARHITEKTI]]), sadarbībā ar AROUND architecture studio, apvienojot A klases energoefektivitāti un gudro ēku pārvaldības risinājumus. VERDE pievienotā vērtība ir bagātīgie apstādījumi – 0. stāva lobijā, 600 m² plašajās terasēs 5. stāvā un iekšpagalmā, kas veidots izteikti zaļš, sekojot „dalītās telpas“ („shared space“) principiem, uzsverot atvērtības, koplietošanas un integritātes nozīmīgumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arhis.lv/lv/projekti/biroju-komplekss-verde|title=Biroju komplekss Verde|last=|first=|website=arhis.lv|access-date=2026-01-02|date=|language=latviešu}}</ref> Ainavu arhitekte [[Linda Zaļā]], ([[Zala Landscape Architects]]) ir VERDE biroju kvartāla ārtelpas labiekārtojuma un daudzveidīgo apstādījumu autore. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://verde.lv/lv/why-us|title=Zaļākais biroju komplekss it visā|last=|first=|website=verde.lv|access-date=2026-01-02|date=|language=latviešu}}</ref> Projekts ir ieguvis 1. vietu nominācijā 'Ilgtspējīgākā ēka – jaunas publiskās būves 2025' konkursā "Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā Baltijā 2025"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/foto-vertigakas-ekas-baltija-523128|title=Vērtīgākās ēkas Baltijā|last=|first=|website=db.lv/|access-date=2025-09-16|date=|language=latviešu}}</ref>. Projekts kļuvis arī par Nacionālās žūrijas laureātu konkursā 'Latvijas Ainavu arhitektūras balva 2025' nominācijā Telpa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.laaab.lv/noskaidroti-latvijas-ainavu-arhitekturas-balvas-2025-uzvaretaji-lielako-atzinibu-gust-uzvaras-parka-revitalizacija/|title=Noskaidroti Latvijas Ainavu arhitektūras balvas 2025 uzvarētāji – lielāko atzinību gūst Uzvaras parka revitalizācija|last=|first=|website=laaab.lv/|access-date=2025-10-12|date=|language=latviešu}}{{Novecojusi saite}}</ref> '''Multifunkcionāls kultūras centrs [[Hanzas perons]]''' [[Attēls:01 Entrance-Hall-South-1350x900.jpg|thumb|[[Hanzas perons]], dienvidu ieeja. Arhitekts: [[Reinis Liepiņš]], [[Sudraba Arhitektūra|Sudraba arhitektūra]]]] Bijušās [[Rīga Preču I|Rīgas preču dzelzceļa stacijas]] noliktavas ēka pārveidota par multifunkcionālu kultūras centru, kuru var izmantot gan kā koncertzāli ar iespēju uzņemt 1000 un vairāk personu, gan kā mākslas un izstāžu galeriju vai korporatīvo pasākumu norises vietu. Šī ir vienīgā vēsturiskā ēka, kas saglabāta finanšu darījumu un atpūtas centra ''New Hanza'' teritorijā. Bijušās Rīgas preču stacijas noliktavas rekonstrukcijas projektu izstrādājis arhitektu birojs [[Sudraba Arhitektūra|Sudraba arhitektūra]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/infrastruktura/kultura-un-izklaide/multifunkcionals-kulturas-centrs|title=Multifunkcionāls kultūras centrs|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180629100019/http://skanste.lv/lv/infrastruktura/kultura-un-izklaide/multifunkcionals-kulturas-centrs|archivedate=2018-06-29}}</ref> Preču stacijas ēka ir viena no nedaudzajām liecībām par bijušās Rīgas preču stacijas mērogu un infrastruktūru. Tā saglabājusies līdz mūsdienām gandrīz neskartā veidā ar skaistām ķieģeļu sienām un koka sijām. Šeit atrodas divi stikloti stacijas peroni ar 1230 m2 lielu zāli dažādu pasākumu rīkošanai. Bija arī paredzēts atjaunot sliežu posmu ar restorānvagonu un lokomotīvi vestibilā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.sudraba-arhitektura.lv/lv/portfolio/hanzas-precu-stacija/|title=RĪGAS PREČU STACIJA - Sudraba Arhitektūra|work=Sudraba Arhitektūra|access-date=2018-06-26|language=lv|archive-date=2018-05-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20180521023229/http://www.sudraba-arhitektura.lv/lv/portfolio/hanzas-precu-stacija/}}</ref> bet tā vietā uzstādīts lokomotīves metāla modelis. "[[Hanzas perons]]" tika atklāts 2019. gada 17. augustā.<ref name=TVNET>{{Tīmekļa atsauce|title=Iepazīstina ar kultūras un izklaides centru "Hanzas Perons"|url=https://www.tvnet.lv/6752526/iepazistina-ar-kulturas-un-izklaides-centru-hanzas-perons|publisher=[[TVNET]]|accessdate=18 August 2019}}</ref> == Skanste nākotnē == === Dzīvojamo ēku projekti === Pašlaik apkaimē pilnībā pabeigti trīs dzīvojamo namu kompleksi – ''Skanstes virsotnes'', ''Skanstes mājas'' un ''Skanstes Parks.''<ref name=":0" /> Turpinot apkaimes attīstību, Skanstē taps virkne kvalitatīvu dzīvojamo apartamentu, kas nodrošinās dzīves vidi daudziem tūkstošiem rīdzinieku. '''KBO dzīvojamo māju komplekss''' Nekustamo īpašumu attīstītājs KBO uzsāka savu darbību Latvijā 2014. gadā, pārstāvot Somijas korporācijas ''Insinōōritoimisto Bertel Ekengren Oy'' nekustamā īpašuma projektus. 2018. gada rudenī plānots uzsākt dzīvojamo ēku kvartāla būvniecību Skanstē. Pirmās kārtas būvniecībā paredzētas trīs deviņstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās tiks izvietoti 306 dzīvokļi. Ēku kopējā platība būs 25 893 kv.m. Dzīvojamo māju teritorija tiks labiekārtota – rotaļu laukumi, autostāvvietas, velo novietnes. Kopumā projektā plānotas 15 dzīvojamās mājas ar 1200 dzīvokļiem, 4000 iedzīvotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/dzivokli2/kbo-dzivojamo-maju-komplekss|title=KBO dzīvojamo māju komplekss|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> === Rīgas darījumu un biznesa centru izveide === '''ELEMENTAL Skanste''' Šajā biznesa centrā ietilps A klases biroju ēkas, kas izstrādātas BIM un saskaņā ar BREEAM standartiem, ir energoefektīvas. Viss komplekss iekļauj piecas biroju ēkas ar aptuveni 55 000 m² kopējo biroju bruto platību. Biroju kompleksā tiks nodrošinātas vietas 2000 automašīnām — 1100 daudzstāvu autostāvvietu ēkā un 900 pazemes autostāvvietā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/komerczinas/vai-tavs-birojs-veicina-tava-uznemuma-panakumus.d?id=49905441|title=Vai tavs birojs veicina tava uzņēmuma panākumus?|work=DELFI|access-date=2018-06-26|date=2018-04-05|last=DELFI|language=lv}}</ref> Pirmajā izstrādes kārtā ir ieplānota divkorpusu torņu tipa 11 stāvu biroju ēka ar vairāk nekā 28 000 m²kopējo bruto platību un stāvvieta 440 automašīnām. Plānots, ka pirmā ēka tiks pabeigta 2020. gadā, otrā ēka 2021. gadā, savukārt kvartālu pilnībā plānots pabeigts 2028. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/biroji/skanstes-biroju-eka|title=Skanstes biznesa centrs|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> '''Darījumu centrs New Hanza teritorijā''' ''New Hanza'' ir jaunattīstāma darījumu un dzīvojamā teritorija, kas atradīsies Skanstes apkaimē starp [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža]], [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas]], [[Skanstes iela (Rīga)|Skanstes]] un Sporta ielām bijušās dzelzceļa preču stacijas vietā. Nākotnē šeit atradīsies A klases birojs, tāpat teritorijā atradīsies multifunkcionālais kultūras centrs ''Hanzas perons''. === [[Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs]] === New Hanza teritorijā iecerēts uzbūvēt [[Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs|Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja]] ēku. Muzejs tiek projektēts saskaņā ar starptautiskā metu konkursa uzvarētāja — arhitektu biroja Adjaye Associates (Lielbritānija) un AB3D (Latvija) skici. Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs iecerēts kā starpreģionālas nozīmes kultūras un mākslas centrs un apmeklētākais mākslas muzejs Baltijā, kura veidotās izstādes tiktu regulāri iekļautas arī citu valstu muzeju programmās. [[ABLV Bank]] likvidācijas dēļ tika apturētas 186,7 miljonu eiro investīcijas "Pillar" grupas attīstības projektos. Lai gan sākotnēji pastāvēja draudi LLMM būvniecībai, Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda (LLMMF) dibinātāji — mecenāti [[Teterevu fonds|Ināra un Boriss Teterevi]], [[Ernests Bernis]] un [[Oļegs Fiļs]] pieņēmuši lēmumu turpināt ieceri par muzeja veidošanu. Līdz ar papildu piešķirtajiem līdzekļiem muzeja fondam būs iespēja pabeigt un saskaņot valsts un pašvaldības institūcijās Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības projektu, sagatavojot to līdz būvniecības uzsākšanas stadijai. Muzeja attīstība šobrīd atrodas pēdējā ēkas projektēšanas posmā, kas tiek veidots saskaņā ar starptautiskā metu konkursa uzvarētāja – arhitektu biroja "Adjaye Associates" (Lielbritānija) un "AB3D" (Latvija) skici. Plānots, ka būvniecības projekts tiks saskaņots 2018. gada laikā.<ref name=":2">{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/bernis-fils-un-teterevi-nolemusi-turpinat-latvijas-laikmetigas-makslas-muzeja-projektu.d?id=50084103|title=Bernis, Fiļs un Teterevi nolēmuši turpināt Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projektu|work=DELFI|access-date=2018-06-26|date=2018-06-01|last=DELFI|language=lv}}</ref> Muzeja ēka plānota turpat 8000 kvadrātmetru apjomā, atbilstot plašajam laikmetīgās mākslas darbu spektram, iekļaujot elastīga plānojuma izstāžu telpu grupas, 200 sēdvietu zāli ar palīgtelpām performanču, koncertu, kino un starpdisciplināru notikumu norisei, kā arī mācību un nodarbību telpas izglītības programmu nodrošināšanai, lasītavu, kafejnīcu, muzeja speciālistu darba telpas un palīgtelpas.<ref name=":2" /> === Rīgas konferenču un koncertu centrs === Rīgas konferenču un koncertu centra būvniecību iecerēts pabeigt līdz 2023. gadam. Tiek plānots, ka centrs katru gadu spēs piesaistīt ap 600 000 apmeklētāju. Centra būvniecība ir iecerēta blakus [[Luminor Bank (Latvija)|Luminor]] ēkai. Projektu plānots īstenot valsts un privātās partnerības ietvarā.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.a4d.lv/lv/raksti/atskats-uz-koncertzales-projektu-diskusiju/|title=Atskats uz koncertzāles projektu diskusiju – A4D|website=www.a4d.lv|access-date=2018-06-26|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20161029034815/http://www.a4d.lv/lv/raksti/atskats-uz-koncertzales-projektu-diskusiju|archivedate=2016-10-29}}</ref> Rīgas konferenču un koncertu centrs apvienos trīs ēkas – mūzikas namu, konferenču centru un viesnīcu, kas veidots pēc Malmö Live projekta parauga.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/infrastruktura/kultura-un-izklaide/rigas-konferencu-un-koncertu-centrs|title=Rīgas konferenču un koncertu centrs|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180627111701/http://skanste.lv/lv/infrastruktura/kultura-un-izklaide/rigas-konferencu-un-koncertu-centrs|archivedate=2018-06-27}}</ref> Konferenču centrā paredzēta arī simfoniskās mūzikas koncertzāle, kas iecerēta kā mājvieta [[Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris|Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.db.lv/ipasums/ieliks-rigu-starptautiska-aprite-457179|title=Ieliks Rīgu starptautiskā apritē|work=db.lv|access-date=2018-06-26|language=lv}}</ref> Nacionāla līmeņa akustiskā koncertzāle un konferenču centrs ir minētas kā prioritātes stratēģiskos valsts un arī [[Rīga]]s pilsētas dokumentos.<ref name=":3" /> === Mākslas un tehnoloģiju Sporta 2 kvartāls === Vairāk nekā 4 hektāru plašo kvartālu klusā centra rajonā 2016. gadā sāka attīstīt industriālo parku attīstītājs NP properties. Tagad teritorija starp Hanzas, Vesetas un Sporta ielā top par apkaimi, kur dzīvot, strādāt un baudīt, radīt un veidot dažādas partnerības. Pirmie pastāvīgie nomnieki - laikmetīgās mākslas centrs ''kim?'' un kopstrādes vieta jaunuzņēmumiem ''TechHub Riga'' - Sporta 2 kvartālā sāka darboties jau 2016. gadā, tagad tiem pievienojušies vairāki citi radošie prāti - kino un reklāmas jomas pārstāvji FonFilms, Karaliskais improvizācijas teātris, vairāki jaunrades, ''start-up'' un modes uzņēmumi u.c.. 2019. gada sākumā kvartālā tiks uzsākti ēku rekonstrukciju un teritorijas labiekārtošanas arbi. Vērienīgo rekonstrukcijas darbu rezultātā tiks radīta pievilcīga vide pilsētas centrā ar teju 20 000 kvadrātmetru plašām telpām. Šobrīd pie projekta realizācijas strādā vairāki partneri: "Diānas Zalānes projektu birojs", arhitektu birojs "OUTOFBOX", ainavu arhitekti Landshape, ainavu projektēšanas darbnīca ALPS un IE.LA inženieri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/infrastruktura/kultura-un-izklaide/sporta2-makslas-un-tehnologiju-kvartals|title=Sporta 2 kvartāls|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180629095851/http://skanste.lv/lv/infrastruktura/kultura-un-izklaide/sporta2-makslas-un-tehnologiju-kvartals|archivedate=2018-06-29}}</ref> === Jaunatnes futbola izglītības centrs METTA === Jaunatnes futbola centru paredzēts izveidot Hanzas stadiona futbola laukuma tribīnēm paredzētajā vietā. Funkcionāli ēkā tiks apvienotas tribīnes ar 1000 skatītāju vietām, plašs ģērbtuvju bloks, fitnesa, fizioterapijas, medicīnas, sportistu izmitināšanas un administrācijas iekštelpas, kā arī kafejnīca. Centra funkcija būs nodrošināt ar visām nepieciešamajām telpām un iekārtām augsta līmeņa jaunos futbolistus, paredzot izglītošanos caur futbola klasēm un funkcionālo ikdienas uzraudzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/infrastruktura/izglitiba/elites-jaunatnes-futbola-izglitibas-centrs|title=Jaunatnes futbola izglītības centrs|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> === Parka izveides projekts === 2010. gada janvārī [[Rīgas dome]] paziņoja par Skanstes revitalizācijas projekta uzsākšanu, kura gaitā bijušo mazdārziņu teritorijā līdz 2022. gada beigām iecerēts izveidot zaļo zonu, kurā atradīsies gan parks, gan lietus ūdens uzkrāšanas un novadīšanas sistēma. Tiks veikta [[Lapeņu iela]]s, [[Jāņa Dikmaņa iela]]s, [[Jāņa Krūmiņa iela]]s un [[Jāņa Daliņa iela (Rīga)|Jāņa Daliņa ielas]] izbūve, iestādīs vairāk nekā 1000 koku, tostarp 56 liela izmēra lapu kokus, 934 skuju kokus, 755 lapu krūms, vairāk nekā 10 000 ziemcietes un citus augus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/skanstes-bijuso-mazdarzinu-teritorija-mitosajiem-ridziniekiem-atrastas-jaunas-majas.a364030/ Skanstes bijušo mazdārziņu teritorijā mītošajiem rīdziniekiem atrastas jaunas mājas] lsm.lv 2020. gada 16. jūnijā</ref> Eiropas Reģionālā attīstības fonda ([[ERAF]]) finansējums ir 7 932 727 eiro, bet valsts budžeta dotācija - 1 155 334 eiro. Kopējās būvniecības izmaksas veidos gandrīz 17 miljonus eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/skanstes-apkaime-veidos-jaunas-ielas-un-publiski-pieejamu-parku.a358556/ Skanstes apkaimē veidos jaunas ielas un publiski pieejamu parku] LSM.lv Ziņu redakcija 2020. gada 5. maijā</ref> === Projektu attēlu galerija === <gallery> New hanza biroju kvartāls.jpg|New Hanza biroju kvartāls Sporta 2 No Hanzas ielas.jpg|Sporta 2 no Hanzas ielas Sporta 2 Centrala maja.jpg|Sporta 2 Centrālā māja LLMM.jpg|Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs (vizualizācija) RKKC.jpg|Rīgas konferenču un koncertu centrs Elemental Skanste 1.jpg|Elemental Skanste 1 Elemental Skanste 2.jpg|Elemental Skanste 2 Elemental Skanste.jpg|Elemental Skanste KBO Lapeņu iela 4.jpg|KBO Lapeņu iela 4 </gallery> == Starptautiskie biznesa pakalpojumu centri == Starptautiskie biznesa pakalpojumu centri (SBPC) ieņem aizvien lielāku lomu [[Centrāleiropa]]s un [[Baltijas valstis|Baltijas]] reģiona ekonomikas izaugsmē. Ar SBPC palīdzību lieli, starptautiski uzņēmumi pilsētās ar konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi un pieejamu darbaspēku izvieto plašu klāstu ar uzņēmējdarbības atbalsta funkcijām – datu apstrāde, uzskaitvedība, grāmatvedība, finanses, loģistika, iepirkumi, cilvēkresursu un klientu apkalpošana.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://abc.lv/raksts/starptautiskajos-biznesa-pakalpojumu-centros-riga-lidz-2023-gadam-plano-radit-10-000-jaunu-darba-vietu|title=Starptautiskajos biznesa pakalpojumu centros Rīgā līdz 2023. gadam plāno radīt 10 000 jaunu darba vietu|work=abc.lv|access-date=2018-06-26|date=2018-04-26|language=lv}}</ref> Skanstē līdz 2024. gadam paredzēts izveidot vairākus biznesa centrus, kuros būs vietas gan daudzām jaunām, gan arī tirgū jau esošajām kompānijām. Pašlaik dažādās attīstības stadijās esošā biroju platība būs 100 000 m2, kas spēs nodrošināt darba vietas vismaz 10 000 cilvēku.<ref name=":4">{{Ziņu atsauce|url=http://financenet.tvnet.lv/viedokli/663523-kapec_nevaram_ignoret_biznesa_pakalpojumu_centru_potencialu|title=Kāpēc nevaram ignorēt biznesa pakalpojumu centru poten... {{!}} TVNET|publisher=|work=TVNET|access-date=2018-06-26|date=|last=|first=|language=latviešu|archive-date=2017-06-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20170611192651/http://financenet.tvnet.lv/viedokli/663523-kapec_nevaram_ignoret_biznesa_pakalpojumu_centru_potencialu}}</ref> Latvijā pašlaik darbojas aptuveni 30 firmu, kas sniedz starptautiskos biznesa pakalpojumus, piemēram, Tele2 Shared Service Center, [[Accenture]], [[Circle K Latvia|Circle K]], Runway, Cabot, Tieto, ATEA, [[Visma Enterprise|VISMA]], Evry un citas.  Šīs kompānijas kopā Rīgā pašlaik nodrošina aptuveni 7000 darba vietu, kas pēc būtības nodarbina tikai aptuveni 1% no galvaspilsētas kopējā iedzīvotāju skaita (gandrīz 700 000 iedzīvotāju).<ref name=":4" /> Salīdzinot Rīgu ar divām [[Polija]]s pilsētām, kurās ir aptuveni tikpat iedzīvotāju kā Rīgā, situācija ir sekojoša: [[Krakova|Krakovā]] (nepilni 760 000 iedzīvotāju) starptautiskos biznesa pakalpojumus sniedz 6,6% pilsētas iedzīvotāju, bet [[Vroclava|Vroclavā]] (mazliet vairāk par 630 000 iedzīvotājiem) – 5,4%. Skaitliskā izteiksmē tie ir 50 300 strādājošo Krakovā, 34 200 – Vroclavā un tikai 7000 – Rīgā.<ref name=":4" /> 26. aprīlī svinīgā pasākumā biznesa centrā Place Eleven tika parakstīts sadarbības memorands par starptautisko biznesa pakalpojumu centru (SBPC) attīstību Rīgā. Šis memorands paredz mērķtiecīgu valsts institūciju, galvaspilsētas un privātā sektora sadarbību SBPC sektora attīstībā, izaugsmē, un jaunu darba vietu izveidē. Sadarbības memorandu parakstīja Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs [[Arvils Ašeradens]], Rīgas Domes priekšsēdētājs [[Nils Ušakovs]], Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols no publiskā sektora puses, un Nacionālās Nekustamo Īpašumu Attīstītāju Alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags, Latvijas Komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa un Ārvalstu Investoru padomes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska no privātā sektora puses.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.colliers.com/lv-lv/latvia/insights/2018_reports_news/2018-05-16_memorandum|title=Paraksta sadarbības memorandu par starptautisko biznesa pakalpojumu centru attīstību Rīgā|website=www.colliers.com|access-date=2018-06-26|archive-date=2019-02-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20190223074207/http://www.colliers.com/lv-lv/latvia/insights/2018_reports_news/2018-05-16_memorandum}}</ref> == Infrastruktūra == === Izglītība === Skanstē vai tiešā tās apkaimes tuvumā ir pieejamas visu līmeņu izglītības iestādes. Tai skaitā arī četri bērnudārzi. '''[[Banku augstskola]]''' ''Eduniversal'' reitingā Banku augstskola ierindojusies starp 1000 labākajām biznesa skolām pasaulē. Augstskola nodrošina spēcīgu teorētisko zināšanu bāzi un piedāvā prakses vietas gan Latvijā, gan ārvalstīs. Pēc augstskolas absolvēšanas studenti iegūst ne vien grādu, bet arī profesionālo kvalifikāciju. Šeit var apgūt pirmā līmeņa, bakalaura un maģistra studiju programmas, kā arī starpaugstskolu doktora programmu ''Biznesa vadība.'' <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/infrastruktura/izglitiba/banku-augstskola|title=Banku augstskola|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> '''[[Rīgas Hanzas vidusskola]]''' Rīgas Hanzas vidusskola ir pirmā skola Rīgā, kuras nosaukumā nebija skolas numura. Skola dibināta 1993. gadā un īsteno gan pamatizglītības programmu, gan vispārējās vidējās izglītības programmas dažādos virzienos. Skola piedāvā arī kultūrizglītības un sporta interešu izglītības iespējas. 2000. gadā skolai piebūvēta Sporta halle ar sporta, aerobikas un trenažieru zālēm. Rīgas Hanzas vidusskolai ir arī savs futbola laukums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rhv.edu.lv/par-skolu/vesture|title=Rīgas Hanzas vidusskolas vēsture|last=|first=|access-date=26.06.2018|date=}}</ref> '''Rīgas Skanstes pirmsskola''' Iestāde īsteno pirmsskolas izglītības programmu un uzņem bērnus no 1,5 gadu vecuma. Mācību valoda – latviešu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/infrastruktura/izglitiba/rigas-49-pirmsskolas-izglitibas-iestade|title=Rīgas 49. pirmsskolas izglītības iestāde|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> Rīgas Skanstes pirmsskola tapusi 2025. gadā, apvienojot Rīgas 49. un 66. pirmsskolas izglītības iestādi. Mācības notiek Grostonas ielā 6 un Vesetas ielā 13. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/jaunums/skanste-bus-jauna-un-moderna-izglitibas-iestade-rigas-skanstes-pirmsskola|title=Skanstē būs jauna un moderna izglītības iestāde - Rīgas Skanstes pirmsskola {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2026-06-21|language=lv}}</ref> '''Rīgas 59. pirmsskolas izglītības iestāde''' Iestāde īsteno vispārējās pirmsskolas izglītības programmu, uzņemot bērnus no 3 gadu vecumu, un mazākumtautību vispārējās pirmsskolas izglītības programmu, uzņemot bērnus no 1,5 gadu vecuma. Mācību valodas – latviešu un mazākumtautību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/infrastruktura/izglitiba/rigas-59-pirmsskolas-izglitibas-iestade|title=Rīgas 59. pirmsskolas izglītības iestāde|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> '''Rīgas 213. pirmsskolas izglītības iestāde''' Iestāde īsteno pirmsskolas izglītības programmu un uzņem bērnus no 1,5 gadu vecuma. Mācību valoda – latviešu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/infrastruktura/izglitiba/rigas-213-pirmsskolas-izglitibas-iestade|title=Rīgas 213. pirmsskolas izglītības iestāde|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> === Tirdzniecības centri === '''RIMI Valdemārs''' RIMI hipermārkets, apavu darbnīca, aptieka, vairāki bankomāti, juvelierizstrādājumi kosmētika un parfimērija, ķīmiskā tīrītava, optikas salons, pasta termināļi, restorāns-picērija, šūšanas darbnīca, zoo preču veikals, ziedu veikals un plaša autostāvvieta veikala klientiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/infrastruktura/iepirksanas/rimi-valdemars|title=RIMI Valdemārs|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> Lielveikals atrodas Kr. Valdemāra ielā 112, Rīgā. Veikala darba laiks no plkst. 8.00 līdz 23.00.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lv/veikali|title=Rimi - Veikali|website=www.rimi.lv|access-date=2018-06-26|language=lv}}</ref> '''RIMI Hipermārkets Pulkvedis''' RIMI hipermārkets, aptieka, atslēgu centrs, vairāki bankomāti, juvelierizstrādājumi, ķīmiskā tīrītava, zoo preču veikals, ziedu veikals, pasta terminālis un plaša autostāvvieta veikala klientiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/infrastruktura/iepirksanas/rimi-hipermarkets-pulkvedis|title=RIMI Hipermārkets Pulkvedis|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> Lielveikals atrodas Pulkveža Brieža ielā 33A, Rīgā. Lielveikala darba laiks no plkst. 8.00 līdz 23.00.<ref name=":5" /> '''Sky&More''' Moderns iepirkšanās centrs, par kura prioritāti izvirzīta kvalitāte. Pārtikas un ikdienas preču veikals Sky, picērija, kafejnīca, optikas salons, grāmatnīca, apģērbu, apavu, aksesuāru, kosmētikas un parfimērijas veikali, interjera preču un mēbeļu salons, bērnu preču veikals un fitnesa centrs, kā arī plaša autostāvvieta veikala klientiem. Iepirkšanās centrs atrodas Duntes ielā 19A, Rīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/infrastruktura/iepirksanas/sky-more|title=Sky&More|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> Iepirkšanās centra darba laiks no plkst. 10.00 līdz 21.00, Sky darba laiks no plkst. 9.00 līdz 22.00. Svētdienās Sky darba laiks līdz plkst. 21.00.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skyandmore.lv/lv/veikali/sky/|title=Pārtikas lielveikals Sky {{!}} Sky & More|website=www.skyandmore.lv|access-date=2018-06-26|archive-date=2020-09-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20200924115527/http://www.skyandmore.lv/lv/veikali/sky/}}</ref>[[Attēls:Sky and more Duntes iela.jpg|thumb|Sky and more Duntes iela]] === Veselības aprūpes iestādes === '''Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests''' ''Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Rīgas reģionālais centrs'' atrodas tieši blakus Skanstes apkaimei, garantējot operatīvu palīdzību neatliekamos gadījumos visu diennakti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/infrastruktura/veselibas-aprupe/neatliekamas-mediciniskas-palidzibas-dienests|title=Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> Neatliekamās medicīnas palīdzības dienesta adrese Duntes iela 8, Rīga, LV-1013.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nmpd.gov.lv/nmpd/NMPD/kontakti/|title=Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests|last=|first=|website=www.nmpd.gov.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> '''ORTO klīnika''' Baltijā vienīgais privātais traumatoloģijas-ortopēdijas, mugurkaula ārstēšanas un reimatoloģijas centrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/infrastruktura/veselibas-aprupe/premium-medical|title=ORTO klīnika|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> Orto klīnikas atrašanās vieta Bukultu iela 1a, Rīga.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.orto.lv/lv/kontakti|title=Kontakti {{!}} Orto.lv|website=www.orto.lv|access-date=2018-06-26|language=lv|archive-date=2018-07-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20180704115135/http://www.orto.lv/lv/kontakti}}</ref> '''Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca''' ''Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca'' veselības aprūpi muskuloskeletāro traumu un slimību gadījumos. Traumpunktā – uzņemšanas nodaļā 24 stundas diennaktī dežūrē traumatologi ortopēdi, anesteziologi, reanimatologi un citi speciālisti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/infrastruktura/veselibas-aprupe/traumatologijas-un-ortopedijas-slimnica|title=Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas adrese Duntes iela 22, Rīga.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tos.lv/lv/kontakti|title=Kontakti|last=|first=|website=www.tos.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> [[Attēls:VC4_dermatologijas_klinika_skanste.jpg|alt=|thumb|Veselības Centrs 4 Dermatoloģijas klīnika]] '''Veselības Centrs 4 Dermatoloģijas klīnika''' Lielākā šāda veida klīnika Latvijā, kas nodrošina dažādu ārstu-speciālistu konsultācijas un pakalpojumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/infrastruktura/veselibas-aprupe/vc4-dermatologijas-klinika|title=VC4 Dermatoloģijas klīnika|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu}}</ref> Centra adrese Skanstes ielā 50, 3.stāvs, Rīga.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vc4.lv/pub/kontakti|title=Veselibas centrs 4 - Kontakti|website=vc4.lv|access-date=2018-06-26|archive-date=2017-07-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20170710045020/https://vc4.lv/pub/kontakti}}</ref> '''Daudzfunkcionāls medicīnas centrs''' 2019. gadā Skanstes apkaimē tiks uzsākta lielākās daudzfunkcionālās privātās medicīnas klīnikas Latvijā būvniecība. Šeit tiks piedāvāts pilns pakalpojumu klāsts, labākie vietējie un ārvalstu ārsti un mūsdienīgākās medicīniskās iekārtas. To vidū tiks nodrošināts arī Latvijā vienīgais Da Vinci robots, ar kura palīdzību iespējams veikt vissarežģītākās operācijas. Jaunajā klīnikā strādās aptuveni 200 ārsti, kopumā būs 700 darba vietas.[[Attēls:Medicīnas centrs.jpg|thumb|Medicīnas centrs (projekts)]] Turklāt medicīnas centrā būs arī Latvijā pirmais privātais dzemdību nams. Klīnika ļaus pacientiem atrisināt visas medicīniskās problēmas zem viena jumta, izmantojot efektīvākos risinājumus diagnostikai, ārstēšanai un rehabilitācijas procesam. Prognozē, ka jaunajā slimnīcā gada laikā tiks pieņemtas aptuveni 1000 dzemdības, veiktas līdz 7000 operācijas un 1200 mākslīgās apaugļošanas procedūras. Medicīnas centra ēka tiek būvēta tieši daudzfunkcionālas medicīnas iestādes vajadzībām un tās izveidē tiks investēti 36 milj. EUR, provizoriski to apmeklēs ap 250 000 cilvēku gadā, un klīniku plānots īstenot līdz 2020. gada sākumam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.db.lv/zinas/privatas-klinikas-izveide-investes-36-miljonus-eiro-470500|title=Privātās klīnikas izveidē investēs 36 miljonus eiro|work=db.lv|access-date=2018-06-26|language=lv}}</ref> === Transports === '''Sabiedriskā transporta pieejamība''' * Caur vai gar Skanstes apkaimi ved vairāki sabiedriskā transporta maršruti. Pa [[Ganību dambis|Ganību dambi]] kursē 5. un 9. tramvajs, virzienā no [[Sarkandaugava]]s uz centru ved 3. trolejbuss. Rajonā atrodas arī 2., 11., 24. un 49. autobusa pieturas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/|title=Rīgas satiksme|last=www.cubesystems.lv|first=Cube Systems /|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2018-06-26|language=lv|archive-date=2012-02-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/}}</ref> * Nākotnē paredzēta transporta infrastruktūras uzlabošana Skanstes ielā, tās maršrutā ierīkojot jaunu tramvaja līniju. Tramvaja līnija savienos Skanstes apkaimi ar Rīgas Centrālo staciju, kur atradīsies topošās starptautiskās dzelzceļa līnijas ''[[Rail Baltica]]'' pieturvieta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/latvija/riga/183998-cauri-lielajiem-kapiem-tramvajs.htm|title=Cauri Lielajiem kapiem – tramvajs?|website=nra.lv|access-date=2018-06-26|language=lv}}</ref> '''Veloceliņu pieejamība''' * [[Veloceliņš Centrs-Mežaparks|Veloceliņš Centrs–Mežaparks]] atklāts 2007. gadā. Tas sākas Skanstes un Hanzas ielu krustojumā, ved gar Skanstes un pēc tam gar Gaujas ielu, pie Brasas stacijas šķērso dzelzceļu un tālāk gar Ķīšezera ielu un Kokneses prospektu aizved līdz Meža prospektam. [[Veloceļš|Veloceliņa]] kopējais garums ir 6,6 kilometri, un tas ļauj no galvaspilsētas centra nokļūt līdz Mežaparkam 25 minūtēs. Veloceliņam izbūvēts 5 km garš turpinājums maršrutā [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]–[[Vecmīlgrāvis]], kuru nākotnē plānots pagarināt līdz pat [[Vecāķi]]em.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rdsd.lv/velosatiksme-riga/velosatiksme-riga|title=RDSD - Velosatiksme Rīgā|website=www.rdsd.lv|access-date=2018-06-26|language=lv|archive-date=2018-06-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20180624233137/http://www.rdsd.lv/velosatiksme-riga/velosatiksme-riga}}</ref> '''Stāvlaukumi''' *'''EuroPark autostāvvieta Grostonas 1.''' Īstermiņa priekšapmaksas autostāvvieta ''EuroPark'' atrodas pie bijušā lielveikala Prisma. Pirmo stundu autostāvvietu iespējams izmantot bez maksas. Autostāvvietas darba laiks: 8.00–23.00.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europark.lv/#SelfService.Lot.popInfoBox/228|title=Europark|website=www.europark.lv|access-date=2018-06-26}}</ref> *'''Pillar autostāvvieta.''' Pillar autostāvvieta ir lielākā maksas stāvvieta Skanstes apkaimē. Tajā vienlaikus iespējams novietot vairāk nekā 400 automašīnu. Šeit automašīnas var novietot gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, iegādājoties abonementu. Stāvvieta un tās piebraucamie ceļi ir asfaltēti, teritorija ir iežogota, apgaismota un tajā tiek veikta videonovērošana. Ziemā stāvvietā tiek notīrīts sniegs. Autostāvvietas darba laiks: katru dienu 00.00–24.00.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skanste.lv/lv/infrastruktura/transports/pillar-autostavvieta|title=Pillar autostāvvieta|last=|first=|website=skanste.lv|access-date=2018-06-26|date=|language=latviešu|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180916164813/http://skanste.lv/lv/infrastruktura/transports/pillar-autostavvieta|archivedate=2018-09-16}}</ref> *'''EuroPark autostāvvieta Jāņa Dikmaņa ielā.''' Plašajā un drošajā ''EuroPark'' stāvvietā automašīnu iespējams novietot gan īstermiņā (veicot priekšapmaksu), gan ilgtermiņā (iegādājoties abonementu). Autostāvvietas darba laiks: katru dienu 00.00–24.00.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europark.lv/#SelfService.Lot.popInfoBox/254|title=Europark|website=www.europark.lv|access-date=2018-06-26}}</ref> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] * [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas klimats]] == Piezīmes un atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == * [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. * [http://www.citariga.lv/lat/skanste/ Skanste portālā Cita Rīga]. * [http://www.skanste.lv/ Kompānijas Merks Skanstes attīstības portāls]. {{Rīgas pilsētas daļas}} [[Kategorija:Skanste| ]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] 1foquguz2e3f5tvey1bv9f0yjbspghk 0 90777 4519429 4227382 2026-09-09T03:25:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519429 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2009. līdz 2021. gadam|esošo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Rēzeknes novads}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Rēzeknes novads | karte = Rēzeknes novada karte (2009).png | karte2 = Rēzeknes novads Map.png | ģerboņa_attēls = Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg | ģerboņa_nosaukums = Rēzeknes novada ģerbonis | karoga_attēls = Flag of Rēzeknes novads.svg | karoga_nosaukums = Rēzeknes novada karogs | centrs = Rēzekne | platība = 2 524,1 | platības_atsauce = <ref name="nosaukums-2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc |title=Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija |access-date={{dat|2009|09|05||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|26||bez}} |archive-url=https://www.webcitation.org/67CSnViHZ?url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc }}</ref> | iedzīvotāji = 26173<ref>{{pmlp2020}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2020 | blīvums = {{#expr: 26173 / 2524.1 round 1}} | izveidots = 2009 | likvidēts = 2021 | mērs = | mērs_gads = | mērs_partija = | teritorijas = {{collapsible list|title=25 pagasti|[[Audriņu pagasts]] <br> [[Bērzgales pagasts]] <br> [[Čornajas pagasts]] <br> [[Dricānu pagasts]] <br> [[Feimaņu pagasts]] <br> [[Gaigalavas pagasts]] <br> [[Griškānu pagasts]] <br> [[Ilzeskalna pagasts]] <br> [[Kantinieku pagasts]] <br> [[Kaunatas pagasts]] <br> [[Lendžu pagasts]] <br> [[Lūznavas pagasts]] <br> [[Mākoņkalna pagasts]] <br> [[Maltas pagasts]] <br> [[Nagļu pagasts]] <br> [[Nautrēnu pagasts]] <br> [[Ozolaines pagasts]] <br> [[Ozolmuižas pagasts]] <br> [[Pušas pagasts]] <br> [[Rikavas pagasts]] <br> [[Sakstagala pagasts]] <br> [[Silmalas pagasts]] <br> [[Stoļerovas pagasts]] <br> [[Strūžānu pagasts]] <br> [[Vērēmu pagasts]]}} | pakalpojumu_centri = {{collapsible list|title=25 centri|[[Audriņi]] <br> [[Bekši]] <br> [[Bērzgale]] <br> [[Čornaja]] <br> [[Dricāni]] <br> [[Feimaņi]] <br> [[Gaigalava]] <br> [[Gornica]] <br> [[Ilzeskalns]] <br> [[Kaunata]] <br> [[Lendži]] <br> [[Liuža]] <br> [[Lūznava]] <br> [[Ļipuški]] <br> [[Malta (Maltas pagasts)|Malta]] <br> [[Nagļi]] <br> [[Ozolmuiža (Ozolmuižas pagasts)|Ozolmuiža]] <br> [[Puša]] <br> [[Rikava]] <br> [[Rogovka]] <br> [[Sakstagals]] <br> [[Sondori]] <br> [[Sprūževa]] <br> [[Stoļerova]] <br> [[Strūžāni]]}} | mājaslapa = www.rezeknesnovads.lv }} '''Rēzeknes novads''' bija pašvaldība [[Latgale]]s vidū un pēc teritorijas platības lielākais Latvijas novads, aizņemot 2 524,1 km². Iedzīvotāju skaits 2010. gadā pārsniedza 31 tūkstoti. Pēc iedzīvotāju skaita tas bija lielākais novads Latvijā, kurā nav nevienas pilsētas. Novadu veidoja 25 bijušā [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes rajona]] pašvaldības ([[pagasts|pagasti]]). Novada administratīvais centrs atradās [[Rēzekne|Rēzeknes pilsētā]], kas neietilpa novadā. Rēzeknes novads robežojās ar Kārsavas, Ciblas un Ludzas novadiem austrumos un ziemeļaustrumos, Dagdas un Aglonas novadiem dienvidos, Riebiņu, Viļānu un Madonas novadiem rietumos un ziemeļos esošo Balvu novadu. Pēc 2021. gada Administratīvi teritoriālās reformas novadā iekļauts Audriņu pagasts, Bērzgales pagasts, Čornajas pagasts, Dricānu pagasts, Feimaņu pagasts, Gaigalavas pagasts, Griškānu pagasts, Ilzeskalna pagasts, Kantinieku pagasts, Kaunatas pagasts, Lendžu pagasts, Lūznavas pagasts, Mākoņkalna pagasts, Maltas pagasts, Nagļu pagasts, Nautrēnu pagasts, Ozolaines pagasts, Ozolmuižas pagasts, Pušas pagasts, Rikavas pagasts, Sakstagala pagasts, Silmalas pagasts, Stoļerovas pagasts, Stružānu pagasts, Vērēmu pagasts, Dekšāres pagasts, Sokolku pagasts, Viļānu pagasts un Viļānu pilsēta.<ref>https://www.tvnet.lv/7002404/valsts-prezidents-izsludina-administrativi-teritorialas-reformas-likumu?utm_source=twitter.com&utm_medium=social&utm_campaign=cms_share</ref> == Daba == === Reljefs === Rēzeknes novada lielākā daļa atrodas [[Latgales augstiene|Latgales augstienē]], tās ziemeļu un ziemeļrietumu nogāzē. Novada rietumdaļa atrodas [[Vidusdaugavas zemiene|Vidusdaugavas zemienē]] un [[Lubāna līdzenums|Lubāna līdzenumā]], bet ziemeļu daļa nedaudz iesniedzas [[Adzeles pacēlums|Adzeles pacēlumā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/2/1/168|title=Latgales sirdskambaris|accessdate={{dat|2010|7|8||bez}}|publisher=Rēzeknes novada informatīvais portāls|archive-date={{dat|2010|07|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20100715162750/http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/2/1/168}}</ref> === Ģeomorfoloģija === [[Attēls:Mākoņkalns 1999-08-17.jpg|thumb| [[Mākoņkalns]].]] * Pašreizējā reljefa lielformas, tāpat kā pārējā Latvijā veidojušās [[Ledus laikmets|pēdējā apledojuma]] laikā, ledājam atkāpjoties. [[Kvartārs|Kvartāra nogulumu sega]]s biezums ir atšķirīgs. Novada ziemeļu un ziemeļrietumu daļā, kuras absolūtais augstums ir no 90 līdz 125 m vjl. un pārsvarā ir zemieņu teritorijas ar plašiem līdzenumiem, kvartāra nogulumu segas biezums svārstās no 5 līdz 20 m. [[Burzavas pauguraine|Burzavas paugurainē]], kur reljefs ir pauguraināks un absolūtais augstums ir 125—214 m vjl., nogulumu segas biezums arī ir krietni biezāks, vidēji 40—80 m. Tālāk uz dienvidiem nogulumu segas biezums ir tikai lielāks, dažviet (tuvāk Dagdas un Aglonas novadu robežām) pārsniedzot 90 m biezumu. [[Lielais Liepukalns]] atrodas tur, kur kvartāra nogulumu segas biezums ir vislielākais, vidēji līdz pat 120 m. * Novada augstākais kalns ir Lielais Liepukalns, kas atrodas Rāznas Nacionālā parka teritorijā, administratīvi Kaunatas pagastā, tas ir arī Latgales augstienes augstākā virsotne un trešais augstākais kalns Latvijā. Tā augstums virs jūras līmeņa ir 289,8 m. * Kvartāra virsas uzbūvi Lubānas līdzenuma apkārtnē veido ezera nogulumi, novada ziemeļu daļā plašas teritorijas aizņem purvu nogulumi, bet centrālo un dienvidu daļu klāj galvenokārt glaciālie nogulumi — morēnas mālsmilts un smilšmāls. Plašas teritorijas [[Maltas pazeminājums|Maltas pazeminājumā]], arī netālu no Sakstagala un Rēzeknes upes vidusposmam tuvējās teritorijas klāj fluvioglaciālie nogulumi — smiltis, grants un oļi. * Rēzeknes novadā [[pleistocēns|pleistocēna]] nogulumu nozīmīgākie griezumi ar radioaktīvā oglekļa (¹⁴C) datējumiem augu atliekās veikti [[Burzava]]s apkārtnē. To ¹⁴C vecums bija no 7 945 ± 200 līdz 12 970 ± 120 gadiem. Tas norāda, ka atrasto augu makroatliekas varēja būt no pleistocēna Alleroda, Vidējā vai Vēlā driassa klimata perioda līdz pat [[holocēns|holocēna]] Boreālajam vai Atlantiskajam periodam. Datējot laukšpatu no smilts nogulumiem, [[Adamova (Vērēmu pagasts)|Adamova]]s apkārtnē šo minerālu TL vecums bija 161 550 gadu (Tln 161,55 Tln--TLTL--48). [[Attēls:Lubāns-See (Lettland).jpg|thumb|Lubāna ezers]] === Hidrogrāfija === Novadā atrodas divi lielākie Latvijas ezeri – [[Lubāns]] un [[Rāznas ezers]], kas ir arī zivsaimnieciski nozīmīgākie ezeri valstī. Rāznas ezera virsmas platība ir 57,6km², bet Lubāna ezera platība 80,7km². Gar novada ziemeļu robežu tek [[Iča]]s upe, kas iztek no Burzavas pauguraines, bet ietek Aiviekstē, kura pēc tam — Lubānā. Rēzeknes novada garākā upe ir [[Rēzekne (upe)|Rēzekne]]. Tās iztek no Rāznas ezera un ietek Lubānas ezerā. Kopējais upes garums ir 116 km, bet kritums 71 m. Otra garākā upe ir Rēzeknes kreisā krasta pieteka [[Malta (upe)|Malta]]. Tās garums ir 105 km, bet kritums vēl lielāks nekā Rēzeknei — 97 m. === Flora un fauna === 813 kvadrātkilometru platībā ap Lubānu plešas Lubāna mitrājs, kas bioloģiskās daudzveidības ziņā ir unikāla vieta ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā mērogā. Lubānas klānos no putnu novērošanas torņiem te var novērot 224 putnu sugas, no kurām 44 ierakstītas Latvijas Sarkanajā grāmatā. ==== Rāznas Nacionālais parks ==== Rēzeknes novadā atrodas jaunākais un otrs lielākais no četriem Latvijas Nacionālajiem parkiem — [[Rāznas Nacionālais parks]]. Kopējā parka platība ir 59615 ha un stiepjas ārpus novada robežām. Rēzeknes novadā tas aizņem Mākoņkalna, Čornajas, Kaunatas un Lūznavas pagastu teritorijas un ir klasificējams arī kā [[Natura 2000]] teritorija. Te konstatēti 14 ES Biotopu direktīvas 1.pielikuma biotopi. Rāznas Nacionālā parka teritorijā esošie kultūrvēsturiskie pieminekļi<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rezeknesnovads.lv|title=Latgales sirdskambaris|accessdate={{dat|2010|7|8||bez}}|publisher=Rēzeknes novada informatīvais portāls}}</ref>: * Melnā Dugstigala katoļu baznīca * Vagaļu senkapi * Asticu viduslaiku kapsēta * Višķeru senkapu zvanu tornis un vārti * Zosnas muižas pārvaldnieka māja * Parks Zosnas muižā * Zundu senkapi * Dvarču senkapi * Lipušku vectīcibnieku kopienas lūgšanu nams * Kaunatas katoļu baznīca * Ubagovas Velna akmens — kulta vieta == Vēsture == [[Attēls:Padebesu kalns.PNG|260px|thumbnail|right|Padebešu kalna (tag. Mākoņkalns) ainava Rēzeknes apriņķī. 1935. gads.]] Apgabals ar [[Rēzekne|Rēzekni]] kā administratīvo centru ir pastāvējis jau kopš 1285. gada. Ietilpstot dažādu valstu sastāvā, tā nosaukums ir mainījies. Vispirms [[Rēzeknes fogteja]], tad [[Rēzeknes trakts]], [[Rēzeknes apriņķis]], [[Rēzeknes rajons]] un Rēzeknes novads. Aizņemtās teritorijas un iedzīvotāju skaita ziņā vislīdzīgākie ir bijušais rajons un pašreizējais novads. Platības un iedzīvotāju skaita ziņā toreizējais [[Rēzeknes apriņķis]] bija viens no lielākajiem apriņķiem Latvijā. Piemēram, 1938. gadā Rēzeknes apriņķī bija 158 183 iedzīvotāji un tas bija trešais lielākais pēc Rīgas un Daugavpils apriņķiem. Jāņem vērā, ka tajā laikā arī apriņķa platība — 4253 km² bija krietni lielāka par vēlākā rajona un pašreizējā novada platību.<ref>Turlajs J. 2005. "Latvijas vēstures atlants". Jāņa sēta. Rīga.</ref> Skatīt administratīvi teritoriālās vienības, kurām administratīvais centrs bija Rēzekne. {| class="wikitable" |- ! !! teritoriālā vienība !! izveidots <br>(gads) !! likvidēts <br>(gads) !! platība <br>(km²) !! iedzīvotāju skaits |- | [[Attēls:Baltic coat of arms.svg|20px|frameless|center]] || [[Rēzeknes fogteja]] || 1285. || 1558. || - || - |- | [[Attēls:POL Inflanty IRP COA.svg|20px|frameless|center]] || [[Rēzeknes trakts]] || 1692. || 1772. || - || - |- | [[Attēls:Rēzeknes apriņķis COA.gif|20px|frameless|center]] || [[Rēzeknes apriņķis]] || 1772. || 1949. || 4 253,1⁽¹⁹²⁵⁾ || 136 445 ⁽¹⁸⁹⁷⁾ |- | [[Attēls:Rēzeknes rajons COA.png|20px|frameless|center]] || [[Rēzeknes rajons]] || 1949. || 2009. || 2 809⁽²⁰⁰⁹⁾ || 41 662⁽²⁰⁰⁵⁾ |- | [[Attēls:Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg|20px|frameless|center]] || [[Rēzeknes novads]] || 2008. || pastāv || 2 524,1 || 31 602⁽²⁰¹⁰⁾ |} Rēzeknes novads tika izveidots pēc 2008. gadā izdotā Administratīvi teritoriālās reformas likuma, likvidējot Rēzeknes rajonu. Atšķirībā no Rēzeknes rajona, novadā neietilpst [[Viļāni|Viļānu]] pilsēta ar [[Dekšāru pagasts|Dekšāru]], [[Sokolku pagasts|Sokolku]] un [[Viļānu pagasts|Viļānu]] pagastiem. 2021. gadā Rēzeknes novadam pievienoja [[Viļānu novads|Viļānu novadu]]. == Teritoriālais iedalījums == [[Attēls: Rozentovas katoļu baznīca.jpg|thumb|right|300px|Rozentovas Romas katoļu baznīca]] Rēzeknes novads sastāv no 25 pagastiem. Platības ziņā lielākais ir Silmalas pagasts (195 km²), bet mazākais — Strūžānu pagasts (38 km²). Novadam ir cieša saikne ar [[Rēzekne|Rēzeknes pilsētu]], jo tā atrodas novada centrā, bet reizē ir ārpus tā administratīvajām robežām un ģeogrāfiski to var raksturot kā [[anklāvs|anklāva tipa]] teritoriju. Salīdzinot ar citiem Latvijas novadiem, Rēzeknes novadā ir lielākais ciemu skaits Latvijā, no kuriem daudzi ir skrajciemi, jeb t.s. sādžas, kuru kopējais skaits novadā ir vairāk nekā 900. Arī vidējciemu skaits novadā ir vislielākais starp visiem Latvijas novadiem (aptuveni 50).<ref>map.lgia.gov.lv/file.php?id=218</ref> Iedzīvotāju skaita ziņā lielākais pagasts ar 3234 iedzīvotājiem ir [[Maltas pagasts]]. Tas ir arī viens no mazākajiem pagastiem, 89,8 km². Līdz ar to iedzīvotāju blīvums uz 1km² ir diezgan augsts (36 iedz./km²), salīdzinot ar vidējo iedzīvotāju blīvumu novadā. Pagasta administratīvais centrs ir Malta. 1930. gados tas bija lielākais ciems [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķī]]. Tajā atrodas 1780. gadā celtā Rozentovas (Maltas) Sv. Krusta Pagodināšanas Romas katoļu baznīca. Tā ir koka celtne ar vienu torni, kas vairākas reizes tikusi pārbūvēta, to pagarinot, lai pielāgotu pieaugošās draudzes vajadzībām. Pēc iedzīvotāju skaita otrs lielākais ir [[Ozolaines pagasts]] (2025 iedzīvotāji). Tā platība ir 80,4 km² un pagasta centrs Bekši. Trešais lielākais pagasts novadā ir [[Griškānu pagasts]] ar 2006 iedzīvotājiem 76,8 km² lielā teritorijā. Griškānu pagasta teritorija ietilpst Rēzeknes speciālās ekonomiskās zona teritorijā (81, 7 ha). Šajā teritorijā darbojošies uzņēmumi var iegūt Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas uzņēmuma statusu un saņemt nodokļu atlaides. <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.griskani.lv/ |title=Griškānu pagasts {{!}} Griškānu pagasts<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date={{dat|2012|05|02||bez}} |archive-date={{dat|2010|11|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20101125090754/http://www.griskani.lv/ }}</ref> Tā kā pagasts robežojas ar Rēzeknes pilsētu, tā teritorijā atrodas vairāki ar pilsētu saistīti uzņēmumi. {| class="wikitable sortable" |- ! !! pagasta nosaukums !! iedz. sk. pagastā !! centrs !! iedz. sk. centrā |- | 1 || [[Audriņu pagasts]] || 1233 || [[Audriņi]] || 519 |- | 2 || [[Bērzgales pagasts]] || 695 || [[Bērzgale]] || 325 |- | 3 || [[Čornajas pagasts]]|| 1418 || [[Čornaja]] || 337 |- | 4 || [[Dricānu pagasts]] || 1091 || [[Dricāni]] || 429 |- | 5 || [[Feimaņu pagasts]] || 966 || [[Feimaņi]] || 388 |- | 6 || [[Gaigalavas pagasts]] || 1048 || [[Gaigalava]] || 277 |- | 7 || [[Griškānu pagasts]] || 2006 || [[Sprūževa]] || 442 |- | 8 || [[Ilzeskalna pagasts]] || 869 || [[Ilzeskalns]] || 361 |- | 9 || [[Kantinieku pagasts]] || 578 || [[Liuža]] || 332 |- | [[Attēls:Kaunatas pagasts.png|20px|frameless|center]] || [[Kaunatas pagasts]]|| 1333 || [[Kaunata]] || 562 |- | 11 || [[Lendžu pagasts]] || 789 || [[Lendži]] || 257 |- | 12 || [[Lūznavas pagasts]] || 1105 || [[Lūznava]] || 434 |- | [[Attēls:Maltas pagasts.png|20px|frameless|center]] || [[Maltas pagasts]] || 3234 || [[Malta (Maltas pagasts)|Malta]] || 2 811 |- | 14 || [[Mākoņkalna pagasts]] || 719 || [[Lipuški]] || 200? |- | 15 || [[Nagļu pagasts]] || 566 || [[Nagļi]] || 396 |- | 16 || [[Ozolaines pagasts]] || 2025 || [[Bekši]] || 398 |- | 17 || [[Ozolmuižas pagasts]] || 1063 || [[Ozolmuiža (Ozolmuižas pagasts)|Ozolmuiža]] || 317 |- | 18 || [[Pušas pagasts]] || 497 || [[Puša]] || 239 |- | 19 || [[Rikavas pagasts]] || 879 || [[Rikava]] || 432 |- | 20 || [[Nautrēnu pagasts]] || 1310 || [[Rogovka]] || 330 |- | 21 || [[Sakstagala pagasts]] || 1571 || [[Sakstagals]] || 262 |- | 22 || [[Silmalas pagasts]] || 3148 || [[Gornica]] || 335 |- | 23 || [[Stoļerovas pagasts]] || 745 || [[Stoļerova]] || 465 |- | 24 || [[Strūžānu pagasts]] || 941 || [[Strūžāni]] || 895 |- | 25 || [[Vērēmu pagasts]] || 1768 || [[Sondori]] || 521 |} ^{iedzīvotāju skaits dots par 2008-2011. gada datiem.} == Apdzīvotās vietas == {{Nepilnīga nodaļa}} == Iedzīvotāji == {{Rēzeknes novada apdzīvojums}} * Iedzīvotāju skaita un dzimumu sadalījuma izmaiņas Rēzeknes novadā no 2009. līdz 2017. gadam: {| class="wikitable" |- ! !! 2009. !! 2010. !! 2011.<ref name="nosaukums-1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://data.csb.gov.lv/|title=Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc dzimuma|year=2011|publisher=csb|accessdate=2. maijā 2012|archive-date={{dat|2012|04|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120417193450/http://data.csb.gov.lv/}}</ref> !! 2017. |- | kopskaits || 32 116 || 31 832 || 31 331 || 27 848<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/010717/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits.pdf Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2017] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171013100622/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/010717/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits.pdf |date=13.10.2017 }} no pmlp.gov.lv</ref> |- | vīrieši || 15 765 || 15 676 || 15 412 || 13 990<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/010717/ISPD_Pasvaldibas_dzimumi.pdf Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2017] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171209051859/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/010717/ISPD_Pasvaldibas_dzimumi.pdf |date=09.12.2017 }} no pmlp.gov.lv</ref> |- | sievietes || 16 351 || 16 156 || 15 919 || 13 858 |} === Etniskais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Rēzeknes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2019. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/backup/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.01.2019. |access-date=18.02.2019 |archive-date=05.06.2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200605191148/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/backup/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (15 676) |green|58.5}} {{bar percent|[[Latvijas krievi|Krievi]] (9 543) |red|35.6}} {{bar percent|[[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] (319) |violet|1.2}} {{bar percent|[[Latvijas poļi|Poļi]] (316) |black|1.2}} {{bar percent|Cita tautība (518) |purple|1.9}} {{bar percent|Nav izvēlēta (439) |orange|1.6}} }} {{-}} == Pašvaldība == === Dome === Novada dome sastāv no 17 deputātiem. Sākotnēji ievēlot, tie pārstāvēja 3 politiskās partijas un apvienības, taču pēc [[Jaunais laiks|Jaunā Laika]], [[Pilsoniskā savienība|Pilsoniskā Savienības]] un [[Tautas partija]]s likvidēšanās, palika tika divas — [[Saskaņas Centrs]] un [[Zaļo un Zemnieku Savienība]]. ==== 2009. gada Rēzeknes novada domes vēlēšanas ==== {{Pamatraksts|2009. gada Rēzeknes novada domes vēlēšanas}} [[2009. gads|2009]]. gada Rēzeknes novada domes vēlēšanās Rēzeknes novada domē tika ievēlēti 17 deputāti. Rēzeknes novads tika izveidots [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālajā reformā]], tāpēc šī novada domes vēlēšanas notika pirmoreiz. Vēlēšanās visvairāk balsu ieguva [[Saskaņas centrs]] (35,21%), bet kopā novada domē iekļuva 3 no 9 sarakstiem. 2017. gada pašvaldību vēlēšanās [[Saskaņa]] ieguva 6 no 17 deputātu vietām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv|title=Centrālā vēlēšanu komisija|last=|first=|access-date=18.12.2017|date=}}</ref> 2017. gada 26. jūnijā par Rēzeknes novada domes priekšsēdētāju vienbalsīgi atkārtoti tika ievēlēts [[Latgales partija]]s, [[Vienotība]], [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] kopīgā saraksta līderis [[Monvīds Švarcs]], Elvīrai Pizānei no [[Saskaņa]]s saglabājot vietnieces amatu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://lpr.gov.lv/lv/2017/pasvaldibu-vaditaji/#.Wjb1n99l-pc|title=Ievēlēti visu Latgales reģiona pašvaldību priekšsēdētāji|work=Latgales plānošanas reģions|access-date=2017-12-17|language=lv}}</ref> == Tautsaimniecība == === Rūpniecība un ražošana === [[Attēls:RSEZ SIA Verems.jpg|thumb|200px|SIA [[Verems]] ražotne]] Vairums ražošanas uzņēmumu atrodas [[RSEZ]] teritorijā (ārpus Rēzeknes pilsētas robežām). * [[RSEZ]] SIA [[Verems]] Novada teritorijā lielākais rūpniecības uzņēmums ir [[Latvijas finieris|Latvijas finiera]] meitas komercsadarbība RSEZ SIA "Verems". Tas atrodas Verēmu pagasta Lejas Ančupānos, netālo no Rēzeknes apvedceļa gandrīz pie pilsētas administratīvās robežas. Tajā strādā 536 darbinieki. Uzņēmums ir specializējies kokapstrādē, mežizstrādē, kokmateriālu iepirkšanā un vairumtirdzniecībā un ražo lielfoprmāta bērza saplākšņus. Citi uzņēmumi Rēzeknes novadā: * SIA [[LEAX Rēzekne]] [[RSEZ]] Atrodas [[Ozolainas pagasts|Ozolaines pagasta]] [[Tēviņi|Tēviņos]] Pārstāv vienu no LEAX Group metālapstrādes uzņēmumiem Latvijā un Zviedrijā. Nodarbojas ar sērijveida metālapstrādi. * [[RSEZ]] [[Rigamet]] SIA Atrodas [[Meļnņova|Meļņovā]], Verēmu pagastā. Ražo nerūsējošā tērauda un citu niķeļa sakausējumu caurules. Ražošanu uzsāka 2009. gada decembrī. * [[Strūžāni|Strūžānu]] atroadas kūdras fabrika, kura specializējusies brikešu ražošanā, kuras iegūst netālajā Strūžādu kūdras ieguves laukā. Pašlaik kūdras fabrikā ražošanas process ir apturēts. * A/S Nagļi nodarbojas ar zivju audzēšanu, inkubāciju un tirdzniecību. Nagļu zivju audzēšanas komplekss tika nodibināts 1968. gadā karpu audzēšanai. 2001. gadā uzņēmums tika reorganizēts akciju sabiedrībā. Pēdējos gados kopā ar karpu audzēšanu tika apgūta arī līdaku audzēšanas tehnoloģija. Šodien AS Nagļi pastāvīgi piegādā ekoloģiski tīru produkciju — dzīvas zivis — Latvijas veikaliem. AS Nagļi ir līderis starp Latvijas pārtikas karpas ražotājiem. šeit atrodas vislielākie zivju dīķi (kopplatība — 2700 ha) un vislielākās applūstošās pļavas slīkšņas Latvijā.<ref name=Daugavina>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.piedaugavinas.lv/lat_nagli.html|title=Pie Daugavinas|year=2007|publisher=Daugavina|accessdate=bez dat.|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120325164035/http://www.piedaugavinas.lv/lat_nagli.html|archivedate={{dat|2012|03|25||bez}}}}</ref> === Lauksaimniecība === Zemnieku saimniecības specializējušās galvenokārt graudkopībā un piena lopkopībā. Ir vairāki kokapstrādes un mežistrādes uzņēmumi. Mazāk saimniecības nodarbojas ar augļkopību, cūkkopību, aitkopību, putnkopību un biškopību. Rāznas un Lubāna ezeru (sevišķi Nagļu pagastā) tuvumā nodarbojas ar zivjkopību, kurai blakus nozare ir arī tūrisms. Ir daži būvniecības uzņēmumi, mēbeļu ražotāji, transporta un kravu pārvadātāji kā arī stādaudzētavas. Neliels skaits uzņēmumu nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu. === Transports === [[Attēls:E22 Rezekne.jpg|thumb|E22 pie Rēzeknes]] [[Attēls:Adamovas ezers 2004-08-05.jpg|thumb|[[Adamovas ezers (Vērēmu pagasts)|Adamovas ezers]] ar tā 8 salām ir viens no skaistākajiem Rēzeknes novadā]] Rēzeknes novads ir svarīgs transporta koridors. Tajā krustojas Eiropas nozīmes autoceļi [[Eiropas autoceļš E22|E22]] un [[E262]], kā arī valsts nozīmes autoceļi [[A12]], [[A13]] un [[A15]], kā arī citi vietējas nozīmes autoceļi un divas dzelzceļa līnijas [[Rīga]]—[[Maskava]] un [[Sanktpēterburga]]—[[Varšava]]. Interesanti, ka no dienvidiem uz ziemeļaustrumiem Rēzeknes novadu šķērsojošā dzelzceļa līnija Sanktpēterburga—Varšava ir pirmā un visvecākā dzelzceļa maģistrāle Latvijas teritorijā (atklāta 1860. gadā).<ref name=ldz>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.railwaymuseum.lv/dzc.vesture1.htm|title=Latvijas dzelzcela vesture|year=2008|publisher=ldz|accessdate=bez dat.|archive-date={{dat|2012|05|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120509163941/http://www.railwaymuseum.lv/dzc.vesture1.htm}}</ref> Virzienā Rīga—Zilupe cauri Rēzeknes novadam kursē pasažieru vilciens, piestājot šādās novada stacijās (^{neskaitot Rēzekne II, kas ir Rēzeknes pilsētā}): * Sakstagals; * Taudejāņi; * Cirma. === Tūrisms === Galvenie tūrisma objekti Rēzeknes novadā ir [[Rāznas nacionālais parks|Rāznas Nacionālā parka]] teritorija, ieskaitot Rāznas ezeru, kultūrvēsturiskie objekti Feimaņu, Lūznavas, Nautrēnu, Sakstagala u.c. kultūrvēsturiski bagātajos pagastos un Lubāna ezera apkārtne ar tā mitrājiem un aplūstošajām pļavām, kas ir lieliska vieta putnu vērošanai. Gaigalavas putnu novērošanas torņos iespējams vērot mitrainē mītošo 224 putnu sugas. Šeit Pavasaros un rudeņos apmetas tūkstošiem migrējošu ūdensputnu. Lubāna apkārtne ir viena no senākajām apmetņu vietām Baltijā. Teirumnīku purva taka ved cauri trīs purviem, bet netālu no Rēzeknes Z/s „Untumi” nodarbojas ar zirgaudzēšanu un piedāvā zirgu izjādes. Šeit arī vienīgā Baltijā iespēja vērot stārķu dzīvi ar optisko ierīču palīdzību. Sakstagalā atrodas [[Francis Trasuns|Franča Trasuna]] muzejs "Kolnasāta". == Izglītība == Novadā darbojas 8 vidusskolas, 7 pamatskolas, 3 sanatorijas internātpamatskolas un 2 profesionālās izglītības iestādes. Pēc skolu tīkla reorganizācijas 5 pamatskolas un Maltas bērnu – jauniešu centrs kļuva par citu izglītības iestāžu struktūrvienībām. Pirmsskolas izglītības programmas šobrīd tiek īstenotas 19 pirmsskolas izglītības iestādēs un 7 skolās.<ref name="nosaukums-3" /> == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == [[Attēls:Krūze.jpg|thumb|150px|piena [[Krūze (Latgales keramika)|krūze]]]] Novads lepojas arī ar nemateriālām kultūras vērtībām – tautas mākslas kolektīviem, tautas daiļamata meistariem, talantīgām un neordinārām personībām. Koktēlnieki, metālkalēji, klūdziņu pinēji, seno mūzikas instrumentu darinātāji, keramiķi, audējas un ādas apstrādes meistari sniedz ne tikai estētisku baudījumu, bet arī popularizē seno amatu prasmes. Visplašāk pārstāvēta ir podniecība. Keramiķi ir apvienojušies divās lietišķās mākslas studijās – Latvijas Kultūras fonda kopā „Pūdnīku skūla” un tautas lietišķās mākslas studijā „Rēzeknes apriņķa pūdnīki”. [[Latgales keramika]] ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā, kas nozīmē, ka tā ir viens no izcilākajiem un ievērojamākajiem valsts kultūras vērtību kopumiem. Kā savdabīgs Latgales kultūras zīmols ir ikgadējās Latgales podnieku dienas, kad durvis visiem interesentiem ver daudzas keramikas darbnīcas. Svētku kulminācija ir izstādes atklāšana – tad podniecība apmeklētājiem paveras visā tās meistarībā, daudzveidībā un krāšņumā. Novada 237 kultūras pieminekļi iekļauti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.<ref name="nosaukums-3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/2/6/370|title=Latgales sirdskambaris|accessdate={{dat|2010|7|8||bez}}|publisher=Rēzeknes novada informatīvais portāls|archive-date={{dat|2011|08|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110810000215/http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/2/6/370}}</ref> == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == [[Attēls:Bīskaps Jāzeps Rancāns.jpg|thumb|130px|Bīskaps [[Jāzeps Rancāns]], [[Latvijas prezidenti|Latvijas Valsts prezidenta]] vietas izpildītājs trimdā.]] [[Attēls:Francis Trasuns (2).jpg|thumb|130px|[[Francis Trasuns]] visu savu mūžu nodarbojies ar [[latgaliešu valoda]]s un kultūras aizstāvību.]] [[Attēls:Valērija Seile.jpg|thumb|130px|Skolotāja [[Valērija Seile]], [[Latgales Zemes padome]]s sekretāre.]] * [[Joņs Seiļs]] (1832—1928), arī ''Dzīsmu Joņs'', pirmais latgaliešu rakstnieks, latgaliešu dziesminieks, rokraksta grāmatniecības pārstāvis * [[Gustavs Manteifelis]] (1832—1916) vēsturnieks, etnogrāfs, mecenāts, grāmatu izdevējs * [[Andrivs Jūrdžs]] (1845—1925) ievērojamākais Latgales rokraksta grāmatniecības pārstāvis * [[Pīters Miglinīks]] (1850—1883) dzejnieks, tautas tiesību aizstāvis * [[Francis Trasuns]] (1864—1926) literāts, valstsvīrs, kultūras un garīgais darbinieks * [[Antons Kazričs]] (1862—1917), flotes virsnieks, ģenerālmajors * [[Eduards Kazričs]] (1871—1911), [[Krievijas Impērijas Valsts dome]]s II sasaukuma deputāts * [[Nikodems Rancāns]] (1870—1933) garīdznieks, rakstnieks, pasniedzējs * [[Francis Kemps]] (1876—1952) literāts, politiķis, kultūras darbinieks, Saeimas deputāts * [[Antonijs Springovičs]] (1876—1958) Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps * [[Jāzeps Rancāns]] (1886—1969) Romas katoļu baznīcas bīskaps, Latvijas Republikas Valsts prezidenta vietas izpildītājs trimdā * [[Boļeslavs Brežgo]] (1887—1957) pirmais profesionālais latgaliešu vēsturnieks, Briseles Universitātes zinātņu doktors * [[Staņislavs Jaudzems]] (1890—1969) skolotājs un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Republikas izglītības ministrs]] (1923) * [[Valērija Seile]] (1891—1970) latgaliešu un latviešu izglītības un sabiedriskā darbiniece, [[Latgales Zemes padome]]s sekretāre * [[Boļeslavs Sloskāns]] (1893—1981) [[Romas katoļu baznīca]]s Cilitānas titulārbīskaps, [[Mogiļeva]]s un [[Minska]]s apustuliskais administrators, [[Rīgas metropolija]]s [[Rīgas arhidiecēze]]s palīgbīskaps * [[Jānis Rubulis]] (1893—1960) sabiedrisks un politisks darbinieks, satversmes sapulces, Saeimas deputāts * [[Staņislavs Kambala]] (1893—1941) [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieks]], sabiedrisks un politisks darbinieks * [[Antons Rupainis]] (1906—1976) rakstnieks, kordiriģents, skolotājs, režisors * [[Vladislavs Lōcis]] (1912—1984) rakstnieks, grāmatu izdevējs * [[Jānis Klīdzējs]] (1914—2000) rakstnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris * [[Pēteris Babris]] (1917—1996) pedagogs, trimdas latvietis, ASV * [[Jānis Pujāts]] (1930) Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps, kardināls * [[Pēteris Jurciņš]] (1932—2004) rakstnieks, pulkvežleitnants, Latvijas Policijas akadēmijas sabiedrisko lietu nodaļas vadītājs, "[[Latvijas Radio]]" radioprogrammu vadītājs * [[Antons Kūkojs]] (1940) rakstnieks, režisors, scenogrāfs, aktieris * [[Viktors Skudra]] (1943) [[latvieši|latviešu]] jurists, pirmais atjaunotās [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs]] * [[Staņislavs Šķesters]] (1958) Saeimas deputāts * [[Viktors Lācis]] (1977) [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts, treneris == Ievērojamas vietas == {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rēzeknes novadā}} * Grāfa Borha Lejas dzirnavas<ref name="nosaukums-3" />[[Attēls:Lūznavas muiža.JPG|thumb|[[Lūznavas muiža]]]] * [[Spriņģu pilskalns]] (Golberova gora) * [[Īdeņas pilskalns]] * [[Mākoņkalns]] * Piemineklis "[[Krusta nesējs]]" ([[Feimaņi]]) * [[Baldas ūdensdzirnavas]] * [[Zosna|Zosnas (Veczosnas) muiža]] * [[Lūznava|Lūznavas muižas apbūve ar parku]] * [[Dekšāres pagasts|Zviedru skansts]] (Kuces kalns, Jumpravas kalns) (Solta, Dekšāres pag.) * [[Rasnupļi|Rasnupļu]] (Opiņķu) pilskalns * [[Bērzgale|Veitko muiža]] (Bērzgale) * [[Rikava|Rikavas muiža]] * [[Puša|Pušas muižas kapela]] * [[Gaigalava|Bikovas muižas]] (Gaigalava) * [[Adamovas muiža]] (Adamova, Verēmu pag.) == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Nagļu baznīca 2000-07-28.jpg| [[Nagļi]] Attēls:Sign in Bērzgale.jpg| [[Bērzgale]] Attēls:Gaigalavas baznīca 2000-07-28.jpg| [[Gaigalava]] Attēls:Kolnasāta - F. Trasuna muzejs Sakstagalā. 2002-09-14.jpg| [[Sakstagals]] Attēls:Stoļerovas Sv. Trīsvienības Romas katoļu baznīca (1999).jpg| [[Stoļerova]] </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * [https://web.archive.org/web/20141217175225/http://razna.dau.lv/ Rāznas nacionālais parks] * [http://www.griskani.lv/ Rēzeknes novada Griškānu pagasta pārvalde] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101125090754/http://www.griskani.lv/ |date={{dat|2010|11|25||bez}} }} * [http://www.rsez.lv/ Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas pārvalde] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120311052825/http://www.rsez.lv/ |date={{dat|2012|03|11||bez}} }} {{Novads-aizmetnis}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} [[Kategorija:Rēzeknes novads| ]] [[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]] gb9whruow2wi88034a9w8rx2fe2vgeo 0 97792 4519262 3809177 2026-09-08T14:36:58Z Dukts 38889 /* Biogrāfija */ 4519262 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Inguna Jansone | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1963 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 20 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}} | m_gads = 2009 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 20 | m_vieta = Rīga |rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = |slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē | dzimums = S }} '''Inguna Jansone''' (dzimusi {{dat|1963|4|20}}, mirusi {{dat|2009|6|20}}) bija latviešu dzejniece un tulkotāja. == Biogrāfija == Inguna Jansone publicējās galvenokārt 20. gs. 90. gados. Dzejot I. Jansone sākusi 17 gadu vecumā. Dzīves laikā viņai iznāca divi dzejoļu krājumi — "Sikspārņa sindroms" (1993) un "Šampūns ar balzamu" (1998).<ref>[http://www.diena.lv/izklaide/mirusi-dzejniece-un-tulkotaja-inguna-jansone-674931 Mirusi dzejniece un tulkotāja Inguna Jansone.] Diena.lv</ref> Pēc tiem viņa galvenokārt pievērsās tulkošanai, jaunu dzejoļu publikāciju nebija līdz pat viņas nāvei. Viņa bija [[Latvijas Rakstnieku savienība]]s biedre. 1998. gadā saņēmusi [[Anna Dagda|Annas Dagdas]] prēmiju par krājuma "Šampūns ar balzamu" manuskriptu. 2003. gadā [[Juris Kronbergs|Jura Kronberga]] atdzejojumā iznāca viņas dzejas izlase zviedru valodā. [[2007. gads|2007]]. gadā dzejniecei progresēja [[Vēzis (slimība)|vēzis]], ar kuru viņa nodzīvoja gandrīz gadu. Pēc ilgas pretošanās, [[2008. gads|2008]]. gada rudenī viņa tika aizvesta pie ārsta, kur tika konstatēta ielaista [[plakanšūna]], ļaundabīgs audzējs, kas visbiežāk saistās ar ādas saslimšanu, bet I. Jansonei skāra galvu. Dzejniece rakstīja par sevi un citiem ''sap.lv'', ar iesauku ''Garāmskrienošais Susurs'', kā arī deva padomus citiem.<ref>[http://www.diena.lv/sabiedriba/visu-susurinam-688490 Visu Susuriņam] diena.lv</ref> Kopš vēzis skāra [[acis]] un Inguna Jansone zaudēja redzi, viņas vietā sāka rakstīt viņas vīrs Andris Akmentiņš. Inguna Jansone mira 2009. gada 20. jūnija rītā savās mājās. Viņa tika apbedīta 27. jūnijā. 2026. gada Dzejas dienās I. Jansones krājumam "Sikspārņa sindroms" tika piešķirta Trešdaļgadsimta balva, kuru ik gadus piešķir dzejas grāmatai, kas izdota pirms 33 gadiem. == Bibliogrāfija == * ''Sikspārņa sindroms''. Rīga: Garā pupa, 1993. * ''Šampūns ar balzamu''. Rīga: Karogs, 1998. * ''Fladdermussyndromet'' [atdz. J. Kronbergs]. Tollarpa: Ariel Skrifter, 2003. * ''In jan'' [dzejas izlase; sast. Andris Akmentiņš]. Rīga: Kaza, 2009. == Atsauces == {{atsauces}} {{Rakstnieks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Jansone, Inguna}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2009. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu tulkotāji]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] hunndandd2ctjl41f0rbn3cmr853o3g 4519517 4519262 2026-09-09T07:49:26Z Dukts 38889 /* Biogrāfija */ 4519517 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Inguna Jansone | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1963 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 20 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}} | m_gads = 2009 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 20 | m_vieta = Rīga |rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = |slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē | dzimums = S }} '''Inguna Jansone''' (dzimusi {{dat|1963|4|20}}, mirusi {{dat|2009|6|20}}) bija latviešu dzejniece un tulkotāja. == Biogrāfija == Inguna Jansone publicējās galvenokārt 20. gs. 90. gados. Dzejot I. Jansone sākusi 17 gadu vecumā. Dzīves laikā viņai iznāca divi dzejoļu krājumi — "Sikspārņa sindroms" (1993) un "Šampūns ar balzamu" (1998).<ref>[http://www.diena.lv/izklaide/mirusi-dzejniece-un-tulkotaja-inguna-jansone-674931 Mirusi dzejniece un tulkotāja Inguna Jansone.] Diena.lv</ref> Pēc tiem viņa galvenokārt pievērsās tulkošanai, jaunu dzejoļu publikāciju nebija līdz pat viņas nāvei. Viņa bija [[Latvijas Rakstnieku savienība]]s biedre. 1998. gadā saņēmusi [[Anna Dagda|Annas Dagdas]] prēmiju par krājuma "Šampūns ar balzamu" manuskriptu. 2003. gadā [[Juris Kronbergs|Jura Kronberga]] atdzejojumā iznāca viņas dzejas izlase zviedru valodā. [[2007. gads|2007]]. gadā dzejniecei progresēja [[Vēzis (slimība)|vēzis]], ar kuru viņa nodzīvoja gandrīz gadu. Pēc ilgas pretošanās, [[2008. gads|2008]]. gada rudenī viņa tika aizvesta pie ārsta, kur tika konstatēta ielaista [[plakanšūna]], ļaundabīgs audzējs, kas visbiežāk saistās ar ādas saslimšanu, bet I. Jansonei skāra galvu. Dzejniece rakstīja par sevi un citiem ''sap.lv'', ar iesauku ''Garāmskrienošais Susurs'', kā arī deva padomus citiem.<ref>[http://www.diena.lv/sabiedriba/visu-susurinam-688490 Visu Susuriņam] diena.lv</ref> Kopš vēzis skāra [[acis]] un Inguna Jansone zaudēja redzi, viņas vietā sāka rakstīt viņas vīrs Andris Akmentiņš. Inguna Jansone mira 2009. gada 20. jūnija rītā savās mājās. Viņa tika apbedīta 27. jūnijā. 2026. gada Dzejas dienās I. Jansones krājumam "Sikspārņa sindroms" tika piešķirta Trešdaļgadsimta balva, kuru ik gadu piešķir dzejas grāmatai, kas izdota pirms 33 gadiem. == Bibliogrāfija == * ''Sikspārņa sindroms''. Rīga: Garā pupa, 1993. * ''Šampūns ar balzamu''. Rīga: Karogs, 1998. * ''Fladdermussyndromet'' [atdz. J. Kronbergs]. Tollarpa: Ariel Skrifter, 2003. * ''In jan'' [dzejas izlase; sast. Andris Akmentiņš]. Rīga: Kaza, 2009. == Atsauces == {{atsauces}} {{Rakstnieks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Jansone, Inguna}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2009. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu tulkotāji]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] b6f9ygdcsv3rpvtqgvlv34c5iegexki 4519519 4519517 2026-09-09T07:58:04Z Dukts 38889 /* Biogrāfija */ 4519519 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Inguna Jansone | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1963 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 20 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}} | m_gads = 2009 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 20 | m_vieta = Rīga |rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = |slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē | dzimums = S }} '''Inguna Jansone''' (dzimusi {{dat|1963|4|20}}, mirusi {{dat|2009|6|20}}) bija latviešu dzejniece un tulkotāja. == Biogrāfija == Inguna Jansone publicējās galvenokārt 20. gs. 90. gados. Dzejot I. Jansone sākusi 17 gadu vecumā. Dzīves laikā viņai iznāca divi dzejoļu krājumi — "Sikspārņa sindroms" (1993) un "Šampūns ar balzamu" (1998).<ref>[http://www.diena.lv/izklaide/mirusi-dzejniece-un-tulkotaja-inguna-jansone-674931 Mirusi dzejniece un tulkotāja Inguna Jansone.] Diena.lv</ref> Pēc tiem viņa galvenokārt pievērsās tulkošanai, jaunu dzejoļu publikāciju nebija līdz pat viņas nāvei. 1993. gadā grupa "[[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]]" ierakstīja [[Juris Kulakovs|Jura Kulakova]] dziesmu "Kāzas" ar I. Jansones dzejoli no krājuma "Sikspārņa sindroms". Tāgada "Mikrofona" rokaptaujā tā ieguva 16. vietu. 2018. gadā dziesma iekļauta "Pērkona" dziesmu izlasē "[[7-os no rīta]]". Viņa bija [[Latvijas Rakstnieku savienība]]s biedre. 1998. gadā saņēmusi [[Anna Dagda|Annas Dagdas]] prēmiju par krājuma "Šampūns ar balzamu" manuskriptu. 2003. gadā [[Juris Kronbergs|Jura Kronberga]] atdzejojumā iznāca viņas dzejas izlase zviedru valodā. [[2007. gads|2007]]. gadā dzejniecei progresēja [[Vēzis (slimība)|vēzis]], ar kuru viņa nodzīvoja gandrīz gadu. Pēc ilgas pretošanās, [[2008. gads|2008]]. gada rudenī viņa tika aizvesta pie ārsta, kur tika konstatēta ielaista [[plakanšūna]], ļaundabīgs audzējs, kas visbiežāk saistās ar ādas saslimšanu, bet I. Jansonei skāra galvu. Dzejniece rakstīja par sevi un citiem ''sap.lv'', ar iesauku ''Garāmskrienošais Susurs'', kā arī deva padomus citiem.<ref>[http://www.diena.lv/sabiedriba/visu-susurinam-688490 Visu Susuriņam] diena.lv</ref> Kopš vēzis skāra [[acis]] un Inguna Jansone zaudēja redzi, viņas vietā sāka rakstīt viņas vīrs Andris Akmentiņš. Inguna Jansone mira 2009. gada 20. jūnija rītā savās mājās. Viņa tika apbedīta 27. jūnijā. 2026. gada Dzejas dienās I. Jansones krājumam "Sikspārņa sindroms" tika piešķirta Trešdaļgadsimta balva, kuru ik gadu piešķir dzejas grāmatai, kas izdota pirms 33 gadiem. == Bibliogrāfija == * ''Sikspārņa sindroms''. Rīga: Garā pupa, 1993. * ''Šampūns ar balzamu''. Rīga: Karogs, 1998. * ''Fladdermussyndromet'' [atdz. J. Kronbergs]. Tollarpa: Ariel Skrifter, 2003. * ''In jan'' [dzejas izlase; sast. Andris Akmentiņš]. Rīga: Kaza, 2009. == Atsauces == {{atsauces}} {{Rakstnieks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Jansone, Inguna}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2009. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu tulkotāji]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] 296w9guzz9ec5xhkg2m436chmpncekf 0 106853 4519498 4019127 2026-09-09T05:53:05Z Meistars Joda 781 Nav īsti skaidrs, kurš tad to mašīnu apstādināja 4519498 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Andrijans Nikolajevs | vārds_orig = ''Андриян Григорьевич Николаев'' | attēls = Adrian G Nikolaiev.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1929 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 5 | dz_vieta = Šoršeli, [[Čuvašijas APSR]], {{URS}} | m_dat_alt = | m_gads = 2004 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 3 | m_vieta = [[Čeboksari]], [[Čuvašija]], {{RUS}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}} | tautība = [[čuvaši|čuvašs]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = [[Valentīna Tereškova]] | bērni = Jeļena Majorova (Tereškova-Nikolajeva) | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Kosmonauta infodaļa | kos_veids = | nodarbošanās = | kos_koplaiks = 21 d 15 h 20 min | kos_iesaukums = 1960. gads | kos_misija = 1. ''[[Vostok-3]]''<br />2. ''[[Sojuz-9]]'' | kos_kuģi = ''[[Vostok-3]]'', ''[[Sojuz-9]]'' }} {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[ģenerālmajors]] | dienesta_laiks = 1950.—1992. | valsts = {{URS}} | struktūra = [[PSRS Gaisa spēki|Gaisa spēki]] | vienība = | nodarbošanās = [[lidotājs]] | komandēja = | kaujas = | izglītība = Čerņigovas Augstākā militārās aviācijas lidotāju skola, Frunzes militārās aviācijas lidotāju skola, Žukovska Militārā gaisa inženieru akadēmija | apbalvojumi = | cits_darbs = }} }} '''Andrijans Nikolajevs''' (''Андриян Григорьевич Николаев''; dzimis {{dat|1929|9|5}}, miris {{dat|2004|7|3}}) bija [[Padomju Savienība|PSRS]] [[čuvaši|čuvašu]] tautības [[kosmonauts]]. Nikolajeva vārdā nosaukts krāteris [[Mēness]] pretējā pusē. == Dzīvesgājums == Dzimis 1929. gadā [[Čuvašijas APSR]]. 1960. gadā Andrijans Nikolajevs tika ieskaitīts 20 cilvēku kosmonautu kandidātu grupā, gatavojoties lidojumam kosmosā ar ''[[Vostok (kosmosa kuģis)|Vostok]]'' kosmosa kuģi. Viņš bija ''[[Vostok-2]]'' dublieris [[Germans Titovs|Germanam Titovam]]. Pirmo lidojumu kosmosā Nikolajevs veica 1962. gada augustā ar kosmosa kuģi ''[[Vostok-3]]'', kosmosā pavadot 3 diennaktis 22,5 stundas. Vienlaicīgi orbītā atradās arī otrs kosmosa kuģis ''[[Vostok-4]]''. {{dat|1963|11|3||bez}} Andrijans Nikolajevs apprecējās ar [[Valentīna Tereškova|Valentīnu Tereškovu]], pirmo sievieti, kas lidojusi kosmosā. 1964. gadā viņiem piedzima meita Jeļena. 1982. gadā Andrijans un Valentīna šķīrās. {{dat|1969|1|22||bez}} iebraucot [[Maskavas kremlis|Kremlī]], uz automašīnu, kurā atradās A. Nikolajevs, [[Aleksejs Ļeonovs|A. Ļeonovs]], V. Tereškova un [[Georgijs Beregovojs|G. Beregovojs]], šāva [[Viktors Iļjins (terorists)|Viktors Iļjins]], kurš domāja, ka tajā atrodas [[Leonīds Brežņevs|Brežņevs]]. A. Nikolajevam [[Lode (munīcija)|lode]] ieskrambāja muguru; šoferis tika nogalināts, bet Beregovojam{{fact}} izdevās pārtvert mašīnas vadību un apstādināt to. 1970. gada jūnijā Andrijans Nikolajevs veica otro kosmisko lidojumu kosmosa kuģī ''[[Sojuz-9]]'' kopā ar [[Vitālijs Sevastjanovs|Vitāliju Sevastjanovu]]. Viņi uzstādīja kosmiskā lidojuma ilguma rekordu — 17 diennaktis 17 stundas. Tā kā lidojuma laikā viņi nenodarbojās ar [[fizisks vingrinājums|fiziskiem vingrinājumiem]], kosmonautiem radās problēmas ar adaptāciju zemes apstākļiem. Viņi slikti jutās, nevarēja paiet. medicīniskajā literatūrā šo stāvokli nosauca par "Nikolajeva efektu".<ref>[http://www.warheroes.ru/hero/hero.asp?Hero_id=811 Padomju Savienības varoņa biogrāfija] {{ru ikona}}</ref> Kosmonautu grupu Nikolajevs atstāja {{dat|1982|1|26||bez}}. No 1968. līdz 1992. gadam viņš bija kosmonautu sagatavošanas centra priekšnieka vietnieks. Mira 74 gadu vecumā no [[miokarda infarkts|sirdsdarbības apstāšanās]]. == Kosmisko lidojumu kopsavilkums == {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" ! [[Kosmosa kuģis]] ! Starta datums ! Nolaišanās datums ! Apkalpes biedri ! Pozīcija ! Ilgums |- | ''[[Vostok-3]]'' | {{dat|1962|8|11|SK}} | {{dat|1962|8|15|SK}} | | | 3 d 22 h 28 min |- | ''[[Sojuz-9]]'' | {{dat|1970|6|1|SK}} | {{dat|1970|6|19|SK}} | [[Vitālijs Sevastjanovs]] | Komandieris | 17 d 16 h 59 min |} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.peoples.ru/military/cosmos/nikolaev/ Biogrāfija] peoples.ru {{ru ikona}} * [http://www.warheroes.ru/hero/hero.asp?Hero_id=811 Padomju Savienības varoņa biogrāfija] {{ru ikona}} {{PSRS kosmonauti}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Nikolajevs Andrijans}} [[Kategorija:PSRS kosmonauti]] [[Kategorija:Padomju Savienības Varoņi]] [[Kategorija:Čuvašijā dzimušie]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:PSRS Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:PSRS Valsts prēmijas laureāti]] [[Kategorija:Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie]] skbq9u58ubzs9rl0ytvl6g2koivjw5l 4519501 4519498 2026-09-09T06:10:20Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ 4519501 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Andrijans Nikolajevs | vārds_orig = ''Андриян Григорьевич Николаев'' | attēls = Adrian G Nikolaiev.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1929 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 5 | dz_vieta = Šoršeli, [[Čuvašijas APSR]], {{URS}} | m_dat_alt = | m_gads = 2004 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 3 | m_vieta = [[Čeboksari]], [[Čuvašija]], {{RUS}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}} | tautība = [[čuvaši|čuvašs]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = [[Valentīna Tereškova]] | bērni = Jeļena Majorova (Tereškova-Nikolajeva) | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Kosmonauta infodaļa | kos_veids = | nodarbošanās = | kos_koplaiks = 21 d 15 h 20 min | kos_iesaukums = 1960. gads | kos_misija = 1. ''[[Vostok-3]]''<br />2. ''[[Sojuz-9]]'' | kos_kuģi = ''[[Vostok-3]]'', ''[[Sojuz-9]]'' }} {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[ģenerālmajors]] | dienesta_laiks = 1950.—1992. | valsts = {{URS}} | struktūra = [[PSRS Gaisa spēki|Gaisa spēki]] | vienība = | nodarbošanās = [[lidotājs]] | komandēja = | kaujas = | izglītība = Čerņigovas Augstākā militārās aviācijas lidotāju skola, Frunzes militārās aviācijas lidotāju skola, Žukovska Militārā gaisa inženieru akadēmija | apbalvojumi = | cits_darbs = }} }} '''Andrijans Nikolajevs''' (''Андриян Григорьевич Николаев''; dzimis {{dat|1929|9|5}}, miris {{dat|2004|7|3}}) bija [[Padomju Savienība|PSRS]] [[čuvaši|čuvašu]] tautības [[kosmonauts]]. Nikolajeva vārdā nosaukts krāteris [[Mēness]] pretējā pusē. == Dzīvesgājums == Dzimis 1929. gadā [[Čuvašijas APSR]]. 1960. gadā Andrijans Nikolajevs tika ieskaitīts 20 cilvēku kosmonautu kandidātu grupā, gatavojoties lidojumam kosmosā ar ''[[Vostok (kosmosa kuģis)|Vostok]]'' kosmosa kuģi. Viņš bija ''[[Vostok-2]]'' dublieris [[Germans Titovs|Germanam Titovam]]. Pirmo lidojumu kosmosā Nikolajevs veica 1962. gada augustā ar kosmosa kuģi ''[[Vostok-3]]'', kosmosā pavadot 3 diennaktis 22,5 stundas. Vienlaicīgi orbītā atradās arī otrs kosmosa kuģis ''[[Vostok-4]]''. {{dat|1963|11|3||bez}} Andrijans Nikolajevs apprecējās ar [[Valentīna Tereškova|Valentīnu Tereškovu]], pirmo sievieti, kas lidojusi kosmosā. 1964. gadā viņiem piedzima meita Jeļena. 1982. gadā Andrijans un Valentīna šķīrās. {{dat|1969|1|22||bez}} iebraucot [[Maskavas kremlis|Kremlī]], uz automašīnu, kurā atradās A. Nikolajevs, [[Aleksejs Ļeonovs|A. Ļeonovs]], V. Tereškova un [[Georgijs Beregovojs|G. Beregovojs]], šāva [[Viktors Iļjins (atentāta mēģinātājs)|Viktors Iļjins]], kurš domāja, ka tajā atrodas [[Leonīds Brežņevs|Brežņevs]]. A. Nikolajevam [[Lode (munīcija)|lode]] ieskrambāja muguru; šoferis tika nogalināts, bet Beregovojam{{fact}} izdevās pārtvert mašīnas vadību un apstādināt to. 1970. gada jūnijā Andrijans Nikolajevs veica otro kosmisko lidojumu kosmosa kuģī ''[[Sojuz-9]]'' kopā ar [[Vitālijs Sevastjanovs|Vitāliju Sevastjanovu]]. Viņi uzstādīja kosmiskā lidojuma ilguma rekordu — 17 diennaktis 17 stundas. Tā kā lidojuma laikā viņi nenodarbojās ar [[fizisks vingrinājums|fiziskiem vingrinājumiem]], kosmonautiem radās problēmas ar adaptāciju zemes apstākļiem. Viņi slikti jutās, nevarēja paiet. medicīniskajā literatūrā šo stāvokli nosauca par "Nikolajeva efektu".<ref>[http://www.warheroes.ru/hero/hero.asp?Hero_id=811 Padomju Savienības varoņa biogrāfija] {{ru ikona}}</ref> Kosmonautu grupu Nikolajevs atstāja {{dat|1982|1|26||bez}}. No 1968. līdz 1992. gadam viņš bija kosmonautu sagatavošanas centra priekšnieka vietnieks. Mira 74 gadu vecumā no [[miokarda infarkts|sirdsdarbības apstāšanās]]. == Kosmisko lidojumu kopsavilkums == {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" ! [[Kosmosa kuģis]] ! Starta datums ! Nolaišanās datums ! Apkalpes biedri ! Pozīcija ! Ilgums |- | ''[[Vostok-3]]'' | {{dat|1962|8|11|SK}} | {{dat|1962|8|15|SK}} | | | 3 d 22 h 28 min |- | ''[[Sojuz-9]]'' | {{dat|1970|6|1|SK}} | {{dat|1970|6|19|SK}} | [[Vitālijs Sevastjanovs]] | Komandieris | 17 d 16 h 59 min |} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.peoples.ru/military/cosmos/nikolaev/ Biogrāfija] peoples.ru {{ru ikona}} * [http://www.warheroes.ru/hero/hero.asp?Hero_id=811 Padomju Savienības varoņa biogrāfija] {{ru ikona}} {{PSRS kosmonauti}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Nikolajevs Andrijans}} [[Kategorija:PSRS kosmonauti]] [[Kategorija:Padomju Savienības Varoņi]] [[Kategorija:Čuvašijā dzimušie]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:PSRS Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:PSRS Valsts prēmijas laureāti]] [[Kategorija:Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie]] 9jgdgwp47nv5hz8pfe13hrfpwbouneg 0 113863 4519453 4485212 2026-09-09T04:17:22Z Treisijs 347 {{Šrilankas pilsētas}} 4519453 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kolombo | official_name = කොළඹ<br />கொழும்பு | nickname = | motto = | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{vairāki attēli | total_width = 300 | border = infobox | perrow = 1/2/3/2 | caption_align = center | image1 = Colombo skyline 2024.jpg | image2 = Seema Malaka - Buddha statues.jpg | image3 = Independence Commemoration Hall.jpg | image4 = LK-colombo-yorkstreet-1.jpg | image5 = | image6 = LK-Colombo-altes-parlament.jpg }} | image_caption = | image_flag = Flag of Colombo Municipal Council.png | image_seal = Coat of arms of Colombo Municipal Council.svg | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Šrilanka | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Province | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name = {{flaga|Šrilanka}} [[Šrilanka]] | subdivision_name1 = [[Rietumu province (Šrilanka)|Rietumu province]] | subdivision_name2 = [[Kolombo apgabals]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 37.31 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = 3684 | population_as_of = 2011 | population_footnotes = | population_total = 752993 | population_urban = 2323826 | population_metro = 5648000 | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC]] +5:30 | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 6 | latm = 56 | lats = 04 | latNS = N | longd = 79 | longm = 50 | longs = 34 | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 1 | website = {{URL|http://colombo.mc.gov.lk/}} | footnotes = | image_blank_emblem = }} '''Kolombo''' ({{val|si|කොළඹ}}, izrunā [ˈkoləmbə]; {{val|ta|கொழும்பு}}) ir [[Šrilanka]]s lielākā pilsēta un tirdzniecības galvaspilsēta. Faktiskā Šrilankas galvaspilsēta ir Kolombo piepilsēta [[Kote]]. Kolombo atrodas valsts rietumu pusē [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] krastā. Kolombo ir rosīga pilsēta ar mūsdienu dzīves un koloniālā laikmeta sajaukumu. 2001. gadā pilsētas iedzīvotāju skaits bija 647 100, bet tās platība ir 37,31 km². == Vēsture == Par konkrētu šīs pilsētas dibināšanas gadu nekādu ziņu nav, jo daudzu gadsimtu laikā tās izdevīgā atrašanās vieta ir bijusi tirgotāju iekārots mērķis. Mūsu ēras 5. gadsimtā pie Kelani upes ietekas [[Indijas okeāns|Indijas okeānā]] izveidojusies osta. Arī pilsētas nosaukuma vēsturiskā izcelsme nav skaidra: 5. gadsimtā tirgotāji ostu dēvējuši par Kotte, vēlākajos gadsimtos parādās nosaukums: ''Kolon Thota''; slavenais arābu ceļotājs Ibn Batuta, apmeklēdams šo pilsētu, to saucis par Kalanpu, bet par Kolombo pilsētu nodēvējuši portugāļu jūras braucēji 1505. gadā. Par Kolombo nonākšanu dažādu lielvalstu kolonijas statusā vēsta angļu, holandiešu, portugāļu celtas ēkas, [[budisms|budistu]], [[hinduisms|hinduistu]] tempļi un mošejas. Sākotnēji Kolombo bijusi kā senās Šrilankas karalistes Kotes galvaspilsēta, bet Kolombo atpazīstamība un reizē arī koloniālisms aizsākās 16. gadsimtā, kad karalis Parakramabahu VIII sniedza palīdzību vētrā cietušajiem [[portugāļi|portugāļu]] jūrniekiem un apdāvināja viņus ar Šrilankai raksturīgajiem suvenīriem — kanēli, [[ziloņkalns|ziloņkaula]] izstrādājumiem, dārgakmeņiem. Pēc kāda laika portugāļi panāca vienošanos par nocietinātas ostas izbūvi Kolombo un arī atļauju izmantot kanēļkoka audzes piekrastē. Vēlāk Kolombo apvidū izveidojās veselas trīs karalistes, jo Kotes karalistē pastiprinājās mantinieku savstarpējā cīņa par varu, nesaskaņas savā labā izmantoja kolonizatori un kopš 1580. gada vara nonāca portugāļu rokās. Salas Austrumu daļā, izmantojot situāciju, bija ieradušies [[nīderlandieši|holandiešu]] tirgotāji, kas piedāvāja palīdzību portugāļu padzīšanai no salas. Nākamo gadsimtu laikā holandieši pamazām ieņēma portugāļu vietu gan tirdzniecībā, gan salas [[Koloniālisms|kolonizācijā]] un, padzenot portugāļus, aizsāka viņu celto nocietinājumu un ēku pārbūvi un paplašināšanu. 1798. gadā vara nonāca angļu pārziņā, 1802. gadā Kolombo tika pasludināta par [[Ceilona]]s galvaspilsētu, aizsākās nākamā pilsētas pārbūve. == Raksturojums == Mūsdienās Kolombo administratīvais iedalījums ir vienkāršs — tajā izmantoti kārtas numuri 1 — 15, Mūsdienās Kolombo raksturīgs aktīvs celtniecības darbs, ārvalstu banku piešķirtie kredīti nekustamo īpašumu jomā, jauni investīciju projekti, jauna ostas paplašināšanās, ķīniešu viesstrādnieki, mazo ēku nojaukšanas process un to vietā uzceltie finanšu centra un Ceilonas Bankas augstceltņu torņi. Vēsturiskais mantojums saglabājies 1826. gadā būvētajā Lielās mošejas ēkā, kura vairākkārtīgi pārbūvēta. Britu kolonizācijas laikā uzcelta Džamulalfaras mošeja. Pilsētas teritorijā atrodas vairāki hinduistu tempļi — ''Sri Shiva Subramania Swami'', par eiropiešu kolonizatoriem liecina holandiešu celtā Vulvendāles baznīca ar holandiešu laika iekšējo interjeru. Kolombo apskatāma Sv. Antonija katoļu baznīca. Pilsēta ir nozīmīga arī ar tējas un kafijas ražotnēm, dārgakmeņu atradnēm, kanēļa, gumijas, kokosriekstu un citu tropu augļu koku mežiem. == Iedzīvotāji == Pēc statistikas datiem 68,93% Kolombo iedzīvotāju ir budisti, 8,85% islāma atbalstītāji, apmēram 13,05% ir hinduistu, apmēram 8,83% kristīgās reliģijas atbalstītāju, 0,65% neatbalsta nekādas reliģijas. == Literatūra == * Neikena I. Šrilanka, R.: Zvaigzne ABC, 127. lpp. * http://www.worldometers.info/world-population/ == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āzijas galvaspilsētas}} {{Šrilankas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šrilankas pilsētas]] ds6ca0kqcz4iahrsf3kh7wwnjzzlsg6 0 114292 4519405 4445447 2026-09-08T20:38:58Z Maiō T. 50087 png→svg 4519405 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Āzijas čempionāts basketbolā | aktuāla_sezona = 2025. gada Āzijas čempionāts basketbolā | logo = FIBA Asia Cup logo.svg | pikseļi = | apraksts = | sports = [[Basketbols]] | dibin = 1960 | moto = | komandas = 16 | valsts = | čempions_km = {{flaga|Austrālija}} [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālija]] (3 tituls) | čempions_visv = {{flaga|Ķīna}} [[Ķīnas basketbola izlase|Ķīna]] (16. tituli) | mlapa = [http://www.fiba.com/asia FIBA Asia] }} '''[[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]] Āzijas čempionāts basketbolā''' ({{val|en|FIBA Asia Championship}}) ir galvenais vīriešu [[basketbols|basketbola]] izlašu turnīrs [[Āzija|Āzijā]] un [[Okeānija|Okeānijā]], kurā tiek noteikta kontinenta spēcīgākā valstsvienība. Turnīru organizē [[FIBA Asia]]. Katrs čempionāts ir arī kā kvalifikācijas turnīrs [[Basketbols Olimpiskajās spēlēs|Olimpiskajām spēlēm]] vai [[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionātam]]. Āzijas čempionāts notiek kopš [[1960]]. gada. Tomēr kopš 2017. gada turnīrs tika pārdēvēts par FIBA ​​Āzijas kausu, un tagad tajā piedalās komandas no FIBA ​​Okeānijas. Turklāt tā bija pirmā, kas tika spēlēta jaunā četru gadu ciklā, un vairs nav daļa no kvalifikācijas procesa Pasaules kausam vai olimpiskajām spēlēm. Pirmais Āzijas čempionāts notika [[1960]]. gadā [[Filipīnas|Filipīnās]]. Pašreizējie [[Āzija]]s čempioni ir [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas izlases spēlētāji]], taču visvairāk uzvaras turnīrā ir izcīnījusi [[Ķīnas basketbola izlase|Ķīnas izlase]] — 16 reizes. == Rezultāti == {| class="wikitable" style="font-size:90%; width: 98%; text-align: center;" |- bgcolor=#C1D8FF !rowspan=2 width=5%|Gads !rowspan=2 width=10%|Rīkotāji !width=1% rowspan=33 bgcolor=ffffff| !colspan=3|Fināls !width=1% rowspan=33 bgcolor=ffffff| !colspan=3|Spēle par 3. vietu |- bgcolor=#EFEFEF !width=15%|Uzvarētājs !width=9%|Rezultāts !width=15%|2. vieta !width=15%|3. vieta !width=9%|Rezultāts !width=15%|4. vieta |- |1960<br />''[[1960 ABC Championship|Sīkāk]]'' |{{flaga|Philippines|1936}}<br />[[Manila]] |'''{{bk-big|PHI|1936}}''' |<ref name="None">Nenotika izslēgšanas turnīrs</ref> |{{bk-big|ROC|name=Republic of China}} |{{bk-big|JPN|1947}} |<ref name="None" /> |{{bk-big|KOR|1949}} |- |1963<br />''[[1963 ABC Championship|Sīkāk]]'' |{{flaga|Republic of China}}<br />[[Taibei]] |'''{{bk-big|PHI|1936}}''' |'''91–77''' |{{bk-big|ROC|name=Republic of China}} |{{bk-big|KOR|1949}} |<ref name="None" /> |{{bk-big|THA}} |- |1965<br />''[[1965 ABC Championship|Details]]'' |{{flaga|Malaysia}}<br />[[Kualalumpura]] |'''{{bk-big|JPN|1947}}''' |<ref name="None" /> |{{bk-big|PHI|1936}} |{{bk-big|KOR|1949}} |<ref name="None" /> |{{bk-big|THA}} |- |1967<br />''[[1967 ABC Championship|Sīkāk]]'' |{{flaga|South Korea|1949}}<br />[[Seula]] |'''{{bk-big|PHI|1936}}''' |<ref name="None" /> |{{bk-big|KOR|1949}} |{{bk-big|JPN|1947}} |<ref name="None" /> |{{bk-big|INA}} |- |1969<br />''[[1969 ABC Championship|Sīkāk]]'' |{{flaga|Thailand}}<br />[[Bangkoka]] |'''{{bk-big|KOR|1949}}''' |<ref name="None" /> |{{bk-big|JPN|1947}} |{{bk-big|PHI|1936}} |<ref name="None" /> |{{bk-big|ROC|name=Republic of China}} |- |1971<br />''[[1971 ABC Championship|Sīkāk]]'' |{{flaga|Japan}}<br />[[Tokija]] |'''{{bk-big|JPN|1947}}''' |<ref name="None" /> |{{bk-big|PHI|1936}} |{{bk-big|KOR|1949}} |<ref name="None" /> |{{bk-big|ROC|name=Republic of China}} |- |1973<br />''[[1973 ABC Championship|Sīkāk]]'' |{{flaga|Philippines|1986}}<br />[[Manila]] |'''{{bk-big|PHI|1936}}''' |<ref name="None" /> |{{bk-big|KOR|1949}} |{{bk-big|ROC|name=Republic of China}} |<ref name="None" /> |{{bk-big|JPN|1947}} |- |1975<br />''[[1975 ABC Championship|Sīkāk]]'' |{{flaga|Thailand}}<br />[[Bangkoka]] |'''{{bk-big|CHN}}''' |<ref name="None" /> |{{bk-big|JPN|1947}} |{{bk-big|KOR|1949}} |<ref name="None" /> |{{bk-big|IND}} |- |1977<br />''[[1977 ABC Championship|Sīkāk]]'' |{{flaga|Malaysia}}<br />[[Kualalumpura]] |'''{{bk-big|CHN}}''' |<ref name="None" /> |{{bk-big|KOR|1949}} |{{bk-big|JPN|1947}} |<ref name="None" /> |{{bk-big|MAS}} |- |1979<br />''[[1979 ABC Championship|Sīkāk]]'' |{{flaga|Japan|1947}}<br />[[Nagoja]] |'''{{bk-big|CHN}}''' |<ref name="None" /> |{{bk-big|JPN|1947}} |{{bk-big|KOR|1949}} |<ref name="None" /> |{{bk-big|PHI|1936}} |- |1981<br />''[[1981 ABC Championship|Sīkāk]]'' |{{flaga|India}}<br />[[Kalkuta]] |'''{{bk-big|CHN}}''' |<ref name="None" /> |{{bk-big|KOR|1949}} |{{bk-big|JPN|1947}} |<ref name="None" /> |{{bk-big|PHI|1936}} |- |1983<br />''[[1983 ABC Championship|Sīkāk]]'' |{{flaga|Hong Kong|1959}}<br />[[Honkonga]] |'''{{bk-big|CHN}}''' |'''95–71''' |{{bk-big|JPN|1947}} |{{bk-big|KOR|1949}} |'''83–60''' |{{bk-big|KUW}} |- |1985<br />''[[1985 ABC Championship|Sīkāk]]'' |{{flaga|Malaysia}}<br />[[Kualalumpura]] |'''{{bk-big|PHI|1936}}''' |<ref name="None" /> |{{bk-big|KOR|1984}} |{{bk-big|CHN}} |<ref name="None" /> |{{bk-big|MAS}} |- |1987<br />''[[1987 ABC Championship|Sīkāk]]'' |{{flaga|Thailand}}<br />[[Bangkoka]] |'''{{bk-big|CHN}}''' |'''86–79<br />[[Overtime (sports)#Basketball|OT]]''' |{{bk-big|KOR|1984}} |{{bk-big|JPN|1947}} |'''89–75''' |{{bk-big|PHI|1986}} |- |1989<br />''[[1989 ABC Championship|Sīkāk]]'' |{{flaga|China}}<br />[[Pekina]] |'''{{bk-big|CHN}}''' |'''102–72''' |{{bk-big|KOR|1984}} |{{bk-big|TPE}} |'''69–58''' |{{bk-big|JPN|1947}} |- |1991<br />''[[1991 ABC Championship|Sīkāk]]'' |{{flaga|Japan|1947}}<br />[[Kobe]] |'''{{bk-big|CHN}}''' |'''104–88''' |{{bk-big|KOR|1984}} |{{bk-big|JPN|1947}} |'''63–60''' |{{bk-big|TPE}} |- |1993<br />''[[1993 ABC Championship|Sīkāk]]'' |{{flaga|Indonesia}}<br />[[Džakarta]] |'''{{bk-big|CHN}}''' |'''93–72''' |{{bk-big|PRK}} |{{bk-big|KOR|1984}} |'''86–70''' |{{bk-big|IRI}} |- |1995<br />''[[1995 ABC Championship|Sīkāk]]'' |{{flaga|South Korea|1984}}<br />[[Seula]] |'''{{bk-big|CHN}}''' |'''87–78''' |{{bk-big|KOR|1984}} |{{bk-big|JPN|1947}} |'''69–63''' |{{bk-big|TPE}} |- |1997<br />''[[1997 ABC Championship|Sīkāk]]'' |{{flaga|Saudi Arabia}}<br />[[Rijāda]] |'''{{bk-big|KOR|1997}}''' |'''78–76''' |{{bk-big|JPN|1947}} |{{bk-big|CHN}} |'''94–68''' |{{bk-big|KSA}} |- |1999<br />''[[1999 ABC Championship|Sīkāk]]'' |{{flaga|Japan}}<br />[[Fukuoka]] |'''{{bk-big|CHN}}''' |'''63–45''' |{{bk-big|KOR|1997}} |{{bk-big|KSA}} |'''93–67''' |{{bk-big|TPE}} |- |2001<br />''[[2001 ABC Championship|Sīkāk]]'' |{{flaga|China}}<br />[[Šanhaja]] |'''{{bk-big|CHN}}''' |'''97–63''' |{{bk-big|LIB}} |{{bk-big|KOR|1997}} |'''95–94<br />[[Overtime (sports)#Basketball|OT]]''' |{{bk-big|SYR}} |- |2003<br />''[[2003 ABC Championship|Sīkāk]]'' |{{flaga|China}}<br />[[Harbina]] |'''{{bk-big|CHN}}''' |'''106–96''' |{{bk-big|KOR|1997}} |{{bk-big|QAT}} |'''77–67''' |{{bk-big|LIB}} |- |2005<br />''[[2005 FIBA Asia Championship|Sīkāk]]'' |{{flaga|Qatar}}<br />[[Doha]] |'''{{bk-big|CHN}}''' |'''77–61''' |{{bk-big|LIB}} |{{bk-big|QAT}} |'''89–77''' |{{bk-big|KOR|1997}} |- |2007<br />''[[2007 FIBA Asia Championship|Sīkāk]]'' |{{flaga|Japan}}<br />[[Tokušima]] |'''{{bk-big|IRI}}''' |'''74–69''' |{{bk-big|LIB}} |{{bk-big|KOR|1997}} |'''80–76''' |{{bk-big|KAZ}} |- |2009<br />''[[2009 FIBA Asia Championship|Sīkāk]]'' |{{flaga|China}}<br />[[Tiandžiņa]] |'''{{bk-big|IRI}}''' |'''70–52''' |{{bk-big|CHN}} |{{bk-big|JOR}} |'''80–66''' |{{bk-big|LIB}} |- |2011<br />''[[2011 FIBA Asia Championship|Sīkāk]]'' |{{flaga|China}}<br />[[Vuhaņa]] |'''{{bk-big|CHN}}''' |'''70–69''' |{{bk-big|JOR}} |{{bk-big|KOR}} |'''70–68''' |{{bk-big|PHI}} |- |2013<br />''[[2013 FIBA Asia Championship|Sīkāk]]'' |{{flaga|Philippines}}<br />[[Manila]] |'''{{bk-big|IRI}}''' |'''85–71''' |{{bk-big|PHI}} |{{bk-big|KOR}} |'''75–57''' |{{bk-big|TPE}} |- |2015<br />''[[2015 FIBA Asia Championship|Sīkāk]]'' |{{flaga|CHN}}<br />[[Čangša]] |'''{{bk-big|CHN}}''' |'''78–67''' |{{bk-big|PHI}} |{{bk-big|IRI}} |'''68–63''' |{{bk-big|JPN}} |- |2017<br />''[[2017 FIBA Āzijas čempionāts Cup|Sīkāk]]'' |{{flaga|LIB}}<br />[[Zukmikaēla]] |'''{{bk-big|AUS}}''' |'''79–56''' |{{bk-big|IRN}} |{{bk-big|KOR}} |'''80–71''' |{{bk-big|NZL}} |- |2022<small><br />''[[2022 FIBA Asia Cup|Sīkāk]]'' |{{flaga|Indonesia}}<br />[[Džakarta]] |'''{{bk-big|AUS}}''' |'''75–73''' |{{bk-big|LBN}} |{{bk-big|NZL}} |'''83–75''' |{{bk-big|JOR}} |- |2025<small><br />''[[2025 FIBA Asia Cup|Sīkāk]]'' |{{flaga|Saudi Arabia}}<br />[[Džida]] |'''{{bk-big|AUS}}''' |'''90–89''' |{{bk-big|CHN}} |{{bk-big|IRN}} |'''79–73''' |{{bk-big|NZL}} |} == Skatīt arī == * [[Āzijas čempionāts basketbolā sievietēm]] == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20100105232529/http://www.fibaasia.net/ FIBA Asia oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Basketbols-aizmetnis}} {{Starptautiskais basketbols}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Basketbola izlašu sacensības]] 3c99b0ltydgk8e17fxxzqy2u17avcuz 0 116709 4519331 4421419 2026-09-08T18:02:58Z Biafra 13794 atj. 4519331 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Tadžs Gibsons | vārds_orig = ''Taj Gibson'' | attēls = Taj Gibson (52381768565) (cropped2).jpg | att_izm = | paraksts = Tadžs Gibsons 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1985|6|24}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka|Bruklina}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[amerikāņi|amerikānis]] | garums = 206 [[centimetrs|cm]] | svars = 105 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[spēka uzbrucējs]], [[centrs (basketbols)|centrs]] | kar_sāk = 2009 | kar_beig = | alga = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Calvary Christian'' ([[Kalifornija]]) | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Dienvidkalifornijas Universitāte]] | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Ņūorleānas "Pelicans"]] | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 26., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2009. gada NBA drafts|2009]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Čikāgas "Bulls"]] <!------ Bijušie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|2009|start}}—{{nbay|2016|end}} | klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas "Bulls"]] | kl_sez 2 = {{nbay|2016|end}} | klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Oklahomasitijas "Thunder"]] | kl_sez 3 = {{nbay|2017|start}}—{{nbay|2018|end}} | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Minesotas "Timberwolves"]] | kl_sez 4 = {{nbay|2019|start}}—{{nbay|2021|end}} | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas "Knicks"]] | kl_sez 5 = {{nbay|2022|fs}} | klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas "Wizards"]] | kl_sez 6 = {{nbay|2023|fs}} | klubs 6 = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas "Knicks"]] | kl_sez 7 = {{nbay|2023|end}} | klubs 7 = {{flaga|ASV}} [[Detroitas "Pistons"]] | kl_sez 8 = {{nbay|2024|fs}} | klubs 8 = {{flaga|ASV}} [[Šarlotas "Hornets"]] | kl_sez 9 = {{nbay|2025|end}} | klubs 9 = {{flaga|ASV}} [[Memfisas "Grizzlies"]] | kl_sez 10 = {{nbay|2026|start}}—pašlaik | klubs 10 = {{flaga|ASV}} [[Ņūorleānas "Pelicans"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut sezonas = | taut = | ni izmaiņas = <!------ Trenera karjera ------> | trenera sezonas = | trenera klubi = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA debitantu pirmā izlase]] <small>({{nbay|2009|end}})</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = V <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Tadžs Džemijs Gibsons''' ({{val|en|Taj Jami Gibson}}; dzimis {{dat|1985|6|24}} [[Bruklina|Bruklinā]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir amerikāņu [[basketbolists]], spēlē [[Spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] un [[Centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Ņūorleānas "Pelicans"]] un aizvadīs savu 18. sezonu NBA. == Karjera == Pirms spēlēšanas NBA viņš pārstāvēja [[Dienvidkalifornijas Universitāte]]s basketbola komandu [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] turnīrā. [[2009. gada NBA drafts|2009. gada NBA draftā]] viņu izraudzījās [[Čikāgas "Bulls"]] ar kopējo 26. kārtas numuru pirmajā drafta izvēles kārtā. Savā pirmajā sezonā NBA tika iekļauts [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA sezonas labāko jauno spēlētāju pirmajā izlasē]]. "Bulls" sastāvā aizvadījis 8 sezonas, daudz spēlējot kā ''sixt man'' — spēlētājs, kas pirmais dodas uz maiņu aizstāt starta piecinieka spēlētāju. 2017. gada februārī "Bulls" aizmainīja T. Gibsonu un [[Dags Makdermots|Dagu Makdermotu]] uz [[Oklahomasitijas "Thunder"]] pret [[Žofrijs Laverņs|Žofriju Laverņu]], [[Entonijs Morovs|Entoniju Morovu]] un [[Kamerons Peins|Kameronu Peinu]]. Vasarā viņš kā brīvais aģents pievienojās [[Minesotas "Timberwolves"]], atkal atgriežoties pie sava ilggadējā trenera "Bulls" sastāvā [[Toms Tibodo|Toma Tibodo]]. 2019. gada vasarā T. Gibsons pievienojās [[Ņujorkas "Knicks"]], ko atkal trenēja T. Tibodo. 2022. gada vasarā T. Gibsons noslēdza līgumu ar [[Vašingtonas "Wizards"]], kur veterāns nospēlēja visu sezonu. 2023. gada septembrī spēlētājs noslēdza jaunu līgumu ar šo pašu klubu, taču pirms sezonas sākuma tka atbrīvots.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/wizards/news/wizards-announce-2023-24-opening-night-roster|title=Wizards Announce 2023-24 Opening Night Roster|website=www.nba.com|access-date=2023-11-04|language=en}}</ref> 2023. gada decembrī viņš pievienojās T. Tibodo trenētajai [[Ņujorkas "Knicks"]], ar ko vairākkārt noslēdza īslaicīgus līgumus. 2024. gada pavasarī pievienojās [[Detroitas "Pistons"]], kur nospēlēja 5 spēles, bet vasarā noslēdza 3,3 miljonus dolāru vērtu viena gada līgumu ar [[Šarlotas "Hornets"]]. 2025. gada 9. aprīlī viņš nospēlēja savu 1000. spēli NBA. 2026. gada februārī tika paziņots, ka 40 gadu vecumā T. Gibsons ir noslēdzis 2 gadu līgumu ar [[Memfisas "Grizzlies"]] un aizvadīs savu 17. sezonu NBA. 2026. gada martā viņš kopā ar [[AJ Džonsons|AJ Džonsonu]] tika aizmainīts uz [[Ņūorleānas "Pelicans"]] pret [[Džordans Haukinss|Džordanu Haukinsu]], [[Mikahs Pīvijs|Mikahu Pīviju]] un nākotnes drafta izvēlēm. <!-- == Statistika NBA == {{Basketbolista statistika}} === Regulārā sezona === {|class="wikitable" style="text-align:right" |- !width="80"|Sezona !!width="100"| Komanda !!width="40"| GP !!width="40"| GS !!width="40"| MPG !!width="40"| FG% !!width="40"| 3P% !!width="40"| FT% !!width="40"| RPG !!width="40"| APG !!width="40"| SPG !!width="40"| BPG !!width="40"| PPG |- | align="left" | {{NBA Year|2009|full=y}} | align="left" | [[Čikāgas "Bulls"|"Bulls"]] | 82 || 70 || 26,9 || 49,4 || 0 || 64,6 || 7,5 || 0,9 || 0,6 || 1,3 || 9,0 |- | align="left" | Karjera | align="left" | | 82 || 70 || 26,9 || 49,4 || 0 || 64,6 || 7,5 || 0,9 || 0,6 || 1,3 || 9,0 |} === Izslēgšanas spēles === {|class="wikitable" style="text-align:right" |- !width="80"|Sezona !!width="100"| Komanda !!width="40"| GP !!width="40"| GS !!width="40"| MPG !!width="40"| FG% !!width="40"| 3P% !!width="40"| FT% !!width="40"| RPG !!width="40"| APG !!width="40"| SPG !!width="40"| BPG !!width="40"| PPG |- | align="left" | [[2010. gada NBA izslēgšanas spēles|2010]] | align="left" | [[Čikāgas "Bulls"|"Bulls"]] | 5 || 5 || 29,0 || 42,1 || 0 || 54,5 || 7,0 || 0,6 || 0,2 || 0,8 || 7,6 |- | align="left" | Karjera | align="left" | | 5 || 5 || 29,0 || 42,1 || 0 || 54,5 || 7,0 || 0,6 || 0,2 || 0,8 || 7,6 |} --> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Gibsons, Tadžs}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Spēka uzbrucēji]] [[Kategorija:Basketbola centri]] [[Kategorija:Čikāgas "Bulls" spēlētāji]] [[Kategorija:Oklahomasitijas "Thunder" spēlētāji]] [[Kategorija:Minesotas "Timberwolves" spēlētāji]] [[Kategorija:Ņujorkas "Knicks" spēlētāji]] [[Kategorija:Vašingtonas "Wizards" spēlētāji]] [[Kategorija:Detroitas "Pistons" spēlētāji]] [[Kategorija:Šarlotas "Hornets" spēlētāji]] [[Kategorija:Memfisas "Grizzlies" spēlētāji]] [[Kategorija:Ņūorleānas "Pelicans" spēlētāji]] 14zewhqeadkd150dnp12edhj1sd7jsh 4519332 4519331 2026-09-08T18:04:15Z Biafra 13794 4519332 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Tadžs Gibsons | vārds_orig = ''Taj Gibson'' | attēls = Taj Gibson (52381768565) (cropped2).jpg | att_izm = | paraksts = Tadžs Gibsons 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1985|6|24}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka|Bruklina}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[amerikāņi|amerikānis]] | garums = 206 [[centimetrs|cm]] | svars = 105 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[spēka uzbrucējs]], [[centrs (basketbols)|centrs]] | kar_sāk = 2009 | kar_beig = | alga = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Calvary Christian'' ([[Kalifornija]]) | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Dienvidkalifornijas Universitāte]] | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Ņūorleānas "Pelicans"]] | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 26., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2009. gada NBA drafts|2009]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Čikāgas "Bulls"]] <!------ Bijušie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|2009|start}}—{{nbay|2016|end}} | klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas "Bulls"]] | kl_sez 2 = {{nbay|2016|end}} | klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Oklahomasitijas "Thunder"]] | kl_sez 3 = {{nbay|2017|start}}—{{nbay|2018|end}} | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Minesotas "Timberwolves"]] | kl_sez 4 = {{nbay|2019|start}}—{{nbay|2021|end}} | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas "Knicks"]] | kl_sez 5 = {{nbay|2022|fs}} | klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas "Wizards"]] | kl_sez 6 = {{nbay|2023|fs}} | klubs 6 = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas "Knicks"]] | kl_sez 7 = {{nbay|2023|end}} | klubs 7 = {{flaga|ASV}} [[Detroitas "Pistons"]] | kl_sez 8 = {{nbay|2024|fs}} | klubs 8 = {{flaga|ASV}} [[Šarlotas "Hornets"]] | kl_sez 9 = {{nbay|2025|end}} | klubs 9 = {{flaga|ASV}} [[Memfisas "Grizzlies"]] | kl_sez 10 = {{nbay|2026|start}}—pašlaik | klubs 10 = {{flaga|ASV}} [[Ņūorleānas "Pelicans"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut sezonas = | taut = | ni izmaiņas = <!------ Trenera karjera ------> | trenera sezonas = | trenera klubi = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA debitantu pirmā izlase]] <small>({{nbay|2009|end}})</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = V <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Tadžs Džemijs Gibsons''' ({{val|en|Taj Jami Gibson}}; dzimis {{dat|1985|6|24}} [[Bruklina|Bruklinā]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir amerikāņu [[basketbolists]], spēlē [[Spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] un [[Centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Ņūorleānas "Pelicans"]] un aizvadīs savu 18. sezonu NBA. == Karjera == Pirms spēlēšanas NBA viņš pārstāvēja [[Dienvidkalifornijas Universitāte]]s basketbola komandu [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] turnīrā. [[2009. gada NBA drafts|2009. gada NBA draftā]] viņu izraudzījās [[Čikāgas "Bulls"]] ar kopējo 26. kārtas numuru pirmajā drafta izvēles kārtā. Savā pirmajā sezonā NBA tika iekļauts [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA sezonas labāko jauno spēlētāju pirmajā izlasē]]. "Bulls" sastāvā aizvadījis 8 sezonas, daudz spēlējot kā ''sixt man'' — spēlētājs, kas pirmais dodas uz maiņu aizstāt starta piecinieka spēlētāju. 2017. gada februārī "Bulls" aizmainīja T. Gibsonu un [[Dags Makdermots|Dagu Makdermotu]] uz [[Oklahomasitijas "Thunder"]] pret [[Žofrijs Laverņs|Žofriju Laverņu]], [[Entonijs Morovs|Entoniju Morovu]] un [[Kamerons Peins|Kameronu Peinu]]. Vasarā viņš kā brīvais aģents pievienojās [[Minesotas "Timberwolves"]], atkal atgriežoties pie sava ilggadējā trenera "Bulls" sastāvā [[Toms Tibodo|Toma Tibodo]]. 2019. gada vasarā T. Gibsons pievienojās [[Ņujorkas "Knicks"]], ko atkal trenēja T. Tibodo. 2022. gada vasarā T. Gibsons noslēdza līgumu ar [[Vašingtonas "Wizards"]], kur veterāns nospēlēja visu sezonu. 2023. gada septembrī spēlētājs noslēdza jaunu līgumu ar šo pašu klubu, taču pirms sezonas sākuma tka atbrīvots.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/wizards/news/wizards-announce-2023-24-opening-night-roster|title=Wizards Announce 2023-24 Opening Night Roster|website=www.nba.com|access-date=2023-11-04|language=en}}</ref> 2023. gada decembrī viņš pievienojās T. Tibodo trenētajai [[Ņujorkas "Knicks"]], ar ko vairākkārt noslēdza īslaicīgus līgumus. 2024. gada pavasarī pievienojās [[Detroitas "Pistons"]], kur nospēlēja 5 spēles, bet vasarā noslēdza 3,3 miljonus dolāru vērtu viena gada līgumu ar [[Šarlotas "Hornets"]]. 2025. gada 9. aprīlī viņš nospēlēja savu 1000. spēli NBA. 2026. gada februārī tika paziņots, ka 40 gadu vecumā T. Gibsons ir noslēdzis 2 gadu līgumu ar [[Memfisas "Grizzlies"]] un aizvadīs savu 17. sezonu NBA. 2026. gada martā viņš kopā ar [[AJ Džonsons|AJ Džonsonu]] tika aizmainīts uz [[Ņūorleānas "Pelicans"]] pret [[Džordans Haukinss|Džordanu Haukinsu]], [[Mikahs Pīvijs|Mikahu Pīviju]] un nākotnes drafta izvēlēm. <!-- == Statistika NBA == {{Basketbolista statistika}} === Regulārā sezona === {|class="wikitable" style="text-align:right" |- !width="80"|Sezona !!width="100"| Komanda !!width="40"| GP !!width="40"| GS !!width="40"| MPG !!width="40"| FG% !!width="40"| 3P% !!width="40"| FT% !!width="40"| RPG !!width="40"| APG !!width="40"| SPG !!width="40"| BPG !!width="40"| PPG |- | align="left" | {{NBA Year|2009|full=y}} | align="left" | [[Čikāgas "Bulls"|"Bulls"]] | 82 || 70 || 26,9 || 49,4 || 0 || 64,6 || 7,5 || 0,9 || 0,6 || 1,3 || 9,0 |- | align="left" | Karjera | align="left" | | 82 || 70 || 26,9 || 49,4 || 0 || 64,6 || 7,5 || 0,9 || 0,6 || 1,3 || 9,0 |} === Izslēgšanas spēles === {|class="wikitable" style="text-align:right" |- !width="80"|Sezona !!width="100"| Komanda !!width="40"| GP !!width="40"| GS !!width="40"| MPG !!width="40"| FG% !!width="40"| 3P% !!width="40"| FT% !!width="40"| RPG !!width="40"| APG !!width="40"| SPG !!width="40"| BPG !!width="40"| PPG |- | align="left" | [[2010. gada NBA izslēgšanas spēles|2010]] | align="left" | [[Čikāgas "Bulls"|"Bulls"]] | 5 || 5 || 29,0 || 42,1 || 0 || 54,5 || 7,0 || 0,6 || 0,2 || 0,8 || 7,6 |- | align="left" | Karjera | align="left" | | 5 || 5 || 29,0 || 42,1 || 0 || 54,5 || 7,0 || 0,6 || 0,2 || 0,8 || 7,6 |} --> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Gibsons, Tadžs}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Spēka uzbrucēji]] [[Kategorija:Basketbola centri]] [[Kategorija:Čikāgas "Bulls" spēlētāji]] [[Kategorija:Oklahomasitijas "Thunder" spēlētāji]] [[Kategorija:Minesotas "Timberwolves" spēlētāji]] [[Kategorija:Ņujorkas "Knicks" spēlētāji]] [[Kategorija:Vašingtonas "Wizards" spēlētāji]] [[Kategorija:Detroitas "Pistons" spēlētāji]] [[Kategorija:Šarlotas "Hornets" spēlētāji]] [[Kategorija:Memfisas "Grizzlies" spēlētāji]] [[Kategorija:Ņūorleānas "Pelicans" spēlētāji]] 8jmdox1oe8dvmrrhex8ums0zay1pohg 4519333 4519332 2026-09-08T18:04:35Z Biafra 13794 +atsauce 4519333 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Tadžs Gibsons | vārds_orig = ''Taj Gibson'' | attēls = Taj Gibson (52381768565) (cropped2).jpg | att_izm = | paraksts = Tadžs Gibsons 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1985|6|24}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka|Bruklina}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[amerikāņi|amerikānis]] | garums = 206 [[centimetrs|cm]] | svars = 105 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[spēka uzbrucējs]], [[centrs (basketbols)|centrs]] | kar_sāk = 2009 | kar_beig = | alga = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Calvary Christian'' ([[Kalifornija]]) | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Dienvidkalifornijas Universitāte]] | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Ņūorleānas "Pelicans"]] | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 26., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2009. gada NBA drafts|2009]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Čikāgas "Bulls"]] <!------ Bijušie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|2009|start}}—{{nbay|2016|end}} | klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas "Bulls"]] | kl_sez 2 = {{nbay|2016|end}} | klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Oklahomasitijas "Thunder"]] | kl_sez 3 = {{nbay|2017|start}}—{{nbay|2018|end}} | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Minesotas "Timberwolves"]] | kl_sez 4 = {{nbay|2019|start}}—{{nbay|2021|end}} | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas "Knicks"]] | kl_sez 5 = {{nbay|2022|fs}} | klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas "Wizards"]] | kl_sez 6 = {{nbay|2023|fs}} | klubs 6 = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas "Knicks"]] | kl_sez 7 = {{nbay|2023|end}} | klubs 7 = {{flaga|ASV}} [[Detroitas "Pistons"]] | kl_sez 8 = {{nbay|2024|fs}} | klubs 8 = {{flaga|ASV}} [[Šarlotas "Hornets"]] | kl_sez 9 = {{nbay|2025|end}} | klubs 9 = {{flaga|ASV}} [[Memfisas "Grizzlies"]] | kl_sez 10 = {{nbay|2026|start}}—pašlaik | klubs 10 = {{flaga|ASV}} [[Ņūorleānas "Pelicans"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut sezonas = | taut = | ni izmaiņas = <!------ Trenera karjera ------> | trenera sezonas = | trenera klubi = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA debitantu pirmā izlase]] <small>({{nbay|2009|end}})</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = V <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Tadžs Džemijs Gibsons''' ({{val|en|Taj Jami Gibson}}; dzimis {{dat|1985|6|24}} [[Bruklina|Bruklinā]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir amerikāņu [[basketbolists]], spēlē [[Spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] un [[Centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Ņūorleānas "Pelicans"]] un aizvadīs savu 18. sezonu NBA. == Karjera == Pirms spēlēšanas NBA viņš pārstāvēja [[Dienvidkalifornijas Universitāte]]s basketbola komandu [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] turnīrā. [[2009. gada NBA drafts|2009. gada NBA draftā]] viņu izraudzījās [[Čikāgas "Bulls"]] ar kopējo 26. kārtas numuru pirmajā drafta izvēles kārtā. Savā pirmajā sezonā NBA tika iekļauts [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA sezonas labāko jauno spēlētāju pirmajā izlasē]]. "Bulls" sastāvā aizvadījis 8 sezonas, daudz spēlējot kā ''sixt man'' — spēlētājs, kas pirmais dodas uz maiņu aizstāt starta piecinieka spēlētāju. 2017. gada februārī "Bulls" aizmainīja T. Gibsonu un [[Dags Makdermots|Dagu Makdermotu]] uz [[Oklahomasitijas "Thunder"]] pret [[Žofrijs Laverņs|Žofriju Laverņu]], [[Entonijs Morovs|Entoniju Morovu]] un [[Kamerons Peins|Kameronu Peinu]]. Vasarā viņš kā brīvais aģents pievienojās [[Minesotas "Timberwolves"]], atkal atgriežoties pie sava ilggadējā trenera "Bulls" sastāvā [[Toms Tibodo|Toma Tibodo]]. 2019. gada vasarā T. Gibsons pievienojās [[Ņujorkas "Knicks"]], ko atkal trenēja T. Tibodo. 2022. gada vasarā T. Gibsons noslēdza līgumu ar [[Vašingtonas "Wizards"]], kur veterāns nospēlēja visu sezonu. 2023. gada septembrī spēlētājs noslēdza jaunu līgumu ar šo pašu klubu, taču pirms sezonas sākuma tka atbrīvots.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/wizards/news/wizards-announce-2023-24-opening-night-roster|title=Wizards Announce 2023-24 Opening Night Roster|website=www.nba.com|access-date=2023-11-04|language=en}}</ref> 2023. gada decembrī viņš pievienojās T. Tibodo trenētajai [[Ņujorkas "Knicks"]], ar ko vairākkārt noslēdza īslaicīgus līgumus. 2024. gada pavasarī pievienojās [[Detroitas "Pistons"]], kur nospēlēja 5 spēles, bet vasarā noslēdza 3,3 miljonus dolāru vērtu viena gada līgumu ar [[Šarlotas "Hornets"]]. 2025. gada 9. aprīlī viņš nospēlēja savu 1000. spēli NBA. 2026. gada februārī tika paziņots, ka 40 gadu vecumā T. Gibsons ir noslēdzis 2 gadu līgumu ar [[Memfisas "Grizzlies"]] un aizvadīs savu 17. sezonu NBA. 2026. gada martā viņš kopā ar [[AJ Džonsons|AJ Džonsonu]] tika aizmainīts uz [[Ņūorleānas "Pelicans"]] pret [[Džordans Haukinss|Džordanu Haukinsu]], [[Mikahs Pīvijs|Mikahu Pīviju]] un nākotnes drafta izvēlēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/articles/pelicans-reportedly-trading-jordan-hawkins-154941429.html|title=Pelicans reportedly trading Jordan Hawkins, Micah Peavy to Grizzlies for AJ Johnson, Taj Gibson|last=read|first=Kurt Helin·2 min|website=Yahoo Sports|access-date=2026-09-08|date=2026-09-08|language=en-US}}</ref> <!-- == Statistika NBA == {{Basketbolista statistika}} === Regulārā sezona === {|class="wikitable" style="text-align:right" |- !width="80"|Sezona !!width="100"| Komanda !!width="40"| GP !!width="40"| GS !!width="40"| MPG !!width="40"| FG% !!width="40"| 3P% !!width="40"| FT% !!width="40"| RPG !!width="40"| APG !!width="40"| SPG !!width="40"| BPG !!width="40"| PPG |- | align="left" | {{NBA Year|2009|full=y}} | align="left" | [[Čikāgas "Bulls"|"Bulls"]] | 82 || 70 || 26,9 || 49,4 || 0 || 64,6 || 7,5 || 0,9 || 0,6 || 1,3 || 9,0 |- | align="left" | Karjera | align="left" | | 82 || 70 || 26,9 || 49,4 || 0 || 64,6 || 7,5 || 0,9 || 0,6 || 1,3 || 9,0 |} === Izslēgšanas spēles === {|class="wikitable" style="text-align:right" |- !width="80"|Sezona !!width="100"| Komanda !!width="40"| GP !!width="40"| GS !!width="40"| MPG !!width="40"| FG% !!width="40"| 3P% !!width="40"| FT% !!width="40"| RPG !!width="40"| APG !!width="40"| SPG !!width="40"| BPG !!width="40"| PPG |- | align="left" | [[2010. gada NBA izslēgšanas spēles|2010]] | align="left" | [[Čikāgas "Bulls"|"Bulls"]] | 5 || 5 || 29,0 || 42,1 || 0 || 54,5 || 7,0 || 0,6 || 0,2 || 0,8 || 7,6 |- | align="left" | Karjera | align="left" | | 5 || 5 || 29,0 || 42,1 || 0 || 54,5 || 7,0 || 0,6 || 0,2 || 0,8 || 7,6 |} --> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Gibsons, Tadžs}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Spēka uzbrucēji]] [[Kategorija:Basketbola centri]] [[Kategorija:Čikāgas "Bulls" spēlētāji]] [[Kategorija:Oklahomasitijas "Thunder" spēlētāji]] [[Kategorija:Minesotas "Timberwolves" spēlētāji]] [[Kategorija:Ņujorkas "Knicks" spēlētāji]] [[Kategorija:Vašingtonas "Wizards" spēlētāji]] [[Kategorija:Detroitas "Pistons" spēlētāji]] [[Kategorija:Šarlotas "Hornets" spēlētāji]] [[Kategorija:Memfisas "Grizzlies" spēlētāji]] [[Kategorija:Ņūorleānas "Pelicans" spēlētāji]] q89r5o7pphra13mi2ae50j3alew94nq 0 117212 4519538 4325415 2026-09-09T10:35:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519538 wikitext text/x-wiki {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Silciems | tips = pieturas punkts | attēls = Silciema stacija.JPG | attēla_apraksts = Silciema pieturas punkta nojume | map = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]] | atvērta = 1926 | citi_nosaukumi = <!-- stacijas vēsturiskie nosaukumi --> | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = 57.1251090 | latNS = N | longd = 24.7867488 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Sigulda (stacija)|Sigulda]] (5 km) <br /> [[Inčukalns (stacija)|Inčukalns]] (7 km) <br /> [[Vangaži (stacija)|Vangaži]] (13 km) <br /> [[Krievupe (stacija)|Krievupe]] (18 km) <br /> [[Garkalne (stacija)|Garkalne]] (24 km) <br /> [[Jugla (stacija)|Jugla]] (36 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Egļupe (stacija)|Egļupe]] (3 km) | attālums_līdz_Rīgai = 48 | slēgta = 2019 }} {{Rīga — Valga|collapse=yes}} '''Silciems''' ir neizmantots [[pieturas punkts]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]. Tas atradās [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Inčukalna pagasts|Inčukalna pagastā]], pie [[Allažu pagasts|Allažu pagasta]] un [[Siguldas pagasts|Siguldas pagasta]] robežas. Pieturas punkts atradās netālu no [[A2|Vidzemes šosejas]] posma [[Rīga]]—[[Sigulda]], iepretim šosejas 47. kilometrā esošajam [[Aerodium Sigulda|"Aerodium"]]. Pieturas punkta nosaukuma izcelsme nav skaidri zināma, iespējams, tā saistāma ar tuvumā esošo Silciema karjeru. 2018. gadā Silciema pieturā darbadienās pieturēja 9 dīzeļvilcienu pāri, bet brīvdienās — 8 pāri. Biļešu kases pieturā nebija. No 2019. gada decembra Silciema pieturā vilcieni vairs neapstājas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_20092019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi |title=Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.1 2019.gada 20.septembrī |access-date={{dat|2019|10|04||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220121131047/https://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_20092019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi }}</ref><ref>[https://www.tvnet.lv/6794138/no-decembra-vilcieni-vairs-neapstasies-astonas-stacijas No decembra vilcieni vairs neapstāsies astoņās stacijās]</ref> 2022. gadā pieturas nojume bija izdemolēta. == Vēsture == Pieturas punkts atklāts 1926. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://railwayz.info/photolines/station/1044 Pieturas attēli Railwayz.info] {{Small|(krieviski)}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Inčukalna pagasts]] pfuejn4qtnzxlkp1gqt3qdzlf47r3fx 0 117952 4519529 4254106 2026-09-09T09:09:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519529 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Seda (nozīmju atdalīšana)|Seda}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Seda | tips = pieturas punkts | attēls = Sedas stacija.JPG | attēla_apraksts = Sedas stacijas ēka | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]] | atvērta = <!-- tikai gadskaitlis --> | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = <!-- tikai skaitlis --> | platformu_tips = | sliežu_ceļi = <!-- tikai skaitlis --> | latd = 57.6440414 | latNS = N | longd = 25.7498067 | longEW = E | adrese = | tuvākās_stacijas = [[Lugaži (stacija)|Lugaži]] (20 km) <br /> [[Valmiera (stacija)|Valmiera]] (31 km) <br /> [[Strenči (stacija)|Strenči]] (3 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Brenguļi (stacija)|Brenguļi]] (23 km) <br /> [[Saule (stacija)|Saule]] (11 km) | attālums_līdz_Rīgai = 153 | slēgta = 2019 }} {{Rīga — Valga|collapse=yes}} '''Seda''' bija dzelzceļa pieturas punkts [[Seda|Sedā]], [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Plāņu pagasts|Plāņu pagastā]], pie pašas pilsētas robežas. Sedas pieturas punktā pieturēja dīzeļvilcieni, kas kursē līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]. Pie Sedas pieturas atrodas [[Autoceļš P26|autoceļa P26]] pārbrauktuve. No 2019. gada decembra Sedas pieturā vilcieni vairs neapstājas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_20092019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi |title=Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.1 2019.gada 20.septembrī |access-date={{dat|2019|10|04||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220121131047/https://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_20092019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi }}</ref><ref>[https://www.tvnet.lv/6794138/no-decembra-vilcieni-vairs-neapstasies-astonas-stacijas No decembra vilcieni vairs neapstāsies astoņās stacijās]</ref> == Vēsture == Par vienu kilometru tālāk no tagadējās pieturas uz [[Valka]]s pusi ap 1920. gadu esot bijusi Sēdes stacija.<ref>Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. ''Dzelzceļi Latvijā''. Rīga : Jumava, 2009, 83. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> Pirms kara dažus simtus metru Strenču virzienā no mūsdienu Sedas pieturas vietas (tolaik nebija ne pieturas, ne Sedas pilsētiņas) no Valkas dzelzceļa līnijas atzarojās neliels dzelzceļa atzars. Tas veda [[Gauja]]s virzienā un beidzās aiz tagadējām Kauču mājām.<ref>[https://vesture.dodies.lv/#m=14/57.62985/25.75959&l=J/LA75 Sedas pieturas atrašanās vieta pirmskara kartē]</ref> Pašreizējā Sedas pietura atklāta tikai 1972. gadā blakus esošā kūdras fabrikas strādnieku ciemata iedzīvotāju vajadzībām. == Attēlu galerija == <gallery widths="200px" heights="150px" perrow="5"> Attēls:Sedas stacija 1.jpg|Pieturas punkts no Rīgas puses Attēls:Sedas stacija 2.jpg|Perons Rīgas virzienā Attēls:Sedas stacija 3.jpg|Sedas pieturas punkts 2020. gadā Attēls:Sedas stacija 4.jpg|Autoceļa P26 pārbrauktuve pie pieturas punkta </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Seda]] [[Kategorija:Plāņu pagasts]] klp6h0hoowpxdh9d9320imbe2buvj1s 0 117955 4519525 3690005 2026-09-09T08:38:36Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519525 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Saule (nozīmju atdalīšana)|Saule}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Saule | tips = stacija | attēls = Saules stacija.JPG | attēla_apraksts = Saules stacijas ēka | map = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]] | atvērta = 1900 | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 (1 neizmantota) | platformu_tips = malas | sliežu_ceļi = 3 | adrese = | latd = 57.6938476 | latNS = N | longd = 25.8927705 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Lugaži (stacija)|Lugaži]] (9 km) <br /> [[Valmiera (stacija)|Valmiera]] (42 km) <br /> [[Strenči (stacija)|Strenči]] (14 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Brenguļi (stacija)|Brenguļi]] (31 km) <br /> [[Seda (stacija)|Seda]] (11 km) | attālums_līdz_Rīgai = 164 }} {{Rīga — Valga|collapse=yes}} '''Saule''' ir neliela [[dzelzceļa stacija]] [[Valkas novads|Valkas novada]] [[Valkas pagasts|Valkas pagastā]]. Tajā pieturēja dīzeļvilcieni, kas kursē maršrutā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Valga]]. Stacijā ir divi peroni, taču tika izmantots tikai viens, kas atrodas pie jaunās stacijas ēkas. Saglabājusies arī vecā stacijas ēka, kas tiek izmantota kā dzīvojamā ēka "Saules stacija". Blakus stacijai atrodas [[Saule (Valkas pagasts)|Saules]] mazciems. No 2019. gada decembra Saules stacijā pasažieru vilcieni nepietur.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_20092019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi |title=Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.1 2019.gada 20.septembrī |access-date={{dat|2019|10|04||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220121131047/https://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_20092019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi }}</ref><ref>[https://www.tvnet.lv/6794138/no-decembra-vilcieni-vairs-neapstasies-astonas-stacijas No decembra vilcieni vairs neapstāsies astoņās stacijās]</ref> Pieturas punktā nav biļešu kases.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}</ref> == Vēsture == [[1900]]. gadā tiek ierīkots [[izmaiņas punkts]] ''Saulek'', kopš [[1919]]. gada tiek nosaukts par staciju ''Saule''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=3907 |title="Līnijai Rīga-Valka 120 gadi" Latvijas Dzelzceļš |access-date={{dat|2010|06|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101227123231/http://ldz.lv/?object_id=3907 |archivedate={{dat|2010|12|27||bez}} }}</ref> [[Attēls:DR1 Saules stacijaa.JPG|thumb|250px|[[Dīzeļvilciens]] DR1 Saules stacijā (2004. gads)]] == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}} [[Kategorija:Valkas pagasts]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]] m0ywiyyh9xlt9lu8lkdj9bb6v7cme98 10 118356 4519481 4499709 2026-09-09T05:05:04Z Dainis 876 4519481 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = SKS konfigurācija |title = [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskās kosmosa stacijas]] pašreizējā konfigurācija |state = {{{state|<includeonly>collapsed</includeonly><noinclude>uncollapsed</noinclude>}}} |list1 = <div style="text-align:left; font-size:170%"> [[Integrētā kopnes struktūra|S6]] / [[Integrētā kopnes struktūra|S5]] / [[Integrētā kopnes struktūra|S3/S4]] [[SpaceX Crew-12|Crew-12]] / <!--[[Progress MS-33]]--> <nowiki>|</nowiki> [[Columbus (SKS)|Columbus]] [[Integrētā kopnes struktūra|S1]] [[Quest (SKS)|Quest]] <nowiki>|</nowiki> [[Pressurized Mating Adapter|PMA3]]/ / [[Integrētā kopnes struktūra|Z1]] / [[Poisk (SKS)|Poisk]] <nowiki>|</nowiki>/ [[Integrētā kopnes struktūra|S0]] <nowiki>|</nowiki>/ <nowiki>|</nowiki> <!--[[SpaceX CRS-34|CRS-34]]--> — [[Pressurized Mating Adapter|PMA2]] — [[Harmony (SKS)|Harmony]] — [[Destiny (SKS)|Des/tiny]] — [[Unity (SKS)|Unity]] — [[Pressurized Mating Adapter|PMA1]] — [[Zarja (SKS)|Zarja]] — [[Zvezda (SKS)|Zvezda]] — [[Progress MS-34]] /<nowiki>|</nowiki> [[Integrētā kopnes struktūra|P1]] /<nowiki>|</nowiki> <nowiki>|</nowiki> <nowiki>|</nowiki> / <!--[[HTV-X1]]--> / / [[NG-24|Cygnus]] [[Rassvet (SKS)|Rassvet]] [[Nauka (SKS)|Nauka]] [[Kibo (SKS)|Kibo]] [[Integrētā kopnes struktūra|P3/P4]] [[Permanent Multipurpose Module|PMM]]—[[Tranquility (SKS)|Tranquility]]—[[Bigelow Expandable Activity Module|BEAM]] <nowiki>|</nowiki> <nowiki>|</nowiki> / /<nowiki>|</nowiki> <!--[[Sojuz MS-28]]--> [[Pričal (SKS)|Pričal]] [[Integrētā kopnes struktūra|P5]] / [[Cupola (SKS)|Cupola]] <nowiki>|</nowiki> / [[Bishop Airlock|Bishop]] [[Sojuz MS-29]] [[Integrētā kopnes struktūra|P6]] </div> <small>Informācija atjaunota: 2026-09-09</small> }}<noinclude {{documentation}} [[Kategorija:Kosmonautikas veidnes|{{PAGENAME}}]] </noinclude> ldc5l0hzlmahiy1ducum6akzc0m9vdk 0 119454 4519516 4346931 2026-09-09T07:36:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519516 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Kryptopterus species.jpg | att_nosaukums = [[Indijas stiklasams]] (''Kryptopterus minor'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Actinopteri | klase_lv = Starspures | kohorta = Otomorpha | kohorta_lv = Kaulpūšļu kohorta | virskārta = Siluriphysae | virskārta_lv = Samveidīgo virskārta | kārta = Siluriformes | kārta_lv = Samveidīgās | dzimta = Siluridae | dzimta_lv = Samu dzimta | binomial = Siluridae <small>([[Žoržs Kivjē|Ž. Kivjē]], 1816)</small> | kategorijas = nē }} '''Samu dzimta''' jeb '''saldūdens samu dzimta'''<ref name="dis"/> (''Siluridae'') ir viena no [[samveidīgie|samveidīgo kārtas]] (''Siluriformes'') dzimtām. Samu dzimtā ir vairāk kā 100 [[suga]]s, kas iedalītas 13 [[Ģints (bioloģija)|ģintīs]].<ref name="zu">Bornbusch, Alan H. (1995). "Phylogenetic relationships within the Eurasian catfish family Siluridae (Pisces: Siluriformes), with comments on generic validities and biogeography". Zoological Journal of the Linnean Society 115: 1–46. doi:10.1006/zjls.1995.0032</ref> Samu dzimtas zivis mēdz saukt arī par '''Vecās pasaules samiem'''.<ref>[http://www.answers.com/topic/siluridae Answers.com: Siluridae]</ref> Samu dzimtas zivis dzīvo [[saldūdens]] tilpnēs, izņēmums ir Eiropas sams, kas dzīvo arī mazsāļos piekrastes [[ūdens|ūdeņos]].<ref name="dis">[http://www.discoverlife.org/mp/20q?search=Siluridae Discover life: Siluridae]</ref> Samu dzimtas zivis dzīvo visā [[Eiropa|Eiropā]] un Āzijā, bet vislielākā sugu dažādība ir [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]]. Eiropā ir sastopamas 2 sugas: [[Eiropas sams]] (''Silurus glanis'') jeb vienkārši [[sams]] un [[Aristoteļa sams]] (''Silurus aristotelis''). [[Latvija|Latvijā]] dzīvo tikai 1 suga - sams.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/zivis/ |title=Latvijas daba: Kaulzivis |access-date={{dat|2010|07|18||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120417150733/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/zivis/ }}</ref> [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] lielākajā daļā ūdens tilpņu sami nav sastopami. Samu dzimtu nosacīti var iedalīt 2 lielās grupās: vēsāka klimata sami, kas apdzīvo mērenā klimata joslu [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[tropi]]skie, silto zemju sami, kas dzīvo [[Āzija]]s dienvidaustrumos.<ref name="zu"/> == Izskats == Samu dzimtai ir raksturīgs, ka pirms muguras mīkstās spuras tiem nav [[samveidīgie|samveidīgajiem]] raksturīgais dzelonis, tiem nav [[tauki|tauku]] spuras un iegurņa [[spura]] ir neliela vai vispār nav. Anālā spura toties ir ļoti gara. Kopumā šīs dzimtas samiem ir raksturīga pagarināta un slaida ķermeņa forma, tiem nav zvīņu, galvas forma saspiesta. Tie nespēj izstiept uz priekšu muti. Zobi atrodas uz [[žoklis|žokļa]] un [[aukslējas|aukslējām]]. Samu dzimtas zivīm ir 1 - 4 pāri [[ūsas|ūsu]] (tām nav nāsu ūsu, bet ir 1 - 2 pāri [[augšžoklis|augšžokļa]] ūsu, kas arī var būt [[Rudiments|rudimentārā]] formā).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.briancoad.com/species%20accounts/siluridae.htm |title=Freshwater Fishes of Iran |access-date={{dat|2010|07|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090607113200/http://www.briancoad.com/Species%20Accounts/Siluridae.htm |archivedate={{dat|2009|06|07||bez}} }}</ref> Vislielākais samu dzimtā ir [[Eiropas sams]]. == Klasifikācija == * '''Samu dzimta''' (''Siluridae'') ** ģints: [[Bultzobu sami]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.planetcatfish.com/catelog/species.php?species_id=760 |title=Planet catfish: Belodontichthys |access-date={{dat|2010|07|18||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081228182543/http://www.planetcatfish.com/catelog/species.php?species_id=760 }}</ref> (''Belodontichthys'') ** ģints: [[Ragainie sami]] (''Ceratoglanis'') ** ģints: [[Pussami]] (''Hemisilurus'')<ref name="gen">[http://www.scotcat.com/scientific_names/genus.html Scot Cat: Genus Names]</ref> ** ģints: [[Filipīnu sami]] (''Hito'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mixph.com/2006/06/raising-and-production-of-catfish-hito.html |title=Raising and Production of Catfish (Hito) |access-date={{dat|2010|07|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090322115909/http://www.mixph.com/2006/06/raising-and-production-of-catfish-hito.html |archivedate={{dat|2009|03|22||bez}} }}</ref> ** ģints: [[Stiklasami]] (''Kryptopterus'') ** ģints: [[Īsūsu sami]] (''Micronema'')<ref name="gen"/> ** ģints: [[Sviesta sami]] (''Ompok'') ** ģints: [[Tālo Austrumu sami]] (''Parasilurus'') ** ģints: [[Pinna sami]] (''Pinniwallago'')<ref>[http://www.fishbase.se/Summary/SpeciesSummary.php?id=63465 Fish Base: Pinniwallago kanpurensis]</ref> ** ģints: [[Īsspuras sami]] (''Pterocryptis'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.planetcatfish.com/catelog/species.php?species_id=1977 |title=Planet Catfish: Pterocryptis |access-date={{dat|2010|07|18||bez}} |archive-date={{dat|2009|01|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090110044802/http://www.planetcatfish.com/catelog/species.php?species_id=1977 }}</ref> ** ģints: [[Purva sami]] (''Silurichthys'') ** ģints: [[Sami]] (''Silurus]'') ** ģints: [[Valago sami]] (''Wallago'')<ref name="gen"/> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.latvijasdaba.lv/zivis/sistematiskais-raditajs/siluridae/ Latvijas daba: Samu dzimta] * [https://web.archive.org/web/20100522062100/http://biodiv.lvgma.gov.lv/cooperation/fol288846/fol436376/ Bioloģiskā daudzveidība Latvijā: Samu dzimta] * [http://www.scotcat.com/silurfamily.htm Catfish Family Siluridae] * [http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/pictures/Siluridae.html ADW: Siluridae] * [http://www.planetcatfish.com/catelog/family.php?family_id=7 Planet Catfish: Siluridae] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100724020337/http://www.planetcatfish.com/catelog/family.php?family_id=7 |date={{dat|2010|07|24||bez}} }} * [http://thewebsiteofeverything.com/animals/fish/Siluriformes/Siluridae Family Siluridae] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120128113049/http://thewebsiteofeverything.com/animals/fish/Siluriformes/Siluridae |date={{dat|2012|01|28||bez}} }} [[Kategorija:Samveidīgās]] 86vden19ytr1zqgtrw827jbs9ak9nry 0 131285 4519243 4176370 2026-09-08T12:34:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519243 wikitext text/x-wiki {{labs raksts}} {{nosaukums slīprakstā}} {{Singla infokaste |Nosaukums = Party in the U.S.A. |Attēls = Party in the U.S.A. cover.png |Attēla izmērs = |Border = |Caption = |Izpildītājs = [[Mailija Sairusa|Mailijas Sairusas]] |Albums = [[The Time of Our Lives]] |A-puse = |B-puse = |Izdots = {{dat|2009|8|11|N|bez}}<br />{{small|Sīkāk: [[#Izdošanas vēsture|Izdošanas vēsture]]}} |Formāts = CD singls, ciparu lejupielāde |Ierakstīts = |Žanrs = ''[[Dance-pop]]'', [[Ritmblūzs|R&B]] |Garums = 3:22 |Izdevējs = [[Hollywood Records|Hollywood]] |Autors = |Komponists = |Vardi = |Producents = |Audio piemērs? = |Sertifikāts = |Iepriekšējais singls = ''[[The Climb]]''<br />(2009) |Šis singls = '''''Party in the U.S.A.'''''<br />(2009) |Nākamais singls = ''[[When I Look at You]]''<br />(2010) {{Mini Audio piemērs | virsraksts = Audio piemērs | fails = Miley Cyrus - Party In The USA.ogg }} }} '''''Party in the U.S.A.''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] dziedātājas [[Mailija Sairusa|Mailijas Sairusas]] singls no viņas pirmā [[EP ieraksts|EP]] ''[[The Time of Our Lives]]''. Tas tika izdots {{dat|2009|8|11||bez}} sadarbībā ar ierakstu kompāniju [[Hollywood Records]]. Dziesmas autori ir Dr. Luke, Klods Kellijs un ''[[Jessie J]]''. Dziesma ir vadošais Sairusas pirmā [[EP ieraksts|EP ieraksta]] ''[[The Time of Our Lives]]'' singls. Sākotnēji dziesma netika rakstīta Sairusai, taču, kad noskaidrojās, ka dziesmas izpildītājs būs Sairusa, tās autori pielāgoja dziesmas vārdus Mailijas tēlam. Viņa to iekļāva albumā galvenokārt garāka dziesmu saraksta dēļ. Dziesmas mūzika iekļauj vairākus [[Ritmblūzs|R&B]] un popmūzikas elementus, taču vārdi ataino viņas pārcelšanos no Našvilas un Holivudu. ''Party in the U.S.A.'' guva labus komerciālus panākumus un izpelnījās pozitīvus kritiķu vērtējumus. Dziesma sasniedza topu pirmo desmitnieku astoņās valstīs. ASV tā sasniedza otro vietu [[Billboard Hot 100|''Billboard'' Hot 100]], kļūstot par tobrīd Mailijas visaugstāk topa vietas sasniegušo dziesmu un sesto visvairāk pirktāko ciparu lejupielādes singlu 2009. gadā. Tā arī kļuva par Hollywood Records visātrāk un vislabāk pārdotāko dziesmu līdz dziesmas izdošanas brīdim. Singls tika sertificēts ar trīskāršo platīna disku pēc [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]] sistēmas un četrkāršo platīna disku Kanādā. Dziesmas videoklipa režisors ir Kriss Aplenbaums. Videoklips atsaucas uz 1978. gada filmu "[[Breolīns]]" (''Grease'') un Sairusas vecāku pirmo randiņu laiku. Videoklipa darbība galvenokārt norisinās auto kinoteātrī. Videoklips uzvarēja ''MuchMusic'' Video balvu kā 2010. gada labākais ārzemju izpildītāja videoklips. Dziesma tika iekļauta viņas otrajā koncerttūrē ''[[Wonder World Tour]]'', kas notika 2009. gadā. 2009. gada ''Teen Choice'' balvu pasniegšanas ceremonijā M. Sairusa izpildīja dziesmu, izmantodama stieni, ko daudzi uztvēra kā deju stieni, tas izraisīja plašsaziņas līdzekļos satraukumu. Daudzi mākslinieki ir iedziedājuši dziesmas kaverversijas. == Vēsture == Dziesmas autori ir Dr. Luke, Klods Kellijs un [[Jessie J|Džesija Korniša]]. Sākumā dziesma tika rakstīta Kornišai,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.billboard.com/#/features/dr-luke-the-billboard-cover-story-1004112877.story?page=1|title= Dr. Luke: The Billboard Cover Story|accessdate= {{dat|2010|11|25|N|bez}}|last= William|first= Chris|date= {{dat|2010|9|3|N|bez}}|publisher= ''Billboard''}} {{en ikona}}</ref> taču tiklīdz tā sasniedza Mailiju, tad dziesmas autoru kolektīvs pārstrādāja dziesmas vārdus,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://mobile.newsday.com/infomo?site=newsday&view=page8&feed:a=newsday_1min&feed:c=topstories&feed:i=1.1591178&nopaging=1|title= Miley Cyrus brings new image to Nassau Coliseum|accessdate= {{dat|2010|11|25|N|bez}}|author= |date= {{dat|2009|11|15|N|bez}}|publisher= ''Newsday''|archiveurl= https://archive.today/20120718103538/mobile.newsday.com/infomo?site=newsday&view=page8&feed:a=newsday_1min&feed:c=topstories&feed:i=1.1591178&nopaging=1|archivedate= {{dat|2012|07|18||bez}}}} {{en ikona}}</ref> dziesmā tika iekļauta tēma par viņas kopīgo apģērbu līniju Maksu Azriju, ko pārdod tikai ''[[Wal-Mart]]'' veikalos.<ref name="b96">{{Tīmekļa atsauce|url= http://b96.radio.com/2009/10/30/interview-with-miley-cyrus/|title= Interview with Miley Cyrus|accessdate= {{dat|2010|11|25|N|bez}}|author= |date= {{dat|2010|10|30|N|bez}}|publisher= ''CBS Radio''|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110829190534/http://b96.radio.com/2009/10/30/interview-with-miley-cyrus/|archivedate= {{dat|2011|08|29||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Mailija bija priecīga par ierakstīto dziesmu un iekļāva to ''The Time of Our Lives'' EP ierakstā, lai ierakstā būtu lielāks dziesmu skaits.<ref name="mtvjay-z">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.mtv.com/news/articles/1625691/20091106/cyrus__miley.jhtml|title= Miley Cyrus: 'I've Never Heard A Jay-Z Song'|accessdate= {{dat|2010|11|25|N|bez}}|last= Montgomery|first= James|date= {{dat|2009|11|6|N|bez}}|publisher= ''MTV News''|archive-date= {{dat|2010|10|01||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20101001033128/http://www.mtv.com/news/articles/1625691/20091106/cyrus__miley.jhtml}} {{en ikona}}</ref> Tāpat viņa atzina, ka šāda tipa dziesmas nav viņas muzikālajā gaumē, ka viņai vairāk patīk dziesmas ar vairākām emocionālajām virsotnēm.<ref name="b96" /> Mailija šo dziesmu nosauca par "visu amerikāņu dziesmu."<ref name="mtvtca">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.mtv.com/news/articles/1617968/20090810/cyrus__miley.jhtml|title= Miley Cyrus Spoofs Her Tennessee Roots In Teen Choice Awards Performance|accessdate= {{dat|2010|11|25|N|bez}}|last= Carrol|first= Larry|date= {{dat|2009|8|10|N|bez}}|publisher= ''MTV News''|archive-date= {{dat|2010|10|07||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20101007104727/http://www.mtv.com/news/articles/1617968/20090810/cyrus__miley.jhtml}} {{en ikona}}</ref> Vēl viņa teica, ka nebija dzirdējusi kādu no [[Jay-Z]] dziesmām 2009. gada novembrī, dziesmas vārdi ir attiecināmi uz šo mākslinieku.<ref name="mtvjay-z" /> Vēl viņa izbauda [[Britnija Spīrsa|Britnijas Spīrsas]] mūziku, kas arī ir pieminēta dziesmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.mtv.com/news/articles/1618447/20090810/cyrus__miley.jhtml|title= Miley Cyrus On Britney Spears: 'I'm Proud Of Her'|accessdate= {{dat|2010|11|25|N|bez}}|last= Vena|first= Jocelyn|coauthors= Lary Carrol|date= |publisher= ''MTV News''|archive-date= {{dat|2010|01|11||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20100111031424/http://www.mtv.com/news/articles/1618447/20090810/cyrus__miley.jhtml}} {{en ikona}}</ref> ''Party in the U.S.A.'' tika izvēlēts kā albuma vadošais singls, kaut arī patika dziesmas izpildītāja necerēja uz komerciāliem panākumiem.<ref name="b96" /> Pirmoreiz tā tika atskaņota {{dat|2009|7|29||bez}} radiostacijās pēc nelegālas dziesmas nopludināšanas internetā.<ref name="mtvleaked">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.mtv.com/news/articles/1617283/20090730/cyrus__miley.jhtml|title= Miley Cyrus' New Song 'Party In The USA' Leaks Online|accessdate= {{dat|2010|11|25|N|bez}}|last= Vena|first= Jocelyn|date= {{dat|2009|7|30|N|bez}}|publisher= ''MTV News''|archive-date= {{dat|2010|09|09||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20100909142218/http://www.mtv.com/news/articles/1617283/20090730/cyrus__miley.jhtml}} {{en ikona}}</ref> ''Party in the U.S.A.'' oficiāli tika laists klajā {{dat||8|3||bez}}<ref name="mtvleaked" /> un bija pieejams ciparu lejupielādei {{dat||8|11||bez}}.<ref name="itunes">{{Tīmekļa atsauce|url=http://itunes.apple.com/us/album/party-in-the-u-s-a/id326042393?i=326042413&ign-mpt=uo%3D4|title=Party in the U.S.A. – Single by Miley Cyrus|work=''iTunes Store''|publisher=Apple, Inc|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}}} {{en ikona}}</ref> == Kompozīcija == ''Party in the U.S.A.'' ir ''[[dance-pop]]'' dziesma, kura ilgst 3:22 minūtes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://allmusic.com/cg/amg.dll?p=amg&sql=10:kvfyxz9aldse~T0|title= allmusic {{{The Time of Our Lives [Waltmart Exclusive<nowiki>]</nowiki> > Overview}}}|accessdate= {{dat|2010|11|25|N|bez}}|author= |date= |publisher= ''Allmusic''|archiveurl= https://www.webcitation.org/68uiT2Bxx?url=http://www.allmusic.com/album/the-time-of-our-lives-mw0000829157|archivedate= {{dat|2012|07|04||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Dziesmā ir iekļauti vairāki [[Ritmblūzs|R&B]] un popmūzikas elementi,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://blogs.villagevoice.com/music/archives/2010/05/surveying_the_d.php|title= Surveying the Dr. Luke Moment: A Critical Look At Lazers, Glitter, and the Un-Sexing of America's Pop Stars|accessdate= {{dat|2010|11|25|N|bez}}|last= Fennessey|first= Sean|date= {{dat|2010|5|18|N|bez}}|publisher= ''Village Voice Media''|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100521030429/http://blogs.villagevoice.com/music/archives/2010/05/surveying_the_d.php|archivedate= {{dat|2010|05|21||bez}}}} {{en ikona}}</ref> kā arī, pēc ''Billboard'' apskatnieka Maikla Menahema teiktā, dziesmā ir vērojamas nelielas [[regejs|regeja]] iezīmes.<ref name="billboardreview">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.billboard.com/#/new-releases/miley-cyrus-party-in-the-u-s-a-1004005901.story|title= Miley Cyrus, "Party in the U.S.A."|accessdate= {{dat|2010|11|25|N|bez}}|last= Michael Menachem|first= Michael|date= {{dat|2010|8|24|N|bez}}|publisher= ''Billboard''}} {{en ikona}}</ref> Dziesmai ir vidējs temps un ir sarakstīta F mažorā un Sairusas vokāls aptver divas oktāvas no F₃ līdz D₅.<ref name="sheet">"Digital sheet music – Miley Cyrus – Party in the U.S.A.". Musicnotes.com. Alfred Publishing.</ref> Dziesmas vārdi ir sarakstīti pirmajā personā par Mailijas pārvākšanos no [[Našvila]]s un [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]].<ref name="bbc">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.bbc.co.uk/blogs/chartblog/2009/10/miley_cyrus_party_in_the_usa.shtml|title= Miley Cyrus – Party in the U.S.A.|accessdate= {{dat|2010|11|25|N|bez}}|last= Lutas|first= Vicki|date= |publisher= ''BBC Online''}} {{en ikona}}</ref> Dziesmas pantos viņa izskaidro vairākas lietas, piemēram, to, ka Holivudā viņa ilgojas pēc mājām un jūtas iebiedēta.<ref name="theboserver">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.guardian.co.uk/culture/2009/nov/08/miley-cyrus-time-of-our-lives-review|title= Miley Cyrus: The Time of Our Lives|accessdate= {{dat|2010|11|25|N|bez}}|last= Holland|first= Jessica|date= {{dat|2009|11|8|N|bez}}|publisher= ''Guardian Media Group''}} {{en ikona}}</ref> Katra panta beigās galvenais varonis nonāk pie secinājuma, ka klausoties savu iemīļoto izpildītāju dziesmas, var justies daudz pārliecinošāk un drošāk.<ref name="bbc" /> == Kritiķu vērtējums == [[Attēls:Miley Cyrus - Wonder World Tour - Party in the U.S.A. 2.jpg|thumb|right|235px|Sairusa izpilda ''Party in the U.S.A.'' [[Wonder World Tour]] laikā.]] ''Party in the U.S.A.'' saņēma lielākoties pozitīvus kritiķu vērtējumus. Maikls Hens no Apvienotās Karalistes žurnāla ''The Guardian'' rakstīja, ka ''Party in the U.S.A.'' ir jauka popdziesma.<ref name="guardianep">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.guardian.co.uk/music/2009/nov/20/miley-cyrus-time-of-lives-review|title= Miley Cyrus: The Time of Our Lives|accessdate= {{dat|2010|11|25|N|bez}}|last= Michael|first= Hann|date= {{dat|2009|11|20|N|bez}}|publisher= ''The Guardian''}} {{en ikona}}</ref> Džeimija Džila no ''Yahoo! Music'' atzīmēja, ka šī ir viena no tām albuma dziesmām, kas varētu palikt atmiņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://uk.launch.yahoo.com/091109/33/221zs.html|title= Miley Cyrus – The Time Of Our Lives|accessdate= {{dat|2010|11|25|N|bez}}|last= Gill|first= Jaime|date= {{dat|2009|11|9|N|bez}}|publisher= ''Yahoo! Music''|archive-date= {{dat|2009|11|13||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20091113212654/http://uk.launch.yahoo.com/091109/33/221zs.html}} {{en ikona}}</ref> Mikaels Vuds no Ņujorkas ''Time Out'' žurnāla sacīja, ka šī dziesma pierāda, ka Mailija var būt labāka repere nekā kāds varētu iedomāties.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://newyork.timeout.com/articles/music/80147/miley-cyrus-and-metro-station-at-prudential-center-and-nassau-coliseum-concert-previews#ixzz0y0xxQchA|title= Miley + Metro Station|accessdate= {{dat|2010|11|25|N|bez}}|last= Wood|first= Mikael|date= {{dat|2009|11|18|N|bez}}|publisher= ''Time Out''}} {{en ikona}}</ref> Interneta vietnes ''About.com'' kritiķis Bils Lembs novērtēja Sairusas vokālu ar četrām no piecām zvaigznēm. Viņš paredzēja, ka pēc šīs dziesmas izdošanas viņa sāks kļūt par pieaugušu popdziedātāju.<ref name="about.com">{{Tīmekļa atsauce|url= http://top40.about.com/od/singles/gr/mileycyruspartyintheusa.htm|title= Miley Cyrus – "Party in the USA"|accessdate= {{dat|2010|11|25|N|bez}}|last= Lamb|first= Bill|date= |publisher= ''About.com''|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110605002825/http://top40.about.com/od/singles/gr/mileycyruspartyintheusa.htm|archivedate= {{dat|2011|06|05||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Hetere Feiresa no ''Allmusic'' atzina šo par vienu no labākajām EP dziesmām, aprakstot to kā labu M. Sairusas izdomātā tēla Hannas Montanas himnu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://allmusic.com/cg/amg.dll?p=amg&sql=10:kvfyxz9aldse~T1|title= {{{The Time of Our Lives [Walmart Exclusive<nowiki>]</nowiki> > Review}}}|accessdate= {{dat|2010|11|25|N|bez}}|last= Phares|first= Heather|date= |publisher= ''Allmusic''|archiveurl= https://www.webcitation.org/68unEYTDL?url=http://www.allmusic.com/album/the-time-of-our-lives-mw0000829157|archivedate= {{dat|2012|07|04||bez}}}} {{en ikona}}</ref> == Panākumi topos == :''Skatīt arī: [[#Topi|Vietas topos]]'' ''Party in the U.S.A.'' debitēja [[Billboard Hot 100|''Billboard'' Hot 100]] topā ar otro vietu nedēļā, kas beidzās {{dat|2009|8|29||bez}}, šajā nedēļā tika pārdoti {{nobr|226 000}} ciparu lejupielādes kopijas,<ref name="makenoise">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.billboard.com/#/news/miley-cyrus-jay-z-make-noise-on-hot-100-1004004964.story|title=Miley Cyrus, Jay-Z Make Noise On Hot 100 |first=Ayala|last=Ben-Yehuda|coauthors=Silvio Pietroluongo and Keith Caulfield|date={{dat|2009|8|10|N|bez}}|work=Billboard|publisher=Nielsen Business Media, Inc|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}}} {{en ikona}}</ref> tas kļuva par visātrāk pārdotāko Hollywood Records izdoto singlu.<ref name="pressrelease">{{Laikraksta atsauce|url=http://www.wiredtomusic.com/2009/08/miley-cyrus-catapults-to-2-debut-on-billboard-hot-100-with-party-in-the-usa-tied-for-highest-debut-o.html|title=Miley Cyrus Catapults to # 2 Debut on Billboard Hot 100 with 'Party In The USA;' Tied for Highest Debut of the Year|publisher=Hollywood Records|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110718065305/http://www.wiredtomusic.com/2009/08/miley-cyrus-catapults-to-2-debut-on-billboard-hot-100-with-party-in-the-usa-tied-for-highest-debut-o.html|archivedate={{dat|2011|07|18||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Dziesma kļuva par Sairusas līdz singla izdošanai visaugstāko pozīciju sasniegušo dziesmu ''Billboard'' Hot 100 topā, pārspējot iepriekšējo veiksmīgāko dziesmu "[[The Climb]]", kas sasniedza 4. vietu 2009. gada maijā.<ref name="makenoise" /> Šīs nedēļas sasniegums bija labākā sieviešu izpildītājas ieņemtā vieta pirmajā singla iekļūšanas topā nedēļā pēc [[Kerija Andervuda|Kerijas Andervudas]] sasniegtās pirmās topa pozīcijas 2005. gada jūlijā ar dziesmu "Inside Your Heaven". ''Party in the U.S.A.'' topa pirmajā desmitniekā noturējās 16 nedēļas pēc kārtas<ref name="billboard">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.billboard.com/#/song/miley-cyrus/party-in-the-u-s-a/14106283|title=Party in the U.S.A. – Miley Cyrus|work=Billboard|publisher=Nielsen Business Media, Inc|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}}} {{en ikona}}</ref> un 28 nedēļas topā kopumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://acharts.us/song/48767|title=Miley Cyrus – Party in the U.S.A. – Music Charts|publisher=aCharts.us|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}}} {{en ikona}}</ref> Tāpat singls sasniedza pirmo pozīciju ''Mainstream Top 40'' topā un 13. pozīciju ''Adult Top 40'' topā.<ref name="billboard" /> Pamatojoties uz ''Billboard'' sniegtajiem datiem ''Party in the U.S.A.'' bija sestais vislabāk pārdotais ciparu lejupielādes singls 2009. gadā un visu laiku 18. visvairāk pārdotākais singls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://new.music.yahoo.com/blogs/chart_watch/43323/chart-watch-extra-down-to-the-wire/|first=Paul|last=Grein|title=Chart Watch Extra: Down To The Wire|work=''Yahoo! Music''|publisher=Yahoo!|date={{dat|2009|12|16|N|bez}}|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}|archive-date={{dat|2009|12|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20091219203351/http://new.music.yahoo.com/blogs/chart_watch/43323/chart-watch-extra-down-to-the-wire/}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://new.music.yahoo.com/blogs/chart_watch/60011/chart-watch-extra-top-20-songs-in-digital-history/|title=Chart Watch Extra: Top 20 Songs In Digital History|first=Paul|last=Grein|date={{dat|2010|8|6|N|bez}}|work=''Yahoo! Music''|publisher=Yahoo!|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}|archive-date={{dat|2010|08|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20100815211835/http://new.music.yahoo.com/blogs/chart_watch/60011/chart-watch-extra-top-20-songs-in-digital-history}} {{en ikona}}</ref> Singls tika sertificēts pēc [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]] sistēmas kā "trīskāršais platīns" (''triple platinum''), ņemot vērā to, ka singla pārdošanas rādītāji ASV pārsniedza 3 miljonus eksemplārus. Singls kļuva par līdz šim vislabāk pārdotāko Hollywood Records ierakstu.<ref name="riaasingle" /> Līdz pat 2010. gada augustam ''Party in the U.S.A.'' ASV tika pārdots 4,1 miljonos kopiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://new.music.yahoo.com/blogs/chart_watch/61580/week-ending-aug-15-2010-the-odd-couple/|title=Week Ending Aug. 15, 2010: The Odd Couple|first=Paul|last=Grein|date={{dat|2010|8|18|N|bez}}|work=''Yahoo! Music''|publisher=Yahoo!|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}|archive-date={{dat|2010|08|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20100822172208/http://new.music.yahoo.com/blogs/chart_watch/61580/week-ending-aug-15-2010-the-odd-couple}} {{en ikona}}</ref> M. Sairusa kļuva par jaunāko mūziķi, kuras singls tika pārdots vairāk nekā 4 miljonos ciparu lejupielādes kopiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://new.music.yahoo.com/blogs/chart_watch/56629/week-ending-june-27-2010-eminem-tops-garth/|title=Week Ending June 27, 2010: Eminem Tops Garth|first=Paul|last=Grien|date={{dat|2010|7|27|N|bez}}|work=''Yahoo! Music''|publisher=Yahoo!|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}|archive-date={{dat|2012|07|05||bez}}|archive-url=https://www.webcitation.org/68vnJWigI?url=http://music.yahoo.com/blogs/chart-watch/week-ending-june-27-2010-eminem-tops-garth.html}} {{en ikona}}</ref> Dziesma sasniedza trešo vietu Kanādas Hot 100 topā.<ref name="billboard" /> Pēc [[Kanādas Ierakstu Industrijas Asociācija|CRIA]] sistēmas singls tika sertificēts kā "četrkāršais platīns" (''quadruple platinum''), ņemot vērā to, ka singla pārdošanas rādītāji Kanādā pārsniedza 320 000 eksemplārus.<ref name="cria" /> Tāpat dziesma sasniedza atzīstamus panākumus Austrālijā, Jaunzēlandē un Japānā. Dziesma debitēja 14. pozīcijā Austrālijas singlu topā nedēļā, kas beidzās {{dat||9|13||bez}}, nākamajā nedēļā tā jau sasniedza 9. vietu un 6. vietu nedēļā, kas beidzās {{dat||11|8||bez}}.<ref name="aus">{{Tīmekļa atsauce|url=http://australian-charts.com/showitem.asp?interpret=Miley+Cyrus&titel=Party+In+The+U.S.A.&cat=s|title=Miley Cyrus – Party in the U.S.A. (Song)|work=''Australian-charts.com''|publisher=Australian Recording Industry Association|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}}} {{en ikona}}</ref> Pēc Austrālijas Ierakstu industrijas asociācijas sistēmas singls tika sertificēts kā "platīns" (''platinum''), ņemot vērā to, ka singla pārdošanas rādītāji šajā valstī pārsniedza 70 000 eksemplārus.<ref name="auscertisingle09" /> Jaunzēlandes singlu topā dziesma debitēja 11. vietā un sasniedza 3. vietu nedēļā, kas beidzās {{dat||11|9||bez}}.<ref name="nz">{{Tīmekļa atsauce|url=http://charts.org.nz/showitem.asp?interpret=Miley+Cyrus&titel=Party+In+The+U.S.A.&cat=s|title=Miley Cyrus – Party in the U.S.A. (Song)|work=''Charts.org.nz''|publisher=Recording Industry Association of New Zealand|accessdate=August 17, 2010|archive-date={{dat|2012|11|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121102180146/http://charts.org.nz/showitem.asp?interpret=Miley+Cyrus&titel=Party+In+The+U.S.A.&cat=s}} {{en ikona}}</ref> Pēc Jaunzēlandes Ierakstu industrijas asociācijas sistēmas singls tika sertificēts kā "platīns" (''platinum''), ņemot vērā to, ka singla pārdošanas rādītāji šajā valstī pārsniedza 15 000 eksemplārus.<ref name="rianzcertisingle" /> Japānas Hot 100 topā singls debitēja ar 49. vietu nedēļā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.billboard.com/charts/japan-hot-100?chartDate=2010-01-23#/charts/japan-hot-100?chartDate=2010-01-23|title=Japan Hot 100 – Week of January 23, 2010|work=Billboard|publisher=Nielsen Business Media, Inc|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}}} {{en ikona}}</ref> kas beidzās {{dat|2010|1|9||bez}} un nākamajā nedēļā dziesma sasniedza 4. vietu.<ref name="billboard" /> Apvienotajā Karalistē ''Party in the U.S.A.'' sasniedza 11. topa pozīciju.<ref name="uk">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.chartstats.com/songinfo.php?id=34604|title=Chart Stats – Miley Cyrus – Party in the U.S.A.|work=''Chartstats.com''|publisher=The Official Charts Company|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}}} {{en ikona}}</ref> Tādā pašā vietā bija ierindojušās M. Sairusas izpildītās dziesmas "See You Again" un "The Climb", kuras iekļuva šīs valsts topā attiecīgi 2008. gada augustā un 2009. gada martā. Visu trīs dziesmu sasniegtā vieta ir labākais Sairusas panākums Apvienotajā Karalistē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.chartstats.com/artistinfo.php?id=12147|title=Chart Stats – Miley Cyrus|work=''Chartstats.com''|publisher=The Official Charts Company|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}}} {{en ikona}}</ref> Īrijā dziesma sasniedza topa 5. pozīciju.<ref name="irishcharts">{{Tīmekļa atsauce|url=http://irish-charts.com/showinterpret.asp?interpret=Miley+Cyrus|title=Discography Miley Cyrus|work=''Irish-charts.com''|publisher=Irish Recorded Music Association|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}}} {{en ikona}}</ref> Kontinentālajā Eiropā singls sasniedza 17. vietu Eiropas Hot 100 singlu topā,<ref name="billboard" /> 6. vietu Francijas<ref name="france">{{Tīmekļa atsauce|url=http://lescharts.com/showitem.asp?interpret=Miley+Cyrus&titel=Party+In+The+U.S.A.&cat=s|title=Miley Cyrus – Party in the U.S.A. (Song)|work=''Lescharts.com''|publisher=Syndicat National de l'Édition Phonographique|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}}} {{en ikona}}</ref> un Ungārijas singlu topos,<ref name="hungary">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mahasz.hu/?menu=slagerlistak&menu2=archivum|title=Single (track) top 10 lista – és válogatáslemez- lista – 200952|work=''Mahasz''|publisher=Magyar Hanglemezkiadók Szövetsége |accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}|language=Ungāru valodā}}</ref> 12. vietu Norvēģijas singlu topā.<ref name="norway">{{Tīmekļa atsauce|url=http://norwegiancharts.com/showitem.asp?interpret=Miley+Cyrus&titel=Party+In+The+U.S.A.&cat=s|title=Miley Cyrus – Party in the U.S.A. (Song)|work=''Norwegiancharts.com''|publisher=VG-lista|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}}} {{en ikona}}</ref> Pārējā Eiropā tā neguva tik labus komerciālus panākumus, iekļūstot topu pirmajā četrdesmitniekā Austrijā, Beļģijas abos topos, Čehijā, Dānijā, Spānijā un Zviedrijā.<ref name="norway" /> == Koncertuzstāšanās == [[Attēls:Miley Cyrus - Wonder World Tour - Party in the U.S.A.jpg|thumb|260px|Sairusa izpilda dziesmu ''Party in the U.S.A.'' [[Wonder World Tour]] koncerttūres laikā.]] Mailija Sairusa pirmoreiz dziesmu ''Party in the U.S.A.'' izpildīja ''Teen Choice Awards'' balvu pasniegšanas ceremonijā {{dat|2009|8|10||bez}}. Viņa bija ģērbusies spīdīgā topiņā, kas daļēji atsedza viņas krūšturi, melnos īsos šortos un ādas zābakos, Sairusa un piedejotāji iznāca ārā no treilera.<ref name="spoofsmtv">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mtv.com/news/articles/1617968/20090810/cyrus__miley.jhtmls|title=Miley Cyrus Spoofs Her Tennessee Roots In Teen Choice Awards Performance|first=Larry|last=Carrol|date={{dat|2009|8|10|N|bez}}|work=''MTV News''|publisher=Viacom|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}}}{{Novecojusi saite}} {{en ikona}}</ref> Uzstāšanās vidū viņa sāka dziedāt uz saldējuma stumjamajiem ratiņiem, uz kurim bija stienis, kas izraisīja vētrainas diskusijas plašsaziņas līdzekļos, jo tas tika uztverts kā deju stienis. Uzstāšanās uz ratiņiem ilga apmēram 40 sekundes.<ref name="myrootsabout.com">{{Tīmekļa atsauce|url=http://stayathomemoms.about.com/b/2009/08/11/miley-cyrus-pole-dancing-a-my-roots-tribute.htm|title=Miley Cyrus' Pole Dancing a "My Roots" Tribute|first=Apryl|last=Duncan|date={{dat|2009|8|11|N|bez}}|work=''About.com''|publisher=The New York Times Company|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090817044453/http://stayathomemoms.about.com/b/2009/08/11/miley-cyrus-pole-dancing-a-my-roots-tribute.htm|archivedate={{dat|2009|08|17||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Jans Drū no ''US Weekly'' teica: "Viņa jau pirms uzstāšanās bija veidojusi riskantu tēlu, tāpēc šovakar nevajadzēja daudz. Ar viņu notiek tas pats, kas notika ar [[Britnija Spīrsa|Britniju]] (Spīrsu). Arī viņa no labās meitenes bija pārvērtusies par slikto."<ref name="newsdaypoledancing">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.newsday.com/entertainment/celebrities/miley-cyrus-pole-dancing-performance-sparks-criticism-1.1360720|title=Miley Cyrus' pole-dancing performance sparks criticism|first=Robert|last=Kahn|date={{dat|2010|8|11|N|bez}}|work=Newsday|publisher=Cablevision|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}}} {{en ikona}}</ref> Citi kritiķi centās negatīvi salīdzināt šo uzstāšanos ar Spīrsu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.foxnews.com/story/0,2933,538685,00.html??test=faces|title=Miley Cyrus Gets Raunchy With a Pole at the Teen Choice Awards, Wins Six Trophies|date={{dat|2010|8|10|N|bez}}|work=''[[Fox News]]''|publisher=News Corporation|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121102035347/http://www.foxnews.com/story/0,2933,538685,00.html?%3Ftest=faces|archivedate={{dat|2012|11|02||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Turpinot dziesmas un EP popularizēšanu Mailija izpildīja ''Party in the U.S.A.'' ''The Today Show''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mtv.com/news/articles/1618665/20090813/cyrus__miley.jhtml|title=Miley Cyrus To Replace Mariah Carey On 'Today' Show|first=Jocelyn|last=Vena|date={{dat|2009|8|13|N|bez}}|work=''MTV News''|publisher=Viacom|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}|archive-date={{dat|2009|09|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20090917170101/http://www.mtv.com/news/articles/1618665/20090813/cyrus__miley.jhtml}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mtv.com/news/articles/1619779/20090828/cyrus__miley.jhtml|title=Miley Cyrus Talks About Her 'Mistakes' On 'Today' Show|first=Jocelyn|last=Vena|date=August 28, 2009{{dat|2009|8|28|N|bez}}|work=''MTV News''|publisher=Viacom|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}|archive-date={{dat|2009|12|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20091228071457/http://www.mtv.com/news/articles/1619779/20090828/cyrus__miley.jhtml}} {{en ikona}}</ref> un ''VH1 Divas'' šovos ASV.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mtv.com/news/articles/1621838/20090917/cyrus__miley.jhtml|title='VH1 Divas' Ushers In A New Class With Miley Cyrus, Kelly Clarkson|first=Eric|last=Ditzian|date={{dat|2009|9|17|N|bez}}|work=''MTV News''|publisher=Viacom|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}|archive-date={{dat|2012|11|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121103080506/http://www.mtv.com/news/articles/1621838/vh1-divas-ushers-new-class-with-miley-more.jhtml}} {{en ikona}}</ref> Ārpus ASV viņa izpildīja šo dziesmu vairākos pasākumos Apvienotajā Karalistē, Portugālē, Spānijā un Francijā. Tāpat dziesma tika iekļauta viņas pirmajā pasaules koncerttūrē ''[[Wonder World Tour]]'', kas ilga no 2009. gada septembra līdz oktobrim. Katras uzstāšanās laikā viņa bija ģērbusies apspīlētā topiņā, melnos, apspīlētos šortos un ādas zābakos. == Skaņdarbu saraksts == {{col-begin}} {{col-2}} * '''Ciparu lejupielāde'''<ref name="itunes"/> # ''Party in the U.S.A.'' <small>(Album Version)</small> – 3:22 * '''Eiropas / Japānas 2 dziesmu CD singls / ciparu lejupielāde'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.amazon.co.uk/gp/product/B002RGLJVE/ref=dm_sp_alb?ie=UTF8&qid=1286051712&sr=8-2|title=Party in the U.S.A.: Miley Cyrus: Amazon.co.uk: MP3 Downloads|work=''Amazon.co.uk''|publisher=Amazon.com|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}}} {{en ikona}}</ref> # ''Party in the U.S.A.'' <small>(Album Version)</small> – 3:22 # ''Party in the U.S.A.'' <small>([[Wideboys]] Full Club Remix)</small> – 5:24 * '''Austrālijas / Eiropas digitālais EP'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://itunes.apple.com/au/album/party-in-the-u-s-a/id333732192?i=333732603&ign-mpt=uo%3D4|title=Party in the U.S.A. - EP by Miley Cyrus|work=''iTunes Store''|publisher=Apple, Inc|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}}} {{en ikona}}</ref> # ''Party in the U.S.A.'' <small>(Album Version)</small> – 3:22 # ''Party in the U.S.A.'' <small>(Wideboys Full Club Remix)</small> – 5:24 # ''Party in the U.S.A.'' <small>([[Cahill (band)|Cahill]] Club Remix)</small> – 5:45 {{col-2}} * '''ASV ciparu lejupielādes / Austrālijas remiksu ''maxi-CD'' singls'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.amazon.com/Party-In-The-U-S-A-Remixes/dp/B00322KKSK|title=Amazon.com: Party in the U.S.A. - The Remixes: Miley Cyrus: MP3 Downloads|publisher=Amazon.com|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}}} {{en ikona}}</ref> # ''Party In the U.S.A.'' <small>(Cahill Remix)</small> – 3:08 # ''Party In the U.S.A.'' <small>(Cosmo Remix)</small> – 3:22 # ''Party In the U.S.A.'' <small>(JWeezy Remix)</small> – 3:11 # ''Party In the U.S.A.'' <small>(Wideboys Remix)</small> – 3:11 # ''Party In the U.S.A.'' <small>(JWeezy Urban Fix)</small> – 3:24 {{col-end}} == Topi un sertifikācijas == {{col-begin}} {{col-2}} === Topi === {|class="wikitable sortable" !align="center"|Tops (2009) !align="center"|Augstākā<br />vieta |- |{{flag|Austrālija}}s singlu tops<ref name="aus" /> |align="center"|6 |- |{{flag|Austrija}}s singlu tops<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://austriancharts.at/showitem.asp?interpret=Miley+Cyrus&titel=Party+In+The+U.S.A.&cat=s|title=Miley Cyrus – Party in the U.S.A. (Song)|work=''Austrianchart.at''|publisher=Ö3 Austria Top 40|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}}} {{en ikona}}</ref> |align="center"|30 |- |{{flag|Beļģija}}s singlu tops ([[Flandrija]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ultratop.be/nl/showitem.asp?interpret=Miley+Cyrus&titel=Party+In+The+U.S.A.&cat=s|title=Miley Cyrus – Party in the U.S.A. (Nummer)|work=''Ultratop.be/nl''|publisher=Ultratop|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}}} {{en ikona}}</ref> |align="center"|39 |- |{{flag|Beļģija}}s singlu tops ([[Valonija]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ultratop.be/fr/showitem.asp?interpret=Miley+Cyrus&titel=Party+In+The+U.S.A.&cat=s|title=Miley Cyrus – Party in the U.S.A. (Chanson)|work=''Ultratop.be/fr''|publisher=Ultratop|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}}} {{en ikona}}</ref> |align="center"|18 |- |{{flag|Kanāda}}s Hot 100<ref name="billboard"/> |align="center"|3 |- |{{flag|Čehija}}s singlu tops<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ifpicr.cz/hitparada/index.php?a=titul&hitparada=2&titul=147236&sec=a612f2214066b8b4f823da37d1d25b16|title=Party in the U.S.A. – Radio Top100 Oficiální|work=''IFPIcr.cz''|publisher=International Federation of the Phonographic Industry|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}}} {{en ikona}}</ref> |align="center"|21 |- |{{flag|Dānija}}s singlu tops<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://danishcharts.com/showitem.asp?interpret=Miley+Cyrus&titel=Party+In+The+U.S.A.&cat=s|title=Miley Cyrus – Party in the U.S.A. (Song)|work=''Danishcharts.com''|publisher=Tracklisten|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}|archive-date={{dat|2011|07|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110708225455/http://danishcharts.com/showitem.asp?interpret=Miley+Cyrus&titel=Party+In+The+U.S.A.&cat=s}} {{en ikona}}</ref> |align="center"|23 |- |{{flag|Eiropa}}s Hot 100 singlu tops<ref name="billboard" /> |align="center"|17 |- |{{flag|Francija}}s singlu tops<ref name="france"/> |align="center"|6 |- |{{flag|Ungārija}}s singlu tops<ref name="hungary" /> |align="center"|6 |- |{{flag|Īrija}}s singlu tops<ref name="irishcharts" /> |align="center"|5 |- |{{flag|Japāna}}s Hot 100<ref name="billboard" /> |align="center"|4 |- |{{flag|Jaunzēlande}}s singlu tops<ref name="nz1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://charts.org.nz/showitem.asp?interpret=Miley+Cyrus&titel=Party+In+The+U.S.A.&cat=s|title=Miley Cyrus – Party in the U.S.A. (Song)|work=''Charts.org.nz''|publisher=Recording Industry Association of New Zealand|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}|archive-date={{dat|2012|11|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121102180146/http://charts.org.nz/showitem.asp?interpret=Miley+Cyrus&titel=Party+In+The+U.S.A.&cat=s}} {{en ikona}}</ref> |align="center"|3 |- |{{flag|Norvēģija}}s singlu tops<ref name="norway" /> |align="center"|12 |- |{{flag|Slovākija}}s singlu tops<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ifpicr.cz/hitparadask/index.php?a=titul&hitparada=18&titul=145807&sec=5dc33100a1b31d8bf04a64e3fb70caa9|title=Party in the U.S.A. – Radio Top100 Oficiálna|work=''IFPIcr.sk''|publisher=International Federation of the Phonographic Industry|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}|archive-date={{dat|2011|07|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110718173155/http://www.ifpicr.cz/hitparadask/index.php?a=titul&hitparada=18&titul=145807&sec=5dc33100a1b31d8bf04a64e3fb70caa9}} {{en ikona}}</ref> | align="center"|27 |- |{{flag|Spānija}}s singlu tops<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://spanishcharts.com/showitem.asp?interpret=Miley+Cyrus&titel=Party+In+The+U.S.A.&cat=s|title=Miley Cyrus – Party in the U.S.A. (Song)|work=''Spanishcharts.com''|publisher=Productores de Música de España|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}}} {{en ikona}}</ref> |align="center"|32 |- |{{flag|Zviedrija}}s singlu tops<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://swedishcharts.com/showitem.asp?interpret=Miley+Cyrus&titel=Party+In+The+U.S.A.&cat=s|title=Miley Cyrus – Party in the U.S.A. (Song)|work=''Swedishcharts.com''|publisher=Sverigetopplistan|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}}} {{en ikona}}</ref> |align="center"|22 |- |{{flag|Šveice}}s singlu tops<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hitparade.ch/showitem.asp?interpret=Miley+Cyrus&titel=Party+In+The+U.S.A.&cat=s|title=Miley Cyrus – Party in the U.S.A. (Song)|work=''Hitparade.ch''|publisher=Swiss Music Charts|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}}} {{en ikona}}</ref> |align="center"|41 |- |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] singlu tops<ref name="uk" /> |align="center"|11 |- |{{flaga|ASV}} [[Billboard Hot 100|''Billboard'' Hot 100]]<ref name="billboard" /> |align="center"|2 |- |{{flaga|ASV}} ''Adult Pop Songs''<ref name="billboard" /> |align="center"|13 |- |{{flaga|ASV}} ''Mainstream Top 40''<ref name="billboard" /> |align="center"|1 |} {{col-2}} === Gada noslēguma topi === {|class="wikitable sortable" !Tops (2009) !Vieta |- |{{flag|Austrālija}}s singlu tops<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://aria.com.au/pages/aria-charts-end-of-year-charts-top-100-singles-2009.htm|title=ARIA Charts – End Of Year Charts – Top 100 Singles 2009|work=ARIA.com.au|publisher=Australian Recording Industry Association|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}}} {{en ikona}}</ref> |align="center"|37 |- |{{flag|Kanāda}}s Hot 100<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.billboard.com/#/charts-year-end/canadian-hot-100?year=2009&begin=11&order=position|work=Billboard|publisher=Nielsen Business Media, Inc|accessdate=March 12, 2010|archiveurl=https://www.webcitation.org/5oCpvZ3dV?url=http://www.billboard.com/#/charts-year-end/canadian-hot-100?year=2009&begin=11&order=position|archivedate={{dat|2010|03|13||bez}}|title=Best of 2009 – Canadian Hot 100 Songs}} {{en ikona}}</ref> |align="center"|33 |- |{{flag|Jaunzēlande}}s singlu tops<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rianz.org.nz/rianz/chart_annual.asp|title=RIANZ Annual Top 50 Singles Chart 2008 (see "2009 – Singles")|work=''RIANZ.org.nz''|publisher=Recording Industry Association of New Zealand|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}|archiveurl=https://www.webcitation.org/6JBCW5Wkj?url=http://www.rianz.org.nz/rianz/chart_annual.asp|archivedate={{dat|2013|08|27||bez}}}} {{en ikona}}</ref> |align="center"|17 |- |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] singlu tops<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ukchartsplus.co.uk/UKChartsPlusYE2009.pdf|title=UK Year-end Songs 2009|publisher=The Official Charts Company|work=''ChartsPlus''|pages=5|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}|format=PDF}} {{en ikona}}</ref> |align="center"|154 |- |{{flaga|ASV}} ''Billboard'' Hot 100<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.billboard.com/#/charts-year-end/hot-100-songs?year=2009&begin=21&order=position|work=Billboard|publisher=Nielsen Business Media, Inc|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}|archiveurl=https://www.webcitation.org/5oCnCLquQ?url=http://www.billboard.com/#/charts-year-end/hot-100-songs?year=2009&begin=21&order=position|archivedate={{dat|2010|03|13||bez}}|title=Best of 2009 – Hot 100 Songs}} {{en ikona}}</ref> |align="center"|29 |- |} === Sertifikācijas === {| class="wikitable" |- ! Valsts ! Sertifikācija |- | {{AUS}} | Platīns<ref name="auscertisingle09">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aria.com.au/pages/httpwww.aria.com.aupageshttpwww.aria.com.aupageshttpwww.aria.com.aupagesARIACharts-Accr.htm|title=ARIA Charts – Accreditations – 2009 Singles|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}|work=''ARIA.com.au''|publisher=Australian Recording Industry Association}} {{en ikona}}</ref> |- | {{CAN}} | 4× Platīns<ref name="cria">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cria.ca/cert_db_search.php|title=Canadian certifications – Miley Cyrus singles and albums|work=''CRIA.ca''|publisher=Canadian Recording Industry Association|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}|archive-date={{dat|2016|01|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160111074458/http://www.cria.ca/cert_db_search.php}} {{en ikona}}</ref> |- | {{NZL}} | Platīns<ref name="rianzcertisingle">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.radioscope.net.nz/index.php?option=com_content&task=view&id=77&Itemid=63|title=New Zealand Gold/Platinum Singles|date={{dat|2009|9|4|N|bez}}|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}|publisher=Recording Industry Association of New Zealand|work=''Radioscope''|archive-date={{dat|2008|10|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20081014104613/http://www.radioscope.net.nz/index.php?option=com_content&task=view&id=77&Itemid=63}} {{en ikona}}</ref> |- | {{USA}} | 4× Platīns<ref name="riaasingle">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.riaa.com/goldandplatinumdata.php?resultpage=1&table=SEARCH_RESULTS&action=&title=&artist=&format=SINGLE&debutLP=&category=&sex=&releaseDate=&requestNo=&type=&level=&label=Hollywood&company=&certificationDate=&awardDescription=&catalogNo=&aSex=&rec_id=&charField=&gold=&platinum=&multiPlat=&level2=&certDate=&album=&id=&after=&before=&startMonth=1&endMonth=1&startYear=1958&endYear=2009&sort=Artist&perPage=25|title=RIAA – Gold & Platinum: "Hollywood Records Singles"|work=''RIAA.com''|publisher=[[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|Recording Industry Association of America]]|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}|archive-date={{dat|2015|09|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150924151644/http://www.riaa.com/goldandplatinumdata.php?resultpage=1&table=SEARCH_RESULTS&action=&title=&artist=&format=SINGLE&debutLP=&category=&sex=&releaseDate=&requestNo=&type=&level=&label=Hollywood&company=&certificationDate=&awardDescription=&catalogNo=&aSex=&rec_id=&charField=&gold=&platinum=&multiPlat=&level2=&certDate=&album=&id=&after=&before=&startMonth=1&endMonth=1&startYear=1958&endYear=2009&sort=Artist&perPage=25}} {{en ikona}}</ref> |} {{col-end}} == Izdošanas vēsture == {|class="wikitable" |- ! style="width:180px;"|Reģions ! style="width:150px;"|Datums ! style="width:180px;"|Formāts |- | style="text-align:left;"|{{USA}} | style="text-align:left;"|{{dat|2009|8|4|N|bez}} | style="text-align:left;"|Radio |- | style="text-align:left;"|{{AUS}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://itunes.apple.com/WebObjects/MZStore.woa/wa/viewAlbum?id=328054492&s=143460|title=Party In the U.S.A. - Single|work=iTunes Store Australia|publisher=Apple Inc|date={{dat|2009|8|11|N|bez}}|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}}} {{en ikona}}</ref> | style="text-align:left;" rowspan="6"|{{dat|2009|8|11|N|bez}} | style="text-align:left;" rowspan="7"|Ciparu lejupielāde |- | style="text-align:left;"|{{CAN}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://itunes.apple.com/WebObjects/MZStore.woa/wa/viewAlbum?id=326042393&s=143455|title=iTunes: Miley Cyrus - Party in the U.S.A.|work=iTunes Store Canada|publisher=Apple Inc|date={{dat|2009|8|11|N|bez}}|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}}} {{en ikona}}</ref> |- | style="text-align:left;"|{{FRA}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://itunes.apple.com/WebObjects/MZStore.woa/wa/viewAlbum?i=328054500&id=328054492&s=143442|title=iTunes: Miley Cyrus - Party in the U.S.A.|work=iTunes Store France|publisher=Apple Inc|date={{dat|2009|8|11|N|bez}}|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}}} {{en ikona}}</ref> |- | style="text-align:left;"|{{GRE}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://itunes.apple.com/WebObjects/MZStore.woa/wa/viewAlbum?id=328054492&s=143448|title=iTunes: Miley Cyrus - Party in the U.S.A.|work=iTunes Store Greece|publisher=Apple Inc|date={{dat|2009|8|11|N|bez}}|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}}} {{en ikona}}</ref> |- | style="text-align:left;"|{{NZL}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://itunes.apple.com/WebObjects/MZStore.woa/wa/viewAlbum?id=328054492&s=143461|title=iTunes: Miley Cyrus - Party in the U.S.A.|work=iTunes Store New Zealand|publisher=Apple Inc|date={{dat|2009|8|11|N|bez}}|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}}} {{en ikona}}</ref> |- | style="text-align:left;"|{{USA}}<ref name="itunes1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://itunes.apple.com/WebObjects/MZStore.woa/wa/viewAlbum?i=326042413&id=326042393&s=143441&uo=4|title=iTunes: Miley Cyrus - Party in the U.S.A.|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}|publisher=Apple Inc|work=iTunes Store|date=August 11, 2009}}</ref><ref name=walmart>{{Tīmekļa atsauce|url=http://mp3.walmart.com/store/artist?albumId=104327078|publisher=Wal-Mart|title=Miley Cyrus - Party in the U.S.A.|date=August 11, 2009|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090919011601/http://mp3.walmart.com/store/artist?albumId=104327078|archivedate={{dat|2009|09|19||bez}}}} {{en ikona}}</ref> |- style="text-align:left;" ||{{ROU}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.getmusic.com.my/album.aspx?id=362800 |title=Party In The U.S.A. - Miley Cyrus |publisher=Getmusic |date={{dat|2009|8|24|N|bez}} |accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}} }}{{Novecojusi saite}} {{en ikona}}</ref> ||{{dat|2009|11|21|N|bez}} |- | style="text-align:left;"|{{GBR}}<ref name="ukdigitalspy">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.digitalspy.com/music/news/a181222/miley-cyrus-announces-uk-album-release.html|title=Miley Cyrus announces UK album release|work=Digital Spy|publisher=Hachette Filipacchi Médias|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}|date={{dat|2009|10|8|N|bez}}|first=Nick|last=Levine}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://eil.com/shop/moreinfo.asp?catalogid=487341|title=Miley Cyrus Party In The U.S.A. UK 5" Single (487341)|work=|publisher=Eil.com|accessdate={{dat|2010|11|20|N|bez}}}} {{en ikona}}</ref> | style="text-align:left;"|{{dat|2009|10|26|N|bez}} | style="text-align:left;" rowspan="1"|Ciparu lejupielāde, CD singls |} == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == * [http://www.mileycyrus.com/ Mailijas Sairusas oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091009113132/http://www.mileycyrus.com/ |date={{dat|2009|10|09||bez}} }} {{en ikona}} * [http://www.youtube.com/watch?v=M11SvDtPBhA YouTube mūzikas videoklips] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20101027152626/http://www.allmusic.com/song/party-in-the-usa-t17636922 Allmusic.com profils] {{en ikona}} * [http://www.elyrics.net/read/m/miley-cyrus-lyrics/party-in-the-usa-lyrics.html Dziesmas vārdi] {{en ikona}} {{Mailijas Sairusas dziesmas}} [[Kategorija:2009. gada singli]] [[Kategorija:Mailijas Sairusas dziesmas]] 0dcq206r3z8mis80l3vspcov6hyyvhq 0 144208 4519486 1245910 2026-09-09T05:20:28Z Biafra 13794 pārveidoju nozīmju atdalīšanā. 4519486 wikitext text/x-wiki '''Vero''' var būt: * [[Odrija Vero]]; * [[Dārsijs Vero]]. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] 79yth92304d8xozxdse19ubd6wpn8gj 0 152279 4519424 4346203 2026-09-09T02:43:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519424 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa pieturas punktu|Rīgas pilsētas apkaimi|Rumbula}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Rumbula | tips = pieturas punkts | attēls = Rumbulas stacija 2021 (2).jpg | attēla_apraksts = Rumbulas pieturas punkts 2021. gadā | karte = Rīga | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]] | atvērta = 1921 | citi_nosaukumi = Dole | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = Šķeltu iela 20, Rumbula, Stopiņu pagasts, Ropažu novads, LV-2121 | latd = 56.8828283 | latNS = N | longd = 24.2540592 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Šķirotava (stacija)|Šķirotava]] (3 km) <br /> [[Salaspils (stacija)|Salaspils]] (7 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Dārziņi (stacija)|Dārziņi]] (2 km) <br /> [[Gaisma (stacija)|Gaisma]] (1 km) | attālums_līdz_Rīgai = 11 }} {{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}} '''Rumbula''' ir dzelzceļa [[pieturas punkts]] [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|līnijā Rīga—Daugavpils]], kas atrodas [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]] dienvidrietumu daļā, starp [[Dārziņi (stacija)|Dārziņu]] un [[Gaisma (stacija)|Gaismas]] pieturām. Pieturas punkta ēku izmanto kā dzīvojamo māju, tajā nav biļešu kases.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-01}}</ref> == Vēsture == 1921. gadā tika atvērts Doles pieturas punkts, ko 1929. gadā pārdēvēja par Rumbulu. <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=3990 |title=Rīga — Daugavpils līnijas vēsture |access-date={{dat|2011|05|30||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120514063248/http://ldz.lv/?object_id=3990 }}</ref> No 2019. gada decembra samazināja pasažieru vilcienu reisu skaitu, kas pietur Rumbulas pieturā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_20092019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi |title=Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.1 2019.gada 20.septembrī |access-date={{dat|2019|10|04||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220121131047/https://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_20092019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi }}</ref> No 2022. gada Rumbulas pieturu bija paredzēts slēgt<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_04102019.pdf |title=Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.1 2019.gada 4. oktobrī |access-date={{dat|2019|10|27||bez}} |archive-date={{dat|2023|04|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230407141046/https://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_04102019.pdf }}</ref>, taču tajā turpināja pieturēt vairāki Lielvārdes un Ogres elektrovilcienu reisi. 2023. gada augustā Sabiedriskā transporta padome (SAP) nolēma līdz gada beigām pieturu slēgt<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.08.2023-lidz-gada-beigam-slegs-sesas-dzelzcela-pieturas.a520943/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Līdz gada beigām slēgs sešas dzelzceļa pieturas] lsm.lv 2023. gada 21. augustā</ref>, taču vairāki elektrovilcieni turpina pieturēt stacijā. == Attēlu galerija == <gallery widths="150px" heights="150px" perrow="3"> Attēls:Rumbulas stacija.JPG|<center><small>Rumbulas pieturas punkts 2012. gadā</small></center> File:Sliežu ceļi Rumbulā 3.jpg|<center><small>Sliežu ceļi Krustpils virzienā</small></center> File:Sliežu ceļi Rumbulā 4.jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.ldz.lv/?object_id=3990 Līnijas vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120514063248/http://ldz.lv/?object_id=3990 |date={{dat|2012|05|14||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20130628023540/http://sirius.ldz.lv/sari/saraksts.asp Vilcienu kustības saraksta meklētājs] {{Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils}} [[Kategorija:Rumbula|Stacija]] [[Kategorija:Ropažu novads]] [[Kategorija:Stopiņu pagasts]] [[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Krustpils stacijas un pieturas punkti]] ipl7qbg2p8lvq91fqugfc1ej468od30 0 156569 4519246 4518820 2026-09-08T13:11:00Z ~2026-48683-76 150058 /* */ 4519246 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Andris Abiļevs | image = Andris Abilevs.jpg | imagesize = 180px | caption = | birthname = | birthdate = {{dzimšanas datums un vecums|1955|04|2}} | location = [[Kokčetava]]s apgabals, [[Arikbalika]]s rajons, [[Kazahija]] | deathdate = | deathplace = | nationality = | field = [[grafika]] | training = | movement = | famous works = | patrons = | awards = }} '''Andris Abiļevs''' (dzimis {{dat|RANDOM VINTAGE |0467676767|18003747485883727374}} == Biogrāfija == Andris Abiļevs dzimis 1955. gada 2. aprīlī [[Kazahija|Kazahijā]], [[Arikbalika]]s rajona Akčokas ciemā, izsūtīto [[ģimene|ģimenē]], kas [[Latvija|Latvijā]] atgriezās 1968. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vipi.lv/1/4/?id_news=31488 |title=www.vipi.lv |access-date={{dat|2011|07|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090629205113/http://www.vipi.lv/1/4/?id_news=31488 |archivedate={{dat|2009|06|29||bez}} }}</ref>. Mācījies un beidzis Rīgas 17. profesionāli tehnisko mākslas vidusskolu (1973), [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s Mākslinieciskās konstruēšanās vakara kursus (1983) ar diplomdarbu "Grafiskās struktūras latviešu mākslā", vadītājs A. Ņikitins. No 1987. gada Mākslinieku Savienības biedrs<ref>[http://www.makslinieki.lv/profile/2016/ www.makslinieki.lv]</ref>. Strādājis kā [[litogrāfija]]s meistars Mākslas fonda Eksperimentālā [[estamps|estampa]] darbnīcā (1976 — 1991).<ref>Red. Vilsons, A.'' Māksla un arhitektūra biogrāfijās''. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239 lpp.10.lpp.</ref> == Mākslinieciskā darbība == Darbojas stājgrafikā, kur galvenokārt pievērsies [[oforts|ofortam]], daudz strādājis [[akvatinta|akvatintā]]. 1980. gadu beigās ieinteresējies par [[tēlniecība|tēlniecību]], izmantojis [[Ēģipte]]s tēlniecības formu stilizācijas paņēmienu. === Izstādes === Mākslinieks izstādēs piedalās no 1978. gada. Nozīmīgākās personālizstādes noritējušas [[Rīga|Rīgā]] (1986. gadā kopā ar brāli Māri Abiļevu), [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]] (1992. gadā kopā ar V. Daņiļenko. == Izmantotā literatūra == * Red. Vilsons, A.'' Māksla un arhitektūra biogrāfijās''. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239 lpp. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20050324051731/http://abilev.eclub.lv/docs/gallery.htm Mākslinieka privātā mājaslapa] * [http://www.swedbank.lv/docs/hce_galerija.php?a=48 Atsauksmes par mākslinieku] {{DEFAULTSORT:Abilzevs, Andris}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas grafiķi]] [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Latviešu grafiķi]] eihjjwt1v4udr8l8ektr22hgfns1468 4519247 4519246 2026-09-08T13:11:25Z ~2026-48683-76 150058 /* */ 4519247 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Andris Abiļevs | image = Andris Abilevs.jpg | imagesize = 180px | caption = | birthname = | birthdate = {{dzimšanas datums un vecums|1955|04|2}} | location = [[Kokčetava]]s apgabals, [[Arikbalika]]s rajons, [[Kazahija]] | deathdate = | deathplace = | nationality = | field = [[grafika]] | training = | movement = | famous works = | patrons = | awards = }} '''Andros Abill''' (dzimis {{dat|RANDOM VINTAGE |0467676767|18003747485883727374}} == Biogrāfija == Andris Abiļevs dzimis 1955. gada 2. aprīlī [[Kazahija|Kazahijā]], [[Arikbalika]]s rajona Akčokas ciemā, izsūtīto [[ģimene|ģimenē]], kas [[Latvija|Latvijā]] atgriezās 1968. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vipi.lv/1/4/?id_news=31488 |title=www.vipi.lv |access-date={{dat|2011|07|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090629205113/http://www.vipi.lv/1/4/?id_news=31488 |archivedate={{dat|2009|06|29||bez}} }}</ref>. Mācījies un beidzis Rīgas 17. profesionāli tehnisko mākslas vidusskolu (1973), [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s Mākslinieciskās konstruēšanās vakara kursus (1983) ar diplomdarbu "Grafiskās struktūras latviešu mākslā", vadītājs A. Ņikitins. No 1987. gada Mākslinieku Savienības biedrs<ref>[http://www.makslinieki.lv/profile/2016/ www.makslinieki.lv]</ref>. Strādājis kā [[litogrāfija]]s meistars Mākslas fonda Eksperimentālā [[estamps|estampa]] darbnīcā (1976 — 1991).<ref>Red. Vilsons, A.'' Māksla un arhitektūra biogrāfijās''. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239 lpp.10.lpp.</ref> == Mākslinieciskā darbība == Darbojas stājgrafikā, kur galvenokārt pievērsies [[oforts|ofortam]], daudz strādājis [[akvatinta|akvatintā]]. 1980. gadu beigās ieinteresējies par [[tēlniecība|tēlniecību]], izmantojis [[Ēģipte]]s tēlniecības formu stilizācijas paņēmienu. === Izstādes === Mākslinieks izstādēs piedalās no 1978. gada. Nozīmīgākās personālizstādes noritējušas [[Rīga|Rīgā]] (1986. gadā kopā ar brāli Māri Abiļevu), [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]] (1992. gadā kopā ar V. Daņiļenko. == Izmantotā literatūra == * Red. Vilsons, A.'' Māksla un arhitektūra biogrāfijās''. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239 lpp. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20050324051731/http://abilev.eclub.lv/docs/gallery.htm Mākslinieka privātā mājaslapa] * [http://www.swedbank.lv/docs/hce_galerija.php?a=48 Atsauksmes par mākslinieku] {{DEFAULTSORT:Abilzevs, Andris}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas grafiķi]] [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Latviešu grafiķi]] bkkn60lrwfu0o3zcsxsyp5kj2fcbg0g 4519248 4519247 2026-09-08T13:13:26Z ~2026-48683-76 150058 /* */ 4519248 wikitext text/x-wiki [[Attēls:The Beatles arrive at JFK Airport.jpg|thumb]] '''Andros Abill''' (dzimis {{dat|RANDOM VINTAGE |0467676767|18003747485883727374}} == Biogrāfija == Andris Abiļevs dzimis 1955. gada 2. aprīlī [[Kazahija|Kazahijā]], [[Arikbalika]]s rajona Akčokas ciemā, izsūtīto [[ģimene|ģimenē]], kas [[Latvija|Latvijā]] atgriezās 1968. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vipi.lv/1/4/?id_news=31488 |title=www.vipi.lv |access-date={{dat|2011|07|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090629205113/http://www.vipi.lv/1/4/?id_news=31488 |archivedate={{dat|2009|06|29||bez}} }}</ref>. Mācījies un beidzis Rīgas 17. profesionāli tehnisko mākslas vidusskolu (1973), [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s Mākslinieciskās konstruēšanās vakara kursus (1983) ar diplomdarbu "Grafiskās struktūras latviešu mākslā", vadītājs A. Ņikitins. No 1987. gada Mākslinieku Savienības biedrs<ref>[http://www.makslinieki.lv/profile/2016/ www.makslinieki.lv]</ref>. Strādājis kā [[litogrāfija]]s meistars Mākslas fonda Eksperimentālā [[estamps|estampa]] darbnīcā (1976 — 1991).<ref>Red. Vilsons, A.'' Māksla un arhitektūra biogrāfijās''. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239 lpp.10.lpp.</ref> == Mākslinieciskā darbība == Darbojas stājgrafikā, kur galvenokārt pievērsies [[oforts|ofortam]], daudz strādājis [[akvatinta|akvatintā]]. 1980. gadu beigās ieinteresējies par [[tēlniecība|tēlniecību]], izmantojis [[Ēģipte]]s tēlniecības formu stilizācijas paņēmienu. === Izstādes === Mākslinieks izstādēs piedalās no 1978. gada. Nozīmīgākās personālizstādes noritējušas [[Rīga|Rīgā]] (1986. gadā kopā ar brāli Māri Abiļevu), [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]] (1992. gadā kopā ar V. Daņiļenko. == Izmantotā literatūra == * Red. Vilsons, A.'' Māksla un arhitektūra biogrāfijās''. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239 lpp. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20050324051731/http://abilev.eclub.lv/docs/gallery.htm Mākslinieka privātā mājaslapa] * [http://www.swedbank.lv/docs/hce_galerija.php?a=48 Atsauksmes par mākslinieku] {{DEFAULTSORT:Abilzevs, Andris}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas grafiķi]] [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Latviešu grafiķi]] 0xvux5gay1f7lr6m5qpe4lkvqzelism 4519249 4519248 2026-09-08T13:16:29Z ~2026-48683-76 150058 /* Biogrāfija */ 4519249 wikitext text/x-wiki [[Attēls:The Beatles arrive at JFK Airport.jpg|thumb]] '''Andros Abill''' (dzimis {{dat|RANDOM VINTAGE |0467676767|18003747485883727374}} == Biogrāfija == [[Attēls:Gojo compilation.jpg|thumb]] Andris Abill PLASTELINPIRKSTIS ās 1968. == Mākslinieciskā darbība == Darbojas stājgrafikā, kur galvenokārt pievērsies [[oforts|ofortam]], daudz strādājis [[akvatinta|akvatintā]]. 1980. gadu beigās ieinteresējies par [[tēlniecība|tēlniecību]], izmantojis [[Ēģipte]]s tēlniecības formu stilizācijas paņēmienu. === Izstādes === Mākslinieks izstādēs piedalās no 1978. gada. Nozīmīgākās personālizstādes noritējušas [[Rīga|Rīgā]] (1986. gadā kopā ar brāli Māri Abiļevu), [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]] (1992. gadā kopā ar V. Daņiļenko. == Izmantotā literatūra == * Red. Vilsons, A.'' Māksla un arhitektūra biogrāfijās''. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239 lpp. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20050324051731/http://abilev.eclub.lv/docs/gallery.htm Mākslinieka privātā mājaslapa] * [http://www.swedbank.lv/docs/hce_galerija.php?a=48 Atsauksmes par mākslinieku] {{DEFAULTSORT:Abilzevs, Andris}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas grafiķi]] [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Latviešu grafiķi]] 76k2z1n07o3vvs4q9o6hx0tfmygzoo1 4519250 4519249 2026-09-08T13:16:42Z ~2026-47468-10 149787 /* */ 4519250 wikitext text/x-wiki [[Attēls:The Beatles arrive at JFK Airport.jpg|thumb]] '''Andros Abill''' (dzimis {{dat|RANDOM VINTAGE |0467676767|18003747485883727374}}<nowiki/>James charles top Andris bottom == Biogrāfija == [[Attēls:Gojo compilation.jpg|thumb]] Andris Abill PLASTELINPIRKSTIS ās 1968. == Mākslinieciskā darbība == Darbojas stājgrafikā, kur galvenokārt pievērsies [[oforts|ofortam]], daudz strādājis [[akvatinta|akvatintā]]. 1980. gadu beigās ieinteresējies par [[tēlniecība|tēlniecību]], izmantojis [[Ēģipte]]s tēlniecības formu stilizācijas paņēmienu. === Izstādes === Mākslinieks izstādēs piedalās no 1978. gada. Nozīmīgākās personālizstādes noritējušas [[Rīga|Rīgā]] (1986. gadā kopā ar brāli Māri Abiļevu), [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]] (1992. gadā kopā ar V. Daņiļenko. == Izmantotā literatūra == * Red. Vilsons, A.'' Māksla un arhitektūra biogrāfijās''. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239 lpp. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20050324051731/http://abilev.eclub.lv/docs/gallery.htm Mākslinieka privātā mājaslapa] * [http://www.swedbank.lv/docs/hce_galerija.php?a=48 Atsauksmes par mākslinieku] {{DEFAULTSORT:Abilzevs, Andris}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas grafiķi]] [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Latviešu grafiķi]] fdqv7jyv4qie6lpc7v2r7vvoboeh4ip 4519251 4519250 2026-09-08T13:18:10Z ~2026-48683-76 150058 /* Mākslinieciskā darbība */ 4519251 wikitext text/x-wiki [[Attēls:The Beatles arrive at JFK Airport.jpg|thumb]] '''Andros Abill''' (dzimis {{dat|RANDOM VINTAGE |0467676767|18003747485883727374}}<nowiki/>James charles top Andris bottom == Biogrāfija == [[Attēls:Gojo compilation.jpg|thumb]] Andris Abill PLASTELINPIRKSTIS ās 1968. == Mākslinieciskā DADA == === Izstādes === DADASEADEASADA HOOTIE FRUTTI == Izmantotā literatūra == * Red. Vilsons, A.'' Māksla un arhitektūra biogrāfijās''. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239 lpp. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20050324051731/http://abilev.eclub.lv/docs/gallery.htm Mākslinieka privātā mājaslapa] * [http://www.swedbank.lv/docs/hce_galerija.php?a=48 Atsauksmes par mākslinieku] {{DEFAULTSORT:Abilzevs, Andris}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas grafiķi]] [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Latviešu grafiķi]] ils307b7qp6wwdlawngf01wwk5j0hdt 4519252 4519251 2026-09-08T13:20:11Z ~2026-48683-76 150058 /* Izmantotā literatūra */ 4519252 wikitext text/x-wiki [[Attēls:The Beatles arrive at JFK Airport.jpg|thumb]] '''Andros Abill''' (dzimis {{dat|RANDOM VINTAGE |0467676767|18003747485883727374}}<nowiki/>James charles top Andris bottom == Biogrāfija == [[Attēls:Gojo compilation.jpg|thumb]] Andris Abill PLASTELINPIRKSTIS ās 1968. == Mākslinieciskā DADA == === Izstādes === DADASEADEASADA HOOTIE FRUTTI == Izmantotā literatūra == * [[Attēls:Gojo compilation.jpg|thumb]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20050324051731/http://abilev.eclub.lv/docs/gallery.htm Mākslinieka privātā mājaslapa] * [http://www.swedbank.lv/docs/hce_galerija.php?a=48 Atsauksmes par mākslinieku] {{DEFAULTSORT:Abilzevs, Andris}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas grafiķi]] [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Latviešu grafiķi]] hr59ygsu8vczldk620wtn0g6l6iw7jx 4519253 4519252 2026-09-08T13:20:31Z ~2026-47468-10 149787 /* Biogrāfija */ 4519253 wikitext text/x-wiki [[Attēls:The Beatles arrive at JFK Airport.jpg|thumb]] '''Andros Abill''' (dzimis {{dat|RANDOM VINTAGE |0467676767|18003747485883727374}}<nowiki/>James charles top Andris bottom == [https://www.psychologytoday.com/us/tests/health/autism-test Biogrāfija] == [[Attēls:Gojo compilation.jpg|thumb]] Andris Abill PLASTELINPIRKSTIS ās 1968. == Mākslinieciskā DADA == === Izstādes === DADASEADEASADA HOOTIE FRUTTI == Izmantotā literatūra == * [[Attēls:Gojo compilation.jpg|thumb]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20050324051731/http://abilev.eclub.lv/docs/gallery.htm Mākslinieka privātā mājaslapa] * [http://www.swedbank.lv/docs/hce_galerija.php?a=48 Atsauksmes par mākslinieku] {{DEFAULTSORT:Abilzevs, Andris}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas grafiķi]] [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Latviešu grafiķi]] j17m2qwmu5ahbqb8j876ksvszy88kpr 4519254 4519253 2026-09-08T13:20:38Z ~2026-48683-76 150058 /* Atsauces */ 4519254 wikitext text/x-wiki [[Attēls:The Beatles arrive at JFK Airport.jpg|thumb]] '''Andros Abill''' (dzimis {{dat|RANDOM VINTAGE |0467676767|18003747485883727374}}<nowiki/>James charles top Andris bottom == [https://www.psychologytoday.com/us/tests/health/autism-test Biogrāfija] == [[Attēls:Gojo compilation.jpg|thumb]] Andris Abill PLASTELINPIRKSTIS ās 1968. == Mākslinieciskā DADA == === Izstādes === DADASEADEASADA HOOTIE FRUTTI == Izmantotā literatūra == * [[Attēls:Gojo compilation.jpg|thumb]] == LLELELELELE BAUT == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20050324051731/http://abilev.eclub.lv/docs/gallery.htm Mākslinieka privātā mājaslapa] * [http://www.swedbank.lv/docs/hce_galerija.php?a=48 Atsauksmes par mākslinieku] {{DEFAULTSORT:Abilzevs, Andris}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas grafiķi]] [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Latviešu grafiķi]] pqwl9l1hvi9r44z8rb6cotob73q9lhg 4519255 4519254 2026-09-08T13:22:15Z ~2026-48683-76 150058 /* */ 4519255 wikitext text/x-wiki [[Attēls:The Beatles Abbey Road album cover.jpg|thumb]] '''Andros Abill''' (dzimis {{dat|RANDOM VINTAGE |0467676767|18003747485883727374}}<nowiki/>James charles top Andris bottom == [https://www.psychologytoday.com/us/tests/health/autism-test Biogrāfija] == [[Attēls:Gojo compilation.jpg|thumb]] Andris Abill PLASTELINPIRKSTIS ās 1968. == Mākslinieciskā DADA == === Izstādes === DADASEADEASADA HOOTIE FRUTTI == Izmantotā literatūra == * [[Attēls:Gojo compilation.jpg|thumb]] == LLELELELELE BAUT == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20050324051731/http://abilev.eclub.lv/docs/gallery.htm Mākslinieka privātā mājaslapa] * [http://www.swedbank.lv/docs/hce_galerija.php?a=48 Atsauksmes par mākslinieku] {{DEFAULTSORT:Abilzevs, Andris}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas grafiķi]] [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Latviešu grafiķi]] dat8rs34skxdmko4x7h00t7b73ac3ls 4519295 4519255 2026-09-08T16:27:46Z Egilus 27634 Undid 10 revisions from [[Special:Diff/4519246|4519246]] until [[Special:Diff/4519255|4519255]] 4519295 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Andris Abiļevs | image = Andris Abilevs.jpg | imagesize = 180px | caption = | birthname = | birthdate = {{dzimšanas datums un vecums|1955|04|2}} | location = [[Kokčetava]]s apgabals, [[Arikbalika]]s rajons, [[Kazahija]] | deathdate = | deathplace = | nationality = | field = [[grafika]] | training = | movement = | famous works = | patrons = | awards = }} '''Andris Abiļevs''' (dzimis {{dat|1955|04|02}} [[Kazahija|Kazahijā]]) ir Latvijas grafiķis, grafiķa un iespiedēja [[Māris Abiļevs|Māra Abiļeva]] brālis. == Biogrāfija == Andris Abiļevs dzimis 1955. gada 2. aprīlī [[Kazahija|Kazahijā]], [[Arikbalika]]s rajona Akčokas ciemā, izsūtīto [[ģimene|ģimenē]], kas [[Latvija|Latvijā]] atgriezās 1968. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vipi.lv/1/4/?id_news=31488 |title=www.vipi.lv |access-date={{dat|2011|07|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090629205113/http://www.vipi.lv/1/4/?id_news=31488 |archivedate={{dat|2009|06|29||bez}} }}</ref>. Mācījies un beidzis Rīgas 17. profesionāli tehnisko mākslas vidusskolu (1973), [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s Mākslinieciskās konstruēšanās vakara kursus (1983) ar diplomdarbu "Grafiskās struktūras latviešu mākslā", vadītājs A. Ņikitins. No 1987. gada Mākslinieku Savienības biedrs<ref>[http://www.makslinieki.lv/profile/2016/ www.makslinieki.lv]</ref>. Strādājis kā [[litogrāfija]]s meistars Mākslas fonda Eksperimentālā [[estamps|estampa]] darbnīcā (1976 — 1991).<ref>Red. Vilsons, A.'' Māksla un arhitektūra biogrāfijās''. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239 lpp.10.lpp.</ref> == Mākslinieciskā darbība == Darbojas stājgrafikā, kur galvenokārt pievērsies [[oforts|ofortam]], daudz strādājis [[akvatinta|akvatintā]]. 1980. gadu beigās ieinteresējies par [[tēlniecība|tēlniecību]], izmantojis [[Ēģipte]]s tēlniecības formu stilizācijas paņēmienu. === Izstādes === Mākslinieks izstādēs piedalās no 1978. gada. Nozīmīgākās personālizstādes noritējušas [[Rīga|Rīgā]] (1986. gadā kopā ar brāli Māri Abiļevu), [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]] (1992. gadā kopā ar V. Daņiļenko. == Izmantotā literatūra == * Red. Vilsons, A.'' Māksla un arhitektūra biogrāfijās''. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239 lpp. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20050324051731/http://abilev.eclub.lv/docs/gallery.htm Mākslinieka privātā mājaslapa] * [http://www.swedbank.lv/docs/hce_galerija.php?a=48 Atsauksmes par mākslinieku] {{DEFAULTSORT:Abilzevs, Andris}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas grafiķi]] [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Latviešu grafiķi]] ti2r7fkdyyahknc9xcww32tio31lvpm 4519296 4519295 2026-09-08T16:28:14Z Egilus 27634 Aizsargāja "[[Andris Abiļevs]]": Pārmērīgs vandālisms ([Labot=Allow only autopatrollers] (līdz 2026. gada 8. oktobris, plkst. 16.28 (UTC)) [Pārvietot=Allow only autopatrollers] (līdz 2026. gada 8. oktobris, plkst. 16.28 (UTC))) 4519295 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Andris Abiļevs | image = Andris Abilevs.jpg | imagesize = 180px | caption = | birthname = | birthdate = {{dzimšanas datums un vecums|1955|04|2}} | location = [[Kokčetava]]s apgabals, [[Arikbalika]]s rajons, [[Kazahija]] | deathdate = | deathplace = | nationality = | field = [[grafika]] | training = | movement = | famous works = | patrons = | awards = }} '''Andris Abiļevs''' (dzimis {{dat|1955|04|02}} [[Kazahija|Kazahijā]]) ir Latvijas grafiķis, grafiķa un iespiedēja [[Māris Abiļevs|Māra Abiļeva]] brālis. == Biogrāfija == Andris Abiļevs dzimis 1955. gada 2. aprīlī [[Kazahija|Kazahijā]], [[Arikbalika]]s rajona Akčokas ciemā, izsūtīto [[ģimene|ģimenē]], kas [[Latvija|Latvijā]] atgriezās 1968. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vipi.lv/1/4/?id_news=31488 |title=www.vipi.lv |access-date={{dat|2011|07|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090629205113/http://www.vipi.lv/1/4/?id_news=31488 |archivedate={{dat|2009|06|29||bez}} }}</ref>. Mācījies un beidzis Rīgas 17. profesionāli tehnisko mākslas vidusskolu (1973), [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s Mākslinieciskās konstruēšanās vakara kursus (1983) ar diplomdarbu "Grafiskās struktūras latviešu mākslā", vadītājs A. Ņikitins. No 1987. gada Mākslinieku Savienības biedrs<ref>[http://www.makslinieki.lv/profile/2016/ www.makslinieki.lv]</ref>. Strādājis kā [[litogrāfija]]s meistars Mākslas fonda Eksperimentālā [[estamps|estampa]] darbnīcā (1976 — 1991).<ref>Red. Vilsons, A.'' Māksla un arhitektūra biogrāfijās''. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239 lpp.10.lpp.</ref> == Mākslinieciskā darbība == Darbojas stājgrafikā, kur galvenokārt pievērsies [[oforts|ofortam]], daudz strādājis [[akvatinta|akvatintā]]. 1980. gadu beigās ieinteresējies par [[tēlniecība|tēlniecību]], izmantojis [[Ēģipte]]s tēlniecības formu stilizācijas paņēmienu. === Izstādes === Mākslinieks izstādēs piedalās no 1978. gada. Nozīmīgākās personālizstādes noritējušas [[Rīga|Rīgā]] (1986. gadā kopā ar brāli Māri Abiļevu), [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]] (1992. gadā kopā ar V. Daņiļenko. == Izmantotā literatūra == * Red. Vilsons, A.'' Māksla un arhitektūra biogrāfijās''. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239 lpp. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20050324051731/http://abilev.eclub.lv/docs/gallery.htm Mākslinieka privātā mājaslapa] * [http://www.swedbank.lv/docs/hce_galerija.php?a=48 Atsauksmes par mākslinieku] {{DEFAULTSORT:Abilzevs, Andris}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas grafiķi]] [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Latviešu grafiķi]] ti2r7fkdyyahknc9xcww32tio31lvpm 0 165097 4519454 4368435 2026-09-09T04:17:35Z Treisijs 347 {{Šrilankas pilsētas}} 4519454 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Šri Džajavardanapūra Kote | official_name = <big>ශ්‍රී ජයවර්ධනපුර කෝට්ටේ</big><br />சிறி செயவர்த்தனபுரம் கோட்டை | nickname = | motto = | settlement_type = | image_skyline = Diyawanna Lake - October 2017 (1 of 3).jpg | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Sri Lanka | pushpin_label_position = | pushpin_mapsize = 200 | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Province | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name = {{flaga|Šrilanka}} [[Šrilanka]] | subdivision_name1 = [[Rietumu province (Šrilanka)|Rietumu province]] | subdivision_name2 = [[Kolombo apgabals]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 17 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2001. gadā | population_footnotes = | population_total = 115826 | population_urban = | population_metro = 2234289 | population_density_km2 = auto | timezone = UTC | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 6 | latm = 54 | lats = 39 | latNS = N | longd = 79 | longm = 53 | longs = 16 | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Šri Džajavardanapūra Kote''' ({{val-si|ශ්‍රී ජයවර්ධනපුර කෝට්ටේ}}; {{val-ta|சிறி செயவர்த்தனபுரம் கோட்டை}}) ir [[Šrilanka]]s administratīvā [[galvaspilsēta]]. Kote atrodas [[Rietumu province (Šrilanka)|Rietumu provincē]], uz austrumiem no Šrilankas komerciālās galvaspilsētas [[Kolombo]] un būtībā ir šīs pilsētas piepilsēta. 2001. gadā pilsētā dzīvoja 116 tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem 87% ir [[singāļi]], 6% — [[tamili]], bet 7% — citu etnisko grupu pārstāvji. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āzija-aizmetnis}} {{Āzijas galvaspilsētas}} {{Šrilankas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šrilankas pilsētas]] 92onc8kscd2wrv53rfn04druyv8hqkx 0 175037 4519413 4456023 2026-09-08T22:29:35Z Teatrālis 82063 4519413 wikitext text/x-wiki {{Operteātra infokaste | nosaukums = Liepājas teātris | orig_nosaukums = | attēls = Liepaja view.jpg | attēla izmērs = | paraksts = Liepājas teātris no [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle|Svētās Trīsvienības katedrāles]] | adrese = | vieta = {{vieta|Latvija|Liepāja|Teātra iela 4|3s=Teātra iela (Liepāja)}} | arhitekts = | dibināšanas gads = {{dat|1907||||bez}} | slēgšanas gads = | direktors = [[Eva Ciekurze]] un [[Valters Sīlis]] (valdes locekļi) | operas vadītājs = | baleta vadītājs = | režisors = | diriģents = | lielā zāle = | mazā zāle = | kamerzāle = | zāle1 = | zāle1_vietas = | zāle2 = | zāle2_vietas = | zāle3 = | zāle3_vietas = | mājas lapa = {{URL|http://liepajasteatris.lv/}} }} '''Liepājas teātris''' ir {{dat|1907|5=bez}} dibināts [[teātris]] [[Liepāja|Liepājā]], vecākais joprojām pastāvošais latviešu profesionālais [[teātris]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vietas.lv/objekts/liepajas_teatris/|title=Liepājas teātris|publisher=Vietas.lv|accessdate={{dat|2012|1|6||bez}}}}</ref><ref name="LAT" /> Laika gaitā teātrim ir bijuši dažādi nosaukumi, pašreizējais nosaukums tam ir kopš 1998. gada.<ref name="LAT">{{LAT e|4|157.—158}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Liepājas pilsētas teātris Kungu un Malkas ielu stūrī pirms 1924.jpg|thumb|200px|left|Liepājas pilsētas (vācu) teātris Kungu un Malkas ielu stūrī]] [[Attēls:Liepājas latviešu teātris Suvorova (Raiņa) ielā 2 pirms 1910.jpg|thumb|200px|left|Liepājas latviešu teātris Suvorova (Raiņa) ielā 2 (pirms 1910)]] [[Attēls:Alfrēds Amtmanis-Briedītis Liepājas Latviešu teātrī 1907.jpg|thumb|250px|Liepājas Latviešu teātra aktieri (1907). No kreisās: Eduards Kaupiņš, Arveds Bergmanis, [[Alfrēds Amtmanis-Briedītis|Alfrēds Amtmanis]], Adams Šlanks.]] Jau no 1804. gada Liepājā darbojās pilsētas (vācu) teātris. Latviešu teātra sākums Liepājā iezīmējas ar Latviešu labdarības biedrības nodibināšanu 1880. gada 8. jūnijā, un pirmā teātra izrāde sarīkota tajā pašā gadā Vācu koncertu zālē, paviljonā, Aleksandra ielā 55 ([[Brīvības iela (Liepāja)|Brīvības ielā]]). Biedrībai tad savu telpu vēl nebija, un aktieri bijuši vietējie diletanti. Drīz pēc tam sāka nomāt telpas un ierīkoja skatuvi. 1881. gada maijā viesojies [[Ādolfs Alunāns]]. Oktobrī atjaunotas izrādes ar vietējiem spēkiem. Gadsimta beigās rīkotas jau pastāvīgas teātra izrādes. Ap šo laiku nodibinājusies arī Liepājas Latviešu palīdzības biedrība un tā ierīkojusi otru skatuvi. Sakarā ar [[Jaunā strāva|jaunstrāvnieku]] vajāšanām 1897. gadā teātra izrādes aizliegtas. Šāds aizliegums pastāvējis līdz 1901. gadam, kad abas biedrības sāka atkal iestudēt izrādes. 1906. gadā Palīdzības biedrība nodibina pastāvīgu Tautas teātri. Otru pastāvīgo teātri 1907. gada 11. martā atver Liepājas dramatiskā biedrība [[Ernests Ekšteins|Ernesta Ekšteina]] vadībā toreizējā Suvorova ielā (tagad [[Raiņa iela (Liepāja)|Raiņa ielā]] 2), Teātra vadībā piedalījās arī pilsētas valde, kura palīdzēja to finansēt.<ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|date=1925|title=Liepājas 300 gadu jubilejas piemiņai, 1625-1925.|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp{{!}}issue:653588{{!}}page:56|journal=Liepājas pilsētas valde|pages=56|access-date={{dat|2025|09|17||bez}}|archive-date={{dat|2023|07|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230715104807/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp{{!}}issue:653588{{!}}page:56}}</ref> Pirmā iestudētā izrāde bija [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] luga "Tēvocis Vaņa".<ref name="LAT" /> No 1912. gada Liepājas latviešu teātrī iestudēja arī muzikālas izrādes. Pastāvot diviem teātriem savstarpējā konkurence tiem stipri kaitēja, bet sabiedrībā pastāvošais antagonisms nerādīja nekādas citas izejas.<ref name=":0" /> 1912.—1915. gadā [[Neoklasicisms|neoklasicisma]] stilā toreizējā Hagedorna ielā (tagad Teātra ielā 4) uzcēla jaunu teātra ēku ar 600 skatītāju vietām (arhitekts K. E. Štrandmanis, būvuzņēmējs V. Rīge). Īsi pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] radās doma dibināt Skatuves biedrību pēc [[Rīga]]s parauga, kas balstītos uz plašākām sabiedrības grupām. Bet līdz kara sākumam biedrība paspēja sarīkot tikai 2 teātra izrādes. Dramatiskās biedrības teātris darbojās līdz 1915. g. martam, kad sākās [[Oberosts|Vācu okupācija]]. Okupācijas laikā aktieri aiz patriotisma atteicās rīkot teātra izrādes, tāpēc latviešu valodā izrādes nebija. bet jaunajā teātra ēkā notika izrādes vācu valodā. 1917. gada rudenī, redzot, ka Rīgas teātri darbību nepārtrauc, teātra izrādes tika atsāktas. Militārpārvalde sākumā atvēlēja 2 izrādes mēnesī, kuras bija izpirktas.<ref name=":0" /> Drīz pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s 1918. gada 7. decembrī Liepājas teātra darbība tika pilnībā atjaunota. 1934. gadā Liepājas Jauno teātri apvienoja ar [[Liepājas opera|Liepājas operu]] un izveidoja '''Liepājas pilsētas drāmu un operu'''. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 3. novembrī Liepājas teātra ēkā notika pirmā pilsētas skolēnu uzņemšana [[Pionieru kustība|pionieros]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lpra.vip.lv/liepaja.htm|title=Padomju okupācijas sākums Liepājā.|publisher= Noziegumi pret cilvēci. Latvijas Politiski Represēto Apvienība |accessdate={{dat|2014|12|31||bez}}}}</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1944. gadā teātra ēka izdega, bet drīz tika atjaunota. Teātra nosaukums 1945.—1950. gadā bija '''Liepājas Muzikāli dramatiskais teātris''', to vadīja Kārlis Piesis. 1950. gadā to pārdēvēja par '''Liepājas drāmas teātri''', 1957. gadā atkal par '''Muzikāli dramatisko teātri''', 1963. gadā par Liepājas teātri. Šajā laikā teātri vadīja Žanis Brasla, kinorežisora [[Varis Brasla|Vara Braslas]] tēvs (1950—1952)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kinoraksti.lv/petijumi/varis-brasla-par-visu-dzivi-614|title=Varis Brasla. Par visu dzīvi|publisher=Kino Raksti|accessdate={{dat|2025|12|20||bez}}|archive-date={{dat|2024|11|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241103152802/https://www.kinoraksti.lv/petijumi/varis-brasla-par-visu-dzivi-614}}</ref> un N. Mūrnieks (1952—1968). 1967.—1974. gadā Liepājas teātrī strādāja [[Imants Kalniņš]], tika iestudētas muzikālas izrādes "Princis un ubaga zēns" (1968) un "Trīs musketieri" (1969) ar Imanta Kalniņa dziesmām ar [[Viktors Kalniņš (rakstnieks)|Viktora Kalniņa]] vārdiem. Teātra direktors šajā laikā bija [[Voldemārs Pūce (teātra direktors)|Voldemārs Pūce]], galvenais režisors A. Migla (1968—1974), pēc viņa O. Kroders (1974—1989), H. Laukšteins (1989—1997) un J. Bartkevičs.<ref>Enciklopēdija Latvijas pilsētas. Rīga: Preses nams, 1999. — 272. lpp.</ref> 2011. gadā noslēdzās teātra nama rekonstrukcija. 2012. gadā teātra režisori bija [[Dž. Dž. Džilindžers]], [[Ģirts Ēcis]], [[Ivars Lūsis]], [[Juris Rijnieks]], [[Lauris Gundars]], [[Rolands Atkočūns]] un [[Valdis Lūriņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://liepajasteatris.lv/rezisori/|title=Režisori|publisher=Liepajasteatris.lv|accessdate={{dat|2012|1|6||bez}}|archive-date={{dat|2012|02|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120207032744/http://liepajasteatris.lv/rezisori/}}</ref> == Aktieri (2026) == {{div col}} * [[Anda Albuže]] * [[Kārlis Artejevs]] * [[Rolands Beķeris]] * [[Santa Breikša]] * [[Dārta Cīrule]] * [[Polina Čerņenoka]] * [[Signe Dancīte]] * [[Kārlis Ērglis]] * [[Kaspars Gods]] * [[Artūrs Irbe (aktieris)|Artūrs Irbe]] * [[Laura Jeruma]] * [[Agnese Jēkabsone-Ozoliņa|Agnese Jēkabsone]] * [[Mārtiņš Kalita]] * [[Armands Kaušelis]] * [[Kaspars Kārkliņš]] * [[Inese Kučinska-Laukšteine|Inese Kučinska]] * [[Gatis Maliks]] * [[Edgars Ozoliņš (aktieris)|Edgars Ozoliņš]] * [[Sandis Pēcis]] * [[Everita Pjata-Gertnere]] * [[Hugo Puriņš]] * [[Anete Berķe|Anete Rimkus]] * [[Valts Skuja]] * [[Kintija Stūre]] * [[Karīna Tatarinova]] {{div col end}} == Ārštata aktieri (2026) == {{div col}} * [[Agnija Dreimane]] * [[Viktors Ellers]] * [[Gints Grāvelis]] * [[Madara Kalna]] * [[Ģirts Krūmiņš]] * [[Edgars Pujāts]] * [[Artis Robežnieks]] * [[Jānis Skanis]] {{div col end}} == Režisori (2025) == {{div col}} * [[Matīss Budovskis]] * [[Dž. Dž. Džilindžers]] * [[Laura Groza]] * [[Mārtiņš Kalita]] * [[Dmitrijs Petrenko]] * [[Elmārs Seņkovs]] * [[Valters Sīlis]] * [[Regnārs Vaivars]] {{div col end}} == Skatīt arī == * [[Liepājas leļļu teātris]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} * [https://izrades.lv/teatris/liepajas-teatris Liepājas teātris] izrades.lv {{Liepāja-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} {{teātris-aizmetnis}} [[Kategorija:Teātri Latvijā]] [[Kategorija:Kultūra Liepājā]] 18pr6bx8hjracc7cl38b9nlj7gn4jg1 0 178587 4519434 4501332 2026-09-09T03:46:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519434 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Rīgas 1. kristīgā pamatskola |logo = | logo_size = |seal_image = |image = Rīgas Kristīgā vidusskola - ieejas portāls.jpg |image size = |caption = |location = [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]] 3, [[Rīga]], LV-1009, {{LAT}} |schooltype = pamatskola |fundingtype = pašvaldības finansējums |type = |map_type = Rīga |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 14 | latNS = N | longd = 24 | longm = 9 | longs = 4 | longEW = E |established = 1991 |headmaster = Iveta Gaile |staff = |teaching_staff = |employees = |grades = |years = |students = 200 (2016) |language = latviešu |revenue = |homepage = {{url|http://kristigaskola.lv/}} }} '''Rīgas 1. kristīgā pamatskola''' ir [[Rīga]]s [[kristīgā baznīca|kristīgas]] ievirzes vispārējās [[skola|pamatizglītības iestāde]], kas atrodas [[Grīziņkalns|Grīziņkalna]] apkaimē, [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava]] un [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas ielas]] krustojumā (adrese Augusta Deglava iela 3). == Vēsture == Skolas ēkas pamatakmens [[Rumpmuižas iela|Rumpmuižas ielā]] 3 likts 1904. gada 24. septembrī. Pēc arhitekta [[Reinholds Šmēlings|R. Šmēlinga]] projekta celtā neogotikas stila ēka ir [[vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis]]. 1937. gadā ēkā esošo '''15. Rīgas pilsētas pamatskolu''' pārdēvēja par '''Rīgas pilsētas Augusta Deglava pamatskolu'''.<ref>[http://garamantas.lv/lv/organization/1091 Pārdēvētas pilsētas pamatskolas]{{Novecojusi saite}} [[Latvijas Kareivis]] 1937. gada 17. jūlijā</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s 1991. gadā tika izveidota '''Rīgas 1. kristīgā skola''', kas 1995. gadā tika uzņemta Pasaules Kristīgo skolu asociācijā. 1998. gadā to pārveidoja par '''Rīgas Kristīgo ģimnāziju'''. Skolas idejas izauklētāja un pirmā direktore bija Vera Volgemute.<ref>[http://laikraksts.com/raksti/7098 Kristīgās audzināšanas atdzimšana...] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210413012212/http://laikraksts.com/raksti/7098 |date={{dat|2021|04|13||bez}} }} Vera Volgemute Rozīte, laikraksts "Latvietis" Nr. 454, 2017. gada 7. aprīlī</ref> 2003. gadā ģimnāzija pārtapa par '''Rīgas Kristīgo vidusskolu'''. 2019. gada 20. jūnijā tika nolemts no 1. augusta pazemināt skolas līmeni uz pamatskolu un mainīt nosaukumu uz pašreizējo, jo tobrīd jau vairākus gadus skolai bija tikai pamatskolas klases.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kristigaskola.lv/2019/08/skolai-jauns-nosaukums-rigas-1-kristiga-pamatskola/|title=Skolai jauns nosaukums - Rīgas 1.Kristīgā pamatskola|website=Rīgas 1.Kristīgā pamatskola|access-date=2020-04-13|date=2019-08-01|language=lv-LV|archive-date=2020-08-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20200809084456/http://kristigaskola.lv/2019/08/skolai-jauns-nosaukums-rigas-1-kristiga-pamatskola/}}</ref> 2026. gada februārī Rīgas dome atbalstīja priekšlikumu pievienot Rīgas 1. kristīgo pamatskolu [[Rīgas 6. vidusskola|Rīgas 6. vidusskolai]].<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/120108321/rigas-dome-lemj-slegt-un-reorganizet-vairakas-izglitibas-iestades Rīgas dome lemj slēgt un reorganizēt vairākas izglītības iestādes] delfi.lv 2026. gada 25. februārī</ref> == Izglītības programmas == Skolā tiek realizēta Vispārējās pamata [[izglītība]]s programma ar obligāto kristīgās mācības stundu nedēļā. Draudzes namā darbojas Rīgas 1. kristīgās pamatskolas struktūrvienība — Brīvā laika centrs "Jota". 1. kristīgajai pamatskolai ir ciešas draudzības saites ar netālu esošās [[Rīgas Svētā Pāvila evaņģēliski luteriskā baznīca|Svētā Pāvila baznīcas]] draudzi un skola par savu aizbildni uzskata [[Svētais Pāvils|apustuli Pāvilu]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Pamatskolas Rīgā]] esx873nbrevypcefqy9ncatvjmn2rr1 0 198285 4519475 4328335 2026-09-09T04:55:28Z Biafra 13794 4519475 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba infokaste | text_color = #ffffff | bg_color = #000000 | klubs = Rīgas VEF | logo = | logo_izm = | pilsēta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | līga = [[PSRS čempionāts basketbolā|PSRS čempionāts]] | konference = | divīzija = | sezona = | pozīcija = | dibināts = 1958 | beidza_pastāvēt = 1992 | darbojās = | arēna = | ietilpība = | krāsas = | īpašnieks = | prezidents = | menedžeris = | galvenais_treneris = | kapteinis = | mediji = | sadarbojas = <!------ čempiontituli -------> | BAA = | NBL = | NBA = | WNBA = | Izaicinājums = | Eirokauss = | Eirolīga = | LBL = | LKL = | BBL = | LSBL = | PSRS = 0 | līga1 = | uzvaras1 = | līga2 = | uzvaras2 = }} '''Rīgas VEF''' bija basketbola klubs, kas pastāvēja no 1958. līdz 1992. gadam.<ref name="Vefins50">{{grāmatas atsauce| authors= Guntis Keisels, Ivars Ošiņš, Juris Visockis | title= Vefiņš 50 gadu 50 stāstos par basketbolu un ne tikai| publisher= Jumava| year= 2008| page = 108-109| isbn = 9789984385488}}</ref> VEF piedalījās PSRS čempionātā. Tajā labākais sasniegums bija trīsreiz izcīnītā bronza (1960, 1966, 1991). == Iegūtās vietas == {| class="wikitable sortable" |+ VEF meistarkomandas rezultāti PSRS čempionātos ! Gads !! Vieta kopvērtējumā !! Piezīmes |- | 1960. || 3. || |- | 1961. || 9. || |- | 1962. || 6. || |- | 1964. || 9. || |- | 1965. || 4. || |- | 1966. || 3. || |- | 1968. || 7. || |- | 1969. || 11. || |- | 1970. || 13. || 1. vieta 1. līgā |- | 1971. || 11. || |- | 1972. || 20. || 10. vieta 1. līgā |- | 1973. || 17. || 7. vieta 1. līgā |- | 1974. || 15. || 5. vieta 1. līgā |- | 1975. || 14. || 4. vieta 1. līgā |- | 1976. || 28. || 16. vieta 1. līgā |- | 1977. || 14. || 1. vieta 1. līgā |- | 1978. || 7. || |- | 1979. || 11. || |- | 1980. || 7. || |- | 1981. || 11. || |- | 1982. || 6. || |- | 1983. || 7. || |- | 1984. || 7. || |- | 1985. || 5. || |- | 1986. || 8. || |- | 1987. || 6. || |- | 1988. || 6. || |- | 1989. || 11. || |- | 1990. || 6. || |- | 1991. || 3. || |} == Spēlētāji == {| class="wikitable sortable" |+ VEF spēlētāju statistika (1958—1992) ! Sezonu skaits !! Spēlētājs !! Gadi |- | 16 || [[Oļģerts Jurgensons]] || 1959.—1975. |- | rowspan="2" | 15 | [[Juris Kalniņš (basketbolists)|Juris Kalniņš]] || 1975.—1988., 1990.—1992. |- | [[Valdis Valters]] || 1975.—1990. |- | 14 || [[Ivars Žvīgurs]] || 1967.—1973., 1976.—1984. |- | 13 || [[Juris Merksons]] || 1958.—1971. |- | rowspan="2" | 12 | [[Andris Zvans]] || 1974.—1986. |- | [[Andris Jēkabsons]] || 1979.—1990. |- | rowspan="5" | 10 | [[Cēzars Ozers]] || 1958.—1968. |- | [[Bruno Drāke]] || 1958.—1968. |- | [[Juris Visockis (grāmatizdevējs)|Juris Visockis]] || 1972.—1982. |- | [[Juris Čirkovs]] || 1975.—1982., 1985.—1988. |- | [[Aleksandrs Dudorovs]] || 1977.—1987. |- | rowspan="2" | 9 | [[Visvaldis Eglītis]] || 1958.—1965., 1974.—1976. |- | [[Kārlis Muižnieks]] || 1982.—1988., 1989.—1992. |- | rowspan="3" | 8 | [[Arnolds Kacens]] || 1960.—1966., 1967.—1969. |- | [[Jānis Jaunzems (basketbolists)|Jānis Jaunzems]] || 1965.—1973. |- | [[Vilis Krištopans]] || 1974.—1982. |- | rowspan="8" | 7 | [[Jānis Zeltiņš]] || 1959.—1966. |- | [[Eduards Mežmalis]] || 1961.—1968. |- | [[Arnis Bergvalds]] || 1970.—1977. |- | [[Kārlis Jansons (basketbolists)|Kārlis Jansons]] || 1971.—1972., 1973.—1979. |- | [[Juris Birznieks]] || 1974.—1981. |- | [[Igors Miglinieks]] || 1981.—1985., 1989.—1992. |- | [[Gundars Vētra]] || 1984.—1986., 1987.—1992. |- | [[Jānis Laksa]] || 1984.—1986., 1987.—1992. |- | rowspan="9" | 6 | [[Edmunds Dobelis]] || 1958.—1971. |- | [[Vladimirs Iļjicovs]] || 1966.—1975. |- | [[Igors Lukaševics]] || 1968.—1974. |- | [[Aivars Ošs]] || 1968.—1975. |- | [[Egils Pāns]] || 1968.—1974. |- | [[Guntars Dankfelds]] || 1970.—1976. |- | [[Jānis Balodis (basketbolists)|Jānis Balodis]] || 1974.—1980. |- | [[Vladimirs Spolītis]] || 1980.—1986. |- | [[Raimonds Miglinieks]] || 1986.—1992. |- | rowspan="12" | 5 | [[Raimonds Karnītis]] || 1958.—1963. |- | [[Alvils Gulbis]] || 1964.—1969. |- | [[Jānis Krūmiņš (basketbolists) | Jānis Krūmiņš]] || 1964.—1969. |- | Imants Osis || 1965.—1972. |- | Juris Morozovs || 1968.—1973. |- | Andris Simanovičs || 1969.—1974. |- | Vilnis Legzdiņš || 1971.—1976. |- | Edmunds Vonsavičs || 1971.—1978. |- | Andris Kuļikovskis || 1982.—1987. |- | Aigars Melderis || 1984.—1991. |- | [[Igors Meļņiks]] || 1986.—1992. |- | Ivars Liepa || 1986.—1991. |- | rowspan="16" | 4 | Jānis Ostrouhs || 1958.—1962. |- | Vilnis Jeksiņš || 1961.—1965. |- | Jānis Karpovs || 1961.—1965. |- | [[Valdis Muižnieks]] || 1964.—1968. |- | Ēriks Bogorodickis || 1965.—1972. |- | Paulis Rolujs || 1970.—1974. |- | Jānis Zamuels || 1970.—1974. |- | Vladimirs Šulcs || 1971.—1975. |- | Aleksandrs Zabeļlo || 1972.—1976. |- | Nikolajs Nazarovs || 1979.—1983. |- | Aleksandrs Karavajevs || 1979.—1983. |- | Edvīns Dreibergs || 1983.—1987. |- | [[Ainars Bagatskis]] || 1985.—1992. |- | [[Andrejs Bondarenko]] || 1987.—1991. |- | Normunds Puke || 1987.—1991. |- | Dzintars Jaunzems || 1988.—1992. |- | rowspan="13" | 3 | Juris Kalniņš || 1958.—1965. |- | [[Kārlis Strēlis]] || 1960.—1963. |- | Boriss Kozļenko || 1961.—1964. |- | Vitālijs Izbickis || 1965.—1968. |- | Juris Naudziņš || 1966.—1970. |- | Viktors Bogdanovičs || 1967.—1972. |- | Rihards Jasons || 1971.—1974. |- | Raimonds Dumpis || 1975.—1981. |- | Aldonis Lietiņš || 1976.—1981. |- | Sergejs Gruničevs || 1983.—1986. |- | Arnis Vēgners || 1985.—1986., 1987.—1989. |- | Edvīns Stabs || 1988.—1991. |- | Ivars Zankovskis || 1988.—1991. |- | rowspan="18" | 2 | Jānis Zeltiņš || 1958.—1960. |- | Zigurds Krastiņš || 1958.—1960. |- | [[Bruno Oja]] || 1958.—1960. |- | Aivars Briedis || 1959.—1961. |- | Alberts Kārlis || 1959.—1961. |- | Andrejs Pomerancis || 1959.—1961. |- | Jānis Āboltiņš || 1966.—1971. |- | George Vasiļjevs || 1967.—1969. |- | Uldis Širšņins || 1970.—1972. |- | Viktors Kalniņš || 1973.—1975. |- | Aleksandrs Jagubkins || 1977.—1979. |- | Anatolijs Kuzņecovs || 1980.—1982. |- | Aigars Sūnareskis || 1981.—1983. |- | Raitis Silarājs || 1982.—1984. |- | Aigars Zēdaks || 1986.—1987., 1991.—1992. |- | Ralfs Jansons || 1988.—1989., 1990.—1991. |- | [[Edmunds Valeiko]] || 1988.—1989., 1991.—1992. |- | Imants Katlaps || 1990.—1992. |- | rowspan="31" | 1 | Gvido Kalherts || 1958.—1959. |- | Edvīns Linde || 1958.—1959. |- | Valdis Temers || 1958.—1960. |- | Andris Štūrmanis || 1959.—1960. |- | Andris Salcevičs || 1960.—1961. |- | Oļģerts Hehts || 1962.—1963. |- | Ansis Trocis || 1963.—1964. |- | Edvīns Porķis || 1965.—1966. |- | Andris Rudzītis || 1968.—1969. |- | Felikss Krūpišķis || 1968.—1969. |- | Andžejs Bulis || 1968.—1969. |- | Viktors Petrovs || 1969.—1970. |- | Mamerts Vaivads || 1970.—1971. |- | Rihards Kalviņš || 1974.—1975. |- | Edgars Kauguŗs || 1975.—1976. |- | Rolands Grobiņš || 1978.—1979. |- | [[Varis Krūmiņš (basketbolists)|Varis Krūmiņš]] || 1980.—1981. |- | Aivars Birze || 1981.—1982. |- | Vilnis Strams || 1983.—1984. |- | Igors Loginovs || 1983.—1984. |- | Harijs Blūms || 1984.—1985. |- | Ainārs Zariņš || 1985.—1986. |- | Agris Bērziņš || 1986.—1987. |- | Ainārs Dzegūze || 1986.—1987. |- | Ainārs Brūdiņš || 1987.—1988. |- | Kaspars Skrastiņš || 1987.—1988. |- | Atis Niedra || 1988.—1989. |- | Ainārs Valeina || 1988.—1989. |} == Galvenie treneri == * {{flaga|LAT}} [[Alfrēds Krauklis]] (1958—1964) * {{flaga|LAT}} [[Oļģerts Altbergs]] (1964—1968) * {{flaga|LAT}} [[Alfrēds Krauklis]] (1968—1969) * {{flaga|LAT}} [[Alvils Gulbis]] (1969—1974) * {{flaga|LAT}} [[Armands Krauliņš]] (1974—1981) * {{flaga|LAT}} [[Maigonis Valdmanis]] (1981—1988) * {{flaga|LAT}} [[Andris Zvans]] (1988—1989) * {{flaga|LAT}} [[Vilis Krištopans]] (1988—1989) * {{flaga|LAT}} [[Maigonis Valdmanis]] (1990—1992) * {{flaga|LAT}} [[Armands Krauliņš]] (1992) == Atsauces == {{atsauces}} {{Basketbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas basketbola klubi]] [[Kategorija:Sports Rīgā]] qet95ylo0coue1vmyeteb7xjm970pky 0 206850 4519315 4470854 2026-09-08T17:27:37Z Pirags 3757 /* Biogrāfija */ 4519315 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Valentīns Skulme | attēls = Valentins_Skulme.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Filmā "Teātris" (1978) | dz. vārds = Valentīns Pāvils Skulme | dz. datums = {{dat|1922|04|21}} | dz. vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1989|09|12|1922|04|21}} | miršanas vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1942—1989 | vecāki = * Kārlis Skulme (tēvs) * Lūcija Juppe (māte) | māsas = Monika | dzīvesbiedrs = * Rasma Roga * Līvija Pīka * Ināra Skulme | bērni = 2 | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Valentīns Pāvils Skulme''' (dzimis {{dat|1922|4|21}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|1989|9|12}} [[Rīga|Rīgā]]) bija [[latvieši|latviešu]] teātra un kino aktieris. No 1942. gada [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktieris. [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks]] (1971). Viens no [[Skulme|Skulmju dinastijas]] māksliniekiem. == Biogrāfija == Dzimis dzelzceļa inženiera Kārļa Valentīna Skulmes (1885—1928) un [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] guvernantes Lūcijas, dzimušas Juppes, ģimenē kā otrais bērns. Vecākā māsa — Monika (1919—1947). 1944. gadā Valentīna māsa Monika kā vācu iestādes darbiniece aizbrauca uz Vāciju, kur jauna gāja bojā. Apglabāta Minhenē. Ģimenē tēvs ar bērniem runājis latviski, bet ar sievu krieviski. Māte latviešu valodu tā arī neiemācījās, un ar bērniem runājusi vācu valodā, tāpēc gan Monika, gan Valentīns ļoti labi prata vācu valodu. Tēvs gāja bojā negadījumā uz dzelzceļa starp Ikšķili un Jaunogri 1928. gadā, kad Valentīnam bija tikai seši gadi. 1934. gadā no galvas smadzeņu audzēja mirusi arī māte. Valentīnam par aizbildņiem tika iecelti tēva brāļi [[Oto Skulme|Oto]] un [[Uga Skulme]]s. Zēns dzīvoja gan pie vecvecākiem Jēkabpilī, gan pie tēva brāļiem Rīgā. Mācījies [[Rīgas Valsts tehnikums|Rīgas Valsts tehnikumā]], vēlāk Raiņa vakara vidusskolā, bet mācības pametis. Ar Oto Skulmes palīdzību 1942. gadā tika pieņemts darbā [[Dailes teātris|Dailes teātrī]]. Spēlējis dažas nelielas lomiņas līdz 1943. gada maijam, kad iesaukts vācu armijā. Dienesta laiku aizvadījis galvenokārt aizmugures apsardzes daļās un pēc paša stāstītā visa kara laikā tā arī ne reizes nav izšāvis. Kara beigās kopā ar vienību evakuēts uz Vāciju. 1945. gadā atradies karagūstekņu nometnēs [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] okupētajās teritorijās Vācijā un Francijā. 1945. gada beigās atgriezies Latvijā un atkal pieņemts Dailes teātrī par aktieri. Aktiera iemaņas apguvis Dailes teātra 2. studijā, ko beidzis 1949. gadā. Bijis raksturlomu tēlotājs ar spilgti izteiktu intelektuālu ievirzi. Mūža nozīmīgākā loma teātrī — kņazs Miškins 1969. gadā iestudētajā lugā pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna "[[Idiots (romāns)|Idiots]]" motīviem. Filmējies vairākās [[Rīgas Kinostudija]]s un padomju spēlfilmās, kur pieprasīts vāciešu lomās sava izskata dēļ. Tomēr vairākas reizes atteiktas vīzas braukšanai uz filmēšanos ārzemēs savas pagātnes dēļ. Ļoti mīlējis literatūru un ārkārtīgi daudz lasījis, brīvi lasījis un runājis vācu valodā, spēlējis klavieres, pārzinājis mākslas vēsturi.<ref>Silvija Geikina. Ironiskais romantiķis. Valentīns Skulme atmiņās, vēstulēs, dienasgrāmatā, rakstos. 1997.</ref><ref>Latvijas Padomju enciklopēdija. 9. sējums. 1987.</ref><ref>[http://www.diena.lv/arhivs/kas-bija-valentins-skulme-11295983 Kas bija Valentīns Skulme?]</ref> Bija precējies trīs reizes.{{nepieciešama atsauce}} No pirmās laulības ar aktrisi [[Rasma Roga|Rasmu Rogu]] viņam ir dēls Didzis, bet no trešās ar māsīcu, ārsti Ināru Skulmi — dēls Atis. Valentīna Skulmes un Ināras Skulmes dēls Atis Skulme (1972—2007), īsi pirms Jāņiem, 21. jūnijā 2007. gadā traģiski gājis bojā autoavārijā. Apglabāts Mālpils kapos. Miris 1989. gada 12. septembrī Rīgā, [[Stradiņa slimnīca|Stradiņa slimnīcā]] no plaušu vēža. Apglabāts [[Mālpils]] kapos. == Nozīmīgākās teātra lomas == * ''Higinss'' — Dž. B. Šova "Pigmalions" (1951) * ''Amadejs Ferbels'' — H. Kipharda "Steidzīgi jāatrod Šekspīrs" (1956) * ''Grāfs Dona'' — S. Lāgerlēvas "Gesta Berlings" (1958) * ''Kņazs Miškins'' — F. Dostojevska "Idiots" (1969) * ''Ričards III'' — V. Šekspīra "Ričards III" (1972) * ''Mendozo'' — R. Šeridana "Atjautīgā aukle" (1974) * ''Šerloks Holmss'' — A. Konan-Doila, V. Džileta "Šerloks Holmss" (1979) * ''Potifers'' — J. Raiņa "Jāzeps un viņa brāļi" (1981) * ''Vecis'' — P. Pētersona "Mirdzošais un tumši zilais" (1987) * ''Tēvocis Eižens'' — S. Mrožeka "Tango" (1988) * ''Lamberts'' — A. Eglīša "Kazanovas mētelis" (1989) — pēdējā loma == Filmogrāfija == * 1947 — "[[Mājup ar uzvaru]]" — ''epizodē'' (nav titros) * 1956 — "Trīssimt gadus atpakaļ" (Kijivas kinostudija) — ''Potocka biedrs'' * 1957 — "[[Rita (filma)|Rita]]" — ''epizodē'' (nav titros) * 1961 — "[[Kārkli pelēkie zied]]" — ''epizodē'' (nav titros) * 1962 — "[[Diena bez vakara]]" — ''Vedings'' * 1962 — "Trešais periods" ("[[Mosfilm]]") — ''Juhans Ditrihs, vāciešu futbola komandas kapteinis'' * 1962 — "Antarktīdas likums" ([[Dovženko kinostudija]]) — ''epizodē'' * 1963 — "[[Pazemē]]" — ''epizodē'' * 1963 — "Cilvēki nezina visu" (Dovženko kinostudija) * 1963 — "Ģenerālis un margrietiņas" ("Gruzijafiļm") — ''epizodē'' * 1964 — "Cīrulis" ("Ļenfiļm") — ''Žans Pežo, franču gūsteknis'' * 1966 — "[[Purva bridējs (filma)|Purva bridējs]]" — ''barons'' * 1966 — "Uz 26. nešaut" ("Uzbekfiļm") — ''epizodē'' * 1967 — "Farhada varoņdarbs" ("Uzbekfiļm") — ''vācu armijas pulkvedis Hassels'' * 1967 — "Neaizmirstamais" ("Mosfilm") — ''Ernests Krauze'' * 1967 — "Atmaksa" ("Mosfilm") — ''sagūstītais vācu ģenerālis Insfelds'' * 1967 — "Arēna" ("Mosfilm") — ''Baltais klauns'' * 1968 — "[[24-25 neatgriežas]]" — ''epizodē'' * 1968 — "Onorē de Balzaka kļūda" (Dovženko kinostudija) — ''Jurijs Mnišeks'' * 1969 — "Vaterlo" (PSRS/Itālija) — ''epizodē'' (nav titros) * 1970 — "[[Vella kalpi]]" — ''epizodē'' * 1972 — "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" — ''ģenerālis Svensons'' * 1972 — "[[Vālodzīte]]" — ''vectēvs Jāzeps'' * 1973 — "Salauztais pakavs" ("Ļenfiļm") — ''Trankels'' * 1974 — "[[Uzticamais draugs Sančo]]" — ''epizodē'' * 1974 — "Piedzīvojumi pilsētā kuras nav" ("Belarusjfiļm") — ''Padomnieks'' * 1975 — "[[Melnā vēža spīlēs]]" — ''svētais tēvs'' * 1978 — "[[Teātris (filma)|Teātris]]" — ''Čārlzs Tamerlijs'' * 1981 — "Naktī izstāstītā pasaka" (M. Gorkija kinostudija) — ''barons Ulrihs fon Šteinbergs'' * 1985 — "[[Sprīdītis (filma)|Sprīdītis]]" — ''epizodē'' * 1988 — "[[Viktorija (filma)|Viktorija]]" — ''epizodē'' * 1989 — "[[Ievas paradīzes dārzs]]" — ''epizodē'' == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * "Ironiskais romantiķis Valentīns Skulme: atmiņās, vēstulēs, dienasgrāmatā, rakstos" Silvijas Geikinas sakārt.; [red. Vija Brangule]. Rīga: Likteņstāsti, 1997. {{ISBN|9984536696}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20140811145952/http://www.nfc.lv/lmdb/people/people.php?pep_id=1678 Kino muzejs] * [http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/m/sov/14236/bio/ Kino — teatr. ru] {{ru ikona}} {{aktieru ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Skulme, Valentīns}} [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Dailes teātra aktieri]] [[Kategorija:1922. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1989. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki]] 1yyb39tgvp1wceyodgpe99sbg3rzmvs 4519319 4519315 2026-09-08T17:30:51Z Baisulis 11523 /* Biogrāfija */ : 4519319 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Valentīns Skulme | attēls = Valentins_Skulme.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Filmā "Teātris" (1978) | dz. vārds = Valentīns Pāvils Skulme | dz. datums = {{dat|1922|04|21}} | dz. vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1989|09|12|1922|04|21}} | miršanas vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1942—1989 | vecāki = * Kārlis Skulme (tēvs) * Lūcija Juppe (māte) | māsas = Monika | dzīvesbiedrs = * Rasma Roga * Līvija Pīka * Ināra Skulme | bērni = 2 | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Valentīns Pāvils Skulme''' (dzimis {{dat|1922|4|21}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|1989|9|12}} [[Rīga|Rīgā]]) bija [[latvieši|latviešu]] teātra un kino aktieris. No 1942. gada [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktieris. [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks]] (1971). Viens no [[Skulme|Skulmju dinastijas]] māksliniekiem. == Biogrāfija == Dzimis dzelzceļa inženiera Kārļa Valentīna Skulmes (1885—1928) un [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] guvernantes Lūcijas, dzimušas Juppes, ģimenē kā otrais bērns. Vecākā māsa — Monika (1919—1947). 1944. gadā Valentīna māsa Monika kā vācu iestādes darbiniece aizbrauca uz Vāciju, kur jauna gāja bojā. Apglabāta Minhenē. Ģimenē tēvs ar bērniem runājis latviski, bet ar sievu krieviski. Māte latviešu valodu tā arī neiemācījās, un ar bērniem runājusi vācu valodā, tāpēc gan Monika, gan Valentīns ļoti labi prata vācu valodu. Tēvs gāja bojā negadījumā uz dzelzceļa starp Ikšķili un Jaunogri 1928. gadā, kad Valentīnam bija tikai seši gadi. 1934. gadā no galvas smadzeņu audzēja mirusi arī māte. Valentīnam par aizbildņiem tika iecelti tēva brāļi [[Oto Skulme|Oto]] un [[Uga Skulme]]s. Zēns dzīvoja gan pie vecvecākiem Jēkabpilī, gan pie tēva brāļiem Rīgā. Mācījies [[Rīgas Valsts tehnikums|Rīgas Valsts tehnikumā]], vēlāk Raiņa vakara vidusskolā, bet mācības pametis. Ar Oto Skulmes palīdzību 1942. gadā tika pieņemts darbā [[Dailes teātris|Dailes teātrī]]. Spēlējis dažas nelielas lomiņas līdz 1943. gada maijam, kad iesaukts vācu armijā. Dienesta laiku aizvadījis galvenokārt aizmugures apsardzes daļās un pēc paša stāstītā visa kara laikā tā arī ne reizes nav izšāvis. Kara beigās kopā ar vienību evakuēts uz Vāciju. 1945. gadā atradies karagūstekņu nometnēs [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] okupētajās teritorijās Vācijā un Francijā. 1945. gada beigās atgriezies Latvijā un atkal pieņemts Dailes teātrī par aktieri. Aktiera iemaņas apguvis Dailes teātra 2. studijā, ko beidzis 1949. gadā. Bijis raksturlomu tēlotājs ar spilgti izteiktu intelektuālu ievirzi. Mūža nozīmīgākā loma teātrī — kņazs Miškins 1969. gadā iestudētajā lugā pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna "[[Idiots (romāns)|Idiots]]" motīviem. Filmējies vairākās [[Rīgas Kinostudija]]s un padomju spēlfilmās, kur pieprasīts vāciešu lomās sava izskata dēļ. Tomēr vairākas reizes atteiktas vīzas braukšanai uz filmēšanos ārzemēs savas pagātnes dēļ. Ļoti mīlējis literatūru un ārkārtīgi daudz lasījis, brīvi lasījis un runājis vācu valodā, spēlējis klavieres, pārzinājis mākslas vēsturi.<ref>Silvija Geikina. Ironiskais romantiķis. Valentīns Skulme atmiņās, vēstulēs, dienasgrāmatā, rakstos. 1997.</ref><ref>Latvijas Padomju enciklopēdija. 9. sējums. 1987.</ref><ref>[http://www.diena.lv/arhivs/kas-bija-valentins-skulme-11295983 Kas bija Valentīns Skulme?]</ref> Bija precējies trīs reizes.{{nepieciešama atsauce}} No pirmās laulības ar aktrisi [[Rasma Roga|Rasmu Rogu]] viņam ir dēls Didzis, bet no trešās ar māsīcu, ārsti Ināru Skulmi — dēls Atis. Valentīna Skulmes un Ināras Skulmes dēls Atis Skulme (1972—2007), īsi pirms Jāņiem, 21. jūnijā 2007. gadā traģiski gājis bojā autoavārijā. Apglabāts Mālpils kapos. Miris 1989. gada 12. septembrī Rīgā, [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Stradiņa slimnīcā]] no plaušu vēža. Apglabāts [[Mālpils]] kapos. == Nozīmīgākās teātra lomas == * ''Higinss'' — Dž. B. Šova "Pigmalions" (1951) * ''Amadejs Ferbels'' — H. Kipharda "Steidzīgi jāatrod Šekspīrs" (1956) * ''Grāfs Dona'' — S. Lāgerlēvas "Gesta Berlings" (1958) * ''Kņazs Miškins'' — F. Dostojevska "Idiots" (1969) * ''Ričards III'' — V. Šekspīra "Ričards III" (1972) * ''Mendozo'' — R. Šeridana "Atjautīgā aukle" (1974) * ''Šerloks Holmss'' — A. Konan-Doila, V. Džileta "Šerloks Holmss" (1979) * ''Potifers'' — J. Raiņa "Jāzeps un viņa brāļi" (1981) * ''Vecis'' — P. Pētersona "Mirdzošais un tumši zilais" (1987) * ''Tēvocis Eižens'' — S. Mrožeka "Tango" (1988) * ''Lamberts'' — A. Eglīša "Kazanovas mētelis" (1989) — pēdējā loma == Filmogrāfija == * 1947 — "[[Mājup ar uzvaru]]" — ''epizodē'' (nav titros) * 1956 — "Trīssimt gadus atpakaļ" (Kijivas kinostudija) — ''Potocka biedrs'' * 1957 — "[[Rita (filma)|Rita]]" — ''epizodē'' (nav titros) * 1961 — "[[Kārkli pelēkie zied]]" — ''epizodē'' (nav titros) * 1962 — "[[Diena bez vakara]]" — ''Vedings'' * 1962 — "Trešais periods" ("[[Mosfilm]]") — ''Juhans Ditrihs, vāciešu futbola komandas kapteinis'' * 1962 — "Antarktīdas likums" ([[Dovženko kinostudija]]) — ''epizodē'' * 1963 — "[[Pazemē]]" — ''epizodē'' * 1963 — "Cilvēki nezina visu" (Dovženko kinostudija) * 1963 — "Ģenerālis un margrietiņas" ("Gruzijafiļm") — ''epizodē'' * 1964 — "Cīrulis" ("Ļenfiļm") — ''Žans Pežo, franču gūsteknis'' * 1966 — "[[Purva bridējs (filma)|Purva bridējs]]" — ''barons'' * 1966 — "Uz 26. nešaut" ("Uzbekfiļm") — ''epizodē'' * 1967 — "Farhada varoņdarbs" ("Uzbekfiļm") — ''vācu armijas pulkvedis Hassels'' * 1967 — "Neaizmirstamais" ("Mosfilm") — ''Ernests Krauze'' * 1967 — "Atmaksa" ("Mosfilm") — ''sagūstītais vācu ģenerālis Insfelds'' * 1967 — "Arēna" ("Mosfilm") — ''Baltais klauns'' * 1968 — "[[24-25 neatgriežas]]" — ''epizodē'' * 1968 — "Onorē de Balzaka kļūda" (Dovženko kinostudija) — ''Jurijs Mnišeks'' * 1969 — "Vaterlo" (PSRS/Itālija) — ''epizodē'' (nav titros) * 1970 — "[[Vella kalpi]]" — ''epizodē'' * 1972 — "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" — ''ģenerālis Svensons'' * 1972 — "[[Vālodzīte]]" — ''vectēvs Jāzeps'' * 1973 — "Salauztais pakavs" ("Ļenfiļm") — ''Trankels'' * 1974 — "[[Uzticamais draugs Sančo]]" — ''epizodē'' * 1974 — "Piedzīvojumi pilsētā kuras nav" ("Belarusjfiļm") — ''Padomnieks'' * 1975 — "[[Melnā vēža spīlēs]]" — ''svētais tēvs'' * 1978 — "[[Teātris (filma)|Teātris]]" — ''Čārlzs Tamerlijs'' * 1981 — "Naktī izstāstītā pasaka" (M. Gorkija kinostudija) — ''barons Ulrihs fon Šteinbergs'' * 1985 — "[[Sprīdītis (filma)|Sprīdītis]]" — ''epizodē'' * 1988 — "[[Viktorija (filma)|Viktorija]]" — ''epizodē'' * 1989 — "[[Ievas paradīzes dārzs]]" — ''epizodē'' == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * "Ironiskais romantiķis Valentīns Skulme: atmiņās, vēstulēs, dienasgrāmatā, rakstos" Silvijas Geikinas sakārt.; [red. Vija Brangule]. Rīga: Likteņstāsti, 1997. {{ISBN|9984536696}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20140811145952/http://www.nfc.lv/lmdb/people/people.php?pep_id=1678 Kino muzejs] * [http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/m/sov/14236/bio/ Kino — teatr. ru] {{ru ikona}} {{aktieru ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Skulme, Valentīns}} [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Dailes teātra aktieri]] [[Kategorija:1922. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1989. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki]] p4fimkunsyblshkj956zahyuj38gw7w 0 213947 4519278 4519221 2026-09-08T15:09:06Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4519278 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Jānis Baltvilks | vārds_orig = | attēls = Baltvilks.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1944 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 24 | dz_vieta = {{vieta|Trešais reihs|Ostlande|Latvijas ģenerālapgabals|Smārdes pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 2003 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 4 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = [[dzejnieks]], [[ornitologs]] | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]<br />[[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Jānis Baltvilks''' (dzimis {{dat|1944|7|24}}, miris {{dat|2003|10|4}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/miris-dzejnieks-janis-baltvilks.d?id=6459801|title=Miris dzejnieks Jānis Baltvilks|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|2|2||bez}}}}</ref> bija [[latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un [[ornitologs]]. == Dzīvesgājums == Dzimis Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] "Zīlītēs". Mācījās [[Tukuma 1. vidusskola|Tukuma 1. vidusskolā]], no 1962. līdz 1967. gadam studēja [[Latvijas Universitāte]]s Bioloģijas fakultātē, 1972. gadā absolvēja [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]s Agronomijas fakultāti.<ref name="LAT">{{LAT e|1|511}}</ref> No dienesta padomju armijā izvairījies tēlojot psihisku saslimšanu. Strādāja par ornitologu [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijā (1965—1974), bija viens no [[Latvijas Ornitoloģijas biedrība]]s dibinātājiem. 1970. gadā Baltvilks sāka publicēt literāros darbus,<ref name="LAT" /> 1977. gadā kļuva par [[Latvijas Rakstnieku savienība]]s biedru, līdz 1979. gadam darbojās izdevniecībā "Liesma".<ref name="LAT" /> 1980. gadu beigās sāka strādāt žurnālā "Zīlīte", 2000. gadā kļuva par tās galveno redaktoru.<ref name="LAT" /> J. Baltvilks bija padomju režīmam "neērts" kultūras darbinieks; mēģinājumi viņu iesaistīt sistēmā un padarīt par [[VDK]] ziņotāju nebija sekmīgi.<ref>[https://www.delfi.lv/delfi-tv-ar-jani-domburu/raksti/maisi-vala-j-smits-nosudz-ka-baltvilks-neapdzejos-9-maiju-bijusais-operas-direktors-bomiks-nekomente?id=51619255 'Maisi vaļā’: ‘J. Smits’ nosūdz, ka Baltvilks neapdzejos 9. maiju; bijušais operas direktors Bomiks nekomentē] Delfi</ref> 2003. gada 22. septembrī cieta ceļu satiksmes negadījumā [[Rumbula|Rumbulā]] Rīgā, miris slimnīcā no gūtajām traumām 4. oktobrī. Apglabāts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]].<ref name="Literatūra">{{Tīmekļa atsauce |url=http://literatura.lv/lv/person/Janis-Baltvilks/871635 |title=literatura.lv |access-date={{dat|2020|02|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200204103625/http://literatura.lv/lv/person/Janis-Baltvilks/871635 |archivedate={{dat|2020|02|04||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Janis-Baltvilks|title=Jānis Baltvilks|website=timenote.info|access-date=2024-09-18|language=lv|archive-date=2024-09-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20240918141636/https://timenote.info/lv/Janis-Baltvilks}}</ref> == Darbi == Izdevis vairākus dzejoļu krājumus, kā arī vairākas pasaku grāmatas un citas grāmatas bērniem:<ref name="Literatūra"/> === Dzeja === * "Pa vidu vasara" (1976) * "Kad esmu apdzīvots" (1981) * "Tu esi glābts" (1984) * "Cielaviņa pie jūras" (1984, miniatūru krājums) * "Sniegam nav izvēles" (1989) * "Kāds putns" (1992) * "Zelta klimpas" (1998) * "Sarunāties zem kokiem" (1999, teksts paralēli arī angļu valodā) * "Saule met loku" (2002) === Proza === 1985: "Vasarā laukos". 1986: "Reibeņu meža stāsti". 1988: "Stāsti par ceļojumiem". 1992: "Sienāži un zvaigznes". 1993: "Vējlukturis mežā". 1995: "Gadalaiki". 1996: "Pasakas par pasakām". 1997: "Mergusiņš". 1998: "Ķirzaku pils". 1998: "Līdakas trešā vasara". 1998: "Divpadsmit pastaigas dabā". 2000: "Plīvija un citas pasakas". 2000: "Gludekļa klejojumi". === Dzeja bērniem === 1979: "Meža malas zaļais knauķis". 1981: "Skrejvabole pieliek soli". 1984: "Stērstes sniegā". 1987: "Kā zīlīte pie loga". 1990: "Zāle visu dienu zaļa". 1993: "Krūmu krāmu jēru jūra". 1994: "Trīsdesmit trīs". 1994: "Sīksolīte un Lamzaks". 1997: "Circeņa malciņa". 1999: "Purva burvis". 2000: "Mazā meža ābece". 2000: "Izmazgātās debesis". 2002: "Mīklupanti". 2003: "Vilki velk malku". 2003: "Susura vasara". === Proza bērniem === 1985: "Vasarā laukos". 1986: "Reibeņu meža stāsti". 1988: "Stāsti par ceļojumiem". 1992: "Sienāži un zvaigznes". 1993: "Vējlukturis mežā". 1995: "Gadalaiki". 1996: "Pasakas par pasakām". 1997: "Mergusiņš". 1998: "Ķirzaku pils". 1998: "Līdakas trešā vasara". 1998: "Divpadsmit pastaigas dabā". 2000: "Plīvija un citas pasakas". 2000: "Gludekļa klejojumi". === Populārzinātniskas grāmatas bērniem === 1981: "Sarunas par putniem". 1984: "Zeme, maizes devējiņa". 1985: "Brālis ozols, māsa liepa". 1991: "Mana putnu grāmata". 1996: "Daba. Dzīvība". == Apbalvojumi == * Ojāra Vācieša prēmija (1988)<ref name="LAT" /> * [[Literatūras gada balva|Gada balvu literatūrā]] (2002) par nozīmīgu devumu latviešu literatūrā pēc dzejas izlases "Saule met loku" iznākšanas. == Piemiņa == Pēc J. Baltvilka nāves izveidota [[Jāņa Baltvilka balva]] bērnu literatūrā labākajiem bērnu grāmatu autoriem un ilustratoriem. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20150825064655/http://nekropole.info/lv/Janis-Baltvilks Jāņa Baltvilka bibliogrāfija vietnē nekropole.info] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Rakstnieks-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{portal bar|Cilvēki|Māksla|Latvija}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Baltvilks, Jānis}} [[Kategorija:1944. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2003. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Dzejnieki]] [[Kategorija:Latvijas ornitologi]] [[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:21. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Tukuma novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Ceļa negadījumos bojā gājušie]] hfqc3k6lh6rpaqb9uafccx14qmegh41 0 223777 4519384 4390579 2026-09-08T19:41:49Z Votre Provocateur 111653 4519384 wikitext text/x-wiki '''Baltisms''' ir [[aizguvums]] no [[baltu valodas]] kādā citā valodā. Tie visizplatītākie ir [[balti]]em ģeogrāfiski tuvākajās valodās, piemēram, [[slāvu valodas|slāvu]], [[ģermāņu valodas|ģermāņu]] un [[somugru valodas|somugru valodā]].<ref name="VPSV">{{Grāmatas atsauce |title=Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca |editor=Valentīna Skujiņa |editorlink=Valentīna Skujiņa |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp%7cissue:696378%7cpage:65 |year=2007 |publisher=[[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts|Latviešu valodas institūts]] |location=Rīga |isbn=978-9984-98-369-1 |page=61 |accessdate={{dat|2020|05|29||bez}} |archive-date={{dat|2023|07|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230715104807/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp%7cissue:696378%7cpage:65 }}</ref> Daudz baltismu ir [[somu valoda|somu valodā]], kur sastopami tādi aizguvumi kā „lohi” ({{val|lv|lasis}}; {{val|lt|lašis}}, ''lašiša''; [[senprūšu valoda|senprūšu]]: ''lasasso''), „kelta”, „keltainen” ({{val|lv|dzeltens}}; {{val|lt|geltas}}, ''geltonas''; [[senprūšu valoda|senprūšu]]: ''geltaynan''), „taivas” ({{val|lv|dievs}}; {{val|lt|dievas}}; [[senprūšu valoda|senprūšu]]: ''deivas''), „halla” ({{val|lv|salna}}; {{val|lt|šalna}}; [[senprūšu valoda|senprūšu]]: ''salta''), „hanhi” ({{val|lv|zoss}}; {{val|lt|žąsis}}; [[senprūšu valoda|senprūšu]]: ''sansy'') un „vuohi” ({{val|lv|āzis}}; {{val|lt|ožys}}; [[senprūšu valoda|senprūšu]]: ''wosee'').<ref>{{Laikraksta atsauce |author= Velta Draviņa |authorlink= Velta Rūķe-Draviņa |date= 1994. gada oktobris |title= Vilius Pēteraitis, ''Mažoji Lietuva ir Tvanksta'' |issue= Nr.198 |publisher= [[Jaunā Gaita]] |url= http://zagarins.net/jg/jg198/JG198_gramatas_Dravina.htm |language= latviski |accessdate= 2013. gada 13. maijā |archive-date= {{dat|2015|09|20||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20150920094857/http://zagarins.net/JG/jg198/JG198_gramatas_Dravina.htm }}</ref> Ir arī baltismi, kas sastopami uzreiz vairākās baltu kaimiņu valodās, piemēram, [[krievu valoda|krievu]] „ковш” un [[zviedru valoda|zviedru]] „kaus”, kam atbilst [[latviešu valoda|latviešu]] „kauss” un [[lietuviešu valoda|lietuviešu]] „kaušas”, kā arī somu un [[igauņu valoda|igauņu]] „kirves”, kam atbilst latviešu „cirvis” un lietuviešu „kirvis”.<ref name="VPSV" /> Baltismus sīkāk iedala [[letisms|letismos]] (aizguvumos no latviešu valodas), [[lituānisms|lituānismos]] (aizguvumos no lietuviešu valodas), [[prūsisms|prūsismos]] (aizguvumos no prūšu valodas) un [[kursisms|kursismos]] (aizguvumos no [[kuršu valoda]]s). == Vēsture == Baltismu izplatība ir cieši saistīta ar seno [[Balti|baltu]] ģeogrāfisko areālu un ilgstošajiem kontaktiem starp baltu, [[Somugru valodas|somugru]], [[Slāvu valodas|slāvu]] un [[Ģermāņu valodas|ģermāņu valodām]]. Senākie baltu izcelsmes aizguvumi citās valodās veidojušies vēl aizvēsturiskajā laikmetā, kad baltu valodu runātāji apdzīvoja ievērojami plašākas Austrumeiropas teritorijas nekā mūsdienās. Par šiem kontaktiem liecina gan leksiskie aizguvumi, gan baltiskas izcelsmes [[hidronīmi]] un [[vietvārdi]].<ref name="Dini">Dini, Pietro U. ''Baltic Languages''. Cambridge: Cambridge University Press, 2014.</ref> Īpaši seni ir baltu un somugru valodu kontakti. Vairāki baltiskas cilmes vārdi [[Somu valoda|somu]], [[Igauņu valoda|igauņu]] un citās Baltijas somu valodās tiek datēti ar periodu, kad baltu un Baltijas somu pirmvalodu runātāju kopienas atradās ilgstošā ģeogrāfiskā kontaktā Baltijas jūras austrumu reģionā. Šie aizguvumi bieži skar dabas, lauksaimniecības, sadzīves un materiālās kultūras leksiku.<ref>Thomsen, Vilhelm. ''Beröringer mellem de finske og de baltiske (litauisk-lettiske) Sprog''. København, 1890.</ref> Baltu aizguvumu senumu somugru valodās iespējams noteikt pēc to fonētiskās formas. Daļa aizguvumu atspoguļo tādas baltu valodu skaņu pazīmes, kuras vēlāk mainījušās vai izzudušas, tādēļ šādi vārdi ir nozīmīgs avots ne tikai somugru, bet arī baltu valodu vēsturiskajā rekonstrukcijā.<ref name="Dini" /> Svarīga baltismu izplatības zona bija arī seno baltu un slāvu valodu kontaktteritorija Austrumeiropā. Pirms plašās slāvu ekspansijas mūsu ēras 1. gadu tūkstoša otrajā pusē baltu valodas tika lietotas lielās mūsdienu Baltkrievijas, Krievijas rietumu un Ukrainas ziemeļu teritorijās. Vēlāk, šiem apgabaliem pakāpeniski slāviskojoties, baltu valodu elementi saglabājās jaunajās austrumslāvu izloksnēs kā substrāta leksika.<ref>Топоров, В. Н.; Трубачёв, О. Н. ''Лингвистический анализ гидронимов Верхнего Поднепровья''. Москва: Издательство Академии наук СССР, 1962.</ref> Šā procesa rezultātā [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]], [[Krievu valoda|krievu]] un daļēji arī [[Ukraiņu valoda|ukraiņu valodā]] nonāca vairāki baltiskas izcelsmes vārdi. Īpaši daudz baltismu konstatēts baltkrievu un Krievijas rietumu dialektos, kas vēsturiski izveidojušies teritorijās ar spēcīgu baltu substrātu. Daļa šo vārdu saistīta ar dabas objektiem, lauksaimniecību, zvejniecību, sadzīvi un vietējo materiālo kultūru. Baltu substrāta pēdas vislabāk saglabājušās hidronīmijā. Dņepras, Okas un citu Austrumeiropas upju baseinos sastopams liels skaits baltiskas izcelsmes upju, ezeru un purvu nosaukumu. Šādu hidronīmu analīze kļuvusi par vienu no svarīgākajiem avotiem seno baltu valodu izplatības rekonstruēšanā.<ref>Топоров, В. Н. ''Балтийский элемент в гидронимии Поочья''. Москва, 1980.</ref> Kontakti starp baltu un ģermāņu valodām bija īpaši intensīvi Baltijas jūras piekrastē. Tie izveidojās jau aizvēsturiskajā laikmetā un turpinājās viduslaikos, kad Baltijas reģionā paplašinājās skandināvu, lejasvācu un vēlāk vācu valodas ietekme. Šajos kontaktos aizguvumi izplatījās abos virzienos — baltu valodas aizguva vārdus no ģermāņu valodām, bet atsevišķi baltu cilmes vārdi nonāca skandināvu un citās ģermāņu valodās.<ref name="Dini" /> Viduslaikos un agrajos jaunajos laikos baltismu raksturs mainījās. Ja senākie aizguvumi bieži atspoguļoja kontaktus starp pirmsrakstu valodu kopienām, tad vēlāk arvien nozīmīgāki kļuva aizguvumi no konkrētām vēsturiskām baltu valodām — [[Latviešu valoda|latviešu]], [[Lietuviešu valoda|lietuviešu]], [[Senprūšu valoda|senprūšu]] un [[Kuršu valoda|kuršu valodas]]. Līdz ar to baltismus sāka klasificēt arī pēc konkrētās donorvalodas. Aizguvumus no latviešu valodas sauc par [[Letisms|letismiem]], no lietuviešu valodas — par [[Lituānisms|lituānismiem]], no senprūšu valodas — par [[Prūsisms|prūsismiem]], bet no kuršu valodas — par [[Kursisms|kursismiem]]. Baltismu zinātniska izpēte īpaši attīstījās 19. gadsimtā līdz ar salīdzinoši vēsturiskās valodniecības un baltistikas izveidošanos. Viens no nozīmīgākajiem agrīnajiem pētījumiem par baltu un Baltijas somu valodu kontaktiem bija dāņu valodnieka [[Vilhelms Tomsens|Vilhelma Tomsena]] darbs par somu un baltu valodu savstarpējiem sakariem.<ref>Thomsen, Vilhelm. ''Beröringer mellem de finske og de baltiske (litauisk-lettiske) Sprog''. København, 1890.</ref> 20. gadsimtā baltismu pētniecība paplašinājās, īpaši analizējot seno baltu substrātu slāvu valodās. Būtisku ieguldījumu šajā jomā deva [[Vladimirs Toporovs]] un [[Oļegs Trubačovs]], kuri sistemātiski pētīja Dņepras augšteces hidronīmiju un rekonstruēja plašu baltu valodu izplatības areālu mūsdienu Baltkrievijas un Krievijas rietumu teritorijā.<ref>Топоров, В. Н.; Трубачёв, О. Н. ''Лингвистический анализ гидронимов Верхнего Поднепровья''. Москва: Издательство Академии наук СССР, 1962.</ref> Mūsdienās baltismu izpētē izmanto ne tikai tradicionālo etimoloģisko analīzi, bet arī dialektoloģiju, kontaktlingvistiku, onomastiku un vēsturisko fonoloģiju. Īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, vai konkrētais vārds patiešām ir aizguvums no baltu valodām vai arī tas ir kopīgi mantots no [[Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze|baltu-slāvu pirmvalodas]]. Šī atšķirība ir būtiska, jo baltu un slāvu valodām ir liels kopīgas mantotās leksikas slānis, kas pats par sevi nav uzskatāms par baltismiem. Tādēļ par baltismu lingvistiskā nozīmē uzskata tikai tādu elementu, kura nonākšanu citā valodā iespējams pietiekami droši skaidrot ar valodu kontaktu, nevis ar kopīgu indoeiropiešu vai baltu-slāvu izcelsmi. Šādu aizguvumu izpēte sniedz nozīmīgu informāciju par seno baltu ģeogrāfisko izplatību, etnolingvistiskajiem kontaktiem un Baltijas un Austrumeiropas valodu vēsturi. == Atsauces == {{atsauces}} {{valoda-aizmetnis}} [[Kategorija:Baltu valodas]] [[Kategorija:Aizguvumi]] 2be5m9hzbimqvlp2o1ow3xo63rt33de 0 229084 4519545 4518823 2026-09-09T11:09:44Z Kikos 3705 /* Distrikti */ 4519545 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Europe-UK.svg|thumbnail|[[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] novietojums]] '''[[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes jeb Lielbritānija]]s administratīvo iedalījumu''' veido '''4 zemes''', '''3 kroņa teritorijas''' un '''13 aizjūras teritorijas'''. Katra no zemēm iedalās savā sīkākā administratīvā iedalījumā. ''Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums aprakstīts visām teritorijām. Savukārt otrā līmeņa un sīkāk administratīvais iedalījums atainots tikai Lielbritānijas daļai. Atkarīgo teritoriju sīkāku administratīvo iedalījumu skatīt pie attiecīgās atkarīgās teritorijas raksta.'' == Administratīvo līmeņu shēma == {| class="wikitable" ! 1. līmenis !! 2. līmenis !! 3. līmenis !! 4. līmenis |- | colspan="4"| 4 zemes: |- | rowspan="4"| {{karogs|Anglija}} (9 reģioni) || 78 [[Anglijas nemetropoles grāfistes|nemetropoles grāfistes]]|| 201 nemetropoles distrikti || pagasti |- | 6 [[Anglijas metropoles grāfistes|metropoles grāfistes]]|| 36 metropoļu apakšrajoni |- | 62 [[Anglijas unitārās pašvaldības|vienotās pašvaldības]] || || pagasti |- | [[Lielā Londona]] || 33 administratīvie rajoni,<br />Londonas Sitija |- | {{karogs|Skotija}} || 32 pašvaldību apgabali || || kopienas |- | {{karogs|Velsa}} || 10 apakšgrāfistes,<br />9 grāfistes,<br />3 pilsētas || || kopienas |- | {{karogs|Ziemeļīrija}} || 11 distrikti || |- | colspan="4"| 3 kroņa teritorijas: |- | {{karogs|Džērsija}} || 10 pagasti,<br />3 neatkarīgās teritorijas || || |- | {{karogs|Gērnsija}} || 12 pagasti || || |- | {{karogs|Menas Sala}} || 6 vietējās pašvaldības || 15 pagasti || |- | colspan="4"| 13 aizjūras teritorijas: |- | {{karogs|Angilja}} || 14 distrikti || || |- | {{karogs|Bermuda}} || 9 pagasti,<br />2 pašvaldības || || |- | [[Attēls:Flag of the British Antarctic Territory.svg|25px]] [[Britu Antarktiskā teritorija]] || || || |- | {{karogs|Britu Indijas Okeāna Teritorija}} || || || |- | {{karogs|Britu Virdžīnas}} || 5 distrikti || || |- | {{karogs|Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas}} || || || |- | {{karogs|Folklenda Salas}} || || || |- | {{karogs|Gibraltārs}} || || || |- | {{karogs|Kaimanu Salas}} || 7 distrikti || || |- | {{karogs|Montserrata}} || 3 pagasti || |- | {{karogs|Pitkērna}} || || || |- | {{flaga|Lielbritānija}} [[Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņas salas]] || 3 teritorijas daļas || 8 distrikti || |- | {{karogs|Tērksas un Kaikosas}} || || || |- | colspan="4"| Suverēnie bāzu areāli: |- | [[Akrotiri un Dekelija]] || || || |} == Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums == [[Attēls:British Overseas.png|500px|thumbnail]] {| width=150px align=center |- | {{Image label begin|image=United Kingdom location map.svg|width=250|float=none}} {{Image label small|x=0.34|y=0.53|scale=500|text=[[Anglija]]}} {{Image label small|x=0.25|y=0.3|scale=500|text=[[Skotija]]}} {{Image label small|x=0.26|y=0.55|scale=500|text=[[Velsa]]}} {{Image label small|x=0.12|y=0.42|scale=500|text=[[Ziemeļīrija]]}} {{Image label end}} |} === Zemes === {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Karogs !! Zeme !! Nosaukums<br />angļu valodā !! Administratīvais<br />centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br />(2011) !! Administratīvais iedalījums !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:England in the UK and Europe.svg|90px]] || [[Attēls:Flag of England.svg|50px]] || '''[[Anglija]]''' || ''England'' || [[Londona]] || {{nts|130279}} || {{nts|53012456}} || 77 nemetropoles grāfistes,<br />6 metrolopes grāfistes,<br />55 vienotās pašvaldības,<br />Lielā Londona || GB-ENG |- | [[Attēls:Scotland in the UK and Europe.svg|90px]] || [[Attēls:Flag of Scotland.svg|50px]] || '''[[Skotija]]''' || ''Scotland'' || [[Edinburga]] || {{nts|77933}} || {{nts|5313600}} || 32 pašvaldību apgabali || GB-SCT |- | [[Attēls:Wales in the UK and Europe.svg|90px]] || [[Attēls:Flag of Wales (1959–present).svg|50px]] || '''[[Velsa]]''' || ''Wales'' || [[Kārdifa]] || {{nts|20779}} || {{nts|3063456}} || 10 apakšgrāfistes,<br />9 grāfistes,<br />3 pilsētas || GB-WLS |- | [[Attēls:Northern Ireland in the UK and Europe.svg|90px]] || || '''[[Ziemeļīrija]]''' || ''Northern Ireland'' || [[Belfāsta]] || {{nts|14130}} || {{nts|1810863}} || 6 grāfistes,<br />11 distrikti || GB-NIR |} === Kroņa teritorijas === {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Karogs !! Kroņa teritorija !! Nosaukums<br />angļu valodā !! Administratīvais<br />centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br />(2014) !! Administratīvais iedalījums !! ISO 3166 |- | [[Attēls:Jersey in United Kingdom (special marker) (semi-independent).svg|60px]] || [[Attēls:Flag of Jersey.svg|60px]] || '''[[Džērsija]]''' || ''Jersey'' || [[Sentheljēra]] || {{nts|118.2}} || {{nts|99500}} || 12 pagasti || JE |- | [[Attēls:Guernsey in United Kingdom (special marker).svg|60px]] || [[Attēls:Flag of Guernsey.svg|60px]] || '''[[Gērnsija]]''' || ''Guernsey'' || [[Sentpīterporta]] || {{nts|78}} || {{nts|65849}} || 10 pagasti,<br />3 neatkarīgās teritorijas || GG |- | [[Attēls:Isle of Man in United Kingdom (non-independent).svg|60px]] || [[Attēls:Flag of the Isle of Mann.svg|60px]] || '''[[Menas Sala]]''' || ''Isle of Man'' || [[Daglasa]] || {{nts|572}} || {{nts|84497}} || 6 vietējās pašvaldības || IM |} === Atkarīgās teritorijas === {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Atkarīgās teritorija !! Nosaukums<br />angļu valodā !! Administratīvais<br />centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br />(2014) !! Administratīvais iedalījums !! ISO 3166 |- | [[Attēls:Anguilla on the globe (Americas centered).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Anguilla.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of Anguilla.svg|40px]] || '''[[Angilja]]''' || ''Anguilla'' || [[Veli]] || {{nts|91}} || {{nts|13452}} || 14 distrikti || AI |- | [[Attēls:Bermuda on the globe (Americas centered).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Bermuda.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of Bermuda.svg|40px]] || '''[[Bermudu salas]]''' || ''Bermuda'' || [[Hamiltona (Bermuda)|Hamiltona]] || {{nts|53.2}} || {{nts|64237}} || 9 pagasti,<br />2 pašvaldības || BM |- | [[Attēls:British Antarctic Territory in Antarctica.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the British Antarctic Territory.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of the British Antarctic Territory.svg|50px]] || '''[[Britu Antarktiskā teritorija]]''' || ''British Antarctic Territory'' || — || {{nts|1709400}} || {{nts|250}} || — || — |- | [[Attēls:British Virgin Islands on the globe (Americas centered).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the British Virgin Islands.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of the British Virgin Islands.svg|50px]] || '''[[Britu Virdžīnas]]''' || ''British Virgin Islands'' || [[Rodtauna]] || {{nts|153}} || {{nts|28054}} || 5 distrikti || VG |- | [[Attēls:South Georgia and the South Sandwich Islands on the globe (South America centered).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of South Georgia and the South Sandwich Islands.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of South Georgia and the South Sandwich Islands.svg|50px]] || '''[[Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas]]''' || ''South Georgia and the South Sandwich Islands'' || [[Kingedvardpointa]] || {{nts|3903}} || {{nts|30}} || — || GS |- | [[Attēls:Falkland Islands on the globe (special marker) (Chile centered).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the Falkland Islands.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of the Falkland Islands.svg|50px]] || '''[[Folklenda Salas]]''' || ''Falkland Islands'' || [[Stenli]] || {{nts|12200}} || {{nts|2932}} || — || FK |- | [[Attēls:Gibraltar on the globe (Europe centered).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of Gibraltar1.svg|50px]] || '''[[Gibraltārs]]''' || ''Gibraltar'' || Gibraltārs || {{nts|6.8}} || {{nts|29752}} || — || GI |- | [[Attēls:United Kingdom on the globe (British Indian Ocean Territory special) (Afro-Eurasia centered).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the British Indian Ocean Territory.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of the British Indian Ocean Territory.svg|50px]] || '''[[Indijas Okeāna Britu teritorija]]''' || ''British Indian Ocean Territory'' || [[Djegogarsija]] || {{nts|54400}} || {{nts|3000}} || — || IO |- | [[Attēls:Cayman Islands on the globe (Americas centered).svg|80px]] |||||| '''[[Kaimanu Salas]]''' || ''Cayman Islands'' || [[Džordžtauna (Kaimanu Salas)|Džordžtauna]] || {{nts|264}} || {{nts|56732}} || 7 distrikti || KY |- | [[Attēls:Montserrat on the globe (Americas centered).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Montserrat.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of Montserrat.svg|50px]] || '''[[Montserrata]]''' || ''Montserrat'' || [[Plimuta]] / [[Breidsa]] || {{nts|102}} || {{nts|5164}} || 3 pagasti || MS |- | [[Attēls:Pitcairn Islands on the globe (French Polynesia centered).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the Pitcairn Islands.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of the Pitcairn Islands.svg|50px]] || '''[[Pitkērna]]''' || ''Pitcairn Islands'' || [[Adamstauna]] || {{nts|62}} || {{nts|56}} || — || PN |- | [[Attēls:Saint Helena, Ascension and Tristan da Cunha on the globe (Africa centered).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the United Kingdom.svg|80px]] || [[Attēls:Royal Coat of Arms of the United Kingdom (HM Government).svg|50px]] || '''[[Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņas salas]]''' || ''Saint Helena, Ascension and Tristan da Cunha'' || [[Džeimstauna (Svētās Helēnas sala)|Džeimstauna]] || {{nts|394}} || {{nts|7729}} || 3 teritorijas daļas || SH |- | [[Attēls:Turks and Caicos Islands on the globe (Americas centered).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the Turks and Caicos Islands.svg|80px]] |||| '''[[Tērksas un Kaikosas]]''' || ''Turks and Caicos Islands'' || [[Kokbērntauna]] || {{nts|616.3}} || {{nts|31458}} || 6 distrikti || TC |} === Suverēnie bāzu areāli === {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Atkarīgās teritorija !! Nosaukums<br />angļu valodā !! Administratīvais<br />centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br />(2011) |- | [[Attēls:Akrotiri and Dhekelia on the globe (Europe centered).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the United Kingdom.svg|80px]] || [[Attēls:Royal Coat of Arms of the United Kingdom (HM Government).svg|50px]] || '''[[Akrotiri un Dekelija]]''' || ''Akrotiri and Dhekelia'' || [[Episkopi]] || {{nts|254}} || {{nts|15700}} |} === Reģioni (Anglija) === {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Reģions !! Nosaukums<br />angļu valodā !! Administratīvais<br />centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br />(2011) !! Administratīvais iedalījums |- | [[Attēls:East of England in England.svg|60px]] || '''[[Anglijas Austrumi]]''' || ''East of England'' || [[Kembridža]] || {{nts|7380}} || {{nts|5847000}} || 5 nemetrolopes grāfistes |- | [[Attēls:East Midlands in England.svg|60px]] || '''[[Austrummidlenda]]''' || ''East Midlands'' || [[Meltonmobri]]|| {{nts|6034}} || {{nts|4533000}} || 4 nemetrolopes grāfistes |- | [[Attēls:South East England in England.svg|60px]] || '''[[Dienvidaustrumanglija]]''' || ''South East England'' || [[Gilforda]] || {{nts|7373}} || {{nts|8635000}} || 7 nemetrolopes grāfistes |- | [[Attēls:South West England in England.svg|60px]] || '''[[Dienvidrietumanglija]]''' || ''South West England'' || [[Bristole]] / [[Plimuta]] || {{nts|9200}} || {{nts|5289000}} || 4 nemetrolopes grāfistes |- | [[Attēls:Yorkshire and the Humber in England.svg|60px]] || '''[[Jorkšīra un Hambera]]''' || ''Yorkshire and the Humber'' || [[Līdsa]] / [[Šefīlda]] || {{nts|5950}} || {{nts|5284000}} || 2 metropoles grāfistes,<br />1 nemetrolopes grāfiste |- | [[Attēls:Greater London in England.svg|60px]] || '''[[Lielā Londona]]''' || ''Greater London'' || [[Londona]] || {{nts|1572}} || {{nts|8174000}} || Londonas Sitija,<br />32 administratīvie rajoni |- | [[Attēls:West Midlands in England.svg|60px]] || '''[[Rietummidlenda]]''' || ''West Midlands'' || [[Birmingema]] || {{nts|13000}} || {{nts|5602000}} || 1 metropoles grāfiste,<br />3 nemetrolopes grāfistes |- | [[Attēls:North East England in England.svg|60px]] || '''[[Ziemeļaustrumanglija]]''' || ''North East England'' || [[Ņūkāsla pie Tainas]] || {{nts|8592}} || {{nts|2597000}} || 1 metropoles grāfiste |- | [[Attēls:North West England in England.svg|60px]] || '''[[Ziemeļrietumanglija]]''' || ''North West England'' || [[Liverpūle]] / [[Mančestra]] || {{nts|14165}} || {{nts|7052000}} || 3 metropoles grāfistes,<br />2 nemetrolopes grāfistes |} == Otrā līmeņa administratīvais iedalījums == === Anglija === {{pamatraksts|Anglijas administratīvais iedalījums}} ==== Metropoles grāfistes ==== {{pamatraksts|Anglijas metropoles grāfistes}} {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Metropoles grāfiste !! Nosaukums<br />angļu valodā !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br />(2014) !! Distriktu<br />skaits !! Reģions |- | [[Attēls:Greater Manchester UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Unofficial County Flag of Greater Manchester.svg|60px]] || [[Attēls:Greater Manchester County Council Arms.png|50px]] || '''[[Lielā Mančestra]]''' || ''Greater Manchester'' || {{nts|1276}} || {{nts|2732854}} || 10 || [[Ziemeļrietumanglija]] |- | [[Attēls:Merseyside UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:County Flag of Merseyside.png|60px]] || [[Attēls:Merseyside CoA.svg|50px]] || '''[[Mērzisaida]]''' || ''Merseyside'' || {{nts|645}} || {{nts|1391113}} || 5 || [[Ziemeļrietumanglija]] |- | [[Attēls:South Yorkshire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Unofficial County Flag of South Yorkshire.png|60px]] || [[Attēls:Coat of arms of South Yorkshire County Council.png|50px]] || '''[[Dienvidjorkšīra]]''' || ''South Yorkshire'' || {{nts|1552}} || {{nts|1365847}} || 4 || [[Jorkšīra un Hambera]] |- | [[Attēls:Tyne and Wear UK locator map 2010.svg|60px]] || || || '''[[Taina un Vīra]]''' || ''Tyne and Wear'' || {{nts|538}} || {{nts|1118713}} || 5 || [[Ziemeļaustrumanglija]] |- | [[Attēls:West Yorkshire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Unofficial Flag of West Yorkshire.svg|60px]] || [[Attēls:Coat of arms of West Yorkshire County Council.png|50px]] || '''[[Rietumjorkšīra]]''' || ''West Yorkshire'' || {{nts|2029}} || {{nts|2227400}} || 5 || [[Jorkšīra un Hambera]] |- | [[Attēls:West Midlands UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of the West Midlands County.svg|60px]] || [[Attēls:Arms of West Midlands Metropolitan County Council.svg|50px]] || '''[[Rietummidlenda (grāfiste)|Rietummidlenda]]''' || ''West Midlands'' || {{nts|3039}} || {{nts|2808356}} || 7 || [[Rietummidlenda]] |} ==== Nemetropoles grāfistes ==== {{pamatraksts|Anglijas nemetropoles grāfistes}} {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Nemetropoles grāfiste !! Nosaukums<br />angļu valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju<br />skaits<br />(2014) !! Distriktu<br />skaits !! ISO 3166-2 !! Reģions |- | [[Attēls:East Sussex UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of East Sussex.svg|60px]] || [[Attēls:Arms of the East Sussex County Council.svg|50px]] || '''[[Austrumsaseksa]]''' || ''East Sussex'' || [[Lūisa]] || {{nts|1709}} || {{nts|527200}} || 5 || GB-ESX || [[Dienvidaustrumanglija]] |- | [[Attēls:Derbyshire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Derbyshire flag.svg|60px]] || || '''[[Dārbišīra]]''' || ''Derbyshire'' || [[Metloka]] || {{nts|2547}} || {{nts|770600}} || 8 || GB-DBY || [[Austrummidlenda]] |- | [[Attēls:Devon UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of Devon.svg|60px]] || [[Attēls:Devon arms.png|50px]] || '''[[Devona]]''' || ''Devon'' || [[Eksetera]] || {{nts|6564}} || {{nts|747900}} || 8 || GB-DEV || [[Dienvidrietumanglija]] |- | [[Attēls:Dorset UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of Dorset.svg|60px]] || || '''[[Dorseta]]''' || ''Dorset'' || [[Dorčestera]] || {{nts|2542}} || {{nts|413800}} || 6 || GB-DOR || [[Dienvidrietumanglija]] |- | [[Attēls:Essex UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of Essex.svg|60px]] || [[Attēls:Arms of Essex.svg|50px]] || '''[[Eseksa]]''' || ''Essex'' || [[Čelmsforda]] || {{nts|3465}} || {{nts|1396600}} || 12 || GB-ESS || [[Anglijas Austrumi]] |- | [[Attēls:Gloucestershire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Severn Cross.svg|60px]] || || '''[[Glosteršīra]]''' || ''Gloucestershire'' || [[Glostera]] || {{nts|2653}} || {{nts|598300}} || 6 || GB-GLS || [[Dienvidrietumanglija]] |- | [[Attēls:Hertfordshire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:County Flag of Hertfordshire.svg|60px]] || || '''[[Hārtfordšīra]]''' || ''Hertfordshire'' || [[Hārtforda]] || {{nts|1643}} || {{nts|1119800}} || 10 || GB-HRT || [[Anglijas Austrumi]] |- | [[Attēls:Hampshire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of Hampshire.svg|60px]] || || '''[[Hempšīra]]''' || ''Hampshire'' || [[Vinčestera]] || {{nts|3679}} || {{nts|1322300}} || 11 || GB-HAM || [[Dienvidaustrumanglija]] |- | [[Attēls:Cumbria UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of Cumbria County Council.svg|60px]] || || '''[[Kambrija]]''' || ''Cumbria'' || [[Kārlaila]] || {{nts|6768}} || {{nts|499800}} || 6 || GB-CMA || [[Ziemeļrietumanglija]] |- | [[Attēls:Cambridgeshire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Cambridgeshire Flag.svg|60px]] || || '''[[Kembridžšīra]]''' || ''Cambridgeshire'' || [[Kembridža]] || {{nts|3046}} || {{nts|622200}} || 5 || GB-CAM || [[Anglijas Austrumi]] |- | [[Attēls:Kent UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of Kent.svg|60px]] || [[Attēls:Arms-kent.jpg|50px]] || '''[[Kenta]]''' || ''Kent'' || [[Meidstona]] || {{nts|3544}} || {{nts|1466500}} || 12 || GB-KEN || [[Dienvidaustrumanglija]] |- | [[Attēls:Lancashire UK locator map 2010.svg|60px]] || || [[Attēls:Coat of arms of Lancashire County Council.png|50px]] || '''[[Lankašīra]]''' || ''Lancashire'' || [[Prestona]] || {{nts|2903}} || {{nts|1171600}} || 12 || GB-LAN || [[Ziemeļrietumanglija]] |- | [[Attēls:Leicestershire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of Leicestershire County Council.svg|60px]] || || '''[[Lesteršīra]]''' || ''Leicestershire'' || [[Glenfīlda]] || {{nts|2083}} || {{nts|651200}} || 7 || GB-LEC || [[Austrummidlenda]] |- | [[Attēls:Lincolnshire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Lincolnshire flag.svg|60px]] || || '''[[Linkolnšīra]]''' || ''Lincolnshire'' || [[Linkolna (Anglija)|Linkolna]] || {{nts|5921}} || {{nts|714800}} || 7 || GB-LIN || [[Austrummidlenda]] |- | [[Attēls:Norfolk UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of Norfolk.svg|60px]] || [[Attēls:Arms of Norfolk.svg|50px]] || '''[[Norfolka (grāfiste)|Norfolka]]''' || ''Norfolk'' || [[Noridža]]|| {{nts|5372}} || {{nts|859400}} || 7 || GB-NFK || [[Anglijas Austrumi]] |- | [[Attēls:Northamptonshire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of Northamptonshire.svg|60px]] || [[Attēls:Coat of arms of Northamptonshire County Council.png|50px]] || '''[[Northemptonšīra]]''' || ''Northamptonshire'' || [[Northemptona]] || {{nts|2364}} || {{nts|693900}} || 7 || GB-NTH || [[Austrummidlenda]] |- | [[Attēls:North Yorkshire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:North-Yorkshire-Flag.svg|60px]] || [[Attēls:Arms of North Yorkshire County Council.svg|50px]] || '''[[Ziemeļjorkšīra]]''' || ''North Yorkshire'' || [[Nortelertona]]|| {{nts|8053}} || {{nts|601200}} || 7 || GB-NYK || [[Jorkšīra un Hambera]] |- | [[Attēls:Nottinghamshire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:County Flag of Nottinghamshire.svg|60px]] || [[Attēls:Coat of arms of Nottinghamshire County Council.png|50px]] || '''[[Notingemšīra]]''' || ''Nottinghamshire'' || [[Vestbridžforda]] || {{nts|2085}} || {{nts|786700}} || 7 || GB-NTT || [[Austrummidlenda]] |- | [[Attēls:Oxfordshire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:County Flag of Oxfordshire.svg|60px]] || || '''[[Oksfordšīra]]''' || ''Oxfordshire'' || [[Oksforda]] || {{nts|2605}} || {{nts|654800}} || 5 || GB-OXF || [[Dienvidaustrumanglija]] |- | [[Attēls:West Sussex UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of West Sussex.svg|60px]] || || '''[[Rietumsaseksa]]''' || ''West Sussex'' || [[Čičestera]] || {{nts|1991}} || {{nts|808900}} || 7 || GB-WSX || [[Dienvidaustrumanglija]] |- | [[Attēls:Suffolk UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of Suffolk.svg|60px]] || [[Attēls:Arms of Suffolk.svg|50px]] || '''[[Safolka]]''' || ''Suffolk'' || [[Ipsviča]] || {{nts|3798}} || {{nts|730100}} || 7 || GB-SFK || [[Anglijas Austrumi]] |- | [[Attēls:Surrey UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of the County of Surrey.svg|60px]] || || '''[[Sari (Anglija)|Sari]]''' || ''Surrey'' || [[Raigeita]]|| {{nts|1663}} || {{nts|1135500}} || 11 || GB-SRY || [[Dienvidaustrumanglija]] |- | [[Attēls:Somerset UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Somnew.png|60px]] || || '''[[Somerseta]]''' || ''Somerset'' || [[Tontona]] || {{nts|3451}} || {{nts|531600}} || 5 || GB-SOM || [[Dienvidrietumanglija]] |- | [[Attēls:Staffordshire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:County Flag of Staffordshire.png|60px]] || || '''[[Stefordšīra]]''' || ''Staffordshire'' || [[Steforda]] || {{nts|2620}} || {{nts|849600}} || 8 || GB-STS || [[Rietummidlenda]] |- | [[Attēls:Warwickshire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:County Flag of Warwickshire.svg|60px]] || [[Attēls:Escut Warwickshire.png|50px]] || '''[[Vorikšīra]]''' || ''Warwickshire'' || [[Vorika]] || {{nts|1975}} || {{nts|546500}} || 5 || GB-WAR || [[Rietummidlenda]] |- | [[Attēls:Worcestershire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Worcestershire flag.svg|60px]] || [[Attēls:WorcsCoatArms.jpg|50px]] || '''[[Vusteršīra]]''' || ''Worcestershire'' || [[Vustera]] || {{nts|1741}} || {{nts|566500}} || 6 || GB-WOR || [[Rietummidlenda]] |} ==== Unitārās pašvaldības ==== {{pamatraksts|Anglijas unitārās pašvaldības}} {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Vienotā pašvaldība !! Nosaukums<br />angļu valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju<br />skaits<br />(2011) !! ISO 3166-2 !! Grāfiste !! Reģions |- |[[Attēls:Buckinghamshire UK locator map 2010.svg|60px]] |'''[[Bakingemšīra]]''' |''Buckinghamshire'' |[[Eilsberi]] |1565 |{{nts|555257}} |GB-BKM |[[Bakingemšīra]] |[[Dienvidaustrumanglija]] |- | [[Attēls:Bath and North East Somerset in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Bāta un Ziemeļaustrumu Somerseta]]''' || ''Bath and North East Somerset'' || [[Bāta (Somerseta)|Bāta]] / [[Keinšema]]|| {{nts|135.57}} || {{nts|182021}} || GB-BAS || [[Somerseta]] || [[Dienvidrietumanglija]] |- | [[Attēls:Bedford in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Bedforda (boro)|Bedforda]]''' || ''Borough of Bedford'' || [[Bedforda]] || {{nts|476.4}} || {{nts|163924}} || GB-BDF || [[Bedfordšīra]] || [[Anglijas Austrumi]] |- | [[Attēls:Blackburn with Darwen in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Blekbērna ar Darvenu]]''' || ''Blackburn with Darwen'' || [[Blekbērna]] || {{nts|52.9}} || {{nts|146743}} || GB-BBD || [[Lankašīra]] || [[Ziemeļrietumanglija]] |- | [[Attēls:Blackpool in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Blekpūla]]''' || ''Blackpool'' || Blekpūla || {{nts|34.85}} || {{nts|142065}} || GB-BPL || [[Lankašīra]] || [[Ziemeļrietumanglija]] |- | [[Attēls:Bournemouth in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Bornmuta, Kraistčērča un Pūla]]''' || ''Bournemouth, Christchurch and Poole'' || [[Bornmuta]]|| {{nts|162}}|| {{nts|401898}}|| GB-BCP || [[Dorseta]] || [[Dienvidrietumanglija]] |- | [[Attēls:Brighton and Hove in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Braitona un Hova]]''' || ''Brighton and Hove'' || [[Hova]] || {{nts|87.54}} || {{nts|273400}} || GB-BNH || [[Austrumsaseksa]] || [[Dienvidaustrumanglija]] |- | [[Attēls:Bracknell Forest in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Breknelforesta]]''' || ''Bracknell Forest'' || [[Breknela]]|| {{nts|109.38}} || {{nts|118025}} || GB-BRC || [[Bārkšīra]] || [[Dienvidaustrumanglija]] |- | [[Attēls:Bristol in in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Bristole]]''' || ''Bristol'' || Bristole || {{nts|110}} || {{nts|4325005}} || GB-BST || — || [[Dienvidrietumanglija]] |- | [[Attēls:Central Bedfordshire in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Centrālā Bedfordšīra]]''' || ''Central Bedfordshire'' || [[Čiksendsa]] || {{nts|715.7}} || {{nts|269076}} || GB-CBF || [[Bedfordšīra]] || [[Anglijas Austrumi]] |- | [[Attēls:Cheshire East in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Češīras Austrumi]]''' || ''Cheshire East'' || [[Sendbeča]] || {{nts|1166}} || {{nts|374179}} || GB-CHE || [[Češīra]] || [[Ziemeļrietumanglija]] |- | [[Attēls:Cheshire West and Chester in England (zoom).svg|70px]]|| '''[[Češīras Rietumi un Čestera]]'''|| ''Cheshire West and Chester''|| [[Čestera]]|| {{nts|916.7}} || {{nts|332210}} || GB-CHW || [[Češīra]]|| [[Ziemeļrietumanglija]] |- | [[Attēls:Derby in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Dārbi]]''' || ''Derby'' || Dārbi || {{nts|78.03}} || {{nts|248700}} || GB-DER || [[Dārbišīra]] || [[Austrummidlenda]] |- | [[Attēls:County Durham in England (+ceremonial areas solid).svg|70px]] || '''[[Darema (grāfiste)|Darema]]''' || ''Durham'' || [[Darema (Anglija)|Darema]] || {{nts|2721}} || {{nts|902500}} || GB-DUR || — || [[Ziemeļaustrumanglija]] |- | [[Attēls:Darlington in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Dārlingtona (boro)|Dārlingtona]]''' || ''Borough of Darlington'' || [[Dārlingtona]] || {{nts|197.5}} || {{nts|105367}} || GB-DAL || [[Darema (grāfiste)|Daremas grāfiste]] || [[Ziemeļaustrumanglija]] |- | [[Attēls:South Gloucestershire in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Dienvidglosteršīra]]''' || ''South Gloucestershire'' || [[Kingsvuda]] || {{nts|496.94}} || {{nts|271556}} || GB-SGC || [[Glosteršīra]] || [[Dienvidrietumanglija]] |- |[[Attēls:Dorset in England.svg|70px]] |'''Dorseta''' |''Dorset'' |[[Dorčestera]] |{{nts|2491}} |{{nts|381292}} |GB-DOR |[[Dorseta]] |[[Dienvidrietumanglija]] |- | [[Attēls:Halton in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Holtona]]''' || ''Borough of Halton'' || [[Vidnesa]]|| {{nts|79.08}} || {{nts|126354}} || GB-HAL || [[Češīra]] || [[Ziemeļrietumanglija]] |- | [[Attēls:Hartlepool in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Hārtlpūla (boro)|Hārtlpūla]]''' || ''Borough of Hartlepool ''|| [[Hārtlpūla]]|| {{nts|93.58}} || {{nts|92590}} || GB-HPL || [[Darema (grāfiste)|Daremas grāfiste]] || [[Ziemeļaustrumanglija]] |- | [[Attēls:Herefordshire in England.svg|70px]] || '''[[Herefordšīra]]''' || ''Herefordshire'' || [[Hereforda]] || {{nts|2180}} || {{nts|187160}} || GB-HEF || — || [[Rietummidlenda]] |- | [[Attēls:York in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Jorka]]''' || ''York'' || Jorka || {{nts|271.94}} || {{nts|204439}} || GB-YOR || [[Ziemeļjorkšīra]] || [[Jorkšīra un Hambera]] |- | [[Attēls:East Riding of Yorkshire in England (+ceremonial areas solid).svg|70px]] || '''[[Jorkšīras Īstraidinga]]''' || ''East Riding of Yorkshire'' || [[Beverli]] || {{nts|2479}} || {{nts|5908009}} || GB-ERY || — || [[Jorkšīra un Hambera]] |- | [[Attēls:Kingston upon Hull in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Kingstona pie Hallas]]''' || ''Kingston upon Hull'' || — || {{nts|71.45}} || {{nts|257710}} || GB-KHL || [[Jorkšīras Īstraidinga]] || [[Jorkšīra un Hambera]] |- | [[Attēls:Cornwall in England (+ceremonial areas solid).svg|70px]] || '''[[Kornvola]]''' || ''Cornwall'' || [[Trūro]] || {{nts|3563}} || {{nts|536000}} || GB-CON || — || [[Dienvidrietumanglija]] |- | [[Attēls:Leicester in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Lestera]]''' || ''Leicester'' || Lestera || {{nts|73.32}} || {{nts|337653}} || GB-LCE || [[Lesteršīra]] || [[Austrummidlenda]] |- | [[Attēls:Luton in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Lūtona]]''' || ''Luton'' || — || {{nts|43.35}} || {{nts|210962}} || GB-LUT || [[Bedfordšīra]] || [[Anglijas Austrumi]] |- | [[Attēls:Medway in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Medveja]]''' || ''Medway'' || [[Četema]] || {{nts|192.03}} || {{nts|274015}} || GB-MDW || [[Kenta]] || [[Dienvidaustrumanglija]] |- | [[Attēls:Middlesbrough in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Midlsbro]]''' || ''Middlesbrough'' || — || || || GB-MDB || [[Ziemeļjorkšīra]] || [[Jorkšīra un Hambera]] |- | [[Attēls:Milton Keynes in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Miltonkīnza]]''' || ''Borough of Milton Keynes'' || Miltonkīnza || {{nts|308.63}} || {{nts|255700}} || GB-MIK || [[Bakingemšīra]] || [[Dienvidaustrumanglija]] |- | [[Attēls:Northumberland in England.svg|70px]] || '''[[Nortamberlenda]]''' || ''Northumberland'' || [[Morpeta]] || {{nts|5014}} || {{nts|315987}} || GB-NBL || — || [[Ziemeļaustrumanglija]] |- | [[Attēls:Nottingham in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Notingema]]''' || ''Nottingham'' || Notingema || {{nts|74.61}} || {{nts|314268}} || GB-NGM || [[Notingemšīra]] || [[Austrummidlenda]] |- | [[Attēls:Peterborough in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Pīterboro (unitārā pašvaldība)|Pīterboro]]''' || ''Peterborough'' || [[Pīterboro]]|| {{nts|343.38}} || {{nts|190461}} || GB-PTE || [[Kembridžšīra]] || [[Anglijas Austrumi]] |- | [[Attēls:Plymouth in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Plimuta]]''' || ''Plymouth'' || Plimuta || {{nts|79.83}} || {{nts|256600}} || GB-PLY || [[Devona]] || [[Dienvidrietumanglija]] |- | [[Attēls:Portsmouth in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Portsmuta]]''' || ''Portsmouth'' || Portsmuta || {{nts|40.25}} || {{nts|209085}} || GB-POR || [[Hempšīra]] || [[Dienvidaustrumanglija]] |- | [[Attēls:Rutland in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Ratlenda]]''' || ''Rutland'' || [[Okema]]|| {{nts|381.8}} || {{nts|38022}} || GB-RUT || — || [[Austrummidlenda]] |- | [[Attēls:Reading in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Redinga]]''' || ''Reading'' || Redinga || || {{nts|160825}} || GB-RDG || [[Bārkšīra]] || [[Dienvidaustrumanglija]] |- | [[Attēls:Redcar and Cleveland in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Redkāra un Klīvlenda]]''' || ''Redcar and Cleveland'' || [[Redkāra]]|| {{nts|244.8}} || {{nts|135042}} || GB-RCC || [[Ziemeļjorkšīra]] || [[Jorkšīra un Hambera]] |- | [[Attēls:West Berkshire in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Rietumbārkšīra]]''' || ''West Berkshire'' || [[Ņūberi]] || {{nts|704.17}} || {{nts|155732}} || GB-WBK || [[Bārkšīra]] || [[Dienvidaustrumanglija]] |- | [[Attēls:Southampton in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Sauthemptona]]''' || ''Southampton'' || Sauthemptona || {{nts|72.8}} || {{nts|253651}} || GB-STH || [[Hempšīra]] || [[Dienvidaustrumanglija]] |- | [[Attēls:Southend-on-Sea in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Sautendonsī]]''' || ''Southend-on-Sea'' || — || {{nts|41.76}} || {{nts|177931}} || GB-SOS || [[Eseksa]] || [[Anglijas Austrumi]] |- | [[Attēls:Isles of Scilly in England (special marker).svg|70px]] || '''[[Sili salas]]''' || ''Isles of Scilly'' || [[Hjūtauna]]|| {{nts|16.03}} || {{nts|2280}} || GB-IOS || [[Kornvola]] || [[Dienvidrietumanglija]] |- | [[Attēls:Slough in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Slau]]''' || ''Slough'' || [[Slau]]|| {{nts|32.54}} || {{nts|144575}} || GB-SLG || [[Bārkšīra]] || [[Dienvidaustrumanglija]] |- | [[Attēls:Stoke-on-Trent in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Stoka pie Trentas]]''' || ''Stoke-on-Trent'' || Stoka pie Trentas || {{nts|92.74}} || {{nts|249008}} || GB-STE || [[Stefordšīra]] || [[Rietummidlenda]] |- | [[Attēls:Stockton-on-Tees in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Stoktona pie Tīsas (boro)|Stoktona pie Tīsas]]''' || ''Borough of Stockton-on-Tees'' || [[Stoktona pie Tīsas]]|| {{nts|205.0}} || {{nts|194119}} || GB-STT || [[Darema (grāfiste)|Darema]], [[Ziemeļjorkšīra]] || [[Ziemeļaustrumanglija]] |- | [[Attēls:Swindon in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Svindona (unitārā pašvaldība)|Svindona]]''' || ''Borough of Swindon'' || [[Svindona]] || {{nts|230.10}} || {{nts|215799}} || GB-SWD || [[Viltšīra]] || [[Dienvidrietumanglija]] |- | [[Attēls:Shropshire in England (+ceremonial areas solid).svg|70px]] || '''[[Šropšīra]]''' || ''Shropshire'' || [[Šrūsberi]] || {{nts|3197}} || {{nts|310121}} || GB-SHR || — || [[Rietummidlenda]] |- | [[Attēls:Thurrock in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Taroka]]''' || ''Thurrock'' || Taroka || {{nts|163.38}} || {{nts|163270}} || GB-THR || [[Eseksa]] || [[Anglijas Austrumi]] |- | [[Attēls:Telford and Wrekin in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Telforda un Rīkina]]''' || ''Telford and Wrekin'' || [[Telforda]]|| {{nts|290.31}} || {{nts|166800}} || GB-TFW || [[Šropšīra]] || [[Rietummidlenda]] |- | [[Attēls:Torbay in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Torbeja]]''' || ''Torbay'' || — || {{nts|62.87}} || {{nts|130959}} || GB-TOB || [[Devona]] || [[Dienvidrietumanglija]] |- | [[Attēls:Isle of Wight in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Vaitas sala]]''' || ''Isle of Wight'' || [[Ņūporta]] || {{nts|380.2}} || {{nts|139105}} || GB-IOW || [[Hempšīra]] || [[Dienvidaustrumanglija]] |- | [[Attēls:Wiltshire in England (+ceremonial areas solid).svg|70px]] || '''[[Viltšīra]]''' || ''Wiltshire'' || [[Troubridža]] || {{nts|3485}} || {{nts|684000}} || GB-WIL || — || [[Dienvidrietumanglija]] |- | [[Attēls:Windsor and Maidenhead in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Vindzora un Meidenheda]]''' || ''Royal Borough of Windsor and Maidenhead'' || [[Meidenheda]] || {{nts|198.43}} || {{nts|147400}} || GB-WNM || [[Bārkšīra]] || [[Dienvidaustrumanglija]] |- | [[Attēls:Wokingham in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Vokingema (boro)|Vokingema]]''' || ''Borough of Wokingham'' || [[Vokingema]]|| {{nts|178.98}} || {{nts|159097}} || GB-WOK || [[Bārkšīra]] || [[Dienvidaustrumanglija]] |- | [[Attēls:Warrington in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Voringtona (boro)|Voringtona]]''' || ''Warrington'' || [[Voringtona]]|| || {{nts|206428}} || GB-WRT || [[Češīra]] || [[Ziemeļrietumanglija]] |- | [[Attēls:North East Lincolnshire in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Ziemeļaustrumu Linkolnšīra]]''' || ''North East Lincolnshire'' || [[Grimsbi]] || {{nts|191.9}} || {{nts|159804}} || GB-NEL || [[Linkolnšīra]] || [[Jorkšīra un Hambera]] |- | [[Attēls:North Lincolnshire in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Ziemeļlinkolnšīra]]''' || ''North Lincolnshire'' || [[Skantorpa]] || {{nts|846.3}} || {{nts|1692474}} || GB-NLN || [[Linkolnšīra]] || [[Jorkšīra un Hambera]] |- | [[Attēls:North Somerset in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Ziemeļsomerseta]]''' || ''North Somerset'' || [[Vestonsjūpermēra]] || {{nts|374.68}} || {{nts|208154}} || GB-NSM || [[Somerseta]] || [[Dienvidrietumanglija]] |} === Skotija === ==== Pašvaldības apgabals ==== {{Pamatraksts|Skotijas pašvaldību apgabali}} {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Pašvaldības apgabals !! Nosaukums<br />angļu valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju<br />skaits<br />(2014) !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Aberdeen City in Scotland.svg|60px]] || '''[[Aberdīna]]''' || ''Aberdeen'' || Aberdīna || {{nts|184.46}} || {{nts|228990}} || GB-ABE |- | [[Attēls:Aberdeenshire in Scotland.svg|60px]] || '''[[Aberdīnšīra]]''' || ''Aberdeenshire'' || [[Aberdīna]] || {{nts|6313}} || {{nts|253000}} || GB-ABD |- | [[Attēls:Angus in Scotland.svg|60px]] || '''[[Angusa]]''' || ''Angus'' || [[Forfara]] || {{nts|2182}} || {{nts|116000}} || GB-ANS |- | [[Attēls:Argyll and Bute in Scotland.svg|60px]] || '''[[Ārgaila un Bjūta]]''' || ''Argyll and Bute'' || [[Lohgilheda]] || {{nts|6909}} || {{nts|88000}} || GB-AGB |- | [[Attēls:East Ayrshire in Scotland.svg|60px]] || '''[[Austrumēršīra]]''' || ''East Ayrshire'' || [[Kilmārnoka]] || {{nts|1262}} || {{nts|123000}} || GB-EAY |- | [[Attēls:East Dunbartonshire in Scotland.svg|60px]] || '''[[Austrumdanbārtonšīra]]''' || ''East Dunbartonshire'' || [[Kērkintiloha]] || {{nts|175}} || {{nts|105000}} || GB-EDU |- | [[Attēls:East Lothian in Scotland.svg|60px]] || '''[[Austrumlotjana]]''' || ''East Lothian'' ||[[Hadingtona]] | {{nts|679}} || {{nts|100000}} || GB-ELN |- | [[Attēls:East Renfrewshire in Scotland.svg|60px]] || '''[[Austrumrenfrūšīra]]''' || ''East Renfrewshire'' || [[Gifnoka]] || {{nts|174}} || {{nts|91000}} || GB-ERW |- | [[Attēls:Dumfries and Galloway in Scotland.svg|60px]] || '''[[Damfrīsa un Galoveja|Damfrīsa un Geloveja]]''' || ''Dumfries and Galloway'' || [[Damfrīsa]] || {{nts|6426}} || {{nts|151000}} || GB-DGY |- | [[Attēls:Dundee City in Scotland.svg|60px]] || '''[[Dandī]]''' || ''Dundee'' || Dandī || {{nts|67}} || {{nts|148260}} || GB-DND |- | [[Attēls:South Ayrshire in Scotland.svg|60px]] || '''[[Dienvidēršīra]]''' || ''South Ayrshire'' || [[Ēra (pilsēta)|Ēra]] || {{nts|1222}} || {{nts|113000}} || GB-SAY |- | [[Attēls:South Lanarkshire in Scotland.svg|60px]] || '''[[Dienvidlanarkšīra]]''' || ''South Lanarkshire'' || [[Hamiltona (Skotija)|Hamiltona]] || {{nts|1772}} || {{nts|314000}} || GB-SLK |- | [[Attēls:City of Edinburgh in Scotland.svg|60px]] || '''[[Edinburga]]''' || ''Edinburgh'' || Edinburga || {{nts|264}} || {{nts|492680}} || GB-EDH |- | [[Attēls:Fife in Scotland.svg|60px]] || '''[[Faifa]]''' || ''Fife'' || [[Glenrotisa]] || {{nts|1325}} || {{nts|365000}} || GB-FIF |- | [[Attēls:Falkirk in Scotland.svg|60px]] || '''[[Folkirka (apgabals)|Folkirka]]''' || ''Falkirk'' || [[Folkērka|Folkirka]] || {{nts|297}} || {{nts|156000}} || GB-FAL |- | [[Attēls:Glasgow City in Scotland.svg|60px]] || '''[[Glāzgova]]''' || ''Glasgow'' || Glāzgova || {{nts|175.5}} || {{nts|599650}} || GB-GLG |- | [[Attēls:Highland in Scotland.svg|60px]] || '''[[Hailenda]]''' || ''Highland'' || [[Invernesa]] || {{nts|30659}} || {{nts|232000}} || GB-HLD |- | [[Attēls:Inverclyde in Scotland.svg|60px]] || '''[[Inverklaida]]''' || ''Inverclyde'' || [[Grīnoka]] || {{nts|160}} || {{nts|81000}} || GB-IVC |- | [[Attēls:Clackmannanshire in Scotland.svg|60px]] || '''[[Klekmenanšīra]]''' || ''Clackmannanshire'' || [[Eloa]] || {{nts|159}} || {{nts|51000}} || GB-CLK |- | [[Attēls:Moray in Scotland.svg|60px]] || '''[[Mari (Skotija)|Mari]]''' || ''Moray'' || [[Elgina]] || {{nts|2238}} || {{nts|93000}} || GB-MRY |- | [[Attēls:Na h-Eileanan Siar in Scotland.svg|60px]] || '''[[Rietumu salas]]''' || ''Outer Hebrides'' || [[Stornoveja]]|| {{nts|3070}} || {{nts|27400}} |GB-ELS |- | [[Attēls:Orkney Islands in Scotland.svg|60px]] || '''[[Orkneju salas]]''' || ''Orkney'' || [[Kērkvola]] || {{nts|990}} || {{nts|21349}} || GB-ORK |- | [[Attēls:Perth and Kinross in Scotland.svg|60px]] || '''[[Pērta un Kinrosa]]''' || ''Perth and Kinross'' || [[Pērta (Skotija)|Pērta]] || {{nts|5286}} || {{nts|147000}} || GB-PKN |- | [[Attēls:Renfrewshire in Scotland.svg|60px]] || '''[[Renfrūšīra]]''' || ''Renfrewshire'' || [[Peizli]] || {{nts|261}} || {{nts|175000}} || GB-RFW |- | [[Attēls:West Dunbartonshire in Scotland.svg|60px]] || '''[[Rietumdanbārtonšīra]]''' || ''West Dunbartonshire'' || [[Dambartona]] || {{nts|159}} || {{nts|91000}} || GB-WDU |- | [[Attēls:West Lothian in Scotland.svg|60px]] || '''[[Rietumlotjana]]''' || ''West Lothian'' || [[Livingstona (Skotija)|Livingstona]] || {{nts|427}} || {{nts|175000}} || GB-WLN |- | [[Attēls:Scottish Borders in Scotland.svg|60px]] || '''[[Skotu Bordersa|Skotišbordersa]]''' || ''Scottish Borders'' || [[Ņūtaunsentbosvelsa]] || {{nts|4742.65}} || {{nts|1114000}} || GB-SCB |- | [[Attēls:Shetland Islands in Scotland.svg|60px]] || '''[[Šetlendas salas]]''' || ''Shetland'' || [[Lērika]] || {{nts|1466}} || {{nts|23210}} || GB-ZET |- | [[Attēls:Stirling in Scotland.svg|60px]] || '''[[Stērlinga (apgabals)|Stērlinga]]''' || ''Stirling'' || [[Stērlinga (pilsēta)|Stērlinga]] || {{nts|2187}} || {{nts|90000}} || GB-STG |- | [[Attēls:Midlothian in Scotland.svg|60px]] || '''[[Viduslotjana]]''' || ''Midlothian'' || [[Delkīta]] || {{nts|354}} || {{nts|83000}} || GB-MLN |- | [[Attēls:North Ayrshire in Scotland.svg|60px]] || '''[[Ziemeļēršīra]]''' || ''North Ayrshire'' || [[Irvina]] || {{nts|885}} || {{nts|138000}} || GB-NAY |- | [[Attēls:North Lanarkshire in Scotland.svg|60px]] || '''[[Ziemeļlanarkšīra]]''' || ''North Lanarkshire'' || [[Matervela]] || {{nts|470}} || {{nts|338000}} || GB-NLK |} === Velsa === ==== Galvenie apgabali ==== {{pamatraksts|Velsas galvenie apgabali}} {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Grāfiste / grāfistes boro !! Nosaukums<br />oriģinālvalodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju<br />skaits !Tips!! ISO 3166-2 |- |[[Attēls:Wales Blaenau Gwent locator map.svg|60px]] |'''[[Blainaiguenta]]''' |''Blaenau Gwent'' |[[Ebūveila]] |{{nts|109}} |{{nts|69800}} |grāfistes boro |GB-BGW |- |[[Attēls:Wales Bridgend locator map.svg|60px]] |'''[[Bridženda (grāfistes boro)|Bridženda]]''' |''Bridgend / Pen-y-bont ar Ogwr'' |[[Bridženda]] |{{nts|246}} |{{nts|139200}} |grāfistes boro |GB-BGE |- | [[Attēls:Wales Denbighshire locator map.svg|60px]]|| '''[[Denbišīra]]'''|| ''Denbighshire / Sir Ddinbych''|| [[Ritina]]|| {{nts|844}} || {{nts|93700}} |grāfiste|| GB-DEN |- | [[Attēls:Wales Isle of Anglesey locator map.svg|60px]] || '''[[Englsi|Englsi sala]]''' || ''Isle of Anglesey / Ynys Môn'' || [[Langevni]] || {{nts|712}} || {{nts|69049}} |grāfiste|| GB-AGY |- | [[Attēls:Wales Flintshire locator map.svg|60px]] || '''[[Flintšīra]]''' || ''Flintshire / Sir y Fflint'' || [[Molda]] || {{nts|438}} || {{nts|152500}} |grāfiste|| GB-FLN |- |[[Attēls:Wales Vale of Glamorgan locator map.svg|60px]] |'''[[Glamorganas Ieleja]]''' |''Vale of Glamorgan / Bro Morgannwg'' |[[Beri (Velsa)|Beri]] |{{nts|335}} |{{nts|126300}} |grāfistes boro |GB-VGL |- | [[Attēls:Wales Gwynedd locator map.svg|60px]] || '''[[Guineza]]''' || ''Gwynedd'' || [[Kairnarvona]] || {{nts|2548}} || {{nts|121900}} |grāfiste|| GB-GWN |- |[[Attēls:Wales Cardiff locator map.svg|60px]] |'''[[Kārdifa (grāfiste)|Kārdifa]]''' |''Cardiff / Caerdydd'' |[[Kārdifa]] |{{Sk|141}} |{{Sk|372089}} |grāfiste, lielpilsēta |GB-CRF |- |[[Attēls:Wales Caerphilly locator map.svg|60px]] |'''[[Kārfili]]''' |''Caerphilly / Caerffili'' |[[Istradminaha]] |{{nts|278}} |{{nts|178800}} |grāfistes boro |GB-CAY |- | [[Attēls:Wales Carmarthenshire locator map.svg|60px]] || '''[[Karmārtenšīra]]''' || ''Carmarthenshire / Sir Gaerfyrddin'' || [[Karmārtena]] || {{nts|2395}} || {{nts|183800}} |grāfiste|| GB-CMN |- | [[Attēls:Wales Ceredigion locator map.svg|60px]] || '''[[Keredigjona]]''' || ''Ceredigion'' || [[Aberairona]] / [[Aberistuisa]]|| {{nts|1783}} || {{nts|75900}} |grāfiste|| GB-CGN |- |[[Attēls:Wales Conwy locator map.svg|60px]] |'''[[Konuja (grāfistes boro)|Konuja]]''' |''Conwy'' |[[Konuja]] |{{nts|1130}} |{{nts|115200}} |grāfistes boro |GB-CWY |- | [[Attēls:Wales Monmouthshire locator map.svg|60px]] || '''[[Monmutšīra]]''' || ''Monmouthshire / Sir Fynwy'' || [[Aska (pilsēta)|Aska]]|| {{nts|850}} || {{nts|91300}} |grāfiste|| GB-MON |- |[[Attēls:Wales Merthyr Tydfil locator map.svg|60px]] |'''[[Mērtirtidvila (grāfistes boro)|Mērtirtidvila]]''' |''Merthyr Tydfil / Merthyr Tudful'' |[[Mērtirtidvila]] |{{nts|111}} |{{nts|58800}} |grāfistes boro |GB-MTY |- |[[Attēls:Wales Neath Port Talbot locator map.svg|60px]] |'''[[Nīta Porttolbota]]''' |''Neath Port Talbot / Castell-nedd Port Talbot'' |[[Porttolbota]] |{{nts|442}} |{{nts|139800}} |grāfistes boro |GB-NTL |- |[[Attēls:Wales Newport locator map.svg |60px]] |'''[[Ņūporta (grāfistes boro)|Ņūporta]]''' |Newport / Casnewydd |[[Ņūporta]] |{{nts|190}} |{{nts|145700}} |grāfistes boro, lielpilsēta |GB-NWP |- | [[Attēls:Wales Pembrokeshire locator map.svg|60px]] || '''[[Pembrukšīra]]''' || ''Pembrokeshire / Sir Benfro'' || [[Heverfordvesta]] || {{nts|1590}} || {{nts|122400}} |grāfiste|| GB-PEM |- | [[Attēls:Wales Powys locator map.svg|60px]] || '''[[Povisa]]''' || ''Powys'' || [[Lendrindodvelsa]] || {{nts|5179}} || {{nts|133000}} |grāfiste|| GB-POW |- |[[Attēls:Wales Wrexham locator map.svg|60px]] |'''[[Reksema (grāfistes boro)|Reksema]]''' |''Wrexham / Wrecsam'' |[[Reksema]] |{{nts|499}} |{{nts|134800}} |grāfistes boro, lielpilsēta |GB-WRX |- |[[Attēls:Wales Rhondda Cynon Taf locator map.svg|60px]] |'''[[Ronda Kinona Tāva]]''' |''Rhondda Cynon Taf'' |[[Pontiprīda]] |{{nts|424}} |{{nts|234400}} |grāfistes boro |GB-RCT |- |[[Attēls:Wales Swansea locator map.svg |60px]] |'''[[Svonzi (grāfiste)|Svonzi]]''' |''Swansea / Abertawe'' |[[Svonzi]] |{{nts|380}} |{{nts|239000}} |grāfiste, lielpilsēta |GB-SWA |- |[[Attēls:Wales Torfaen locator map.svg|60px]] |'''[[Torvaina]]''' |''Torfaen'' |[[Pontipūla]] |{{nts|126}} |{{nts|91100}} |grāfistes boro |GB-TOF |} === Ziemeļīrija === ==== Distrikti ==== {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Distrikts !! Nosaukums<br />angļu valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju<br />skaits !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Ards and North Down district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Ārdsa un Ziemeļdauna]]''' || ''Ards and North Down'' || [[Bangora (Ziemeļīrija)|Bangora]] || {{nts|458}} || {{nts|165415}}|| GB-AND |- | [[Attēls:Armagh, Banbridge and Craigavon district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Ārmā, Benbridža un Kreigevona]]''' || ''Armagh, Banbridge and Craigavon'' || [[Kreigevona]] || {{nts|1332}} || {{nts|222511}} || GB-ABC |- | [[Attēls:Belfast district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Belfāsta]]''' || ''Belfast'' || [[Belfāsta]]|| {{nts|133}} || {{nts|352390}}||GB-BFS |- | [[Attēls:Derry and Strabane district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Deri un Strabāna]]''' || ''Derry and Strabane'' || [[Deri]], [[Strabāna]] || {{nts|1237}} || {{nts|152383}} || GB-DRS |- | [[Attēls:Antrim and Newtownabbey district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Entrima un Ņūtaunebi]]''' || ''Antrim and Newtownabbey'' || [[Entrima]]. [[Ņūtaunebi]]|| {{nts|571}}|| {{nts|148100}}|| GB-ANN |- | [[Attēls:Fermanagh and Omagh district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Fermena un Oma]]''' || ''Fermanagh and Omagh'' || [[Oma (pilsēta)|Oma]], [[Eniskilena]] || {{nts|2836}} || {{nts|117687}} || GB-FMO |- | [[Attēls:Causeway Coast and Glens district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Kosvejkosta un Glensa]]''' || ''Causeway Coast and Glens'' || [[Kolreina]] || {{nts|1980}} || {{nts|141954}} || GB-CCG |- | [[Attēls:Lisburn and Castlereagh district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Lisbērna un Kāslreja]]''' || ''Lisburn and Castlereagh'' || [[Lisbērna]] || {{nts|504}} || {{nts|151669}} || GB-LBC |- | [[Attēls:Newry, Mourne and Down district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Ņūri, Morna un Dauna]]''' || ''Newry, Mourne and Down'' || [[Daunpatrika]] || {{nts|1628}} || {{nts|183115}}|| GB-NMD |- | [[Attēls:Mid and East Antrim district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Vidus un Austrumu Entrima]]''' || ''Mid and East Antrim'' || [[Belimīna]] || {{nts|1045}} || {{nts|139913}} || GB-MEA |- | [[Attēls:Mid Ulster district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Vidusolstera]]''' || ''Mid-Ulster'' || [[Dangenona]] || {{nts|1823}} || {{nts|152718}} || GB-MUL |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas valstu administratīvie iedalījumi}} [[Kategorija:Apvienotās Karalistes administratīvais iedalījums| ]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] f1nmah4cllqflqw5sgp7a3qhluirpfg 0 233057 4519411 4409234 2026-09-08T21:36:10Z MC2013 40125 4519411 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Hajao Mijadzaki | vārds_orig = 宮崎 駿 | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = Hajao Mijadzaki 2009. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1941|1|5}} | dz. vieta = {{vieta|Japāna|Bunkjo}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = kinorežisors, animators, scenārists, mangas mākslinieks | darbības gadi = 1963—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = [[87. Kinoakadēmijas balva|2014]]: [[Kinoakadēmijas goda balva]] | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Hajao Mijadzaki''' ({{val|ja|宮崎 駿}}, ''Miyazaki Hayao''; dzimis {{dat|1941|1|5}}) ir japāņu [[kinorežisors]], [[animators]], [[scenārists]] un [[manga]]s mākslinieks. Pārsvarā darbojies [[anime]] filmu veidošanā. Karjeru sācis 1961. gadā ''[[Toei Animation]]'' studijā. Vairāk nekā 50 gadu ilgās karjeras laikā guvis starptautisku atzinību kā anime filmu veidotājs un kā viens no filmu un animācijas studijas ''[[Studio Ghibli]]'' dibinātājiem. Filmu panākumu dēļ Mijadzaki salīdzināts ar amerikāņu animatoru [[Volts Disnejs|Voltu Disneju]], britu animatoru [[Niks Parks|Niku Parku]] un amerikāņu režisoru [[Roberts Zemekis|Robertu Zemeki]].<ref name="timeasia">{{ziņu atsauce|url= http://www.time.com/time/asia/2006/heroes/at_miyazaki.html|archiveurl= https://web.archive.org/web/20061122014634/http://www.time.com/time/asia/2006/heroes/at_miyazaki.html|archivedate= 2006-11-22|title= Hayao Miyazaki: In an era of high-tech wizardry, the anime auteur makes magic the old way|first= Tim|last= Morrison|date= 2006-11-13|accessdate= 2007-02-19|publisher= [[Time Asia]]}}</ref> Viņa filmas guva panākumus [[Japāna|Japānā]], tomēr rietumos tās popularitāti ieguva vien tad, kad ''[[Miramax|Miramax Films]]'' sāka translēt filmu "[[Princese Mononoke]]" (1997). Divas Mijadzaki veidotās anime filmas "[[Gariem līdzi]]" (2001) un "[[Zēns un gārnis]]" (2023) ieguva [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] nominācijā "[[Labākā animācijas filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā animācijas filma]]". Vēl divas viņa filmas nominētas šajā kategorijā — "[[Ceļojošā pils]]" (2004) un ''[[The Wind Rises]]'' (2013). 2014. gadā Mijadzaki apbalvots ar [[Kinoakadēmijas goda balva|Kinoakadēmijas goda balvu]]. == Filmogrāfija == {|class="wikitable sortable" style="text-align:center" |- ! Gads!! Nosaukums !! Režisors !! Producents !! Scenārists |- | 1979 | style="text-align:left"| ''[[The Castle of Cagliostro]]'' (ルパン三世 カリオストロの城, ''Rupan Sansei: Kariosutoro no Shiro'') | {{jā}} | | {{jā}} |- | 1984 | style="text-align:left"| "[[Navsika no Vēju ielejas]]" (風の谷のナウシカ, ''Kaze no Tani no Naushika'') | {{jā}} | | {{jā}} |- | 1986 | style="text-align:left"| "[[Laputa: Debesu pils]]" (天空の城ラピュタ, ''Tenkū no Shiro Rapyuta'') | {{jā}} | | {{jā}} |- | 1988 | style="text-align:left"| "[[Mans kaimiņš Totoro]]" (となりのトトロ, ''Tonari no Totoro'') | {{jā}} | | {{jā}} |- | 1989 | style="text-align:left"| "[[Kikī piegādes dienests]]" (魔女の宅急便, ''Majo no Takkyūbin'') | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} |- | 1991 | style="text-align:left"| ''[[Only Yesterday]]'' (おもひでぽろぽろ, ''Omoide Poro Poro'') | | {{jā}} |- | 1992 | style="text-align:left"| ''[[Porco Rosso]]'' ( 紅の豚, ''Kurenai no Buta'') | {{jā}} | | {{jā}} |- | 1994 | style="text-align:left"| ''[[Pom Poko]]'' (平成狸合戦ぽんぽこ, ''Heisei Tanuki Gassen Ponpoko'') | | {{jā}} | |- | 1995 | style="text-align:left"| ''[[Whisper of the Heart]]'' (耳をすませば, ''Mimi o Sumaseba'') | | {{jā}} | {{jā}} |- | 1997 | style="text-align:left"| "[[Princese Mononoke]]" (もののけ姫, ''Mononoke Hime'') | {{jā}} | | {{jā}} |- | 2001 | style="text-align:left"| "[[Gariem līdzi]]" (千と千尋の神隠し, ''Sen to Chihiro no Kamikakushi'') | {{jā}} | | {{jā}} |- | 2004 | style="text-align:left"| "[[Ceļojošā pils]]" (ハウルの動く城, ''Hauru no Ugoku Shiro'') | {{jā}} | | {{jā}} |- | 2008 | style="text-align:left"| "[[Ponjo]]" (崖の上のポニョ, ''Gake no Ue no Ponyo'') | {{jā}} | | {{jā}} |- | 2010 | style="text-align:left"| "[[Arieti no liliputu zemes]]" (借りぐらしのアリエッティ, ''Kari-gurashi no Arietti'') | | {{jā}} | {{jā}} |- | 2011 | style="text-align:left"| ''[[From Up on Poppy Hill]]'' (コクリコ坂から, ''Kokuriko-zaka Kara'') | | {{jā}} | {{jā}} |- | 2013 | style="text-align:left"| ''[[The Wind Rises]]'' (風立ちぬ, ''Kaze Tachinu'') | {{jā}} | | {{jā}} |- |2023 | style="text-align:left"| "[[Zēns un gārnis]]" (君たちはどう生きるか, ''Kimitachi wa Dō Ikiru ka'') |{{jā}} | |{{jā}} |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{ann|people|51}} {{Režisors-aizmetnis}} {{anime-aizmetnis}} {{Hajao Mijadzaki}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mijadzaki, Hajao}} [[Kategorija:1941. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Japānas cilvēki]] [[Kategorija:Japāņu animatori]] [[Kategorija:Japānas kinorežisori]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas goda balvas ieguvēji]] 1l9fi6i3jgsssk45eik9v8v18f5zr34 4519489 4519411 2026-09-09T05:26:39Z OskarsC 38216 /* Filmogrāfija */ forumcinemas tulkojumi 4519489 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Hajao Mijadzaki | vārds_orig = 宮崎 駿 | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = Hajao Mijadzaki 2009. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1941|1|5}} | dz. vieta = {{vieta|Japāna|Bunkjo}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = kinorežisors, animators, scenārists, mangas mākslinieks | darbības gadi = 1963—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = [[87. Kinoakadēmijas balva|2014]]: [[Kinoakadēmijas goda balva]] | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Hajao Mijadzaki''' ({{val|ja|宮崎 駿}}, ''Miyazaki Hayao''; dzimis {{dat|1941|1|5}}) ir japāņu [[kinorežisors]], [[animators]], [[scenārists]] un [[manga]]s mākslinieks. Pārsvarā darbojies [[anime]] filmu veidošanā. Karjeru sācis 1961. gadā ''[[Toei Animation]]'' studijā. Vairāk nekā 50 gadu ilgās karjeras laikā guvis starptautisku atzinību kā anime filmu veidotājs un kā viens no filmu un animācijas studijas ''[[Studio Ghibli]]'' dibinātājiem. Filmu panākumu dēļ Mijadzaki salīdzināts ar amerikāņu animatoru [[Volts Disnejs|Voltu Disneju]], britu animatoru [[Niks Parks|Niku Parku]] un amerikāņu režisoru [[Roberts Zemekis|Robertu Zemeki]].<ref name="timeasia">{{ziņu atsauce|url= http://www.time.com/time/asia/2006/heroes/at_miyazaki.html|archiveurl= https://web.archive.org/web/20061122014634/http://www.time.com/time/asia/2006/heroes/at_miyazaki.html|archivedate= 2006-11-22|title= Hayao Miyazaki: In an era of high-tech wizardry, the anime auteur makes magic the old way|first= Tim|last= Morrison|date= 2006-11-13|accessdate= 2007-02-19|publisher= [[Time Asia]]}}</ref> Viņa filmas guva panākumus [[Japāna|Japānā]], tomēr rietumos tās popularitāti ieguva vien tad, kad ''[[Miramax|Miramax Films]]'' sāka translēt filmu "[[Princese Mononoke]]" (1997). Divas Mijadzaki veidotās anime filmas "[[Gariem līdzi]]" (2001) un "[[Zēns un gārnis]]" (2023) ieguva [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] nominācijā "[[Labākā animācijas filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā animācijas filma]]". Vēl divas viņa filmas nominētas šajā kategorijā — "[[Ceļojošā pils]]" (2004) un ''[[The Wind Rises]]'' (2013). 2014. gadā Mijadzaki apbalvots ar [[Kinoakadēmijas goda balva|Kinoakadēmijas goda balvu]]. == Filmogrāfija == {|class="wikitable sortable" style="text-align:center" |- ! Gads!! Nosaukums !! Režisors !! Producents !! Scenārists |- | 1979 | style="text-align:left"| ''[[The Castle of Cagliostro]]'' (ルパン三世 カリオストロの城, ''Rupan Sansei: Kariosutoro no Shiro'') | {{jā}} | | {{jā}} |- | 1984 | style="text-align:left"| "[[Navsika no Vēju ielejas]]" (風の谷のナウシカ, ''Kaze no Tani no Naushika'') | {{jā}} | | {{jā}} |- | 1986 | style="text-align:left"| "[[Laputa: Debesu pils]]" (天空の城ラピュタ, ''Tenkū no Shiro Rapyuta'') | {{jā}} | | {{jā}} |- | 1988 | style="text-align:left"| "[[Mans kaimiņš Totoro]]" (となりのトトロ, ''Tonari no Totoro'') | {{jā}} | | {{jā}} |- | 1989 | style="text-align:left"| "[[Kikī piegādes dienests]]" (魔女の宅急便, ''Majo no Takkyūbin'') | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} |- | 1991 | style="text-align:left"| ''[[Only Yesterday]]'' (おもひでぽろぽろ, ''Omoide Poro Poro'') | | {{jā}} |- | 1992 | style="text-align:left"| "[[Porko Rosso]]" ( 紅の豚, ''Kurenai no Buta'') | {{jā}} | | {{jā}} |- | 1994 | style="text-align:left"| ''[[Pom Poko]]'' (平成狸合戦ぽんぽこ, ''Heisei Tanuki Gassen Ponpoko'') | | {{jā}} | |- | 1995 | style="text-align:left"| ''[[Whisper of the Heart]]'' (耳をすませば, ''Mimi o Sumaseba'') | | {{jā}} | {{jā}} |- | 1997 | style="text-align:left"| "[[Princese Mononoke]]" (もののけ姫, ''Mononoke Hime'') | {{jā}} | | {{jā}} |- | 2001 | style="text-align:left"| "[[Gariem līdzi]]" (千と千尋の神隠し, ''Sen to Chihiro no Kamikakushi'') | {{jā}} | | {{jā}} |- | 2004 | style="text-align:left"| "[[Ceļojošā pils]]" (ハウルの動く城, ''Hauru no Ugoku Shiro'') | {{jā}} | | {{jā}} |- | 2008 | style="text-align:left"| "[[Ponjo]]" (崖の上のポニョ, ''Gake no Ue no Ponyo'') | {{jā}} | | {{jā}} |- | 2010 | style="text-align:left"| "[[Arieti no liliputu zemes]]" (借りぐらしのアリエッティ, ''Kari-gurashi no Arietti'') | | {{jā}} | {{jā}} |- | 2011 | style="text-align:left"| ''[[From Up on Poppy Hill]]'' (コクリコ坂から, ''Kokuriko-zaka Kara'') | | {{jā}} | {{jā}} |- | 2013 | style="text-align:left"| ''[[Vējš pieņemas spēkā]]'' (風立ちぬ, ''Kaze Tachinu'') | {{jā}} | | {{jā}} |- |2023 | style="text-align:left"| "[[Zēns un gārnis]]" (君たちはどう生きるか, ''Kimitachi wa Dō Ikiru ka'') |{{jā}} | |{{jā}} |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{ann|people|51}} {{Režisors-aizmetnis}} {{anime-aizmetnis}} {{Hajao Mijadzaki}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mijadzaki, Hajao}} [[Kategorija:1941. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Japānas cilvēki]] [[Kategorija:Japāņu animatori]] [[Kategorija:Japānas kinorežisori]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas goda balvas ieguvēji]] odjehypd78pcoothibg3d7zvywnif7y 4519495 4519489 2026-09-09T05:44:42Z OskarsC 38216 /* Filmogrāfija */ 4519495 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Hajao Mijadzaki | vārds_orig = 宮崎 駿 | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = Hajao Mijadzaki 2009. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1941|1|5}} | dz. vieta = {{vieta|Japāna|Bunkjo}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = kinorežisors, animators, scenārists, mangas mākslinieks | darbības gadi = 1963—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = [[87. Kinoakadēmijas balva|2014]]: [[Kinoakadēmijas goda balva]] | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Hajao Mijadzaki''' ({{val|ja|宮崎 駿}}, ''Miyazaki Hayao''; dzimis {{dat|1941|1|5}}) ir japāņu [[kinorežisors]], [[animators]], [[scenārists]] un [[manga]]s mākslinieks. Pārsvarā darbojies [[anime]] filmu veidošanā. Karjeru sācis 1961. gadā ''[[Toei Animation]]'' studijā. Vairāk nekā 50 gadu ilgās karjeras laikā guvis starptautisku atzinību kā anime filmu veidotājs un kā viens no filmu un animācijas studijas ''[[Studio Ghibli]]'' dibinātājiem. Filmu panākumu dēļ Mijadzaki salīdzināts ar amerikāņu animatoru [[Volts Disnejs|Voltu Disneju]], britu animatoru [[Niks Parks|Niku Parku]] un amerikāņu režisoru [[Roberts Zemekis|Robertu Zemeki]].<ref name="timeasia">{{ziņu atsauce|url= http://www.time.com/time/asia/2006/heroes/at_miyazaki.html|archiveurl= https://web.archive.org/web/20061122014634/http://www.time.com/time/asia/2006/heroes/at_miyazaki.html|archivedate= 2006-11-22|title= Hayao Miyazaki: In an era of high-tech wizardry, the anime auteur makes magic the old way|first= Tim|last= Morrison|date= 2006-11-13|accessdate= 2007-02-19|publisher= [[Time Asia]]}}</ref> Viņa filmas guva panākumus [[Japāna|Japānā]], tomēr rietumos tās popularitāti ieguva vien tad, kad ''[[Miramax|Miramax Films]]'' sāka translēt filmu "[[Princese Mononoke]]" (1997). Divas Mijadzaki veidotās anime filmas "[[Gariem līdzi]]" (2001) un "[[Zēns un gārnis]]" (2023) ieguva [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] nominācijā "[[Labākā animācijas filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā animācijas filma]]". Vēl divas viņa filmas nominētas šajā kategorijā — "[[Ceļojošā pils]]" (2004) un ''[[The Wind Rises]]'' (2013). 2014. gadā Mijadzaki apbalvots ar [[Kinoakadēmijas goda balva|Kinoakadēmijas goda balvu]]. == Filmogrāfija == {|class="wikitable sortable" style="text-align:center" |- ! Gads!! Nosaukums !! Režisors !! Producents !! Scenārists |- | 1979 | style="text-align:left"| ''[[The Castle of Cagliostro]]'' (ルパン三世 カリオストロの城, ''Rupan Sansei: Kariosutoro no Shiro'') | {{jā}} | | {{jā}} |- | 1984 | style="text-align:left"| "[[Navsika no Vēju ielejas]]" (風の谷のナウシカ, ''Kaze no Tani no Naushika'') | {{jā}} | | {{jā}} |- | 1986 | style="text-align:left"| "[[Laputa: Debesu pils]]" (天空の城ラピュタ, ''Tenkū no Shiro Rapyuta'') | {{jā}} | | {{jā}} |- | 1988 | style="text-align:left"| "[[Mans kaimiņš Totoro]]" (となりのトトロ, ''Tonari no Totoro'') | {{jā}} | | {{jā}} |- | 1989 | style="text-align:left"| "[[Kikī piegādes dienests]]" (魔女の宅急便, ''Majo no Takkyūbin'') | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} |- | 1991 | style="text-align:left"| ''[[Only Yesterday]]'' (おもひでぽろぽろ, ''Omoide Poro Poro'') | | {{jā}} |- | 1992 | style="text-align:left"| "[[Porko Rosso]]" ( 紅の豚, ''Kurenai no Buta'') | {{jā}} | | {{jā}} |- | 1994 | style="text-align:left"| ''[[Pom Poko]]'' (平成狸合戦ぽんぽこ, ''Heisei Tanuki Gassen Ponpoko'') | | {{jā}} | |- | 1995 | style="text-align:left"| ''[[Whisper of the Heart]]'' (耳をすませば, ''Mimi o Sumaseba'') | | {{jā}} | {{jā}} |- | 1997 | style="text-align:left"| "[[Princese Mononoke]]" (もののけ姫, ''Mononoke Hime'') | {{jā}} | | {{jā}} |- | 2001 | style="text-align:left"| "[[Gariem līdzi]]" (千と千尋の神隠し, ''Sen to Chihiro no Kamikakushi'') | {{jā}} | | {{jā}} |- | 2004 | style="text-align:left"| "[[Ceļojošā pils]]" (ハウルの動く城, ''Hauru no Ugoku Shiro'') | {{jā}} | | {{jā}} |- | 2008 | style="text-align:left"| "[[Ponjo]]" (崖の上のポニョ, ''Gake no Ue no Ponyo'') | {{jā}} | | {{jā}} |- | 2010 | style="text-align:left"| "[[Arieti no liliputu zemes]]" (借りぐらしのアリエッティ, ''Kari-gurashi no Arietti'') | | {{jā}} | {{jā}} |- | 2011 | style="text-align:left"| ''[[From Up on Poppy Hill]]'' (コクリコ坂から, ''Kokuriko-zaka Kara'') | | {{jā}} | {{jā}} |- | 2013 | style="text-align:left"| "[[Vējš pieņemas spēkā]]" (風立ちぬ, ''Kaze Tachinu'') | {{jā}} | | {{jā}} |- |2023 | style="text-align:left"| "[[Zēns un gārnis]]" (君たちはどう生きるか, ''Kimitachi wa Dō Ikiru ka'') |{{jā}} | |{{jā}} |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{ann|people|51}} {{Režisors-aizmetnis}} {{anime-aizmetnis}} {{Hajao Mijadzaki}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mijadzaki, Hajao}} [[Kategorija:1941. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Japānas cilvēki]] [[Kategorija:Japāņu animatori]] [[Kategorija:Japānas kinorežisori]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas goda balvas ieguvēji]] mkunizhcm6onft2aw5hc3ajzodmjktc 0 239581 4519443 3342878 2026-09-09T04:02:22Z Meistars Joda 781 4519443 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Iļja Čašņiks | image = Chashnik 1924.jpg | imagesize = 150px | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1902|6|13}} | location = [[Ludza]], [[Vitebskas guberņa]], [[Krievijas Impērija]]<br />({{LAT}}) | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1929|3|4|1902|6|13}} | deathplace = [[Ļeņingrada]], [[PSRS]]<br />([[Sanktpēterburga]], {{RUS}}) | nationality = [[ebrejs]] | field = [[gleznošana]] | training = [[Kazimirs Maļevičs]] | movement = [[supremātisms]] | famous works = | influenced by = | influenced = | patrons = | awards = }} '''Iļja Čašņiks''' ({{val-ru|Илья Григорьевич Чашник}}; dzimis {{dat|1902|06|13}}, miris {{dat|1929|03|04}}) bija [[Ludza|Ludzā]] dzimis [[ebrejs|ebreju]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] mākslinieks - [[supremātisms|supremātisma]] pārstāvis. [[Kazimirs Maļevičs|Kazimira Maļeviča]] skolnieks un viens no [[UNOVIS]] skolas dibinātājiem. Dzimis Ludzā, ebreju ģimenē. Drīz pēc Iļjas dzimšanas ģimene pārcēlās uz guberņas centru [[Vitebska|Vitebsku]]. 1917. gadā sāka apmeklēt mākslas skolu Vitebskā. Mācījies pie tādiem māksliniekiem kā [[Kazimirs Maļevičs]], [[Marks Šagāls]], [[Els Ļisickis]]. 1922. gadā pārcēlās uz Petrogradu, kur 1929. gadā miris. [[Attēls:Chashnik Suprematism.jpg|thumbnail|left|Supremātisms (1923)]] == Ārējās saites == {{commonscat-inline|Ilya Chashnik|Iļja Čašņiks}} {{gleznotājs-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Čašņiks, Iļja}} [[Kategorija:1902. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1929. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ludzā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ebreji]] [[Kategorija:Krievijas gleznotāji]] [[Kategorija:Baltkrievijas gleznotāji]] [[Kategorija:Supremātisms]] [[Kategorija:Ebreju mākslinieki]] n8zpejlfwvp27lh08kkd5sxe8jca7w4 0 241118 4519302 4518814 2026-09-08T16:40:09Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-48494-79|~2026-48494-79]], atjaunoju versiju, ko saglabāja ScAvenger 3884191 wikitext text/x-wiki [[File:Chewing gum stick.jpg|thumb|Košļājamā gumija]] '''Košļājamā gumija''' ir mīksta viela, ko ir paredzēts košļāt, bet nevis norīt. Cilvēki ir izmantojuši košļājamo gumiju vairāk nekā 5000 gadus, tomēr modernā izskatā un veidā tā parādījās 19. gadsimtā. Kopš 1960. gadiem tās tiek ražotas no sintētiskā kaučuka, ko ir arī lētāk ražot. Sākotnēji cilvēki košļāja gumiju no [[mastikas koks|mastikas koka]] sveķiem, tropu koka [[sapodilla]]s sulu, balzama baltegļu sveķus. Pastāv uzskats sabiedrībā, ka norīta košļājamā gumija cilvēka ķermenī paliks septiņus gadus, jo tā nav tikusi sagremota. Medicīniski pētījumi rāda, ka norīta košļājamā gumija vairākumā gadījumu tiek izvadīta kopā ar pārējo pārtiku. 1992. gadā [[Singapūra]]s valdība aizliedza lietot košļājamo gumiju, jo tā kļuva bīstama, kad tā nokļuva [[metro]] durvīs. 2002. gadā valdība atļāva lietot košļājamo gumiju bez cukura, ja vien to ir izrakstījis [[ārsts]].<ref name="Emsley, J. 2004 pp. 189–197">Emsley, J. (2004). Vanity, vitality, and virility. (pp. 189-197). New York: Oxford University Press Inc.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://wol.jw.org/lv/wol/d/r49/lp-lt/102002132 Košļājamā gumija — produkts ar senu vēsturi] {{Pārtika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pārtika]] 50fmy12zkoc8wlxjvkynhd7d6itv2mj 0 242081 4519258 4519038 2026-09-08T14:02:20Z Cirkulis11 92566 /* */ 4519258 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā uzskaitītas filmas, ko '''[[Latvija]]''' virzījusi '''[[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i''' nominācijā '''"[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]"'''. Pirmoreiz filmu no Latvijas virzīja uz [[65. Kinoakadēmijas balva|65. Kinoakadēmijas balvu pasniegšanu]], tā bija [[Jānis Streičs|Jāņa Streiča]] filma "[[Cilvēka bērns (filma)|Cilvēka bērns]]". Animācijas filma "[[Straume (filma)|Straume]]" ir vienīgā kategorijai izvirzītā Latvijas filma, kas tikusi nominēta Kinoakadēmijas balvai.<ref name=":0" /> "Straume" tika nominēta arī kategorijā "[[Labākā animācijas filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā animācijas filma]]", kurā tā uzvarēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/03.03.2025-straume-sanem-oskaru-ka-labaka-pilnmetrazas-animacijas-filma.a589919/|title=«Straume» saņem «Oskaru» kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma|website=www.lsm.lv|access-date=2025-03-03|language=lv}}</ref> [[Viesturs Kairišs]] ir vienīgais režisors, kura filmas ir vairāk nekā divas reizes izvirzītas šai nominācijai ("[[Melānijas hronika]]", "[[Janvāris (filma)|Janvāris]]" un “[[Uļa (filma)|Uļa]]”) == Uzskatījums == {|class="wikitable sortable" width="80%" style="background-color:#ffffff;" |- ! Gads<br />{{small|(ceremonija)}} !! Nosaukums !! Režisors !! Rezultāts |- | align="center" | 1992<br />{{small|[[65. Kinoakadēmijas balva|(65.)]]}} || "[[Cilvēka bērns (filma)|Cilvēka bērns]]" || [[Jānis Streičs]] || {{nominēts|Netika nominēta}} |- | align="center" | 2008<br />{{small|[[81. Kinoakadēmijas balva|(81.)]]}} || "[[Rīgas sargi]]" || [[Aigars Grauba]] || {{nominēts|Netika nominēta}} |- | align="center" | 2010<br />{{small|[[83. Kinoakadēmijas balva|(83.)]]}} || "[[Amaya]]" || [[Māris Martinsons]] || {{nominēts|Netika nominēta}}<ref name="Oscar Shortlist">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oscars.org/press/pressreleases/2011/20110119.html |title=9 Foreign Language Films Continue to Oscar Race |accessdate=2011-01-19|work=oscars.org}}</ref> |- | align="center" | 2012<br />{{small|[[85. Kinoakadēmijas balva|(85.)]]}} || "[[Golfa straume zem ledus kalna]]"<ref name="85th">{{Ziņu atsauce |url=http://www.latvijasradio.lv/zinas/raksts.php?id=49885&gr=0 |title=Spēlfilmu "Golfa straume zem ledus kalna" izvirza "Oskara" nominācijai |accessdate=27 September 2012 |date=26 September 2012 |work=[[Latvijas Radio]] |publisher=Latvijas Radio |last=Ambote |first=Sintija |archive-date={{dat|2020|05|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200529221436/https://latvijasradio.lsm.lv/lv/404/ }}</ref> ||[[Jevgēņijs Paškēvičs]]|| {{nominēts|Netika nominēta}} |- | align="center" | 2013<br />{{small|[[86. Kinoakadēmijas balva|(86.)]]}} || "[[Mammu, es tevi mīlu]]"<ref name="86th">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.hollywoodreporter.com/news/oscars-latvia-nominates-mother-i-627241 |title= Oscars: Latvia Nominates 'Mother I Love You' in Foreign Language Category |accessdate=2013-09-11|work=Hollywood Reporter}}</ref> || [[Jānis Nords]] || {{nominēts|Netika nominēta}} |- | align="center" | 2014<br />{{small|[[87. Kinoakadēmijas balva|(87.)]]}} || "[[Akmeņi manās kabatās]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.delfi.lv/kultura/news/screen/no-latvijas-oskara-nominacijai-izvirzita-animacijas-filma-akmeni-manas-kabatas.d?id=44972040 |title= No Latvijas 'Oskara' nominācijai izvirzīta animācijas filma 'Akmeņi manās kabatās' |accessdate=2014-09-15|work=delfi.lv}}</ref> || [[Signe Baumane]] || {{nominēts|Netika nominēta}} |- | align="center" | 2015<br />{{small|[[88. Kinoakadēmijas balva|(88.)]]}} || "[[Modris (filma)|Modris]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.delfi.lv/kultura/news/screen/latvija-oskara-balvai-izvirza-kursiesa-spelfilmu-modris.d?id=46475773 |title= Latvija 'Oskara' balvai izvirza Kursieša spēlfilmu 'Modris' |accessdate=2015-09-17|work=delfi.lv}}</ref> || [[Juris Kursietis]] || {{nominēts|Netika nominēta}} |- | align="center" | 2016<br />{{small|[[89. Kinoakadēmijas balva|(89.)]]}} || "[[Ausma (filma)|Ausma]]"<ref>{{ziņu atsauce|title=Latvija uz «Oskara» nomināciju virzīs Pakalniņas filmu «Ausma»|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/kino/kultura/latvija-uz-oskara-nominaciju-virzis-pakalninas-filmu-ausma.a202221/|accessdate={{dat|2016|9|23||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2016|9|23||bez}}}}</ref> || [[Laila Pakalniņa]] || {{nominēts|Netika nominēta}} |- | align="center" | 2017<br />{{small|[[90. Kinoakadēmijas balva|(90.)]]}} || "[[Melānijas hronika]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nkc.gov.lv/aktualitates/latvija-izvirza-savu-filmu-oskara-balvai/|title=LATVIJA IZVIRZA SAVU FILMU OSKARA BALVAI|date={{dat|2017|9|4||bez}}|publisher=[[Nacionālais Kino centrs]]|accessdate={{dat|2017|9|4||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171211071922/http://nkc.gov.lv/aktualitates/latvija-izvirza-savu-filmu-oskara-balvai/|archivedate={{dat|2017|12|11||bez}}}}</ref> || [[Viesturs Kairišs]] || {{nominēts|Netika nominēta}} |- | align="center" | 2018<br />{{small|[[91. Kinoakadēmijas balva|(91.)]]}} || "[[Turpinājums (filma)|Turpinājums]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/latvija-oskara-balvai-virzis-selecka-filmu-turpinajums.a290885/|title=Latvija Oskara balvai virzīs Selecka filmu «Turpinājums»|date={{dat|2018|9|3||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2018|9|3||bez}}}}</ref> || [[Ivars Seleckis]] || {{nominēts|Netika nominēta}} |- | align="center" | 2019<br />{{small|[[92. Kinoakadēmijas balva|(92.)]]}} || "[[Tēvs Nakts]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/latvija-izvirza-savu-pieteikumu-asv-kinoakademijas-oskara-balvai-491081|title=Latvija izvirza savu pieteikumu ASV Kinoakadēmijas Oskara balvai|date={{dat|2019|9|16||bez}}|publisher=[[Dienas Bizness]]|accessdate={{dat|2019|9|17||bez}}}}</ref> ||[[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvis Sīmanis]] || {{nominēts|Netika nominēta}} |- | align="center" | 2020<br />{{small|[[93. Kinoakadēmijas balva|(93.)]]}} || "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/oskara-balvas-sacensibai-par-labako-arzemju-filmu-latvija-izvirza-dveselu-puteni.a382339/|title=«Oskara» balvas sacensībai par labāko ārzemju filmu Latvija izvirza «Dvēseļu puteni»|website=www.lsm.lv|access-date=2020-11-19|language=lv}}</ref>||[[Dzintars Dreibergs]] || {{nominēts|Netika nominēta}} |- | align="center" | 2021<br />{{small|[[94. Kinoakadēmijas balva|(94.)]]}} || "[[Bedre (filma)|Bedre]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/latvija-oskara-balvai-par-labako-arzemju-filmu-izvirza-lenti-bedre.a426475/|title=Latvija «Oskara» balvai par labāko ārzemju filmu izvirza lenti «Bedre»|website=www.lsm.lv|access-date=2021-10-20|language=lv}}</ref>||[[Dace Pūce]] || {{nominēts|Netika nominēta}} |- | align="center" | 2022<br />{{small|[[95. Kinoakadēmijas balva|(95.)]]}} || "[[Janvāris (filma)|Janvāris]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/latvija-oskara-balvas-konkurencei-sogad-virza-viestura-kairisa-filmu-janvaris.a472013/|title=Latvija «Oskara» balvas konkurencei šogad virza Viestura Kairiša filmu «Janvāris»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-09-02|language=lv}}</ref>||[[Viesturs Kairišs]] || {{nominēts|Netika nominēta}} |- | align="center" | 2023<br />{{small|[[96. Kinoakadēmijas balva|(96.)]]}} || "[[Mana brīvība]]"||[[Ilze Kunga-Melgaile]] || {{nominēts|Netika nominēta}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/52862727/screen/56213686/filma-mana-briviba-izstajusies-no-sacensibas-par-oskara-balvu|title=Filma 'Mana brīvība' izstājusies no sacensības par 'Oskara' balvu|website=www.delfi.lv|access-date=2024-01-18|language=lv}}</ref> |- | align="center" | 2024<br />{{small|[[97. Kinoakadēmijas balva|(97.)]]}} || "[[Straume (filma)|Straume]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/12.08.2024-latvijas-pieteikums-oskara-nominacijai-ginta-zilbaloza-animacija-straume.a564707/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Latvijas pieteikums «Oskara» nominācijai – Ginta Zilbaloža animācija «Straume»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-08-23|language=lv}}</ref>||[[Gints Zilbalodis]] || <center>Nominēta<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/23.01.2025-straumei-divas-oskara-nominacijas-animacijas-un-starptautisko-filmu-kategorijas.a584682/|title=«Straumei» divas «Oskara» nominācijas – animācijas un starptautisko filmu kategorijās|website=www.lsm.lv|access-date=2025-01-23|language=lv}}</ref></center> |- | align="center" | 2025<br />{{small|[[98. Kinoakadēmijas balva|(98.)]]}} || "[[Dieva suns]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvijas pieteikums „Oskara” nominācijai – brāļu Ābeļu „Dieva suns” |url=https://www.nkc.gov.lv/lv/jaunums/latvijas-pieteikums-oskara-nominacijai-bralu-abelu-dieva-suns |access-date=2025-08-30 |website=Nacionālais kino centrs |language=lv}}</ref>||[[Lauris Ābele]] un [[Raitis Ābele]] || {{nominēts|Netika nominēta}} |- | align="center" | 2026<br />{{small|[[99. Kinoakadēmijas balva|(99.)]]}} || "[[Uļa (filma)|Uļa]]"<ref>{{ziņu atsauce |title=Latvijas pieteikums «Oskara» balvas nominācijai – Viestura Kairiša spēlfilma «Uļa» |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/18.08.2026-latvijas-pieteikums-oskara-balvas-nominacijai-viestura-kairisa-spelfilma-ula.a659288/ |accessdate={{dat|2026|9|7||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref>||[[Viesturs Kairišs]] || {{pending}} |} == Atsauces == {{Atsauces}} {{kino-aizmetnis}} {{Latvijas kandidāti Amerikas Kinoakadēmijas balvai}} {{Oskara balva}} [[Kategorija:Latvijas filmas]] [[Kategorija:Amerikas Kinoakadēmijas balva]] ep27hi0rrcsn9uczgtvdpij29tishk5 4519280 4519258 2026-09-08T15:10:37Z Baisulis 11523 /* ievads */ : 4519280 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā uzskaitītas filmas, ko '''[[Latvija]]''' virzījusi '''[[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i''' nominācijā '''"[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]"'''. Pirmoreiz filmu no Latvijas virzīja uz [[65. Kinoakadēmijas balva|65. Kinoakadēmijas balvu pasniegšanu]], tā bija [[Jānis Streičs|Jāņa Streiča]] filma "[[Cilvēka bērns (filma)|Cilvēka bērns]]". Animācijas filma "[[Straume (filma)|Straume]]" ir vienīgā kategorijai izvirzītā Latvijas filma, kas tikusi nominēta Kinoakadēmijas balvai.<ref name=":0" /> "Straume" tika nominēta arī kategorijā "[[Labākā animācijas filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā animācijas filma]]", kurā tā uzvarēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/03.03.2025-straume-sanem-oskaru-ka-labaka-pilnmetrazas-animacijas-filma.a589919/|title=«Straume» saņem «Oskaru» kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma|website=www.lsm.lv|access-date=2025-03-03|language=lv}}</ref> [[Viesturs Kairišs]] ir vienīgais režisors, kura filmas ir vairāk nekā divas reizes izvirzītas šai nominācijai ("[[Melānijas hronika]]", "[[Janvāris (filma)|Janvāris]]" un "[[Uļa (filma)|Uļa]]"). == Uzskatījums == {|class="wikitable sortable" width="80%" style="background-color:#ffffff;" |- ! Gads<br />{{small|(ceremonija)}} !! Nosaukums !! Režisors !! Rezultāts |- | align="center" | 1992<br />{{small|[[65. Kinoakadēmijas balva|(65.)]]}} || "[[Cilvēka bērns (filma)|Cilvēka bērns]]" || [[Jānis Streičs]] || {{nominēts|Netika nominēta}} |- | align="center" | 2008<br />{{small|[[81. Kinoakadēmijas balva|(81.)]]}} || "[[Rīgas sargi]]" || [[Aigars Grauba]] || {{nominēts|Netika nominēta}} |- | align="center" | 2010<br />{{small|[[83. Kinoakadēmijas balva|(83.)]]}} || "[[Amaya]]" || [[Māris Martinsons]] || {{nominēts|Netika nominēta}}<ref name="Oscar Shortlist">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oscars.org/press/pressreleases/2011/20110119.html |title=9 Foreign Language Films Continue to Oscar Race |accessdate=2011-01-19|work=oscars.org}}</ref> |- | align="center" | 2012<br />{{small|[[85. Kinoakadēmijas balva|(85.)]]}} || "[[Golfa straume zem ledus kalna]]"<ref name="85th">{{Ziņu atsauce |url=http://www.latvijasradio.lv/zinas/raksts.php?id=49885&gr=0 |title=Spēlfilmu "Golfa straume zem ledus kalna" izvirza "Oskara" nominācijai |accessdate=27 September 2012 |date=26 September 2012 |work=[[Latvijas Radio]] |publisher=Latvijas Radio |last=Ambote |first=Sintija |archive-date={{dat|2020|05|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200529221436/https://latvijasradio.lsm.lv/lv/404/ }}</ref> ||[[Jevgēņijs Paškēvičs]]|| {{nominēts|Netika nominēta}} |- | align="center" | 2013<br />{{small|[[86. Kinoakadēmijas balva|(86.)]]}} || "[[Mammu, es tevi mīlu]]"<ref name="86th">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.hollywoodreporter.com/news/oscars-latvia-nominates-mother-i-627241 |title= Oscars: Latvia Nominates 'Mother I Love You' in Foreign Language Category |accessdate=2013-09-11|work=Hollywood Reporter}}</ref> || [[Jānis Nords]] || {{nominēts|Netika nominēta}} |- | align="center" | 2014<br />{{small|[[87. Kinoakadēmijas balva|(87.)]]}} || "[[Akmeņi manās kabatās]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.delfi.lv/kultura/news/screen/no-latvijas-oskara-nominacijai-izvirzita-animacijas-filma-akmeni-manas-kabatas.d?id=44972040 |title= No Latvijas 'Oskara' nominācijai izvirzīta animācijas filma 'Akmeņi manās kabatās' |accessdate=2014-09-15|work=delfi.lv}}</ref> || [[Signe Baumane]] || {{nominēts|Netika nominēta}} |- | align="center" | 2015<br />{{small|[[88. Kinoakadēmijas balva|(88.)]]}} || "[[Modris (filma)|Modris]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.delfi.lv/kultura/news/screen/latvija-oskara-balvai-izvirza-kursiesa-spelfilmu-modris.d?id=46475773 |title= Latvija 'Oskara' balvai izvirza Kursieša spēlfilmu 'Modris' |accessdate=2015-09-17|work=delfi.lv}}</ref> || [[Juris Kursietis]] || {{nominēts|Netika nominēta}} |- | align="center" | 2016<br />{{small|[[89. Kinoakadēmijas balva|(89.)]]}} || "[[Ausma (filma)|Ausma]]"<ref>{{ziņu atsauce|title=Latvija uz «Oskara» nomināciju virzīs Pakalniņas filmu «Ausma»|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/kino/kultura/latvija-uz-oskara-nominaciju-virzis-pakalninas-filmu-ausma.a202221/|accessdate={{dat|2016|9|23||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2016|9|23||bez}}}}</ref> || [[Laila Pakalniņa]] || {{nominēts|Netika nominēta}} |- | align="center" | 2017<br />{{small|[[90. Kinoakadēmijas balva|(90.)]]}} || "[[Melānijas hronika]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nkc.gov.lv/aktualitates/latvija-izvirza-savu-filmu-oskara-balvai/|title=LATVIJA IZVIRZA SAVU FILMU OSKARA BALVAI|date={{dat|2017|9|4||bez}}|publisher=[[Nacionālais Kino centrs]]|accessdate={{dat|2017|9|4||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171211071922/http://nkc.gov.lv/aktualitates/latvija-izvirza-savu-filmu-oskara-balvai/|archivedate={{dat|2017|12|11||bez}}}}</ref> || [[Viesturs Kairišs]] || {{nominēts|Netika nominēta}} |- | align="center" | 2018<br />{{small|[[91. Kinoakadēmijas balva|(91.)]]}} || "[[Turpinājums (filma)|Turpinājums]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/latvija-oskara-balvai-virzis-selecka-filmu-turpinajums.a290885/|title=Latvija Oskara balvai virzīs Selecka filmu «Turpinājums»|date={{dat|2018|9|3||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2018|9|3||bez}}}}</ref> || [[Ivars Seleckis]] || {{nominēts|Netika nominēta}} |- | align="center" | 2019<br />{{small|[[92. Kinoakadēmijas balva|(92.)]]}} || "[[Tēvs Nakts]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/latvija-izvirza-savu-pieteikumu-asv-kinoakademijas-oskara-balvai-491081|title=Latvija izvirza savu pieteikumu ASV Kinoakadēmijas Oskara balvai|date={{dat|2019|9|16||bez}}|publisher=[[Dienas Bizness]]|accessdate={{dat|2019|9|17||bez}}}}</ref> ||[[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvis Sīmanis]] || {{nominēts|Netika nominēta}} |- | align="center" | 2020<br />{{small|[[93. Kinoakadēmijas balva|(93.)]]}} || "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/oskara-balvas-sacensibai-par-labako-arzemju-filmu-latvija-izvirza-dveselu-puteni.a382339/|title=«Oskara» balvas sacensībai par labāko ārzemju filmu Latvija izvirza «Dvēseļu puteni»|website=www.lsm.lv|access-date=2020-11-19|language=lv}}</ref>||[[Dzintars Dreibergs]] || {{nominēts|Netika nominēta}} |- | align="center" | 2021<br />{{small|[[94. Kinoakadēmijas balva|(94.)]]}} || "[[Bedre (filma)|Bedre]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/latvija-oskara-balvai-par-labako-arzemju-filmu-izvirza-lenti-bedre.a426475/|title=Latvija «Oskara» balvai par labāko ārzemju filmu izvirza lenti «Bedre»|website=www.lsm.lv|access-date=2021-10-20|language=lv}}</ref>||[[Dace Pūce]] || {{nominēts|Netika nominēta}} |- | align="center" | 2022<br />{{small|[[95. Kinoakadēmijas balva|(95.)]]}} || "[[Janvāris (filma)|Janvāris]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/latvija-oskara-balvas-konkurencei-sogad-virza-viestura-kairisa-filmu-janvaris.a472013/|title=Latvija «Oskara» balvas konkurencei šogad virza Viestura Kairiša filmu «Janvāris»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-09-02|language=lv}}</ref>||[[Viesturs Kairišs]] || {{nominēts|Netika nominēta}} |- | align="center" | 2023<br />{{small|[[96. Kinoakadēmijas balva|(96.)]]}} || "[[Mana brīvība]]"||[[Ilze Kunga-Melgaile]] || {{nominēts|Netika nominēta}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/52862727/screen/56213686/filma-mana-briviba-izstajusies-no-sacensibas-par-oskara-balvu|title=Filma 'Mana brīvība' izstājusies no sacensības par 'Oskara' balvu|website=www.delfi.lv|access-date=2024-01-18|language=lv}}</ref> |- | align="center" | 2024<br />{{small|[[97. Kinoakadēmijas balva|(97.)]]}} || "[[Straume (filma)|Straume]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/12.08.2024-latvijas-pieteikums-oskara-nominacijai-ginta-zilbaloza-animacija-straume.a564707/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Latvijas pieteikums «Oskara» nominācijai – Ginta Zilbaloža animācija «Straume»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-08-23|language=lv}}</ref>||[[Gints Zilbalodis]] || <center>Nominēta<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/23.01.2025-straumei-divas-oskara-nominacijas-animacijas-un-starptautisko-filmu-kategorijas.a584682/|title=«Straumei» divas «Oskara» nominācijas – animācijas un starptautisko filmu kategorijās|website=www.lsm.lv|access-date=2025-01-23|language=lv}}</ref></center> |- | align="center" | 2025<br />{{small|[[98. Kinoakadēmijas balva|(98.)]]}} || "[[Dieva suns]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvijas pieteikums „Oskara” nominācijai – brāļu Ābeļu „Dieva suns” |url=https://www.nkc.gov.lv/lv/jaunums/latvijas-pieteikums-oskara-nominacijai-bralu-abelu-dieva-suns |access-date=2025-08-30 |website=Nacionālais kino centrs |language=lv}}</ref>||[[Lauris Ābele]] un [[Raitis Ābele]] || {{nominēts|Netika nominēta}} |- | align="center" | 2026<br />{{small|[[99. Kinoakadēmijas balva|(99.)]]}} || "[[Uļa (filma)|Uļa]]"<ref>{{ziņu atsauce |title=Latvijas pieteikums «Oskara» balvas nominācijai – Viestura Kairiša spēlfilma «Uļa» |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/18.08.2026-latvijas-pieteikums-oskara-balvas-nominacijai-viestura-kairisa-spelfilma-ula.a659288/ |accessdate={{dat|2026|9|7||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref>||[[Viesturs Kairišs]] || {{pending}} |} == Atsauces == {{Atsauces}} {{kino-aizmetnis}} {{Latvijas kandidāti Amerikas Kinoakadēmijas balvai}} {{Oskara balva}} [[Kategorija:Latvijas filmas]] [[Kategorija:Amerikas Kinoakadēmijas balva]] c9xt6m1bn0ogxfg5xb2ax608zsgr334 0 244189 4519283 4515609 2026-09-08T15:18:19Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4519283 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Jelgavas novads|Jelgavas novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97231093}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565841 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97231093 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q50405190 | label = ''[[:d:Q50405190|Vecsvirlaukas muižas klēts]]'' | name = Vecsvirlaukas muižas klēts | municipality = Bajāri | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.641648808238 | long = 23.788512229291 | p625 = {{Coord|56.641649|23.788512|display=inline}} | image = Vecsvirlaukas%20klets.jpg | vaid = 5214 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Baj%C4%81ri_(Jaunsvirlaukas_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405575 | label = ''[[:d:Q50405575|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.34422810923 | long = 23.547274125763 | p625 = {{Coord|56.344228|23.547274|display=inline}} | image = Blankenfeldes%20mui%C5%BEas%20kungu%20m%C4%81ja%2002.JPG | commonscat = Blankenfelde Manor House | vaid = 5264 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405581 | label = ''[[:d:Q50405581|Dārza rīku mājiņa]]'' | name = Dārza rīku mājiņa | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344656750478 | long = 23.54870132083 | p625 = {{Coord|56.344657|23.548701|display=inline}} | image = Gardener%20House%20ruins%20in%20Blankenfelde%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Gardener House ruins in Blankenfelde Manor | vaid = 5265 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405587 | label = ''[[:d:Q50405587|Kalpu māja ar caurbrauktuvi]]'' | name = Kalpu māja ar caurbrauktuvi | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344838586092 | long = 23.548179513701 | p625 = {{Coord|56.344839|23.54818|display=inline}} | image = Kalpu%20m%C4%81ja%20ar%20caurbrauktuvi%20Blenkenfeldes%20mui%C5%BE%C4%81%2002.JPG | commonscat = Servant house in Blankenfelde Manor | vaid = 5266 | year = 18. gs. b. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405595 | label = ''[[:d:Q50405595|Klēts (spīķeris)]]'' | name = Klēts (spīķeris) | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344440624517 | long = 23.545142558282 | p625 = {{Coord|56.344441|23.545143|display=inline}} | image = Barn%20in%20Blankenfelde%20Manor%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Barn in Blankenfelde Manor | vaid = 5267 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405603 | label = ''[[:d:Q50405603|Brūzis]]'' | name = Brūzis | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.343452315905 | long = 23.549549161392 | p625 = {{Coord|56.343452|23.549549|display=inline}} | image = Br%C5%ABzis%20%28Blankenfeldes%20mui%C5%BEa%29.JPG | commonscat = Blankenfelde Manor Brewery ruins | vaid = 5268 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405609 | label = ''[[:d:Q50405609|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.34435732712 | long = 23.548310823092 | p625 = {{Coord|56.344357|23.548311|display=inline}} | image = Stable%20in%20Blankenfelde%20Manor%202015-09-26%20%284%29.jpg | commonscat = Stable in Blankenfelde Manor | vaid = 5269 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405616 | label = ''[[:d:Q50405616|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.345261926929 | long = 23.549645278255 | p625 = {{Coord|56.345262|23.549645|display=inline}} | image = Blankenfelde%20Manor%20Park%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Blankenfelde Manor Park | vaid = 5270 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405624 | label = ''[[:d:Q50405624|(Vēja) krogs]]'' | name = (Vēja) krogs | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.341147223816 | long = 23.542938618759 | p625 = {{Coord|56.341147|23.542939|display=inline}} | vaid = 5271 | year = 1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q4956103 | label = ''[[:d:Q4956103|Bramberģes muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Bramberģes muižas dzīvojamā ēka | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579444444444 | long = 23.584444444444 | p625 = {{Coord|56.579444|23.584444|display=inline}} | image = Bramberge%20manor%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Bramberģe Manor | vaid = 5207 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405099 | label = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | name = Bramberģes muižas apbūve ar parku | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579507663427 | long = 23.584481601715 | p625 = {{Coord|56.579508|23.584482|display=inline}} | image = Bramber%C4%A3e%20Manor%202015-09-26.jpg | vaid = 5205 | year = 16. gs. b. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042401|Bramberģes muiža]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405107 | label = ''[[:d:Q50405107|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579900406362 | long = 23.585158000973 | p625 = {{Coord|56.5799|23.585158|display=inline}} | image = Bramber%C4%A3es%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%283%29.jpg | vaid = 5206 | year = 17. gs. s. 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405127 | label = ''[[:d:Q50405127|Vārti un aizsardzības sistēmas paliekas]]'' | name = Vārti un aizsardzības sistēmas paliekas | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579794279459 | long = 23.584379914365 | p625 = {{Coord|56.579794|23.58438|display=inline}} | image = V%C4%81rti%20un%20aizsardz%C4%ABbas%20sist%C4%93mas%20paliekas%20Bramber%C4%A3es%20mui%C5%BE%C4%81%2002.JPG | commonscat = Gate of Bramberģe Manor | vaid = 5208 | year = 16. gs. b. 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405433 | label = ''[[:d:Q50405433|Bērvircavas muižas kungu māja un parks]]'' | name = Bērvircavas muižas kungu māja un parks | municipality = Bērvircava | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = "Nameļi" | lat = 56.4025970596 | long = 23.748740206579 | p625 = {{Coord|56.402597|23.74874|display=inline}} | image = B%C4%93rvircavas%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%281%29.jpg | vaid = 5242 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623032|Bērvircavas muiža]]'' | munwiki = B%C4%93rvircava }} {{monument | qid = Q51879263 | label = ''[[:d:Q51879263|Mazsilgraužu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Mazsilgraužu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Mazsilgraužiem | lat = 56.704633662844 | long = 23.788775664055 | p625 = {{Coord|56.704634|23.788776|display=inline}} | vaid = 983 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879264 | label = [[Silgraužu skansts]] | name = Silgraužu skansts | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Mazsilgraužiem | lat = 56.702763653074 | long = 23.785471183112 | p625 = {{Coord|56.702764|23.785471|display=inline}} | vaid = 984 | wikipediauri = Silgrau%C5%BEu_skansts | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879265 | label = [[Bluķu skansts]] | name = Bluķu skansts | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Upmaļiem | lat = 56.703519394409 | long = 23.769459411377 | p625 = {{Coord|56.703519|23.769459|display=inline}} | vaid = 985 | wikipediauri = Blu%C4%B7u_skansts | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q113483778 | label = [[Piemineklis 6. Rīgas kājnieku pulka karavīriem|Latvijas atbrīvošanas karā kritušo karavīru piemiņas vieta pie bijušās Skuju skolas]] | name = Latvijas atbrīvošanas karā kritušo karavīru piemiņas vieta pie bijušās Skuju skolas | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = pie bijušās Skuju skolas | lat = 56.725611111111 | long = 23.852833330556 | p625 = {{Coord|56.725611|23.852833|display=inline}} | image = Dalbes%20apk%C4%81rtne%2C%20br%C4%ABv%C4%ABbas%20c%C4%AB%C5%86u%20piemineklis%202000-10-06%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Monument to the fallen soldiers of 6th Riga Infantry Regiment | vaid = 9268 | wikipediauri = Piemineklis_6._R%C4%ABgas_k%C4%81jnieku_pulka_karav%C4%ABriem | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879266 | label = [[Dalbes luterāņu baznīca]] | name = Dalbes luterāņu baznīca | municipality = Dalbe | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.741021871224 | long = 23.868344112291 | p625 = {{Coord|56.741022|23.868344|display=inline}} | image = Dalbes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2C.jpg | commonscat = Lutheran church in Dalbe | vaid = 5187 | wikipediauri = Dalbes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1869. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dalbe }} {{monument | qid = Q50404973 | label = ''[[:d:Q50404973|Pils galvenā korpusa drupas]]'' | name = Pils galvenā korpusa drupas | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423640307623 | long = 23.700818390699 | p625 = {{Coord|56.42364|23.700818|display=inline}} | image = %D0%A0%D0%B0%D0%B7%D0%B2%D0%B0%D0%BB%D0%B8%D0%BD%D1%8B.JPG | commonscat = Eleja Manor house ruins | vaid = 5193 | year = 1806. -1810. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404979 | label = ''[[:d:Q50404979|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423082033243 | long = 23.701189405888 | p625 = {{Coord|56.423082|23.701189|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%2005.JPG | vaid = 5194 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404987 | label = ''[[:d:Q50404987|Akas (4)]]'' | name = Akas (4) | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423947063506 | long = 23.70019468003 | p625 = {{Coord|56.423947|23.700195|display=inline}} | vaid = 5195 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404992 | label = ''[[:d:Q50404992|Apaļais paviljons (rotonda)]]'' | name = Apaļais paviljons (rotonda) | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.428053606453 | long = 23.702778449596 | p625 = {{Coord|56.428054|23.702778|display=inline}} | vaid = 5196 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404997 | label = ''[[:d:Q50404997|Brūzis]]'' | name = Brūzis | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.421653384316 | long = 23.704542353575 | p625 = {{Coord|56.421653|23.704542|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%20%28%C4%92ka%20aiz%20%C5%BEoga%29%202015-09-26.jpg | vaid = 5197 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405004 | label = ''[[:d:Q50405004|Dārzniecības ēkas (2)]]'' | name = Dārzniecības ēkas (2) | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423218546075 | long = 23.702511320434 | p625 = {{Coord|56.423219|23.702511|display=inline}} | vaid = 5198 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405010 | label = ''[[:d:Q50405010|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423261294307 | long = 23.69999521425 | p625 = {{Coord|56.423261|23.699995|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%2002.JPG | vaid = 5199 | year = 19. gs. s. 1958. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405017 | label = ''[[:d:Q50405017|Mūra žogs]]'' | name = Mūra žogs | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.422920807864 | long = 23.6981366441 | p625 = {{Coord|56.422921|23.698137|display=inline}} | image = Wall%20near%20Eleja%20manor%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5201 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405022 | label = ''[[:d:Q50405022|Tējas namiņš]]'' | name = Tējas namiņš | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.426280067385 | long = 23.702082271888 | p625 = {{Coord|56.42628|23.702082|display=inline}} | image = Elejas%20teejas%20nams.jpg | vaid = 5202 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405030 | label = ''[[:d:Q50405030|Vārti un ieejas tiltiņš ar dekoratīvām skulptūrām]]'' | name = Vārti un ieejas tiltiņš ar dekoratīvām skulptūrām | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.42739296767 | long = 23.702629030686 | p625 = {{Coord|56.427393|23.702629|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEas%20ieejas%20tilti%C5%86%C5%A1%202015-09-26.jpg | vaid = 5203 | year = 1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405050 | label = ''[[:d:Q50405050|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.424370975434 | long = 23.699873137461 | p625 = {{Coord|56.424371|23.699873|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEas%20parks%202015-09-26.jpg | commonscat = Eleja Manor park | vaid = 5204 | year = 19. gs. s. -1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404931 | label = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | name = Sesavas luterāņu baznīca | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavā | lat = 56.422005355702 | long = 23.729794657646 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | image = Sesavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Sesava | vaid = 5190 | wikipediauri = Sesavas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1633. 17. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404937 | label = ''[[:d:Q50404937|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | image = Sesavas%20ergjeles.jpg | vaid = 3423 | year = 1789.-1793. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404945 | label = ''[[:d:Q50404945|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | image = Sesavas%20ergjeles.jpg | vaid = 3424 | year = 1789.-1793. 1860. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404953 | label = ''[[:d:Q50404953|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | vaid = 3426 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404961 | label = ''[[:d:Q50404961|Sesavas mācītājmāja un dārzs]]'' | name = Sesavas mācītājmāja un dārzs | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavā | lat = 56.416423600172 | long = 23.73219961064 | p625 = {{Coord|56.416424|23.7322|display=inline}} | image = Sesavas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jm%C4%81ja%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Parish house in Sesava | vaid = 5191 | year = pēc 1768., 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q51879282 | label = ''[[:d:Q51879282|Emburgas vējdzirnavu senkapi]]'' | name = Emburgas vējdzirnavu senkapi | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Krīpēniem | lat = 56.546947927098 | long = 23.987526774108 | p625 = {{Coord|56.546948|23.987527|display=inline}} | vaid = 1012 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879283 | label = ''[[:d:Q51879283|Emburgas vējdzirnavas]]'' | name = Emburgas vējdzirnavas | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.548055257275 | long = 23.98714936192 | p625 = {{Coord|56.548055|23.987149|display=inline}} | image = Emburgas%20vejdzirnavas%20Sidraben%2012.jpg | commonscat = Emburga windmill | vaid = 5250 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879284 | label = ''[[:d:Q51879284|Dzīvojamā māja "Upenieki"]]'' | name = Dzīvojamā māja "Upenieki" | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Upeniekos | lat = 56.65450913908 | long = 23.939706519752 | p625 = {{Coord|56.654509|23.939707|display=inline}} | image = Upenieku%20maja.jpg | vaid = 5251 | year = 1827.? | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879286 | label = ''[[:d:Q51879286|Garozas dzelzceļa stacija]]'' | name = Garozas dzelzceļa stacija | municipality = Garoza | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.650107424196 | long = 23.949506214879 | p625 = {{Coord|56.650107|23.949506|display=inline}} | commonscat = Garoza station building | vaid = 5252 | year = 1906. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Garoza (stacija)|Garoza]] | munwiki = Garoza_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405135 | label = ''[[:d:Q50405135|Glūdas dzelzceļa stacijas ēkas (2)]]'' | name = Glūdas dzelzceļa stacijas ēkas (2) | municipality = Glūda | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.598611163109 | long = 23.488628770771 | p625 = {{Coord|56.598611|23.488629|display=inline}} | image = %C4%92ka%20Gl%C5%ABdas%20stacij%C4%81.JPG | vaid = 5209 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABda }} {{monument | qid = Q50405140 | label = ''[[:d:Q50405140|Dzīvojamā ēka "Pūri"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Pūri" | municipality = Glūda | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Pūros | lat = 56.614552864847 | long = 23.526285436492 | p625 = {{Coord|56.614553|23.526285|display=inline}} | image = P%C5%ABri%20House%20in%20Gl%C5%ABda%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Pūri House in Glūda | vaid = 5210 | year = ap 1920. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABda }} {{monument | qid = Q50405065 | label = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | name = Auces pusmuižas apbūve | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.642603851333 | long = 23.492022355893 | p625 = {{Coord|56.642604|23.492022|display=inline}} | vaid = 5211 | year = 1849. 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405071 | label = ''[[:d:Q50405071|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.642185028527 | long = 23.492364492721 | p625 = {{Coord|56.642185|23.492364|display=inline}} | vaid = 5212 | year = 1849. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405078 | label = ''[[:d:Q50405078|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.643221167205 | long = 23.490970037322 | p625 = {{Coord|56.643221|23.49097|display=inline}} | vaid = 5213 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405086 | label = ''[[:d:Q50405086|Ķīšu senkapi]]'' | name = Ķīšu senkapi | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Ķīšiem un Spārēm | lat = 56.61912727875 | long = 23.556170422747 | p625 = {{Coord|56.619127|23.55617|display=inline}} | vaid = 987 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405352 | label = ''[[:d:Q50405352|Jaunplatones senkapi]]'' | name = Jaunplatones senkapi | municipality = Jaunplatone | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ausekļiem un Ošiem | lat = 56.492403109919 | long = 23.67141014566 | p625 = {{Coord|56.492403|23.67141|display=inline}} | vaid = 997 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunplatone }} {{monument | qid = Q50405197 | label = ''[[:d:Q50405197|Jaunsvirlaukas muižas kungu māja]]'' | name = Jaunsvirlaukas muižas kungu māja | municipality = Jaunsvirlauka | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.503859899363 | long = 23.933317320815 | p625 = {{Coord|56.50386|23.933317|display=inline}} | image = Jaunsvirlaukas%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5219 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlauka }} {{monument | qid = Q50405147 | label = ''[[:d:Q50405147|Bērzukrogs]]'' | name = Bērzukrogs | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bērzukrogā | lat = 56.592461130808 | long = 23.806386862469 | p625 = {{Coord|56.592461|23.806387|display=inline}} | image = Berzkrogs%20jaunsvirlauka.jpg | vaid = 5215 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405152 | label = ''[[:d:Q50405152|Franksesavas muižas apbūve]]'' | name = Franksesavas muižas apbūve | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Franksesavas muižā | lat = 56.575947119036 | long = 23.860990077783 | p625 = {{Coord|56.575947|23.86099|display=inline}} | image = Franksesava.jpg | vaid = 5216 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405157 | label = ''[[:d:Q50405157|Kalte]]'' | name = Kalte | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Franksesavas muižā | lat = 56.576167853084 | long = 23.862096825633 | p625 = {{Coord|56.576168|23.862097|display=inline}} | image = Franksesava%20kalte.jpg | vaid = 5217 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405152|Franksesavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405162 | label = ''[[:d:Q50405162|Ciemaldes senkapi]]'' | name = Ciemaldes senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ciemaldes kapsētas | lat = 56.511989344778 | long = 24.006965582888 | p625 = {{Coord|56.511989|24.006966|display=inline}} | vaid = 988 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405166 | label = ''[[:d:Q50405166|Dainu senkapi]]'' | name = Dainu senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dainām | lat = 56.610611973559 | long = 23.894878542269 | p625 = {{Coord|56.610612|23.894879|display=inline}} | vaid = 989 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405171 | label = ''[[:d:Q50405171|Šauvu senkapi]]'' | name = Šauvu senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Šauvām | lat = 56.543096980829 | long = 23.928051169441 | p625 = {{Coord|56.543097|23.928051|display=inline}} | vaid = 990 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405176 | label = ''[[:d:Q50405176|Kakužēnu senkapi (Miķeļkalniņš, Mīklaskalniņš)]]'' | name = Kakužēnu senkapi (Miķeļkalniņš, Mīklaskalniņš) | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kakužēniem, uz D no Īslīces upes ietekas Lielupē | lat = 56.522281968367 | long = 23.987404672476 | p625 = {{Coord|56.522282|23.987405|display=inline}} | vaid = 991 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405181 | label = ''[[:d:Q50405181|Pūcēnu apmetne]]'' | name = Pūcēnu apmetne | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Pūcēm un Vimbām | lat = 56.62203689926 | long = 23.86106752094 | p625 = {{Coord|56.622037|23.861068|display=inline}} | vaid = 992 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405186 | label = ''[[:d:Q50405186|Gaideļu - Viduču senkapi]]'' | name = Gaideļu - Viduču senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Svitenes upes labajā krastā pie Šauvām | lat = 56.544360334691 | long = 23.925699862217 | p625 = {{Coord|56.54436|23.9257|display=inline}} | vaid = 993 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405238 | label = ''[[:d:Q50405238|Dzīvojamā ēka "Lielčurilas"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Lielčurilas" | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielčurilās | lat = 56.469107055607 | long = 23.673524080094 | p625 = {{Coord|56.469107|23.673524|display=inline}} | vaid = 5224 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405244 | label = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | name = Lielplatones muižas apbūve | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452323869793 | long = 23.658972664858 | p625 = {{Coord|56.452324|23.658973|display=inline}} | vaid = 5225 | year = 19. gs. s. - 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042402|Lielplatones muiža]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405251 | label = ''[[:d:Q50405251|Lielplatones muižas pils]]'' | name = Lielplatones muižas pils | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452199724952 | long = 23.659387358534 | p625 = {{Coord|56.4522|23.659387|display=inline}} | image = Lielplatones%20muizha.jpg | vaid = 5226 | year = 1845. -1860. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405257 | label = ''[[:d:Q50405257|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.450781716766 | long = 23.658336126337 | p625 = {{Coord|56.450782|23.658336|display=inline}} | vaid = 5227 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405263 | label = ''[[:d:Q50405263|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.451718797113 | long = 23.658979635987 | p625 = {{Coord|56.451719|23.65898|display=inline}} | image = Lielplatones%20klets.jpg | vaid = 5228 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405268 | label = ''[[:d:Q50405268|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.451606182517 | long = 23.660424268523 | p625 = {{Coord|56.451606|23.660424|display=inline}} | image = Lielplatones%20kuuts.jpg | vaid = 5229 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405273 | label = ''[[:d:Q50405273|Rija]]'' | name = Rija | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.450110894657 | long = 23.657747698814 | p625 = {{Coord|56.450111|23.657748|display=inline}} | vaid = 5230 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405279 | label = ''[[:d:Q50405279|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452368919964 | long = 23.660647412785 | p625 = {{Coord|56.452369|23.660647|display=inline}} | image = Lielplatone%20Manor%20park%2002.jpg | commonscat = Lielplatone Manor park | vaid = 5232 | year = 19. gs. s. - 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405284 | label = ''[[:d:Q50405284|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižas parkā | lat = 56.453251842491 | long = 23.660075375883 | p625 = {{Coord|56.453252|23.660075|display=inline}} | image = Lielplatones%20muizhas%20veshuuzis.jpg | commonscat = Lielplatone Manor laundry house | vaid = 5233 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405279|Parks]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405223 | label = ''[[:d:Q50405223|Čurilu - Jaunzemu apmetne]]'' | name = Čurilu - Jaunzemu apmetne | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Čurilām un Jaunzemiem | lat = 56.467213424794 | long = 23.672890568843 | p625 = {{Coord|56.467213|23.672891|display=inline}} | vaid = 994 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405227 | label = ''[[:d:Q50405227|Skulmēnu apmetne]]'' | name = Skulmēnu apmetne | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Skulmēniem | lat = 56.476389938833 | long = 23.685072675488 | p625 = {{Coord|56.47639|23.685073|display=inline}} | vaid = 995 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405233 | label = ''[[:d:Q50405233|Staņuvēnu senkapi]]'' | name = Staņuvēnu senkapi | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Staņuvēniem | lat = 56.455961588366 | long = 23.661416928318 | p625 = {{Coord|56.455962|23.661417|display=inline}} | vaid = 996 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405438 | label = ''[[:d:Q50405438|Lielsesavas muižas kungu māja]]'' | name = Lielsesavas muižas kungu māja | municipality = Lielsesava | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.356753305684 | long = 23.813840262194 | p625 = {{Coord|56.356753|23.81384|display=inline}} | image = Lielsesavas%20mui%C5%BEa.jpg | vaid = 5243 | year = 1802. 1833. -1835. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138315279|Lielsesavas muiža]]'' | munwiki = Lielsesava }} {{monument | qid = Q50405358 | label = ''[[:d:Q50405358|Lielvircavas luterāņu baznīca]]'' | name = Lielvircavas luterāņu baznīca | municipality = Lielvircava | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.510033150856 | long = 23.75571654611 | p625 = {{Coord|56.510033|23.755717|display=inline}} | image = Lielvircavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2011.jpg | commonscat = Lutheran church in Lielvircava | vaid = 5239 | year = 16./17. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lielvircava }} {{monument | qid = Q50405363 | label = ''[[:d:Q50405363|Lielvircavas muižas kungu māja]]'' | name = Lielvircavas muižas kungu māja | municipality = Lielvircava | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.521882842309 | long = 23.756999289239 | p625 = {{Coord|56.521883|23.756999|display=inline}} | image = Lielvircavas%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5240 | year = 18. gs. b. 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Lielvircavas muiža]] | munwiki = Lielvircava }} {{monument | qid = Q15219313 | label = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | name = Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | image = L%C4%ABvb%C4%93rzes%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2002.JPG | commonscat = Church of Saint Joseph in Līvbērze | vaid = 5234 | wikipediauri = L%C4%ABvb%C4%93rzes_bazn%C4%ABca | year = 1684. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405326 | label = ''[[:d:Q50405326|Līvbērzes krogs]]'' | name = Līvbērzes krogs | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.702073217347 | long = 23.45373412318 | p625 = {{Coord|56.702073|23.453734|display=inline}} | vaid = 5235 | year = 18. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405332 | label = ''[[:d:Q50405332|Upesmuižas labības klēts]]'' | name = Upesmuižas labības klēts | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.686875157399 | long = 23.503447116928 | p625 = {{Coord|56.686875|23.503447|display=inline}} | image = Barn%20-%20panoramio%20%2820%29.jpg | vaid = 5236 | year = 1837. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405290 | label = ''[[:d:Q50405290|Līvbērzes muižas kungu māja]]'' | name = Līvbērzes muižas kungu māja | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvēs | lat = 56.716926314253 | long = 23.495401875114 | p625 = {{Coord|56.716926|23.495402|display=inline}} | image = L%C4%ABvesmui%C5%BEa%20-%20abandoned%20manor.jpg | vaid = 5237 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Līvbērzes muiža]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405296 | label = ''[[:d:Q50405296|Dzīvojamā ēka "Kuzmas Brakši"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Kuzmas Brakši" | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Mežniecībā | lat = 56.662055913238 | long = 23.541554159432 | p625 = {{Coord|56.662056|23.541554|display=inline}} | vaid = 5238 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405304 | label = ''[[:d:Q50405304|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | image = Livberze%20altaris.jpg | vaid = 3429 | year = 18.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405309 | label = ''[[:d:Q50405309|Gleznojums uz dzegas]]'' | name = Gleznojums uz dzegas | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | vaid = 3432 | year = 17./18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405315 | label = ''[[:d:Q50405315|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | vaid = 3433 | year = 18.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405320 | label = ''[[:d:Q50405320|Torņa smailes noslēgums]]'' | name = Torņa smailes noslēgums | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | vaid = 3435 | year = 17./18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405629 | label = ''[[:d:Q50405629|Mūrmuižas dzirnavas]]'' | name = Mūrmuižas dzirnavas | municipality = Mūrmuiža | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.432438839406 | long = 23.524366608423 | p625 = {{Coord|56.432439|23.524367|display=inline}} | image = M%C5%ABrmui%C5%BEas%20dzirnavas%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Mūrmuiža Mills | vaid = 5274 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C5%ABrmui%C5%BEa_(Vilces_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405636 | label = ''[[:d:Q50405636|Mūrmuižas dzirnavu dzīvojamā ēka]]'' | name = Mūrmuižas dzirnavu dzīvojamā ēka | municipality = Mūrmuiža | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.433030213258 | long = 23.524494193621 | p625 = {{Coord|56.43303|23.524494|display=inline}} | image = M%C5%ABrmui%C5%BEas%20dzirnavas%202015-09-26%20%284%29.jpg | vaid = 5275 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C5%ABrmui%C5%BEa_(Vilces_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405721 | label = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | name = Oglaines muižas apbūve | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493565255028 | long = 23.828994803647 | p625 = {{Coord|56.493565|23.828995|display=inline}} | vaid = 5295 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405727 | label = ''[[:d:Q50405727|Labības šķūnis]]'' | name = Labības šķūnis | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493756513778 | long = 23.827162352763 | p625 = {{Coord|56.493757|23.827162|display=inline}} | vaid = 5296 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405733 | label = ''[[:d:Q50405733|Labības noliktava]]'' | name = Labības noliktava | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493953920163 | long = 23.828331962079 | p625 = {{Coord|56.493954|23.828332|display=inline}} | vaid = 5297 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405336 | label = ''[[:d:Q50405336|Mākslas zinātnieka K.Eliasa un gleznotāja Ģ.Eliasa dzimtas mājas]]'' | name = Mākslas zinātnieka K.Eliasa un gleznotāja Ģ.Eliasa dzimtas mājas | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zīlēnos | lat = 56.503079277364 | long = 23.672195045272 | p625 = {{Coord|56.503079|23.672195|display=inline}} | image = Eliass%20zileni.jpg | vaid = 30 | year = 1887. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405341 | label = ''[[:d:Q50405341|Lielvircavas senkapi (Viesuļkalns)]]'' | name = Lielvircavas senkapi (Viesuļkalns) | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Tomēniem, Vircavas upes kreisajā krastā | lat = 56.518510242161 | long = 23.759901685515 | p625 = {{Coord|56.51851|23.759902|display=inline}} | vaid = 998 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405347 | label = ''[[:d:Q50405347|Zoltneru apmetne]]'' | name = Zoltneru apmetne | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Zoltneriem un Tomēniem | lat = 56.520714586529 | long = 23.764524569665 | p625 = {{Coord|56.520715|23.764525|display=inline}} | vaid = 999 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405367 | label = ''[[:d:Q50405367|Pēterlauku vējdzirnavas]]'' | name = Pēterlauku vējdzirnavas | municipality = Pēterlauki | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.539360461806 | long = 23.714796039793 | p625 = {{Coord|56.53936|23.714796|display=inline}} | image = P%C4%93terlauku%20v%C4%93jdzirnavas%202000-10-06%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Pēterlauki windmill | vaid = 5241 | year = 1860. -1870. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = P%C4%93terlauki }} {{monument | qid = Q51879269 | label = ''[[:d:Q51879269|Diduļu senkapi]]'' | name = Diduļu senkapi | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Diduļiem | lat = 56.523834283611 | long = 24.00924362642 | p625 = {{Coord|56.523834|24.009244|display=inline}} | vaid = 1010 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879271 | label = ''[[:d:Q51879271|Emburgas pilskalns]]'' | name = Emburgas pilskalns | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Emburgas pasta | lat = 56.555781187745 | long = 23.987600846336 | p625 = {{Coord|56.555781|23.987601|display=inline}} | image = Emburgas%20pilskalns.jpg | vaid = 1011 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879272 | label = ''[[:d:Q51879272|Namiķu skansts]]'' | name = Namiķu skansts | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Namiķiem | lat = 56.638941736218 | long = 23.936220250247 | p625 = {{Coord|56.638942|23.93622|display=inline}} | vaid = 1013 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879273 | label = ''[[:d:Q51879273|Pūķu senkapi]]'' | name = Pūķu senkapi | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Pūķiem | lat = 56.549919193987 | long = 24.08608201744 | p625 = {{Coord|56.549919|24.086082|display=inline}} | vaid = 1014 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879274 | label = ''[[:d:Q51879274|Speltu apmetne]]'' | name = Speltu apmetne | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Speltēm | lat = 56.62133677312 | long = 23.954051756445 | p625 = {{Coord|56.621337|23.954052|display=inline}} | vaid = 1015 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879275 | label = ''[[:d:Q51879275|Sveņķīšu skansts]]'' | name = Sveņķīšu skansts | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sveņķīšiem | lat = 56.647713964042 | long = 23.907763624632 | p625 = {{Coord|56.647714|23.907764|display=inline}} | vaid = 1016 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879276 | label = ''[[:d:Q51879276|Tuču apmetne]]'' | name = Tuču apmetne | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Tučiem | lat = 56.515715250304 | long = 24.025514036228 | p625 = {{Coord|56.515715|24.025514|display=inline}} | vaid = 1017 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879277 | label = ''[[:d:Q51879277|Dzīvojamā māja "Billītes"]]'' | name = Dzīvojamā māja "Billītes" | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Billītēs | lat = 56.575215569417 | long = 24.109174632978 | p625 = {{Coord|56.575216|24.109175|display=inline}} | image = Billites.jpg | vaid = 5249 | year = 19. gs. b. 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879278 | label = ''[[:d:Q51879278|Salgales luterāņu baznīcas drupas]]'' | name = Salgales luterāņu baznīcas drupas | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Salgalē | lat = 56.526490488386 | long = 23.990324926478 | p625 = {{Coord|56.52649|23.990325|display=inline}} | image = Salgales%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20drupas%2014.jpg | commonscat = Lutheran church in Salgale | vaid = 5253 | year = 17. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879279 | label = ''[[:d:Q51879279|Salgales mācītājmāja]]'' | name = Salgales mācītājmāja | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Salgalē | lat = 56.518441644881 | long = 24.00783589704 | p625 = {{Coord|56.518442|24.007836|display=inline}} | vaid = 5254 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879280 | label = ''[[:d:Q51879280|Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bij. Vareļu mājām]]'' | name = Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bij. Vareļu mājām | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Vareļu mājām | lat = 56.623613583468 | long = 23.908864380811 | p625 = {{Coord|56.623614|23.908864|display=inline}} | image = Vareli%20memorial%20Ozolnieki%20municipality.jpg | vaid = 8731 | year = 1919. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q113483763 | label = ''[[:d:Q113483763|Dzejnieku E. Virzas un E. Stērstes mājas "Billītes"]]'' | name = Dzejnieku E. Virzas un E. Stērstes mājas "Billītes" | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = "Billītes" | vaid = 9223 | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q12664040 | label = ''[[:d:Q12664040|Līču pilskalns]]'' | name = Līču pilskalns | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Saulīšiem | lat = 56.466107659712 | long = 23.771908071281 | p625 = {{Coord|56.466108|23.771908|display=inline}} | image = Liichu%20pilskalns.jpg | vaid = 1006 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | complex = [[Zemgales pilskalni]] | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405372 | label = ''[[:d:Q50405372|Blūmfeldu apmetne]]'' | name = Blūmfeldu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Blūmfeldiem | lat = 56.410404809596 | long = 23.836278118401 | p625 = {{Coord|56.410405|23.836278|display=inline}} | vaid = 1000 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405377 | label = ''[[:d:Q50405377|Ežu senkapi]]'' | name = Ežu senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ežu kapsētas un Miltiņiem | lat = 56.393435226106 | long = 23.826287497737 | p625 = {{Coord|56.393435|23.826287|display=inline}} | image = E%C5%BEu%20senkapi.jpg | vaid = 1001 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405384 | label = ''[[:d:Q50405384|Krauju senkapi]]'' | name = Krauju senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kraujām | lat = 56.409779298497 | long = 23.749589103968 | p625 = {{Coord|56.409779|23.749589|display=inline}} | vaid = 1002 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405388 | label = ''[[:d:Q50405388|Libartu apmetne]]'' | name = Libartu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Libartiem | lat = 56.421999537439 | long = 23.752863040079 | p625 = {{Coord|56.422|23.752863|display=inline}} | vaid = 1003 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405392 | label = ''[[:d:Q50405392|Osīšu senkapi]]'' | name = Osīšu senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Osīšiem | lat = 56.495914091417 | long = 23.772003641959 | p625 = {{Coord|56.495914|23.772004|display=inline}} | vaid = 1004 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405396 | label = ''[[:d:Q50405396|Līču apmetne]]'' | name = Līču apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Saulīšiem | lat = 56.467817666424 | long = 23.771884056484 | p625 = {{Coord|56.467818|23.771884|display=inline}} | vaid = 1005 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405406 | label = ''[[:d:Q50405406|Bābukalna senkapi]]'' | name = Bābukalna senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Silmačiem | lat = 56.498744057165 | long = 23.777461153664 | p625 = {{Coord|56.498744|23.777461|display=inline}} | vaid = 1007 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405410 | label = ''[[:d:Q50405410|Latu apmetne]]'' | name = Latu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Latiem un Rogām | lat = 56.404514810402 | long = 23.832202687753 | p625 = {{Coord|56.404515|23.832203|display=inline}} | vaid = 1008 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405415 | label = ''[[:d:Q50405415|Stundu apmetne]]'' | name = Stundu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vircavas upes labajā krastā pie Stundu kapsētas | lat = 56.418198665348 | long = 23.757166974562 | p625 = {{Coord|56.418199|23.757167|display=inline}} | vaid = 1009 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405420 | label = ''[[:d:Q50405420|Skursteņmuižas apbūve]]'' | name = Skursteņmuižas apbūve | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Skursteņmuižā | image = Skurste%C5%86mui%C5%BEas%20saimniec%C4%ABbas%20%C4%93kas%2C%2011.08.2013.jpg | vaid = 5244 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042419|Skursteņmuiža]]'' | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405426 | label = ''[[:d:Q50405426|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Skursteņmuižā | lat = 56.435094327247 | long = 23.785629337379 | p625 = {{Coord|56.435094|23.785629|display=inline}} | vaid = 5247 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405420|Skursteņmuižas apbūve]]'' | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405201 | label = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | name = Staļģenes muižas apbūve ar parku | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571925618726 | long = 23.9611188463 | p625 = {{Coord|56.571926|23.961119|display=inline}} | vaid = 5221 | year = 18. gs. b. 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Staļģenes muiža]] | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q50405206 | label = ''[[:d:Q50405206|Staļģenes muižas kungu māja]]'' | name = Staļģenes muižas kungu māja | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571869127991 | long = 23.96136173138 | p625 = {{Coord|56.571869|23.961362|display=inline}} | image = Stalgene%20manor%20house%20-%20panoramio%20%281%29.jpg | vaid = 5222 | year = 18. gs. b. 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q50405213 | label = ''[[:d:Q50405213|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571630513454 | long = 23.960317733129 | p625 = {{Coord|56.571631|23.960318|display=inline}} | vaid = 5223 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q7652835 | label = ''[[:d:Q7652835|Svētes muižas pils]]'' | name = Svētes muižas pils | municipality = Svēte | district = Svēte<br/>Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.5917 | long = 23.6628 | p625 = {{Coord|56.5917|23.6628|display=inline}} | image = Svete%20manor%20%281730%29.jpg | vaid = 5255 | year = 18. gs. 1.p. 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Svētes muiža]] | munwiki = Sv%C4%93te_(ciems) }} {{monument | qid = Q50405457 | label = ''[[:d:Q50405457|Svētes pagasta skola]]'' | name = Svētes pagasta skola | municipality = Svēte | district = Svēte<br/>Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.592206449256 | long = 23.677933189608 | p625 = {{Coord|56.592206|23.677933|display=inline}} | vaid = 5256 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sv%C4%93te_(ciems) }} {{monument | qid = Q50405444 | label = ''[[:d:Q50405444|Purva Rapu senkapi]]'' | name = Purva Rapu senkapi | municipality = Svētes pagasts | district = Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dzelmēm | lat = 56.600667868913 | long = 23.629421202298 | p625 = {{Coord|56.600668|23.629421|display=inline}} | vaid = 1018 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sv%C4%93tes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405449 | label = ''[[:d:Q50405449|Galiņu senkapi]]'' | name = Galiņu senkapi | municipality = Svētes pagasts | district = Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Galiņu kapsētas, Svētes upes labajā krastā | lat = 56.580029576417 | long = 23.651060139405 | p625 = {{Coord|56.58003|23.65106|display=inline}} | vaid = 1019 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sv%C4%93tes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879268 | label = ''[[:d:Q51879268|Teteles muižas tornis]]'' | name = Teteles muižas tornis | municipality = Tetele | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Teteles skolā | lat = 56.63707063454 | long = 23.839267029128 | p625 = {{Coord|56.637071|23.839267|display=inline}} | image = Teteles%20tornis.jpg | commonscat = Tetele tower | vaid = 5188 | year = 1840.? 1992. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Tetelmindes muiža]] | munwiki = Tetele }} {{monument | qid = Q20405849 | label = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | name = Valgundes pareizticīgo klosteris | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.73368469052 | long = 23.694398865304 | p625 = {{Coord|56.733685|23.694399|display=inline}} | image = R%C4%ABgas%20pareiztic%C4%ABgo%20sievie%C5%A1u%20klostera%20apb%C5%ABve%2C%20Valgunde%201.jpg | commonscat = Valgunde Monastery | vaid = 5259 | wikipediauri = Valgundes_pareiztic%C4%ABgo_klosteris | year = 1897. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405483 | label = ''[[:d:Q50405483|Cara vārti]]'' | name = Cara vārti | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīcā | lat = 56.733835217065 | long = 23.693287768576 | p625 = {{Coord|56.733835|23.693288|display=inline}} | vaid = 3440 | year = 19.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405492|Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca]]'' | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405492 | label = ''[[:d:Q50405492|Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca]]'' | name = Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.73383521728 | long = 23.693287768327 | p625 = {{Coord|56.733835|23.693288|display=inline}} | image = J%C4%81%C5%86a%20Trepinieka%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%2001.JPG | commonscat = Church of St. John Climacus in Valgunde Monastery | vaid = 5260 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405499 | label = ''[[:d:Q50405499|Kapella]]'' | name = Kapella | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.734062517249 | long = 23.693240906247 | p625 = {{Coord|56.734063|23.693241|display=inline}} | image = Kapella%20Valgundes%20kloster%C4%AB.JPG | commonscat = Chapel in Valgunde Monastery | vaid = 5261 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405504 | label = ''[[:d:Q50405504|Kristus apskaidrošanās pareizticīgo baznīca]]'' | name = Kristus apskaidrošanās pareizticīgo baznīca | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.733418188271 | long = 23.692962527807 | p625 = {{Coord|56.733418|23.692963|display=inline}} | image = Spaso-Preobrazhenskiy%20female%20monastery%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Church of the Transfiguration of Christ in Valgunde Monastery | vaid = 5262 | year = 1897. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q20893032 | label = [[Ložmetējkalns]] | name = Ložmetējkalns | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Klīves mežniec. 7. kv. | lat = 56.86573 | long = 23.65913 | p625 = {{Coord|56.86573|23.65913|display=inline}} | image = Lo%C5%BEmet%C4%93jkalns%2C%20skats%20no%20skatu%20tor%C5%86a%202000-05-06.jpg | commonscat = Ložmetējkalns | vaid = 31 | wikipediauri = Lo%C5%BEmet%C4%93jkalns | year = 1916.-1917. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405462 | label = ''[[:d:Q50405462|Kapsargu senkapi]]'' | name = Kapsargu senkapi | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kapsargiem | lat = 56.838159401865 | long = 23.576765055613 | p625 = {{Coord|56.838159|23.576765|display=inline}} | vaid = 1020 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405470 | label = [[Kalnciema-Klīves luterāņu baznīca|Kalnciema-Klīves baznīca]] | name = Kalnciema-Klīves baznīca | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnciemā | lat = 56.808997762469 | long = 23.624348438161 | p625 = {{Coord|56.808998|23.624348|display=inline}} | image = Lutheran%20church%20in%20Kalnciems%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Kalnciems | vaid = 5257 | wikipediauri = Kalnciema-Kl%C4%ABves_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1854. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405477 | label = ''[[:d:Q50405477|Kalnciema skola]]'' | name = Kalnciema skola | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnciemā | lat = 56.808775780772 | long = 23.625272267574 | p625 = {{Coord|56.808776|23.625272|display=inline}} | image = Kalnciema%20vidusskola%202015-09-26.jpg | commonscat = School in Kalnciems | vaid = 5258 | year = 1924. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405219 | label = ''[[:d:Q50405219|Vecsvirlaukas skola]]'' | name = Vecsvirlaukas skola | municipality = Vecsvirlauka | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.614251027822 | long = 23.873019918084 | p625 = {{Coord|56.614251|23.87302|display=inline}} | vaid = 5220 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecsvirlauka }} {{monument | qid = Q50405643 | label = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | name = Vilces muižas apbūve | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | image = 2010%2009%2004%201Vilce005.JPG | vaid = 5280 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. 2.c. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vilces muiža]] | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405649 | label = ''[[:d:Q50405649|Pils]]'' | name = Pils | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.420666906585 | long = 23.542322596936 | p625 = {{Coord|56.420667|23.542323|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20pils%202000-11-04.jpg | commonscat = Vilce Manor House | vaid = 5281 | year = 18. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405657 | label = ''[[:d:Q50405657|Portāls ar cilni "Ģerbonis"]]'' | name = Portāls ar cilni "Ģerbonis" | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižas pilī | lat = 56.42066690623 | long = 23.54232259766 | p625 = {{Coord|56.420667|23.542323|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20pils%2C%20%C4%A2erbonis%202015-09-26.jpg | commonscat = Portal of Vilce Manor House | vaid = 3448 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405649|Pils]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405668 | label = ''[[:d:Q50405668|Kalte]]'' | name = Kalte | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.422868018369 | long = 23.541885315908 | p625 = {{Coord|56.422868|23.541885|display=inline}} | vaid = 5282 | year = 1884. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405676 | label = ''[[:d:Q50405676|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.420511957277 | long = 23.542131545796 | p625 = {{Coord|56.420512|23.542132|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20parks%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Park of Vilce Manor | vaid = 5283 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405683 | label = ''[[:d:Q50405683|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā, Bračos | lat = 56.423029876547 | long = 23.543078602033 | p625 = {{Coord|56.42303|23.543079|display=inline}} | vaid = 5284 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405689 | label = ''[[:d:Q50405689|Smēde]]'' | name = Smēde | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā, Zālītēs | lat = 56.421871448199 | long = 23.545711015289 | p625 = {{Coord|56.421871|23.545711|display=inline}} | image = Vilces%20smede.jpg | vaid = 5285 | year = 1826. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q12672861 | label = [[Silakalns|Silenes pilskalns]] | name = Silenes pilskalns | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sila kapsētas | lat = 56.379868966868 | long = 23.416874715214 | p625 = {{Coord|56.379869|23.416875|display=inline}} | image = Silakalns%20%28Augstais%20kalns%29%20-%20pilskalns.JPG | vaid = 1022 | wikipediauri = Silakalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q12677288 | label = [[Vilces pilskalns]] | name = Vilces pilskalns | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces mežniecības 51. kv., Vilces un Rukūzes upju satekā | lat = 56.42354 | long = 23.52718 | p625 = {{Coord|56.42354|23.52718|display=inline}} | image = 2010%2009%2004%201Vilce008pilskalns.JPG | vaid = 1025 | wikipediauri = Vilces_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405510 | label = ''[[:d:Q50405510|Skanstveidīgs nocietinājums]]'' | name = Skanstveidīgs nocietinājums | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sidrabes upes, Vilces mežn. 158. kv. pie Celmiem un Robežniekiem | lat = 56.369549564192 | long = 23.628759746111 | p625 = {{Coord|56.36955|23.62876|display=inline}} | vaid = 1021 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405517 | label = ''[[:d:Q50405517|Dambīšu senkapi]]'' | name = Dambīšu senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Švīpiņiem (Dambīšiem) | vaid = 9165 | year = Vidējais dzelzs laikmets, viduslaiki | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405522 | label = ''[[:d:Q50405522|Mūrmuižas senkapi]]'' | name = Mūrmuižas senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Vairogiem | lat = 56.438144482435 | long = 23.531593500241 | p625 = {{Coord|56.438144|23.531594|display=inline}} | vaid = 1023 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405526 | label = ''[[:d:Q50405526|Vilces parka senkapi]]'' | name = Vilces parka senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Vilces skolas | lat = 56.417421484692 | long = 23.542820486731 | p625 = {{Coord|56.417421|23.54282|display=inline}} | vaid = 1024 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405533 | label = ''[[:d:Q50405533|Berķenes (Bērķenes) ūdensdzirnavas]]'' | name = Berķenes (Bērķenes) ūdensdzirnavas | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielberķenē | lat = 56.430419058314 | long = 23.480136152835 | p625 = {{Coord|56.430419|23.480136|display=inline}} | image = Lielber%C4%B7ene%20old%20watermill%20%28abandoned%29.jpg | commonscat = Berķene Mill | vaid = 5272 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405540 | label = ''[[:d:Q50405540|Berķenes muižas kungu māja]]'' | name = Berķenes muižas kungu māja | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielberķenē, Plāteros | lat = 56.428944500842 | long = 23.480120265902 | p625 = {{Coord|56.428945|23.48012|display=inline}} | image = Ber%C4%B7enes%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%287%29.jpg | commonscat = Berķene manor house | vaid = 5273 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Berķenes muiža]] | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405549 | label = ''[[:d:Q50405549|Viensētas "Sniedzes" apbūve]]'' | name = Viensētas "Sniedzes" apbūve | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.416082554465 | long = 23.484145155906 | p625 = {{Coord|56.416083|23.484145|display=inline}} | image = Sniedzes%2C%20Vilce%20parish%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Sniedzes, Vilce parish | vaid = 5276 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405554 | label = ''[[:d:Q50405554|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.415927816788 | long = 23.48394410066 | p625 = {{Coord|56.415928|23.483944|display=inline}} | image = Sniedzes%20pie%20Ber%C4%B7enes%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5277 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405561 | label = ''[[:d:Q50405561|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.416449786409 | long = 23.483534203013 | p625 = {{Coord|56.41645|23.483534|display=inline}} | image = K%C5%ABts%20Sniedz%C4%93s%2002.JPG | vaid = 5278 | year = 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405745 | label = ''[[:d:Q50405745|Vircavas pils]]'' | name = Vircavas pils | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557497867633 | long = 23.773773467425 | p625 = {{Coord|56.557498|23.773773|display=inline}} | image = Vircava%20manor%20complex%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5287 | year = 17. gs. b. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405751 | label = ''[[:d:Q50405751|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558649507541 | long = 23.775077604368 | p625 = {{Coord|56.55865|23.775078|display=inline}} | image = Kronvircavas%20parvaldnieka%20maja.jpg | vaid = 5288 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405757 | label = ''[[:d:Q50405757|Saimniecības ēka - muižas virtuve]]'' | name = Saimniecības ēka - muižas virtuve | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557557721994 | long = 23.773058944703 | p625 = {{Coord|56.557558|23.773059|display=inline}} | vaid = 5289 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405764 | label = ''[[:d:Q50405764|Klēts - magazīna]]'' | name = Klēts - magazīna | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558797070179 | long = 23.774555545727 | p625 = {{Coord|56.558797|23.774556|display=inline}} | image = Vircava%20klets.jpg | vaid = 5290 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405771 | label = ''[[:d:Q50405771|Klēts - stallis]]'' | name = Klēts - stallis | municipality = Vircava | district = Vircavas pagasts<br/>Vircava | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557970168999 | long = 23.7734908387 | p625 = {{Coord|56.55797|23.773491|display=inline}} | vaid = 5291 | year = 18. gs. b. -19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405778 | label = ''[[:d:Q50405778|"Kavalieru māja"]]'' | name = "Kavalieru māja" | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558194409841 | long = 23.774396930092 | p625 = {{Coord|56.558194|23.774397|display=inline}} | image = Vircava%20%28Kronvircava%29%20manor%20chevaliers%27%20house.jpg | vaid = 5292 | year = 17. gs. 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405786 | label = ''[[:d:Q50405786|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.556098903505 | long = 23.778132740311 | p625 = {{Coord|56.556099|23.778133|display=inline}} | image = Vircava%20River%20in%20Vircava%2001.jpg | vaid = 5293 | year = 1693. -19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Kroņvircavas muiža]] | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405696 | label = ''[[:d:Q50405696|Vecdunduru apmetne]]'' | name = Vecdunduru apmetne | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dunduru fermas | lat = 56.533523335823 | long = 23.855475550551 | p625 = {{Coord|56.533523|23.855476|display=inline}} | vaid = 1026 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405702 | label = ''[[:d:Q50405702|Vecdunduru senkapi]]'' | name = Vecdunduru senkapi | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dunduru fermas | lat = 56.529481332387 | long = 23.857963657654 | p625 = {{Coord|56.529481|23.857964|display=inline}} | vaid = 1027 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405707 | label = ''[[:d:Q50405707|Grīvnieku apmetne]]'' | name = Grīvnieku apmetne | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Grīvniekiem | lat = 56.489052850655 | long = 23.857080954703 | p625 = {{Coord|56.489053|23.857081|display=inline}} | vaid = 1028 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405712 | label = ''[[:d:Q50405712|Mazroķu senkapi]]'' | name = Mazroķu senkapi | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Roķiem, Sesavas upes kreisajā krastā | lat = 56.491767738719 | long = 23.85207928496 | p625 = {{Coord|56.491768|23.852079|display=inline}} | vaid = 1029 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405716 | label = ''[[:d:Q50405716|Kulpju muižas klēts]]'' | name = Kulpju muižas klēts | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Tūbās | lat = 56.52649345648 | long = 23.915048742583 | p625 = {{Coord|56.526493|23.915049|display=inline}} | vaid = 5294 | year = 18. gs. 1.p. 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405994 | label = ''[[:d:Q50405994|Zaļās muižas senkapi]]'' | name = Zaļās muižas senkapi | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Zaļenieku pagastnama, Tērvetes upes labajā krastā | lat = 56.529538648692 | long = 23.504211308146 | p625 = {{Coord|56.529539|23.504211|display=inline}} | vaid = 1034 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406001 | label = ''[[:d:Q50406001|Zaļenieku biedrības nams]]'' | name = Zaļenieku biedrības nams | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.526718625577 | long = 23.508648763176 | p625 = {{Coord|56.526719|23.508649|display=inline}} | image = Zalenieku%20tautas%20nams.jpg | vaid = 5327 | year = 1893. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406006 | label = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | name = Zaļenieku luterāņu baznīca | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Lutheran%20church%20in%20June%202013.jpg | commonscat = Zaļenieki Lutheran church | vaid = 5328 | wikipediauri = Za%C4%BCenieku_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1824. -1872. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406013 | label = ''[[:d:Q50406013|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku luterāņu baznīcā | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | vaid = 3450 | year = 1862. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406019 | label = ''[[:d:Q50406019|Vitrāžas (2)]]'' | name = Vitrāžas (2) | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku luterāņu baznīcā | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | vaid = 3457 | year = 1873. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406027 | label = ''[[:d:Q50406027|Zaļenieki mācītājmuižas apbūve]]'' | name = Zaļenieki mācītājmuižas apbūve | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku mācītājmuižā | lat = 56.534711323893 | long = 23.499212349967 | p625 = {{Coord|56.534711|23.499212|display=inline}} | vaid = 5312 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042420|Zaļenieku mācītājmuiža]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406033 | label = ''[[:d:Q50406033|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku mācītājmuižā | lat = 56.534823383209 | long = 23.499273398217 | p625 = {{Coord|56.534823|23.499273|display=inline}} | image = Zalenieku%20pastorats.jpg | vaid = 5313 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406027|Zaļenieki mācītājmuižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406049 | label = ''[[:d:Q50406049|Griestu gleznojums]]'' | name = Griestu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Palace%20interior%202015-09-26%20%286%29.jpg | vaid = 3458 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406057 | label = ''[[:d:Q50406057|Griestu gleznojums]]'' | name = Griestu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | vaid = 3459 | year = 19.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406064 | label = ''[[:d:Q50406064|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | image = Kam%C4%ABns%20Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20pil%C4%AB.JPG | vaid = 3460 | year = 19.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406070 | label = ''[[:d:Q50406070|Sienu gleznojums]]'' | name = Sienu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | vaid = 3461 | year = 18.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406077 | label = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | name = Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.5285 | long = 23.5122 | p625 = {{Coord|56.5285|23.5122|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20kalpu%20ciemata%20apb%C5%ABve%202015-09-26.jpg | vaid = 5317 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406085 | label = ''[[:d:Q50406085|Dzīvojamā ēka "Līkā māja"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Līkā māja" | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.529384013447 | long = 23.508574023255 | p625 = {{Coord|56.529384|23.508574|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Manor%202015-09-26%20%285%29.jpg | vaid = 5318 | year = 19. gs. s | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406095 | label = ''[[:d:Q50406095|Kalēja māja]]'' | name = Kalēja māja | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528704733314 | long = 23.509929533827 | p625 = {{Coord|56.528705|23.50993|display=inline}} | vaid = 5319 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406101 | label = ''[[:d:Q50406101|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528183976315 | long = 23.513118693858 | p625 = {{Coord|56.528184|23.513119|display=inline}} | image = Parvaldnieka%20maja%20zalenieki.jpg | vaid = 5320 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406107 | label = ''[[:d:Q50406107|Saimniecības ēka]]'' | name = Saimniecības ēka | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528218386976 | long = 23.512385928364 | p625 = {{Coord|56.528218|23.512386|display=inline}} | vaid = 5321 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406115 | label = ''[[:d:Q50406115|"Līkās mājas" kūts]]'' | name = "Līkās mājas" kūts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528934446862 | long = 23.50868625788 | p625 = {{Coord|56.528934|23.508686|display=inline}} | vaid = 5322 | year = 1902. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406121 | label = ''[[:d:Q50406121|Zirgu staļļi (2)]]'' | name = Zirgu staļļi (2) | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.531374777037 | long = 23.508867322559 | p625 = {{Coord|56.531375|23.508867|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20zirgu%20sta%C4%BC%C4%BCu%20%C4%93ka.jpg | vaid = 5323 | year = 1768. -1775. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406127 | label = ''[[:d:Q50406127|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528150087763 | long = 23.511437025966 | p625 = {{Coord|56.52815|23.511437|display=inline}} | image = Zaljenieki%20klets.jpg | vaid = 5324 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406133 | label = ''[[:d:Q50406133|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.527717018092 | long = 23.511873299188 | p625 = {{Coord|56.527717|23.511873|display=inline}} | vaid = 5325 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406140 | label = ''[[:d:Q50406140|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.534570508399 | long = 23.51720511698 | p625 = {{Coord|56.534571|23.517205|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Manor%20park%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Park of Zaļenieki Manor | vaid = 5326 | year = 18./19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406147 | label = ''[[:d:Q50406147|Zaļenieku veco kapu kapliča]]'' | name = Zaļenieku veco kapu kapliča | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.530707757898 | long = 23.496855642735 | p625 = {{Coord|56.530708|23.496856|display=inline}} | image = Zaljenieku%20kaplica.jpg | vaid = 5329 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50405793 | label = ''[[:d:Q50405793|Būdnieku senkapi un apmetne]]'' | name = Būdnieku senkapi un apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Būdniekiem | lat = 56.459397672391 | long = 23.506317674661 | p625 = {{Coord|56.459398|23.506318|display=inline}} | vaid = 1030 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405798 | label = ''[[:d:Q50405798|Gauriņu apmetne]]'' | name = Gauriņu apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Gauriņiem | lat = 56.48028259099 | long = 23.463209457252 | p625 = {{Coord|56.480283|23.463209|display=inline}} | vaid = 1031 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405803 | label = ''[[:d:Q50405803|Bušu apmetne]]'' | name = Bušu apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Bušām | lat = 56.467308584868 | long = 23.516643215106 | p625 = {{Coord|56.467309|23.516643|display=inline}} | vaid = 1032 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405809 | label = ''[[:d:Q50405809|Ķēķu senkapi]]'' | name = Ķēķu senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ķēķiem | lat = 56.517517044188 | long = 23.474366791441 | p625 = {{Coord|56.517517|23.474367|display=inline}} | vaid = 1033 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405815 | label = ''[[:d:Q50405815|Kaiju senkapi]]'' | name = Kaiju senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Kaijām un Viltapām pie Kaiju autobusu pieturas | lat = 56.558878408101 | long = 23.582735367071 | p625 = {{Coord|56.558878|23.582735|display=inline}} | vaid = 1035 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405822 | label = ''[[:d:Q50405822|Dzejnieces Aspazijas dzimtās mājas]]'' | name = Dzejnieces Aspazijas dzimtās mājas | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Daukšās | lat = 56.543570744843 | long = 23.58329937597 | p625 = {{Coord|56.543571|23.583299|display=inline}} | image = Dauk%C5%A1as%20-%20Aspazijas%20muzejs%20pie%20Za%C4%BCeniekiem%202001-06-30.jpg | vaid = 32 | year = 1865. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405831 | label = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | name = Abgunstes muižas apbūve | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.478459857 | long = 23.488917804995 | p625 = {{Coord|56.47846|23.488918|display=inline}} | vaid = 5298 | year = 18. gs. b. - 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Abgunstes muiža]] | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405837 | label = ''[[:d:Q50405837|Abgunstes muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Abgunstes muižas dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.478246505457 | long = 23.48849740896 | p625 = {{Coord|56.478247|23.488497|display=inline}} | image = Abgunste%20%282%29.jpg | vaid = 5299 | year = 1780. pēc 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405845 | label = ''[[:d:Q50405845|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.477610271488 | long = 23.488076068975 | p625 = {{Coord|56.47761|23.488076|display=inline}} | image = Abgunste%20klets.jpg | vaid = 5300 | year = 18. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405852 | label = ''[[:d:Q50405852|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.477909240198 | long = 23.488184475719 | p625 = {{Coord|56.477909|23.488184|display=inline}} | vaid = 5301 | year = 19. gs. s. 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405858 | label = ''[[:d:Q50405858|Ūziņu dzirnavnieka māja]]'' | name = Ūziņu dzirnavnieka māja | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bērziņos | lat = 56.48599172503 | long = 23.536956486804 | p625 = {{Coord|56.485992|23.536956|display=inline}} | image = Uzinju%20dzirnavnieka%20maja.jpg | vaid = 5302 | year = 1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405865 | label = ''[[:d:Q50405865|Gauriņu kapu kapliča]]'' | name = Gauriņu kapu kapliča | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Gauriņu kapos | lat = 56.480896989929 | long = 23.457597140099 | p625 = {{Coord|56.480897|23.457597|display=inline}} | image = Gaurinju%20kaplica.jpg | vaid = 5303 | year = 1870. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405871 | label = ''[[:d:Q50405871|Zemnieku sēta "Kalnmačas"]]'' | name = Zemnieku sēta "Kalnmačas" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.47574349493 | long = 23.555360266275 | p625 = {{Coord|56.475743|23.55536|display=inline}} | vaid = 5304 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405880 | label = ''[[:d:Q50405880|Zemnieku sēta "Lieldimzēni"]]'' | name = Zemnieku sēta "Lieldimzēni" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492274268153 | long = 23.572549017499 | p625 = {{Coord|56.492274|23.572549|display=inline}} | image = Dimzeni%20kopskats.jpg | vaid = 5305 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405889 | label = ''[[:d:Q50405889|Dzīvojamā ēka "Meņģeļi"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Meņģeļi" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Meņģeļos | lat = 56.454472124226 | long = 23.467360221813 | p625 = {{Coord|56.454472|23.46736|display=inline}} | image = Mengjelju%20maja.jpg | vaid = 5306 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405898 | label = ''[[:d:Q50405898|Viensētas "Milleri" apbūve]]'' | name = Viensētas "Milleri" apbūve | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519557125541 | long = 23.524493291107 | p625 = {{Coord|56.519557|23.524493|display=inline}} | vaid = 5307 | year = 19. gs. b. - 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405903 | label = ''[[:d:Q50405903|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519636465154 | long = 23.524391616297 | p625 = {{Coord|56.519636|23.524392|display=inline}} | vaid = 5308 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405909 | label = ''[[:d:Q50405909|Pagrabs]]'' | name = Pagrabs | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519495255772 | long = 23.52419448284 | p625 = {{Coord|56.519495|23.524194|display=inline}} | image = Milleri%20pagrabs.jpg | vaid = 5309 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405916 | label = ''[[:d:Q50405916|Mežsarga sēta "Saulgrieži"]]'' | name = Mežsarga sēta "Saulgrieži" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501123277476 | long = 23.489689434413 | p625 = {{Coord|56.501123|23.489689|display=inline}} | vaid = 5310 | year = 19. gs. b. - 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405922 | label = ''[[:d:Q50405922|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475765119539 | long = 23.555169282067 | p625 = {{Coord|56.475765|23.555169|display=inline}} | image = Kalnmachu%20maja.jpg | vaid = 8310 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405929 | label = ''[[:d:Q50405929|Kalpu māja "Kalnmaču ērbērģis"]]'' | name = Kalpu māja "Kalnmaču ērbērģis" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475731864514 | long = 23.556137335798 | p625 = {{Coord|56.475732|23.556137|display=inline}} | vaid = 8311 | year = 19. gs.v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405935 | label = ''[[:d:Q50405935|"Kalnmaču" klēts]]'' | name = "Kalnmaču" klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475631119854 | long = 23.554668405618 | p625 = {{Coord|56.475631|23.554668|display=inline}} | vaid = 8312 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405942 | label = ''[[:d:Q50405942|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.49207973307 | long = 23.573442761171 | p625 = {{Coord|56.49208|23.573443|display=inline}} | image = Dimzeni%20maja.jpg | vaid = 8313 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405949 | label = ''[[:d:Q50405949|Klēts - ratnīca]]'' | name = Klēts - ratnīca | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492359859858 | long = 23.57297284766 | p625 = {{Coord|56.49236|23.572973|display=inline}} | image = Dimzeni%20klets.jpg | vaid = 8314 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405957 | label = ''[[:d:Q50405957|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492184670145 | long = 23.572407423554 | p625 = {{Coord|56.492185|23.572407|display=inline}} | image = Dimzeni%20kuts%20liela.jpg | vaid = 8315 | year = 1926. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405963 | label = ''[[:d:Q50405963|"Lieldimzēnu" kūts]]'' | name = "Lieldimzēnu" kūts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492361149027 | long = 23.572666641675 | p625 = {{Coord|56.492361|23.572667|display=inline}} | image = Dimzeni%20kuuts%20maza.jpg | vaid = 8316 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405969 | label = ''[[:d:Q50405969|Pirts]]'' | name = Pirts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.491855906025 | long = 23.572862106918 | p625 = {{Coord|56.491856|23.572862|display=inline}} | vaid = 8317 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405976 | label = ''[[:d:Q50405976|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501011779049 | long = 23.489974159431 | p625 = {{Coord|56.501012|23.489974|display=inline}} | vaid = 8318 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405982 | label = ''[[:d:Q50405982|Klētiņa]]'' | name = Klētiņa | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501194525433 | long = 23.489654795839 | p625 = {{Coord|56.501195|23.489655|display=inline}} | vaid = 8319 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50406043 | label = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | name = Zaļenieku pils | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.5309 | long = 23.5082 | p625 = {{Coord|56.5309|23.5082|display=inline}} | image = Zalenieki%20manor%20%281%29.jpg | commonscat = Zaļenieki Palace | vaid = 5316 | year = 1768. -1775. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138500655|Zaļenieku muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q113484106 | label = [[Tērvetes sila senkapi]] | name = Tērvetes sila senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnamuižas (Tērvetes) sils, autoceļa Jelgava – Tērvete – Žagare labajā pusē | lat = 56.48717 | long = 23.42221 | p625 = {{Coord|56.48717|23.42221|display=inline}} | vaid = 9287 | wikipediauri = T%C4%93rvetes_sila_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405988 | label = ''[[:d:Q50405988|Ūziņu vējdzirnavas]]'' | name = Ūziņu vējdzirnavas | municipality = Ūziņi | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.48692811924 | long = 23.536897002122 | p625 = {{Coord|56.486928|23.536897|display=inline}} | image = Uzinju%20dzirnavas.jpg | commonscat = Ūziņi windmill | vaid = 5311 | year = 1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C5%AAzi%C5%86i }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Jelgava Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Jelgavas novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Jelgavas novads]] gk5t5w765yiqgszxpicr8q9lkwr1r1e 0 244539 4519526 4498247 2026-09-09T08:58:16Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4519526 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Rīgas Ziemeļu rajonā]]. {{monument-title-wikidata|2563668}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20566055 } . VALUES ?currNovads { wd:Q2563668 } . # ?currNovads wdt:P300 ?region . BIND ("LV-RIX" as ?region) . BIND ("Rīga" as ?district ) . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . # BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") # ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P6375 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q56011540 | label = ''[[:d:Q56011540|Baznīcas kalns - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Baznīcas kalns - viduslaiku kapsēta | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Airu iela 69 | lat = 57.0527373 | long = 24.1014474 | p625 = {{Coord|57.052737|24.101447|display=inline}} | image = Bazn%C4%ABcas%20kalns%20-%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%28R%C4%ABga%2C%20Airu%20iela%2069%20%29.jpg | vaid = 2074 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q11010764 | label = [[Daugavgrīvas viduslaiku pils]] | name = Daugavgrīvas viduslaiku pils | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Airu iela 79a | lat = 57.05475695291 | long = 24.092589081868 | p625 = {{Coord|57.054757|24.092589|display=inline}} | image = Daugavgriva1601.jpg | commonscat = Daugavgrīva castle | vaid = 2075 | wikipediauri = Daugavgr%C4%ABvas_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011547 | label = ''[[:d:Q56011547|Raiņa kapu ansamblis t. sk. vārti, administratīvā ēka, kapliča, krematorija]]'' | name = Raiņa kapu ansamblis t. sk. vārti, administratīvā ēka, kapliča, krematorija | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aizsaules iela 1a | lat = 56.987040621057 | long = 24.141514400433 | p625 = {{Coord|56.987041|24.141514|display=inline}} | image = Rai%C5%86a%20kapu%20ansamblis%2C%20piemineklis%2C%20R%C4%ABga%2C%20Aizsaules%20iela%201a.JPG | commonscat = Rainis cemetery in Riga | vaid = 6677 | year = 1929. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011551 | label = ''[[:d:Q56011551|Brāļu kapu ansamblis]]'' | name = Brāļu kapu ansamblis | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aizsaules iela 1b | lat = 56.985621381386 | long = 24.147198863742 | p625 = {{Coord|56.985621|24.147199|display=inline}} | image = RigaAizsaules1b.jpg | vaid = 6678 | year = 1924. - 1957. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011555 | label = ''[[:d:Q56011555|Brāļu kapi]]'' | name = Brāļu kapi | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aizsaules iela 1b | lat = 56.9875565 | long = 24.1446721 | p625 = {{Coord|56.987556|24.144672|display=inline}} | image = RigaAizsaules1b-vaarti.jpg | vaid = 6971 | year = 1924. - 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011559 | label = ''[[:d:Q56011559|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Annas Sakses iela 10/12 | lat = 56.9994815 | long = 24.1628512 | p625 = {{Coord|56.999482|24.162851|display=inline}} | vaid = 6027 | year = 1904., 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011564 | label = ''[[:d:Q56011564|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Annas Sakses iela 14 | lat = 56.999921 | long = 24.1633799 | p625 = {{Coord|56.999921|24.16338|display=inline}} | vaid = 6028 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011569 | label = ''[[:d:Q56011569|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Annas Sakses iela 16 | lat = 57.0001003 | long = 24.1636605 | p625 = {{Coord|57.0001|24.16366|display=inline}} | vaid = 6029 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011583 | label = ''[[:d:Q56011583|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Annas Sakses iela 2 | lat = 56.9983334 | long = 24.1614635 | p625 = {{Coord|56.998333|24.161463|display=inline}} | vaid = 6023 | year = 1909., 1924. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011573 | label = ''[[:d:Q56011573|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Annas Sakses iela 22 | lat = 57.0013623 | long = 24.1672218 | p625 = {{Coord|57.001362|24.167222|display=inline}} | image = Annas%20Sakses%20iela%2022.jpg | vaid = 6030 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011577 | label = ''[[:d:Q56011577|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Annas Sakses iela 24 | lat = 57.0013253 | long = 24.1679954 | p625 = {{Coord|57.001325|24.167995|display=inline}} | vaid = 6031 | year = 1903. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011586 | label = ''[[:d:Q56011586|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Annas Sakses iela 32 | lat = 57.0021314 | long = 24.1698429 | p625 = {{Coord|57.002131|24.169843|display=inline}} | vaid = 6032 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011590 | label = ''[[:d:Q56011590|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Annas Sakses iela 5 | lat = 56.998834 | long = 24.1633916 | p625 = {{Coord|56.998834|24.163392|display=inline}} | vaid = 6024 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011593 | label = ''[[:d:Q56011593|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Annas Sakses iela 6 | lat = 56.9988089 | long = 24.1619758 | p625 = {{Coord|56.998809|24.161976|display=inline}} | vaid = 6025 | year = 1904., 1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011598 | label = ''[[:d:Q56011598|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Annas Sakses iela 7 | lat = 56.999121 | long = 24.163755 | p625 = {{Coord|56.999121|24.163755|display=inline}} | vaid = 6026 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011604 | label = ''[[:d:Q56011604|Koka savrupmāja]]'' | name = Koka savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aptiekas iela 7/9 | lat = 56.9972135 | long = 24.118596 | p625 = {{Coord|56.997214|24.118596|display=inline}} | image = RigaAptiekas7-9.jpg | vaid = 8571 | year = 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011610 | label = ''[[:d:Q56011610|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ausekļa iela 11 | lat = 56.9617359 | long = 24.0998845 | p625 = {{Coord|56.961736|24.099885|display=inline}} | image = Riga%2C%20Ausek%C4%BCa%2011%202015-05-08%20%281%29.JPG | commonscat = Ausekļa iela 11 (Riga) | vaid = 6688 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011615 | label = ''[[:d:Q56011615|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ausekļa iela 14 | lat = 56.9616007 | long = 24.1004597 | p625 = {{Coord|56.961601|24.10046|display=inline}} | image = Riga%2C%20Ausek%C4%BCa%2014%202015-05-08%20%282%29.JPG | commonscat = Ausekļa iela 14 (Riga) | vaid = 8132 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011620 | label = ''[[:d:Q56011620|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ausekļa iela 3 | lat = 56.9602627 | long = 24.0997819 | p625 = {{Coord|56.960263|24.099782|display=inline}} | image = Riga%2C%20Ausek%C4%BCa%203%202015-05-08%20%281%29.JPG | commonscat = Ausekļa iela 3 (Riga) | vaid = 6684 | year = 1927. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011624 | label = ''[[:d:Q56011624|Skulptūra "Vecrīgas naktssargs"]]'' | name = Skulptūra "Vecrīgas naktssargs" | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ausekļa iela 3 | lat = 56.9602627 | long = 24.0997819 | p625 = {{Coord|56.960263|24.099782|display=inline}} | commonscat = Night Watchman (Riga) | vaid = 7043 | year = 1930. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011629 | label = ''[[:d:Q56011629|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ausekļa iela 5 | lat = 56.9607389 | long = 24.0997996 | p625 = {{Coord|56.960739|24.0998|display=inline}} | image = Riga%2C%20Ausek%C4%BCa%205%202015-05-08%20%281%29.JPG | commonscat = Ausekļa iela 5 (Riga) | vaid = 6685 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011635 | label = ''[[:d:Q56011635|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ausekļa iela 7 | lat = 56.9610532 | long = 24.0998334 | p625 = {{Coord|56.961053|24.099833|display=inline}} | image = Riga%2C%20Ausek%C4%BCa%207%202015-05-08%20%281%29.JPG | commonscat = Ausekļa iela 7 (Riga) | vaid = 6686 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011641 | label = ''[[:d:Q56011641|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ausekļa iela 9 | lat = 56.9614484 | long = 24.0998673 | p625 = {{Coord|56.961448|24.099867|display=inline}} | image = Riga%2C%20Ausek%C4%BCa%209%202015-05-08%20%281%29.JPG | commonscat = Ausekļa iela 9 (Riga) | vaid = 6687 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q5227885 | label = [[Daugavgrīvas Baltā luterāņu baznīca|Daugavgrīvas baznīca]] | name = Daugavgrīvas baznīca | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://www.baltabaznica.lv/ | address = Baltāsbaznīcas iela 50 | lat = 57.036664 | long = 24.087314 | p625 = {{Coord|57.036664|24.087314|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Daugavgr%C4%ABvas%20Balt%C4%81%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202002-11-03.jpg | commonscat = Daugavgrīva White Church | vaid = 8165 | wikipediauri = Daugavgr%C4%ABvas_Balt%C4%81_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1786. - 1788. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q98844723|Richtfeuer Baltā baznīca]]'' | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011644 | label = ''[[:d:Q56011644|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bergenas iela 1/3 | lat = 57.0012223 | long = 24.1573934 | p625 = {{Coord|57.001222|24.157393|display=inline}} | vaid = 5933 | year = 1929. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011646 | label = ''[[:d:Q56011646|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bergenas iela 2 | lat = 57.0018363 | long = 24.1548938 | p625 = {{Coord|57.001836|24.154894|display=inline}} | vaid = 5934 | year = 1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011650 | label = ''[[:d:Q56011650|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bergenas iela 6 | lat = 57.0022415 | long = 24.1541053 | p625 = {{Coord|57.002241|24.154105|display=inline}} | vaid = 5935 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011654 | label = ''[[:d:Q56011654|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bergenas iela 8 | lat = 57.002341 | long = 24.1535623 | p625 = {{Coord|57.002341|24.153562|display=inline}} | vaid = 5936 | year = 1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011660 | label = ''[[:d:Q56011660|Ūdenstornis]]'' | name = Ūdenstornis | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bukultu iela 1b | lat = 56.978838824124 | long = 24.119799131206 | p625 = {{Coord|56.978839|24.119799|display=inline}} | image = Udenstornis%20bukultu%201b%201.jpg | vaid = 8133 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011671 | label = ''[[:d:Q56011671|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Cimzes iela 1 | lat = 57.0061417 | long = 24.1670787 | p625 = {{Coord|57.006142|24.167079|display=inline}} | image = Cimzes%20iela%201%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Cimzes iela 1 (Riga) | vaid = 5937 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011676 | label = ''[[:d:Q56011676|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Cimzes iela 2 | lat = 57.0057729 | long = 24.1674557 | p625 = {{Coord|57.005773|24.167456|display=inline}} | image = Cimzes%20iela%202%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Cimzes iela 2 (Riga) | vaid = 5938 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011680 | label = ''[[:d:Q56011680|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Cimzes iela 3 | lat = 57.0064195 | long = 24.1675409 | p625 = {{Coord|57.006419|24.167541|display=inline}} | image = Cimzes%20iela%203%2C%20Riga%20%282%29.jpg | commonscat = Cimzes iela 3 (Riga) | vaid = 5939 | year = 1934. - 1936. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011666 | label = ''[[:d:Q56011666|Guberņas cietums]]'' | name = Guberņas cietums | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Citadeles iela 12 | lat = 56.9554853 | long = 24.1009378 | p625 = {{Coord|56.955485|24.100938|display=inline}} | image = Riga%2C%20Citadeles%2012%20%282%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Citadeles iela 12 (Riga) | vaid = 8329 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q55935647 | label = ''[[:d:Q55935647|Pētera - Pāvila baznīcas komplekss]]'' | name = Pētera - Pāvila baznīcas komplekss | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Citadeles iela 7 | locality = Citadelē | lat = 56.955098266649 | long = 24.101461008991 | p625 = {{Coord|56.955098|24.101461|display=inline}} | image = RigaPeteraPavila.jpg | commonscat = Church of Saints Peter and Paul in Riga | vaid = 6536 | year = 18. gs., 20. gs 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011694 | label = ''[[:d:Q56011694|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Duntes iela 48 | lat = 56.9919672 | long = 24.1277465 | p625 = {{Coord|56.991967|24.127747|display=inline}} | image = Duntes%20iela%2048%20%282%29.jpg | commonscat = Duntes iela, 48 | vaid = 8134 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011698 | label = ''[[:d:Q56011698|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 1 | lat = 56.9618379 | long = 24.1069066 | p625 = {{Coord|56.961838|24.106907|display=inline}} | image = RigaDzirnavu1.jpg | vaid = 8135 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011704 | label = ''[[:d:Q56011704|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 3a | lat = 56.9616759 | long = 24.1072844 | p625 = {{Coord|56.961676|24.107284|display=inline}} | image = RigaDzirnavu3a.jpg | vaid = 8136 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011708 | label = ''[[:d:Q56011708|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Eksporta iela 3 | lat = 56.9607128 | long = 24.0987142 | p625 = {{Coord|56.960713|24.098714|display=inline}} | image = Eksporta%20iela%203%20%285%29.jpg | commonscat = Eksporta iela 3 (Riga) | vaid = 6689 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011713 | label = ''[[:d:Q56011713|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Eksporta iela 4 | lat = 56.9610631 | long = 24.0986823 | p625 = {{Coord|56.961063|24.098682|display=inline}} | image = Eksporta%20iela%204%20%282%29.jpg | commonscat = Eksporta iela 4 (Riga) | vaid = 6690 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011717 | label = ''[[:d:Q56011717|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Eksporta iela 5 | lat = 56.9614674 | long = 24.0986669 | p625 = {{Coord|56.961467|24.098667|display=inline}} | image = Eksporta%20iela%205%20%282%29.jpg | commonscat = Eksporta iela 5 (Riga) | vaid = 6691 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011723 | label = ''[[:d:Q56011723|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Eksporta iela 6 | lat = 56.9617998 | long = 24.0986349 | p625 = {{Coord|56.9618|24.098635|display=inline}} | image = RigaEksporta6.jpg | commonscat = Eksporta iela 6 (Riga) | vaid = 6692 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011728 | label = ''[[:d:Q56011728|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 10a | lat = 56.9576571 | long = 24.1109232 | p625 = {{Coord|56.957657|24.110923|display=inline}} | image = Riga%2C%20Elizabetes%20iela%2010a%20M8139%202014-03-12.jpg | commonscat = Elizabetes iela 10a (Riga) | vaid = 8139 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011734 | label = ''[[:d:Q56011734|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 10b | lat = 56.9575311 | long = 24.1111201 | p625 = {{Coord|56.957531|24.11112|display=inline}} | image = Riga%2C%20Elizabetes%20iela%2010b%20%281%29%20M8140%202014-03-12.jpg | commonscat = Elizabetes iela 10b (Riga) | vaid = 8140 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011740 | label = ''[[:d:Q56011740|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 13 | lat = 56.9590022 | long = 24.1032152 | p625 = {{Coord|56.959002|24.103215|display=inline}} | image = Elizabetes%20iel%C4%81%2013%2020120728-1.JPG | commonscat = Elizabetes iela 13 (Riga) | vaid = 8141 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011742 | label = ''[[:d:Q56011742|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 14 | lat = 56.9570222 | long = 24.1123293 | p625 = {{Coord|56.957022|24.112329|display=inline}} | image = RigaElizabetes14.jpg | vaid = 8142 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011744 | label = ''[[:d:Q56011744|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 33 | lat = 56.9579171 | long = 24.1114666 | p625 = {{Coord|56.957917|24.111467|display=inline}} | image = Riga%20Elizabetes%20iela%2033.JPG | commonscat = Elizabetes iela 33 (Riga) | vaid = 6693 | year = 1901. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011748 | label = ''[[:d:Q56011748|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 6 | lat = 56.9580184 | long = 24.1087374 | p625 = {{Coord|56.958018|24.108737|display=inline}} | image = Elizabetes%20iel%C4%81%206%2020120728-01.JPG | commonscat = Elizabetes iela 6 (Riga) | vaid = 8138 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011753 | label = ''[[:d:Q56011753|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Emīla Dārziņa iela 14 | lat = 57.0043204 | long = 24.1652925 | p625 = {{Coord|57.00432|24.165292|display=inline}} | vaid = 5941 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011756 | label = ''[[:d:Q56011756|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Emīla Dārziņa iela 6 | lat = 57.0035054 | long = 24.1634285 | p625 = {{Coord|57.003505|24.163428|display=inline}} | vaid = 5940 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011760 | label = ''[[:d:Q56011760|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ernsta Bergmaņa iela 7 | lat = 57.0014335 | long = 24.1537232 | p625 = {{Coord|57.001433|24.153723|display=inline}} | image = Ernsta%20Bergma%C5%86a%20iela%207.jpg | vaid = 5932 | year = 1929. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011767 | label = ''[[:d:Q56011767|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ezermalas iela 38 | lat = 57.0059717 | long = 24.1665511 | p625 = {{Coord|57.005972|24.166551|display=inline}} | image = Ezermalas%20iela%2038%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Ezermalas iela 38 (Riga) | vaid = 5944 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011771 | label = ''[[:d:Q56011771|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ezermalas iela 41 | lat = 57.0023739 | long = 24.169844 | p625 = {{Coord|57.002374|24.169844|display=inline}} | vaid = 5945 | year = 1903., 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011775 | label = ''[[:d:Q56011775|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ezermalas iela 57 | lat = 57.0054784 | long = 24.1659562 | p625 = {{Coord|57.005478|24.165956|display=inline}} | image = Ezermalas%20iela%2057%2C%20Riga%20%283%29.jpg | commonscat = Ezermalas iela 57 (Riga) | vaid = 5946 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011779 | label = ''[[:d:Q56011779|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ezermalas iela 59 | lat = 57.0056048 | long = 24.1655451 | p625 = {{Coord|57.005605|24.165545|display=inline}} | image = Ezermalas%20iela%2059%2C%20Riga.jpg | commonscat = Ezermalas iela 59 (Riga) | vaid = 5947 | year = 1932., 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011785 | label = ''[[:d:Q56011785|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ezermalas iela 61 | lat = 57.0057404 | long = 24.1648707 | p625 = {{Coord|57.00574|24.164871|display=inline}} | image = Ezermalas%20iela%2061%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Ezermalas iela 61 (Riga) | vaid = 5948 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011790 | label = ''[[:d:Q56011790|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ezermalas iela 63 | lat = 57.006162 | long = 24.16535 | p625 = {{Coord|57.006162|24.16535|display=inline}} | image = Ezermalas%2063.jpg | vaid = 5949 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011804 | label = ''[[:d:Q56011804|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ganu iela 2 | lat = 56.9612613 | long = 24.1088619 | p625 = {{Coord|56.961261|24.108862|display=inline}} | image = RigaGanu2.jpg | vaid = 8146 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011809 | label = ''[[:d:Q56011809|Īres nami (2)]]'' | name = Īres nami (2) | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ganu iela 4 | lat = 56.9614226 | long = 24.1093393 | p625 = {{Coord|56.961423|24.109339|display=inline}} | image = RigaGanu4.jpg | vaid = 8147 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011815 | label = ''[[:d:Q56011815|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ganu iela 6 | lat = 56.9615932 | long = 24.1094877 | p625 = {{Coord|56.961593|24.109488|display=inline}} | image = RigaGanu6.jpg | vaid = 8148 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011795 | label = ''[[:d:Q56011795|Īres nama korpusi (2)]]'' | name = Īres nama korpusi (2) | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ganību dambis 3 | lat = 56.9689709 | long = 24.1068449 | p625 = {{Coord|56.968971|24.106845|display=inline}} | image = RigaGanibuDambis3.jpg | vaid = 8144 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011799 | label = ''[[:d:Q56011799|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ganību dambis 5 | lat = 56.9695997 | long = 24.1069618 | p625 = {{Coord|56.9696|24.106962|display=inline}} | image = Embassy%20of%20China%20in%20Latvia.jpg | commonscat = Ganību dambis 5 | vaid = 8145 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011820 | label = ''[[:d:Q56011820|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Gatartas iela 6 | lat = 57.0034153 | long = 24.156596 | p625 = {{Coord|57.003415|24.156596|display=inline}} | vaid = 5950 | year = 1929. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011825 | label = ''[[:d:Q56011825|Tēlnieka J.Brieža kaps]]'' | name = Tēlnieka J.Brieža kaps | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Gaujas iela 12 | locality = 2. Meža kapos | lat = 56.9853575 | long = 24.1573594 | p625 = {{Coord|56.985357|24.157359|display=inline}} | image = T%C4%93lnieka%20J.Brie%C5%BEa%20kaps.JPG | vaid = 88 | year = 1953. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011830 | label = ''[[:d:Q56011830|Ūdenstornis]]'' | name = Ūdenstornis | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Gaujas iela 21 | lat = 56.9838938 | long = 24.1567773 | p625 = {{Coord|56.983894|24.156777|display=inline}} | image = Gaujas%20iela%2021.JPG | vaid = 6694 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011835 | label = ''[[:d:Q56011835|Skola]]'' | name = Skola | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Gaujas iela 23 | lat = 56.9838207 | long = 24.1577807 | p625 = {{Coord|56.983821|24.157781|display=inline}} | image = Gaujas%20iela%2023.JPG | vaid = 6695 | year = 1910., 1927. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011844 | label = ''[[:d:Q56011844|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Gdaņskas iela 1 | lat = 56.9978967 | long = 24.1587126 | p625 = {{Coord|56.997897|24.158713|display=inline}} | image = Gda%C5%86skas%20iela%201.jpg | vaid = 5951 | year = 1909. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011836 | label = ''[[:d:Q56011836|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Gdaņskas iela 14 | lat = 57.0008518 | long = 24.15191 | p625 = {{Coord|57.000852|24.15191|display=inline}} | vaid = 5955 | year = 1927., 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011839 | label = ''[[:d:Q56011839|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Gdaņskas iela 15 | lat = 57.0000053 | long = 24.1535527 | p625 = {{Coord|57.000005|24.153553|display=inline}} | image = Gda%C5%86skas%20iela%2015%20%283%29.jpg | vaid = 5956 | year = 1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011848 | label = ''[[:d:Q56011848|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Gdaņskas iela 2 | lat = 56.9984544 | long = 24.1581554 | p625 = {{Coord|56.998454|24.158155|display=inline}} | vaid = 5952 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011854 | label = ''[[:d:Q56011854|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Gdaņskas iela 7 | lat = 56.9979255 | long = 24.1572642 | p625 = {{Coord|56.997926|24.157264|display=inline}} | image = Gda%C5%86skas%20iela%207%20%281%29.jpg | commonscat = Gdaņskas iela 7 | vaid = 5954 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011859 | label = ''[[:d:Q56011859|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]'' | name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Glika iela 1 | lat = 56.9964028 | long = 24.153686 | p625 = {{Coord|56.996403|24.153686|display=inline}} | image = Glika%20iela%201.jpg | vaid = 5957 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011863 | label = ''[[:d:Q56011863|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Glika iela 8 | lat = 56.9962395 | long = 24.1549364 | p625 = {{Coord|56.99624|24.154936|display=inline}} | image = Glika%20iela%208%20%282%29.jpg | commonscat = Glika iela 8 (Riga) | vaid = 5958 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011867 | label = ''[[:d:Q56011867|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Glika iela 9 | lat = 56.9957537 | long = 24.1554939 | p625 = {{Coord|56.995754|24.155494|display=inline}} | image = Glika%20iela%209.jpg | vaid = 5959 | year = 1931., 1935. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011871 | label = ''[[:d:Q56011871|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 14 | lat = 57.0022156 | long = 24.1673409 | p625 = {{Coord|57.002216|24.167341|display=inline}} | image = Hamburgas%2014.jpg | vaid = 5967 | year = 1914., 1926. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011876 | label = ''[[:d:Q56011876|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 19 | lat = 56.9990992 | long = 24.1666685 | p625 = {{Coord|56.999099|24.166669|display=inline}} | image = Hamburgas%2019.jpg | vaid = 5968 | year = 1910., 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011881 | label = ''[[:d:Q56011881|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 21 | lat = 56.999279 | long = 24.1665376 | p625 = {{Coord|56.999279|24.166538|display=inline}} | image = Hamburgas%2021.jpg | vaid = 5969 | year = 1908. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011883 | label = ''[[:d:Q56011883|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 23 | lat = 56.9999535 | long = 24.1660304 | p625 = {{Coord|56.999953|24.16603|display=inline}} | vaid = 5970 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011884 | label = ''[[:d:Q56011884|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 25 | lat = 57.0015157 | long = 24.1666464 | p625 = {{Coord|57.001516|24.166646|display=inline}} | image = Hamburgas%2025.jpg | vaid = 5971 | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011885 | label = ''[[:d:Q56011885|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 27 | lat = 57.00156 | long = 24.167124 | p625 = {{Coord|57.00156|24.167124|display=inline}} | vaid = 5972 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011889 | label = ''[[:d:Q56011889|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 3 | lat = 56.9974242 | long = 24.1629081 | p625 = {{Coord|56.997424|24.162908|display=inline}} | image = Hamburgas%203.jpg | vaid = 5960 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011887 | label = ''[[:d:Q56011887|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 31 | lat = 57.0019446 | long = 24.1684098 | p625 = {{Coord|57.001945|24.16841|display=inline}} | image = Hamburgas%2031.jpg | vaid = 5973 | year = 1911. - 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011894 | label = ''[[:d:Q56011894|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 4 | lat = 56.9987412 | long = 24.1656299 | p625 = {{Coord|56.998741|24.16563|display=inline}} | image = Hamburgas%204.jpg | vaid = 5961 | year = 1925. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011898 | label = ''[[:d:Q56011898|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 5 | lat = 56.9975044 | long = 24.1633694 | p625 = {{Coord|56.997504|24.163369|display=inline}} | image = Hamburgas%205.jpg | vaid = 5962 | year = 1905., 1907. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011907 | label = ''[[:d:Q56011907|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 6 | lat = 56.9991819 | long = 24.1652861 | p625 = {{Coord|56.999182|24.165286|display=inline}} | image = Hamburgas%206.jpg | vaid = 5963 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011902 | label = ''[[:d:Q56011902|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 6a | lat = 56.9994698 | long = 24.1649582 | p625 = {{Coord|56.99947|24.164958|display=inline}} | image = Hamburgas%206a.jpg | vaid = 5964 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011911 | label = ''[[:d:Q56011911|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 7 | lat = 56.9976565 | long = 24.1638802 | p625 = {{Coord|56.997656|24.16388|display=inline}} | image = Hamburgas%207%20seta.jpg | vaid = 5965 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011916 | label = ''[[:d:Q56011916|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hamburgas iela 9 | lat = 56.9979148 | long = 24.1655768 | p625 = {{Coord|56.997915|24.165577|display=inline}} | vaid = 5966 | year = 1908., 1926. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011920 | label = ''[[:d:Q56011920|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hanzas iela 4 | lat = 56.961099 | long = 24.1193529 | p625 = {{Coord|56.961099|24.119353|display=inline}} | image = RigaHanzas4.jpg | commonscat = Hanzas iela 4 (Riga) | vaid = 8149 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011925 | label = ''[[:d:Q56011925|Ugunsdzēsēju depo]]'' | name = Ugunsdzēsēju depo | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hanzas iela 5 | lat = 56.9623007 | long = 24.1118414 | p625 = {{Coord|56.962301|24.111841|display=inline}} | image = Ugunsdz%C4%93s%C4%93ju%20depo%20tornis%20Hanzas%20iel%C4%81%2C%20R%C4%ABg%C4%81.jpg | commonscat = Fire station at Hanzas street (Riga) | vaid = 8150 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q6164824 | label = [[Jaunciema luterāņu baznīca|Jaunciema baznīca]] | name = Jaunciema baznīca | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jaunciema 5. šķērslīnija 6/8 | lat = 57.041883 | long = 24.179014 | p625 = {{Coord|57.041883|24.179014|display=inline}} | image = Jaunciema%20bazn%C4%ABca%202002-05-12.jpg | commonscat = Lutheran church in Jaunciems, Riga | vaid = 8151 | wikipediauri = Jaunciema_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1911. - 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011931 | label = ''[[:d:Q56011931|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jura Alunāna iela 1 | lat = 56.956277 | long = 24.1092419 | p625 = {{Coord|56.956277|24.109242|display=inline}} | image = RigaAlunana1.jpg | vaid = 8126 | year = 1872. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011942 | label = ''[[:d:Q56011942|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jura Alunāna iela 2 | lat = 56.9560582 | long = 24.1096265 | p625 = {{Coord|56.956058|24.109627|display=inline}} | image = RigaAlunana2.jpg | vaid = 8127 | year = 1876., 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011936 | label = ''[[:d:Q56011936|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jura Alunāna iela 2a; Andreja Pumpura iela 5 | lat = 56.956262421803 | long = 24.110478060585 | p625 = {{Coord|56.956262|24.110478|display=inline}} | image = Riga%20Andreja%20Pumpura%205.jpg | commonscat = Andreja Pumpura iela 5 | vaid = 6676 | year = 1906. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011946 | label = ''[[:d:Q56011946|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jura Alunāna iela 3 | lat = 56.9564558 | long = 24.1096788 | p625 = {{Coord|56.956456|24.109679|display=inline}} | image = RigaAlunana3.jpg | vaid = 8128 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011950 | label = ''[[:d:Q56011950|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jura Alunāna iela 5 | lat = 56.9566706 | long = 24.110278 | p625 = {{Coord|56.956671|24.110278|display=inline}} | image = RigaAlunana5.jpg | vaid = 8129 | year = 1876. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011956 | label = ''[[:d:Q56011956|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jura Alunāna iela 7 | lat = 56.9569215 | long = 24.1108627 | p625 = {{Coord|56.956921|24.110863|display=inline}} | image = RigaAlunana7.jpg | commonscat = Jura Alunāna iela 7 | vaid = 8130 | year = 1876. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011970 | label = ''[[:d:Q56011970|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kalpaka bulvāris 1 | lat = 56.958065 | long = 24.1067479 | p625 = {{Coord|56.958065|24.106748|display=inline}} | image = RigaKalpakaBulvaris1.jpg | commonscat = Kalpaka bulvāris 1 | vaid = 8152 | year = 1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011961 | label = ''[[:d:Q56011961|Epitāfija]]'' | name = Epitāfija | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kalpaka bulvāris 11 | lat = 56.9572375 | long = 24.1078636 | p625 = {{Coord|56.957237|24.107864|display=inline}} | image = Nadvhodom.jpg | vaid = 7240 | year = 1805. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011969 | label = ''[[:d:Q56011969|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kalpaka bulvāris 11 | lat = 56.9572375 | long = 24.1078636 | p625 = {{Coord|56.957237|24.107864|display=inline}} | image = RigaKalpaka11.jpg | vaid = 8157 | year = 1878. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011973 | label = ''[[:d:Q56011973|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kalpaka bulvāris 3 | lat = 56.9579839 | long = 24.1069614 | p625 = {{Coord|56.957984|24.106961|display=inline}} | image = RigaKalpaka3.jpg | commonscat = Kalpaka bulvāris 3 | vaid = 8153 | year = 1873. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011978 | label = ''[[:d:Q56011978|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kalpaka bulvāris 5 | lat = 56.9577681 | long = 24.1072897 | p625 = {{Coord|56.957768|24.10729|display=inline}} | image = RigaKalpaka5.jpg | vaid = 8154 | year = 1878. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011982 | label = ''[[:d:Q56011982|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kalpaka bulvāris 7 | lat = 56.9575972 | long = 24.1074865 | p625 = {{Coord|56.957597|24.107487|display=inline}} | image = RigaKalpakaBulvaris7.jpg | vaid = 8155 | year = 1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011965 | label = ''[[:d:Q56011965|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kalpaka bulvāris 9 | lat = 56.9572448 | long = 24.1072139 | p625 = {{Coord|56.957245|24.107214|display=inline}} | image = RigaKalpakaBulvaris9.jpg | vaid = 8156 | year = 1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012004 | label = ''[[:d:Q56012004|Veikals ar dzīvokli]]'' | name = Veikals ar dzīvokli | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kokneses prospekts 1 | lat = 56.9976511 | long = 24.1610654 | p625 = {{Coord|56.997651|24.161065|display=inline}} | vaid = 5974 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011992 | label = ''[[:d:Q56011992|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kokneses prospekts 10 | lat = 56.99934 | long = 24.1611057 | p625 = {{Coord|56.99934|24.161106|display=inline}} | vaid = 5977 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011998 | label = ''[[:d:Q56011998|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kokneses prospekts 15 | lat = 57.0006827 | long = 24.1592133 | p625 = {{Coord|57.000683|24.159213|display=inline}} | vaid = 5978 | year = 1931. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011996 | label = ''[[:d:Q56011996|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kokneses prospekts 15a | lat = 57.0008702 | long = 24.1588241 | p625 = {{Coord|57.00087|24.158824|display=inline}} | vaid = 5979 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012002 | label = ''[[:d:Q56012002|Dzīvojamā māja ar veikalu]]'' | name = Dzīvojamā māja ar veikalu | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kokneses prospekts 18 | lat = 57.000779 | long = 24.1598772 | p625 = {{Coord|57.000779|24.159877|display=inline}} | vaid = 5980 | year = 1934., 1936. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012006 | label = ''[[:d:Q56012006|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kokneses prospekts 20 | lat = 57.0018033 | long = 24.1596841 | p625 = {{Coord|57.001803|24.159684|display=inline}} | vaid = 5981 | year = 1913., 1925. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012009 | label = ''[[:d:Q56012009|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kokneses prospekts 25 | lat = 57.0031896 | long = 24.1574841 | p625 = {{Coord|57.00319|24.157484|display=inline}} | vaid = 5982 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012014 | label = ''[[:d:Q56012014|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kokneses prospekts 27 | lat = 57.0034681 | long = 24.1574523 | p625 = {{Coord|57.003468|24.157452|display=inline}} | vaid = 5983 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012017 | label = ''[[:d:Q56012017|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kokneses prospekts 5 | lat = 56.9979929 | long = 24.1607542 | p625 = {{Coord|56.997993|24.160754|display=inline}} | vaid = 5975 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012022 | label = ''[[:d:Q56012022|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kokneses prospekts 7 | lat = 56.9983168 | long = 24.1603934 | p625 = {{Coord|56.998317|24.160393|display=inline}} | vaid = 5976 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012030 | label = ''[[:d:Q56012030|Latvijas Republikas ārlietu un finanšu ministru rezidence]]'' | name = Latvijas Republikas ārlietu un finanšu ministru rezidence | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 11a | lat = 56.9558122 | long = 24.1110492 | p625 = {{Coord|56.955812|24.111049|display=inline}} | image = Ministry%20of%20culture%20Latvia.jpg | vaid = 9019 | year = 1923. – 1940. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012035 | label = ''[[:d:Q56012035|Interjera dekoratīvā apdare]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 11a | lat = 56.9558122 | long = 24.1110492 | p625 = {{Coord|56.955812|24.111049|display=inline}} | vaid = 6697 | year = 19. gs.b. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012039 | label = ''[[:d:Q56012039|Dzīvojamā ēka, tagad administratīvā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka, tagad administratīvā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 11a | lat = 56.9558122 | long = 24.1110492 | p625 = {{Coord|56.955812|24.111049|display=inline}} | image = RigaValdemara11a.jpg | vaid = 8199 | year = 1873. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012044 | label = ''[[:d:Q56012044|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 15 | lat = 56.9561167 | long = 24.1120415 | p625 = {{Coord|56.956117|24.112042|display=inline}} | image = RigaValdemara15.jpg | vaid = 8200 | year = 1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012050 | label = ''[[:d:Q56012050|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 17A | lat = 56.9562633 | long = 24.1124481 | p625 = {{Coord|56.956263|24.112448|display=inline}} | image = RigaValdemara17a.jpg | vaid = 8201 | year = 1872. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012052 | label = ''[[:d:Q56012052|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 19 | lat = 56.9563842 | long = 24.1129 | p625 = {{Coord|56.956384|24.1129|display=inline}} | image = RigaValdemara19.jpg | vaid = 8202 | year = 1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012026 | label = ''[[:d:Q56012026|Sienas panno ( 6 )]]'' | name = Sienas panno ( 6 ) | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 1b | lat = 56.9526964 | long = 24.1023923 | p625 = {{Coord|56.952696|24.102392|display=inline}} | vaid = 7411 | year = 1937., 1993. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012056 | label = ''[[:d:Q56012056|Banka]]'' | name = Banka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 1b | lat = 56.9526964 | long = 24.1023923 | p625 = {{Coord|56.952696|24.102392|display=inline}} | image = RigaValdemara1b.jpg | commonscat = Krišjāņa Valdemāra iela 1B (Riga) | vaid = 8194 | year = 1887. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012060 | label = ''[[:d:Q56012060|Nikolaja ģimnāzija]]'' | name = Nikolaja ģimnāzija | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 1c | lat = 56.9529826 | long = 24.1039877 | p625 = {{Coord|56.952983|24.103988|display=inline}} | image = RigaValdemara1c.jpg | commonscat = Krišjāņa Valdemāra iela 1c | vaid = 8195 | year = 1891. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012065 | label = ''[[:d:Q56012065|Rīgas hipotēku banka]]'' | name = Rīgas hipotēku banka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 3 | lat = 56.9546778 | long = 24.1072315 | p625 = {{Coord|56.954678|24.107232|display=inline}} | image = RigaValdemara3.jpg | commonscat = Krišjāņa Valdemāra iela 3 | vaid = 8196 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012070 | label = ''[[:d:Q56012070|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 7 | lat = 56.9554496 | long = 24.1099583 | p625 = {{Coord|56.95545|24.109958|display=inline}} | image = RigaValdemara7.jpg | vaid = 8197 | year = 1877. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012074 | label = ''[[:d:Q56012074|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 9 | lat = 56.9555871 | long = 24.1103832 | p625 = {{Coord|56.955587|24.110383|display=inline}} | image = RigaValdemara9.jpg | vaid = 8198 | year = 1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012078 | label = ''[[:d:Q56012078|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kronvalda bulvāris 10 | lat = 56.9586633 | long = 24.1002545 | p625 = {{Coord|56.958663|24.100254|display=inline}} | image = RigaKronvaldaBulvaris10.jpg | vaid = 8163 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012085 | label = ''[[:d:Q56012085|Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās) | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kronvalda bulvāris 2 | locality = Nacionālajā teātrī | lat = 56.9536377 | long = 24.1048774 | p625 = {{Coord|56.953638|24.104877|display=inline}} | vaid = 7266 | year = 1902. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042466 | label = ''[[:d:Q56042466|Rīgas 2.pilsētas teātris, tag. Nacionālais teātris]]'' | name = Rīgas 2.pilsētas teātris, tag. Nacionālais teātris | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kronvalda bulvāris 2 | lat = 56.9536377 | long = 24.1048774 | p625 = {{Coord|56.953638|24.104877|display=inline}} | image = Latvian%20National%20Theatre.jpg | vaid = 6523 | year = 1899.- 1902. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012091 | label = ''[[:d:Q56012091|RPI Dabaszinību fakultāte]]'' | name = RPI Dabaszinību fakultāte | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kronvalda bulvāris 4 | lat = 56.9552282 | long = 24.1043229 | p625 = {{Coord|56.955228|24.104323|display=inline}} | image = RigaKronvaldaBulvaris4.jpg | commonscat = Kronvalda bulvāris 4 | vaid = 8159 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012096 | label = ''[[:d:Q56012096|Ķīmijas laboratorijas telpas ar iekārtām un kolekciju]]'' | name = Ķīmijas laboratorijas telpas ar iekārtām un kolekciju | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-RIX | address = Kronvalda bulvāris 4 | lat = 56.9552282 | long = 24.1043229 | p625 = {{Coord|56.955228|24.104323|display=inline}} | vaid = 9182 | year = 1901.–1983. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012100 | label = ''[[:d:Q56012100|Meiteņu ģimnāzija]]'' | name = Meiteņu ģimnāzija | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kronvalda bulvāris 6 | lat = 56.958061 | long = 24.1007626 | p625 = {{Coord|56.958061|24.100763|display=inline}} | image = RigaKronvaldaBulvaris6.jpg | vaid = 8160 | year = 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012102 | label = ''[[:d:Q56012102|Meiteņu ģimnāzija]]'' | name = Meiteņu ģimnāzija | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kronvalda bulvāris 8 | lat = 56.9583756 | long = 24.1004017 | p625 = {{Coord|56.958376|24.100402|display=inline}} | image = RigaKronvaldaBulvaris8.jpg | vaid = 8161 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012103 | label = ''[[:d:Q56012103|Pareizticīgo garīgais seminārs]]'' | name = Pareizticīgo garīgais seminārs | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kronvalda bulvāris 9 | lat = 56.9581611 | long = 24.0991679 | p625 = {{Coord|56.958161|24.099168|display=inline}} | image = RigaKronvaldaBulvaris9.jpg | vaid = 8162 | year = 1877. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011988 | label = ''[[:d:Q56011988|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kārļa Vatsona iela 2 | lat = 56.9971684 | long = 24.1592363 | p625 = {{Coord|56.997168|24.159236|display=inline}} | vaid = 6064 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012108 | label = ''[[:d:Q56012108|Skola]]'' | name = Skola | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lenču iela 1 | lat = 56.961552 | long = 24.1104368 | p625 = {{Coord|56.961552|24.110437|display=inline}} | image = RigaLencu1.jpg | vaid = 8166 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012113 | label = ''[[:d:Q56012113|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lībekas iela 27 | lat = 57.0030867 | long = 24.1675259 | p625 = {{Coord|57.003087|24.167526|display=inline}} | image = L%C4%ABbekas%20iela%2027%2C%20savrupm%C4%81ja.jpg | vaid = 5986 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012117 | label = ''[[:d:Q56012117|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lībekas iela 3 | lat = 56.9986538 | long = 24.1638024 | p625 = {{Coord|56.998654|24.163802|display=inline}} | vaid = 5984 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012121 | label = ''[[:d:Q56012121|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lībekas iela 9/11 | lat = 57.0012231 | long = 24.1637642 | p625 = {{Coord|57.001223|24.163764|display=inline}} | vaid = 5985 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012126 | label = ''[[:d:Q56012126|Zaļā skola]]'' | name = Zaļā skola | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Martas Rinkas iela 13 | lat = 57.034724 | long = 24.103392 | p625 = {{Coord|57.034724|24.103392|display=inline}} | image = Za%C4%BC%C4%81%20skola%20%28R%C4%ABga%2C%20Martas%20Rinkas%20iela%2013%29%20003.jpg | commonscat = Zaļā skola (Vecmīlgrāvis) | vaid = 8164 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012146 | label = ''[[:d:Q56012146|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mednieku iela 6 | lat = 56.9602284 | long = 24.1082396 | p625 = {{Coord|56.960228|24.10824|display=inline}} | image = RigaMednieku6.jpg | vaid = 8167 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012139 | label = ''[[:d:Q56012139|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mednieku iela 6a | lat = 56.9602645 | long = 24.1078043 | p625 = {{Coord|56.960265|24.107804|display=inline}} | image = RigaMednieku6a.jpg | vaid = 8168 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012149 | label = ''[[:d:Q56012149|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mednieku iela 7 | lat = 56.9604532 | long = 24.1076761 | p625 = {{Coord|56.960453|24.107676|display=inline}} | image = RigaMednieku7.jpg | vaid = 8169 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012150 | label = ''[[:d:Q56012150|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mednieku iela 8 | lat = 56.9602373 | long = 24.1084653 | p625 = {{Coord|56.960237|24.108465|display=inline}} | image = RigaMednieku8.jpg | vaid = 8170 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012155 | label = ''[[:d:Q56012155|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 14 | lat = 57.0062762 | long = 24.1604277 | p625 = {{Coord|57.006276|24.160428|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2014.JPG | commonscat = Meža prospekts 14 (Riga) | vaid = 5992 | year = 1937. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012160 | label = ''[[:d:Q56012160|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 16 | lat = 57.0061423 | long = 24.1597357 | p625 = {{Coord|57.006142|24.159736|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2016.JPG | commonscat = Meža prospekts 16 (Riga) | vaid = 5993 | year = 1931. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012175 | label = ''[[:d:Q56012175|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 2 | lat = 57.0067484 | long = 24.1643426 | p625 = {{Coord|57.006748|24.164343|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%202.JPG | commonscat = Meža prospekts 2 (Riga) | vaid = 5989 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012164 | label = ''[[:d:Q56012164|Dzīvojamā māja ar veikalu]]'' | name = Dzīvojamā māja ar veikalu | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 26 | lat = 57.0050852 | long = 24.1573933 | p625 = {{Coord|57.005085|24.157393|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2026%20%283%29.jpg | commonscat = Meža prospekts 26 (Riga) | vaid = 5994 | year = 1935. - 1936. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012170 | label = ''[[:d:Q56012170|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 28 | lat = 57.0043861 | long = 24.1561555 | p625 = {{Coord|57.004386|24.156156|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2028.JPG | vaid = 8818 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012180 | label = ''[[:d:Q56012180|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 30 | lat = 57.0040092 | long = 24.1557917 | p625 = {{Coord|57.004009|24.155792|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2030.jpg | vaid = 5995 | year = 1927., 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012184 | label = ''[[:d:Q56012184|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 32 | lat = 57.003785 | long = 24.1554122 | p625 = {{Coord|57.003785|24.155412|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2032.JPG | vaid = 5996 | year = 1928. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012189 | label = ''[[:d:Q56012189|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 36 | lat = 57.0024587 | long = 24.1527726 | p625 = {{Coord|57.002459|24.152773|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2036.JPG | vaid = 5997 | year = 1931. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012193 | label = ''[[:d:Q56012193|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 38a | lat = 57.002199656997 | long = 24.152400274188 | p625 = {{Coord|57.0022|24.1524|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2038a.JPG | vaid = 5998 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012196 | label = ''[[:d:Q56012196|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 4 | lat = 57.0066492 | long = 24.1637551 | p625 = {{Coord|57.006649|24.163755|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%204.JPG | commonscat = Meža prospekts 4 (Riga) | vaid = 5990 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012195 | label = ''[[:d:Q56012195|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 40 | lat = 57.0019924 | long = 24.1520957 | p625 = {{Coord|57.001992|24.152096|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2040.JPG | vaid = 5999 | year = 1930. - 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012200 | label = ''[[:d:Q56012200|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 50 | lat = 57.0008002 | long = 24.1499838 | p625 = {{Coord|57.0008|24.149984|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2050.JPG | vaid = 6001 | year = 1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012205 | label = ''[[:d:Q56012205|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 52 | lat = 57.0005129 | long = 24.1498015 | p625 = {{Coord|57.000513|24.149801|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2052.JPG | vaid = 6002 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012209 | label = ''[[:d:Q56012209|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 58 | lat = 56.9999487 | long = 24.1483671 | p625 = {{Coord|56.999949|24.148367|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2058.JPG | vaid = 6004 | year = 1933. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012215 | label = ''[[:d:Q56012215|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 60 | lat = 56.9997245 | long = 24.148037 | p625 = {{Coord|56.999724|24.148037|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2060.JPG | vaid = 6005 | year = 1932. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012219 | label = ''[[:d:Q56012219|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 74 | lat = 56.9981466 | long = 24.1452983 | p625 = {{Coord|56.998147|24.145298|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2074.JPG | vaid = 6006 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012228 | label = ''[[:d:Q56012228|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 8 | lat = 57.0064889 | long = 24.1625855 | p625 = {{Coord|57.006489|24.162585|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%208.JPG | commonscat = Meža prospekts 8 (Riga) | vaid = 5991 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012223 | label = ''[[:d:Q56012223|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Meža prospekts 80 | lat = 56.9972141 | long = 24.143698 | p625 = {{Coord|56.997214|24.143698|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2080.JPG | vaid = 6007 | year = 1927. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012130 | label = ''[[:d:Q56012130|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mātera iela 13 | lat = 56.9991574 | long = 24.149006 | p625 = {{Coord|56.999157|24.149006|display=inline}} | vaid = 5988 | year = 1932., 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012134 | label = ''[[:d:Q56012134|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mātera iela 9 | lat = 56.999498 | long = 24.1496658 | p625 = {{Coord|56.999498|24.149666|display=inline}} | image = M%C4%81tera%20iela%209.jpg | vaid = 5987 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012233 | label = ''[[:d:Q56012233|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Noliktavas iela 3 | lat = 56.9530693 | long = 24.1028251 | p625 = {{Coord|56.953069|24.102825|display=inline}} | image = RigaNoliktavas3.jpg | vaid = 8171 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012239 | label = ''[[:d:Q56012239|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Noliktavas iela 5 | lat = 56.9533275 | long = 24.1026017 | p625 = {{Coord|56.953328|24.102602|display=inline}} | image = RigaNoliktavas5.jpg | vaid = 8172 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q12326868 | label = [[Mežaparka Lielā estrāde]] | name = Mežaparka Lielā estrāde | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-RIX | address = Ostas prospekts 11 | lat = 57.01527778 | long = 24.15138889 | p625 = {{Coord|57.015278|24.151389|display=inline}} | image = Latvian%20Song%20festival%202008.jpg | commonscat = Mežaparks Great Bandstand | vaid = 9149 | wikipediauri = Me%C5%BEaparka_Liel%C4%81_estr%C4%81de | year = 1955. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012256 | label = ''[[:d:Q56012256|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Poruka iela 10 | lat = 57.0038046 | long = 24.1612238 | p625 = {{Coord|57.003805|24.161224|display=inline}} | image = Poruka%20iela%2010%2C%20Riga%20%282%29.jpg | commonscat = Poruka iela 10 (Riga) | vaid = 6015 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012260 | label = ''[[:d:Q56012260|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Poruka iela 13 | lat = 57.0037493 | long = 24.1623594 | p625 = {{Coord|57.003749|24.162359|display=inline}} | image = Poruka%20iela%2013%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Poruka iela 13 (Riga) | vaid = 6016 | year = 1932. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012265 | label = ''[[:d:Q56012265|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Poruka iela 14 | lat = 57.0043881 | long = 24.1616214 | p625 = {{Coord|57.004388|24.161621|display=inline}} | image = Poruka%20iela%2014%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Poruka iela 14 (Riga) | vaid = 6017 | year = 1931. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012269 | label = ''[[:d:Q56012269|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Poruka iela 15 | lat = 57.0040096 | long = 24.1625252 | p625 = {{Coord|57.00401|24.162525|display=inline}} | image = Poruka%20iela%2015%2C%20Riga%20%282%29.jpg | commonscat = Poruka iela 15 (Riga) | vaid = 6018 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012274 | label = ''[[:d:Q56012274|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Poruka iela 16 | lat = 57.0047565 | long = 24.1615407 | p625 = {{Coord|57.004756|24.161541|display=inline}} | image = Poruka%20iela%2016%2C%20savrupm%C4%81ja.jpg | commonscat = Poruka iela 16 (Riga) | vaid = 6019 | year = 1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012278 | label = ''[[:d:Q56012278|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Poruka iela 17 | lat = 57.0043148 | long = 24.1627241 | p625 = {{Coord|57.004315|24.162724|display=inline}} | image = Poruka%20iela%2017%2C%20Riga%20%282%29.jpg | commonscat = Poruka iela 17 (Riga) | vaid = 6020 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012283 | label = ''[[:d:Q56012283|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Poruka iela 18 | lat = 57.0052146 | long = 24.1615921 | p625 = {{Coord|57.005215|24.161592|display=inline}} | image = Poruka%20iela%2018%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Poruka iela 18 (Riga) | vaid = 6021 | year = 1930. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012286 | label = ''[[:d:Q56012286|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Poruka iela 23 | lat = 57.005258 | long = 24.1627612 | p625 = {{Coord|57.005258|24.162761|display=inline}} | image = Poruka%20iela%2023%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Poruka iela 23 (Riga) | vaid = 6022 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012290 | label = ''[[:d:Q56012290|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Poruka iela 9 | lat = 57.0031751 | long = 24.1617644 | p625 = {{Coord|57.003175|24.161764|display=inline}} | image = Poruka%20iela%209%2C%20savrupm%C4%81ja.jpg | commonscat = Poruka iela 9 (Riga) | vaid = 6014 | year = 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012294 | label = ''[[:d:Q56012294|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Priežu iela 2 | lat = 56.9941697 | long = 24.1261247 | p625 = {{Coord|56.99417|24.126125|display=inline}} | image = RigaPriezu2.jpg | vaid = 8176 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012307 | label = ''[[:d:Q56012307|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pulkveža Brieža iela 1 | lat = 56.9591825 | long = 24.1055447 | p625 = {{Coord|56.959182|24.105545|display=inline}} | image = RigaBrieza1.jpg | commonscat = Elizabetes iela 21 (Riga) | vaid = 8120 | year = 1883. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012299 | label = ''[[:d:Q56012299|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pulkveža Brieža iela 11 | lat = 56.960366 | long = 24.1053566 | p625 = {{Coord|56.960366|24.105357|display=inline}} | image = RigaBrieza11.jpg | vaid = 8124 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012304 | label = ''[[:d:Q56012304|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pulkveža Brieža iela 13 | lat = 56.9605456 | long = 24.1053737 | p625 = {{Coord|56.960546|24.105374|display=inline}} | image = RigaBrieza13.jpg | vaid = 8125 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012312 | label = ''[[:d:Q56012312|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pulkveža Brieža iela 2 | lat = 56.9590292 | long = 24.1058425 | p625 = {{Coord|56.959029|24.105843|display=inline}} | image = RigaBrieza2.jpg | vaid = 8121 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012317 | label = ''[[:d:Q56012317|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pulkveža Brieža iela 8 | lat = 56.9597006 | long = 24.1059633 | p625 = {{Coord|56.959701|24.105963|display=inline}} | image = RigaBrieza8.jpg | vaid = 8122 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012323 | label = ''[[:d:Q56012323|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pulkveža Brieža iela 9 | lat = 56.9602133 | long = 24.1052576 | p625 = {{Coord|56.960213|24.105258|display=inline}} | vaid = 8123 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012246 | label = ''[[:d:Q56012246|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pētersalas iela 14a | lat = 56.968092 | long = 24.1030172 | p625 = {{Coord|56.968092|24.103017|display=inline}} | image = RigaPetersalas14a.jpg | vaid = 8175 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012248 | label = ''[[:d:Q56012248|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pētersalas iela 5 | lat = 56.9677374 | long = 24.1040489 | p625 = {{Coord|56.967737|24.104049|display=inline}} | vaid = 8174 | year = 1902. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012252 | label = ''[[:d:Q56012252|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pēterupes iela 12 | lat = 57.000542 | long = 24.1619492 | p625 = {{Coord|57.000542|24.161949|display=inline}} | vaid = 6013 | year = 1929. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q6826767 | label = [[Rīgas Mežaparka baznīca]] | name = Rīgas Mežaparka baznīca | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Roberta Feldmaņa ielā 1 | lat = 57.00237778 | long = 24.17318611 | p625 = {{Coord|57.002378|24.173186|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Me%C5%BEaparka%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202002-11-03.jpg | commonscat = Lutheran church in Mežapark, Riga | vaid = 8143 | wikipediauri = R%C4%ABgas_Me%C5%BEaparka_bazn%C4%ABca | year = 19. gs. b., 1904.-1920., 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012339 | label = ''[[:d:Q56012339|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Rūpniecības iela 1 | lat = 56.9593711 | long = 24.1026243 | p625 = {{Coord|56.959371|24.102624|display=inline}} | image = RigaRupniecibas1.jpg | commonscat = Rūpniecības iela 1 (Riga) | vaid = 8177 | year = 1903., 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012327 | label = ''[[:d:Q56012327|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Rūpniecības iela 11 | lat = 56.9608441 | long = 24.1028914 | p625 = {{Coord|56.960844|24.102891|display=inline}} | image = RigaRupniecibas11.jpg | vaid = 8182 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012332 | label = ''[[:d:Q56012332|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Rūpniecības iela 13 | lat = 56.9610596 | long = 24.1029579 | p625 = {{Coord|56.96106|24.102958|display=inline}} | image = RigaRupniecibas13.jpg | vaid = 8183 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012338 | label = ''[[:d:Q56012338|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Rūpniecības iela 15 | lat = 56.9617578 | long = 24.1031353 | p625 = {{Coord|56.961758|24.103135|display=inline}} | image = RigaRupniecibas15.jpg | vaid = 8184 | year = 20. gs. 30. g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012346 | label = ''[[:d:Q56012346|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Rūpniecības iela 3 | lat = 56.9596495 | long = 24.1026414 | p625 = {{Coord|56.959649|24.102641|display=inline}} | image = RigaRupniecibas3.jpg | vaid = 8178 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012341 | label = ''[[:d:Q56012341|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Rūpniecības iela 32 | lat = 56.9639335 | long = 24.1040512 | p625 = {{Coord|56.963934|24.104051|display=inline}} | image = RigaRupniecibas32.jpg | vaid = 8185 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012351 | label = ''[[:d:Q56012351|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Rūpniecības iela 5 | lat = 56.9599459 | long = 24.1027574 | p625 = {{Coord|56.959946|24.102757|display=inline}} | image = RigaRupniecibas5.jpg | vaid = 8179 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012355 | label = ''[[:d:Q56012355|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Rūpniecības iela 7 | lat = 56.9603501 | long = 24.102775 | p625 = {{Coord|56.96035|24.102775|display=inline}} | image = RigaRupniecibas7.jpg | vaid = 8180 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012360 | label = ''[[:d:Q56012360|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Rūpniecības iela 9 | lat = 56.9605836 | long = 24.1028578 | p625 = {{Coord|56.960584|24.102858|display=inline}} | image = RigaRupniecibas9.jpg | vaid = 8181 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012365 | label = ''[[:d:Q56012365|Sv.Trīsvienības luterāņu baznīca]]'' | name = Sv.Trīsvienības luterāņu baznīca | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Sarkandaugavas iela 10 | lat = 56.9977733 | long = 24.1249187 | p625 = {{Coord|56.997773|24.124919|display=inline}} | image = RigaSarkandaugavas10.jpg | vaid = 8186 | year = 1876. - 1878. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012372 | label = ''[[:d:Q56012372|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Sarkandaugavas iela 10 | locality = Sv. Trīsvienības luterāņu baznīcā | lat = 56.9977733 | long = 24.1249187 | p625 = {{Coord|56.997773|24.124919|display=inline}} | vaid = 7335 | year = 1882. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012388 | label = ''[[:d:Q56012388|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Siguldas prospekts 1 | lat = 57.0058637 | long = 24.1598003 | p625 = {{Coord|57.005864|24.1598|display=inline}} | image = Siguldas%20prospekts%201.JPG | commonscat = Siguldas prospekts 1 (Riga) | vaid = 6033 | year = 1930. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012378 | label = ''[[:d:Q56012378|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Siguldas prospekts 10 | lat = 57.0045775 | long = 24.1609967 | p625 = {{Coord|57.004578|24.160997|display=inline}} | image = Siguldas%20prospekts%2010%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Siguldas prospekts 10 (Riga) | vaid = 6035 | year = 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012383 | label = ''[[:d:Q56012383|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Siguldas prospekts 14 | lat = 57.003761 | long = 24.1602193 | p625 = {{Coord|57.003761|24.160219|display=inline}} | image = Siguldas%20prospekts%2014%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Siguldas prospekts 14 (Riga) | vaid = 6036 | year = 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012387 | label = ''[[:d:Q56012387|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Siguldas prospekts 19 | lat = 57.0022661 | long = 24.1559985 | p625 = {{Coord|57.002266|24.155998|display=inline}} | vaid = 6037 | year = 1926. - 1927., 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012389 | label = ''[[:d:Q56012389|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Siguldas prospekts 27 | lat = 57.0010195 | long = 24.1542813 | p625 = {{Coord|57.001019|24.154281|display=inline}} | vaid = 6038 | year = 1929. - 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012393 | label = ''[[:d:Q56012393|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Siguldas prospekts 30 | lat = 56.9995569 | long = 24.1529583 | p625 = {{Coord|56.999557|24.152958|display=inline}} | image = Me%C5%BEa%20prospekts%2030.jpg | vaid = 6039 | year = 1930. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012397 | label = ''[[:d:Q56012397|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Siguldas prospekts 34 | lat = 56.9990728 | long = 24.1521168 | p625 = {{Coord|56.999073|24.152117|display=inline}} | vaid = 6040 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012401 | label = ''[[:d:Q56012401|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Siguldas prospekts 38 | lat = 56.9986156 | long = 24.1513577 | p625 = {{Coord|56.998616|24.151358|display=inline}} | vaid = 6041 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012404 | label = ''[[:d:Q56012404|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Siguldas prospekts 43 | lat = 56.9972941 | long = 24.1444884 | p625 = {{Coord|56.997294|24.144488|display=inline}} | vaid = 6042 | year = 1929. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012412 | label = ''[[:d:Q56012412|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Siguldas prospekts 5 | lat = 57.0052441 | long = 24.1596 | p625 = {{Coord|57.005244|24.1596|display=inline}} | image = Siguldas%20prospekts%205%2C%20Riga%20%282%29.jpg | commonscat = Siguldas prospekts 5 (Riga) | vaid = 6034 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012408 | label = ''[[:d:Q56012408|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Siguldas prospekts 50 | lat = 56.9971824 | long = 24.1478294 | p625 = {{Coord|56.997182|24.147829|display=inline}} | image = Siguldas%20prospekts%2050.JPG | vaid = 6043 | year = 1929. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012417 | label = ''[[:d:Q56012417|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stendera iela 10 | lat = 56.9961994 | long = 24.1509694 | p625 = {{Coord|56.996199|24.150969|display=inline}} | image = Stendera%20iela%2010.JPG | vaid = 6045 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012423 | label = ''[[:d:Q56012423|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stendera iela 3 | lat = 56.9986377 | long = 24.1478352 | p625 = {{Coord|56.998638|24.147835|display=inline}} | vaid = 6044 | year = 1932., 1938. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012427 | label = ''[[:d:Q56012427|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 21 | lat = 57.0012903 | long = 24.1604392 | p625 = {{Coord|57.00129|24.160439|display=inline}} | vaid = 6047 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012431 | label = ''[[:d:Q56012431|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 25 | lat = 56.9998651 | long = 24.1578815 | p625 = {{Coord|56.999865|24.157881|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2025.JPG | vaid = 6048 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012436 | label = ''[[:d:Q56012436|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 29 | lat = 56.9993183 | long = 24.1569574 | p625 = {{Coord|56.999318|24.156957|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2029.JPG | vaid = 6049 | year = 1911., 1920. - 1922. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012440 | label = ''[[:d:Q56012440|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 32 | lat = 56.9988775 | long = 24.1574823 | p625 = {{Coord|56.998877|24.157482|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2032.JPG | vaid = 6050 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012444 | label = ''[[:d:Q56012444|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 39 | lat = 56.9977846 | long = 24.1549922 | p625 = {{Coord|56.997785|24.154992|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2039.JPG | vaid = 6051 | year = 1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012448 | label = ''[[:d:Q56012448|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]'' | name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 40/42 | lat = 56.997072331697 | long = 24.154807555716 | p625 = {{Coord|56.997072|24.154808|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2040-42.JPG | vaid = 6052 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012452 | label = ''[[:d:Q56012452|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]'' | name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 41/43 | lat = 56.997672684511 | long = 24.154401335931 | p625 = {{Coord|56.997673|24.154401|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2041-43.JPG | vaid = 6053 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012457 | label = ''[[:d:Q56012457|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]'' | name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 44/46 | lat = 56.996783149913 | long = 24.154587963562 | p625 = {{Coord|56.996783|24.154588|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2044-46.JPG | vaid = 6054 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012461 | label = ''[[:d:Q56012461|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]'' | name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 45/47 | lat = 56.997337429563 | long = 24.154357948205 | p625 = {{Coord|56.997337|24.154358|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2045-47.JPG | vaid = 6055 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012467 | label = ''[[:d:Q56012467|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]'' | name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 52/54 | lat = 56.99627180144 | long = 24.153177267771 | p625 = {{Coord|56.996272|24.153177|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2052-54.JPG | vaid = 6056 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012472 | label = ''[[:d:Q56012472|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]'' | name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 56/58 | lat = 56.99606084605 | long = 24.152854769466 | p625 = {{Coord|56.996061|24.152855|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2056-58.JPG | vaid = 6057 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012476 | label = ''[[:d:Q56012476|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]'' | name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 57/59 | lat = 56.996760396843 | long = 24.153291499754 | p625 = {{Coord|56.99676|24.153291|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2057-59.JPG | vaid = 6058 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012493 | label = ''[[:d:Q56012493|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 6 | lat = 57.0036716 | long = 24.1668206 | p625 = {{Coord|57.003672|24.166821|display=inline}} | vaid = 6046 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012480 | label = ''[[:d:Q56012480|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]'' | name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 60 | lat = 56.995748 | long = 24.1528109 | p625 = {{Coord|56.995748|24.152811|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2060.JPG | vaid = 6059 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012484 | label = ''[[:d:Q56012484|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]'' | name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 61/63 | lat = 56.996573613194 | long = 24.152900747499 | p625 = {{Coord|56.996574|24.152901|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2061-63.JPG | vaid = 6060 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012488 | label = ''[[:d:Q56012488|Dzīvojamā ēka - dvīņu māja]]'' | name = Dzīvojamā ēka - dvīņu māja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stokholmas iela 69; Stendes iela 9 | lat = 56.996177980426 | long = 24.152124803794 | p625 = {{Coord|56.996178|24.152125|display=inline}} | image = Stokholmas%20iela%2069%20%282%29.JPG | vaid = 5931 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012497 | label = ''[[:d:Q56012497|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 1 | lat = 56.9587962 | long = 24.1061052 | p625 = {{Coord|56.958796|24.106105|display=inline}} | image = RigaStrelnieku1.jpg | vaid = 8187 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012504 | label = ''[[:d:Q56012504|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 13 | lat = 56.9608109 | long = 24.110209 | p625 = {{Coord|56.960811|24.110209|display=inline}} | image = RigaStrelnieku13.jpg | vaid = 8188 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012509 | label = ''[[:d:Q56012509|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 17 | lat = 56.9609722 | long = 24.11067 | p625 = {{Coord|56.960972|24.11067|display=inline}} | image = RigaStrelnieku17.jpg | vaid = 8189 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012517 | label = ''[[:d:Q56012517|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Sudrabu Edžus iela 1 | lat = 56.9972269 | long = 24.1626932 | p625 = {{Coord|56.997227|24.162693|display=inline}} | vaid = 6061 | year = 1902. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012514 | label = ''[[:d:Q56012514|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Sudrabu Edžus iela 16 | lat = 56.9965124 | long = 24.1663278 | p625 = {{Coord|56.996512|24.166328|display=inline}} | image = Sudrabu%20Ed%C5%BEus%20iela%2016.jpg | vaid = 6063 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012522 | label = ''[[:d:Q56012522|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Sudrabu Edžus iela 7 | lat = 56.996965 | long = 24.1637126 | p625 = {{Coord|56.996965|24.163713|display=inline}} | vaid = 6062 | year = 1902. - 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012540 | label = ''[[:d:Q56012540|"Pavasara" biedrības nams]]'' | name = "Pavasara" biedrības nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tilta iela 32 | lat = 56.9954698 | long = 24.1298795 | p625 = {{Coord|56.99547|24.12988|display=inline}} | image = RigaTilta32.jpg | vaid = 8844 | year = 1888. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012535 | label = ''[[:d:Q56012535|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tilta iela 5 | lat = 56.9951296 | long = 24.1274775 | p625 = {{Coord|56.99513|24.127478|display=inline}} | image = RigaTilta5.jpg | vaid = 8190 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012544 | label = ''[[:d:Q56012544|Slimnīcas apbūve]]'' | name = Slimnīcas apbūve | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tvaika iela 2 | lat = 56.9950002 | long = 24.1220784 | p625 = {{Coord|56.995|24.122078|display=inline}} | image = Riga%20Psychiatry%20and%20Narcology%20Centre%2002.jpg | vaid = 6679 | year = 1820. - 1830. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012548 | label = ''[[:d:Q56012548|Korpuss Nr.1]]'' | name = Korpuss Nr.1 | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tvaika iela 2 | lat = 56.9950002 | long = 24.1220784 | p625 = {{Coord|56.995|24.122078|display=inline}} | image = Riga%20Psychiatry%20and%20Narcology%20Centre%2009.jpg | vaid = 6680 | year = 1820. - 1830. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012554 | label = ''[[:d:Q56012554|Korpuss Nr.2]]'' | name = Korpuss Nr.2 | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tvaika iela 2 | lat = 56.9950002 | long = 24.1220784 | p625 = {{Coord|56.995|24.122078|display=inline}} | vaid = 6681 | year = 1820. - 1830. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012559 | label = ''[[:d:Q56012559|Korpuss Nr.3]]'' | name = Korpuss Nr.3 | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tvaika iela 2 | lat = 56.9950002 | long = 24.1220784 | p625 = {{Coord|56.995|24.122078|display=inline}} | vaid = 6682 | year = 1820. - 1830. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012560 | label = ''[[:d:Q56012560|Korpuss Nr.4]]'' | name = Korpuss Nr.4 | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tvaika iela 2 | lat = 56.9950002 | long = 24.1220784 | p625 = {{Coord|56.995|24.122078|display=inline}} | image = %D0%9F%D1%80%D0%B8%D0%B5%D0%BC%D0%BD%D0%BE%D0%B5%20%D0%BE%D1%82%D0%B4%D0%B5%D0%BB%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5%20-%20panoramio.jpg | vaid = 6683 | year = 1820. - 1830. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012563 | label = ''[[:d:Q56012563|"Valdšleshena" alus darītava]]'' | name = "Valdšleshena" alus darītava | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tvaika iela 44 | lat = 57.0059247 | long = 24.1215215 | p625 = {{Coord|57.005925|24.121522|display=inline}} | image = Aldaris%20-%20panoramio%20%281%29.jpg | vaid = 8191 | year = 1898. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q4404484 | label = [[Viestura dārzs]] | name = Viestura dārzs | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vašingtona laukums | locality = Eksporta iela, Rūpniecības iela, Ķeizara dārzs | lat = 56.96368 | long = 24.10087 | p625 = {{Coord|56.96368|24.10087|display=inline}} | image = Viesturdarzs%20dikis%20Riga.JPG | commonscat = Viesturdārzs | vaid = 6696 | wikipediauri = Viestura_d%C4%81rzs | year = 1721., 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012575 | label = ''[[:d:Q56012575|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Velmes iela 1 | lat = 57.0039222 | long = 24.1606975 | p625 = {{Coord|57.003922|24.160698|display=inline}} | vaid = 6065 | year = 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012579 | label = ''[[:d:Q56012579|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Veru iela 3 | lat = 56.9618518 | long = 24.1009866 | p625 = {{Coord|56.961852|24.100987|display=inline}} | image = Riga%2C%20Veru%203%20%281%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Veru iela 3 (Riga) | vaid = 8203 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012583 | label = ''[[:d:Q56012583|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vidus iela 11 | lat = 56.961455 | long = 24.102893 | p625 = {{Coord|56.961455|24.102893|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vidus%2011%20%283%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vidus iela 11 (Riga) | vaid = 8206 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012588 | label = ''[[:d:Q56012588|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vidus iela 3 | lat = 56.9615465 | long = 24.1009529 | p625 = {{Coord|56.961546|24.100953|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vidus%203%202015-09-07.jpg | commonscat = Vidus iela 3 (Riga) | vaid = 8204 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012592 | label = ''[[:d:Q56012592|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vidus iela 4 | lat = 56.961232 | long = 24.100952 | p625 = {{Coord|56.961232|24.100952|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vidus%204%20%282%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vidus iela 4 (Riga) | vaid = 8205 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012680 | label = ''[[:d:Q56012680|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 10 | lat = 56.9993194 | long = 24.1560684 | p625 = {{Coord|56.999319|24.156068|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%2010.JPG | vaid = 6071 | year = 1912., 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012684 | label = ''[[:d:Q56012684|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 11 | lat = 56.9999316 | long = 24.155034 | p625 = {{Coord|56.999932|24.155034|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%2011.JPG | vaid = 6072 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012688 | label = ''[[:d:Q56012688|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 12 | lat = 56.9990599 | long = 24.1552937 | p625 = {{Coord|56.99906|24.155294|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%2012.JPG | vaid = 6073 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012694 | label = ''[[:d:Q56012694|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 15 | lat = 56.9990614 | long = 24.154125 | p625 = {{Coord|56.999061|24.154125|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%2015.JPG | vaid = 6074 | year = 1930., 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012722 | label = ''[[:d:Q56012722|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 2 | lat = 57.0002367 | long = 24.1577463 | p625 = {{Coord|57.000237|24.157746|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%202.JPG | vaid = 6066 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012698 | label = ''[[:d:Q56012698|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 20 | lat = 56.9978316 | long = 24.1533298 | p625 = {{Coord|56.997832|24.15333|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%2020.JPG | vaid = 6075 | year = 1911., 1925. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012703 | label = ''[[:d:Q56012703|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 22 | lat = 56.9976344 | long = 24.152901 | p625 = {{Coord|56.997634|24.152901|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%2022.JPG | vaid = 6076 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012707 | label = ''[[:d:Q56012707|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 23 | lat = 56.9981022 | long = 24.1523762 | p625 = {{Coord|56.998102|24.152376|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%2023.JPG | vaid = 6077 | year = 1914., 1919. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012713 | label = ''[[:d:Q56012713|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 28 | lat = 56.9969173 | long = 24.1516635 | p625 = {{Coord|56.996917|24.151664|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%2028.JPG | vaid = 6079 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012717 | label = ''[[:d:Q56012717|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 29 | lat = 56.9972864 | long = 24.1510232 | p625 = {{Coord|56.997286|24.151023|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%2029.JPG | vaid = 6080 | year = 1915. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012731 | label = ''[[:d:Q56012731|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 30 | lat = 56.9966931 | long = 24.1513335 | p625 = {{Coord|56.996693|24.151333|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%2030%20%28Stendera%20iela%29.jpg | vaid = 6081 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012732 | label = ''[[:d:Q56012732|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 32 | lat = 56.9964245 | long = 24.150641 | p625 = {{Coord|56.996425|24.150641|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%2032.JPG | vaid = 6082 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012733 | label = ''[[:d:Q56012733|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 4 | lat = 57.0000276 | long = 24.1572897 | p625 = {{Coord|57.000028|24.15729|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%204.JPG | vaid = 6067 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012738 | label = ''[[:d:Q56012738|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 5 | lat = 57.0006662 | long = 24.1566339 | p625 = {{Coord|57.000666|24.156634|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%205.JPG | vaid = 6068 | year = 1930. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012726 | label = ''[[:d:Q56012726|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 7 | lat = 57.0002805 | long = 24.1561549 | p625 = {{Coord|57.000281|24.156155|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%207.JPG | vaid = 6069 | year = 1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012743 | label = ''[[:d:Q56012743|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Visbijas prospekts 9 | lat = 57.0004255 | long = 24.1551842 | p625 = {{Coord|57.000425|24.155184|display=inline}} | image = Visbijas%20prospekts%209.JPG | vaid = 6070 | year = 1913., 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012664 | label = ''[[:d:Q56012664|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Viļa Olava iela 11 | lat = 57.0047878 | long = 24.1651299 | p625 = {{Coord|57.004788|24.16513|display=inline}} | image = Vi%C4%BCa%20Olava%20iela%2011%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Viļa Olava iela 11 (Riga) | vaid = 6011 | year = 1934. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012668 | label = ''[[:d:Q56012668|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Viļa Olava iela 12 | lat = 57.0061632 | long = 24.1644115 | p625 = {{Coord|57.006163|24.164411|display=inline}} | image = Vi%C4%BCa%20Olava%20iela%2012%2C%20Riga%20%281%29.jpg | commonscat = Viļa Olava iela 12 (Riga) | vaid = 6012 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012671 | label = ''[[:d:Q56012671|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Viļa Olava iela 3 | lat = 57.005664 | long = 24.1635047 | p625 = {{Coord|57.005664|24.163505|display=inline}} | image = Vi%C4%BCa%20Olava%20iela%203%2C%20Riga%20%282%29.jpg | commonscat = Viļa Olava iela 3 (Riga) | vaid = 6009 | year = 1930. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012675 | label = ''[[:d:Q56012675|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Viļa Olava iela 6 | lat = 57.0060849 | long = 24.1625014 | p625 = {{Coord|57.006085|24.162501|display=inline}} | image = Vi%C4%BCa%20Olava%20iela%206%2C%20Riga%20%282%29.jpg | commonscat = Viļa Olava iela 6 (Riga) | vaid = 6010 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012632 | label = ''[[:d:Q56012632|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 1 | lat = 56.959291 | long = 24.1016045 | p625 = {{Coord|56.959291|24.101605|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%201%20%282%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 1 (Riga) | vaid = 8207 | year = 1898. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012599 | label = ''[[:d:Q56012599|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 10 | lat = 56.9605482 | long = 24.1022164 | p625 = {{Coord|56.960548|24.102216|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%2010%20%283%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 10 (Riga) | vaid = 8213 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012603 | label = ''[[:d:Q56012603|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 11 | lat = 56.9607912 | long = 24.1017073 | p625 = {{Coord|56.960791|24.101707|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%2011%20%283%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 11 (Riga) | vaid = 8214 | year = 1899. - 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012608 | label = ''[[:d:Q56012608|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 12 | lat = 56.9608716 | long = 24.1022666 | p625 = {{Coord|56.960872|24.102267|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%2012%20%281%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 12 (Riga) | vaid = 8215 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012615 | label = ''[[:d:Q56012615|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 13 | lat = 56.9614828 | long = 24.1018078 | p625 = {{Coord|56.961483|24.101808|display=inline}} | image = RigaVilandes13.jpg | vaid = 8216 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012621 | label = ''[[:d:Q56012621|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 14 | lat = 56.9610782 | long = 24.1022344 | p625 = {{Coord|56.961078|24.102234|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%2014%20%281%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 14 (Riga) | vaid = 8217 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012626 | label = ''[[:d:Q56012626|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 16 | lat = 56.9614375 | long = 24.1023503 | p625 = {{Coord|56.961438|24.10235|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%2016%20%281%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 16 (Riga) | vaid = 8218 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012630 | label = ''[[:d:Q56012630|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 17 | lat = 56.9620398 | long = 24.1018752 | p625 = {{Coord|56.96204|24.101875|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%2017%20%282%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 17 (Riga) | vaid = 8219 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012640 | label = ''[[:d:Q56012640|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 2 | lat = 56.9594254 | long = 24.1021475 | p625 = {{Coord|56.959425|24.102148|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%202%20%281%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 2 (Riga) | vaid = 8208 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012635 | label = ''[[:d:Q56012635|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 20 | lat = 56.9620484 | long = 24.1023028 | p625 = {{Coord|56.962048|24.102303|display=inline}} | image = RigaVilandes20.jpg | vaid = 8220 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012646 | label = ''[[:d:Q56012646|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 4 | lat = 56.9596858 | long = 24.1021646 | p625 = {{Coord|56.959686|24.102165|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%204%20%281%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 4 (Riga) | vaid = 8209 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012651 | label = ''[[:d:Q56012651|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 5 | lat = 56.9600007 | long = 24.1016394 | p625 = {{Coord|56.960001|24.101639|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%205%20%281%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 5 (Riga) | vaid = 8210 | year = 1899. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012654 | label = ''[[:d:Q56012654|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 6 | lat = 56.9599823 | long = 24.1021326 | p625 = {{Coord|56.959982|24.102133|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%206%20%281%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 6 (Riga) | vaid = 8211 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012659 | label = ''[[:d:Q56012659|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vīlandes iela 8 | lat = 56.9602249 | long = 24.1021661 | p625 = {{Coord|56.960225|24.102166|display=inline}} | image = Riga%2C%20Vilandes%208%20%281%29%202014-03-13.jpg | commonscat = Vīlandes iela 8 (Riga) | vaid = 8212 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q4191795 | label = [[Ziemeļblāzma (kultūras pils)|Ziemeļblāzma]] | name = Ziemeļblāzma | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://ziemelblazma.riga.lv/ | address = Ziemeļblāzmas iela 36 | lat = 57.0368022 | long = 24.1012537 | p625 = {{Coord|57.036802|24.101254|display=inline}} | image = Zieme%C4%BCbl%C4%81zmas%20pils%2004.jpg | commonscat = Ziemeļblāzma (Culture Palace) | vaid = 8221 | wikipediauri = Zieme%C4%BCbl%C4%81zma_(kult%C5%ABras_pils) | year = 1914. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012750 | label = ''[[:d:Q56012750|Ziemeļblāzmas kultūras nama apbūves ansamblis ar parku]]'' | name = Ziemeļblāzmas kultūras nama apbūves ansamblis ar parku | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ziemeļblāzmas iela 36 | lat = 57.036828 | long = 24.101124 | p625 = {{Coord|57.036828|24.101124|display=inline}} | image = Zieme%C4%BCbl%C4%81zmas%20KN%20ar%20parku%2C%20R%C4%ABga.jpg | vaid = 8749 | year = 20.gs.s. (no 1904., 1913.); 20.gs. 50., 80.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012756 | label = ''[[:d:Q56012756|Burtnieku nams]]'' | name = Burtnieku nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ziemeļblāzmas iela 38 | lat = 57.0375761 | long = 24.0979622 | p625 = {{Coord|57.037576|24.097962|display=inline}} | image = Burtnieku%20nams%20%2811%29.jpg | commonscat = Burtnieki House (Ziemeļblāzma) | vaid = 8222 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012761 | label = ''[[:d:Q56012761|Burtnieku nams]]'' | name = Burtnieku nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ziemeļblāzmas iela 38 | lat = 57.0375761 | long = 24.0979622 | p625 = {{Coord|57.037576|24.097962|display=inline}} | image = Burtnieku%20nams%20%2804%29.jpg | vaid = 89 | year = 1907. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012570 | label = ''[[:d:Q56012570|Dauderu nams]]'' | name = Dauderu nams | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Zāģeru iela 7 | locality = "Valdšleshena" alus darītava | lat = 57.003942735754 | long = 24.124020476556 | p625 = {{Coord|57.003943|24.12402|display=inline}} | image = Dauderu%20nams%204.jpg | commonscat = Dauderi Villa | vaid = 8193 | year = 1899. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011683 | label = ''[[:d:Q56011683|Skola]]'' | name = Skola | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Čiekurkalna 1. līnija 53 | lat = 56.9828976 | long = 24.1763698 | p625 = {{Coord|56.982898|24.17637|display=inline}} | image = %C4%8Ciekurkalna%201.%20l%C4%ABnija%2053.jpg | commonscat = Čiekurkalna 1. līnija 53 | vaid = 8137 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011687 | label = ''[[:d:Q56011687|Dekoratīvās apdares ansamblis]]'' | name = Dekoratīvās apdares ansamblis | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Čiekurkalna 1. līnija 78 | lat = 56.983418 | long = 24.178047 | p625 = {{Coord|56.983418|24.178047|display=inline}} | image = %C4%8Ciekurkalna%201.%20l%C4%ABnija%2078%20%28monuments%29.jpg | vaid = 9195 | year = 1983. – 1990. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012525 | label = ''[[:d:Q56012525|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ščecinas iela 4 | lat = 56.9974907 | long = 24.1600772 | p625 = {{Coord|56.997491|24.160077|display=inline}} | vaid = 5942 | year = 1909. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56012530 | label = ''[[:d:Q56012530|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ščecinas iela 5 | lat = 56.9988033 | long = 24.1593255 | p625 = {{Coord|56.998803|24.159326|display=inline}} | image = %C5%A0%C4%8Decinas%20iela%205.jpg | vaid = 5943 | year = 1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q1926523 | label = [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | name = Mežaparks | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://www.apkaimes.lv/sakums/mezaparks | lat = 57.001085538832 | long = 24.161900125751 | p625 = {{Coord|57.001086|24.1619|display=inline}} | image = Mezaparks.jpg | commonscat = Mežaparks | vaid = 7444 | wikipediauri = Me%C5%BEaparks_(R%C4%ABga) | year = 19.gs.b.–20.gs.s., 1949.–1973. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q4061427 | label = [[Aleksandra vārti]] | name = Aleksandra vārti | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = Viestura dārzā | lat = 56.9626 | long = 24.0994 | p625 = {{Coord|56.9626|24.0994|display=inline}} | image = Aleksandra%20v%C4%81rti%2C%20R%C4%ABga%202008.jpg | commonscat = Arch of Alexander I | vaid = 85 | wikipediauri = Aleksandra_v%C4%81rti | year = 1812. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q4345233 | label = [[Kronvalda parks]] | name = Kronvalda parks | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = starp Elizabetes ielu un Kronvalda bulvāri | lat = 56.95694444 | long = 24.105 | p625 = {{Coord|56.956944|24.105|display=inline}} | image = Riga%20Kronvalda%20parks%20Rotonda%202.jpg | commonscat = Kronvalda parks | vaid = 6409 | wikipediauri = Kronvalda_parks | year = 19.gs.60.g., 20.gs.20.g.,1982.-1983. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Kanālmalas apstādījumi|Pilsētas kanāla apstādījumi]] | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q55895302 | label = ''[[:d:Q55895302|Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-RIX | lat = 56.95679103731 | long = 24.127528828883 | p625 = {{Coord|56.956791|24.127529|display=inline}} | image = Narrow%20streets.jpg | commonscat = Historic Center of Riga | vaid = 7442 | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011512 | label = ''[[:d:Q56011512|Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju komplekss]]'' | name = Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju komplekss | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = Daugavgrīvā un Mangaļu pussalā | lat = 57.066034633839 | long = 24.054405028101 | p625 = {{Coord|57.066035|24.054405|display=inline}} | image = Daugavas%20gr%C4%ABvas%20krastu%20fortifik%C4%81cijas%20b%C5%ABvju%20komplekss%20Daugavgr%C4%ABv%C4%81%2005.jpg | commonscat = Mangaļsala fortifications | vaid = 8538 | year = 19.gs.II.p. - 1920.g. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011521 | label = ''[[:d:Q56011521|Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi]]'' | name = Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-RIX | locality = Rīgas Meža kapi, "Baltie krusti" | lat = 56.989032132746 | long = 24.151263127914 | p625 = {{Coord|56.989032|24.151263|display=inline}} | vaid = 8564 | year = 1941. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011526 | label = ''[[:d:Q56011526|Autotanku pulka piemineklis]]'' | name = Autotanku pulka piemineklis | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = Kurzemes raj., Slokas ielas (Nr.58) un Pulka ielas (Nr.3) stūrī, bij. pulka novietnē | lat = 56.956625789779 | long = 24.063159655197 | p625 = {{Coord|56.956626|24.06316|display=inline}} | image = Autotanku%20pulka%20piemineklis%2C%20R%C4%ABga%203.jpg | commonscat = Monument to Latvian autotank regiment | vaid = 8584 | year = 1939. gada 14. jūlijs (pamatakmens likts 1934. gada 14. jūlijā) | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011532 | label = ''[[:d:Q56011532|Piemineklis parka izveidošanai]]'' | name = Piemineklis parka izveidošanai | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = Viestura dārzā | lat = 56.963113152313 | long = 24.101353922078 | p625 = {{Coord|56.963113|24.101354|display=inline}} | image = Riga%20-%20elm%20planted%20by%20Peter%20I%20-%20stone.jpg | vaid = 86 | year = 1721. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56011536 | label = ''[[:d:Q56011536|Piemineklis pirmajiem vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem]]'' | name = Piemineklis pirmajiem vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = Viestura dārzā | lat = 56.963923245006 | long = 24.100114843386 | p625 = {{Coord|56.963923|24.100115|display=inline}} | image = RigaDziesmuSvetkuAkmens.jpg | vaid = 87 | year = 1873. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q110868295 | label = ''[[:d:Q110868295|Latvijas Nacionālā teātra ēka]]'' | name = Latvijas Nacionālā teātra ēka | municipality = Ziemeļu rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | lat = 56.95361111 | long = 24.10486111 | p625 = {{Coord|56.953611|24.104861|display=inline}} | image = Latvian%20National%20Theater%2C%20August%202019.jpg | vaid = 8158 | year = 1899.-1902., 2001. -2004. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zieme%C4%BCu_rajons_(R%C4%ABga) }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Northern District, Riga|Latvijas kultūras mantojums/Rīga/Ziemeļu rajons}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Rīga]] dcs7ntc1whbnjtqtdbeo6v6n0vf1zi0 0 247569 4519343 4089344 2026-09-08T18:57:33Z Votre Provocateur 111653 4519343 wikitext text/x-wiki {{Valodu saimes infokaste | name = Indoāriešu valodas | altname = | region = [[Dienvidāzija]] | familycolor = Indoeiropiešu | fam1 = [[Indoeiropiešu valodas]] | fam2 = [[Indoirāņu valodas]] | child1 = | child2 = | child3 = | map = Indoarische Sprachen Verbreitung.png | map_caption = <center><small>Indoāriešu valodu ģeogrāfiskā izplatība<br />Indostānas pussalā</small></center> | iso2 = | iso5 = inc }} '''Indoāriešu valodas''' ir [[indoirāņu valodas|indoirāņu valodu]] saimes atzars, kas savukārt ietilpst [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupā. Indoāriešu valodās runājošo skaits tiek lēsts ap 900 miljoniem. Lielākās valodas pēc runātāju skaita ir [[hindustāņu valoda]] (aptuveni 240 miljoni, ietilpst [[hindi]] un [[urdu]]), [[bengāļu valoda]] (ap 230 miljoniem), [[pandžabu valoda]] (ap 110 miljoniem), [[marathu valoda]] (ap 70 miljoniem), [[gudžaratu valoda]] (ap 45 miljoniem), [[bhodžapurī]] (ap 40 miljoniem), [[oriju valoda]] (ap 30 miljoniem), [[sindu valoda]] (ap 20 miljoniem), [[singāļu valoda]] (ap 16 miljoniem), [[nepāliešu valoda]] (ap 14 miljoniem) un [[asamiešu valoda]] (ap 13 miljoniem). == Vēsture == Indoāriešu valodu vēsture aizsākas ar [[Indoeiropiešu pirmvaloda|indoeiropiešu pirmvalodas]] sadalīšanos un [[Indoirāņu valodas|indoirāņu valodu]] atzara izveidošanos. Tiek uzskatīts, ka 2. gadu tūkstotī p.m.ē. agrīnie indoāriešu dialekti izplatījās [[Dienvidāzija|Dienvidāzijas]] ziemeļrietumu daļā, pakāpeniski nošķiroties no [[Irāņu valodas|irāņu valodām]]. Senākā plaši dokumentētā indoāriešu valodas forma ir vēdiskais sanskrits, kurā sacerēti senākie [[Vēdas|vēdiskās literatūras]] teksti, tostarp ''[[Rigvēda]]''. Senāko indoāriešu valodu attīstības posmu tradicionāli dēvē par seno indoāriešu periodu. Tā nozīmīgākā valoda bija [[sanskrits]]. Vēdiskais sanskrits pakāpeniski attīstījās par klasisko sanskritu, kura gramatisko sistēmu sistematizēja senindiešu gramatiķis [[Pānini]]. Klasiskais sanskrits kļuva par nozīmīgu reliģijas, filozofijas, literatūras un zinātnes valodu un daudzus gadsimtus saglabāja augstu prestižu Dienvidāzijas kultūras telpā. Apmēram no 1. gadu tūkstoša p.m.ē. vidus līdztekus sanskritam plaši attīstījās vidējās indoāriešu valodas, ko kopumā apzīmē ar nosaukumu [[prākriti]]. Tās bija tuvākas ikdienas sarunvalodai nekā klasiskais sanskrits. Pie šī posma valodām piederēja, piemēram, [[Pāli valoda|pāli]], [[ardhamāgadhī]] un dažādi reģionālie prākriti. Pāli kļuva īpaši nozīmīga kā [[Theravādas budisms|theravādas budisma]] reliģisko tekstu valoda. No vidējām indoāriešu valodām mūsu ēras 1. gadu tūkstoša otrajā pusē attīstījās vēlākās formas, kuras tradicionāli dēvē par [[Apabhramša|apabhramšām]]. Tās veidoja pārejas posmu starp prākritiem un mūsdienu indoāriešu valodām. Aptuveni no 10.—13. gadsimta sāka skaidrāk izdalīties vairāku mūsdienu valodu priekšteči. Viduslaikos izveidojās un nostiprinājās tādas reģionālās literārās valodas kā [[bengāļu valoda]], [[marathu valoda]], [[gudžaratu valoda]], [[oriju valoda]], [[pandžabu valoda]] un citas. Ziemeļindijā dažādi centrālo indoāriešu dialekti kļuva par pamatu vēlākajai [[Hindustāņu valoda|hindustāņu valodai]]. [[Deli Sultanāts|Deli Sultanāta]] un vēlāk [[Mogulu impērija|Mogulu impērijas]] laikā šie dialekti intensīvi mijiedarbojās ar [[Persiešu valoda|persiešu]], [[Arābu valoda|arābu]] un tjurku valodām. Jaunajos laikos hindustāņu valodas rakstu tradīcija pakāpeniski sadalījās divos galvenajos standartizētajos paveidos — [[Hindi valoda|hindi]] un [[Urdu valoda|urdu]]. Hindi galvenokārt tika standartizēta, izmantojot [[devanāgarī]] rakstību un lielāku sanskrita leksikas īpatsvaru, savukārt urdu tradicionāli izmanto modificētu [[Persiešu-arābu raksts|persiešu-arābu rakstu]] un saglabāja ievērojamu persiešu un arābu valodas ietekmi. [[Britu Indija|Britu koloniālajā periodā]] 19. un 20. gadsimtā daudzas indoāriešu valodas tika standartizētas, izveidojās mūsdienīgas gramatikas, vārdnīcas, izglītības sistēmas un preses tradīcijas. Pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1947. gadā hindi kļuva par vienu no Indijas Savienības oficiālajām valodām, savukārt urdu kļuva par Pakistānas valsts valodu. Daudzas citas indoāriešu valodas ieguva oficiālu statusu Indijas štatos un citās Dienvidāzijas valstīs. Mūsdienās indoāriešu valodas veido lielāko indoirāņu valodu atzaru pēc runātāju skaita un ir izplatītas galvenokārt [[Indija|Indijā]], [[Pakistāna|Pakistānā]], [[Bangladeša|Bangladešā]], [[Nepāla|Nepālā]], [[Šrilanka|Šrilankā]] un citās Dienvidāzijas teritorijās. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{valoda-aizmetnis}} {{Indo-Irāņu valodas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indoāriešu valodas| ]] lhwg5qvjf27g5joha2hadm9ssfn7sg2 0 250683 4519547 4369788 2026-09-09T11:19:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519547 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Siverskodonecka | official_name = ''Сіверськодонецьк'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{multiple image | border = infobox | total_width = 280 | image_style = border:1; | perrow = 1/2/2/1 |image1 = Северодонецк с высоты.jpg |image2 = Сіверодонецький колегіум.jpg |image3 = Syevyerodonetsk_06.jpg |image4 = Азот(2010-03-03)6.jpg |image5 = ХімікФЕСТ(2011-09-17)-1.jpg |image6 = Центральный_Рынок.jpg }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Severodoneck prapor.png | image_shield = Severodoneck gerb.png | shield_size = 75px | pushpin_map = Ukraina | pushpin_label_position = left | pushpin_map_caption = Siverskodonecka Ukrainas kartē | pushpin_image = Luhansk Oblast in Ukraine (de jure).svg | pushpin_map1 = Luhanskas apgabals | pushpin_label_position1 = right | pushpin_map_caption1 = Siverskodonecka Luhanskas apgabala kartē | latd = 48 | latm = 57 | lats = 23 | latNS = N | longd = 38 | longm = 28 | longs = 53 | longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UKR}} | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Luhanskas apgabals]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Dibināta | established_date = {{dat|1934}} | established_title1 = Pilsēta no | established_date1 = {{dat|1958}} | seat_type = | seat = | area_total_km2 = 42.1 | elevation_m = 51 | population_footnotes = | population_total = 109466 | population_as_of = {{dat|2013|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 93400—93480 | area_code = +380 6452 | website = {{URL|http://www.sed-rada.gov.ua/}} | footnotes = }} '''Siverskodonecka''' ({{val|uk|Сіверськодонецьк}}) ir pilsēta [[Ukraina]]s austrumos [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabalā]]. Izvietojusies apgabala rietumdaļā, [[Siverskijdoneca]]s kreisajā krastā, kopā ar [[Lisičanska|Lisičansku]] un citām apdzīvotajām vietām veido Lisičanskas—Siverskodoneckas aglomerāciju ({{nobr|343 000}} iedzīvotāju 2012. gadā). Siverskodoneckas pilsētas padomei pakļauti [[Borivske]]s un [[Sirotine]]s [[pilsētciemats|pilsētciemati]] un četri ciemi (kopā 74,6 km², {{nobr|119 959}} iedzīvotāji <small>(2012)</small>). Apdzīvotā vieta dibināta 1934. gadā sakarā ar Lisičanskas ķīmiskā kombināta būvniecību un saucās '''Lishimstroja''' ''(Лисхімстрой)''. 1950. gadā piešķirts pilsētciemata statuss un pārdēvēta par '''Severodonecku''' ({{val|uk|Сєверодонецьк}}), nosaukumu aizgūstot no [[Severskijdoņeca]]s upes krieviskā nosaukuma. 1958. gadā piešķirtas pilsētas tiesības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sed.lg.ua/media/70let |title=Юбилейное издание «70 славных лет» |access-date={{dat|2014|05|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140714063830/http://www.sed.lg.ua/media/70let |archivedate={{dat|2014|07|14||bez}} }}</ref> Kopš 20. gadsimta otrās puses ievērojams ķīmiskās rūpniecības, elektrotehnikas un mašīnbūves centrs. 2022. gadā pilsēta smagi cieta karadarbībā [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma]] laikā; jūnijā to ieņēma Krievijas karaspēks. 2024. gadā pilsētas nosaukuma ukraiņu valodas forma precizēta tagadējā variantā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/3984-IX#Text |title=Про перейменування окремих населених пунктів та районів. ''Верховна Рада України.'' |access-date={{dat|2024|11|25||bez}} |archive-date={{dat|2024|12|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241204042945/https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/3984-IX#Text }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Luhanskas apgabala pilsētas}} c278t0slcx673rnk9u4u6uyo89zj310 0 251645 4519468 4518757 2026-09-09T04:41:23Z Lasks 38532 /* Konkurss */ 4519468 wikitext text/x-wiki {{inuse2}} {{Infokaste Eirovīzija |nosaukums = 2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = ESC 2016 logo.svg.png |att_izm = 250 |fināls = {{dat|2016|5|14|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2016|5|10|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2016|5|12|N}} |vadītājs (i) = [[Monss Selmerlēvs]]<br />[[Pētra Mēde]] |koordinators = [[Juns Ūla Sanns]] |režisors = |pārraidītājs = ''[[Sveriges Television]]'' |vieta = {{karogs|Zviedrija}}, [[Stokholma]], ''[[Ericsson Globe]]'' |uzvarētājs = {{flaga|Ukraine}} [[Džamala]] - ''[[1944 (dziesma)|1944]]'' |balsošanas sistēma = |dalībvalstis = 42 |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}<br />{{ESC|Bulgārija}}<br />{{ESC|Horvātija}}<br />{{ESC|Ukraina}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Portugāle}}<br />{{ESC|Rumānija}} |nulle punktu = |viesmākslinieki = |map = ESC 2016 Map.svg | col1 = #22b14c | tag1 = Konkursa dalībvalstis | col2 = #FFC20E | tag2 = Agrāk piedalījušās valstis, kas nepiedalījās 2016. gada konkursā | col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2015]] |nākamais = [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017 ►]] }} '''2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2016}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2016}}) bija 61. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tas notika [[Zviedrija|Zviedrijā]], kas konkursu rīko pēc [[Monss Selmerlēvs|Monsa Selmerlēva]] uzvaras [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gadā]] ar dziesmu ''[[Heroes (dziesma)|Heroes]]''. Šī bija sestā reize Eirovīzijas vēsturē, kad konkurss notika Zviedrijā (iepriekš {{escy|1975}}., {{escy|1985}}., {{escy|1992}}., {{escy|2000}}. un {{escy|2013}}. gadā). Pirmo reizi kopš 1975. gada tiks mainīti balsošanas noteikumi. Tagad katra valstij būs divas balsošanas kārtas: skatītāju un žūrijas balsojums. Pusfināli notika 10. un 12. maijā, savukārt fināls — 14. maijā. Konkursā uzvarēja [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukrainas]] pārstāve [[Džamala]] ar dziesmu ''[[1944 (dziesma)|1944]]''. == Norises vieta == 2015. gada 24. maijā Zviedrijas raidorganizācija ''Sveriges Television'' (SVT) paziņoja, ka nākamā Eirovīzijas norises vieta būs [[Tele2 arēna]], bet vēlāk uz rīkošanu pieteicās vēl citas norises vietas. Zviedrijas raidorganizācija izvirzīja šādus nosacījumus: * Ir jābūt brīvām telpām 4-6 nedēļas pirms Eirovīzijas, lai varētu uzstādīt skatuvi un nepieciešamās tehnoloģijas; * Jābūt vietai preses konferencēm: * Jābūt pietiekami daudz vietām viesnīcās; * Rīkotājpilsētā jābūt lidostai. {{VietasKarte+|Zviedrija|width=300 |float=right|caption = Pilsētu uzskaitijums |places = {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=57.7|long=11.966667|position =right|label=[[Gēteborga]]}} {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=58.415833|long=15.625278|position =top|label=[[Linšēpinga]]}} {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=55.605833|long=13.035833|position =right|label=[[Malme]]}} {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=63.290833|long=18.715556|position =top|label=[[Ērnšeldsvika]]}} {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=60.616667|long=16.783333|position =top|label=[[Sandvikena]] un [[Jēvle]]}} {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=59.329444|long=18.068611|position =bottom|label=<big>'''[[Stokholma]]'''</big>|mark=Blue pog.svg}} }}<noinclude> <!-- Lūdzu nenoņemt simbolu --> {{colorbox|#ccccff|{{dagger}}&nbsp;}} Rīkotāji {| class="wikitable sortable" style="text-align: left;" |- ! Pilsēta ! Vieta ! Ietilpība ! Piezīmes |- | rowspan=2|[[Gēteborga]] | [[Scandinavium]] | 14 000 | Rīkoja [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. |- | [[Ullevi stadions]] | 75 000 | — |- | [[Linšēpinga]] | [[Saab arēna]] | 11 500 | — |- | [[Malme]]<ref name="MalmöWithdrawal">{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovoix.com/2015/06/11/esc16-malmo-withdraws-its-bid-to-host/|title=ESC’16: Malmö Withdraws Its Bid To Host|publisher=eurovoix.com|accessdate=11 June 2015|date=11 June 2015}}</ref> | [[Malmes arēna]] | 15 500 | Rīkojuši [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. Izstājās no cīņas par rīkošanu 2015. gada 11. jūnijā. |- | [[Ērnšeldsvika]]<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Örnsköldsvik enters the race with Fjällräven Center|url=http://esctoday.com/104692/eurovision-2016-ornskoldsvik-enters-the-race-with-fjallraven-center/|accessdate=12 June 2015}}</ref> | [[Fjällräven Center]] | 9800 | — |- |[[Sandvikena]] un [[Jēvle]]<ref>{{tīmekļa atsauce|title = Eurovision 2016: Sandviken enters the host city race with Göransson Arena!|url = http://esctoday.com/104533/eurovision-2016-sandviken-enters-the-host-city-race-with-goransson-arena/|accessdate = 2 June 2015}}</ref> |[[Göransson Arena]] |10 000 | — |- |rowspan=5|'''[[Stokholma]]''' | [[Annexet]] | 4000 | — |- style="background-color:#ccccff" | '''[[Ericsson Globe]]''' {{dagger}} | 16 000 | Rīkojusi [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]] un daudzas Zviedrijas nacionālās atlases Eirovīzijā. |- | [[Friends Arena]] | 65 000 | Rīkojusi 2013. gada Zviedrijas nacionālo atlasi Eirovīzijai. |- |[[Hovet]] |9000 |— |- | [[Tele2 Arena]] | 45 000 | Zviedrijas raidorganizācija šo arēnu bija nosaukuši par pirmo kandidātu Eirovīzijas rīkošanai. |} == Dalībvalstis == 2015. gada 26. novembrī EBU publicēja 43 valstu dalībnieku sarakstu. Dalībvalstu skaits šoreiz ir viens no lielākajiem Eirovīzijas dziesmu konkursā. Starp šīm 43 valstīm ir arī [[Austrālija]], kas Eirovīzijā piedalās kopš 2015. gada. Eirovīzijā piedalās arī [[Bosnija un Hercegovina]], kas pēdējo reizi piedalījās 2012. gadā, [[Bulgārija]] un [[Horvātija]], kas pēdējo reizi piedalījās 2013. gadā un [[Ukraina]], kas pēdējo reizi piedalījās 2014. gadā. 2016. gada 20. aprīlī EBU paziņoja, ka konkursā tomēr piedalīsies 42 valstis. === Pusfināla sadalījums === Pusfinālu izloze notika {{dat|2016|1|21||bez}}. Pārējās valstis, izņemot lielo piecinieku un rīkotājvalsti, tika sadalītas sešās grupās. {| class="wikitable" style="margin:1em auto 1em auto;" |- ! style="width:16%;"| 1. grupa ! style="width:16%;"| 2. grupa ! style="width:16%;"| 3. grupa ! style="width:16%;"| 4. grupa ! style="width:16%;"| 5. grupa ! style="width:16%;"| 6. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Slovēnija}} | valign="top" | * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Norvēģija}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Krievija}} * {{ESC|Ukraina}} | valign="top" | * {{ESC|Austrālija}} * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Nīderlande}} | valign="top" | * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Sanmarīno}} | valign="top" | * {{ESC|Austrija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Šveice}} * {{ESC|Izraēla}} |} == Konkurss == === Pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} [[Attēls:ESC 2016 Semi-Finals.svg|thumb|right|{{legend|#D40000|Valstis, kas piedalijās pirmajā pusfinālā}} {{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsoja pirmajā pusfinālā}} {{legend|#000080|Valstis, kas piedalijās otrajā pusfinālā}} {{legend|#5599FF|Valstis, kas balsoja otrajā pusfinālā}}]] ==== Pirmais pusfināls ==== Pirmais pusfināls notika 2016. gada 10. maijā. Pirmajā pusfinālā piedalījās 18 valstis. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis, "Lielā piecinieka" dalībvalstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un rīkotājvalsts [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]]. {| class="sortable wikitable" |- ! Nr. ! Dalībvalstis ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Somija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Sandhja]] | ''Sing It Away'' | "Izdziedi to ārā" | 15. | 51 |- | 02 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu,<br />[[Grieķu valoda|Grieķu]] | [[Argo (grupa)|Argo]] | ''Utopian Land'' | "Utopijas zeme" | 16. | 44 |- | 03 | {{ESC|Moldova}} | Angļu | [[Lidija Īzaka]] | ''Falling Stars'' | "Krītošās zvaigznes" | 17. | 33 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 04 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu | ''[[Freddie]]'' | ''Pioneer'' | "Pionieris" | 4. | 197 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 05 | {{ESC|Horvātija}} | Angļu | [[Ņina Kraļjica]] | ''Lighthouse'' | "Bāka" | 10. | 133 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 06 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu | [[Douvs Bobs]] | ''Slow Down'' | "Nomierinies" | 5. | 197 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 07 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu | [[Iveta Mukučjana]] | ''LoveWave'' | "Mīlestības vilnis" | 2. | 243 |- | 08 | {{ESC|Sanmarīno}} | Angļu | [[Serhats]] | ''I Didn't Know'' | "Es nezināju" | 12. | 68 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 09 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Sergejs Lazarevs]] | ''You Are the Only One'' | "Tu esi vienīgā" | 1. | 342 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 10 | {{ESC|Čehija}} | Angļu | [[Gabriela Gunčīkova]] | ''I Stand'' | "Es stāvu" | 9. | 161 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 11 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | ''[[Minus One]]'' | ''Alter Ego'' | "Otrais "es"" | 8. | 164 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 12 | {{ESC|Austrija}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Zoja]] | ''Loin d'ici'' | "Prom no šejienes" | 7. | 170 |- | 13 | {{ESC|Igaunija}} | Angļu | [[Juri Pootsmans]] | ''Play'' | "Spēlēt" | 18. | 24 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Samra]] | ''Miracle'' | "Brīnums" | 6. | 185 |- | 15 | {{ESC|Melnkalne}} | Angļu | ''[[Highway (grupa)|Highway]]'' | ''Real Thing'' | "Īsta lieta" | 13. | 60 |- | 16 | {{ESC|Islande}} | Angļu | [[Grēta Salome]] | ''Hear Them Calling'' | "Dzirdēt viņus saucam" | 14. | 51 |- | 17 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[Dalala Midhata-Talakiča|Dalala]]'' & ''[[Deen]]'' & [[Anna Rucnera]] & ''[[Jala]]'' | ''Ljubav je'' | "Mīlestība ir" | 11. | 104 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 18 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Ira Losko]] | ''Walk on Water'' | "Staigāt pa ūdeni" | 3. | 209 |} ==== Otrais pusfināls ==== Otrajā pusfinālā piedalījās 18 valstis. Šajā pusfinālā balsoja [[Itālija]], [[Lielbritānija]] un [[Vācija]]. {| class="sortable wikitable" |- ! Nr. ! Dalībvalstis ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Vieta ! Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 01 | {{ESC|Latvija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Justs Sirmais|Justs]] | "[[Heartbeat]]" | "Sirdspuksti" | 8 | 132 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 02 | {{ESC|Polija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Mihals Špazks]] | "Color of Your Life" | "Tavas dzīves krāsa" | 6 | 151 |- | 03 | {{ESC|Šveice}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Rykka]] | "The Last of Our Kind" | "Pēdējie no mūsējiem" | 18 | 28 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 04 | {{ESC|Izraēla}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Hovi Stars]] | "Made of Stars" | "Veidoti no zvaigznēm" | 7 | 147 |- | 05 | {{ESC|Baltkrievija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Ivans (dziedātājs)|Ivans]] | "Help You Fly" | "Palīdzēt tev lidot" | 12 | 84 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 06 | {{ESC|Serbija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Saņa Vučiča]] [[ZAA]] | "Goodbye" | "Uz redzēšanos" | 10 | 105 |- | 07 | {{ESC|Īrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Nikijs Bairns]] | "Sunlight" | "Saules gaisma" | 15 | 46 |- | 08 | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Kaliopi]] | "Dona" (Дона) | — | 11 | 88 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 09 | {{ESC|Lietuva}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Donāts Montvīds|Donny Montell]] | "I've Been Waiting for This Night" | "Es gaidīju šo nakti" | 4 | 222 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 10 | {{ESC|Austrālija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Dami Im]] | "Sound of Silence" | "Klusuma skaņa" | 1 | 330 |- | 11 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[ManuElla]] | "Blue and Red" | "Zils un sarkans" | 14 | 57 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 12 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Angļu valoda|Angļu]]<br />[[Bulgāru valoda|bulgāru]] | [[Poli Genova]] | "If Love Was a Crime" | "Ja mīlestība būtu noziegums" | 5 | 220 |- | 13 | {{ESC|Dānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Lighthouse X]] | "Soldiers of Love" | "Mīlestības karavīri" | 17 | 34 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Ukraina}} | [[Angļu valoda|Angļu]]<br />[[Krimas tatāru valoda|Krimas tatāru]] | [[Džamala]] | "1944" | — | 2 | 287 |- | 15 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Agnete]] | "Icebreaker" | "Ledlauzis" | 13 | 63 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 16 | {{ESC|Gruzija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Niko Kočarovs]] & [[Young Georgian Lolitaz]] | "Midnight Gold" | "Pusnakts zelts" | 9 | 123 |- | 17 | {{ESC|Albānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Eneda Tarifa]] | "Fairytale Love" | "Pasakas mīla" | 16 | 45 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 18 | {{ESC|Beļģija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Laura Tesoro]] | "What's the Pressure" | "Kāds spiediens" | 3 | 274 |} === Fināls === {| class="sortable wikitable" |- ! Nr. ! Dalībvalstis ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Beļģija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Laura Tesoro]] | "What's the Pressure" | "Kāds spiediens" | 10 | 181 |- | 02 | {{ESC|Čehija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Gabriela Gunčīkova]] | "I Stand" | "Es stāvu" | 25 | 41 |- | 03 | {{ESC|Nīderlande}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Douvs Bobs]] | "Slow Down" | "Piebremzē" | 11 | 153 |- | 04 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Samra]] | "Miracle" | "Brīnums" | 17 | 117 |- | 05 | {{ESC|Ungārija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Freddie]] | "Pioneer" | "Pionieris" | 19 | 108 |- | 06 | {{ESC|Itālija}} | [[Angļu valoda|Angļu]]<br />[[Itāļu valoda|itāļu]] | [[Frančeska Mikjelīna]] | "Nessun grado di separazione" | "Neviena atšķirtības pakāpe" | 16 | 124 |- | 07 | {{ESC|Izraēla}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Hovi Stars]] | "Made of Stars" | "Veidoti no zvaigznēm" | 14 | 135 |- | 08 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Angļu valoda|Angļu]]<br />[[Bulgāru valoda|bulgāru]] | [[Poli Genova]] | "If Love Was a Crime" | "Ja mīlestība būtu noziegums" | 4 | 307 |- | 09 | {{ESC|Zviedrija}} (rīkotāji) | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Frans Džepssons Valls|Frans]] | "If I Were Sorry" | "Ja es atvainotos" | 5 | 261 |- | 10 | {{ESC|Vācija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Džeimija-Lī Krievitca]] | "Ghost" | "Spoks" | 26 | 11 |- | 11 | {{ESC|Francija}} | [[Angļu valoda|Angļu]]<br />[[Franču valoda|Franču]] | [[Amir]] | "J'ai cherché" | "Es atradu" | 6 | 257 |- | 12 | {{ESC|Polija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Mihals Špazks]] | "Color of Your Life" | "Tavas dzīves krāsa" | 8 | 229 |- | 13 | {{ESC|Austrālija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Dami Im]] | "Sound of Silence" | "Klusuma skaņa" | 2 | 511 |- | 14 | {{ESC|Kipra}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Minus One]] | "Alter Ego" | "Otrais "es"" | 21 | 96 |- | 15 | {{ESC|Serbija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Saņa Vučiča]] [[ZAA]] | "Goodbye" | "Uz redzēšanos" | 18 | 115 |- | 16 | {{ESC|Lietuva}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Donāts Montvīds|Donny Montell]] | "I've Been Waiting for This Night" | "Es gaidīju šo nakti" | 9 | 200 |- | 17 | {{ESC|Horvātija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Ņina Kraļjica]] | "Lighthouse" | "Bāka" | 23 | 73 |- | 18 | {{ESC|Krievija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Sergejs Lazarevs]] | "You Are the Only One" | "Tu esi vienīgā" | 3 | 491 |- | 19 | {{ESC|Spānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]]<br />[[Spāņu valoda|spāņu]] | [[Barei]] | "Say Yay!" | "Saki Jē!" | 22 | 77 |- | 20 | {{ESC|Latvija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Justs Sirmais|Justs]] | "[[Heartbeat]]" | "Sirdspuksti" | 15 | 132 |-style="font-weight: bold; background: gold;" | 21 | {{ESC|Ukraina}} | [[Angļu valoda|Angļu]]<br />[[Krimas tatāru valoda|Krimas tatāru]] | [[Džamala]] | "[[1944 (dziesma)|1944]]" | — | 1 | 534 |- | 22 | {{ESC|Malta}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Ira Losko]] | "Walk on Water" | "Staigāt pa ūdeni" | 12 | 153 |- | 23 | {{ESC|Gruzija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Niko Kočarovs]] & [[Young Georgian Lolitaz]] | "Midnight Gold" | "Pusnakts zelts" | 20 | 104 |- | 24 | {{ESC|Austrija}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Zoja]] | "Loin d'ici" | "Prom no šejienes" | 13 | 151 |- | 25 | {{ESC|Lielbritānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Joe & Jake]] | "You're Not Alone" | "Tu neesi viens" | 24 | 62 |- | 26 | {{ESC|Armēnija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Iveta Mukučjana]] | "LoveWave" | "Mīlestības vilnis" | 7 | 249 |} === Izpildītāji, kas atgriežas === {| class="wikitable sortable" !Valsts !Izpildītājs |- | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Deen]] (2004) |- | {{ESC|Bulgārija}} | [[Poli Genova]] (2011) |- | {{ESC|Islande}} | [[Gréta Salóme]] (2012) |- | {{ESC|Lietuva}} | [[Donāts Montvīds|Donny Montell]] (2012) |- | {{ESC|Malta}} | [[Ira Losko]] (2002) |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | [[Kaliopi]] (1996, 2012) |} == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2016. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] o2l6ixyz3kzmv6fkxbsi817ot6k1soh 4519537 4519468 2026-09-09T10:27:47Z Lasks 38532 /* Otrais pusfināls */ 4519537 wikitext text/x-wiki {{inuse2}} {{Infokaste Eirovīzija |nosaukums = 2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = ESC 2016 logo.svg.png |att_izm = 250 |fināls = {{dat|2016|5|14|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2016|5|10|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2016|5|12|N}} |vadītājs (i) = [[Monss Selmerlēvs]]<br />[[Pētra Mēde]] |koordinators = [[Juns Ūla Sanns]] |režisors = |pārraidītājs = ''[[Sveriges Television]]'' |vieta = {{karogs|Zviedrija}}, [[Stokholma]], ''[[Ericsson Globe]]'' |uzvarētājs = {{flaga|Ukraine}} [[Džamala]] - ''[[1944 (dziesma)|1944]]'' |balsošanas sistēma = |dalībvalstis = 42 |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}<br />{{ESC|Bulgārija}}<br />{{ESC|Horvātija}}<br />{{ESC|Ukraina}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Portugāle}}<br />{{ESC|Rumānija}} |nulle punktu = |viesmākslinieki = |map = ESC 2016 Map.svg | col1 = #22b14c | tag1 = Konkursa dalībvalstis | col2 = #FFC20E | tag2 = Agrāk piedalījušās valstis, kas nepiedalījās 2016. gada konkursā | col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2015]] |nākamais = [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017 ►]] }} '''2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2016}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2016}}) bija 61. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tas notika [[Zviedrija|Zviedrijā]], kas konkursu rīko pēc [[Monss Selmerlēvs|Monsa Selmerlēva]] uzvaras [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gadā]] ar dziesmu ''[[Heroes (dziesma)|Heroes]]''. Šī bija sestā reize Eirovīzijas vēsturē, kad konkurss notika Zviedrijā (iepriekš {{escy|1975}}., {{escy|1985}}., {{escy|1992}}., {{escy|2000}}. un {{escy|2013}}. gadā). Pirmo reizi kopš 1975. gada tiks mainīti balsošanas noteikumi. Tagad katra valstij būs divas balsošanas kārtas: skatītāju un žūrijas balsojums. Pusfināli notika 10. un 12. maijā, savukārt fināls — 14. maijā. Konkursā uzvarēja [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukrainas]] pārstāve [[Džamala]] ar dziesmu ''[[1944 (dziesma)|1944]]''. == Norises vieta == 2015. gada 24. maijā Zviedrijas raidorganizācija ''Sveriges Television'' (SVT) paziņoja, ka nākamā Eirovīzijas norises vieta būs [[Tele2 arēna]], bet vēlāk uz rīkošanu pieteicās vēl citas norises vietas. Zviedrijas raidorganizācija izvirzīja šādus nosacījumus: * Ir jābūt brīvām telpām 4-6 nedēļas pirms Eirovīzijas, lai varētu uzstādīt skatuvi un nepieciešamās tehnoloģijas; * Jābūt vietai preses konferencēm: * Jābūt pietiekami daudz vietām viesnīcās; * Rīkotājpilsētā jābūt lidostai. {{VietasKarte+|Zviedrija|width=300 |float=right|caption = Pilsētu uzskaitijums |places = {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=57.7|long=11.966667|position =right|label=[[Gēteborga]]}} {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=58.415833|long=15.625278|position =top|label=[[Linšēpinga]]}} {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=55.605833|long=13.035833|position =right|label=[[Malme]]}} {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=63.290833|long=18.715556|position =top|label=[[Ērnšeldsvika]]}} {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=60.616667|long=16.783333|position =top|label=[[Sandvikena]] un [[Jēvle]]}} {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=59.329444|long=18.068611|position =bottom|label=<big>'''[[Stokholma]]'''</big>|mark=Blue pog.svg}} }}<noinclude> <!-- Lūdzu nenoņemt simbolu --> {{colorbox|#ccccff|{{dagger}}&nbsp;}} Rīkotāji {| class="wikitable sortable" style="text-align: left;" |- ! Pilsēta ! Vieta ! Ietilpība ! Piezīmes |- | rowspan=2|[[Gēteborga]] | [[Scandinavium]] | 14 000 | Rīkoja [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. |- | [[Ullevi stadions]] | 75 000 | — |- | [[Linšēpinga]] | [[Saab arēna]] | 11 500 | — |- | [[Malme]]<ref name="MalmöWithdrawal">{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovoix.com/2015/06/11/esc16-malmo-withdraws-its-bid-to-host/|title=ESC’16: Malmö Withdraws Its Bid To Host|publisher=eurovoix.com|accessdate=11 June 2015|date=11 June 2015}}</ref> | [[Malmes arēna]] | 15 500 | Rīkojuši [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. Izstājās no cīņas par rīkošanu 2015. gada 11. jūnijā. |- | [[Ērnšeldsvika]]<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Örnsköldsvik enters the race with Fjällräven Center|url=http://esctoday.com/104692/eurovision-2016-ornskoldsvik-enters-the-race-with-fjallraven-center/|accessdate=12 June 2015}}</ref> | [[Fjällräven Center]] | 9800 | — |- |[[Sandvikena]] un [[Jēvle]]<ref>{{tīmekļa atsauce|title = Eurovision 2016: Sandviken enters the host city race with Göransson Arena!|url = http://esctoday.com/104533/eurovision-2016-sandviken-enters-the-host-city-race-with-goransson-arena/|accessdate = 2 June 2015}}</ref> |[[Göransson Arena]] |10 000 | — |- |rowspan=5|'''[[Stokholma]]''' | [[Annexet]] | 4000 | — |- style="background-color:#ccccff" | '''[[Ericsson Globe]]''' {{dagger}} | 16 000 | Rīkojusi [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]] un daudzas Zviedrijas nacionālās atlases Eirovīzijā. |- | [[Friends Arena]] | 65 000 | Rīkojusi 2013. gada Zviedrijas nacionālo atlasi Eirovīzijai. |- |[[Hovet]] |9000 |— |- | [[Tele2 Arena]] | 45 000 | Zviedrijas raidorganizācija šo arēnu bija nosaukuši par pirmo kandidātu Eirovīzijas rīkošanai. |} == Dalībvalstis == 2015. gada 26. novembrī EBU publicēja 43 valstu dalībnieku sarakstu. Dalībvalstu skaits šoreiz ir viens no lielākajiem Eirovīzijas dziesmu konkursā. Starp šīm 43 valstīm ir arī [[Austrālija]], kas Eirovīzijā piedalās kopš 2015. gada. Eirovīzijā piedalās arī [[Bosnija un Hercegovina]], kas pēdējo reizi piedalījās 2012. gadā, [[Bulgārija]] un [[Horvātija]], kas pēdējo reizi piedalījās 2013. gadā un [[Ukraina]], kas pēdējo reizi piedalījās 2014. gadā. 2016. gada 20. aprīlī EBU paziņoja, ka konkursā tomēr piedalīsies 42 valstis. === Pusfināla sadalījums === Pusfinālu izloze notika {{dat|2016|1|21||bez}}. Pārējās valstis, izņemot lielo piecinieku un rīkotājvalsti, tika sadalītas sešās grupās. {| class="wikitable" style="margin:1em auto 1em auto;" |- ! style="width:16%;"| 1. grupa ! style="width:16%;"| 2. grupa ! style="width:16%;"| 3. grupa ! style="width:16%;"| 4. grupa ! style="width:16%;"| 5. grupa ! style="width:16%;"| 6. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Slovēnija}} | valign="top" | * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Norvēģija}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Krievija}} * {{ESC|Ukraina}} | valign="top" | * {{ESC|Austrālija}} * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Nīderlande}} | valign="top" | * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Sanmarīno}} | valign="top" | * {{ESC|Austrija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Šveice}} * {{ESC|Izraēla}} |} == Konkurss == === Pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} [[Attēls:ESC 2016 Semi-Finals.svg|thumb|right|{{legend|#D40000|Valstis, kas piedalijās pirmajā pusfinālā}} {{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsoja pirmajā pusfinālā}} {{legend|#000080|Valstis, kas piedalijās otrajā pusfinālā}} {{legend|#5599FF|Valstis, kas balsoja otrajā pusfinālā}}]] ==== Pirmais pusfināls ==== Pirmais pusfināls notika 2016. gada 10. maijā. Pirmajā pusfinālā piedalījās 18 valstis. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis, "Lielā piecinieka" dalībvalstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un rīkotājvalsts [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]]. {| class="sortable wikitable" |- ! Nr. ! Dalībvalstis ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Somija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Sandhja]] | ''Sing It Away'' | "Izdziedi to ārā" | 15. | 51 |- | 02 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu,<br />[[Grieķu valoda|Grieķu]] | [[Argo (grupa)|Argo]] | ''Utopian Land'' | "Utopijas zeme" | 16. | 44 |- | 03 | {{ESC|Moldova}} | Angļu | [[Lidija Īzaka]] | ''Falling Stars'' | "Krītošās zvaigznes" | 17. | 33 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 04 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu | ''[[Freddie]]'' | ''Pioneer'' | "Pionieris" | 4. | 197 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 05 | {{ESC|Horvātija}} | Angļu | [[Ņina Kraļjica]] | ''Lighthouse'' | "Bāka" | 10. | 133 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 06 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu | [[Douvs Bobs]] | ''Slow Down'' | "Nomierinies" | 5. | 197 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 07 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu | [[Iveta Mukučjana]] | ''LoveWave'' | "Mīlestības vilnis" | 2. | 243 |- | 08 | {{ESC|Sanmarīno}} | Angļu | [[Serhats]] | ''I Didn't Know'' | "Es nezināju" | 12. | 68 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 09 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Sergejs Lazarevs]] | ''You Are the Only One'' | "Tu esi vienīgā" | 1. | 342 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 10 | {{ESC|Čehija}} | Angļu | [[Gabriela Gunčīkova]] | ''I Stand'' | "Es stāvu" | 9. | 161 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 11 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | ''[[Minus One]]'' | ''Alter Ego'' | "Otrais "es"" | 8. | 164 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 12 | {{ESC|Austrija}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Zoja]] | ''Loin d'ici'' | "Prom no šejienes" | 7. | 170 |- | 13 | {{ESC|Igaunija}} | Angļu | [[Juri Pootsmans]] | ''Play'' | "Spēlēt" | 18. | 24 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Samra]] | ''Miracle'' | "Brīnums" | 6. | 185 |- | 15 | {{ESC|Melnkalne}} | Angļu | ''[[Highway (grupa)|Highway]]'' | ''Real Thing'' | "Īsta lieta" | 13. | 60 |- | 16 | {{ESC|Islande}} | Angļu | [[Grēta Salome]] | ''Hear Them Calling'' | "Dzirdēt viņus saucam" | 14. | 51 |- | 17 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[Dalala Midhata-Talakiča|Dalala]]'' & ''[[Deen]]'' & [[Anna Rucnera]] & ''[[Jala]]'' | ''Ljubav je'' | "Mīlestība ir" | 11. | 104 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 18 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Ira Losko]] | ''Walk on Water'' | "Staigāt pa ūdeni" | 3. | 209 |} ==== Otrais pusfināls ==== Otrais pusfināls notika 2016. gada 12. maijā. Otrajā pusfinālā piedalījās 18 valstis. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā piecinieka" dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. {| class="sortable wikitable" |- ! Nr. ! Dalībvalstis ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Vieta ! Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 01 | {{ESC|Latvija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Justs Sirmais|Justs]] | ''[[Heartbeat]]'' | "Sirdspuksti" | 8. | 132 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 02 | {{ESC|Polija}} | Angļu | [[Mihals Špazks]] | ''Color of Your Life'' | "Tavas dzīves krāsa" | 6. | 151 |- | 03 | {{ESC|Šveice}} | Angļu | ''[[Rykka]]'' | ''The Last of Our Kind'' | "Pēdējie no mūsējiem" | 18. | 28 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 04 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu | [[Hovi Stars]] | ''Made of Stars'' | "Veidoti no zvaigznēm" | 7. | 147 |- | 05 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | ''[[Ivans (dziedātājs)|Ivans]]'' | ''Help You Fly'' | "Palīdzēt tev lidot" | 12. | 84 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 06 | {{ESC|Serbija}} | Angļu | [[Saņa Vučiča ZAA]] | ''Goodbye'' | "Uz redzēšanos" | 10. | 105 |- | 07 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | [[Nikijs Bairns]] | ''Sunlight'' | "Saules gaisma" | 15. | 46 |- | 08 | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Kaliopi]] | ''Dona <small>(Дона)</small>'' | — | 11. | 88 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 09 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu | ''[[Donāts Montvīds|Donny Montell]]'' | ''I've Been Waiting for This Night'' | "Es gaidīju šo nakti" | 4. | 222 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 10 | {{ESC|Austrālija}} | Angļu | [[Dami Im]] | ''Sound of Silence'' | "Klusuma skaņa" | 1. | 330 |- | 11 | {{ESC|Slovēnija}} | Angļu | ''[[ManuElla]]'' | ''Blue and Red'' | "Zils un sarkans" | 14. | 57 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 12 | {{ESC|Bulgārija}} | Angļu,<br />[[Bulgāru valoda|Bulgāru]] | [[Poli Genova]] | ''If Love Was a Crime'' | "Ja mīlestība būtu noziegums" | 5. | 220 |- | 13 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | ''[[Lighthouse X]]'' | ''Soldiers of Love'' | "Mīlestības karavīri" | 17. | 34 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu,<br />[[Krimas tatāru valoda|Krimas tatāru]] | [[Džamala]] | ''1944'' | — | 2. | 287 |- | 15 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | [[Agnete Junsena|Agnete]] | ''Icebreaker'' | "Ledlauzis" | 13. | 63 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 16 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu | [[Niko Kočarovs]] & ''[[Young Georgian Lolitaz]]'' | ''Midnight Gold'' | "Pusnakts zelts" | 9. | 123 |- | 17 | {{ESC|Albānija}} | Angļu | [[Eneda Tarifa]] | ''Fairytale Love'' | "Pasakas mīla" | 16. | 45 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 18 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Laura Tesoro]] | ''What's the Pressure'' | "Kāds spiediens" | 3. | 274 |} === Fināls === {| class="sortable wikitable" |- ! Nr. ! Dalībvalstis ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Beļģija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Laura Tesoro]] | "What's the Pressure" | "Kāds spiediens" | 10 | 181 |- | 02 | {{ESC|Čehija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Gabriela Gunčīkova]] | "I Stand" | "Es stāvu" | 25 | 41 |- | 03 | {{ESC|Nīderlande}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Douvs Bobs]] | "Slow Down" | "Piebremzē" | 11 | 153 |- | 04 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Samra]] | "Miracle" | "Brīnums" | 17 | 117 |- | 05 | {{ESC|Ungārija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Freddie]] | "Pioneer" | "Pionieris" | 19 | 108 |- | 06 | {{ESC|Itālija}} | [[Angļu valoda|Angļu]]<br />[[Itāļu valoda|itāļu]] | [[Frančeska Mikjelīna]] | "Nessun grado di separazione" | "Neviena atšķirtības pakāpe" | 16 | 124 |- | 07 | {{ESC|Izraēla}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Hovi Stars]] | "Made of Stars" | "Veidoti no zvaigznēm" | 14 | 135 |- | 08 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Angļu valoda|Angļu]]<br />[[Bulgāru valoda|bulgāru]] | [[Poli Genova]] | "If Love Was a Crime" | "Ja mīlestība būtu noziegums" | 4 | 307 |- | 09 | {{ESC|Zviedrija}} (rīkotāji) | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Frans Džepssons Valls|Frans]] | "If I Were Sorry" | "Ja es atvainotos" | 5 | 261 |- | 10 | {{ESC|Vācija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Džeimija-Lī Krievitca]] | "Ghost" | "Spoks" | 26 | 11 |- | 11 | {{ESC|Francija}} | [[Angļu valoda|Angļu]]<br />[[Franču valoda|Franču]] | [[Amir]] | "J'ai cherché" | "Es atradu" | 6 | 257 |- | 12 | {{ESC|Polija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Mihals Špazks]] | "Color of Your Life" | "Tavas dzīves krāsa" | 8 | 229 |- | 13 | {{ESC|Austrālija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Dami Im]] | "Sound of Silence" | "Klusuma skaņa" | 2 | 511 |- | 14 | {{ESC|Kipra}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Minus One]] | "Alter Ego" | "Otrais "es"" | 21 | 96 |- | 15 | {{ESC|Serbija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Saņa Vučiča]] [[ZAA]] | "Goodbye" | "Uz redzēšanos" | 18 | 115 |- | 16 | {{ESC|Lietuva}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Donāts Montvīds|Donny Montell]] | "I've Been Waiting for This Night" | "Es gaidīju šo nakti" | 9 | 200 |- | 17 | {{ESC|Horvātija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Ņina Kraļjica]] | "Lighthouse" | "Bāka" | 23 | 73 |- | 18 | {{ESC|Krievija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Sergejs Lazarevs]] | "You Are the Only One" | "Tu esi vienīgā" | 3 | 491 |- | 19 | {{ESC|Spānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]]<br />[[Spāņu valoda|spāņu]] | [[Barei]] | "Say Yay!" | "Saki Jē!" | 22 | 77 |- | 20 | {{ESC|Latvija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Justs Sirmais|Justs]] | "[[Heartbeat]]" | "Sirdspuksti" | 15 | 132 |-style="font-weight: bold; background: gold;" | 21 | {{ESC|Ukraina}} | [[Angļu valoda|Angļu]]<br />[[Krimas tatāru valoda|Krimas tatāru]] | [[Džamala]] | "[[1944 (dziesma)|1944]]" | — | 1 | 534 |- | 22 | {{ESC|Malta}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Ira Losko]] | "Walk on Water" | "Staigāt pa ūdeni" | 12 | 153 |- | 23 | {{ESC|Gruzija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Niko Kočarovs]] & [[Young Georgian Lolitaz]] | "Midnight Gold" | "Pusnakts zelts" | 20 | 104 |- | 24 | {{ESC|Austrija}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Zoja]] | "Loin d'ici" | "Prom no šejienes" | 13 | 151 |- | 25 | {{ESC|Lielbritānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Joe & Jake]] | "You're Not Alone" | "Tu neesi viens" | 24 | 62 |- | 26 | {{ESC|Armēnija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Iveta Mukučjana]] | "LoveWave" | "Mīlestības vilnis" | 7 | 249 |} === Izpildītāji, kas atgriežas === {| class="wikitable sortable" !Valsts !Izpildītājs |- | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Deen]] (2004) |- | {{ESC|Bulgārija}} | [[Poli Genova]] (2011) |- | {{ESC|Islande}} | [[Gréta Salóme]] (2012) |- | {{ESC|Lietuva}} | [[Donāts Montvīds|Donny Montell]] (2012) |- | {{ESC|Malta}} | [[Ira Losko]] (2002) |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | [[Kaliopi]] (1996, 2012) |} == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2016. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] alybxhgeprf2xab5hxf3j9ut90gez38 4519539 4519537 2026-09-09T10:43:22Z Lasks 38532 /* Fināls */ 4519539 wikitext text/x-wiki {{inuse2}} {{Infokaste Eirovīzija |nosaukums = 2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = ESC 2016 logo.svg.png |att_izm = 250 |fināls = {{dat|2016|5|14|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2016|5|10|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2016|5|12|N}} |vadītājs (i) = [[Monss Selmerlēvs]]<br />[[Pētra Mēde]] |koordinators = [[Juns Ūla Sanns]] |režisors = |pārraidītājs = ''[[Sveriges Television]]'' |vieta = {{karogs|Zviedrija}}, [[Stokholma]], ''[[Ericsson Globe]]'' |uzvarētājs = {{flaga|Ukraine}} [[Džamala]] - ''[[1944 (dziesma)|1944]]'' |balsošanas sistēma = |dalībvalstis = 42 |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}<br />{{ESC|Bulgārija}}<br />{{ESC|Horvātija}}<br />{{ESC|Ukraina}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Portugāle}}<br />{{ESC|Rumānija}} |nulle punktu = |viesmākslinieki = |map = ESC 2016 Map.svg | col1 = #22b14c | tag1 = Konkursa dalībvalstis | col2 = #FFC20E | tag2 = Agrāk piedalījušās valstis, kas nepiedalījās 2016. gada konkursā | col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2015]] |nākamais = [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017 ►]] }} '''2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2016}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2016}}) bija 61. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tas notika [[Zviedrija|Zviedrijā]], kas konkursu rīko pēc [[Monss Selmerlēvs|Monsa Selmerlēva]] uzvaras [[2015. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2015. gadā]] ar dziesmu ''[[Heroes (dziesma)|Heroes]]''. Šī bija sestā reize Eirovīzijas vēsturē, kad konkurss notika Zviedrijā (iepriekš {{escy|1975}}., {{escy|1985}}., {{escy|1992}}., {{escy|2000}}. un {{escy|2013}}. gadā). Pirmo reizi kopš 1975. gada tiks mainīti balsošanas noteikumi. Tagad katra valstij būs divas balsošanas kārtas: skatītāju un žūrijas balsojums. Pusfināli notika 10. un 12. maijā, savukārt fināls — 14. maijā. Konkursā uzvarēja [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukrainas]] pārstāve [[Džamala]] ar dziesmu ''[[1944 (dziesma)|1944]]''. == Norises vieta == 2015. gada 24. maijā Zviedrijas raidorganizācija ''Sveriges Television'' (SVT) paziņoja, ka nākamā Eirovīzijas norises vieta būs [[Tele2 arēna]], bet vēlāk uz rīkošanu pieteicās vēl citas norises vietas. Zviedrijas raidorganizācija izvirzīja šādus nosacījumus: * Ir jābūt brīvām telpām 4-6 nedēļas pirms Eirovīzijas, lai varētu uzstādīt skatuvi un nepieciešamās tehnoloģijas; * Jābūt vietai preses konferencēm: * Jābūt pietiekami daudz vietām viesnīcās; * Rīkotājpilsētā jābūt lidostai. {{VietasKarte+|Zviedrija|width=300 |float=right|caption = Pilsētu uzskaitijums |places = {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=57.7|long=11.966667|position =right|label=[[Gēteborga]]}} {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=58.415833|long=15.625278|position =top|label=[[Linšēpinga]]}} {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=55.605833|long=13.035833|position =right|label=[[Malme]]}} {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=63.290833|long=18.715556|position =top|label=[[Ērnšeldsvika]]}} {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=60.616667|long=16.783333|position =top|label=[[Sandvikena]] un [[Jēvle]]}} {{VietasKarte~|Zviedrija|lat=59.329444|long=18.068611|position =bottom|label=<big>'''[[Stokholma]]'''</big>|mark=Blue pog.svg}} }}<noinclude> <!-- Lūdzu nenoņemt simbolu --> {{colorbox|#ccccff|{{dagger}}&nbsp;}} Rīkotāji {| class="wikitable sortable" style="text-align: left;" |- ! Pilsēta ! Vieta ! Ietilpība ! Piezīmes |- | rowspan=2|[[Gēteborga]] | [[Scandinavium]] | 14 000 | Rīkoja [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. |- | [[Ullevi stadions]] | 75 000 | — |- | [[Linšēpinga]] | [[Saab arēna]] | 11 500 | — |- | [[Malme]]<ref name="MalmöWithdrawal">{{tīmekļa atsauce|url=http://eurovoix.com/2015/06/11/esc16-malmo-withdraws-its-bid-to-host/|title=ESC’16: Malmö Withdraws Its Bid To Host|publisher=eurovoix.com|accessdate=11 June 2015|date=11 June 2015}}</ref> | [[Malmes arēna]] | 15 500 | Rīkojuši [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. Izstājās no cīņas par rīkošanu 2015. gada 11. jūnijā. |- | [[Ērnšeldsvika]]<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Örnsköldsvik enters the race with Fjällräven Center|url=http://esctoday.com/104692/eurovision-2016-ornskoldsvik-enters-the-race-with-fjallraven-center/|accessdate=12 June 2015}}</ref> | [[Fjällräven Center]] | 9800 | — |- |[[Sandvikena]] un [[Jēvle]]<ref>{{tīmekļa atsauce|title = Eurovision 2016: Sandviken enters the host city race with Göransson Arena!|url = http://esctoday.com/104533/eurovision-2016-sandviken-enters-the-host-city-race-with-goransson-arena/|accessdate = 2 June 2015}}</ref> |[[Göransson Arena]] |10 000 | — |- |rowspan=5|'''[[Stokholma]]''' | [[Annexet]] | 4000 | — |- style="background-color:#ccccff" | '''[[Ericsson Globe]]''' {{dagger}} | 16 000 | Rīkojusi [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]] un daudzas Zviedrijas nacionālās atlases Eirovīzijā. |- | [[Friends Arena]] | 65 000 | Rīkojusi 2013. gada Zviedrijas nacionālo atlasi Eirovīzijai. |- |[[Hovet]] |9000 |— |- | [[Tele2 Arena]] | 45 000 | Zviedrijas raidorganizācija šo arēnu bija nosaukuši par pirmo kandidātu Eirovīzijas rīkošanai. |} == Dalībvalstis == 2015. gada 26. novembrī EBU publicēja 43 valstu dalībnieku sarakstu. Dalībvalstu skaits šoreiz ir viens no lielākajiem Eirovīzijas dziesmu konkursā. Starp šīm 43 valstīm ir arī [[Austrālija]], kas Eirovīzijā piedalās kopš 2015. gada. Eirovīzijā piedalās arī [[Bosnija un Hercegovina]], kas pēdējo reizi piedalījās 2012. gadā, [[Bulgārija]] un [[Horvātija]], kas pēdējo reizi piedalījās 2013. gadā un [[Ukraina]], kas pēdējo reizi piedalījās 2014. gadā. 2016. gada 20. aprīlī EBU paziņoja, ka konkursā tomēr piedalīsies 42 valstis. === Pusfināla sadalījums === Pusfinālu izloze notika {{dat|2016|1|21||bez}}. Pārējās valstis, izņemot lielo piecinieku un rīkotājvalsti, tika sadalītas sešās grupās. {| class="wikitable" style="margin:1em auto 1em auto;" |- ! style="width:16%;"| 1. grupa ! style="width:16%;"| 2. grupa ! style="width:16%;"| 3. grupa ! style="width:16%;"| 4. grupa ! style="width:16%;"| 5. grupa ! style="width:16%;"| 6. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Maķedonija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Slovēnija}} | valign="top" | * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Norvēģija}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Baltkrievija}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Krievija}} * {{ESC|Ukraina}} | valign="top" | * {{ESC|Austrālija}} * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Nīderlande}} | valign="top" | * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Sanmarīno}} | valign="top" | * {{ESC|Austrija}} * {{ESC|Ungārija}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Šveice}} * {{ESC|Izraēla}} |} == Konkurss == === Pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} [[Attēls:ESC 2016 Semi-Finals.svg|thumb|right|{{legend|#D40000|Valstis, kas piedalijās pirmajā pusfinālā}} {{legend|#FFAAAA|Valstis, kas balsoja pirmajā pusfinālā}} {{legend|#000080|Valstis, kas piedalijās otrajā pusfinālā}} {{legend|#5599FF|Valstis, kas balsoja otrajā pusfinālā}}]] ==== Pirmais pusfināls ==== Pirmais pusfināls notika 2016. gada 10. maijā. Pirmajā pusfinālā piedalījās 18 valstis. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis, "Lielā piecinieka" dalībvalstis [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un rīkotājvalsts [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]]. {| class="sortable wikitable" |- ! Nr. ! Dalībvalstis ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Somija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Sandhja]] | ''Sing It Away'' | "Izdziedi to ārā" | 15. | 51 |- | 02 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu,<br />[[Grieķu valoda|Grieķu]] | [[Argo (grupa)|Argo]] | ''Utopian Land'' | "Utopijas zeme" | 16. | 44 |- | 03 | {{ESC|Moldova}} | Angļu | [[Lidija Īzaka]] | ''Falling Stars'' | "Krītošās zvaigznes" | 17. | 33 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 04 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu | ''[[Freddie]]'' | ''Pioneer'' | "Pionieris" | 4. | 197 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 05 | {{ESC|Horvātija}} | Angļu | [[Ņina Kraļjica]] | ''Lighthouse'' | "Bāka" | 10. | 133 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 06 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu | [[Douvs Bobs]] | ''Slow Down'' | "Nomierinies" | 5. | 197 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 07 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu | [[Iveta Mukučjana]] | ''LoveWave'' | "Mīlestības vilnis" | 2. | 243 |- | 08 | {{ESC|Sanmarīno}} | Angļu | [[Serhats]] | ''I Didn't Know'' | "Es nezināju" | 12. | 68 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 09 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Sergejs Lazarevs]] | ''You Are the Only One'' | "Tu esi vienīgā" | 1. | 342 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 10 | {{ESC|Čehija}} | Angļu | [[Gabriela Gunčīkova]] | ''I Stand'' | "Es stāvu" | 9. | 161 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 11 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | ''[[Minus One]]'' | ''Alter Ego'' | "Otrais "es"" | 8. | 164 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 12 | {{ESC|Austrija}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Zoja]] | ''Loin d'ici'' | "Prom no šejienes" | 7. | 170 |- | 13 | {{ESC|Igaunija}} | Angļu | [[Juri Pootsmans]] | ''Play'' | "Spēlēt" | 18. | 24 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Samra]] | ''Miracle'' | "Brīnums" | 6. | 185 |- | 15 | {{ESC|Melnkalne}} | Angļu | ''[[Highway (grupa)|Highway]]'' | ''Real Thing'' | "Īsta lieta" | 13. | 60 |- | 16 | {{ESC|Islande}} | Angļu | [[Grēta Salome]] | ''Hear Them Calling'' | "Dzirdēt viņus saucam" | 14. | 51 |- | 17 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[Dalala Midhata-Talakiča|Dalala]]'' & ''[[Deen]]'' & [[Anna Rucnera]] & ''[[Jala]]'' | ''Ljubav je'' | "Mīlestība ir" | 11. | 104 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 18 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Ira Losko]] | ''Walk on Water'' | "Staigāt pa ūdeni" | 3. | 209 |} ==== Otrais pusfināls ==== Otrais pusfināls notika 2016. gada 12. maijā. Otrajā pusfinālā piedalījās 18 valstis. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā piecinieka" dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. {| class="sortable wikitable" |- ! Nr. ! Dalībvalstis ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Vieta ! Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 01 | {{ESC|Latvija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Justs Sirmais|Justs]] | ''[[Heartbeat]]'' | "Sirdspuksti" | 8. | 132 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 02 | {{ESC|Polija}} | Angļu | [[Mihals Špazks]] | ''Color of Your Life'' | "Tavas dzīves krāsa" | 6. | 151 |- | 03 | {{ESC|Šveice}} | Angļu | ''[[Rykka]]'' | ''The Last of Our Kind'' | "Pēdējie no mūsējiem" | 18. | 28 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 04 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu | [[Hovi Stars]] | ''Made of Stars'' | "Veidoti no zvaigznēm" | 7. | 147 |- | 05 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | ''[[Ivans (dziedātājs)|Ivans]]'' | ''Help You Fly'' | "Palīdzēt tev lidot" | 12. | 84 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 06 | {{ESC|Serbija}} | Angļu | [[Saņa Vučiča ZAA]] | ''Goodbye'' | "Uz redzēšanos" | 10. | 105 |- | 07 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | [[Nikijs Bairns]] | ''Sunlight'' | "Saules gaisma" | 15. | 46 |- | 08 | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Kaliopi]] | ''Dona <small>(Дона)</small>'' | — | 11. | 88 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 09 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu | ''[[Donāts Montvīds|Donny Montell]]'' | ''I've Been Waiting for This Night'' | "Es gaidīju šo nakti" | 4. | 222 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 10 | {{ESC|Austrālija}} | Angļu | [[Dami Im]] | ''Sound of Silence'' | "Klusuma skaņa" | 1. | 330 |- | 11 | {{ESC|Slovēnija}} | Angļu | ''[[ManuElla]]'' | ''Blue and Red'' | "Zils un sarkans" | 14. | 57 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 12 | {{ESC|Bulgārija}} | Angļu,<br />[[Bulgāru valoda|Bulgāru]] | [[Poli Genova]] | ''If Love Was a Crime'' | "Ja mīlestība būtu noziegums" | 5. | 220 |- | 13 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | ''[[Lighthouse X]]'' | ''Soldiers of Love'' | "Mīlestības karavīri" | 17. | 34 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu,<br />[[Krimas tatāru valoda|Krimas tatāru]] | [[Džamala]] | ''1944'' | — | 2. | 287 |- | 15 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | [[Agnete Junsena|Agnete]] | ''Icebreaker'' | "Ledlauzis" | 13. | 63 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 16 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu | [[Niko Kočarovs]] & ''[[Young Georgian Lolitaz]]'' | ''Midnight Gold'' | "Pusnakts zelts" | 9. | 123 |- | 17 | {{ESC|Albānija}} | Angļu | [[Eneda Tarifa]] | ''Fairytale Love'' | "Pasakas mīla" | 16. | 45 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 18 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Laura Tesoro]] | ''What's the Pressure'' | "Kāds spiediens" | 3. | 274 |} === Fināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls norisinājās 2016. gada 14. maijā. Finālā piedalījās 26 valstis — 20 valstis, kas kvalificējās no pusfināliem, "lielā piecinieka" valstis un rīkotājvalsts [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrija]]. Par uzvarētāju kļuva [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukrainas]] pārstāve [[Džamala]] ar dziesmu ''[[1944 (dziesma)|1944]]''. {| class="sortable wikitable" |- ! Nr. ! Dalībvalstis ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Beļģija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Laura Tesoro]] | ''What's the Pressure'' | "Kāds spiediens" | 10. | 181 |- | 02 | {{ESC|Čehija}} | Angļu | [[Gabriela Gunčīkova]] | ''I Stand'' | "Es stāvu" | 25. | 41 |- | 03 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu | [[Douvs Bobs]] | ''Slow Down'' | "Nomierinies" | 11. | 153 |- | 04 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | Angļu | [[Samra]] | ''Miracle'' | "Brīnums" | 17. | 117 |- | 05 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu | ''[[Freddie]]'' | ''Pioneer'' | "Pionieris" | 19. | 108 |- | 06 | {{ESC|Itālija}} | Angļu,<br />[[Itāļu valoda|Itāļu]] | [[Frančeska Mikjelīna]] | ''Nessun grado di separazione'' | "Neviena atšķirtības pakāpe" | 16. | 124 |- | 07 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu | [[Hovi Stars]] | ''Made of Stars'' | "Veidoti no zvaigznēm" | 14. | 135 |- | 08 | {{ESC|Bulgārija}} | Angļu,<br />[[Bulgāru valoda|Bulgāru]] | [[Poli Genova]] | ''If Love Was a Crime'' | "Ja mīlestība būtu noziegums" | 4. | 307 |- | 09 | {{ESC|Zviedrija}} (rīkotāji) | Angļu | [[Frans Džepssons Valls|Frans]] | ''If I Were Sorry'' | "Ja es atvainotos" | 5. | 261 |- | 10 | {{ESC|Vācija}} | Angļu | [[Džeimija-Lī Krievitca]] | ''Ghost'' | "Spoks" | 26. | 11 |- | 11 | {{ESC|Francija}} | Angļu,<br />[[Franču valoda|Franču]] | ''[[Amir]]'' | ''J'ai cherché'' | "Es atradu" | 6. | 257 |- | 12 | {{ESC|Polija}} | Angļu | [[Mihals Špazks]] | ''Color of Your Life'' | "Tavas dzīves krāsa" | 8. | 229 |- | 13 | {{ESC|Austrālija}} | Angļu | [[Dami Im]] | ''Sound of Silence'' | "Klusuma skaņa" | 2. | 511 |- | 14 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | ''[[Minus One]]'' | ''Alter Ego'' | "Otrais "es"" | 21. | 96 |- | 15 | {{ESC|Serbija}} | Angļu | [[Saņa Vučiča ZAA]] | ''Goodbye'' | "Uz redzēšanos" | 18. | 115 |- | 16 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu | ''[[Donāts Montvīds|Donny Montell]]'' | ''I've Been Waiting for This Night'' | "Es gaidīju šo nakti" | 9. | 200 |- | 17 | {{ESC|Horvātija}} | Angļu | [[Ņina Kraļjica]] | ''Lighthouse'' | "Bāka" | 23. | 73 |- | 18 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Sergejs Lazarevs]] | ''You Are the Only One'' | "Tu esi vienīgā" | 3. | 491 |- | 19 | {{ESC|Spānija}} | Angļu,<br />[[Spāņu valoda|Spāņu]] | ''[[Barei]]'' | ''Say Yay!'' | "Saki Jē!" | 22. | 77 |- | 20 | {{ESC|Latvija}} | Angļu | [[Justs Sirmais|Justs]] | ''[[Heartbeat]]'' | "Sirdspuksti" | 15. | 132 |-style="font-weight: bold; background: gold;" | 21 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu,<br />[[Krimas tatāru valoda|Krimas tatāru]] | [[Džamala]] | ''1944'' | — | 1. | 534 |- | 22 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Ira Losko]] | ''Walk on Water'' | "Staigāt pa ūdeni" | 12. | 153 |- | 23 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu | [[Niko Kočarovs]] & ''[[Young Georgian Lolitaz]]'' | ''Midnight Gold'' | "Pusnakts zelts" | 20. | 104 |- | 24 | {{ESC|Austrija}} | Franču | [[Zoja]] | ''Loin d'ici'' | "Prom no šejienes" | 13. | 151 |- | 25 | {{ESC|Lielbritānija}} | Angļu | ''[[Joe & Jake]]'' | ''You're Not Alone'' | "Tu neesi viens" | 24. | 62 |- | 26 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu | [[Iveta Mukučjana]] | ''LoveWave'' | "Mīlestības vilnis" | 7. | 249 |} === Izpildītāji, kas atgriežas === {| class="wikitable sortable" !Valsts !Izpildītājs |- | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Deen]] (2004) |- | {{ESC|Bulgārija}} | [[Poli Genova]] (2011) |- | {{ESC|Islande}} | [[Gréta Salóme]] (2012) |- | {{ESC|Lietuva}} | [[Donāts Montvīds|Donny Montell]] (2012) |- | {{ESC|Malta}} | [[Ira Losko]] (2002) |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | [[Kaliopi]] (1996, 2012) |} == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2016. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] boazn2az5l9jyannsssilh58wldxeor 0 263446 4519239 3121666 2026-09-08T12:14:14Z ~2026-48625-16 150056 4519239 wikitext text/x-wiki {{Skaitlis | num = 53 | lv = Piecdesmit trīs }} Jānis Neilands Gejs == Skatīt arī == * [[53. gads]] * [[53. gads p.m.ē.]] {{matemātika-aizmetnis}} {{Skaitļu nosaukumi}} [[Kategorija:Skaitļi]] nfkleakcy5e57ytflvmznu1m2jqdsl0 4519297 4519239 2026-09-08T16:29:16Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-48625-16|~2026-48625-16]], atjaunoju versiju, ko saglabāja ScAvenger 3121666 wikitext text/x-wiki {{Skaitlis | num = 53 | lv = Piecdesmit trīs }} '''53 (piecdesmit trīs)''' ir [[naturāls skaitlis]], kas [[veselie skaitļi|veselo skaitļu]] rindā atrodas starp [[52 (skaitlis)|52]] un [[54 (skaitlis)|54]]. [[Gads|Gada]] piecdesmit trešā diena ir [[22. februāris]]. [[Romiešu skaitļi|Romiešu skaitļu]] sistēmā 53 tiek pierakstīts šādi — LIII, bet [[binārā skaitīšanas sistēma|binārajā skaitīšanas sistēmā]] piecdesmit trīs ir 110101₂, [[oktālā skaitīšanas sistēma|oktālajā skaitīšanas sistēmā]] — 65₈ un [[heksadecimālā skaitīšanas sistēma|heksadecimālajā skaitīšanas sistēmā]] — 35₁₆. Piecdesmit trīs ir nepāra skaitlis. [[Ķīmisko elementu periodiskā tabula|Ķīmisko elementu periodiskā tabulā]] piecdesmit trīs ir [[jods (elements)|joda]] [[atomskaitlis]]. [[Majenna]] ir [[Francija]]s piecdesmit trešais departaments. == Skatīt arī == * [[53. gads]] * [[53. gads p.m.ē.]] {{matemātika-aizmetnis}} {{Skaitļu nosaukumi}} [[Kategorija:Skaitļi]] ounex3n451vdnbdid1gdgtadyvo017v 0 267412 4519299 4519222 2026-09-08T16:36:58Z Egilus 27634 Domāju, bez atvašu identifikācijas datiem raksts var iztikt. 4519299 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Uldis Ofkants | vārds_orig = | attēls = Uldis Ofkants.jpg | att_izmērs = 140px | att_nosaukums = Uldis Ofkants ieslodzījuma laikā Mordvijas nometnē | dz_dat_alt = | dz_gads = 1941 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 27 | dz_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | m_dat_alt = | m_gads = 2008 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 26 | m_vieta = Rīga | dzīves_vieta = [[Rīga]], [[Mordvija]] | pilsonība = {{LAT}} | nodarbošanās = [[Rīgas Kinostudija]]s strādnieks | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | dzīvesbiedrs = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Uldis Ofkants''' (1941—2008) bija latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, [[disidents]], [[politieslodzītais]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1941. gada 27. decembrī Rīgā strādnieka Viļa Ofkanta un Liesmas Ofkantes (dzimusi Grīnberga) ģimenē. Pēc vidusskolas beigšanas strādāja par apgaismotāju [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]]. Gatavojās kārtot eksāmenus Valsts Kinematogrāfijas institūtā, bet 1962. gada 18. maijā Rīgas Kinostudijā ieradās divi Latvijas PSR [[VDK]] darbinieki un paaicināja viņu uz nelielām pārrunām. Tika apsūdzēts par to, ka piedalījies [["Baltijas federācija" (pretestības grupa)|nacionālās pretestības grupas "Baltijas federācija"]] veidošanā.<ref>Biographical Dictionary of Dissidents in the Soviet Union: 1956 — 1975. Edited by S. P. De Boer, Evert J. Driessen, Hendrik L. Verhaar. The Hague: Nijhoff, 1982 — p. 401</ref> Citi apcietinātie grupas dalībnieki bija [[Gunārs Rode]], [[Dailis Rijnieks]], [[Jānis Rijnieks]], [[Viktors Kalniņš (disidents)|Viktors Kalniņš]], [[Knuts Skujenieks]], [[Aina Zābaka]] un [[Ziedonis Rozenbergs]]. Lietu [[Latvijas PSR]] Augstākā tiesa izskatīja no 1962. gada 28. novembra līdz 28. decembrim. U. Ofkantu apsūdzēja, ka 1961. gada rudenī viņš pēc G. Rodes ieteikuma iegādājies sev grāmatu "Šaušana ar automātiskām pistolēm" nolūkā izmantot šo grāmatu kā mācību līdzekli, lai precīzāk varētu pielietot ieročus cīņā pret padomju varu. Par pretpadomju aģitāciju, grupas organizēšanu un [[dzimtenes nodevība]]s mēģinājumu<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://nekropole.info/lv/Gunar-Rode |title=ст.65 ч.1 УК ЛатССР, 59 ч.1, 67 УК ЛатССР. |access-date={{dat|2014|12|14||bez}} |archive-date={{dat|2019|11|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191114232950/https://nekropole.info/lv/Gunar-Rode }}</ref> tiesnesis Raimonds Brīze G. Rodem un D. Rijniekam piesprieda 15 gadus, A. Zābakai — 12, U. Ofkantam un V. Kalniņam — 10 gadus, K. Skujeniekam — septiņus, Z. Rozenbergam — sešus, Jānim Rijniekam — piecus gadus ieslodzījumā.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/293413-parrunas_uz_desmit_gadiem Pārrunas uz desmit gadiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307054901/http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/293413-parrunas_uz_desmit_gadiem |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} Māris Puķītis, žurnāls "Nedēļa" 2005. gada 13. decembrī.</ref> Ieslodzījumu pavadīja stingra režīma nometnē [[Mordvija|Mordvijā]]. Pēc atgriešanās no ieslodzījuma 1971. gadā ilgu laiku strādāja kinostudijā, 1979. gadā kā viens no 45 baltiešiem parakstīja [[Baltijas harta|Baltijas hartu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.itl.rtu.lv/LVA/Praga68/index.php?id=40# |title=Harta 77 — ierosme Baltijas hartai |access-date={{dat|2014|12|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305091604/http://www.itl.rtu.lv/LVA/Praga68/index.php?id=40# |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas strādājis gan kā fotogrāfs, gan bija dežurants dažādās privātfirmās. Uldis Ofkants ir autors [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] pazīstamajai fotogrāfijai, kas tika uzņemta "[[Stūra māja|Stūra mājā]]". Miris 2008. gada 26. novembrī. Apglabāts [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]] Rīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://nekropole.info/lv/Uldis-Ofkants-27.12.1941 |title=nekropole.info |access-date=14.12.2014 |archive-date=14.03.2016 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160314093141/http://nekropole.info/lv/Uldis-Ofkants-27.12.1941 }}</ref> Brālis Māris Ofkants, māsa Gunta Vasiļevska. Precējies ar Ingrīdu Vītoliņu (1951—2010) 1974. gada 13. decembrī. Divi bērni — meita un dēls, trīs mazbērni. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Ofkants, Uldis}} [[Kategorija:1941. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:2008. gadā mirušie]] [[Kategorija:Disidenti]] [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] [[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]] [[Kategorija:Latvijas politiskie aktīvisti]] [[Kategorija:Latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieki]] 6ie3ayshb8lbdr6h74viyi7rw7fw2zz 0 268835 4519334 4514720 2026-09-08T18:37:12Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4519334 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Berlīnes kauja | image = Bundesarchiv B 145 Bild-P054320, Berlin, Brandenburger Tor und Pariser Platz.jpg | caption = [[Brandenburgas vārti]] 1945 gadā | partof = [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Austrumu frontes]] | place = {{vieta|Vācija|Berlīne}} | coordinates = {{coord|52|31|N|13|23|E|region:DE-BE_type:event|display=inline,title}} | date = 1945. gada 16. aprīlis — 2. maijs | result = Berlīnes krišana. PSRS uzvara | territory = | combatant2 = {{flaga|Trešais reihs}} [[Trešais reihs]] | combatant1 = {{plainlist | * {{flag2|PSRS|1923}} * {{flag2|Polija}} }} | commander1 ={{ubl|[[Georgijs Žukovs]]|[[Konstantīns Rokosovskis]]|[[Ivans Koņevs]]}} | commander2 = {{ubl|[[Kurts fon Tippelkirhs]]|[[Ferdinands Šērners]]|[[Helmuts Reimans]]|[[Helmuts Veidlings]]|[[Rūdolfs Sikeniuss]]|[[Roberts Ritters fon Greims]]}} }} {{Otrā pasaules kara Austrumu fronte}} '''Berlīnes kauja''' bija pēdējā lielā ofensīva Eiropas karadarbības laukā [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. Tā ilga no 1945. gada 16. aprīļa līdz 2. maijam, kaujā uzvaru guva PSRS karaspēks. Pēdējā [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] uzbrukuma mērķis bija virzība līdz [[Elba]]s krastiem un visas vāciešu organizētās pretestības likvidēšana savā ceļā, tajā skaitā Berlīnes ieņemšana un tās aizstāvju neitralizēšana. Šo uzdevumu realizācijai maršali [[Georgijs Žukovs]] un [[Ivans Koņevs]] varēja sūtīt uzbrukumā apmēram {{sk|1640000}} cilvēkus, {{sk|41600}} lielgabalus un mīnmetējus, 6300 tankus un varēja izmantot 3 gaisa armijas ar 8400 lidmašīnām. Pretī vācieši varēja sūtīt septiņas tanku un 65 kājnieku divīzijas (ar dažādu kaujasspēju līmeni), kā arī apmēram 100 atsevišķus bataljonu vai divizionus (kopā apmēram pusmiljonu cilvēku). Pamatā pilsētas aizstāvju spēkus veidoja iznīcināto divīziju personālsastāvs vai jaunveidotas vienības no pensionāriem, jauniešiem, slimajiem un ievainotajiem, bieži vien propagandas samusinātiem cilvēkiem vai notiesātajiem, kas savākti no cietumiem un nometnēm un SS vienību sadzīti ierakumos, nosūtīti no [[Bunkurs|bunkuriem]], kas atradās Reihskancelejā, ar pavēli izveidot vēl vienu armiju uz reiha drupām. {{dat|1945|1|12||bez}} padomju spēki uzsāka uzbrukumu [[Berlīne]]i. Uzbrukuma beigās tie apstājās pie [[Odera]]s upes, apmēram 60 km uz austrumiem no Berlīnes. Aizsardzības gatavošanu Berlīnes nomalē uzsāka 20. martā. Pirms galvenās kaujas Berlīnē padomju karaspēks spēja ielenkt pilsētu. {{dat|1945|4|20||bez}} uzsāka Berlīnes centra bombardēšanu, veikti arī citi uzbrukumi. Vācu spēki nebija labi organizēti un aprīkoti. Dažu nākamo dienu laikā padomju spēki ātri virzījās uz priekšu un sasniedza pilsētas centru. Pirms kaujas beigām Vācijas vadonis [[Ādolfs Hitlers]] un vairāki viņa sekotāji izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]]. Pilsētas aizstāvji beigu beigās 2. maijā padevās, tomēr cīņas turpinājās līdz 8. maijam (PSRS tobrīd jau bija 9. maijs), kas arī ir Otrā pasaules kara beigas Eiropā. == Pretinieki == '''Ziemeļu sektors''' {{col-begin}} {{col-break}} {{Vairāki attēli | direction = horizontal | align = left | width = 120 | header = | image1 = Bundesarchiv_Bild_146-1976-143-21%2C_Hasso_von_Manteuffel.jpg | caption1 = Haso fon Manteifels }} {{col-break}} {{flaga|Trešais reihs}} '''Vācija''' * '''[[Trešā tanku armija]]''' : Tanku ģenerālis '''[[Haso fon Manteifels]]''' :* 4 kājnieku divīzijas :* 3 flotes divīzijas :* 2 folksgrenadieru divīzijas {{col-break}} {{Vairāki attēli | direction = horizontal | align = left | width = 120 | header = | image1 = Маршал Советского Союза дважды Герой Советского Союза Константин Константинович Рокоссовский.jpg | caption1 = Konstantīns Rokosovskis }} {{col-break}} {{flag2|PSRS|1923}} * '''[[Otrā Baltkrievijas fronte]]''' : Maršals '''[[Konstantīns Rokosovskis]]''' :* 31 strēlnieku divīzija :* 7 gvardes strēlnieku divīzijas :* 1 motorizēto strēlnieku bataljons :* 3 tanku bataljoni {{col-end}} '''Centrālais sektors''' {{col-begin}} {{col-break}} [[Attēls:Gotthard_Heinrici.jpg|thumb|left|100px|Gothards Heinrici]] [[Attēls:Bundesarchiv_Bild_146-1971-033-33%2C_Lagebesprechung_im_Hauptquartier_der_Heeresgruppe_Weichsel_%28cropped%29.jpg|thumb|left|100px|Teodors Buse]] {{col-break}} {{flaga|Trešais reihs}} '''Vācija''' * '''[[Armijas grupa Visla]]''' : Ģenerālpulkvedis '''[[Gothards Heinrici]]''' :* 15 kājnieku divīzijas :* 6 tanku divīzijas :* 2 motorizētās kājnieku divīzijas * ''' [[Devītā armija]]''' : Infantērijas ģenerālis '''[[Teodors Buse]]''' :* 5 kājnieku divīzijas :* 4 tanku grenadieru divīzijas :* 1 tanku divīzija :* 1 SS grenadieru divīzija :* 1 drošības nodaļa :* 1 Jēgeru divīzija :* 1 desantnieku divīzija :* 1 Kaujasgrupa {{col-break}} {{Vairāki attēli | direction = horizontal | align = left | width = 120 | header = | image1 = Zhukov_LIFE.jpg | caption1 = Georgijs Žukovs }} {{col-break}} {{flag2|PSRS|1923}} * '''[[Pirmā Baltkrievijas fronte]]''' : Maršals '''[[Georgijs Žukovs]]''' :* 54 strēlnieku divīzijas :* 16 gvardes strēlnieku divīzijas :* 5 kājnieku divīzijas (poļu) :* 3 gvardes kavalērijas divīzijas :* 3 mehanizētās brigādes :* 6 gvardes mehanizētās brigādes :* 7 tanku brigādes :* 10 gvardes tanku brigādes :* 1 bruņu brigāde (poļu) :* 2 motorizēto strēlnieku brigādes {{col-end}} '''Dienvidu sektors''' {{col-begin}} {{col-break}} {{Vairāki attēli | direction = horizontal | align = left | width = 120 | header = | image1 = Bundesarchiv_Bild_183-L29176,_Ferdinand_Schörner.jpg | caption1 = Ferdinands Šērners }} {{col-break}} {{flaga|Trešais reihs}} '''Vācija''' * '''[[Karaspēka grupa "Vidus"]]''' : Feldmaršals '''[[Ferdinands Šērners]]''' :* 13 kājnieku divīzijas :* 3 tanku divīzijas :* 1 Reiha darbadienesta divīzija :* 1 SS policijas divīzija :* 1 SS grenadieru divīzija :* 1 pretgaisa divizions :* 2 Kaujas grupas {{col-break}} {{Vairāki attēli | direction = horizontal | align = left | width = 120 | header = | image1 = Ivan_Stepanovich_Konev.jpg | caption1 = Ivans Koņevs }} {{col-break}} {{flag2|PSRS|1923}} * '''[[Pirmā Ukrainas fronte]]''' : Maršals '''[[Ivans Koņevs]]''' :* 26 strēlnieku divīzijas :* 15 gvardes strēlnieku divīzijas :* 5 kājnieku divīzijas (poļu) :* 3 gvardes kavalērijas divīzijas :* 1 gvardes desanta divīzija :* 9 gvardes mehanizētās brigādes :* 3 mehanizētās brigādes :* 4 gvardes motorizēto strēlnieku brigādes :* 1 bruņotais korpuss (poļu) :* 4 tanku brigādes :* 10 gvardes tanku brigādes :* 1 motorizēto strēlnieku brigāde {{col-end}} == Literatūra == * {{Atsauce |ref=none |last=Antill |first=P. |url=http://www.historyofwar.org/articles/battles_berlin.html |title=Battle for Berlin: April – May 1945 |access-date=3 August 2007 |archive-date=15 February 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200215152212/http://www.historyofwar.org/articles/battles_berlin.html |dead-url=no }} — Includes the Order of Battle for the Battle for Berlin ({{Atsauce |ref=none |last=Le Tissier |first=T. |title=The Battle of Berlin 1945 |publisher=Jonathan Cape |location=London |year=1988}}) * {{Atsauce |last=Durie |first=William |date=2012 |title=The British Garrison Berlin 1945–1994: Nowhere to Go ... a Pictorial Historiography of the British Military Occupation / Presence in Berlin |publisher=Vergangenheitsverlag ([[:de:Vergangenheitsverlag|de]]) |location=Berlin |isbn=978-3-86408-068-5 |language=English |oclc=978161722}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{militārisms-aizmetnis}} [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] [[Kategorija:1945. gads]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar PSRS piedalīšanos]] [[Kategorija:Otrā pasaules kara kaujas]] 2qoxv65j9bbmdwc4eqosxedfagcypac 0 280132 4519410 4518502 2026-09-08T21:20:29Z Teatrālis 82063 /* A */ 4519410 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Jurijs Abizovs]] (1921—2006) — rakstnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks, Baltijas krievu kultūras vēstures speciālists; * [[Mārtiņš Abuls]] (1885—1930) — tiesnesis, žurnālists, sabiedrisks darbinieks; * [[Marija Adamova-Kalniņa]] (1924—2012) — aktrise; * [[Imants Adermanis]] (1930—1996) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Konstantīns Aizpurs]] (1919—2003) — dzejnieks, atdzejotājs, dramaturgs; * [[Marta Aizupiete]] (1892—1975) — bioloģe; * [[Dace Akmentiņa]] (1858—1936) — aktrise; * [[Roberts Akmentiņš (mācītājs)|Roberts Akmentiņš]] (1910—1994) — teologs, profesors; * [[Laima Akuratere]] (1910—1969) — dzejniece, tulkotāja; * [[Jānis Akuraters]] (1876—1937) — dzejnieks, rakstnieks, politiķis; * [[Valdis Albergs]] (1922—1984) — tēlnieks; * [[Rūdolfs Alders]] (1907—1987) — tēlnieks; * [[Pauls Aldiņš]] (1971—2020) — ārsts infektologs, hepatologs, pasniedzējs; * [[Nikolajs Aleksejevs]] (1911—1962) — politiķis, rūpnīcas "[[VEF]]" direktors no 1958. līdz 1962. gadam; * [[Alita Alkne]] (1904—1994) — aktrise; * [[Jānis Alksnis]] (1869—1939) — arhitekts; * [[Jēkabs Alksnis (ārsts)|Jēkabs Alksnis]] (1870—1957) — medicīnas profesors; * [[Ojārs Ambainis]] (1926—1995) — folklorists, pētnieks; * [[Valdemārs Ambainis]] (1889—1946) — literāts, žurnālists; * [[Lilija Amerika]] (1903—1980) — aktrise; * [[Dagnija Amtmane|Dagnija Amtmane-Valdmane]] (1912—1985) — aktrise; * [[Valija Amtmane]] (1904—1996) — aktrise; * [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1885—1966) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Krišjānis Ancītis]] (1911—1963) — valodnieks, literatūrzinātnieks; * [[Maigurs Andermanis]] (1922—2011) — operdziedātājs; * [[Emma Andersone]] (1900—1992) — literatūrvēsturniece, pedagoģe; * [[Laima Andersone-Silāre]] (1929—2026) — operdziedātāja; * [[Alfrēds Andersons]] (1879—1937) — Rīgas pilsētas galva, būvinženieris, literāts, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Andersons (sportists)|Eduards Andersons]] (1914—1985) — basketbolists; * [[Andris Andreiko]] (1942—1976) — dambretists; * [[Ingrīda Andriņa]] (1944—2015) — aktrise; * [[Jānis Andrups]] (1914—1994) — literatūras vēsturnieks, kritiķis; * [[Olga Andžāne-Zvirgzdiņa]] (1913—1994) — dramaturģe, advokāte, pedagoģe; * [[Jānis Anmanis]] (1943—2025) — gleznotājs, mākslinieks; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs; * [[Jānis Annuss (gleznotājs)|Jānis Annuss]] (1935—2013) — gleznotājs, fotogrāfs; * [[Indriķis Ansabergs]] (1886—1971) — pedagogs, [[Tautas padome|Tautas padomes]] loceklis; * [[Jānis Ansons]] (1888—1935) — mākslinieks; * [[Antonio (Antons Markūns)]] (1915—1977) — klauns; * [[Kārlis Anušēvics]] (1930—2013) — aktieris; * [[Jānis Apelis]] (1942—2014) — policijas darbinieks; * [[Arturs Apinis]] (1904—1975) — grafiķis; * [[Apsīšu Jēkabs]] (1858—1929) — rakstnieks; * [[Pāvels Armands]] (1902—1964) — kinorežisors, scenārists; * [[Bruno Artmanis]] (1915—2007) — mēbeļu arhitekts, dizaineris, mākslinieks; * [[Gunārs Astra]] (1931—1988) — latviešu brīvības cīnītājs, cilvēktiesību aizstāvis, disidents; * [[Maija Augstkalna]] (1932—2007) — teātra un kino kritiķe; * [[Alvils Augstkalns]] (1907—1940) — valodnieks, bibliogrāfs; * [[Olga Auguste]] (1896—1973) — padomju politiskā darbiniece; * [[Augusts Auns]] (1887—1967) — riteņbraucējs; * [[Alfrēds Austriņš]] (1893—1963) — teātra darbinieks; * [[Antons Austriņš]] (1884—1934) — rakstnieks; * [[Marga Austruma]] (1930—2017) — leļļu māksliniece un skulptore; * [[Vilis Austrums]] (1911—1960) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Kārlis Auškāps]] (1947—2017) — režisors, aktieris; * [[Raimonds Auškāps]] (1952—2024) — tulkotājs, dramaturgs; * [[Lidija Auza]] (1914—1989) — gleznotāja; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Harijs Avens]] (1910—1976) — aktieris; * [[Aina Avotiņa]] (1918—1980) — aktrise; * [[Jānis Avotiņš]] (1896—1965) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; * [[Enriko Avots]] (1952—2026) — aktieris; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Alma Ābele]] (1907—1984) — aktrise; * [[Eduards Ābelskalns]] (1914—1982) — mūziķis; * [[Nikolajs Ābeltiņš]] (1897—1966) — pulkvežleitnants; * [[Aleksandrs Āboliņš]] (1893—1978) — teātra un kino darbinieks; * [[Jānis Āboliņš]] (1906—1990) — zinātnieks, profesors; * [[Tālivaldis Āboliņš]] (1932—1991) — aktieris; * [[Ojārs Ābols]] (1922—1983) — gleznotājs, mākslas teorētiķis; * [[Ojārs Āboltiņš]] (1936—2023) — ģeologs, ģeogrāfs, pedagogs; * [[Voldemārs Ābrams]] (1890—1956) — aktieris; * [[Māris Ārgalis]] (1954—2008) — mākslinieks; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Kristaps Bahmanis]] (1867—1942) — jurists, publicists, politiķis; * [[Juris Baklāns]] (1948—1989) — gleznotājs; * [[Kristīne Bakmane]] (1897—1925) — uzņēmēja; * [[Juris Baldunčiks]] (1950—2022) — valodnieks, terminologs, pedagogs, tulkotājs; * [[Mārīte Balode]] (1952—2018) — televīzijas režisore, kultūras žurnāliste; * [[Eduards Balodis]] (1880—1951) — pedagogs, tautsaimnieks, politiķis; * [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] (1881—1965) — virspavēlnieks, ģenerālis, politiķis; * [[Kārlis Balodis (medicīnas profesors)|Kārlis Balodis]] (1889—1964) — medicīnas profesors; * [[Paula Baltābola]] (1891—1978) — aktrise; * [[Sarmīte Baltkāje]] (1933—2017) — ārste onkoloģe, ķirurģe; * [[Jānis Baltkājs]] (1935—2023) — farmakologs, zinātnieks; * [[Jānis Baltvilks]] (1944—2003) — dzejnieks, ornitologs; * [[Kārlis Bambergs]] (1894—1981) — inženieris ķīmiķis, agroķīmiķis; * [[Jūlija Banga]] (1877—1954) — aktrise; * [[Bangaitis]] (1874—1925) — dzejnieks; * [[Georgs Barkāns]] (1925—2010) — mākslinieks, arhitekts; * [[Boriss Barnets]] (1902—1965) — krievu kinorežisors, aktieris, scenārists; * [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] (1865—1944) — medicīnas profesors; * [[Mendelis Bašs]] (1919—2012) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Biruta Baumane]] (1922—2017) — gleznotāja; * [[Lūcija Baumane]] (1905—1988) — aktrise, režisore, pedagoģe; * [[Aldis Baums]] (1932—2019) — datorzinātnieks; * [[Indulis Bākulis]] (1922—1976) — ķirurgs, profesors; * [[Ludvigs Bārs]] (1911—1973) — aktieris; * [[Jūlijs Bebrišs]] (1931—1993) — aktieris, režisors; * [[Aleksandra Beļcova]] (1892—1981) — gleznotāja, grafiķe; * [[Antons Benjamiņš]] (1860—1939) — uzņēmējs, žurnālists; * [[Juris Georgs Benjamiņš]] (1918—1993) — fotogrāfs; * [[Vilis Bergmanis]] (1892—1979) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Alfreds Bergs]] (1890—1942) — militārs darbinieks, Latvijas armijas ārsts, pulkvedis, leitnants; * [[Jānis Bergsons]] (1881—1960) — uzņēmējs, politiķis; * [[Ernests Bertovskis]] (1924—1996) — čellists, pedagogs; * [[Ēvalds Berzinskis]] (1891—1968) — čellists; * [[Egons Beseris]] (1932—1984) — aktieris; * [[Romis Bēms]] (1927—1993) — gleznotājs, mākslas zinātnieks; * [[Artūrs Bērnieks]] (1886—1964) — koktēlnieks, lietišķās mākslas meistars, pedagogs; * [[Reinis Bērtulis]] (1937—1994) — valodnieks; * [[Lilita Bērziņa]] (1903—1983) — aktrise; * [[Lūcija Beatrise Bērziņa]] (1907—1999) — rakstniece, pedagoģe; * [[Alfons Bērziņš]] (1916—1987) — ātrslidotājs; * [[Arturs Bērziņš (aktieris)|Arturs Bērziņš]] (1932—2011) — aktieris; * [[Artūrs Bērziņš (ķirurgs)|Artūrs Bērziņš]] (1918—1963) — ķirurgs; * [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002) — gleznotājs, grafiķis, pedagogs; * [[Juris Bērziņš (horeogrāfs)|Juris Bērziņš]] (1941—1995) — horeogrāfs, deju skolotājs; * [[Kārlis Bērziņš (grāmatu tirgotājs)|Kārlis Bērziņš]] (1865—1934) — grāmatu tirgotājs, izdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kārlis Bērziņš]] (1898—1980) — tautsaimnieks, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Maigonis Bērziņš]] (1902—1933) — mākslinieks; * [[Roberts Bērziņš (literāts)|Roberts Bērziņš]] (1868—1935) — literāts, folklorists, pedagogs; * [[Anna Bērzkalne]] (1891—1956) — folkloriste, pedagoģe; * [[Zigmunds Bielis]] (1954—2025) — tēlnieks; * [[Jānis Biezais (vēsturnieks)|Jānis Biezais]] (1896—1975) — padomju vēsturnieks, pedagogs; * [[Aleksandrs Bieziņš]] (1897—1975) — bērnu ķirurgs, medicīnas profesors; * [[Kārlis Bimbers]] (1952—2026) — mūziķis, Latvijas Radio kora dziedātājs; * [[Ruta Birgere]] (1924—2019) — aktrise; * [[Jēkabs Birgers]] (1877—1966) — rakstnieks; * [[Jānis Staņislavs Birnbaums]] (1863—1944) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Birzenieks]] (1893—1980) — arhitekts; * [[Jānis Bisenieks]] (1864—1923) — agronoms, uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Ija Bite-Krauliņa]] (1938—2007) — baleta kritiķe, zinātniece, televīzijas režisore; * [[Indriķis Blankenburgs]] (1887—1944) — arhitekts; * [[Pēteris Blaus]] (1900—1971) — žurnālists, politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Fricis Blumbahs]] (1864—1949) — astronoms, pedagogs; * [[Rita Blumberga]] (1925—2008) — tekstilmāksliniece; * [[Zaiga Blumberga-Vasariņa]] (1924—1999) — arheoloģe; * [[Laimonis Blumbergs]] (1919—2014) — tēlnieks; * [[Harijs Blunavs]] (1924—2006) — akvarelists; * [[Dāvis Blūmentāls]] (1871—1937) — farmaceits, pulkvedis; * [[Valdis Blūms]] (1936—2019) — teātru direktors, darbinieks; * [[Ģirts Bļodnieks]] (1922—1987) — tulkotājs, pedagogs; * [[Artūrs Bobkovics]] (1885—1959) — diriģents; * [[Džems Bodnieks]] (1910—1987) — metālmākslinieks; * [[Aleksandrs Bojarskis]] (1938—1980) — aktieris; * [[Olga Bormane]] (1893—1968) — režisore, aktrise, skatuves mākslas pedagoģe; * [[Gastons Brahmanis]] (1925—1955) — vijolnieks; * [[Haralds Brando]] (1929—2012) — mūziķis; * [[Alfrēds Brašmanis]] (1904—1983) — sportists; * [[Hermanis Brauns]] (1918—1979) — pianists, pedagogs; * [[Alise Brehmane]] (1886—1981) — aktrise; * [[Milda Brehmane-Štengele]] (1893—1981) — operdziedātāja; * [[Nikolajs Breikšs]] (1911—1972) — gleznotājs; * [[Kārlis Brencēns]] (1879—1951) — gleznotājs, grafiķis, vitrāžists; * [[Juris Brencis]] (1930—2012) — aktieris; * [[Boļeslavs Brežgo]] (1887—1957) — vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Arvīds Brēdermanis]] (1900—1970) — diplomāts; * [[Aleksandra Briede]] (1901—1992) — tēlniece; * [[Ērika Briede]] (1916—2006) — dramaturģe; * [[Augusts Briedis]] (1877—1937) — žurnālists, politiķis; * [[Jānis Briedis (tēlnieks)|Jānis Briedis]] (1902—1953) — tēlnieks; * [[Jānis Briedis (kinooperators)|Jānis Briedis]] (1930—2008) — kinooperators; * [[Kārlis Briedis]] (1896—1950) — ārsts, ginekologs, pedagogs; * [[Anna Brigadere]] (1861—1933) — rakstniece, dramaturģe, dzejniece; * [[Maija Brigadere]] (1857—1940) — aktrise, dziedātāja; * [[Jānis Brigaders]] (1856—1936) — aktieris, izdevējs; * [[Inta Brikše]] (1956—2014) — pedagoģe, žurnāliste, profesore; * [[Lija Brīdaka]] (1932—2022) — dzejniece; * [[Ēriks Brītiņš]] (1923—2010) — aktieris; * [[Kārlis Brīvnieks]] (1854—1934) — aktieris, režisors, dramaturgs, tulkotājs; * [[Aivars Brīze]] (1961—2013) — mūziķis; * [[Alfejs Bromults]] (1913—1991) — gleznotājs; * [[Mārtiņš Bruņenieks]] (1866—1950) — pedagogs, filologs, mitologs; * [[Rasma Bruzīte]] (1919—2001) — tēlniece; * [[Ženija Brūgāne]] (1903—1985) — arfiste, pedagoģe; * [[Eda Dite Brūvere]] (1946—2018) — gleznotāja; * [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālis; * [[Ļevs Bukovskis]] (1910—1984) — tēlnieks; * [[Vladimirs Bukovskis (1867—1937)|Vladimirs Bukovskis]] (1867—1937) — jurists; * [[Irma Bune]] (1911—1995) — aktrise; * [[Vilhelms Burkēvics]] (1894—1967) — inženieris; * [[Arnolds Burovs]] (1915—2006) — animācijas filmu režisors; * [[Ojārs Bušs]] (1944—2017) — valodnieks; * [[Pauls Butkēvičs]] (1940—2026) — aktieris; * [[Aleksandrs Būmanis]] (1881—1937) — jurists, profesors, žurnālists, tulkotājs, komponists; * [[Kārlis Būmeisters (politiķis)|Kārlis Būmeisters]] (1888—1967) — politiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Ēriks Caune]] (1924—2004) — gleznotājs; * [[Ieva Celmiņa]] (1902—1991) — valodniece, tulkotāja; * [[Margrieta Celmiņa]] (1897—1983) — gleznotāja; * [[Marika Celmiņa]] (1879—1969) — aktrise; * [[Marta Celmiņa]] (1880—1937) — Latvijas Žēlsirdīgo māsu kustības dibinātāja; * [[Imants Cepītis]] (1935—1993) — kordiriģents; * [[Roberts Ceplītis]] (1931—2013) — aktieris; * [[Pēteris Cepurnieks]] (1905—1974) — aktieris; * [[Zelma Cēsniece-Freidenfelde]] (1892—1929) — ārste, politiķe; * [[Gunārs Cilinskis]] (1931—1992) — aktieris, režisors; * [[Helēna Cinka-Berzinska]] (1892—1956) — operdziedātāja; * [[Oļģerts Cintiņš]] (1935—1992) — ērģelnieks, pianists, diriģents, pedagogs; * [[Gunārs Cīlītis]] (1927—2007) — gleznotājs, grafiķis; * [[Ilze Cīrule]] (1964—2018) — ierēdne; * [[Vera Cīrule]] (1905—1981) — aktrise, režisore, dziedātāja; * [[Ansis Cīrulis]] (1883—1942) — grafiķis, gleznotājs, lietišķās mākslas meistars; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Kārlis Eduards Čablis]] (1891—1976) — pulkvedis; * [[Aleksandrs Čavarts]] (1929—1992) — grafiķis; * [[Māris Čaklais]] (1940—2003) — dzejnieks, publicists; * [[Jānis Čakste]] (1859—1927) — pirmais Latvijas Valsts prezidents; * [[Mintauts Čakste]] (1893—1962) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Ringolds Čakste]] (1898—1967) — mediķis, virsnieks; * [[Viktors Čestnovs]] (1953—2003) — aktieris; * [[Anastasija Čikste-Rūtenfelde]] (1879—1962) — publiciste, tulkotāja, ārste; * [[Arnolds Čuibe]] (1881—1941) — Latvijas skolu departamenta vicedirektors; * [[Arnolds Nikolajs Čuibe]] (1911—1941) — arhitekts; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Vallija Dambe]] (1912—1995) — valodniece; * [[Uno Daņiļevskis]] (1945—2007) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Daškovs]] (1914—2004) — operdziedātājs; * [[Imants Daudišs]] (1945—2002) — diplomāts, politiķis; * [[Arvīds Daugulis]] (1879—1955) — pianists, pedagogs; * [[Austra Dāle]] (1892—1972) — dzejniece, pedagoģe; * [[Pauls Dāle]] (1889—1968) — filozofs, profesors; * [[Indulis Dālmanis]] (1922—1983) — vijolnieks, pedagogs, komponists; * [[Augusts Deglavs]] (1862—1922) — rakstnieks; * [[Zinaīda Dekšņa]] (1927—1997) — aktrise, televīzijas režisore, teātra zinātniece; * [[Biruta Delle]] (1944—2025) — gleznotāja; * [[Jāzeps Delvers]] (1910—1984) — grafiķis; * [[Aleksandrs Demčenko]] (1954—2020) — kino režisors, operators; * [[Ausma Derkēvica]] (1929—2011) — kordiriģente; * [[Lolita Detlava]] (1947—2022) — pianiste, pedagoģe; * [[Eduards Detlavs]] (1919—1992) — keramiķis; * [[Arnolds Dimiņš]] (1911—1965) — grafiķis; * [[Pēteris Dindonis]] (1877—1967) — selekcionārs; * [[Aleksandrs Dinsbergs]] (1897—1943) — Brīvības cīņu dalībnieks, leitnants, sabiedriskais darbinieks; * [[Ella Dagmāra Dišlere]] (1923—2011) — gleznotāja; * [[Valdis Dišlers]] (1922—2011) — gleznotājs, pedagogs, profesors; * [[Jēkabs Dravnieks]] (1858—1927) — enciklopēdists, izdevējs; * [[Jānis Dreibergs]] (1854—1932) — pedagogs, latviešu atmodas darbinieks; * [[Valda Dreimane]] (1932—1994) — dzejniece, literatūrzinātniece; * [[Jānis Dreslers]] (1895—1971) — karikatūrists, literāts; * [[Jānis Ducens]] (1888—1925) — politiķis, prokurors; * [[Aleksandrs Dulbe]] (1880—1931) — jurists, žurnālists, rakstnieks; * [[Eleonora Dūda]] (1927—2007) — aktrise; * [[Nikolajs Dūze]] (1891—1951) — virsnieks, ģenerālis; * [[Līze Dzeguze]] (1908—1992) — tēlniece; * [[Ģirts Dzenītis]] (1934—1987) — žurnālists; * [[Pauls Dzērve]] (1918—1961) — ekonomists; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Reinis Ebelis]] (1859—1928) — tautskolotājs, rakstnieks; * [[Gedimins Ebels]] (1895—1967) — ārsts, pediatrs, pedagogs; * [[Arkādijs Eglītis]] (1898—1932) — politiķis; * [[Artūrs Eglītis]] (1907—1996) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Vilnis Eglītis]] (1938—2005) — gleznotājs; * [[Rita Einberga]] (1921—1979) — keramiķe; * [[Jānis Eisāns]] (1929—2009) — baptistu mācītājs; * [[Haralds Eldgasts]] (1882—1926) — rakstnieks; * [[Josifs Elgurts]] (1924—2007) — grafiķis; * [[Marta Eliase]] (1911—1958) — gleznotāja; * [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors; * [[Emma Ezeriņa]] (1898—1967) — aktrise; * [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] (1891—1924) — rakstnieks; * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālis; {{div col end}} == Ē == {{div col|2}} * [[Artūrs Ēķis]] (1933—2011) — baletdejotājs, aktieris; * [[Jānis Ērenpreiss]] (1929—1996) — onkologs, citologs, pētnieks; * [[Lilija Ērika]] (1890—1981) — aktrise; {{div col end}} == F == {{div col|2}} * [[Pēteris Feders]] (1868—1936) — arhitekts; * [[Nikolajs Fedorovskis]] (1927—2016) — pianists, pedagogs; * [[Maruta Feldmane]] (1949—2004) — aktrise; * [[Ernests Felsbergs]] (1866—1928) — mākslas vēsturnieks, profesors; * [[Ērika Ferda]] (1914—1997) — aktrise, pedagoģe; * [[Harijs Fišers]] (1918—1989) — tēlnieks; * [[Nikolajs Fogelmanis]] (1885—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ellija Forsele-Rozentāle]] (1871—1943) — dziedātāja; * [[Jānis Francis]] (1877—1956) — ģenerālis; * [[Andris Freibergs]] (1938—2022) — scenogrāfs, pedagogs; * [[Imants Freibergs]] (1934—2026) — datorzinātnieks; * [[Kārlis Freibergs]] (1971—2000) — scenogrāfs; * [[Ilmārs Freidenfelds]] (1929—2008) — valodnieks; * [[Alberts Freijs]] (1903—1968) — teologs, mācītājs, profesors; * [[Lidija Freimane]] (1920—1992) — aktrise; * [[Valentīna Freimane]] (1922—2018) — teātra un kino zinātniece; * [[Kārlis Freimanis (mākslinieks)|Kārlis Freimanis]] (1909—1987) — gleznotājs, grafiķis; * [[Gunārs Freimanis]] (1927—1993) — dzejnieks, publicists, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Valda Freimūte]] (1938—1973) — aktrise; * [[Kārlis Freinbergs]] (1884—1967) — literatūrkritiķis, tulkotājs, teātru un muzeju darbinieks; * [[Edmunds Freivalds]] (1891—1922) — žurnālists, publicists; * [[Kurts Fridrihsons]] (1911—1991) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Artūrs Frinbergs]] (1916—1984) — operdziedātājs; * [[Jānis Frīde]] (1906—1987) — žurnālists, literatūrzinātnieks, šahists; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Daumants Gailis]] (1927—1991) — kordiriģents, profesors; * [[Kārlis Gailis (būvinženieris)|Kārlis Gailis]] (1901—1994) — būvinženieris un būvinženierijas akadēmiķis; * [[Mārtiņš Gailis]] ([[Ludvigs Šanteklērs]]) (1889—1941) — aktieris; * [[Agris Gailītis]] (1935—2024) — fiziķis; * [[Kārlis Gailītis]] (1936—1992) — garīdznieks, arhibīskaps; * [[Toms Gailītis]] (1912—1938) — lidotājs, aizsargs; * [[Ivars Galenieks]] (1952—2024) — mūziķis; * [[Pauls Galenieks]] (1891—1962) — botāniķis; * [[Arvīds Galeviuss]] (1920—1982) — mākslinieks; * [[Anita Garanča]] (1949—2015) — dziedātāja, mūzikas pedagoģe; * [[Lūcija Garūta]] (1902—1977) — komponiste, pianiste; * [[Astrīda Gaujēna]] (1934—2026) — bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā; * [[Jānis Gaujēns]] (1932—2024) — bērnu ķirurgs, profesors; * [[Tālivaldis Gaumigs]] (1930—2016) — mākslinieks, profesors; * [[Ārijs Geikins]] (1936—2008) — dramaturgs, rakstnieks, režisors, aktieris; * [[Romualds Getautis]] (1956—1990) — tēlnieks; * [[Jānis Gilis]] (1943—2000) — futbola treneris; * [[Ināra Gintere]] (1934—2025) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Edgars Girgensons]] (1943—1977) — aktieris; * [[Pāvils Glaudāns]] (1915—1968) — gleznotājs; * [[Rihards Glāzups]] (1920—1993) — diriģents; * [[Edmunds Goldšteins]] (1927—2008) — komponists, pianists, pedagogs; * [[Leonīds Grabovskis]] (1949—2011) — aktieris, dzejnieks; * [[Romāns Grabovskis]] (1945—2017) — aktieris, režisors; * [[Ādolfs Grasis]] (1905—1976) — basketbolists, treneris, pedagogs; * [[Laimdonis Grasmanis]] (1916—1970) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ilze Graubiņa]] (1941—2001) — pianiste; * [[Jēkabs Graubiņš]] (1886—1961) — komponists; * [[Jānis Graudonis]] (1913—2005) — vēsturnieks, arheologs; * [[Pēteris Grāvelis]] (1919—1995) — operdziedātājs; * [[Vilma Greble]] (1906—1991) — folkloriste; * [[Anna Grēviņa]] (1892—1979) — tulkotāja, dziedātāja, teātra kritiķe; * [[Māris Grēviņš]] (1930—1994) — literatūras un teātra kritiķis, teātra zinātnieks; * [[Valdis Grēviņš]] (1895—1968) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Valts Grēviņš]] (1921—1961) — rakstnieks, teātra vēsturnieks, kritiķis; * [[Alfonss Griģeļonis]] (1920—1982) — žurnālists, pedagogs; * [[Jānis Griģeļonis]] (1948—2002) — jurists, docents; * [[Emīlija Griķīte]] (1873—1959) — aktrise; * [[Maiga Grīnberga]] (1924—2018) — aktrise; * [[Mērija Grīnberga]] (1909—1975) — arhivāre, muzejniece; * [[Emanuels Grinbergs]] (1911—1982) — matemātiķis; * [[Jānis Grīnbergs (mācītājs)|Jānis Grīnbergs]] (1869—1923) — bīskaps; * [[Milda Grīnfelde]] (1909—2000) — rakstniece, tulkotāja; * [[Artūrs Grīnups]] (1931—1989) — komponists, kontrabasists; * [[Kurts Aleksandrs Grīnups]] (1919—2009) — nacionālās pretošanās kustības partizāns; * [[Sigrida Grīsle]] (1911—1975) — aktrise; * [[Ieva Grotuse]] (1924—2011) — baletdejotāja; * [[Ludvigs Grudulis]] (1921—2001) — pedagogs; * [[Mihails Gruzdovs]] (1953—2023) — režisors, pedagogs; * [[Edvards Grūbe]] (1935—2022) — gleznotājs, pedagogs; * [[Andris Grūtups]] (1949—2014) — jurists, advokāts, rakstnieks; * [[Jānis Gudriķis]] (1923—1983) — aktieris; * [[Emīlija Gudriniece]] (1920—2004) — ķīmiķe; * [[Ērika Gulbe]] (1916—2003) — gleznotāja; * [[Alberts Gulbis]] (1892—1983) — rakstnieks; * [[Ansis Gulbis]] (1873—1936) — grāmatizdevējs, rakstnieks; * [[Gunārs Gulbis]] (1931—1986) — zinātnieks, pedagogs, docents; * [[Jānis Gulbis]] (1895—1983) — operdziedātājs; {{div col end}} == Ģ == {{div col|2}} * [[Auguste Ģērmane]] (1890—1976) — dziedātāja; * [[Alfrēds Ģīmis]] (1872—1933) — luterāņu mācītājs, politiķis; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Taira Haļāpina]] (1922—2012) — gleznotāja, dzejniece; * [[Kārlis Hamsters]] (1892—1923) — aktieris; * [[Rūdolfs Heimrāts]] (1926—1992) — tekstilmākslinieks, keramiķis; * [[Žermēna Heine-Vāgnere]] (1923—2017) — operdziedātāja; * [[Eiženija Heniša]] (1922—1984) — grafiķe, ilustratore; * [[Ādolfs Hermanis]] (1891—1922) — aktieris; * [[Klāra Hibšmane]] (1878—1946) — ārste, sabiedriskā darbiniece; * [[Andrejs Holcmanis]] (1920—2009) — arhitekts; * [[Fricis Hūns]] (1884—1971) — bīskaps; {{div col end}} == I == {{div col|2}} * [[Lizete Iesmiņa-Mihelsone]] (1872—1934) — aktrise, dziedātāja; * [[Alfrēds Ieviņš]] (1897—1975) — ķīmiķis, profesors; * [[Elga Īgenberga|Elga Igenberga]] (1921—2003) — komponiste, pianiste, pedagoģe; * [[Edgars Iltners]] (1925—1983) — gleznotājs, pedagogs; * [[Baiba Indriksone]] (1932—2024) — aktrise; * [[Valerians Indulēns]] (1915—1943) — šahists; * [[Kārlis Irbe (bīskaps)|Kārlis Irbe]] (1861—1934) — bīskaps; * [[Ādolfs Irbīte]] (1910—1983) — dizainers, konstruktors; * [[Jānis Ivanovs]] (1906—1983) — komponists; * [[Roberts Ivanovs]] (1883—1954) — politiķis; * [[Māra Izvestnija]] (1944—2026) — bibliogrāfe; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Vaironis Jakāns]] (1927—2008) — aktieris; * [[Jānis Jankovskis]] (1876—1925) — ķirurgs, profesors; * Arnolds Jansons (1912—1991) — dzejnieks, žurnālists; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks; * [[Irma Jaunarāja]] (1907—1972) — gleznotāja; * [[Alfrēds Jaunušans]] (1919—2008) — aktieris, režisors; * [[Zenta Jaunzeme]] (1927—1988) — rakstniece, žurnāliste; * [[Bruno Jaunzems]] (1899—1956) — gleznotājs; * [[Valentīns Jākobsons]] (1922—2005) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Jēgermanis]] (1895—1968) — ķirurgs; * [[Alfons Jēgers]] (1919—1998) — futbolists, hokejists, treneris; * [[Ella Jēkabsone]] (1885—1958) — aktrise; * [[Rūdolfs Jirgens]] (1869—1944) — psihologs, profesors; * [[Dora Jirgensone]] (1866—1940) — uzņēmēja, tirgotāja; * [[Kristiāns Jirgensons]] (1862—1928) — uzņēmējs, tirgotājs; * [[Pēteris Pauls Jozuus]] (1873—1937) — ērģelnieks, diriģents, pedagogs; * [[Aleksandrs Junkers]] (1899—1976) — grafiķis; * [[Aleksandrs Junkers (juniors)]] (1943—1998) — grafiķis; * [[Andrejs Jurjāns]] (1856—1922) — komponists, folklorists; * [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] (1861—1940) — mežradznieks, komponists, pedagogs; * [[Pāvuls Jurjāns]] (1866—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Olga Jurkovska]] (1901—1959) — juriste, sabiedriskā darbiniece, pedagoģe, publiciste; * [[Eduards Jurķelis]] (1910—1978) — gleznotājs; * [[Jānis Jurovs]] (1929—1980) — aktieris; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Ivande Kaija]] (1876—1942) — rakstniece; * [[Vladimirs Kaijaks]] (1930—2013) — rakstnieks; * [[Lūcija Kaiva]] (1916—1985) — šahiste; * [[Teodors Kaleps]] (1866—1913) — inženieris, pedagogs; * [[Artūrs Kalējs]] (1907—1999) — aktieris; * [[Oto Kalējs]] (1920—1977) — tēlnieks; * [[Irmgarde Kalnakārkle]] (1907—1985) — aktrise; * [[Edvīns Kalnenieks]] (1939—2024) — gleznotājs, profesors; * [[Lilija Kalniņa-Ozoliņa]] (1903—1934) — pianiste; * [[Alfrēds Kalniņš (vieglatlēts)|Alfreds Kalniņš]] (1894—1960) — vieglatlēts; * [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]] (1879—1951) — komponists, diriģents, ērģelnieks; * [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]] (1894—1981) — ķīmiķis; * [[Indulis Kalniņš]] (1918—1986) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] (1904—2000) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (rakstnieks)|Jānis Kalniņš]] (1922—2000) — rakstnieks, literatūrzinātnieks; * [[Rodrigo Kalniņš]] (1883—1940) — aktieris; * [[Rolands Kalniņš]] (1922—2022) — kinorežisors; * [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]] (1890—1962) — diriģents; * [[Valdis Kalnroze]] (1894—1993) — gleznotājs; * [[Vitālijs Kalvāns]] (1909—1965) — gleznotājs; * [[Aivars Kalve]] (1937—1994) — rakstnieks, publicists, mākslas kritiķis; * [[Dominiks Kalvelis]] (1900—1988) — zobārsts, profesors; * [[Inga Kambala]] (1938—1992) — lietišķā grafiķe, plakātiste; * [[Artūrs Kaminskis]] (1914—2003) — teologs; * [[Juris Kaminskis]] (1943—1997) — aktieris; * [[Gunārs Kamradziuss]] (1923—1989) — gleznotājs, plakātists; * [[Nikolajs Karagodins]] (1922—2015) — gleznotājs; * [[Eduards Karitons]] (1898—1985) — tēlnieks; * [[Alīse Karlsone]] (1898—1959) — filoloģe, sabiedriskā darbiniece; * [[Tenu Karma]] (1924—2014) — valodnieks, tulkotājs; * [[Raimonds Karnītis]] (1929—1999) — basketbolists, treneris; * [[Ādolfs Karnups]] (1904—1973) — etnogrāfs, arheologs, medicīnas vēsturnieks; * [[Konstantīns Karulis]] (1915—1997) — valodnieks, kultūrvēsturnieks, žurnālists; * [[Krišjānis Katlaps]] (1892—1964) — ķirurgs, ārsts; * [[Nora Katlape]] (1898—1986) — režisore; * [[Žanis Katlaps]] (1907—1968) — aktieris, režisors; * [[Mārtiņš Kauliņš]] (1864—1928) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Hermanis Kaupiņš]] (1891—1971) — žurnālists, teātra darbinieks, politiķis; * [[Otīlija Kaža]] (1891—1958) — lietišķās mākslas meistare; * [[Māra Kažociņa]] (1936—1992) — gleznotāja; * [[Eduards Kažociņš]] (1892—1965) — diriģents; * [[Austra Kārkliņa]] (1895—1986) — literāte, pedagoģe; * [[Ernests Kārkliņš|Ernests Kārkliņš (Zeltmatis)]] (1868—1961) — režisors, skatuves mākslas pedagogs, rakstnieks; * [[Jānis Kārkliņš (tautsaimnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1877—1955) — tautsaimnieks, profesors; * [[Jānis Kārkliņš (operdziedātājs)|Jānis Kārkliņš]] (1889—1963) — operdziedātājs; * [[Jānis Kārkliņš (mūziķis)|Jānis Kārkliņš]] (1907—1960) — mūziķis; * [[Jēkabs Kārkliņš]] (1867—1960) — dziedātājs, pedagogs, profesors; * [[Ramons Kepe]] (1932—2013) — dziedātājs, aktieris; * [[Hēra Kīne]] (1911—1973) — aktrise; * [[Jānis Kīns]] (1909—1969) — grafiķis, grāmatu ilustrators; * [[Gustavs Klaustiņš]] (1880—1937) — inženieris, politiķis; * [[Mārtiņš Kleins]] (1938—2014) — kinooperators; * [[Jānis Voldemārs Kleperis]] (1893—1935) — pulkvedis; * [[Nikolajs Klēģeris]] (1902—1983) — pedagogs, pasniedzējs, zinātnieks; * [[Elija Kliene]] (1895—1978) — tulkotāja; * [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise; * [[Jānis Klovāns]] (1935—2010) — šahists; * [[Dace Kļava]] (1965—2020) — pianiste, pedagoģe; * [[Jānis Kļava]] (1892—1971) — aktieris, režisors; * [[Paulīne Kļaviņa]] (1918—2001) — lībiešu kultūras darbiniece, dzejniece, tulkotāja; * [[Pēteris Kļaviņš]] (1892—1979) — keramiķis, gleznotājs; * [[Ingvilda Knāviņa]] (1960—2022) — tekstilmāksliniece, gleznotāja; * [[Jevgenija Knāviņa]] (1928—2018) — tekstilmāksliniece; * [[Egons Knops]] (1876—1933) — advokāts, politiķis; * [[Edīte Kokare]] (1933—2007) — mūzikas pedagoģe, kordiriģente; * [[Elza Kokare]] (1920—2003) — folkloriste; * [[Gido Kokars]] (1921—2017) — diriģents; * [[Imants Kokars]] (1921—2011) — diriģents; * [[Juris Kokars]] (1958—1990) — diriģents; * [[Leo Kokle]] (1924—1964) — gleznotājs; * [[Ralfs Kolītis]] (1962—2016) — ķirurgs, profesors; * [[Ilze Konstante]] (1940—2026) — mākslas zinātniece; * [[Zigurds Konstants]] (1932—2026) — ķīmiķis, mākslas zinātnieks; * [[Romāns Korovins]] (1973—2026) — mākslinieks; * [[Igors Korti]] (1922—1986) — gleznotājs, akvarelists; * [[Igors Koškins]] (1926—1977) — baletdejotājs; * [[Kristaps Koškins]] (1875—1931) — aktieris, režisors, tulkotājs; * [[Uldis Koškins]] (1914—1988) — aktieris; * [[Aleksejs Kotļarovs]] (1918—2006) — gleznotājs; * [[Uldis Knass-Koškins]] (1816—1988) — aktieris, režisors; * [[Andrejs Krastiņš]] (1951—2008) — politiķis, jurists; * [[Andrejs Krastkalns]] (1868—1939) — politiķis, advokāts; * [[Alfrēds Krauklis]] (1911—1991) — basketbolists, treneris; * [[Nikolajs Krauklis]] (1900—1945) — aktieris, režisors; * [[Elza Krauliņa]] (1920—2002) — zinātniece, fiziķe, pedagoģe; * [[Armands Krauliņš]] (1939—2022) — basketbola treneris; * [[Māra Krauze]] (1945—1984) — aktrise; * [[Kārlis Rūdolfs Kreicbergs]] (1921—2014) — diriģents; * [[Rūdolfs Kreicums]] (1900—1971) — aktieris; * [[Imants Krenbergs]] (1930—2005) — kinorežisors, scenārists; * [[Roberts Krimbergs]] (1874—1941) — fiziologs, bioķīmiķis, profesors; * [[Leons Krivāns]] (1938—2020) — aktieris; * [[Zelma Krodere]] (1897—1981) — tulkotāja; * [[Roberts Kroders]] (1892—1956) — teātra kritiķis, tulkotājs; * [[Jānis Krodznieks]] (1851—1924) — vēsturnieks, jaunlatvietis; * [[Valdis Kroģis]] (1934—1994) — dokumentālā kino operators; * [[Alberts Kronenbergs]] (1887—1958) — grafiķis, dzejnieks; * [[Alfreds Krūklis]] (1921—2003) — dzejnieks; * [[Olga Krūmiņa]] (1909—1992) — aktrise; * [[Artūrs Krūmiņš]] (1879—1969) — arhitekts; * [[Jānis Krūmiņš (basketbolists)|Jānis Krūmiņš]] (1930—1994) — basketbolists; * [[Kārlis Krūmiņš (zinātnieks)|Kārlis Krūmiņš]] (1890—1966) — zinātnieks, agroķīmiķis; * [[Pauls Krūmiņš]] (1892—1965) — vijolnieks, diriģents, pedagogs; * [[Vilis Krūmiņš]] (1919—2000) — politiķis, Atmodas kustības dalībnieks; * [[Aleksandrs Kublinskis]] (1936—2018) — komponists; * [[Mihails Kublinskis]] (1939—2020) — režisors; * [[Jēkabs Kukainis]] (1858—1935) — sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Pāvils Kuncendorfs]] (1909—1960) — grafiķis; * [[Krišjānis Kundziņš]] (1905—1993) — cīkstonis, treneris; * [[Kārlis Pēteris Kundziņš]] (1902—1992) — teātra un literatūras zinātnieks; * [[Pēteris Kundziņš]] (1886—1958) — gleznotājs; * [[Juris Kunnoss]] (1948—1999) — dzejnieks; * [[Dina Kuple]] (1930—2010) — aktrise; * [[Kārlis Kurle-Kurlis]] (1888—1928) — gleznotājs; * [[Gunārs Kušķis]] (1929—1967) — džeza mūziķis; * [[Nikolajs Kūlainis]] (1901—1975) — gleznotājs; * [[Pauls Kvelde]] (1927—2017) — diriģents; * [[Konrāds Kvēps]] (1891—1961) — aktieris; * [[Alberts Kviesis]] (1881—1944) — politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Gustavs Ķempelis]] (1874—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Atis Ķeniņš]] (1874—1961) — advokāts, pedagogs, dzejnieks, politiķis; * [[Augusts Ķešāns]] (1881—1954) — ķīmiķis, profesors; * [[Ivars Jānis Ķezbers]] (1944—1997) — vēsturnieks, politiķis; * [[Evija Ķirse]] (1974—2003) — alpīniste, uzņēmēja; * [[Teodors Ķirsis]] (1942—2003) — alpīnists, uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks; * [[Ints Ķuzis]] (1962—2022) — Valsts policijas priekšnieks, policijas ģenerālis, jurists, politiķis; * [[Valdis Ķuzis]] (1945—2026) — kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Irma Laiva]] (1909—2003) — aktrise; * [[Teodors Lakšēvics]] (1911—1989) — gleznotājs; * [[Pēteris Laķis]] (1952—2003) — filozofs, sociologs, mākslas zinātnieks, politiķis; * [[Marta Lange]] (1903—1985) — tēlniece; * [[Roberts Lapainis]] (1913—1947) — hokeja vārtsargs; * [[Jānis Lapiņš]] (1885—1941) — publicists, rakstnieks, pedagogs; * [[Mārtiņš Lapiņš]] (1873—1954) — fotogrāfs, operators; * [[Ieva Lase]] (1916—2002) — tulkotāja; * [[Milda Lasmane]] (1890—1976) — horeogrāfe, latviešu deju autore; * [[Vilma Lasmane]] (1917—1991) — aktrise; * [[Imants Lasmanis]] (1937—1977) — dzejnieks; * [[Ingrīda Latimira]] (1958—2024) — ekonomiste, politiķe; * [[Jānis Laukroze]] (1932—2001) — tiesnesis, jurists; * [[Ernests Laumanis]] (1908—1968) — armijas virsnieks; * [[Jēkabs Lautenbahs]] (1847—1928) — dzejnieks, filologs; * [[Jānis Laže]] (1886—1969) — inženieris tehnologs, Latvijas cukurfabriku celtniecības organizators; * [[Nadežda Laže]] (1895—1973) — gleznotāja; * [[Dzintars Lācis]] (1940—1992) — riteņbraucējs; * [[Vilis Lācis]] (1904—1966) — rakstnieks, politiķis; * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks; * [[Aleksandrs Leimanis]] (1913—1990) — režisors; * [[Leonīds Leimanis]] (1910—1974) — aktieris, kinorežisors; * [[Olga Lejaskalne]] (1904—1980) — aktrise; * [[Juris Lejaskalns]] (1935—2006) — aktieris; * [[Teodors Lejas-Krūmiņš]] (1871—1947) — režisors, aktieris, teātra teorētiķis, rakstnieks, tulkotājs; * [[Kārlis Morics Lejiņš]] (1858—1920) — ārsts, politiķis; * [[Paulis Lejiņš]] (1883—1959) — agronoms, politiķis, profesors; * [[Jānis Lejnieks]] (1951—2026) — arhitekts, pētnieks; * [[Natālija Leontjeva]] (1910—1984) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Jānis Lerhs]] (1904—1967) — fotogrāfs; * [[Kārlis Lešinskis]] (1914—1938) — lidotājs; * [[Antra Liedskalniņa]] (1930—2000) — aktrise; * [[Amarillis Liekna-Virza]] (1921—2004) — kultūras darbiniece; * [[Uldis Lieldidžs]] (1933—2019) — aktieris; * [[Elmārs Liepa]] (1927—1974) — valodnieks; * [[Austra Liepiņa]] (1913—1998) — žurnāliste, skolotāja, sabiedriska darbiniece; * [[Lidija Liepiņa]] (1891—1985) — fizikālķīmiķe; * [[Jānis Liepiņš (gleznotājs)|Jānis Liepiņš]] (1894—1964) — gleznotājs; * [[Pēteris Liepiņš]] (1943—2022) — aktieris; * [[Aleksandrs Liepukalns]] (1892—1966) — ķirurgs, profesors; * [[Kārlis Likums]] (1892—1986) — inženieris, augstskolu pasniedzējs; * [[Ance Lindberga]] (1878—1946) — dziedātāja, aktrise; * [[Jāzeps Lindbergs]] (1922—1994) — diriģents; * [[Nikolajs Linde]] (1904—1980) — gleznotājs; * [[Gvido Linga]] (1969—2020) — mūziķis, radio un televīzijas raidījumu vadītājs; * [[Arnolds Liniņš]] (1930—1998) — aktieris, režisors; * [[Žanis Lipke]] (1900—1987) — ebreju glābējs Otrā pasaules kara laikā; * [[Fricis Līcis]] (1891—1953) — aktieris; * [[Helga Līcīte]] (1919—1983) — aktrise; * [[Arnis Līcītis]] (1946—2022) — aktieris; * [[Arnis Līcītis (baletdejotājs)|Arnis Līcītis]] (1967—2021) — baletdejotājs; * [[Herberts Līkums]] (1902—1980) — mākslinieks; * [[Velta Līne]] (1923—2012) — aktrise; * [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks, kinoscenārists; * [[Klāvs Lorencs]] (1885—1975) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Viktors Lorencs]] (1927—1992) — kinoscenārists, aktieris; * [[Ieva Loze]] (1938—2026) — baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe; * [[Anna Ludiņa]] (1906—1998) — operdziedātāja; * [[Leons Lukšo]] (1930—1984) — keramiķis; * [[Pēteris Lūcis]] (1907—1991) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Fēlikss Lūkins]] (1875—1934) — ārsts, sabiedriskais darbinieks; * [[Haralds Lūkins]] (1906—1991) — ārsts, politiķis; * [[Miervaldis Lūkins]] (1894—1941) — virsnieks, pulkvedis, politiķis; * [[Jānis Lūsis (zoologs)|Jānis Lūsis]] (1897—1979) — zoologs, ģenētiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Arčils Mačabeli]] (1905—1960) — ķirurgs, profesors; * [[Jūlijs Madernieks]] (1870—1955) — mākslinieks, pedagogs, mākslas kritiķis; * [[Imants Magone]] (1936—2008) — horeogrāfs, pedagogs; * [[Maiga Mainiece]] (1925—2001) — aktrise; * [[Egons Maisaks]] (1948—1994) — aktieris; * [[Jānis Maizīte]] (1883—1950) — farmaceits, profesors; * [[Vija Maldupe]] (1947—1996) — gleznotāja; * [[Marija Maldutis]] (1889—1926) — operdziedātāja; * [[Roberts Malvess]] (1905—1982) — vēsturnieks; * [[Margita Mantiņa]] (1944—2020) — teātra vēsturniece; * [[Kirils Martinsons]] (1889—1977) — aktieris; * [[Irina Mass]] (1917—1991) — režisore, operatore; * [[Vadims Mass]] (1919—1986) — režisors, operators; * [[Hermanis Matisons]] (1894—1932) — šahists; * [[Jānis Matulis (teologs)|Jānis Matulis]] (1911—1985) — teologs, arhibīskaps; * [[Niks Matvejevs]] (1958—2014) — mūziķis; * [[Juris Mauriņš]] (1928—1993) — tēlnieks; * [[Leonīds Mauriņš]] (1943—2012) — gleznotājs; * [[Ivars Mazurs]] (1929—2010) — džeza mūziķis, pianists, aranžētājs; * [[Mirdza Mālkalne]] (1926—1990) — aktrise; * [[Aleksandrs Mālmeisters]] (1911—1996) — inženieris, politiķis, akadēmiķis; * [[Jānis Mārsietis]] (1889—1962) — aktieris; * [[Jānis Medenis]] (1903—1961) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Jēkabs Mediņš]] (1885—1971) — komponists; * [[Ksenija Medne]] (1919—2001) — zinātniece; * [[Haralds Mednis]] (1906—2000) — diriģents; * [[Oto Mednis]] (1925—1976) — grafiķis; * [[Irēna Megne]] (1921—2006) — keramiķe; * [[Antons Megnis]] (1907—1982) — gleznotājs; * [[Gunārs Meierovics]] (1920—2007) — politiķis; * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] (1887—1925) — politiķis; * [[Andris Mekšs]] (1941—2018) — aktieris; * [[Vilma Melbārde]] (1920—1987) — aktrise; * [[Kārlis Melbārzdis]] (1902—1970) — gleznotājs; * [[Emīls Melderis]] (1889—1979) — tēlnieks; * [[Pauls Melducis|Paulis Melducis]] (1905—1970) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Imants Melgailis]] (1923—2018) — mākslinieks, grafiķis, karikatūrists; * [[Austra Melnāre]] (1916—1995) — gleznotāja, kostīmu māksliniece; * [[Ādolfs Melnārs]] (1908—1963) — gleznotājs; * [[Emilis Melngailis]] (1874—1954) — komponists, folklorists, diriģents; * [[Fricis Menders]] (1885—1971) — sabiedrisks darbinieks, politiķis, disidents; * [[Natālija Mentele]] (1924—1987) — keramiķe; * [[Kārlis Meņģelis]] (1867—1931) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Ēvalds Mercs]] (1902—1962) — aktieris; * [[Andris Merkmanis]] (1943—2006) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Leonīds Merkmanis]] (1915—1983) — scenogrāfs, arhitekts; * [[Andris Mertens]] (1939—1996) — ārsts fiziologs, profesors; * [[Uģis Mežavilks]] (1929—1998) — gleznotājs; * [[Fricis Mierkalns]] (1873—1955) — rakstnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Aleksis Mierlauks]] (1866—1943) — aktieris, režisors; * [[Ernests Miezis]] (1884—1945) — politiķis; * [[Aleksandrs Mihelsons]] (1875—1917) — aktieris; * [[Arveds Mihelsons]] (1886—1961) — aktieris, rakstnieks; * [[Eduards Miķelsons]] (1896—1969) — operdziedātājs; * [[Jānis Milbrets]] (1944—2021) — kinooperators; * [[Mārtiņš Milbrets]] (1965—2019) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Visvaris Millers]] (1927—1992) — jurists, pedagogs; * [[Harijs Misiņš]] (1917—1984) — aktieris, režisors, dziedātājs; * [[Jānis Misiņš]] (1862—1945) — bibliofils, bibliogrāfs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise, režisore; * [[Aleksandrs Mitulis]] (1893—1985) — prāvests, pētnieks; * [[Vladimirs Molčanovs]] (1890—1968) — mācītājs, teologs; * [[Artūrs Motmillers]] (1900—1980) — vieglatlēts, garo distanču skrējējs; * [[Zenta Muceniece]] (1924—2012) — gleznotāja; * [[Arturs Mucenieks]] (1912—1984) — mākslinieks; * [[Jānis Muhks]] (1921—2004) — uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Māra Muižniece]] (1950—2006) — keramiķe; * [[Oskars Muižnieks (mākslinieks)|Oskars Muižnieks]] (1922—1984) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Malda Muižule]] (1937—2022) — grafiķe, gleznotāja, grāmatu ilustratore; * [[Augusts Muižulis]] (1893—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ivars Muižulis]] (1935—2023) — gleznotājs, grafiķis; * [[Vilhelms Munters]] (1898—1967) — diplomāts, politiķis; * [[Imants Murovskis]] (1925—2001) — tēlnieks; * [[Kārlis Muške]] (1921—1981) — hokejists, latviešu nacionālo partizānu kustības dalībnieks; * [[Vija Muške]] (1927—1988) — muzikoloģe, publiciste, kritiķe; * [[Jānis Mūrnieks]] (1947—1984) — kinooperators; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — režisors, aktieris; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Normunds Naumanis]] (1962—2014) — teātra un kino kritiķis, teātra zinātnieks, žurnālists; * [[Aleksandrs Neibergs]] (1883—1962) — ķirurgs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kristaps Neilands]] (1899—1960) — inženieris metalurgs, profesors; * [[Kārlis Neilis]] (1906—1991) — gleznotājs; * [[Ada Neretniece]] (1924—2008) — kinorežisore; * [[Andrievs Niedra]] (1871—1942) — rakstnieks, politiķis; * [[Anna Nollendorfa]] (1920—1999) — tēlniece, leļļu skulptore; * [[Magnuss Nomals]] (1911—1945) — arhitekts; * [[Pēteris Nomals]] (1876—1949) — inženieris tehnologs; * [[Arvīds Norītis]] (1902—1981) — vijolnieks, pedagogs, diriģents; * [[Oskars Norītis]] (1909—1942) — gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs; {{div col end}} == Ņ == * [[Ināra Ņefedova]] (1930—2022) — mākslas zinātniece; == O == {{div col|2}} * [[Vitāls Oga]] (1929—1984) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Vilis Olavs]] (1867—1917) — sabiedrisks darbinieks, publicists; * [[Uldis Opits]] (1932—2020) — hokeja vārtsargs, treneris; * [[Gunārs Ordelovskis]] (1927—1990) — diriģents, komponists, trombonists, pedagogs; * [[Ringolds Ore]] (1931—1968) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Milda Orleāna-Zariņa]] (1907—1982) — aktrise; * [[Jānis Osis]] (1895—1973) — aktieris; * [[Jāzeps Osmanis]] (1932—2014) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Oļģerts Ostenbergs]] (1925—2012) — arhitekts, pedagogs; * [[Ēriks Ošs]] (1927—2025) — karikatūrists, mākslinieks; * [[Benita Ozoliņa]] (1903—1984) — aktrise; * [[Dzidra Ozoliņa]] (1922—2014) — arhitekte; * [[Arvīds Ozoliņš (baletdejotājs)|Arvīds Ozoliņš]] (1908—1996) — baletdejotājs, pedagogs; * [[Edgars Ozoliņš (grafiķis)|Edgars Ozoliņš]] (1930—1987) — grafiķis; * [[Kārlis Ozoliņš (pedagogs)|Kārlis Ozoliņš]] (1882—1960) — pedagogs, izglītības darbinieks; * [[Pēteris Ozoliņš (režisors)|Pēteris Ozoliņš]] (1864—1938) — aktieris, režisors; * [[Valdemārs Ozoliņš]] (1896—1973) — komponists, diriģents; * [[Herberts Ozolītis]] (1902—1987) — operdziedātājs, pedagogs; * [[Haralds Ozolnieks]] (1918—1987) — solists, vokālais pedagogs; * [[Alfrēds Ozols]] (1898—1971) — biologs, bioloģijas zinātņu doktors; * [[Arturs Ozols (valodnieks)|Arturs Ozols]] (1912—1964) — letonists, folklorists, pedagogs; * [[Harijs Ozols]] (1963—2015) — aktieris, dziedātājs; * [[Jānis R. Ozols]] (1911—1985) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Vilis Ozols (gleznotājs)|Vilis Ozols]] (1929—2014) — gleznotājs; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Adrians Pabians]] (1908—1993) — mākslinieks; * [[Kārlis Pabriks]] (1898—1977) — aktieris; * [[Kārlis Padegs]] (1911—1940) — grafiķis, gleznotājs; * [[Leons Paegle]] (1890—1926) — rakstnieks; * [[Spricis Paegle]] (1876—1962) — uzņēmējs, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Elfrīda Pakule]] (1912—1991) — operdziedātāja; * [[Milda Palēviča]] (1889—1972) — filozofe, pedagoģe; * [[Indriķis Palēvičs]] (1862—1940) — skolotājs, mūziķis; * [[Kārlis Pamše]] (1917—2015) — aktieris, režisors, rakstnieks; * [[Arnolds Pankoks]] (1914—2008) — gleznotājs; * [[Kārlis Papulis]] (1904—1983) — grafiķis; * [[Jāzeps Pasternaks]] (1919—1975) — sabiedrisks darbinieks; * [[Dionīsijs Pauģis]] (1905—1985) — koktēlnieks; * [[Felicita Pauļuka]] (1925—2014) — māksliniece; * [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] (1865—1937) — politiķis; * [[Jānis Pauļuks (mākslinieks)|Jānis Pauļuks]] (1906—1984) — gleznotājs; * [[Ērika Pauzere]] (1927—2009) — modes māksliniece; * [[Uldis Pauzers]] (1933—1982) — filmu mākslinieks, scenogrāfs; * [[Jānis Pārstrauts]] (1851—1929) — publicists, mācītājs, valodnieks; * [[Marianna Peilāne]] (1915—1996) — gleznotāja; * [[Olga Penerdži]] (1895—1982) — tēlniece; * [[Mārtiņš Peniķis]] (1874—1964) — virsnieks, ģenerālis; * [[Nikolajs Petraškevičs]] (1909—1976) — gleznotājs; * [[Konstantīns Pēkšēns]] (1859—1928) — arhitekts; * [[Lilija Pētersone]] (1923—1998) — peldētāja, trenere; * [[Kārlis Pētersons (cirka mākslinieks)|Kārlis Pētersons]] (1889—1967) — cirka mākslinieks; * [[Pēteris Pētersons (literāts, gleznotājs)|Pēteris Pētersons]] (1881—1937) — literāts, gleznotājs, pedagogs, radiobalss; * [[Pēteris Pētersons]] (1923—1998) — dramaturgs, režisors, teorētiķis, tulkotājs; * [[Valentīns Pikulis]] (1928—1990) — rakstnieks; * [[Elvīra Pinnis]] (1907—1984) — tēlniece; * [[Rūdolfs Pinnis]] (1902—1992) — gleznotājs; * [[Rūdolfs Pīlādzis]] (1910—1969) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ērmanis Pīpiņš-Vizulis]] (1873—1927) — pedagogs, literatūrkritiķis, žurnālists; * [[Gunārs Placēns]] (1927—2024) — aktieris; * [[Otto Pladers]] (1897—1970) — gleznotājs; * [[Jānis Plase]] (1892—1929) — gleznotājs; * [[Jānis Plēpis]] (1909—1947) — grafiķis; * [[Edgars Plūksna]] (1908—1994) — operdziedātājs; * [[Kārlis Plūksne]] (1906—1973) — arhitekts; * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālis; * [[Juris Podnieks]] (1950—1992) — kinooperators, režisors; * [[Teodors Podnieks]] (1879—1936) — aktieris, režisors; * [[Jānis Porietis (ekonomists)|Jānis Porietis]] (1926—2005) — ekonomists, doktors, pedagogs; * [[Jānis Poruks]] (1871—1911) — rakstnieks; * [[Lilita Postaža]] (1941—2011) — gleznotāja, tekstilmāksliniece; * [[Rasma Prande]] (1926—1998) — kino grima māksliniece; * [[Kārlis Prauls]] (1895—1941) — ģenerālis; * [[Imants Prēdelis]] (1950—2018) — fotogrāfs; * [[Anna Priede]] (1920—2007) — baletdejotāja; * [[Dāvids Priedenbergs]] (1892—1965) — aktieris; * [[Anna Priedīte]] (1874—1941) — publiciste; * [[Rūdolfs Princis]] (1908—1977) — inženieris, pedagogs; * [[Jānis Prombergs]] (1927—1993) — ārsts, medicīnas darbinieks; * [[Jānis Pujāts (mākslas zinātnieks)|Jānis Pujāts]] (1925—1988) — mākslas zinātnieks; * [[Ādolfs Puķe]] (1920—2010) — dziedātājs; * [[Zina Pupšto]] (1915—1998) — aktrise, operetes soliste; * [[Jānis Purgalis]] (1869—1934) — notārs, politiķis; * [[Frīdrihs Puriņš]] (1893—1941) — latviešu strēlnieks, robežsargs; * [[Puriņu Klāvs]] (1858—1935) — rakstnieks; * [[Vilis Purmalis]] (1927—1989) — ķirurgs; * [[Vilhelms Purvītis]] (1872—1945) — gleznotājs, profesors; * [[Baiba Puzinas]] (1944—1999) — kostīmu māksliniece; * [[Uldis Pūcītis]] (1937—2000) — aktieris; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Elza Radziņa]] (1917—2005) — aktrise; * [[Lija Rage]] (1948—2025) — tekstilmāksliniece, teātra kostīmu māksliniece; * [[Augusts Raņķis (grāmatizdevējs)|Augusts Raņķis]] (1875—1937) — grāmatizdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Elfrīda Rapa]] (1901—1966) — literāte, grāmatniece; * [[Jānis Rapa (1885—1941)|Jānis Rapa]] (1885—1941) — grāmatizdevējs; * [[Zigrīda Džoana Rapa]] (1936—2024) — tēlniece; * [[Regīna Razuma]] (1951—2023) — aktrise; * [[Jānis Reinholds (rakstnieks)|Jānis Reinholds]] (1896—1933) — satīriķis, humorists, feļetonists; * [[Leons Reiters]] (1926—1976) — diriģents; * [[Teodors Reiters]] (1884—1956) — diriģents; * [[Eduards Reiziņš]] (1890—1970) — biologs, zoologs, pedagogs; * [[Linards Reiziņš]] (1924—1991) — matemātiķis, pedagogs; * [[Rūdolfs Reiziņš]] (1921—1984) — ķīmiķis; * [[Līvija Rezevska]] (1926—2004) — tēlniece; * [[Jānis Rezevskis]] (1872—1941) — teologs, profesors; * [[Milda Riekstiņa]] (1891—1976) — aktrise; * [[Alfrēds Riekstiņš (politiķis)|Alfrēds Riekstiņš]] (1876—1937) — politiķis; * [[Jānis Rieksts]] (1881—1970) — fotogrāfs; * [[Riemelis]] (Jānis Tomiņš) (1856—1924) — dzejnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Jānis Rikmanis]] (1901—1968) — gleznotājs; * [[Dzidra Ritenberga]] (1928—2003) — aktrise, režisore; * [[Pēteris Rizga]] (1883—1955) — biškopis, sabiedriskais darbinieks, profesors; * [[Vilis Rīdzenieks]] (1884—1962) — fotogrāfs; * [[Juris Rītiņš]] (1952—2010) — politiķis; * [[Artūrs Rocēns]] (1907—1988) — ķirurgs; * [[Kārlis Rocēns]] (1939—2017) — inženierijas zinātnieks, profesors, akadēmiķis; * [[Fricis Rode]] (1887—1967) — režisors, aktieris; * [[Olga Rode]] (1890—1939) — ārste, ķirurģe; * [[Rasma Roga]] (1925—2012) — aktrise; * [[Ērika Romane]] (1920—2002) — gleznotāja; * [[Helēna Romanova]] (1928—1987) — aktrise; * [[Georgs Romulis]] (1928—2015) — dzintara mākslinieks; * [[Ieva Roze]] (1971—1991) — dzejniece; * [[Bertrams Rozenbergs]] (1904—1960) — ķirurgs; * [[Eduards Rozenštrauhs]] (1918—1992) — mūziķis; * [[Ernests Rozentāls]] (1888—1953) — aktieris; * [[Janis Rozentāls]] (1866—1917) — gleznotājs; * [[Miķelis Rozentāls (gleznotājs)|Miķelis Rozentāls]] (1907—1952) — gleznotājs; * [[Jānis Rozītis]] (1913—1942) — futbolists, hokejists; * [[Pāvils Rozītis]] (1889—1937) — rakstnieks, žurnālists, tulkotājs; * [[Biruta Ilga Rubess]] (1931—2002) — māksliniece; * [[Bruno Rubess]] (1926—2009) — uzņēmējs, mecenāts; * [[Ella Rudzīte]] (1900—1993) — aktrise; * [[Marta Rudzīte]] (1924—1996) — valodniece, pedagoģe; * [[Dāvids Rudzītis]] (1881—1939) — politiķis; * [[Kristaps Rudzītis]] (1899—1978) — ārsts, profesors; * [[Māris Rudzītis]] (1932—1973) — kinooperators, režisors; * [[Pēteris Rudzītis]] (1879—1931) — aktieris; * [[Rihards Rudzītis]] (1898—1960) — rakstnieks, filozofs; * [[Jūlijs Ruments]] (1900—1943) — farmaceits, ķīmiķis, profesors; * [[Rudīte Ruško]] (1966—2018) — operdziedātāja; * [[Vilhelms Ruško]] (1922—1993) — dziedātājs, aktieris; * [[Valdis Rūja]] (1928—2020) — dzejnieks; * [[Velta Rūķe-Draviņa]] (1917—2003) — valodniece, folkloriste; * [[Berta Rūmniece]] (1865—1953) — aktrise; * [[Ansis Rūtentāls]] (1949—2000) — kustību mākslinieks, režisors, pedagogs; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Jurijs Safronovs]] (1947—2015) — aktieris; * [[Anna Sakse]] (1905—1981) — rakstniece; * [[Irma Sakss]] (1905—1993) — dziedātāja; * [[Kārlis Sakss]] (1897—1987) — mežkopis, profesors; * [[Pauls Sakss]] (1878—1966) — operdziedātājs, vokālais pedagogs; * [[Eduards Salenieks]] (1900—1977) — rakstnieks, žurnālists; * [[Juris Salmanis]] (1943—2025) — mākslinieks; * [[Alma Saltupe]] (1894—1967) — dzejniece; * [[Zinaīda Sama]] (1914—1989) — horeogrāfe, pedagoģe; * [[Askolds Saulītis]] (1966—2021) — kino režisors, scenārists; * [[Alfrēds Sausne]] (1900—1994) — aktieris, rakstnieks; * [[Mihails Savisko]] (1936—2024) — kinokritiķis, scenārists; * [[Kārlis Sebris]] (1914—2009) — aktieris; * [[Vilis Segliņš]] (1882—1961) — režisors, aktieris; * [[Andris Seleckis]] (1947—2016) — operators; * [[Vera Selga]] (1918—1996) — aktrise; * [[Uļjana Semjonova]] (1952—2026) — basketboliste; * [[Valērijs Sevastjanovs]] (1948—2010) — baletdejotājs; * [[Ludvigs Sēja]] (1885—1962) — diplomāts, politiķis; * [[Milda Sēnīte]] (1896—1971) — aktrise; * [[Eduards Sidrabs]] (1898—1963) — tēlnieks; * [[Pēteris Siecenieks]] (1865—1930) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Jēkabs Silarājs]] (1898—1941) — Latvijas Kriminālpolicijas priekšnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Juris Silarājs]] (1917—2007) — basketbolists, basketbola treneris; * [[Jānis Silazars]] (1912—1975) — dzejnieks; * [[Gundega Sileniece]] (1928—2013) — literatūrzinātniece; * [[Visvaldis Silenieks]] (1898—1960) — aktieris; * [[Elza Siliņa]] (1895—1988) — dejas vēsturniece, baleta kritiķe; * [[Aivars Siliņš]] (1947—2016) — aktieris; * [[Matīss Siliņš]] (1861—1942) — kartogrāfs, vēsturnieks, etnogrāfs, literāts; * [[Maija Silmale]] (1924—1973) — rakstniece, tulkotāja; * [[Minna Tusnelda Simsone]] (1877—1932) — aktrise; * [[Jānis Simsons]] (1887—1939) — aktieris; * [[Vera Singajevska]] (1923—2014) — aktrise; * [[Juris Sinka]] (1927—2001) — politiķis; * [[Bruno Sipāns]] (1913—1973) — gleznotājs; * [[Andrejs Sīmanis]] (1865—1926) — jurists, politiķis; * [[Daina Skadmane]] (1990—2013) — māksliniece; * [[Pēteris Skrapce]] (1884—1960) — virsnieks, ģenerālis; * [[Guntis Skrastiņš]] (1954—2021) — aktieris; * [[Imants Skrastiņš]] (1941—2019) — aktieris, režisors; * [[Kārlis Skrastiņš]] (1974—2011) — hokejists; * [[Jānis Skredelis]] (1939—2019) — futbola treneris; * [[Ārijs Skride]] (1906—1987) — gleznotājs; * [[Rihards Skrubis]] (1928—1995) — grafiķis; * [[Emīls Skubiķis]] (1875—1943) — inženieris, politiķis; * [[Viļums Skubiņš]] (1876—1951) — agronoms, sabiedrisks darbinieks; * [[Jānis Skučs]] (1908—1998) — gleznotājs; * [[Harijs Skuja]] (1927—1984) — dzejnieks; * [[Biruta Skujeniece]] (1888—1931) — aktrise, režisore, dzejniece; * [[Ausma Skujiņa]] (1931—2015) — arhitekte; * [[Austra Skujiņa]] (1909—1932) — dzejniece; * [[Rūta Skujiņa]] (1907—1964) — dzejniece, prozaiķe; * [[Džemma Skulme]] (1925—2019) — gleznotāja, politiķe; * [[Jurģis Skulme]] (1928—2015) — mākslinieks, mākslas zinātnieks; * [[Ksenija Skulme]] (1893—1967) — ārste, medicīnas zinātņu doktore; * [[Marta Skulme]] (1890—1962) — tēlniece; * [[Oto Skulme]] (1889—1967) — mākslinieks; * [[Uga Skulme]] (1895—1963) — mākslinieks; * [[Ādolfs Skulte]] (1909—2000) — komponists, pedagogs; * [[Gvido Skulte]] (1939—2013) — kinooperators; * [[Gina Slapiņa]] (1950—2013) — gleznotāja; * [[Andris Slapiņš]] (1949—1991) — kinooperators, režisors; * [[Georgs Smelters]] (1942—2014) — mākslinieks; * [[Pēteris Sniķeris]] (1875—1944) — ārsts, ģenerālis, profesors; * [[Viktors Somovičs]] (-1941) — padomju represiju upuris; * [[Maija Sosāre]] (1926—2008) — valodniece; * [[Burhards Sosārs]] (1890—1953) — komponists, diriģents; * [[Vestards Sosārs]] (1929—2000) — ārsts, teorētiķis; * [[Voldemārs Spalviņš]] (1901—1978) — militārs darbinieks, Latvijas armijas pulkvedis leitnants; * [[Teodors Spāde]] (1891—1970) — kara flotes virsnieks, komandieris, admirālis; * [[Andrejs Spekke]] (1915—1984) — tulkotājs; * [[Marga Spertāle]] (1901—1986) — kostīmu māksliniece; * [[Arvīds Spertāls]] (1897—1961) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Jēkabs Spriņģis]] (1907—2004) — gleznotājs; * [[Alfrēds Spura]] (1928—2001) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Inese Spura]] (1924—2013) — žurnāliste; * [[Uldis Stabulnieks]] (1945—2012) — komponists, pianists, dziedātājs; * [[Helmī Stalte]] (1949—2023) — folkloriste, politiķe; * [[Dainis Stalts]] (1939—2014) — folklorists, politiķis; * [[Oskars Stalts]] (1904—1992) — kapteinis, līvu kultūras kopējs; * [[Marta Staņa]] (1913—1972) — arhitekte, dizainere; * [[Olita Starka-Stendere]] (1906—1953) — aktrise; * [[Margarita Stāraste]] (1914—2014) — ilustratore, rakstniece; * [[Edvīns Stepermanis]] (1905—1982) — mākslinieks; * [[Stepermaņu Krustiņš]] (1860—1941) — izdevējs, rakstnieks; * [[Elza Stērste]] (1885—1976) — dzejniece; * [[Laimonis Stīpnieks]] (1936—2023) — fotogrāfs; * [[Irēna Stradiņa]] (1925—1972) — māksliniece; * [[Jānis Stradiņš]] (1933—2019) — fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Pauls Stradiņš]] (1896—1958) — ķirurgs, profesors; * [[Embriks Strands]] (1876—1947) — entomologs, profesors; * [[Jānis Straubergs]] (1886—1952) — matemātikas skolotājs, kultūrvēsturnieks; * [[Jānis Straume (komponists)|Jānis Straume]] (1861—1929) — komponists, rakstnieks, kritiķis; * [[Jūlijs Straume]] (1874—1970) — mākslinieks, pedagogs, etnogrāfs; * [[Alfrēds Strausmanis]] (1877—1935) — advokāts, sabiedrisks darbinieks; * [[Valija Strautmane-Krauze]] (1924—2005) — gleznotāja; * [[Tālivaldis Strautmanis]] (1922—1995) — gleznotājs; * [[Jēkabs Strazdiņš]] (1905—1958) — gleznotājs, pedagogs, kritiķis; * [[Kārlis Strāders]] (1915—1978) — aktieris; * [[Kristaps Streičs]] (1970—2010) — režisors, mākslinieks; * [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists; * [[Heinrihs Strods]] (1925—2012) — vēsturnieks; * [[Irma Stubava|Irma Irīna Stubava]] (1908—1999) — aktrise; * [[Arnolds Stubavs]] (1910—1958) — aktieris; * [[Voldemārs Stūresteps]] (1909—1985) — vijolnieks, profesors; * [[Tatjana Suta]] (1923—2004) — baletdejotāja, mākslas zinātniece; * [[Kārlis Sūniņš]] (1907—1979) — gleznotājs; * [[Vitolds Svirskis]] (1919—1991) — gleznotājs, grafiķis; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Georgijs Šelkovojs]] (1926—2005) — gleznotājs, grafiķis; * [[Pāvils Šenhofs]] (1924—2011) — mākslinieks; * [[Kārlis Šepko]] (1891—1952) — pulkvedis; * [[Kārlis Šics]] (1904—1981) — politiķis; * [[Genādijs Šitiks]] (1958—2009) — futbolists; * [[Rūdolfs Šīrants]] (1910—1985) — vēsturnieks; * [[Gustavs Šķilters]] (1874—1954) — tēlnieks, grafiķis; * [[Voldemārs Šmidbergs]] (1893—1975) — svarcēlājs, cīkstonis, tiesnesis, fotogrāfs, sporta kolekcionārs; * [[Silvija Šmidkena]] (1935—2024) — keramiķe, publiciste; * [[Mirdza Šmithene]] (1887—1978) — aktrise; * [[Jānis Šmits]] (1880—1969) — aktieris; * [[Luijs Šmits]] (1907—1985) — aktieris; * [[Pēteris Šmits]] (1869—1938) — valodnieks, etnogrāfs, profesors; * [[Mihails (Moisejs) Šneiderovs]] (1915—1985) — kinooperators, režisors; * [[Elvīra Šnore]] (1905—1996) — arheoloģe, profesore; * [[Pēteris Šnore]] (1860—1928) — kapteinis; * [[Rauls Šnore]] (1901—1962) — arheologs, numismāts; * [[Ludmila Špīlberga]] (1886—1947) — aktrise; * [[Arvīds Špons]] (1930—1994) — teātra direktors, darbinieks; * [[Mirjama Štāle]] (1897—1988) — aktrise; * [[Austra Šteinberga]] (1910—1998) — aktrise; * [[Renāte Šteinberga]] (1937—2018) — aktrise, operetes soliste; * [[Kārlis Šteinbergs]] (1906—1983) — aktieris, operetes solists; * [[Rūta Šteinerte]] (1942—2003) — gleznotāja; * [[Jānis Šteins]] (1882—1968) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; * [[Kārlis Štelmachers]] (1911—1990) — gleznotājs; * [[Pauls Šterns]] (1901—1979) — grafiķis; * [[Roberts Šterns]] (1884—1943) — mākslinieks; * [[Kārlis Štrauhs]] (1890—1944) — literāts; * [[Arnolds Šturms]] (1912—1999) — komponists, mūziķis; * [[Jānis Šusters]] (1927—1988) — farmaceits, profesors; * [[Voldemārs Šūlmanis]] (1921—1975) — hokeja uzbrucējs; * [[Aleksandrs Šūmahers]] (1901—1970) — kinooperators; * [[Elza Švalbe-Matvejeva]] (1903—2004) — tēlniece; * [[Voldemārs Švarcs]] (1884—1957) — aktieris; * [[Vladislavs Šveide]] (1915—1984) — mākslinieks; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Helēna Tangijeva-Birzniece]] (1907—1965) — baletdejotāja, baletmeistare; * [[Kārlis Teihmanis]] (1927—1991) — aktieris; * [[Augusts Tentelis]] (1876—1942) — vēsturnieks, pedagogs; * [[Alberts Terpilovskis]] (1922—2002) — tēlnieks; * [[Jānis Roberts Tillbergs]] (1880—1972) — mākslinieks, pedagogs; * [[Osvalds Tīlmanis]] (1900—1980) — arhitekts; * [[Jānis Tīss]] (1921—1980) — čellists; * [[Felicita Tomsone]] (1901—1969) — komponiste, pedagoģe; * [[Edgars Tons]] (1917—1967) — diriģents; * [[Gustavs Turss]] (1890—1973) — arhibīskaps; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Konrāds Ubāns]] (1893—1981) — mākslinieks; * [[Rolands Upatnieks]] (1932—1994) — kamaniņu braucējs; * [[Andrejs Upīts]] (1877—1970) — rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks; * [[Jānis Upītis]] (1911—1983) — literatūras vēsturnieks; * [[Pēteris Upītis (grafiķis)|Pēteris Upītis]] (1899—1989) — grafiķis; * [[Aivars Urbāns]] (1955—2009) — mākslinieks; * [[Vladislavs Urtāns]] (1921—1989) — vēsturnieks, arheologs; * [[Vladimirs Utkins]] (1932—1994) — ķirurgs pulmonologs; {{div col end}} == Ū == {{div col|2}} * [[Otto Ūdentiņš]] (1892—1988) — ģenerālis; * [[Anna Ūdre]] (1896—1981) — ķirurģe; * [[Vija Ūdre]] (1941—1987) — vitrāžas māksliniece; {{div col end}} == V == {{div col|2}} * [[Jānis Vagners]] (1869—1955) — jurists, politiķis; * [[Irma Vainovska]] (1895—1958) — teātra darbiniece; * [[Jānis Vainovskis]] (1887—1969) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Vaišļa]] (1969—2016) — producents, ceļotājs; * [[Aleksandrs Vaivars]] (1915—1997) — radiožurnālists; * [[Roberts Valdmanis]] (1874—1932) — diplomāts, vēstnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Voldemārs Valdmanis]] (1905—1966) — grafiķis, scenogrāfs; * [[Teodors Valdšmits]] (1868—1934) — aktieris; * [[Vitolds Valeinis]] (1922—2001) — literatūrzinātnieks, kritiķis; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Gustavs Vanags]] (1891—1965) — ķīmiķis; * [[Jevgeņijs Vanags]] (1922—1987) — rakstnieks, žurnālists, kultūras darbinieks; * [[Rūdolfs Vanags]] (1892—1977) — diriģents; * [[Vilhelms Benjamins Vanags]] (1912—1985) — ārsts, rentgenologs; * [[Lūcija Vankina]] (1908—1989) — arheoloģe, pētniece; * [[Pēteris Vasaraudzis]] (1908—1988) — aktieris; * [[Frīdrihs Vasarietis]] (1881—1972) — uzņēmējs, virsnieks, pulkvežleitnants, politiķis; * [[Pēteris Vasariņš]] (1924—1996) — politiķis; * [[Bruno Vasiļevskis]] (1939—1990) — gleznotājs; * [[Gundega Vaska]] (1917—2006) — grafiķe; * [[Hermanis Vazdiks]] (1906—1994) — aktieris; * [[Edgars Vārdaunis]] (1910—1999) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Vilma Vārna]] (1917—1978) — aktrise; * [[Venta Vecumniece]] (1927—2017) — aktrise, režisore; * [[Astrīda Vecvagare]] (1941—2013) — aktrise; * [[Haralds Arvīds Vecvagars]] (1910—1966) — literāts, žurnālists; * [[Reinholds Veics]] (1882—1920) — aktieris, režisors; * [[Zelma Veics]] (1882—1943) — aktrise; * [[Rihards Veide (dziedātājs)|Rihards Veide]] (1896—1964) — dziedātājs, pedagogs; * [[Juris Veitners]] (1943—1995) — dzejnieks; * [[Kārlis Veitners]] (1907—1994) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jēkabs Velme]] (1855—1928) — valodnieks, pedagogs; * [[Helmārs Velze]] (1909—1971) — aktieris; * [[Žanis Ventaskrasts]] (1906—1978) — lietišķās mākslas meistars; * [[Andris Vējāns]] (1927—2005) — rakstnieks, zinātnieks, kritiķis; * [[Mārtiņš Vērdiņš (seniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] (1898—1979) — aktieris; * [[Irma Vēsmiņa]] (1888—1962) — aktrise; * [[Nora Vētra-Muižniece]] (1919—2005) — aktrise, režisore; * [[Vija Vētra]] (1923—2026) — dejotāja, horeogrāfe; * [[Alfrēds Videnieks]] (1908—2002) — aktieris; * [[Emīlija Viesture]] (1891—1947) — aktrise, režisore; * [[Velta Vilciņa]] (1928—1995) — baletdejotāja; * [[Tālivaldis Vilciņš]] (1922—1997) — vēsturnieks, sociologs, profesors; * [[Jānis Vilde]] (1900—1971) — neirologs, antropologs, profesors; * [[Arnolds Vilkins]] (1904—1979) — mākslinieks; * [[Ēvalds Vilks]] (1923—1976) — rakstnieks; * [[Māris Villerušs]] (1936—2014) — čellists; * [[Jūlijs Viļumainis]] (1909—1981) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Viļumanis (dziedātājs)|Aleksandrs Viļumanis]] (1910—1980) — operdziedātājs; * [[Voldemārs Vimba]] (1904—1985) — gleznotājs; * [[Edgars Vinters]] (1919—2014) — gleznotājs; * [[Vitolds Virsnis]] (1881—1934) — ģeogrāfs, profesors, rakstnieks; * [[Edvarts Virza]] (1883—1940) — rakstnieks, publicists; * [[Biruta Vizicka-Žarova]] (1929—1998) — aktrise, televīzijas režisore; * [[Marta Vīgante]] (1900—1966) — ārste, sabiedriska darbiniece; * [[Malvīne Vīgnere-Grīnberga]] (1871—1949) — operdziedātāja, pedagoģe; * [[Ernests Vīgners]] (1850—1933) — diriģents, komponists, folklorists; * [[Ivars Vīgners]] (1940—2007) — komponists, pianists; * [[Leonīds Vīgners]] (1906—2001) — diriģents, komponists, pedagogs; * [[Hilda Vīka]] (1897—1963) — māksliniece, rakstniece; * [[Rūdolfs Vīksna]] (1876—1959) — pedagogs, žurnālists, literāts; * [[Jānis Vītiņš (mežkopis)|Jānis Vītiņš]] (1885—1951) — mežkopis, zinātnieks, pedagogs; * [[Jānis Vītoliņš (komponists)|Jānis Vītoliņš]] (1886—1955) — komponists, fagotists; * [[Jēkabs Vītoliņš]] (1898—1977) — mūzikas zinātnieks, kritiķis, folklorists, pedagogs; * [[Alfrēds Vītols (ārsts)|Alfrēds Jānis Vītols]] (1889—1970) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Vītols]] (1877—1954) — mākslinieks; * [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Līvija Volkova]] (1931—2025) — literatūrzinātniece, vēsturniece; * [[Edvards Vulfs]] (1886—1919) — rakstnieks; * [[Mavriks Vulfsons]] (1918—2004) — žurnālists, profesors, politiķis; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Mirdza Zaice]] (1912—1998) — aktrise, teātra darbiniece; * [[Fricis Zandbergs]] (1910—1972) — gleznotājs; * [[Pārsla Zaļkalne]] (1927—1993) — tēlniece; * [[Lūcija Zamaiča]] (1893—1965) — rakstniece, dzejniece; * [[Rihards Zandersons]] (1910—1981) — aktieris; * [[Aija Zariņa]] (1954—2025) — gleznotāja; * [[Indulis Zariņš]] (1929—1997) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]] (1893—1979) — režisors, aktieris; * [[Kārlis Zariņš (dziedātājs)|Kārlis Zariņš]] (1930—2015) — operdziedātājs, profesors; * [[Rihards Zariņš]] (1869—1939) — grafiķis, pedagogs; * [[Jānis Zarumba]] (1907—1976) — sportists; * [[Augusts Zauers]] (1888—1981) — mākslinieks, pedagogs; * [[Jānis Zābers]] (1935—1973) — operdziedātājs; * [[Vilnis Zābers]] (1963—1994) — mākslinieks; * [[Jānis Zālītis (komponists)|Jānis Zālītis]] (1884—1943) — komponists, kritiķis; * [[Voldemārs Zālītis|Voldemārs Zālītis (Valdis)]] (1865—1934) — rakstnieks; * [[Ādolfs Zārdiņš]] (1890—1967) — mākslinieks; * [[Indriķis Zeberiņš]] (1882—1969) — gleznotājs, grafiķis; * [[Modris Zeberiņš]] (1923—1994) — rakstnieks; * [[Teodors Zeiferts]] (1865—1929) — pedagogs, dzejnieks, kritiķis, literatūrvēsturnieks; * [[Valentīna Zeile]] (1937—2018) — ekonomiste, politiķe; * [[Zinaīda Zeltmate]] (1920—1991) — baletdejotāja, pedagoģe, horeogrāfe; * [[Gunārs Zemgals]] (1934—2018) — scenogrāfs, mākslinieks; * [[Gustavs Zemgals]] (1871—1939) — otrais Latvijas Valsts prezidents, politiķis; * [[Daina Zemzare]] (1911—1971) — valodniece; * [[Aurēlijs Zēbergs]] (1879—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Jānis Zēbergs]] (1871—1927) — rēderis, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Juris Ziemelis]] (1941—1988) — latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Jānis Ziemeļnieks]] (1897—1930) — dzejnieks, žurnālists; * [[Maksims Ziks]] (1904—1986) — ārsts, ķirurgs; * [[Mārtiņš Zilberts]] (1977—2024) — pianists, pedagogs; * [[Marianna Zirdziņa]] (1912—1990) — aktrise, dziedātāja; * [[Vsevolods Zirdziņš]] (1913—1991) — aktieris, dziedātājs; * [[Arvīds Zirnis (sporta darbinieks)|Arvīds Zirnis]] (1897—1982) — sporta darbinieks; * [[Andris Zirnītis]] (1954—2022) — grafiķis, grafiskais dizainers; * [[Tamāra Zitcere]] (1947—2014) — zinātniece, ģenētiķe, pedagoģe; * [[Edgars Zīle]] (1908—1986) — aktieris; * [[Mārtiņš Zīverts]] (1903—1990) — dramaturgs; * [[Valērijs Zosts]] (1901—1960) — pianists, profesors; * [[Alīda Zvagule]] (1922—2015) — operetes soliste; * [[Inese Zvagule]] (1945—2004) — pianiste; * [[Arvīds Zvagulis]] (1920—2016) — vijolnieks, diriģents; * [[Gvido Zvaigzne]] (1958—1991) — kinooperators; * [[Velta Zvaigzne]] (1890—1920) — aktrise; * [[Alberts Zvejnieks]] (1902—1987) — cīkstonis, treneris; * [[Aleksandrs Zviedris]] (1905—1993) — gleznotājs; * [[Zigurds Zviedris]] (1916—1987) — aktieris; * [[Alise Zvirbule]] (1906—1996) — gleznotāja; * [[Egons Zvirbulis]] (1907—1986) — tēlnieks; * [[Valdis Zvirbulis]] (1936—1985) — dambretists, treneris, sporta žurnālists; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Gustavs Žibalts]] (1873—1938) — aktieris; * [[Arvīds Žilinskis]] (1905—1993) — komponists, pianists, profesors; * [[Jānis Žīds]] (1892—1959) — pulkvedis {{div col end}} [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] j5ed8akjcopv77c99fb2njhy3wkootl 10 286204 4519422 4519111 2026-09-09T02:10:32Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4519422 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? |2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}} * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? |2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? |2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? |2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? |2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? |2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>}}? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? |2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? |2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}} * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? |2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? |2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? |2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? |2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>}}? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? |2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? |2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? |2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? |2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? |2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}} * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small>}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? |2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? |2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? |2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? |2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}} * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? |2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}} * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? |2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? |2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? |2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pa kreisi)</small>}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? |2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? |2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? |2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? |2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? |2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}} * ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? |2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? |2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ģerbonis)</small>}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? |2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? |2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}} * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]? |2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? |2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? |2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small>}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? |2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? |2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}} * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? |2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' pirmo reizi rakstos minēta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[Tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? |2026-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]}} * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? |2026-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? |2026-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? |2026-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? |2026-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Naisīrs Brukss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? |2026-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]}} * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no [[atkritumu pārstrāde|otrreizējās pārstrādes]], kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? |2026-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]}} * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? |2026-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā, ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? |2026-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? |2026-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? |2026-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? |2026-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small>}} bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? |2026-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1903. gadā)</small>}} bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? |2026-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[stepes goba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? |2026-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? |2026-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]}} * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>}}? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? |2026-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]}} * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? |2026-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā bijušais [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>}}? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā sala pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? |2026-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? |2026-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? |2026-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? |2026-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? |2026-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small>}} zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? |2026-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? |2026-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>}}? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? |2026-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]}} * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? |2026-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? |2026-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? |2026-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]}} * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small>}} nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? |2026-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? |2026-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? |2026-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? |2026-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? |2026-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>}}? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? |2026-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' notika laikā, kad domstarpības par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, un, lai gan [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu [[ASV prezidents|prezidentūru]], tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? |2026-06-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>}}? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu [[arābi|arābu]] [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? |2026-06-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]}} * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>}}, [[1620. gads|1620. gadā]] pārveda pirmos [[Puritāņi|puritāņus]] no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? |2026-06-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? |2026-06-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? |2026-07-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[krokainā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? |2026-07-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? |2026-07-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? |2026-07-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[maijrozīte]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? |2026-07-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]}} * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? |2026-07-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienvidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? |2026-07-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(satelītattēlā)</small>}} ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? |2026-07-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]}} * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? |2026-07-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? |2026-07-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]}} * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? |2026-07-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? |2026-07-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]}} * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? |2026-07-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]}} * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā karogs)</small>}}, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? |2026-07-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? |2026-07-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? |2026-07-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru, un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>}}? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? |2026-07-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}}, divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? |2026-07-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>}}? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? |2026-07-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]] ar to, ka sterilizācija pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], tostarp [[sporas]], savukārt dezinfekcija tikai samazina mikroorganismu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? |2026-07-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? |2026-07-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? |2026-07-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? |2026-07-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[epipremni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small>}} ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? |2026-07-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene|Eislēbenē]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>}}? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? |2026-07-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[garšīgā monstera]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>}}, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? |2026-07-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]}} * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? |2026-07-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? |2026-07-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]}} * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small>}} reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? |2026-07-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[baltvīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? |2026-07-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Svētais Matijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small>}} kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? |2026-07-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā zieds)</small>}} parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? |2026-08-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Djegogarsijas atols]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? |2026-08-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]}} * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]] ar lielpilsētas statusu (ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]]), ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? |2026-08-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? |2026-08-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]}} * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? |2026-08-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]}} * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja starp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? |2026-08-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small>}} bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? |2026-08-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? |2026-08-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>}}? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? |2026-08-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]}} * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>}}? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? |2026-08-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? |2026-08-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Dagdas ala]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? |2026-08-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? |2026-08-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? |2026-08-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? |2026-08-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? |2026-08-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}} ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? |2026-08-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]}} * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? |2026-08-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci"{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>}}? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? |2026-08-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? |2026-08-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]}} * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small>}} sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? |2026-08-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? |2026-08-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]}} * ... vēsturiski '''[[store]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? |2026-08-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs [[Amerikas Valstu Konfederācija|konfederātu]] atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekmi uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? |2026-08-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? |2026-08-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small>}} ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojās līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? |2026-08-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? |2026-08-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? |2026-08-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[strauta sniegoga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? |2026-08-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>}}? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? |2026-08-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]}} * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? |2026-08-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? |2026-09-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? |2026-09-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]}} * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? |2026-09-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? |2026-09-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], un vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? |2026-09-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]}} * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]" [[1927. gads|1927. gadā]]? |2026-09-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]}} * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? |2026-09-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? |2026-09-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? |2026-09-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? |2026-09-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> khwy3sntoh3x8ctvrfqy08bctn4kkmv 10 330423 4519412 4409235 2026-09-08T21:39:11Z MC2013 40125 4519412 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Hajao Mijadzaki |title = [[Hajao Mijadzaki]] |state = {{{state|autocollapse}}} |listclass = hlist |group1 = 1970. gadi |list1 = * ''[[The Castle of Cagliostro]]'' (1979) |group2 = 1980. gadi |list2 = * "[[Navsika no Vēju ielejas]]" (1984) * "[[Laputa: Debesu pils]]" (1986) * "[[Mans kaimiņš Totoro]]" (1988) * "[[Kikī piegādes dienests]]" (1989) |group3 = 1990. gadi |list3 = * ''[[Only Yesterday]]'' (1991) * ''[[Porco Rosso]]'' (1992) * ''[[Pom Poko]]'' (1994) * ''[[Whisper of the Heart]]'' (1995) * "[[Princese Mononoke]]" (1997) |group4 = 2000. gadi |list4 = * "[[Gariem līdzi]]" (2001) * "[[Ceļojošā pils]]" (2004) * "[[Ponjo]]" (2008) |group5 = 2010. gadi |list5 = * "[[Arieti no liliputu zemes]]" (2010) * ''[[From Up on Poppy Hill]]'' (2011) * ''[[The Wind Rises]]'' (2013) |group6 = 2020. gadi |list6 = * "[[Zēns un gārnis]]" (2023) }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Filmu navigācijas veidnes]] [[Kategorija:Hajao Mijadzaki filmas|*]] </noinclude> iinm7t5fbso5pu53hkl0zi72bqhn30y 4519490 4519412 2026-09-09T05:27:21Z OskarsC 38216 4519490 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Hajao Mijadzaki |title = [[Hajao Mijadzaki]] |state = {{{state|autocollapse}}} |listclass = hlist |group1 = 1970. gadi |list1 = * ''[[The Castle of Cagliostro]]'' (1979) |group2 = 1980. gadi |list2 = * "[[Navsika no Vēju ielejas]]" (1984) * "[[Laputa: Debesu pils]]" (1986) * "[[Mans kaimiņš Totoro]]" (1988) * "[[Kikī piegādes dienests]]" (1989) |group3 = 1990. gadi |list3 = * ''[[Only Yesterday]]'' (1991) * "[[Porko Rosso]]" (1992) * ''[[Pom Poko]]'' (1994) * ''[[Whisper of the Heart]]'' (1995) * "[[Princese Mononoke]]" (1997) |group4 = 2000. gadi |list4 = * "[[Gariem līdzi]]" (2001) * "[[Ceļojošā pils]]" (2004) * "[[Ponjo]]" (2008) |group5 = 2010. gadi |list5 = * "[[Arieti no liliputu zemes]]" (2010) * ''[[From Up on Poppy Hill]]'' (2011) * "[[Vējš pieņemas spēkā]]" (2013) |group6 = 2020. gadi |list6 = * "[[Zēns un gārnis]]" (2023) }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Filmu navigācijas veidnes]] [[Kategorija:Hajao Mijadzaki filmas|*]] </noinclude> p6z8e72fhfzgb67yuuzrrkpjh133yxr 0 352865 4519467 4322089 2026-09-09T04:37:42Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4519467 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Coat of Arms of Golitsyn family.png|thumb|270px|Goļicinu dzimtas ģerbonis (1798).]] '''Goļicini''' ir sena [[krievi|krievu]] augstmaņu ([[kņazi|kņazu]]) dzimta, pie kuras piederēja daudz ievērojamu krievu valstsvīru. == Vēsture == Dzimta cēlusies no krievu vaivada un bajāra Mihaila Bulgakova (1466—1558) ar iesauku "Goļica" ({{val-ru|Голица}} - "dzelzs roka"). Viņa dzimta savukārt izsekojama līdz Lietuvas lielkunga [[Ģedimins|Ģedimina]]<ref>{{LKV|V.|10233}}</ref> mazdēlam [[Staroduba]]s kņazam Patrikejam (''Патрикей Наримунтович''), kas 1408. gadā pārgāja [[Maskavijas lielkņazi|Maskavijas lielkņaza]] [[Vasīlijs I Dmitrijevičs|Vasīlija I Dmitrijeviča]] pusē. == Dzimtas pārstāvji == * [[Ivans Goļicins]] (''Иван Юрьевич Голицын''; miris [[1582]]. vai [[1583]]. gadā), [[Krievijas cariste]]s kņazs, [[bajārs]] (no 1574. gada) un [[vojevoda]] cara [[Ivans IV|Ivana IV]] laikā, piedalījās [[Livonijas karš|Livonijas karā]] Latvijas teritorijā * [[Vasilijs Goļicins]], (''Василий Юрьевич Голицын''; miris {{dat|1584||}}), kņazs, bajārs un [[vojevoda]] cara Ivana IV laikā, piedalījās [[Livonijas karš|Livonijas karā]] * [[Pēteris Goļicins]] (''Пётр Алексе́евич Голи́цын'', 1660—1722), Krievijas caristes sūtnis [[Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums|Svētās Romas impērijas ķeizara]] galmā [[Vīne|Vīnē]] (1701—1706) [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā. Vēlāk [[Arhangeļska]]s gubernators (1708—1711), [[Rīgas guberņa|Rīgas gubernators]] (1713—1718) un [[Kijiva]]s gubernators (1719—1722) * [[Sergejs Goļicins]] (''Сергей Фёдорович Голицын''; dzimis {{dat|1749|11|5}}, miris {{dat|1810|1|7}}), [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] laika Krievijas infantērijas ģenerālis. [[Koscjuško sacelšanās]] (1794) laikā komandēja krievu karaspēku [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes hercogistē]] pret [[Tomašs Vavžeckis|Tomaša Vavžecka]] komandētajiem spēkiem. Mūža nogalē no 1801. līdz 1803. gadam bija [[Baltijas ģenerālgubernatori|Baltijas ģenerālgubernators]] * [[Nikolajs Goļicins]] (''Николай Дмитриевич Голицын'', 1850—1925), Krievijas valstsvīrs, pēdējais [[Krievijas Impērijas Ministru padome]]s priekšsēdētājs == Galerija == <gallery> Князь Дмитрий Михайлович Голицын (1665 — 1737).jpg|Dmitrijs Goļicins (1665—1737), Augstākās Slepenās biedrības loceklis Golitsyn M M 1675-1730.jpg|Mihails Goļicins (1675—1730), felmaršals, [[Somijas gubernators]] Galitzine alexander.jpg|Aleksandrs Goļicins (1718–1783), feldmaršals Dmitry Golitsyn.PNG|Dmitrijs Goļicins (1721–1793), diplomāts D.A. Golitsyn by M. Collot 02.jpg|Dmitrijs Goļicins (1734—1803), diplomāts Dmitriy Vladimirovich Golitsyn.jpg|Dmitrijs Goļicins (1771—1844), ģenerālis Golitsyn B.B.jpg|Boriss Goļicins (1862—1916), seismologs Boris A. Golitsyn.jpeg|Boriss Goļicins (1880—1947), IV Krievijas impērijas Domes deputāts </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas dižciltīgie]] 1her28d737un4rgedqbkyk6hrhz8okf 0 356264 4519339 4518591 2026-09-08T18:53:32Z Votre Provocateur 111653 Atcēlu [[Special:Contributions/Kikos|Kikos]] ([[User talk:Kikos|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4518591 / ? 4519339 wikitext text/x-wiki {{Lidostas infokaste | nosaukums = Vnukovas starptautiskā lidosta | nosaukums_originalvaloda = ''Международный аэропорт Внуково'' | nosaukums_originalvaloda-a = | nosaukums_originalvaloda-r = | attels = Аэропорт Внуково.JPG | attela-platums = 250 | paraksts = | attels2 = | attela2-platums = | paraksts2 = | IATA = VKO | ICAO = UUWW | FAA = | LID = | karte = Maskava | kartes_paraksts = Vnukovas lidosta Maskavā | karte_alt = | kartes_izmērs = | relfeja_karte = | plat_d =55 | plat_m =35 | plat_s =46 | plat_NS =N | gar_d =037 | gar_m =16 | gar_s =03 | gar_EW =E | coordinates_region = | lidostas_tips = civilā | ipasnieks-operators = | ipasnieks = | operators = JSC «Vnukovo Airport» | apkalpo = [[Maskava]] | atrasanas_vieta = [[Maskava]] | metric-elev = | elevation-f = 686 | elevation-m = 209 | koordinates = | majas_lapa = {{url|http://www.vnukovo.ru/}} | r1-number = 06/24 | r1-length-m = 3060 | r1-surface = betons | r2-number = 01/19 | r2-length-m = 3060 | r2-surface = betons <!--- ja ir vairāk skrejceļu, var pievienot līdz pat 8, nomainot numerāciju (r2-number, r2-lenght-m, r2-surface, ... r8-number, r8-lenght-m, r8-surface)---> | pasazieru_skaits = 15 815 129 (2015) | lidojumu_skaits = 163 600 (2015) | krava = 37 707 (2016) }} '''Vnukovas starptautiskā lidosta''' ({{val|ru|Международный аэропорт Внуково}}) ir viena no [[Maskava]]s starptautiskajām lidostām [[Krievija|Krievijā]]. Izvietojusies pilsētas dienvidrietumu daļā, 10 km no [[Maskavas apvedceļš|Maskavas ārējā apvedceļa]] (MKAD). Trešā lielākā Krievijas lidosta (2015) pēc pasažieru plūsmas. == Termināļi == Lidostai ir trīs pasažieru termināļi un kravas terminālis. ''Vnukovo-1'' (termināli A, B un D) ir galvenais pasažieru terminālis. ''Vnukovo-2'' apkalpo Krievijas augstākās valsts amatpersonas un citu valstu līderus. ''Vnukovo-3'' apkalpo biznesaviāciju, Maskavas pilsētas valdību un [[Roskosmos]] aviāciju. == Vēsture == Vnukova ir vecākā no joprojām funkcionējošajām Maskavas aviācijas mezgla lidostām. Lidlauku uzbūvēja [[Gulags|Gulaga]] nometnē (''Ликовлаг'') ieslodzītie no 1937. līdz 1941. gadam. 1945. gadā Vnukovas lidosta kļuva par galveno Maskavas civilo lidostu. 2017. gadā no lidostas lidojumus veica 19 aviokompānijas uz 129 galamērķiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vnukovo.ru/flights/airlines/ |title=Рейсы и авиакомпании |access-date={{dat|2017|08|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170808142212/http://www.vnukovo.ru/flights/airlines/ |archivedate={{dat|2017|08|08||bez}} }}</ref> Krievijas iekšzemes reisi veido 60 % pasažieru plūsmas, ārzemju reisi — 40 %. Galvenie pārvadātāji (80 % pasažieru plūsmas) ir [[Pobeda (aviokompānija)|Pobeda]], [[Rossija]] un [[UTair]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lidostas Krievijā]] [[Kategorija:Maskava]] [[Kategorija:Lidostas]] 0t37qmkhlsnnsd377ukei5nb7nblc37 4519346 4519339 2026-09-08T18:59:33Z Baisulis 11523 /* Ārējās saites */ ir jau kategorija "Lidostas Krievijā", kas ir apakškategorija "Lidostām", tādēļ nevajag dublēt...... 4519346 wikitext text/x-wiki {{Lidostas infokaste | nosaukums = Vnukovas starptautiskā lidosta | nosaukums_originalvaloda = ''Международный аэропорт Внуково'' | nosaukums_originalvaloda-a = | nosaukums_originalvaloda-r = | attels = Аэропорт Внуково.JPG | attela-platums = 250 | paraksts = | attels2 = | attela2-platums = | paraksts2 = | IATA = VKO | ICAO = UUWW | FAA = | LID = | karte = Maskava | kartes_paraksts = Vnukovas lidosta Maskavā | karte_alt = | kartes_izmērs = | relfeja_karte = | plat_d =55 | plat_m =35 | plat_s =46 | plat_NS =N | gar_d =037 | gar_m =16 | gar_s =03 | gar_EW =E | coordinates_region = | lidostas_tips = civilā | ipasnieks-operators = | ipasnieks = | operators = JSC «Vnukovo Airport» | apkalpo = [[Maskava]] | atrasanas_vieta = [[Maskava]] | metric-elev = | elevation-f = 686 | elevation-m = 209 | koordinates = | majas_lapa = {{url|http://www.vnukovo.ru/}} | r1-number = 06/24 | r1-length-m = 3060 | r1-surface = betons | r2-number = 01/19 | r2-length-m = 3060 | r2-surface = betons <!--- ja ir vairāk skrejceļu, var pievienot līdz pat 8, nomainot numerāciju (r2-number, r2-lenght-m, r2-surface, ... r8-number, r8-lenght-m, r8-surface)---> | pasazieru_skaits = 15 815 129 (2015) | lidojumu_skaits = 163 600 (2015) | krava = 37 707 (2016) }} '''Vnukovas starptautiskā lidosta''' ({{val|ru|Международный аэропорт Внуково}}) ir viena no [[Maskava]]s starptautiskajām lidostām [[Krievija|Krievijā]]. Izvietojusies pilsētas dienvidrietumu daļā, 10 km no [[Maskavas apvedceļš|Maskavas ārējā apvedceļa]] (MKAD). Trešā lielākā Krievijas lidosta (2015) pēc pasažieru plūsmas. == Termināļi == Lidostai ir trīs pasažieru termināļi un kravas terminālis. ''Vnukovo-1'' (termināli A, B un D) ir galvenais pasažieru terminālis. ''Vnukovo-2'' apkalpo Krievijas augstākās valsts amatpersonas un citu valstu līderus. ''Vnukovo-3'' apkalpo biznesaviāciju, Maskavas pilsētas valdību un [[Roskosmos]] aviāciju. == Vēsture == Vnukova ir vecākā no joprojām funkcionējošajām Maskavas aviācijas mezgla lidostām. Lidlauku uzbūvēja [[Gulags|Gulaga]] nometnē (''Ликовлаг'') ieslodzītie no 1937. līdz 1941. gadam. 1945. gadā Vnukovas lidosta kļuva par galveno Maskavas civilo lidostu. 2017. gadā no lidostas lidojumus veica 19 aviokompānijas uz 129 galamērķiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vnukovo.ru/flights/airlines/ |title=Рейсы и авиакомпании |access-date={{dat|2017|08|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170808142212/http://www.vnukovo.ru/flights/airlines/ |archivedate={{dat|2017|08|08||bez}} }}</ref> Krievijas iekšzemes reisi veido 60 % pasažieru plūsmas, ārzemju reisi — 40 %. Galvenie pārvadātāji (80 % pasažieru plūsmas) ir [[Pobeda (aviokompānija)|Pobeda]], [[Rossija]] un [[UTair]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lidostas Krievijā]] [[Kategorija:Maskava]] b7qc03ujkrby0akvs1j7o7gxsd9owtt 0 371464 4519461 4485626 2026-09-09T04:22:56Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519461 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Rīgas Jāņa Poruka vidusskola | logo = | seal_image = | image = | image size = | caption = | location = [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielā]] 23, [[Rīga]] {{LAT}} | schooltype = valsts vidusskola | fundingtype = Rīgas pašvaldības finansējums | type = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 59 | lats = 2 | latNS = N | longd = 24 | longm = 09 | longs = 27 | longEW = E | opened = | staff = | teaching_staff = | employees = | grades = | years = | students = | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | revenue = }} '''Rīgas Jāņa Poruka vidusskola''' bija [[Jānis Poruks|Jāņa Poruka]] vārdā nosaukta [[Rīga]]s vidusskola, kas atradās [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielā]] 23. Skola īstenoja vispārizglītojošā virziena izglītības programmu. == Vēsture == [[Attēls:Rīgas Jāņa Poruka skola ar cepelīnu 20. gadsimta sākumā.jpg|thumb|left|250px|Pletenberga ielas elementārskolas ēka ar Čiekurkalna ūdenstorni un vācu [[cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnu]] (ap 1930. gadu)<ref>''Inga Karlštrēma.'' Rīgas pilsētas ūdenstorņu Arhitektūra 19. Un 20. gs. mijā Eiropas kontekstā // Mākslas Vēsture un Teorija</ref>]] Par skolas pirmsākumu uzskata [[Šreienbuša]]s Pletenberga ielas elementārskolu, kuras ēka celta 1911. gadā Pletenberga ielā pēc pilsētas arhitekta [[Reinholds Šmēlings|Reinholda Šmēlinga]] projekta ar četrām klasēm, zāli un diviem kabinetiem. 1924. gadā Čiekurkalnu iekļāva Rīgas teritorijā un Pletenberga ielas elementārskolu Ķīšezera ielā 19 pārdēvēja par '''Rīgas 18. pamatskolu'''. 1928. gadā notika skolas piebūves telpu atklāšana. 1936. gadā skolai piešķīra rakstnieka [[Jānis Poruks|Jāņa Poruka]] vārdu. Pēc [[Latvijas okupācija (1941-1945)|Latvijas okupācijas]] Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā skolas ēku izmantoja [[Vācu karaspēks (1935—1945)|vācu karaspēka]] vajadzībām, skolai piešķirot telpas Ugunsdzēsēju namā, vēlāk privātmājā [[Čiekurkalna 3. šķērslīnija|Čiekurkalna 3. šķērslīnijā]]. 1944. gadā Rīgas pilsētas 18. pamatskola atguva savas vecās telpas, 1951. gadā to pārdēvēja par '''Rīgas 8. vidusskolu'''. 2001. gadā skola atguva Jāņa Poruka vārdu. [[Latvijas skolu reforma]]s gaitā 2009. gadā tai pievienoja Mežaparka sākumskolu [[Lībekas iela (Rīga)|Lībekas ielā]] 27 (šobrīd – Rīgas 45. vidusskolas Mežaparka filiāle).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rjpvs.lv/vesture.htm |title=Rīgas Jāņa Poruka vidusskolas vēsture |access-date={{dat|2018|01|05||bez}} |archive-date={{dat|2017|12|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171225220050/http://www.rjpvs.lv/vesture.htm }}</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://r45vs.lv/toposo-pirmklasnieku-vecaku-sapulce-3/|title=Topošo pirmklasnieku vecāku sapulce|website=Rīgas 45. vidusskola|access-date=2023-04-01|language=|archive-date=2023-04-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20230401091836/http://r45vs.lv/toposo-pirmklasnieku-vecaku-sapulce-3/}}</ref> Ņemot vērā skolēnu dzīvesvietu izvietojumu un obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) indeksu Čiekurkalna un [[Sarkandaugava]]s apkaimju skolās, 2017. gadā tika ierosināts Jāņa Poruka vidusskolai (OCE indekss 49%) piesaistīt būtisku daļu no reorganizējamo [[Rīgas 45. vidusskola|45.]] (OCE indekss 42,6%) un [[Rīgas 28. vidusskola|28. vidusskolu]] vidusskolēniem, pretējā gadījumā tā jāreorganizē par sākumskolu.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/riga-skolenu-pietiek-42-vidusskolu-nokomplektesanai-secina-petijuma.d?id=49378245 Rīgā skolēnu pietiek 42 vidusskolu nokomplektēšanai, secina pētījumā] [[LETA]] 2017. gada 25. oktobrī</ref> 2021. gada 18. februārī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments atbalstīja Rīgas Jāņa Poruka vidusskolas pievienošanu [[Rīgas 45. vidusskola]]i.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-slegs-un-reorganizes-vairakas-skolas.a393440/ Rīgā slēgs un reorganizēs vairākas skolas] lsm.lv 2021. gada 18. februārī</ref> 2021. gada 1. septembrī Rīgas Jāņa Poruka vidusskola tika pārdēvēta par [[Rīgas 45. vidusskola|Rīgas 45. vidusskolas]] Čiekurkalna filiāli.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://r7ps.lv/wp-content/uploads/2021/09/2021_izglitibas-procesa-organizesana_-nodrosinot-covid-19-infekcijas-izplatibas-ierobezosanu.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2023|04|01||bez}} |archive-date={{dat|2023|04|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230401091213/https://r7ps.lv/wp-content/uploads/2021/09/2021_izglitibas-procesa-organizesana_-nodrosinot-covid-19-infekcijas-izplatibas-ierobezosanu.pdf }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] [[Kategorija:Gaujas iela (Rīga)]] a59c41cj2xh5qke9uh0patxhd6ly5fx 0 381157 4519515 3279677 2026-09-09T07:24:12Z Meistars Joda 781 4519515 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Kosmosa kuģa infokaste | Nosaukums = ''Sojuz-3'' | Nosaukums_orig = ''Союз-3'' | Attēls = Soyuz-3.jpg | Attēla_izmērs = 300px | Att_virsraksts = Sojuz-3 starts | Programma = ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' | KA_veids = [[Kosmosa kuģis]] | Bāzes platforma = ''[[Sojuz (7K-OK)]]'' | KA sērijas Nr = 10 | Operators = {{URS}} | Lielākie_izgatavotāji = ''[[RKK Energija|OKB-1]]'', {{URS}} | Starta_gads = 1968 | Starts = {{dat|1968|10|26|SK}} 08:34:18 [[UTC]] | Nesējs = [[Sojuz (nesējraķetes)|Sojuz]] | Starta_vieta = [[Baikonuras kosmodroms|Baikonura]] | Starta_laukums = 31/6 | Starta_valsts = [[Kazahijas PSR]], {{URS}} | Apkalpe = [[Georgijs Beregovojs]] | apkalpes attēls = | apkalpes attēla apraksts = | saslēgšanās-atvienošanās = | Nolaišanās = {{dat|1968|10|30|SK}} 07:25:03 UTC | Nolaišanās vieta = [[Kazahijas PSR]] (tagad {{KAZ}}) | Beigu_datums = | Lidojuma_ilgums = 3 d 22 h 50 min 45 s | Masa = 6575 kg | Enerģija = | Orbītas_elementi = jā | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = ''[[Sojuz-2]]'' | KA_nāk = ''[[Sojuz-4]]'' | Pilot. misijas = }} '''''Sojuz-3''''' (''Союз-3'') bija [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas [[kosmosa kuģis]]. Tas orbītā tika palaists {{dat|1968|10|26||bez}}. Kosmosa kuģis pietuvojās bezpilota kuģim ''[[Sojuz-2]]'', bet saslēgties ar to neizdevās kosmonauta kļūdas dēļ. Tas bija PSRS pirmais pilotētais lidojums pēc ''[[Sojuz-1]]'' katastrofas 1967. gada aprīlī. Pirmo reizi publiski tika publicēta nesējraķete ar ''Sojuz-3'' starta laukumā, tā bija pirmā reize, kad ārpasaule ieraudzīja ''[[R-7 (raķete)|R-7]]'' saimes raķeti. == Apkalpe == Kuģa ''Sojuz-3'' apkalpe augšupceļā un lejupceļā: {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" ! width="50%"|Kosmonauts ! width="5%"| {{piezīme|Virz.|lidojuma virziens: ↑ (augšup) vai ↓ (lejup)}} ! width="20%"|Amats ! width="10%"|Lidojums pēc skaita ! width="20%"|Valsts /<br />organizācija |- | [[Georgijs Beregovojs]] | ↑↓ | Komandieris pilots | 1. | {{URS}} |} Dublējošā apkalpe: * [[Vladimirs Šatalovs]] Rezerves apkalpe: * [[Boriss Volinovs]] == Lidojuma uzdevumi == Galvenais lidojuma uzdevums bija modificēta saslēgšanās mezgla izmēģināšana. Sākotnēji bija paredzēta tuvošanās un saslēgšanās ar bezpilota pasīvo kuģi ''[[Sojuz-2]]'' automātiskā režīmā. Automātiskās saslēgšanās operācijas jau bija veiksmīgi veiktas vairākos bezpilota kuģu lidojumos. Pilotējamā kuģī bija arī saslēgšanās rokas vadības sistēma, kas bija rezerves variants, ja sabojājusies automātiskā sistēma. Gaisa spēku vadība tomēr uzstāja, lai šajā reizē tuvošanos vadītu kosmonauts. == Lidojuma gaita == {{dat|1968|10|25||bez}} tika palaists bezpilota pasīvais kuģis ''Sojuz-2.'' ''Sojuz-3'' tika palaists {{dat|1968|10|26||bez}} 08:34:18 [[Universālais koordinētais laiks|UTC]] ar nesējraķeti ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' no [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras kosmodroma]] 31. starta laukuma 6. palaišanas iekārtas. ''Sojuz-3'' tika ievadīts orbītā netālu no ''Sojuz-2'', kas bija palaists 25. oktobrī. Pirmajā apriņķojumā automātika satuvināja kuģus no {{sk|20000}} līdz 200 metriem. Tad Beregovojs pārņēma vadību manuāli. Tuvošanās notika Zemes ēnā, un kosmonauts kuģi orientēja pēc ''Sojuz-2'' gaismas signāliem. Viņš kļūdījās signālu interpretācijā, un abi kuģi bija pavērsti 180 grādu lenķī viens pret otru, tas ir, "ar kājām gaisā". Orientācijas sistēmas antenas kuģu sānos tagad tās bija pretējās pusēs. Tuvojoties automātiski tika uzturēta orientācija pēc antenām, bet Beregovojs redzēja, ka ''Sojuz-2'' saslēgšanās mezgls novirzās sāņus. Neiedomājoties, ka tas notiek orientācijas kļūdas dēl, viņš vairākas reizes atvirzīja ''Sojuz-3'' atpakaļ un no jauna tuvojās, bet ''Sojuz-2'' katru reizi novirzījās sāņus. Kad kosmosa kuģi izgāja no ēnas, tika secināts, ka orientācijas dzinēju degvielas krājumi bija gandrīz iztērēti. Tika nolemts neturpināt saslēgšanās mēģinājumus. Nākamās divas dienas ''Sojuz-3'' turpināja lidojumu orbītā, Beregovojam veicot topogrāfiskus un meteoroloģiskus novērojumus. Tika veikts arī televīzijas seanss. 30. oktobrī ''Sojuz-3'' atgriezās uz Zemes. 07:25:03 UTC nolaižamais aparāts nolaidās Kazahstānā, uz ziemeļiem no [[Karaghandi]]. == Sekas == Lai nepieļautu problēmas, kas skāra ''Sojuz-3'', tika nolemts: * kosmosa kuģu saslēgšanos veikt tikai orbītas apgaismotajā daļā; * plānot saslēgšanos otrajā apriņķojumā (vēlāk tika pieņemta prakse saslēgšanos veikt otrajā vai trešajā diennaktī pēc starta). Beregovojam šis bija pirmais un pēdējais lidojums kosmosā. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20180407162118/http://www.cosmosravelin.narod.ru/r-space/chronica/efimov.html Телевизионное обеспечение первых космических тренажеров] В. А. Ефимов * [https://web.archive.org/web/20180609200635/http://www.astronaut.ru/bookcase/books/feoktistov/text/06.htm «СОЮЗ»] [[Konstantīns Feoktistovs|К. П. Феоктистов]], Траектория жизни: Между вчера и завтра * [https://web.archive.org/web/20180526142121/http://sen.com/features/soyuz-3-just-a-small-mistake Soyuz-3: Just a small mistake] Anatoly Zak, 2015-11-02 {{1968. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Sojuz kosmosa kuģi]] [[Kategorija:Sojuz pilotējamie lidojumi]] 62dfbnc6fgop5a6iajrpptez4z5dihv 0 385315 4519504 3792056 2026-09-09T06:17:00Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ 4519504 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Georgijs Beregovojs | vārds_orig = ''Георгий Тимофеевич Береговой'' | attēls = The Soviet Union 1968 CPA 3699 stamp (Pilot-Cosmonaut of the USSR Georgy Beregovoy and Carrier Rocket Start) cropped1.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = G. Beregovojs 1968. gadā izdotajā pastmarkā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1921 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 15 | dz_vieta = Fedorivka, [[Poltavas guberņa]] [[Ukrainas PSR]] (tagad {{UKR}}) | m_gads = 1995 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 30 | m_vieta = [[Maskava]], {{RUS}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[ukraiņi|ukrainis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Kosmonauta infodaļa | kos_veids = [[kosmonauts]] | nodarbošanās = | nodarbošanās_tagad = | nodarbošanās_agrāk = | d_pakāpe = | kos_koplaiks = 3 d 22 h 50 min | kos_iesaukums = 1964. gads | kos_misija = | kos_kuģi = ''[[Sojuz-32]]'' }} {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[ģenerālleitnants]] | dienesta_laiks = 1938.—1987. | valsts = {{URS}} | struktūra = Gaisa spēki | vienība = | nodarbošanās = lidotājs | komandēja = | kaujas = [[Otrais pasaules karš]] | izglītība = | apbalvojumi = | cits_darbs = }} }} '''Georgijs Beregovojs''' ({{val|ru|Георгий Тимофеевич Береговой}}, {{val|uk|Георгій Тимофійович Береговий}}; dzimis {{dat|1921|4|15}}, miris {{dat|1995|6|30}}) bija [[Padomju Savienība|PSRS]] ukraiņu [[kosmonauts]], lidotājs. == Dzīvesgājums == 1937. gadā Beregovojs pabeidza astoņas klases [[Jenakijeve]]s vidusskolā. Pēc tam viņš Jenakijeves metalurģijas rūpnīcā bija elektroatslēdznieka māceklis; iestājās aeroklubā. 1938. gadā viņu iesauca Sarkanajā armijā. Otrā pasaules kara laikā 1941. gada 13. jūnijā Georgijs Beregovojs pabeidza Vorošilovgradas kara aviācijas skolu, iegūstot bombardēšanas aviācijas lidotāja kvalifikāciju. Pēc tam viņš dienēja par pilotu izlūkošanas pulkā. 3. oktobrī Beregovojs tika pārcelts uz Pievolgas kara apgabala 15. rezerves aviācijas pulku. 1942. gadā viņš dienēja 150. tuvās bombardēšanas pulkā. 15. augustā viņš kļuva par posma komandieri. No 1942. gada decembra līdz 1943. gada 25. martam Beregovojs izgāja lidotāju apmācības kursus. Pēc tam viņš tika iecelts par eskadriļas komandiera vietnieku. No 1943. gada 15. septembra līdz 1945. gada 3. jūnijam viņš bija eskadriļas komandieris. Pēc tam līdz 7. novembrim Beregovojs mācījās Ļipeckas augstākajā virsnieku lidojumu taktikas skolā. 1946. gada 2. februārī viņš iecelts par pulka stūrmani iznīcinātāju aviācijas pulkā Odesas kara apgabalā; no 30. augusta — pulka gaisa šaušanas dienesta priekšnieks. 1947. gadā Beregovojs kā eksterns nokārtoja 9. klases eksāmenus vidusskolā Odesas apgabalā. No 1947. gada 9. jūlija līdz 1948. gada 23. augustam viņš mācījās Sarkankarogotās kara gaisa akadēmijas Komandēšanas fakultātē; pēc tam pārgāja neklātienes nodaļā, ko pabeidza 1956. gadā. 1948. gada 23. augustā Beregovojs sāka dienēt Kara gaisa spēku Valsts sarkankarogotā zinātniski pētnieciskajā institūtā par izmēģinātājlidotāju. 1963. gadā Georgijs Beregovojs izgāja medicīniskās komisijas, lai kļūtu par kosmonautu. Viņš netika uzņemts kosmonautu grupā vecuma dēļ. 1964. gada 23. janvārī Gaisa karaspēka virspavēlnieks Konstantīns Veršiņins vienpersoniski pieņēma lēmumu uzņemt Beregovoju kosmonautu vienībā. Līdz 1965. gada 23. janvārim viņš izgāja kosmonautu vispārējo apmācību pēc [[Nikolajs Kamaņins|Nikolaja Kamaņina]] sastādīta individuāla plāna. Pēc tam Beregovojs nodarbojās ar kosmisko aparātu izmantošanas iespējām kaujā. 1965. gada 3. maijā viņš sāka gatavošanos kosmiskajam lidojumam kā kosmosa kuģa ''[[Voshod-3]]'' dublieru apkalpes komandieris 10 — 15 diennakšu zinātnisko pētījumu programmai kopā ar [[Ļevs Djomins|Ļevu Djominu]]. 1966. gada janvārī ''Voshod-3'' lidojuma programma tika izmainīta uz 20 diennakšu ar militāriem uzdevumiem, un dublieru apkalpē Beregovoja pārinieks nomainīts ar [[Vladimirs Šatalovs|Vladimiru Šatalovu]]. 1966. gada maijā ''Voshod'' programma tika slēgta. 1966. gada decembrī Georgijs Beregovojs sāka gatavoties lidojumam kā aktīvā kosmosa kuģa ''Sojuz'' (''7K-OK'') komandieris. Pēc 1967. gada aprīļa ''[[Sojuz-1]]'' katastrofas, kad nolaižoties gāja bojā [[Vladimirs Komarovs]], tika izmainīta ''Sojuz'' programma. Divu pilotējamo kuģu saslēgšanās vietā nākamajā pilotējamā lidojumā saslēgšanās būtu jānotiek ar automātisko pasīvo kuģi. 1968. gada augustā Beregovojs tika apstiprināts par ''[[Sojuz-3]]'' komandieri pilotu. Savu vienīgo lidojumu kosmosā Georgijs Beregovojs veica 1968. gada augustā kā ''Sojuz-3'' komandieris pilots. Saslēgšanās ar nepilotējamo ''[[Sojuz-2]]'' neizdevās, jo kosmonauts kļūdījās, nosakot mērķa objekta orientāciju kuģiem tuvojoties. Tā kā dzinēju degvielas krājumi bija gandrīz iztērēti, tad lidojums tika atcelts. Beregovoja lidojums ilga 3 diennaktis 23 stundas. Kosmisko lidojumu kopsavilkums: {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" ! [[Kosmosa kuģis]] ! Starta datums ! Nolaišanās datums ! Apkalpes biedri ! Amats ! Ilgums ! Piezīmes |- | ''[[Sojuz-3]]'' | {{dat|1968|10|26|SK}} | {{dat|1968|10|30|SK}} | | Komandieris pilots | 3 d 22 h 50 min | Neveiksmīgs mēģinājums saslēgties ar ''[[Sojuz-2]]'' |} 1969. gada 22. janvārī ceļā uz kosmonautu svinīgo pieņemšanu [[Maskavas kremlis|Kremlī]] uz mašīnu, kurā brauca Georgijs Beregovojs, šāva padomju virsnieks [[Viktors Iļjins (atentāta mēģinātājs)|Viktors Iļjins]], domājot, ka tajā atrodas [[Leonīds Brežņevs]]. Beregovojs tika viegli ievainots ar stikla šķembām, bet šoferis nāvīgi ievainots. 1969. gada aprīlī Beregovojs kļuva par Kosmonautu sagatavošanas centra priekšnieka vietnieku, bet 1972. gada jūnijā — par priekšnieku. 1975. gadā Beregovojs Valsts fiziskās kultūras institūtā aizstāvēja disertāciju un ieguva psiholoģisko zinātņu kandidāta pakāpi. 1978. gadā viņš ieguva vecākā zinātniskā līdzstrādnieka zinātnisko pakāpi. 1987. gadā Beregovojs atvaļinājās no bruņotajiem spēkiem ģenerālleitnants pakāpē un atstāja Kosmonautu sagatavošanas centra priekšnieka amatu. Pēc tam Georgijs Beregovojs strādāja Zinātņu akadēmijas skaitļošanas informācijas centrā ''Lidar''. Vēlāk strādāja kopuzņēmumā. Beregovojs sarakstījis vairākas grāmatas; bijis PSRS Žurnālistu savienības biedrs. Beregovoja vādā 1996. gadā nosaukta mazā planēta 6319. == Ārējās saites == * [http://www.astronaut.ru/as_rusia/vvs/text/beregovoy.htm Beregovoja biogrāfija] astronaut.ru, {{ru ikona}} * [http://www.warheroes.ru/hero/hero.asp?Hero_id=1052 Beregovojs Padomju Savienības Varoņu mājaslapā] {{ru ikona}} {{PSRS kosmonauti}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Beregovojs, Georgijs}} [[Kategorija:PSRS kosmonauti]] [[Kategorija:Padomju Savienības Varoņi]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Tēvijas Kara ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:PSRS Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:PSRS Valsts prēmijas laureāti]] [[Kategorija:Ar Aleksandra Ņevska ordeni apbalvotie (PSRS)]] [[Kategorija:Ar Bohdana Hmeļnicka ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ukraiņi]] m6g4kh8hg2t46nrhendljef3vmwtoqe 0 404054 4519491 3472554 2026-09-09T05:28:07Z OskarsC 38216 OskarsC pārvietoja lapu [[The Wind Rises]] uz [[Vējš pieņemas spēkā]]: https://www.forumcinemas.lv/event/304703/title/vējš_pieņemas_spēkā_2013/ 3472554 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = The Wind Rises | attēls = Kaze Tachinu poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''風立ちぬ'' | žanrs = anime, vēsturiska filma, drāma | režisors = [[Hajao Mijadzaki]] | producents = | scenārija autors = | galvenajās lomās = | mūzika = | operators = | montāža = | studija = | izplatītājs = | izdošanas laiks = {{dat|2013|7|20||bez}} | ilgums = 127 [[minūte|min]]<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/wind-rises-2013|title=The Wind Rises|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=August 15, 2018|archive-date={{dat|2018|08|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180821145102/http://bbfc.co.uk/releases/wind-rises-2013}}</ref> | valsts = {{JAP}} | valoda = [[japāņu valoda|japāņu]] | budžets = [[Dolārs|$]]30 miljoni | ienākumi = [[Dolārs|$]]136,5 miljoni | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = }} '''''The Wind Rises''''' ({{val|ja|風立ちぬ}}, ''Kaze Tachinu'') ir 2013. gada [[Japāna]]s [[anime]] filma, kuras režisors ir [[Hajao Mijadzaki]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2013|7|20||bez}} Japānā. Filma 2013. gadā tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā [[Labākā animācijas filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā animācijas filma"]], kur tā zaudēja animācijas filmai "[[Ledus sirds]]". Filmas galvenais varonis ir Jiro Horikoši, kurš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā izveidoja Japānas kara lidmašīnas. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} * {{ann|filma|14975}} {{anime-aizmetnis}} {{Hajao Mijadzaki}} [[Kategorija:2013. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:Anime filmas]] [[Kategorija:Hajao Mijadzaki filmas]] eu14kaq7demxtakrbdp7hr5qewdqzbw 4519493 4519491 2026-09-09T05:28:53Z OskarsC 38216 4519493 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Vējš pieņemas spēkā | attēls = Kaze Tachinu poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''風立ちぬ'' | žanrs = anime, vēsturiska filma, drāma | režisors = [[Hajao Mijadzaki]] | producents = | scenārija autors = | galvenajās lomās = | mūzika = | operators = | montāža = | studija = | izplatītājs = | izdošanas laiks = {{dat|2013|7|20||bez}} | ilgums = 127 [[minūte|min]]<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/wind-rises-2013|title=The Wind Rises|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=August 15, 2018|archive-date={{dat|2018|08|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180821145102/http://bbfc.co.uk/releases/wind-rises-2013}}</ref> | valsts = {{JAP}} | valoda = [[japāņu valoda|japāņu]] | budžets = [[Dolārs|$]]30 miljoni | ienākumi = [[Dolārs|$]]136,5 miljoni | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = }} '''"Vējš pieņemas spēkā"''' ({{val|ja|風立ちぬ}}, ''Kaze Tachinu'') ir 2013. gada [[Japāna]]s [[anime]] filma, kuras režisors ir [[Hajao Mijadzaki]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2013|7|20||bez}} Japānā. Filma 2013. gadā tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā animācijas filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā animācijas filma]]", kur tā zaudēja animācijas filmai "[[Ledus sirds]]". Filmas galvenais varonis ir Jiro Horikoši, kurš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā izveidoja Japānas kara lidmašīnas. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} * {{ann|filma|14975}} {{anime-aizmetnis}} {{Hajao Mijadzaki}} [[Kategorija:2013. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:Anime filmas]] [[Kategorija:Hajao Mijadzaki filmas]] 74max738c7ueo4f4xrmt7cl8itunwg8 4519494 4519493 2026-09-09T05:29:00Z OskarsC 38216 4519494 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Vējš pieņemas spēkā | attēls = Kaze Tachinu poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''風立ちぬ'' | žanrs = anime, vēsturiska filma, drāma | režisors = [[Hajao Mijadzaki]] | producents = | scenārija autors = | galvenajās lomās = | mūzika = | operators = | montāža = | studija = | izplatītājs = | izdošanas laiks = {{dat|2013|7|20||bez}} | ilgums = 127 [[minūte|min]]<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/wind-rises-2013|title=The Wind Rises|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=August 15, 2018|archive-date={{dat|2018|08|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180821145102/http://bbfc.co.uk/releases/wind-rises-2013}}</ref> | valsts = {{JAP}} | valoda = [[japāņu valoda|japāņu]] | budžets = [[Dolārs|$]]30 miljoni | ienākumi = [[Dolārs|$]]136,5 miljoni | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = }} '''"Vējš pieņemas spēkā"''' ({{val|ja|風立ちぬ}}, ''Kaze Tachinu'') ir 2013. gada [[Japāna]]s [[anime]] filma, kuras režisors ir [[Hajao Mijadzaki]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2013|7|20||bez}} Japānā. Filma 2013. gadā tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā animācijas filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā animācijas filma]]", kur tā zaudēja animācijas filmai "[[Ledus sirds]]". Filmas galvenais varonis ir Jiro Horikoši, kurš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā izveidoja Japānas kara lidmašīnas. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} * {{ann|filma|14975}} {{anime-aizmetnis}} {{Hajao Mijadzaki}} [[Kategorija:2013. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:Anime filmas]] [[Kategorija:Hajao Mijadzaki filmas]] 5rt21pvpi3dkdwv70d792kn71htfp0y 0 409176 4519452 4370899 2026-09-09T04:17:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519452 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Rīgas Jaunciema pamatskola |logo = | logo_size = 100px |seal_image = |image = |image size = |caption = |location = Jaunciema 4. šķērslīnija 4, [[Rīga]] {{LAT}} |schooltype = |fundingtype = |type = |map_type = Rīga |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 57 | latm = 02 | lats = 31 | latNS = N | longd = 24 | longm = 10 | longs = 33 | longEW = E |established = |headmaster = Anna Zaula |staff = |teaching_staff = |employees = |grades = |years = |students = 117 (2017) |language = latviešu |revenue = |homepage = {{url|http://r7ps.lv/}} }} '''Rīgas Jaunciema pamatskola''', agrāk '''Rīgas 7. pamatskola''', ir [[Rīga]]s pamatskola [[Jaunciema 4. šķērslīnija|Jaunciema 4. šķērslīnijā]] 4, [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciema]] apkaimē, kurā mācības notiek no 1. līdz 9. klasei. == Izglītības programmas == Pamatizglītības programma (kods 21011111), Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar somatiskām saslimšanām (21015411).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://katalogs.iksd.riga.lv/Iestade/R7PS |title=Rīgas Domes IKSD iestāžu katalogs |access-date={{dat|2018|10|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181218131645/http://katalogs.iksd.riga.lv/Iestade/R7PS |archivedate={{dat|2018|12|18||bez}} }}</ref> == Vēsture == Skolas pirmsākumi meklējami 1912. gadā, kad atvēra skolu [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] [[Jaunciema baznīca|Jaunciema evanģēliski luteriskajā baznīcā]], bet 1913. gadā Jaunciema “Vinteru” mājās darbu uzsāka divklasīgā [[ministrijas skola]]. Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām 1920. gadā Jaunciema evanģēliski luteriskās baznīcas telpās skola atsāka darbību ar 4 klasēm, kurās strādāja skolotāji Anna Vintere un Voldemārs Brenners. 1926. gadā skolas direktors Voldemārs Brenners atklāja jauno '''Ādažu Jaunciema 6-gadīgās pamatskolas''' ēku, kas bija paredzēta 160 skolēniem. Skolā darbojās pašdarbības teātris un koris, telpas izmantoja arī Jaunciema kultūras biedrība. 1935. gadā skolas kalnā iestādīja bērzu birztalu un liepu aleju. Pēc Jaunciema iekļaušanas Rīgas pilsētā to pārdēvēja par '''44. Rīgas pilsētas pamatskolu''', bet 1937. gadā par '''Rīgas pilsētas Jaunciema pamatskolu'''.<ref>[http://garamantas.lv/lv/organization/1091 Pārdēvētas pilsētas pamatskolas]{{Novecojusi saite}} [[Latvijas Kareivis]], 1937.07.17.</ref> Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] mācības skolā notika latviešu un krievu valodā. 1962. gadā uzcēla skolas piebūvi, bet 1968. gadā otro piebūvi. Kopš 2003. gada mācības skolā notiek latviešu valodā. Skola sāka integrēt bērnus ar astmu un astmatisko bronhītu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://r7ps.lv/skola/skolas-vesture/ |title=Skolas vēsture |access-date={{dat|2018|10|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181002100342/http://r7ps.lv/skola/skolas-vesture/ |archivedate={{dat|2018|10|02||bez}} }}</ref> 2021. gada 18. februārī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments atbalstīja [[Rīgas 15. pirmsskola]]s Gaileņu ielā 15 pievienošanu Rīgas 7. pamatskolai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-slegs-un-reorganizes-vairakas-skolas.a393440/ Rīgā slēgs un reorganizēs vairākas skolas] lsm.lv 2021. gada 18. februārī</ref> Ar 2021. gada rudeni tika atjaunots Rīgas Jaunciema pamatskolas nosaukums.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.r7ps.lv/wp-content/uploads/2022/09/nolikums.pdf |title=Grozījumi Rīgas domes 2021. gada 7. jūlija nolikumā Nr. 96 “Rīgas 7. pamatskolas nolikums” |access-date={{dat|2023|04|21||bez}} |archive-date={{dat|2022|11|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221128182105/https://www.r7ps.lv/wp-content/uploads/2022/09/nolikums.pdf }}</ref> == Ievērojami skolēni == * [[Valdis Šteins]] (1948), [[Latvijas Tautas fronte]]s dibināšanas ierosinātājs == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Pamatskolas Rīgā]] e4jwmm7is7lkfswobku1ndxd4d2sbm0 0 410467 4519381 4126292 2026-09-08T19:40:06Z Baisulis 11523 wikisaites precizējums...... 4519381 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Trakais brauciens | attēls = Drive Angry Poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Drive Angry'' | žanrs = fantāzija, asa sižeta filma | režisors = [[Patriks Lusjē]] | producents = * [[Renē Besons]] * [[Maikls De Luka]] * [[Adams Fīldss]] | scenārija autors = * [[Tods Fārmers]] * Patriks Lusjē | galvenajās lomās = * [[Nikolass Keidžs]] * [[Embera Hērda]] * [[Viljams Fihtners]] * [[Billijs Burkē]] * [[Šarlote Rosa]] * [[Keitija Miksone]] * [[Toms Etkinss]] | mūzika = [[Maikls Vandmahers]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[Millennium Films]]'' * ''[[Nu Image]]'' * ''[[Saturn Films]]'' | izplatītājs = ''[[Summit Entertainment]]'' | izdošanas laiks = {{dat|2011|2|25||bez}} | ilgums = 102 [[minūte|min]]<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/drive-angry-2010|title=Drive Angry|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=October 22, 2018|archive-date={{dat|2020|08|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200803145841/https://www.bbfc.co.uk/releases/drive-angry-2010}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|Angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|50 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|28,9 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=driveangry.htm|title=Drive Angry (2011) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= October 22, 2018}}</ref> | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = }} '''"Trakais brauciens"''' ({{val|en|Drive Angry}}) ir 2011. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[asa sižeta filma]], kuras režisors un viens no producentiem ir [[Patriks Lusjē]]. Galvenās lomas atveido [[Nikolass Keidžs]], [[Embera Hērda]], [[Viljams Fihtners]], [[Billijs Burkē]], [[Šarlote Rosa]], [[Keitija Miksone]] un [[Toms Etkinss]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2011|2|25||bez}}. Atriebīgs tēvs izkļūst no elles un vajā vīrus, kuri nogalināja viņa meitu un nolaupīja viņa mazmeitu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2011. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Spraiga sižeta filmas]] tmp2hc1vj0apvvkgjxc7i6jle3hs60q 0 412260 4519436 4074036 2026-09-09T03:49:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519436 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|speciālās izglītības iestādi|bijušo Rīgas pilsētas 1. pamatskolu|Rīgas Valda Zālīša sākumskola}} {{Skolas infokaste | name = Rīgas 1. pamatskola — attīstības centrs | logo = Rīgas 1. pamatskolas — attīstības centra logo.jpg | logo_size = 100px | seal_image = | image = | image size = | caption = | location = [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] 18, [[Rīga]] {{LAT}} | schooltype = | fundingtype = | type = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 23 | latNS = N | longd = 24 | longm = 07 | longs = 26 | longEW = E | established = | headmaster = Laila Lapiņa | staff = | teaching_staff = | employees = | grades = | years = | students = 176 (2023) | language = latviešu | revenue = | homepage = {{url|http://www.r1sips.edu.lv/}} }} '''Rīgas 1. pamatskola — attīstības centrs''' ir [[Rīga]]s pirmsskolas izglītības iestāde un pamatskola [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes ielā]] 18, [[Centrs (Rīga)|Centra]] apkaimē, kurā izglīto bērnus ar [[garīgās attīstības traucējumi]]em. == Izglītības programmas == Speciālās pirmsskolas izglītības programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem (01015811), Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem (21015811), Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem (21015911), Grāmatu iesiešana (22545011), Mājturība (22814011).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://dati.e-skola.lv/Iestade/RLIPS |title=Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta datubāze |access-date={{dat|2018|11|10||bez}} |archive-date={{dat|2018|11|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181121154843/http://dati.e-skola.lv/Iestade/RLIPS }}</ref> == Vēsture == Skolas vēsture sākas 1923. gadā, kad [[Ķeniņu ģimnāzija]]s ēkā Tērbatas ielā 15/17 atvēra '''Rīgas pilsētas 2. īpatnējo pamatskolu''', kas īrēja sešas klašu telpas un bibliotēku no Centrālās uguns apdrošināšanas biedrības. 1932./1933. mācību gadā Rīgas 2. īpatnējā pamatskola pārcēlās telpām [[Antonijas iela (Rīga)|Antonijas ielā]] 13, mācības notika divās maiņās. Bērnus pārbaudīja un rekomendēja nosūtīt mācīties speciālajā skolā Rīgas pilsētas Psihotehnikas un arodizvēles institūts. Skolā mācījās bērni no 8 līdz 17 gadiem, katram bērnam bija sagatavota mācību viela atbilstoši viņa attīstības līmenim. Īpatnējās pamatskolas mācību programma atbilda parastās četrklasīgās pamatskolas kursam, ko audzēkņi apguva septiņos — astoņos mācību gados. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] skolu pārdēvēja par Rīgas 104. skolu, kuru pārcēla uz '''Rīgas pilsētas 45. pamatskolas''' telpām [[Miera iela (Rīga)|Miera ielā 62]], tad uz ēku [[Mēness iela (Rīga)|Mēness (Debesbraukšanas) ielā]] 4. 1941. gada novembrī — decembrī skola neilgu laiku atradās Ģertrūdes ielā 27, bijušās Rīgas 92. skolas telpās, tad to pārcēla uz namu [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]] 60/66. 1944. gadā skolu pārcēla uz ēku [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku ielā]] 10 un pārdēvēja par Rīgas 53. īpatnējo pamatskolu, 1947./1948. mācību gadā uz tagadējo ēku Ģertrūdes ielā 18 un 1951. gadā pārdēvēja par '''Rīgas 1. palīgskolu'''. 2001. gadā atvēra darba iemaņu klasi bērniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem, 2015. gadā skolu nosauca '''Rīgas 1. speciālo internātpamatskolu'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.r1sips.edu.lv/par-skolu/vesture/ |title=Skolas vēsture |access-date={{dat|2018|11|10||bez}} |archive-date={{dat|2018|11|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181114140458/http://www.r1sips.edu.lv/par-skolu/vesture/ }}</ref> 2019. gada 20. jūnijā Rīgas dome līdz ar vairāku citu skolu nosaukumu maiņu nolēma no 2019. gada 1. augusta pārdēvēt skolu par Rīgas 1. pamatskolu '''—''' attīstības centru.<ref>Rīgas dome. Lēmums Nr. 2385. Par atsevišķu Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pakļautībā esošo vispārējās izglītības iestāžu nosaukuma maiņu. Pieņemts {{Dat|2019|6|20}}.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Speciālās pamatskolas Rīgā]] [[Kategorija:Centrs (Rīga)]] cc933qjz1tvgmv88lnemet4iyltplg3 10 413574 4519330 4519019 2026-09-08T18:01:26Z EdgarsBot 50781 upd 4519330 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-09-08 18:01:25{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļa|t|h|d}} || 2026-07-07 19:15:51 || 62 || {{U|DJ EV}} || <nowiki>ļoti apšaubu, ka skolas vidējās izglītības programma atbilst nozīmības kritērījiem, bet uzreiz nedzēšu, varbūt kāds var pārliecināt par pretējo (kaut kādi avoti jau ir...)</nowiki> || Maznozīmīgs temats || 15 (22.07.2026) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> aypkc8w5gsp9sxagmyxrv1t56c14ujj 0 415527 4519323 4161440 2026-09-08T17:34:50Z Baisulis 11523 /* A, Ā */ wikisaites precizējums....... 4519323 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] olimpiskie medaļnieki'''. Sportisti ir sagrupēti pēc uzvārda: * '''A — Č''' * [[ASV olimpisko medaļnieku uzskaitījums (D — Ģ)|D — Ģ]] * [[ASV olimpisko medaļnieku uzskaitījums (H — Ķ)|H — Ķ]] * [[ASV olimpisko medaļnieku uzskaitījums (L — O)|L — O]] * [[ASV olimpisko medaļnieku uzskaitījums (P — T)|P — T]] * [[ASV olimpisko medaļnieku uzskaitījums (U — Ž)|U — Ž]]. == A, Ā == {| id="toc" class="toc" summary="Contents" |'''{{MediaWiki:Toc}}:''' [[#A, Ā|A, Ā]] [[#B|B]] [[#C|C]] [[#Č|Č]] __NOTOC__ |} {| class="wikitable sortable" |- ! Sportists ! colspan="2"| Spēles ! Sporta veids/Disciplīna ! Dzimums ! style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts ! style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs ! style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza ! Kopā |- | {{sortname|Stīvens|Abass}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|2004|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Nia|Abdallāha}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Tekvondo|2004|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Šarīfs|Abderahīms}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Lūiss|Ābels}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1904|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Brents|Abernetijs}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Beisbols|2000|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Edgars|Ablovičs}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Gordons|Ādams}} || {{flaga|Trešais reihs}} [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936 Berlīne]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1936|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Reičela|Ādamsa}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|2016|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Harijs|Ādamss}} || {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1912|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | {{sortname|Edgars|Ādamss}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Harijs|Ādamss}} || {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1912|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Plets|Ādamss}} || {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1912|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | {{sortname|Andrē|Agasi}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Teniss|1996|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Bedžamins|Agosto}} || {{flaga|Itālija}} [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006 Turīna]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|2006|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Kevins|Ahearns}} || {{flaga|Japāna}} [[1972. gada ziemas olimpiskās spēles|1972 Saporo]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1972|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Villards|Aikola}} || {{flaga|Itālija}} [[1956. gada ziemas olimpiskās spēles|1956 Kortīna d'Ampeco]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1956|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Sims|Ainess}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Artūrs|Airaults}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1960|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1956|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Frenks|Aironss}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1908|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Elens|Aiversons}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2004|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Braiens|Aivijs}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|1992|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Mičs|Aivijs}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1972|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || — || 1 || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1968|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Klejs|Aivss}} || {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Kamaniņu braukšana|2002|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Morolake|Akinosuna}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Foluke|Akinradevo}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|2016|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieveite || — || — || 1 || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|2012|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Monika|Aksamita}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Paukošana|2016|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Alberts|Akselrods}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Paukošana|1960|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Els|Albriksons}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Džodijs|Aldersons}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Hjū|Alesandroni}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Paukošana|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Džordžs|Algrēns}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Muhameds|Ali}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1960|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Nia|Ali}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Čads|Allens}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Beisbols|1996|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Rejs|Allens}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2000|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Skots|Allens}} || {{flaga|Austrija}} [[1964. gada ziemas olimpiskās spēles|1964 Insbruka]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|1964|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Vaits|Allens}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|2008|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || — || 1 || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|2004|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Terijs|Allens}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Polo|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Viljams|Allens}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1972|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Edijs|Alvaress}} || {{flaga|Krievija}} [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014 Soči]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Šorttreks|2014|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Krisija|Amāna-Leitone}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1992|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 2 || 1 || — || '''3''' |- | {{sortname|Čārlzs|Amans}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Kristija|Ambrosi}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Softbols|2000|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Tonijs|Amonte}} || {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2002|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džozefs|Amlongs}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1964|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Tomass|Amlongs}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1964|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Tumua|Anae}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2012|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Ališa|Andersone}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2012|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Andrea|Andersone}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2000|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Džeimija|Andersone}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Šorttreks|2018|Ziemas|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || 1 || — || rowspan="2"| '''3''' |- | {{flaga|Krievija}} [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014 Soči]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Šorttreks|2014|Ziemas|image=yes}} || 1 || 1 || — |- | {{sortname|Heilija|Andersone}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2012|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Čārlzs|Andersons}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Brets|Andersons}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Beisbols|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Džons|Andersons}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Gerijs|Andersons}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1968|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1964|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Mets|Andersons}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|2016|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Millers|Andersons}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1952|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1948|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Osborns|Andersons}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles|1932 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1932|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Pols|Andersons}} || {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Svarcelšana|1956|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Stīvs|Andersons}} || {{flaga|Nīderlande}} [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928 Amsterdama]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1928|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Vendels|Andersons}} || {{flaga|Itālija}} [[1956. gada ziemas olimpiskās spēles|1956 Kortīna d'Ampeco]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1956|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Vilijs|Andersons}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1988|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Džordžs|Andervuds}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Viljams|Andrē}} || {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Modernā pieccīņa|1956|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Lorenss|Andreasens}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1964|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Maikls|Anti}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|2004|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Metjū|Antuāns}} || {{flaga|Krievija}} [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014 Soči]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Skeletons|2014|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Orīns|Apšovs}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Virves vilkšana|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Kriss|Ārenss}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|2004|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Edvīns|Argo}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Marks|Arijs}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | {{sortname|Normans|Armitedžs}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Paukošana|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Džejs|Arnets}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1960|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeks|Ariets}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Beisbols|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Debija|Ārmstronga}} || {{flaga|Dienvidslāvija}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Sarajeva]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Kalnu slēpošana|1984|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Elizabete|Ārmstronga}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2012|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2008|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | rowspan="3"| {{sortname|Kristina|Ārmstronga}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Riteņbraukšana|2012|Vasaras|image=yes}} (šoseja) || rowspan="3"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="3"| '''3''' |- || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Riteņbraukšana|2008|Vasaras|image=yes}} (šoseja) || 1 || — || — |- || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Riteņbraukšana|2008|Vasaras|image=yes}} (šoseja) || 1 || — || — |- | {{sortname|Čārlzs|Ārmstrongs}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Teits|Ārmstrongs}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1976|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Samanta|Arsenolta}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2000|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Aleksandrs|Artjemevs}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|2008|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Kevins|Asano}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Džudo|1988|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeimss|Atkinsons}} || {{flaga|Norvēģija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Oslo]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Bobslejs|1952|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Viktors|Auers}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1972|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Tonijs|Azevedo}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- |} == B == {| id="toc" class="toc" summary="Contents" |'''{{MediaWiki:Toc}}:''' [[#A, Ā|A, Ā]] [[#B|B]] [[#C|C]] [[#Č|Č]] __NOTOC__ |} [[Attēls:Shirley Babashoff 2016.jpg|200px|thumb|[[Širlija Babašofa]] izcīnījusi 8 medaļas]] [[Attēls:Amanda Beard at Heart Truth 2009.jpg|200px|thumb|[[Amanda Bīrda]] izcīnījusi 7 medaļas]] [[Attēls:Bonnie Blair (USA).jpg|200px|thumb|[[Bonija Blēra]] izcīnījusi 6 medaļas]] [[Attēls:Simone Biles at the 2016 Olympics all-around gold medal podium (28262782114).jpg|200px|thumb|[[Simona Bailsa]] izcīnījusi 5 medaļas]] [[Attēls:Irving baxter.jpg|200px|thumb|[[Īrvings Baksters]] izcīnījis 5 medaļas]] {| class="wikitable sortable" |- ! Sportists ! colspan="2"| Spēles ! Sporta veids/Disciplīna ! Dzimums ! style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts ! style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs ! style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza ! Kopā |- | rowspan="2"| {{sortname|Širlija|Babašofa}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1976|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || 2 || — || rowspan="2"| '''8''' |- || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1972|Vasaras|image=yes}} || 1 || 4 || — |- | {{sortname|Džeks|Babašofs}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1976|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Rinks|Babka}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1960|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Boiss|Bads}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1964|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Tonja|Baforda-Beilija}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1996|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Ernests|Baiers}} || {{flaga|Nīderlande}} [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928 Amsterdama]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1928|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Simona|Bailsa}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|2016|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Sieviete || 4 || — || 1 || '''5''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Karīna|Baja-Dīca}} || {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2002|Ziemas|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Japāna}} [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998 Nagano]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1998|Ziemas|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Ladislava|Bakanica}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|1948|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džīla|Bakene}} || {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Bobslejs|2002|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Gregs|Bakingems}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1968|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Kvīns|Bakners}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1976|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Kreigs|Baks}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|1988|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|1984|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Īrvings|Baksters}} || {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || 3 || — || '''5''' |- | {{sortname|Lūiss|Balbečs}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Ērihs|Baldžungs}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1988|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Vikija|Baleta}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1992|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || — || 1 || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1988|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Sems|Balters}} || {{flaga|Nacistiskā Vācija}} [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936 Berlīne]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1936|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Maiks|Bantons}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1972|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Kaila|Banvarta}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|2016|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Toms|Baraso}} || {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2002|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Rejs|Barbuti}} || {{flaga|Nīderlande}} [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928 Amsterdama]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1928|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | {{sortname|Rendijs|Barcs}} || {{flaga|Norvēģija}} [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|1994 Liellehammere]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Šorttreks|1994|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Braiens|Bardēns}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Beisbols|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Lerojs|Barels}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1992|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Šenona|Bārke}} || {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Frīstaila slēpošana|2010|Ziemas|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || — || 1 || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Frīstaila slēpošana|2002|Ziemas|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Klifs|Bārkers}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Čārlzs|Bārklijs}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1996|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1992|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | rowspan="2"| {{sortname|Džeina|Barkmane}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1972|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="2"| '''3''' |- || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1968|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 |- | {{sortname|Dons|Bārksdeils}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Artūrs|Barnards}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Meriēma|Barone}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|1948|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Harolds|Barons}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džordans|Barouzs}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|2012|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Beta|Barra}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1988|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džejs|Barss}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Loka šaušana|1988|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Tianna|Bartoleta}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 2 || — || — || rowspan="2"| '''3''' |- || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2012|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Kens|Bartolomē}} || {{flaga|Austrija}} [[1948. gada ziemas olimpiskās spēles|1948 Sanktmorica]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Ātrslidošana|1948|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Elisona|Bartosika}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Sinhronā peldēšana|2004|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 2 || '''2''' |- | {{sortname|Reimonds|Bass}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|1932|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Kima|Batena}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1996|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Čārlzs Tomass|Batlers}} || {{flaga|Itālija}} [[1956. gada ziemas olimpiskās spēles|1956 Kortīna d'Ampeco]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Bobslejs|1956|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Džimijs|Batlers}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2016|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Leons|Batlers}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1924|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Loids|Batlers}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Diks|Batons}} || {{flaga|Norvēģija}} [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952 Oslo]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|1952|Ziemas|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Austrija}} [[1948. gada ziemas olimpiskās spēles|1948 Santmorica]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|1948|Ziemas|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Džeimss|Batss}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1976|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Sibila|Bauere}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1924|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Gustavs|Bauers|Gustavs Bauers (cīkstonis)}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1904|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Sets|Bauers}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1988|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="4"| {{sortname|Brūss|Baumgartners}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1996|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || rowspan="4"| Vīrietis || — || — || 1 || rowspan="4"| '''4''' |- || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1992|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || 1 || — || — |- || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1988|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || — || 1 || — |- || {{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1984|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || 1 || — || — |- | {{sortname|Hetere|Bauna}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|2008|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Dotsija|Bauša}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Riteņbraukšana|2012|Vasaras|image=yes}} (treks) || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Diks|Bauška}} || {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1956|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džims|Baušs}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Stīvens|Bārnets}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|1972|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Nikola|Bārnharte}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|2012|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Kaila|Bārnisa}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2018|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džims|Bārnss}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1964|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Harisons|Bārnss}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2016|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Lī|Bārnss}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1924|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Rendijs|Bārnss}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1996|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1988|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Čārlzs|Bārtlifs}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="3"| {{sortname|Gregs|Bārtons}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|1992|Vasaras|image=yes}} || rowspan="3"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="3"| '''4''' |- || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|1988|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — |- || {{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|1984|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{sortname|Džims|Bārtons}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Karmens|Bārts}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Sebastiāns|Bea}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|2000|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Kristena|Beba-Spraga}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Sinhronā peldēšana|1992|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeks van|Bēbers}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1932|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeks|Bebkoks}} || {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1912|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Barbara|Bedforda}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2000|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Lenss|Beids}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1996|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Emīls|Beiers}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|1904|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Brigita|Beikere}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2012|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Ketlīna|Beikere}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || 1 || — || '''2''' |- | {{sortname|Kešija|Beikere}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2012|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Lorī|Beikere}} || {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2002|Ziemas|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Japāna}} [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998 Nagano]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1998|Ziemas|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Bils|Beikers}} || {{flaga|ASV}} [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles|1980 Leikplesida]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1980|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Vins|Beikers}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2000|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Kriss|Beilijs}} || {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2002|Ziemas|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Japāna}} [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998 Nagano]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1998|Ziemas|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Henrijs|Beilijs}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1924|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Raiens|Beilijs}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Margarēta|Beilisa}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1968|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Viljams|Beiliss}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1988|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Els|Beitss}} || {{flaga|Nīderlande}} [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928 Amsterdama]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1928|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Maikls|Beitss}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|1992|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Elisona|Beivere}} || {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Šorttreks|2010|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Elizabete|Beizele}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2012|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || 1 || '''2''' |- | {{sortname|Robins|Bekhauss}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1972|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Kortnija|Bekere-Deja}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1996|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Elizabete|Bekere-Pinkstone}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1924|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || 1 || — || rowspan="2"| '''3''' |- || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Amsterdama]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1920|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Niks|Bekers}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|1996|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Deivids|Bekess}} || {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2010|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Viljams|Beklīns}} || {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1956|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Čārlzs|Bēkons}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1908|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Lūiss|Beks}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || – || — || '''1''' |- | {{sortname|Roberts|Beks}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Modernā pieccīņa|1960|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 2 || '''2''' |- | {{sortname|Tenita|Belbina Vaita}} || {{flaga|Itālija}} [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006 Turīna]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|2006|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Terēza|Bella}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="3"| {{sortname|Keisija|Bellami}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2018|Ziemas|image=yes}} || rowspan="3"| Sieviete || 1 || — || — || '''1''' rowspan="3"| '''3''' |- | {{flaga|Krievija}} [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014 Soči]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2014|Ziemas|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2010|Ziemas|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Volts|Bellami}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1960|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Normens|Bellingems}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|1988|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Alfonso|Bells}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Teniss|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | {{sortname|Gregs|Bells}} || {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1956|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Melisa|Belote}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1972|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 3 || — || — || '''3''' |- | {{sortname|Donalds|Bems}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1968|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Viljams|Bencens}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1972|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1964|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{sortname|Gunnars|Bencs}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Čārlzs|Benedikts}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1908|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Helets|Beners}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Brūka|Beneta}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2000|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 2 || — || — || rowspan="2"| '''3''' |- | {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Bazils|Benets}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Bobs|Benets}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1964|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || — || 1 || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2000|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{sortname|Džons|Benets}} || {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1956|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Stenlijs|Benhems}} || {{flaga|Norvēģija}} [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952 Oslo]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Bobslejs|1952|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Lindsija|Benko}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2004|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || 1 || — || rowspan="2"| '''3''' |- | {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2000|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Kriss|Bensons}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Beisbols|1996|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Džonijs|Bents}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles|1932 Leikplesida]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1932|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="4"| {{sortname|Sjū|Bērda}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaniro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2016|Vasaras|image=yes}} || rowspan="4"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="4"| '''4''' |- || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2012|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2008|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2004|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | rowspan="2"| {{sortname|Dags|Bērdens}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1992|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1988|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{sortname|Kornēliuss|Bērdets}} || {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1912|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džordžs|Bērds}} || {{flaga|Nīderlande}} [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928 Amsterdama]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1928|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Lerijs|Bērds}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1992|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Skots|Bērds}} || {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Kērlings|2002|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Gregs|Bērdžess}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1992|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Rikijs|Berenss}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2012|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || 1 || — || rowspan="2"| '''3''' |- || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2008|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | rowspan="4"| {{sortname|Laura|Berga}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Softbols|2008|Vasaras|image=yes}} || rowspan="4"| Sieviete || — || 1 || — || rowspan="4"| '''4''' |- | {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Softbols|2004|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Softbols|2000|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Softbols|1996|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | rowspan="2"| {{sortname|Lindsija|Berga}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|2012|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|2008|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | rowspan="3"| {{sortname|Īzaks|Bergers}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Svarcelšana|1964|Vasaras|image=yes}} || rowspan="3"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="3"| '''3''' |- | {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Svarcelšana|1960|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Svarcelšana|1956|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Semjuels|Bergers}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeimss|Bergesons}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|1988|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Hetere|Bergsma}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Ātrslidošana|2018|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Ēriks|Bergūsts}} || {{flaga|Japāna}} [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998 Nagano]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Frīstaila slēpošana|1998|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Karolīna|Bērkla}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2008|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Deivids|Bērkofs}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1992|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || 1 || rowspan="2"| '''4''' |- || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1988|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — |- | {{sortname|Linns|Bērks}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1960|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | {{sortname|Mailss|Bērks}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Tomass|Bērks}} || {{flaga|Grieķija|old}} [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1896|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | {{sortname|Tomijs|Berlsons}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1972|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Alfonss|Bernands}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Kevins|Bērnhems}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|2004|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1992|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Tells|Berns}} || {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1912|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Lindsija|Bērnsa}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Dede|Berija}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Stēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Riteņbraukšana|2004|Vasaras|image=yes}} (šoseja) || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Šons|Berouzs}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Beisbols|2000|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Raiens|Berube}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Maiks|Berumens}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1992|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Maikls|Berets|Maikls Berets (basketbolists)}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1968|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Pīters|Berets}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1968|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1964|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | rowspan="2"| {{sortname|Leslijs|Bers-Hovards}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1996|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1984|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | rowspan="2"| {{sortname|Maiks|Bērtons}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1972|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''3''' |- || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1968|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — |- | {{sortname|Velingtons|Bērtnets}} || {{flaga|Itālija}} [[1956. gada ziemas olimpiskās spēles|1956 Kortīna d'Ampeco]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1956|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Gregorijs|Bests}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1988|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Lenijs|Bešems}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1976|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1972|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Džozefs|Betčelders}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1964|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Mohini|Bhardvadža}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|2004|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Radžs|Bhavsars}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|2008|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Sjūzena|Bianko}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Sinhronā peldēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džons|Bibijs}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Rekss|Bīčs}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeroms|Bifls}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Maikls|Bīglijs}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeimss|Bikfords}} || {{flaga|Austrija}} [[1948. gada ziemas olimpiskās spēles|1948 Santmorica]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Bobslejs|1948|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Dalass|Bikslers}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|1932|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Džons|Billers}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1904|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1908|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{sortname|Roberts|Billingems}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1988|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Čārlzs|Billingss}} || {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1912|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Tedijs|Billingtons}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Riteņbraukšana|1904|Vasaras|image=yes}} (treks) || Vīrietis || — || 1 || 3 || '''4''' |- | {{sortname|Bobs|Bīmons}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1968|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="3"| {{sortname|Mets|Biondi}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1992|Vasaras|image=yes}} || rowspan="3"| Vīrietis || 2 || 1 || — || rowspan="3"| '''11''' |- || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1988|Vasaras|image=yes}} || 5 || 1 || 1 |- || {{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1984|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | rowspan="3"| {{sortname|Amanda|Bīrda}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2004|Vasaras|image=yes}} || rowspan="3"| Sieviete || 1 || 2 || — || rowspan="3"| '''7''' |- | {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2000|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || 1 || 2 || — |- | {{sortname|Pērsijs|Bīrds}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Kriss|Birds}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1992|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Ralfs|Bīrds}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Ričards|Birds}} || {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1912|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Dens|Bīrijs}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Stēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|2004|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džons|Bissingers}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|1904|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Ralfs|Bišops}} || {{flaga|Nacistiskā Vācija}} [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936 Berlīne]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1936|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Rube|Bjorkmens}} || {{flaga|Norvēģija}} [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952 Oslo]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1952|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džozefs|Bjūgers}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|1904|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Reičela|Bjūlere}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|2012|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|2008|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Alana|Blahoski}} || {{flaga|Japāna}} [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998 Nagano]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1998|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Deina|Blantona}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Pludmales volejbols|2000|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Etelda|Bleibtreja}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1920|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 3 || — || — || '''3''' |- | {{sortname|Artūrs|Bleiks}} || {{flaga|Grieķija|old}} [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1896|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Grethene|Bleilere}} || {{flaga|Itālija}} [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006 Turīna]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Snovbords|2006|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeimss|Bleirs}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Pīters|Bleirs}} || {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1956|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Edmunds|Bleks}} || {{flaga|Nīderlande}} [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928 Amsterdama]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1928|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Kims|Bleks}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2000|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Lerijs|Bleks}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1972|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | {{sortname|Herieta|Blenda}} || {{flaga|Nacistiskā Vācija}} [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936 Berlīne]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1936|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Donalds|Blesings}} || {{flaga|Nīderlande}} [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928 Amsterdama]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1928|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="3"| {{sortname|Bonija|Blēra}} || {{flaga|Norvēģija}} [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|1994 Lillehammere]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Ātrslidošana|1994|Ziemas|image=yes}} || rowspan="3"| Sieviete || 2 || — || — || rowspan="3"| '''6''' |- | {{flaga|Francija}} [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|1992 Albērvila]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Ātrslidošana|1992|Ziemas|image=yes}} || 2 || — || — |- | {{flaga|Kanāda}} [[1988. gada ziemas olimpiskās spēles|1988 Kalgari]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Ātrslidošana|1988|Ziemas|image=yes}} || 1 || — || 1 |- | {{sortname|Diks|Bliks}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1960|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Sjūzana|Blinksa}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|2000|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Duglass|Blubau}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1960|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa)|| Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Leins|Bobjēns}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Viljams|Bodingtons}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Lauka hokejs|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Elmers|Boeseke}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Polo|1924|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Vendija|Boglioli}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1976|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || 1 || '''2''' |- | {{sortname|Fils|Bogss}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1976|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Tomass|Bohrers}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1992|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1988|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Džims|Boids}} || {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1956|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Mika|Boids}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Gregs|Boiers}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|1988|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Frederiks|Boilšteins}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1924|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Braiens|Boitāno}} || {{flaga|Kanāda}} [[1988. gada ziemas olimpiskās spēles|1988 Kalgari]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|1988|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džiliāna|Boksa}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Softbols|1996|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="3"| {{sortname|Šenona|Boksa}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|2008|Vasaras|image=yes}} || rowspan="3"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="3"| '''3''' |- | {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|2004|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|2000|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Džons|Boldvins}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1968|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Džons|Boless}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1924|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || 1 || '''2''' |- | {{sortname|Keitija|Bolla}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1968|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Lojs|Bolls}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Rūtija|Boltona}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2000|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1996|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Alberts|Bonds Lamberts}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Golfs|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Džordžs|Bonegs}} || {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1912|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1908|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Reimonds|Bonijs}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Hokejs|1920|Vasaras|image=yes}} <ref group="Р">[[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920. gada vasaras olimpisko spēļu]] programmā bija iekļauts ziemas sporta veids — hokejs. Savukārt no 1924. gada, tas jau bija iekļauts [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] programmā.</ref> || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Horācijs|Bonsers}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Rons|Bontempss}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Čārlzs|Borahs}} || {{flaga|Nīderlande}} [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928 Amsterdama]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1928|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Amana|Bordēna}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|1996|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Pets|Borderss}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Beisbols|2000|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Robina|Boregāra}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2004|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || — || 1 || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2000|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Roberts|Borgs}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Vinsents|Borila}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Neitens|Bors}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Kriss|Bošs}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džo|Botoms}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1976|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="3"| {{sortname|Ralds|Bostons}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1968|Vasaras|image=yes}} || rowspan="3"| Vīrietis || — || — || 1 || rowspan="3"| '''3''' |- || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1964|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1960|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Beta|Botsforda}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 2 || — || — || '''2''' |- | {{sortname|Britānija|Bova}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Ātrslidošana|2018|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Torija|Bovija}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaniro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || 1 || 1 || '''3''' |- | {{sortname|Medija|Bovmena}} || {{flaga|Krievija}} [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014 Soči]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Frīstaila slēpošana|2014|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Megana|Bozeka}} || {{flaga|Krievija}} [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014 Soči]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2014|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Bobs|Braians}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Teniss|2012|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Teniss|2008|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{sortname|Džordžs|Braiants}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Loka šaušana|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || 1 || '''3''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Maiks|Braians}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Teniss|2012|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Teniss|2008|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | rowspan="2"| {{sortname|Kobe|Braiants}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2012|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2008|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Rozalīna|Braiata}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1976|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Kelsija|Brainta}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|2012|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Voliss|Braients}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Loka šaušana|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Hanna|Brandta}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2018|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Maikls|Brāners}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1976|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Alise|Brauna}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1988|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || 1 || — || rowspan="2"| '''3''' |- || {{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1984|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Kerola|Brauna}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1976|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Stefānija|Brauna Treftona}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2008|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Sintija|Brauna}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1988|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Līza|Brauna-Millere}} || {{flaga|Japāna}} [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998 Nagano]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1998|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Deivids|Braunings}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Benijs|Brauns}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1976|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Čārlzs|Brauns|Čārlzs Brauns (hokejists}} || {{flaga|Japāna}} [[1972. gada ziemas olimpiskās spēles|1972 Saporo]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1972|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Čārlzs|Brauns|Čārlzs Brauns (raketes)}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Raketes|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Dastins|Brauns}} || {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2010|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Deivids|Brauns}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeisons|Brauns}} || {{flaga|Krievija}} [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014 Soči]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|2014|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Ērlēns|Brauns}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1960|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Horācijs|Brauns}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Ivans|Brauns}} || {{flaga|Nacistiskā Vācija}} [[1936. gada ziemas olimpiskās spēles|1936 Garmiša-Partenkirhene]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Bobslejs|1936|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Lerijs|Brauns}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1964|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Lerojs|Brauns}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1924|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Makss|Brauns}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Virves vilkšana|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Metjū|Brauns}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Beisbols|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Tomass|Brauns}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Džeimss|Bredfords}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Svarcelšana|1960|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="2"| '''3''' |- || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Svarcelšana|1952|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Bils|Bredlijs}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1964|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džims|Bredijs}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1992|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džozefs|Bredijs}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Brūss|Bredlijs}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|1972|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Everets|Bredlijs}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Dons|Bregs}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1960|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džons|Brejs}} || {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Vilhelmīna fon|Brēmene}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1932|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || 1 || '''2''' |- | {{sortname|Daniels|Brends}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1964|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Glens|Brends}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1948|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Terijs|Brendss}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|2000|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Toms|Brendss}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1996|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa)|| Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Šarlote|Bredāla}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1992|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Bendžamins|Bredšovs}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1904|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeimss|Bregmens}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Džudo|1964|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Ralfs|Breiers}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1924|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Emīls|Breitkreics}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Reimonds|Brēkens}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | {{sortname|Henrijs Silkmens|Brekinridžs}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Paukošana|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Deivids|Bretons}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Deriks|Brevs}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Stēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2004|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || 1 || '''2''' |- | {{sortname|Herolds|Brevsters}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Lauka hokejs|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Džims|Brēvers}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1972|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Pērsijs|Briants}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles|1932 Leikplesida]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Bobslejs|1932|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Breds|Bridžvaters}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Alans|Brigss}} || {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1912|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Karloss|Brikeno}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|1992|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Hermans|Briks}} || {{flaga|Nīderlande}} [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928 Amsterdama]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1928|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džons|Brinks}} || {{flaga|Nīderlande}} [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928 Amsterdama]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1928|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Valērija|Brisko-Huksa}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1988|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || 1 || — || rowspan="2"| '''4''' |- || {{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1984|Vasaras|image=yes}} || 3 || — || — |- | {{sortname|Vorens|Britingems}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Eleina|Brīdena}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Džordžs|Brīns}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1960|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || — || 1 || rowspan="2"| '''4''' |- | {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1956|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || 2 |- | {{sortname|Sindija|Brogdona}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1976|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Kenijs|Brokenbērs}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2000|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Oskars|Brokmeiers}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Elisons|Broks}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaniro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|2016|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Nīls|Brotens}} || {{flaga|ASV}} [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles|1980 Leikplesida]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1980|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeimss|Brūkers}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1924|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Brendons|Brūkss}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Neitens|Brūkss}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Dženifera|Brūndedža}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Softbols|2000|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Vendija|Brūsa}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|1992|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Toms|Brūss}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1972|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | {{sortname|Henrijs|Buča}} || {{flaga|Japāna}} [[1972. gada ziemas olimpiskās spēles|1972 Saporo]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1972|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Deivids|Budaija}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|2016|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || — || 1 || rowspan="2"| '''4''' |- || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|2012|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || 1 |- | {{sortname|Stefens|Burdovs}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1992|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Klifs|Burlends}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Leslijs|Bušs}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1964|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="3"| {{sortname|Karloss|Būzers}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Softbols|2008|Vasaras|image=yes}} || rowspan="3"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="3"| '''3''' |- | {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Softbols|2004|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Softbols|2000|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Frens|Būts}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Reičela|Būtsma}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2012|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Bobs|Būzers}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1960|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Karloss|Būzers}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2008|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2004|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- |} == C == {| id="toc" class="toc" summary="Contents" |'''{{MediaWiki:Toc}}:''' [[#A, Ā|A, Ā]] [[#B|B]] [[#C|C]] [[#Č|Č]] __NOTOC__ |} {| class="wikitable sortable" |- ! Sportists ! colspan="2"| Spēles ! Sporta veids/Disciplīna ! Dzimums ! style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts ! style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs ! style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza ! Kopā |- | {{sortname|Džinele|Cauga-Zīrgieja}} || {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2010|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Metjū|Centovičs}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Mets|Cetlinskis}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1988|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Nikija|Cīgelmeiere}} || {{flaga|Norvēģija}} [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|1994 Lillehammere]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Šorttreks|1994|Ziemas|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || — || 1 || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Francija}} [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|1992 Albērvila]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Šorttreks|1992|Ziemas|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Sjūzena|Cimmermane}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1948|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Mariona|Cinderšteina}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Teniss|1924|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- |} == Č == {| id="toc" class="toc" summary="Contents" |'''{{MediaWiki:Toc}}:''' [[#A, Ā|A, Ā]] [[#B|B]] [[#C|C]] [[#Č|Č]] __NOTOC__ |} {| class="wikitable sortable" |- ! Sportists ! colspan="2"| Spēles ! Sporta veids/Disciplīna ! Dzimums ! style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts ! style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs ! style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza ! Kopā |- | {{sortname|Klārenss|Čaildss}} || {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1912|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Džefinere|Čandlere}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|1976|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Čārlzs|Čandlers}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Tomass|Čarltons}} || {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1956|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džozefs|Čarnota}} || {{flaga|Norvēģija}} [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952 Oslo]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1952|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Taisons|Čāndlers}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2012|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Dīdra|Čārlza}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1992|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Tīna|Čārlza}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2016|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2012|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Džons|Čeiss}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles|1932 Leikplesida]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1932|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Pols|Čelimo}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Kriss|Čelioss}} || {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2002|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Lorija|Čelupni}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|2008|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Harijs|Čemberlins}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | {{sortname|Mailss|Čemlijs-Vatsons}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Paukošana|2016|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Neitens|Čens}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|2018|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Braitons|Čenss}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Frenks|Čepots}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1972|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1960|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Ouenss|Čērčils}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Līza|Česona}} || {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2010|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="3"| {{sortname|Brendija|Česteina}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|2004|Vasaras|image=yes}} || rowspan="3"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="3"| '''3''' |- | {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|2000|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|1996|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Darens|Čiakčia}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Stēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|2004|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Džijs|Čīks}} || {{flaga|Itālija}} [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006 Turīna]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Ātrslidošana|2006|Ziemas|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || 1 || — || rowspan="2"| '''3''' |- | {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Ātrslidošana|2002|Ziemas|image=yes}} || — || — || 1 |- | rowspan="2"| {{sortname|Dana|Čladeka}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|1992|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{sortname|Saimons|Čo}} || {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Šorttreks|2010|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Emija|Čova}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|2000|Vasaras|image=yes}} (sporta) || rowspan="2"| Sieviete || — || — || 1 || rowspan="2"| '''3''' |- | {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|1996|Vasaras|image=yes}} (sporta) || 1 || 1 || — |- | rowspan="4"| {{sortname|Džūlija|Čū}} || {{flaga|Krievija}} [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014 Soči]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|2014|Ziemas|image=yes}} || rowspan="4"| Sieviete || — || 1 || — || rowspan="4"| '''4''' |- | {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|2010|Ziemas|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{flaga|Itālija}} [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006 Turīna]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|2006|Ziemas|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|2002|Ziemas|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Klarisa|Čuna}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|2012|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- |} == Piezīmes == {{atsauces|group=Р}} == Ārējās saites == * {{tīmekļa atsauce |title=United States of America |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/united-states-of-america }} * {{tīmekļa atsauce |title=Olympic Medal Winners |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/athletes?search=1&countryname=united%20states%20of%20america }} * {{tīmekļa atsauce |title=United States |publisher=Sports-Reference.com |url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/USA |access-date={{dat|2018|12|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080707092642/http://www.sports-reference.com/olympics/countries/USA/ |archivedate={{dat|2008|07|07||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200419213531/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/USA/ |date={{dat|2020|04|19||bez}} }} {{ASV olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:ASV olimpiskie medaļnieki|*]] mm32ndtlkhtvfmc9z6m5jcx4v7vdupj 4519325 4519323 2026-09-08T17:38:56Z Baisulis 11523 /* B */ wikisaites precizējumi..... 4519325 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] olimpiskie medaļnieki'''. Sportisti ir sagrupēti pēc uzvārda: * '''A — Č''' * [[ASV olimpisko medaļnieku uzskaitījums (D — Ģ)|D — Ģ]] * [[ASV olimpisko medaļnieku uzskaitījums (H — Ķ)|H — Ķ]] * [[ASV olimpisko medaļnieku uzskaitījums (L — O)|L — O]] * [[ASV olimpisko medaļnieku uzskaitījums (P — T)|P — T]] * [[ASV olimpisko medaļnieku uzskaitījums (U — Ž)|U — Ž]]. == A, Ā == {| id="toc" class="toc" summary="Contents" |'''{{MediaWiki:Toc}}:''' [[#A, Ā|A, Ā]] [[#B|B]] [[#C|C]] [[#Č|Č]] __NOTOC__ |} {| class="wikitable sortable" |- ! Sportists ! colspan="2"| Spēles ! Sporta veids/Disciplīna ! Dzimums ! style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts ! style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs ! style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza ! Kopā |- | {{sortname|Stīvens|Abass}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|2004|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Nia|Abdallāha}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Tekvondo|2004|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Šarīfs|Abderahīms}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Lūiss|Ābels}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1904|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Brents|Abernetijs}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Beisbols|2000|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Edgars|Ablovičs}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Gordons|Ādams}} || {{flaga|Trešais reihs}} [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936 Berlīne]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1936|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Reičela|Ādamsa}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|2016|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Harijs|Ādamss}} || {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1912|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | {{sortname|Edgars|Ādamss}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Harijs|Ādamss}} || {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1912|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Plets|Ādamss}} || {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1912|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | {{sortname|Andrē|Agasi}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Teniss|1996|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Bedžamins|Agosto}} || {{flaga|Itālija}} [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006 Turīna]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|2006|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Kevins|Ahearns}} || {{flaga|Japāna}} [[1972. gada ziemas olimpiskās spēles|1972 Saporo]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1972|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Villards|Aikola}} || {{flaga|Itālija}} [[1956. gada ziemas olimpiskās spēles|1956 Kortīna d'Ampeco]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1956|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Sims|Ainess}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Artūrs|Airaults}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1960|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1956|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Frenks|Aironss}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1908|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Elens|Aiversons}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2004|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Braiens|Aivijs}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|1992|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Mičs|Aivijs}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1972|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || — || 1 || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1968|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Klejs|Aivss}} || {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Kamaniņu braukšana|2002|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Morolake|Akinosuna}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Foluke|Akinradevo}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|2016|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieveite || — || — || 1 || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|2012|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Monika|Aksamita}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Paukošana|2016|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Alberts|Akselrods}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Paukošana|1960|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Els|Albriksons}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Džodijs|Aldersons}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Hjū|Alesandroni}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Paukošana|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Džordžs|Algrēns}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Muhameds|Ali}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1960|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Nia|Ali}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Čads|Allens}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Beisbols|1996|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Rejs|Allens}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2000|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Skots|Allens}} || {{flaga|Austrija}} [[1964. gada ziemas olimpiskās spēles|1964 Insbruka]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|1964|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Vaits|Allens}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|2008|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || — || 1 || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|2004|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Terijs|Allens}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Polo|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Viljams|Allens}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1972|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Edijs|Alvaress}} || {{flaga|Krievija}} [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014 Soči]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Šorttreks|2014|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Krisija|Amāna-Leitone}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1992|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 2 || 1 || — || '''3''' |- | {{sortname|Čārlzs|Amans}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Kristija|Ambrosi}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Softbols|2000|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Tonijs|Amonte}} || {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2002|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džozefs|Amlongs}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1964|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Tomass|Amlongs}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1964|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Tumua|Anae}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2012|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Ališa|Andersone}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2012|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Andrea|Andersone}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2000|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Džeimija|Andersone}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Šorttreks|2018|Ziemas|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || 1 || — || rowspan="2"| '''3''' |- | {{flaga|Krievija}} [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014 Soči]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Šorttreks|2014|Ziemas|image=yes}} || 1 || 1 || — |- | {{sortname|Heilija|Andersone}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2012|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Čārlzs|Andersons}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Brets|Andersons}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Beisbols|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Džons|Andersons}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Gerijs|Andersons}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1968|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1964|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Mets|Andersons}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|2016|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Millers|Andersons}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1952|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1948|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Osborns|Andersons}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles|1932 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1932|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Pols|Andersons}} || {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Svarcelšana|1956|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Stīvs|Andersons}} || {{flaga|Nīderlande}} [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928 Amsterdama]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1928|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Vendels|Andersons}} || {{flaga|Itālija}} [[1956. gada ziemas olimpiskās spēles|1956 Kortīna d'Ampeco]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1956|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Vilijs|Andersons}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1988|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Džordžs|Andervuds}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Viljams|Andrē}} || {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Modernā pieccīņa|1956|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Lorenss|Andreasens}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1964|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Maikls|Anti}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|2004|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Metjū|Antuāns}} || {{flaga|Krievija}} [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014 Soči]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Skeletons|2014|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Orīns|Apšovs}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Virves vilkšana|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Kriss|Ārenss}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|2004|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Edvīns|Argo}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Marks|Arijs}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | {{sortname|Normans|Armitedžs}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Paukošana|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Džejs|Arnets}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1960|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeks|Ariets}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Beisbols|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Debija|Ārmstronga}} || {{flaga|Dienvidslāvija}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Sarajeva]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Kalnu slēpošana|1984|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Elizabete|Ārmstronga}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2012|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2008|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | rowspan="3"| {{sortname|Kristina|Ārmstronga}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Riteņbraukšana|2012|Vasaras|image=yes}} (šoseja) || rowspan="3"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="3"| '''3''' |- || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Riteņbraukšana|2008|Vasaras|image=yes}} (šoseja) || 1 || — || — |- || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Riteņbraukšana|2008|Vasaras|image=yes}} (šoseja) || 1 || — || — |- | {{sortname|Čārlzs|Ārmstrongs}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Teits|Ārmstrongs}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1976|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Samanta|Arsenolta}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2000|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Aleksandrs|Artjemevs}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|2008|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Kevins|Asano}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Džudo|1988|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeimss|Atkinsons}} || {{flaga|Norvēģija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Oslo]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Bobslejs|1952|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Viktors|Auers}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1972|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Tonijs|Azevedo}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- |} == B == {| id="toc" class="toc" summary="Contents" |'''{{MediaWiki:Toc}}:''' [[#A, Ā|A, Ā]] [[#B|B]] [[#C|C]] [[#Č|Č]] __NOTOC__ |} [[Attēls:Shirley Babashoff 2016.jpg|200px|thumb|[[Širlija Babašofa]] izcīnījusi 8 medaļas]] [[Attēls:Amanda Beard at Heart Truth 2009.jpg|200px|thumb|[[Amanda Bīrda]] izcīnījusi 7 medaļas]] [[Attēls:Bonnie Blair (USA).jpg|200px|thumb|[[Bonija Blēra]] izcīnījusi 6 medaļas]] [[Attēls:Simone Biles at the 2016 Olympics all-around gold medal podium (28262782114).jpg|200px|thumb|[[Simona Bailsa]] izcīnījusi 5 medaļas]] [[Attēls:Irving baxter.jpg|200px|thumb|[[Īrvings Baksters]] izcīnījis 5 medaļas]] {| class="wikitable sortable" |- ! Sportists ! colspan="2"| Spēles ! Sporta veids/Disciplīna ! Dzimums ! style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts ! style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs ! style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza ! Kopā |- | rowspan="2"| {{sortname|Širlija|Babašofa}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1976|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || 2 || — || rowspan="2"| '''8''' |- || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1972|Vasaras|image=yes}} || 1 || 4 || — |- | {{sortname|Džeks|Babašofs}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1976|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Rinks|Babka}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1960|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Boiss|Bads}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1964|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Tonja|Baforda-Beilija}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1996|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Ernests|Baiers}} || {{flaga|Nīderlande}} [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928 Amsterdama]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1928|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Simona|Bailsa}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|2016|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Sieviete || 4 || — || 1 || '''5''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Karīna|Baja-Dīca}} || {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2002|Ziemas|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Japāna}} [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998 Nagano]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1998|Ziemas|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Ladislava|Bakanica}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|1948|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džīla|Bakene}} || {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Bobslejs|2002|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Gregs|Bakingems}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1968|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Kvīns|Bakners}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1976|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Kreigs|Baks}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|1988|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|1984|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Īrvings|Baksters}} || {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || 3 || — || '''5''' |- | {{sortname|Lūiss|Balbečs}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Ērihs|Baldžungs}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1988|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Vikija|Baleta}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1992|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || — || 1 || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1988|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Sems|Balters}} || {{flaga|Nacistiskā Vācija}} [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936 Berlīne]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1936|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Maiks|Bantons}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1972|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Kaila|Banvarta}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|2016|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Toms|Baraso}} || {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2002|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Rejs|Barbuti}} || {{flaga|Nīderlande}} [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928 Amsterdama]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1928|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | {{sortname|Rendijs|Barcs}} || {{flaga|Norvēģija}} [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|1994 Liellehammere]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Šorttreks|1994|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Braiens|Bardēns}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Beisbols|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Lerojs|Barels}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1992|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Šenona|Bārke}} || {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Frīstaila slēpošana|2010|Ziemas|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || — || 1 || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Frīstaila slēpošana|2002|Ziemas|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Klifs|Bārkers}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Čārlzs|Bārklijs}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1996|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1992|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | rowspan="2"| {{sortname|Džeina|Barkmane}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1972|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="2"| '''3''' |- || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1968|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 |- | {{sortname|Dons|Bārksdeils}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Artūrs|Barnards}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Meriēma|Barone}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|1948|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Harolds|Barons}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džordans|Barouzs}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|2012|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Beta|Barra}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1988|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džejs|Barss}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Loka šaušana|1988|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Tianna|Bartoleta}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 2 || — || — || rowspan="2"| '''3''' |- || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2012|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Kens|Bartolomē}} || {{flaga|Austrija}} [[1948. gada ziemas olimpiskās spēles|1948 Sanktmorica]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Ātrslidošana|1948|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Elisona|Bartosika}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Sinhronā peldēšana|2004|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 2 || '''2''' |- | {{sortname|Reimonds|Bass}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|1932|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Kima|Batena}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1996|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Čārlzs Tomass|Batlers}} || {{flaga|Itālija}} [[1956. gada ziemas olimpiskās spēles|1956 Kortīna d'Ampeco]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Bobslejs|1956|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Džimijs|Batlers}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2016|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Leons|Batlers}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1924|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Loids|Batlers}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Diks|Batons}} || {{flaga|Norvēģija}} [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952 Oslo]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|1952|Ziemas|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Austrija}} [[1948. gada ziemas olimpiskās spēles|1948 Santmorica]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|1948|Ziemas|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Džeimss|Batss}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1976|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Sibila|Bauere}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1924|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Gustavs|Bauers|Gustavs Bauers (cīkstonis)}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1904|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Sets|Bauers}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1988|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="4"| {{sortname|Brūss|Baumgartners}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1996|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || rowspan="4"| Vīrietis || — || — || 1 || rowspan="4"| '''4''' |- || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1992|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || 1 || — || — |- || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1988|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || — || 1 || — |- || {{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1984|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || 1 || — || — |- | {{sortname|Hetere|Bauna}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|2008|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Dotsija|Bauša}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Riteņbraukšana|2012|Vasaras|image=yes}} (treks) || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Diks|Bauška}} || {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1956|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džims|Baušs}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Stīvens|Bārnets}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|1972|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Nikola|Bārnharte}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|2012|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Kaila|Bārnisa}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2018|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džims|Bārnss}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1964|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Harisons|Bārnss}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2016|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Lī|Bārnss}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1924|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Rendijs|Bārnss}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1996|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1988|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Čārlzs|Bārtlifs}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="3"| {{sortname|Gregs|Bārtons}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|1992|Vasaras|image=yes}} || rowspan="3"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="3"| '''4''' |- || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|1988|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — |- || {{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|1984|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{sortname|Džims|Bārtons}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Karmens|Bārts}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Sebastiāns|Bea}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|2000|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Kristena|Beba-Spraga}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Sinhronā peldēšana|1992|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeks van|Bēbers}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1932|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeks|Bebkoks}} || {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1912|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Barbara|Bedforda}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2000|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Lenss|Beids}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1996|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Emīls|Beiers}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|1904|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Brigita|Beikere}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2012|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Ketlīna|Beikere}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || 1 || — || '''2''' |- | {{sortname|Kešija|Beikere}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2012|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Lorī|Beikere}} || {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2002|Ziemas|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Japāna}} [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998 Nagano]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1998|Ziemas|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Bills|Beikers}} || {{flaga|ASV}} [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles|1980 Leikplesida]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1980|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Vins|Beikers}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2000|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Kriss|Beilijs}} || {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2002|Ziemas|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Japāna}} [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998 Nagano]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1998|Ziemas|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Henrijs|Beilijs}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1924|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Raiens|Beilijs}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Margarēta|Beilisa}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1968|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Viljams|Beiliss}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1988|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Els|Beitss}} || {{flaga|Nīderlande}} [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928 Amsterdama]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1928|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Maikls|Beitss}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|1992|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Elisona|Beivere}} || {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Šorttreks|2010|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Elizabete|Beizele}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2012|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || 1 || '''2''' |- | {{sortname|Robins|Bekhauss}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1972|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Kortnija|Bekere-Deja}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1996|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Elizabete|Bekere-Pinkstone}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1924|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || 1 || — || rowspan="2"| '''3''' |- || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Amsterdama]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1920|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Niks|Bekers}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|1996|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Deivids|Bekess}} || {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2010|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Viljams|Beklīns}} || {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1956|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Čārlzs|Bēkons}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1908|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Lūiss|Beks}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Roberts|Beks}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Modernā pieccīņa|1960|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 2 || '''2''' |- | {{sortname|Tenita|Belbina Vaita}} || {{flaga|Itālija}} [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006 Turīna]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|2006|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Terēza|Bella}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="3"| {{sortname|Keisija|Bellami}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2018|Ziemas|image=yes}} || rowspan="3"| Sieviete || 1 || — || — || '''1''' rowspan="3"| '''3''' |- | {{flaga|Krievija}} [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014 Soči]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2014|Ziemas|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2010|Ziemas|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Volts|Bellami}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1960|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Normens|Bellingems}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|1988|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Alfonso|Bells}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Teniss|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | {{sortname|Gregs|Bells}} || {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1956|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Melisa|Belote}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1972|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 3 || — || — || '''3''' |- | {{sortname|Donalds|Bems}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1968|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Viljams|Bencens}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1972|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1964|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{sortname|Gunnars|Bencs}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Čārlzs|Benedikts}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1908|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Helets|Beners}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Brūka|Beneta}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2000|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 2 || — || — || rowspan="2"| '''3''' |- | {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Bazils|Benets}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Bobs|Benets}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1964|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || — || 1 || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2000|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{sortname|Džons|Benets}} || {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1956|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Stenlijs|Benhems}} || {{flaga|Norvēģija}} [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952 Oslo]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Bobslejs|1952|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Lindsija|Benko}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2004|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || 1 || — || rowspan="2"| '''3''' |- | {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2000|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Kriss|Bensons}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Beisbols|1996|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Džonijs|Bents}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles|1932 Leikplesida]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1932|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="4"| {{sortname|Sjū|Bērda}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaniro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2016|Vasaras|image=yes}} || rowspan="4"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="4"| '''4''' |- || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2012|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2008|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2004|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | rowspan="2"| {{sortname|Dags|Bērdens}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1992|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1988|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{sortname|Kornēliuss|Bērdets}} || {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1912|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džordžs|Bērds}} || {{flaga|Nīderlande}} [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928 Amsterdama]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1928|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Lerijs|Bērds}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1992|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Skots|Bērds}} || {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Kērlings|2002|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Gregs|Bērdžess}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1992|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Rikijs|Berenss}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2012|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || 1 || — || rowspan="2"| '''3''' |- || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2008|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | rowspan="4"| {{sortname|Laura|Berga}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Softbols|2008|Vasaras|image=yes}} || rowspan="4"| Sieviete || — || 1 || — || rowspan="4"| '''4''' |- | {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Softbols|2004|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Softbols|2000|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Softbols|1996|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | rowspan="2"| {{sortname|Lindsija|Berga}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|2012|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|2008|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | rowspan="3"| {{sortname|Īzaks|Bergers}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Svarcelšana|1964|Vasaras|image=yes}} || rowspan="3"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="3"| '''3''' |- | {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Svarcelšana|1960|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Svarcelšana|1956|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Semjuels|Bergers}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeimss|Bergesons}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|1988|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Hetere|Bergsma}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Ātrslidošana|2018|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Ēriks|Bergūsts}} || {{flaga|Japāna}} [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998 Nagano]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Frīstaila slēpošana|1998|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Karolīna|Bērkla}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2008|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Deivids|Bērkofs}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1992|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || 1 || rowspan="2"| '''4''' |- || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1988|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — |- | {{sortname|Linns|Bērks}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1960|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | {{sortname|Mailss|Bērks}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Tomass|Bērks}} || {{flaga|Grieķija|old}} [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1896|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | {{sortname|Tomijs|Berlsons}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1972|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Alfonss|Bernands}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Kevins|Bērnhems}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|2004|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1992|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Tells|Berns}} || {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1912|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Lindsija|Bērnsa}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Dede|Berija}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Stēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Riteņbraukšana|2004|Vasaras|image=yes}} (šoseja) || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Šons|Berouzs}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Beisbols|2000|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Raiens|Berube}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Maiks|Berumens}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1992|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Maikls|Berets|Maikls Berets (basketbolists)}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1968|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Pīters|Berets}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1968|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1964|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | rowspan="2"| {{sortname|Leslijs|Bers-Hovards}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1996|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1984|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | rowspan="2"| {{sortname|Maiks|Bērtons}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1972|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''3''' |- || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1968|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — |- | {{sortname|Velingtons|Bērtnets}} || {{flaga|Itālija}} [[1956. gada ziemas olimpiskās spēles|1956 Kortīna d'Ampeco]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1956|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Gregorijs|Bests}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1988|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Lenijs|Bešems}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1976|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1972|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Džozefs|Betčelders}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1964|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Mohini|Bhardvadža}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|2004|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Radžs|Bhavsars}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|2008|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Sjūzena|Bianko}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Sinhronā peldēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džons|Bibijs}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Rekss|Bīčs}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeroms|Bifls}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Maikls|Bīglijs}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeimss|Bikfords}} || {{flaga|Austrija}} [[1948. gada ziemas olimpiskās spēles|1948 Santmorica]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Bobslejs|1948|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Dalass|Bikslers}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|1932|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Džons|Billers}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1904|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1908|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{sortname|Roberts|Billingems}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1988|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Čārlzs|Billingss}} || {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1912|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Tedijs|Billingtons}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Riteņbraukšana|1904|Vasaras|image=yes}} (treks) || Vīrietis || — || 1 || 3 || '''4''' |- | {{sortname|Bobs|Bīmons}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1968|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="3"| {{sortname|Mets|Biondi}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1992|Vasaras|image=yes}} || rowspan="3"| Vīrietis || 2 || 1 || — || rowspan="3"| '''11''' |- || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1988|Vasaras|image=yes}} || 5 || 1 || 1 |- || {{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1984|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | rowspan="3"| {{sortname|Amanda|Bīrda}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2004|Vasaras|image=yes}} || rowspan="3"| Sieviete || 1 || 2 || — || rowspan="3"| '''7''' |- | {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2000|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || 1 || 2 || — |- | {{sortname|Pērsijs|Bīrds}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Kriss|Birds}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1992|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Ralfs|Bīrds}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Ričards|Birds}} || {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1912|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Dens|Bīrijs}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Stēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|2004|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džons|Bissingers}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|1904|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Ralfs|Bišops}} || {{flaga|Nacistiskā Vācija}} [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936 Berlīne]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1936|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Rube|Bjorkmens}} || {{flaga|Norvēģija}} [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952 Oslo]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1952|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džozefs|Bjūgers}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|1904|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Reičela|Bjūlere}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|2012|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|2008|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Alana|Blahoski}} || {{flaga|Japāna}} [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998 Nagano]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1998|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Deina|Blantona}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Pludmales volejbols|2000|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Etelda|Bleibtreja}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1920|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 3 || — || — || '''3''' |- | {{sortname|Artūrs|Bleiks}} || {{flaga|Grieķija|old}} [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1896|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Grethene|Bleilere}} || {{flaga|Itālija}} [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006 Turīna]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Snovbords|2006|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeimss|Bleirs}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Pīters|Bleirs}} || {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1956|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Edmunds|Bleks}} || {{flaga|Nīderlande}} [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928 Amsterdama]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1928|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Kims|Bleks}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2000|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Lerijs|Bleks}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1972|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | {{sortname|Herieta|Blenda}} || {{flaga|Nacistiskā Vācija}} [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936 Berlīne]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1936|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Donalds|Blesings}} || {{flaga|Nīderlande}} [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928 Amsterdama]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1928|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="3"| {{sortname|Bonija|Blēra}} || {{flaga|Norvēģija}} [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|1994 Lillehammere]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Ātrslidošana|1994|Ziemas|image=yes}} || rowspan="3"| Sieviete || 2 || — || — || rowspan="3"| '''6''' |- | {{flaga|Francija}} [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|1992 Albērvila]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Ātrslidošana|1992|Ziemas|image=yes}} || 2 || — || — |- | {{flaga|Kanāda}} [[1988. gada ziemas olimpiskās spēles|1988 Kalgari]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Ātrslidošana|1988|Ziemas|image=yes}} || 1 || — || 1 |- | {{sortname|Diks|Bliks}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1960|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Sjūzana|Blinksa}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|2000|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Duglass|Blubau}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1960|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa)|| Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Leins|Bobjēns}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Viljams|Bodingtons}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Lauka hokejs|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Elmers|Boeseke}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Polo|1924|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Vendija|Boglioli}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1976|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || 1 || '''2''' |- | {{sortname|Fils|Bogss}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1976|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Tomass|Bohrers}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1992|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1988|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Džims|Boids}} || {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1956|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Mika|Boids}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Gregs|Boiers}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|1988|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Frederiks|Boilšteins}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1924|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Braiens|Boitāno}} || {{flaga|Kanāda}} [[1988. gada ziemas olimpiskās spēles|1988 Kalgari]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|1988|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džiliāna|Boksa}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Softbols|1996|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="3"| {{sortname|Šenona|Boksa}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|2008|Vasaras|image=yes}} || rowspan="3"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="3"| '''3''' |- | {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|2004|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|2000|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Džons|Boldvins}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1968|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Džons|Boless}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1924|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || 1 || '''2''' |- | {{sortname|Keitija|Bolla}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1968|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Lojs|Bolls}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Rūtija|Boltona}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2000|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1996|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Alberts|Bonds Lamberts|link=Alberts Lamberts}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Golfs|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Džordžs|Bonegs}} || {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1912|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1908|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Reimonds|Bonijs}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Hokejs|1920|Vasaras|image=yes}}<ref group="Р">[[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920. gada vasaras olimpisko spēļu]] programmā bija iekļauts ziemas sporta veids — hokejs. Savukārt no 1924. gada, tas jau bija iekļauts [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] programmā.</ref> || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Horācijs|Bonsers}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Rons|Bontempss}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Čārlzs|Borahs}} || {{flaga|Nīderlande}} [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928 Amsterdama]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1928|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Amana|Bordēna}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|1996|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Pets|Borderss}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Beisbols|2000|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Robina|Boregāra}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2004|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || — || 1 || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2000|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Roberts|Borgs}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Vinsents|Borila}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Neitens|Bors}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Kriss|Bošs}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džo|Botoms}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1976|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="3"| {{sortname|Ralds|Bostons}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1968|Vasaras|image=yes}} || rowspan="3"| Vīrietis || — || — || 1 || rowspan="3"| '''3''' |- || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1964|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1960|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Beta|Botsforda}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 2 || — || — || '''2''' |- | {{sortname|Britānija|Bova}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Ātrslidošana|2018|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Torija|Bovija}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaniro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || 1 || 1 || '''3''' |- | {{sortname|Medija|Bovmena}} || {{flaga|Krievija}} [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014 Soči]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Frīstaila slēpošana|2014|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Megana|Bozeka}} || {{flaga|Krievija}} [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014 Soči]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2014|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Bobs|Braians}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Teniss|2012|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Teniss|2008|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{sortname|Džordžs|Braiants}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Loka šaušana|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || 1 || '''3''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Maiks|Braians}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Teniss|2012|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Teniss|2008|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | rowspan="2"| {{sortname|Kobe|Braiants}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2012|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2008|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Rozalīna|Braiata}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1976|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Kelsija|Brainta}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|2012|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Voliss|Braients}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Loka šaušana|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Hanna|Brandta}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2018|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Maikls|Brāners}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1976|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Alise|Brauna}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1988|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || 1 || — || rowspan="2"| '''3''' |- || {{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1984|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Kerola|Brauna}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1976|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Stefānija|Brauna Treftona}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2008|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Sintija|Brauna}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1988|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Līza|Brauna-Millere}} || {{flaga|Japāna}} [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998 Nagano]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1998|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Deivids|Braunings}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Benijs|Brauns}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1976|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Čārlzs|Brauns|Čārlzs Brauns (hokejists}} || {{flaga|Japāna}} [[1972. gada ziemas olimpiskās spēles|1972 Saporo]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1972|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Čārlzs|Brauns|Čārlzs Brauns (raketes)}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Raketes|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Dastins|Brauns}} || {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2010|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Deivids|Brauns}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeisons|Brauns}} || {{flaga|Krievija}} [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014 Soči]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|2014|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Ērlēns|Brauns}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1960|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Horācijs|Brauns}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Ivans|Brauns}} || {{flaga|Nacistiskā Vācija}} [[1936. gada ziemas olimpiskās spēles|1936 Garmiša-Partenkirhene]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Bobslejs|1936|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Lerijs|Brauns}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1964|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Lerojs|Brauns}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1924|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Makss|Brauns}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Virves vilkšana|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Metjū|Brauns}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Beisbols|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Tomass|Brauns}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Džeimss|Bredfords}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Svarcelšana|1960|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="2"| '''3''' |- || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Svarcelšana|1952|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Bills|Bredlijs}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1964|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džims|Bredijs}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1992|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džozefs|Bredijs}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Brūss|Bredlijs}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|1972|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Everets|Bredlijs}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Dons|Bregs}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1960|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džons|Brejs}} || {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Vilhelmīna fon|Brēmene}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1932|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || 1 || '''2''' |- | {{sortname|Daniels|Brends}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1964|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Glens|Brends}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1948|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Terijs|Brendss}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|2000|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Toms|Brendss}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1996|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa)|| Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Šarlote|Bredāla}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1992|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Bendžamins|Bredšovs}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1904|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeimss|Bregmens}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Džudo|1964|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Ralfs|Breiers}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1924|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Emīls|Breitkreics}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Reimonds|Brēkens}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | {{sortname|Henrijs Silkmens|Brekinridžs}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Paukošana|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Deivids|Bretons}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Deriks|Brevs}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Stēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2004|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || 1 || '''2''' |- | {{sortname|Herolds|Brevsters}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Lauka hokejs|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Džims|Brēvers}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1972|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Pērsijs|Briants}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles|1932 Leikplesida]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Bobslejs|1932|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Breds|Bridžvaters}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Alans|Brigss}} || {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1912|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Karloss|Brikeno}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|1992|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Hermans|Briks}} || {{flaga|Nīderlande}} [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928 Amsterdama]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1928|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džons|Brinks}} || {{flaga|Nīderlande}} [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928 Amsterdama]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1928|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Valērija|Brisko-Huksa}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1988|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || 1 || — || rowspan="2"| '''4''' |- || {{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1984|Vasaras|image=yes}} || 3 || — || — |- | {{sortname|Vorens|Britingems}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Eleina|Brīdena}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Džordžs|Brīns}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1960|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || — || 1 || rowspan="2"| '''4''' |- | {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1956|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || 2 |- | {{sortname|Sindija|Brogdona}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1976|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Kenijs|Brokenbērs}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2000|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Oskars|Brokmeiers}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Elisons|Broks}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaniro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|2016|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Nīls|Brotens}} || {{flaga|ASV}} [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles|1980 Leikplesida]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1980|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeimss|Brūkers}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1924|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Brendons|Brūkss}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Neitens|Brūkss}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Dženifera|Brūndedža}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Softbols|2000|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Vendija|Brūsa}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|1992|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Toms|Brūss}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1972|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | {{sortname|Henrijs|Buča}} || {{flaga|Japāna}} [[1972. gada ziemas olimpiskās spēles|1972 Saporo]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1972|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Deivids|Budaija}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|2016|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || — || 1 || rowspan="2"| '''4''' |- || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|2012|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || 1 |- | {{sortname|Stefens|Burdovs}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1992|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Klifs|Burlends}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Leslijs|Bušs}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1964|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="3"| {{sortname|Karloss|Būzers}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Softbols|2008|Vasaras|image=yes}} || rowspan="3"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="3"| '''3''' |- | {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Softbols|2004|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Softbols|2000|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Frens|Būts}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Reičela|Būtsma}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2012|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Bobs|Būzers}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1960|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Karloss|Būzers}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2008|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2004|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- |} == C == {| id="toc" class="toc" summary="Contents" |'''{{MediaWiki:Toc}}:''' [[#A, Ā|A, Ā]] [[#B|B]] [[#C|C]] [[#Č|Č]] __NOTOC__ |} {| class="wikitable sortable" |- ! Sportists ! colspan="2"| Spēles ! Sporta veids/Disciplīna ! Dzimums ! style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts ! style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs ! style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza ! Kopā |- | {{sortname|Džinele|Cauga-Zīrgieja}} || {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2010|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Metjū|Centovičs}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Mets|Cetlinskis}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1988|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Nikija|Cīgelmeiere}} || {{flaga|Norvēģija}} [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|1994 Lillehammere]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Šorttreks|1994|Ziemas|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || — || 1 || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Francija}} [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|1992 Albērvila]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Šorttreks|1992|Ziemas|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Sjūzena|Cimmermane}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1948|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Mariona|Cinderšteina}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Teniss|1924|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- |} == Č == {| id="toc" class="toc" summary="Contents" |'''{{MediaWiki:Toc}}:''' [[#A, Ā|A, Ā]] [[#B|B]] [[#C|C]] [[#Č|Č]] __NOTOC__ |} {| class="wikitable sortable" |- ! Sportists ! colspan="2"| Spēles ! Sporta veids/Disciplīna ! Dzimums ! style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts ! style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs ! style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza ! Kopā |- | {{sortname|Klārenss|Čaildss}} || {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1912|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Džefinere|Čandlere}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|1976|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Čārlzs|Čandlers}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Tomass|Čarltons}} || {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1956|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džozefs|Čarnota}} || {{flaga|Norvēģija}} [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952 Oslo]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1952|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Taisons|Čāndlers}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2012|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Dīdra|Čārlza}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1992|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Tīna|Čārlza}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2016|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2012|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Džons|Čeiss}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles|1932 Leikplesida]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1932|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Pols|Čelimo}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Kriss|Čelioss}} || {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2002|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Lorija|Čelupni}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|2008|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Harijs|Čemberlins}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | {{sortname|Mailss|Čemlijs-Vatsons}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Paukošana|2016|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Neitens|Čens}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|2018|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Braitons|Čenss}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Frenks|Čepots}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1972|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1960|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Ouenss|Čērčils}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Līza|Česona}} || {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2010|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="3"| {{sortname|Brendija|Česteina}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|2004|Vasaras|image=yes}} || rowspan="3"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="3"| '''3''' |- | {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|2000|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|1996|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Darens|Čiakčia}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Stēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|2004|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Džijs|Čīks}} || {{flaga|Itālija}} [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006 Turīna]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Ātrslidošana|2006|Ziemas|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || 1 || — || rowspan="2"| '''3''' |- | {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Ātrslidošana|2002|Ziemas|image=yes}} || — || — || 1 |- | rowspan="2"| {{sortname|Dana|Čladeka}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|1992|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{sortname|Saimons|Čo}} || {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Šorttreks|2010|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Emija|Čova}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|2000|Vasaras|image=yes}} (sporta) || rowspan="2"| Sieviete || — || — || 1 || rowspan="2"| '''3''' |- | {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|1996|Vasaras|image=yes}} (sporta) || 1 || 1 || — |- | rowspan="4"| {{sortname|Džūlija|Čū}} || {{flaga|Krievija}} [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014 Soči]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|2014|Ziemas|image=yes}} || rowspan="4"| Sieviete || — || 1 || — || rowspan="4"| '''4''' |- | {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|2010|Ziemas|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{flaga|Itālija}} [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006 Turīna]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|2006|Ziemas|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|2002|Ziemas|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Klarisa|Čuna}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|2012|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- |} == Piezīmes == {{atsauces|group=Р}} == Ārējās saites == * {{tīmekļa atsauce |title=United States of America |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/united-states-of-america }} * {{tīmekļa atsauce |title=Olympic Medal Winners |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/athletes?search=1&countryname=united%20states%20of%20america }} * {{tīmekļa atsauce |title=United States |publisher=Sports-Reference.com |url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/USA |access-date={{dat|2018|12|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080707092642/http://www.sports-reference.com/olympics/countries/USA/ |archivedate={{dat|2008|07|07||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200419213531/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/USA/ |date={{dat|2020|04|19||bez}} }} {{ASV olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:ASV olimpiskie medaļnieki|*]] immxamptyx86l6sc8h6kiojef1px1hg 4519327 4519325 2026-09-08T17:46:10Z Baisulis 11523 /* B */ salabota bojāta attēla saite..... 4519327 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] olimpiskie medaļnieki'''. Sportisti ir sagrupēti pēc uzvārda: * '''A — Č''' * [[ASV olimpisko medaļnieku uzskaitījums (D — Ģ)|D — Ģ]] * [[ASV olimpisko medaļnieku uzskaitījums (H — Ķ)|H — Ķ]] * [[ASV olimpisko medaļnieku uzskaitījums (L — O)|L — O]] * [[ASV olimpisko medaļnieku uzskaitījums (P — T)|P — T]] * [[ASV olimpisko medaļnieku uzskaitījums (U — Ž)|U — Ž]]. == A, Ā == {| id="toc" class="toc" summary="Contents" |'''{{MediaWiki:Toc}}:''' [[#A, Ā|A, Ā]] [[#B|B]] [[#C|C]] [[#Č|Č]] __NOTOC__ |} {| class="wikitable sortable" |- ! Sportists ! colspan="2"| Spēles ! Sporta veids/Disciplīna ! Dzimums ! style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts ! style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs ! style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza ! Kopā |- | {{sortname|Stīvens|Abass}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|2004|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Nia|Abdallāha}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Tekvondo|2004|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Šarīfs|Abderahīms}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Lūiss|Ābels}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1904|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Brents|Abernetijs}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Beisbols|2000|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Edgars|Ablovičs}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Gordons|Ādams}} || {{flaga|Trešais reihs}} [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936 Berlīne]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1936|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Reičela|Ādamsa}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|2016|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Harijs|Ādamss}} || {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1912|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | {{sortname|Edgars|Ādamss}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Harijs|Ādamss}} || {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1912|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Plets|Ādamss}} || {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1912|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | {{sortname|Andrē|Agasi}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Teniss|1996|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Bedžamins|Agosto}} || {{flaga|Itālija}} [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006 Turīna]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|2006|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Kevins|Ahearns}} || {{flaga|Japāna}} [[1972. gada ziemas olimpiskās spēles|1972 Saporo]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1972|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Villards|Aikola}} || {{flaga|Itālija}} [[1956. gada ziemas olimpiskās spēles|1956 Kortīna d'Ampeco]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1956|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Sims|Ainess}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Artūrs|Airaults}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1960|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1956|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Frenks|Aironss}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1908|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Elens|Aiversons}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2004|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Braiens|Aivijs}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|1992|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Mičs|Aivijs}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1972|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || — || 1 || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1968|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Klejs|Aivss}} || {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Kamaniņu braukšana|2002|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Morolake|Akinosuna}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Foluke|Akinradevo}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|2016|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieveite || — || — || 1 || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|2012|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Monika|Aksamita}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Paukošana|2016|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Alberts|Akselrods}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Paukošana|1960|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Els|Albriksons}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Džodijs|Aldersons}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Hjū|Alesandroni}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Paukošana|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Džordžs|Algrēns}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Muhameds|Ali}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1960|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Nia|Ali}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Čads|Allens}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Beisbols|1996|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Rejs|Allens}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2000|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Skots|Allens}} || {{flaga|Austrija}} [[1964. gada ziemas olimpiskās spēles|1964 Insbruka]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|1964|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Vaits|Allens}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|2008|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || — || 1 || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|2004|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Terijs|Allens}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Polo|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Viljams|Allens}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1972|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Edijs|Alvaress}} || {{flaga|Krievija}} [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014 Soči]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Šorttreks|2014|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Krisija|Amāna-Leitone}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1992|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 2 || 1 || — || '''3''' |- | {{sortname|Čārlzs|Amans}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Kristija|Ambrosi}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Softbols|2000|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Tonijs|Amonte}} || {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2002|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džozefs|Amlongs}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1964|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Tomass|Amlongs}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1964|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Tumua|Anae}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2012|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Ališa|Andersone}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2012|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Andrea|Andersone}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2000|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Džeimija|Andersone}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Šorttreks|2018|Ziemas|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || 1 || — || rowspan="2"| '''3''' |- | {{flaga|Krievija}} [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014 Soči]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Šorttreks|2014|Ziemas|image=yes}} || 1 || 1 || — |- | {{sortname|Heilija|Andersone}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2012|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Čārlzs|Andersons}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Brets|Andersons}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Beisbols|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Džons|Andersons}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Gerijs|Andersons}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1968|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1964|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Mets|Andersons}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|2016|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Millers|Andersons}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1952|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1948|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Osborns|Andersons}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles|1932 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1932|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Pols|Andersons}} || {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Svarcelšana|1956|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Stīvs|Andersons}} || {{flaga|Nīderlande}} [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928 Amsterdama]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1928|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Vendels|Andersons}} || {{flaga|Itālija}} [[1956. gada ziemas olimpiskās spēles|1956 Kortīna d'Ampeco]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1956|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Vilijs|Andersons}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1988|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Džordžs|Andervuds}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Viljams|Andrē}} || {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Modernā pieccīņa|1956|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Lorenss|Andreasens}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1964|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Maikls|Anti}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|2004|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Metjū|Antuāns}} || {{flaga|Krievija}} [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014 Soči]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Skeletons|2014|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Orīns|Apšovs}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Virves vilkšana|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Kriss|Ārenss}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|2004|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Edvīns|Argo}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Marks|Arijs}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | {{sortname|Normans|Armitedžs}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Paukošana|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Džejs|Arnets}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1960|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeks|Ariets}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Beisbols|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Debija|Ārmstronga}} || {{flaga|Dienvidslāvija}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Sarajeva]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Kalnu slēpošana|1984|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Elizabete|Ārmstronga}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2012|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2008|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | rowspan="3"| {{sortname|Kristina|Ārmstronga}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Riteņbraukšana|2012|Vasaras|image=yes}} (šoseja) || rowspan="3"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="3"| '''3''' |- || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Riteņbraukšana|2008|Vasaras|image=yes}} (šoseja) || 1 || — || — |- || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Riteņbraukšana|2008|Vasaras|image=yes}} (šoseja) || 1 || — || — |- | {{sortname|Čārlzs|Ārmstrongs}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Teits|Ārmstrongs}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1976|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Samanta|Arsenolta}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2000|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Aleksandrs|Artjemevs}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|2008|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Kevins|Asano}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Džudo|1988|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeimss|Atkinsons}} || {{flaga|Norvēģija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Oslo]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Bobslejs|1952|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Viktors|Auers}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1972|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Tonijs|Azevedo}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- |} == B == {| id="toc" class="toc" summary="Contents" |'''{{MediaWiki:Toc}}:''' [[#A, Ā|A, Ā]] [[#B|B]] [[#C|C]] [[#Č|Č]] __NOTOC__ |} [[Attēls:Shirley Babashoff 2016.jpg|200px|thumb|[[Širlija Babašofa]] izcīnījusi 8 medaļas]] [[Attēls:Amanda Beard at Heart Truth 2009.jpg|200px|thumb|[[Amanda Bīrda]] izcīnījusi 7 medaļas]] [[Attēls:Bonnie Blair (USA).jpg|200px|thumb|[[Bonija Blēra]] izcīnījusi 6 medaļas]] [[Attēls:Simone Biles at the 2016 Olympics all-around gold medal podium (28262782114).jpg|200px|thumb|[[Simona Bailsa]] izcīnījusi 5 medaļas]] [[Attēls:Irving baxter.jpg|200px|thumb|[[Īrvings Baksters]] izcīnījis 5 medaļas]] {| class="wikitable sortable" |- ! Sportists ! colspan="2"| Spēles ! Sporta veids/Disciplīna ! Dzimums ! style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts ! style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs ! style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza ! Kopā |- | rowspan="2"| {{sortname|Širlija|Babašofa}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1976|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || 2 || — || rowspan="2"| '''8''' |- || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1972|Vasaras|image=yes}} || 1 || 4 || — |- | {{sortname|Džeks|Babašofs}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1976|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Rinks|Babka}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1960|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Boiss|Bads}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1964|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Tonja|Baforda-Beilija}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1996|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Ernests|Baiers}} || {{flaga|Nīderlande}} [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928 Amsterdama]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1928|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Simona|Bailsa}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|2016|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Sieviete || 4 || — || 1 || '''5''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Karīna|Baja-Dīca}} || {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2002|Ziemas|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Japāna}} [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998 Nagano]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1998|Ziemas|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Ladislava|Bakanica}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|1948|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džīla|Bakene}} || {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Bobslejs|2002|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Gregs|Bakingems}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1968|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Kvīns|Bakners}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1976|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Kreigs|Baks}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|1988|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|1984|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Īrvings|Baksters}} || {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || 3 || — || '''5''' |- | {{sortname|Lūiss|Balbečs}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Ērihs|Baldžungs}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1988|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Vikija|Baleta}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1992|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || — || 1 || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1988|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Sems|Balters}} || {{flaga|Nacistiskā Vācija}} [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936 Berlīne]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1936|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Maiks|Bantons}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1972|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Kaila|Banvarta}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|2016|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Toms|Baraso}} || {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2002|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Rejs|Barbuti}} || {{flaga|Nīderlande}} [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928 Amsterdama]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1928|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | {{sortname|Rendijs|Barcs}} || {{flaga|Norvēģija}} [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|1994 Liellehammere]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Šorttreks|1994|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Braiens|Bardēns}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Beisbols|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Lerojs|Barels}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1992|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Šenona|Bārke}} || {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Frīstaila slēpošana|2010|Ziemas|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || — || 1 || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Frīstaila slēpošana|2002|Ziemas|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Klifs|Bārkers}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Čārlzs|Bārklijs}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1996|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1992|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | rowspan="2"| {{sortname|Džeina|Barkmane}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1972|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="2"| '''3''' |- || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1968|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 |- | {{sortname|Dons|Bārksdeils}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Artūrs|Barnards}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Meriēma|Barone}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|1948|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Harolds|Barons}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džordans|Barouzs}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|2012|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Beta|Barra}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1988|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džejs|Barss}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Loka šaušana|1988|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Tianna|Bartoleta}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 2 || — || — || rowspan="2"| '''3''' |- || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2012|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Kens|Bartolomē}} || {{flaga|Austrija}} [[1948. gada ziemas olimpiskās spēles|1948 Sanktmorica]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Ātrslidošana|1948|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Elisona|Bartosika}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Sinhronā peldēšana|2004|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 2 || '''2''' |- | {{sortname|Reimonds|Bass}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|1932|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Kima|Batena}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1996|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Čārlzs Tomass|Batlers}} || {{flaga|Itālija}} [[1956. gada ziemas olimpiskās spēles|1956 Kortīna d'Ampeco]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Bobslejs|1956|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Džimijs|Batlers}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2016|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Leons|Batlers}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1924|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Loids|Batlers}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Diks|Batons}} || {{flaga|Norvēģija}} [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952 Oslo]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|1952|Ziemas|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Austrija}} [[1948. gada ziemas olimpiskās spēles|1948 Santmorica]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|1948|Ziemas|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Džeimss|Batss}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1976|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Sibila|Bauere}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1924|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Gustavs|Bauers|Gustavs Bauers (cīkstonis)}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1904|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Sets|Bauers}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1988|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="4"| {{sortname|Brūss|Baumgartners}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1996|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || rowspan="4"| Vīrietis || — || — || 1 || rowspan="4"| '''4''' |- || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1992|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || 1 || — || — |- || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1988|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || — || 1 || — |- || {{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1984|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || 1 || — || — |- | {{sortname|Hetere|Bauna}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|2008|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Dotsija|Bauša}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Riteņbraukšana|2012|Vasaras|image=yes}} (treks) || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Diks|Bauška}} || {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1956|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džims|Baušs}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Stīvens|Bārnets}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|1972|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Nikola|Bārnharte}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|2012|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Kaila|Bārnisa}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2018|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džims|Bārnss}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1964|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Harisons|Bārnss}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2016|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Lī|Bārnss}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1924|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Rendijs|Bārnss}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1996|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1988|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Čārlzs|Bārtlifs}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="3"| {{sortname|Gregs|Bārtons}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|1992|Vasaras|image=yes}} || rowspan="3"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="3"| '''4''' |- || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|1988|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — |- || {{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|1984|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{sortname|Džims|Bārtons}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Karmens|Bārts}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Sebastiāns|Bea}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|2000|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Kristena|Beba-Spraga}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Sinhronā peldēšana|1992|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeks van|Bēbers}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1932|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeks|Bebkoks}} || {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1912|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Barbara|Bedforda}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2000|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Lenss|Beids}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1996|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Emīls|Beiers}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|1904|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Brigita|Beikere}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2012|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Ketlīna|Beikere}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || 1 || — || '''2''' |- | {{sortname|Kešija|Beikere}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2012|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Lorī|Beikere}} || {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2002|Ziemas|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Japāna}} [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998 Nagano]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1998|Ziemas|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Bills|Beikers}} || {{flaga|ASV}} [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles|1980 Leikplesida]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1980|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Vins|Beikers}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2000|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Kriss|Beilijs}} || {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2002|Ziemas|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Japāna}} [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998 Nagano]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1998|Ziemas|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Henrijs|Beilijs}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1924|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Raiens|Beilijs}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Margarēta|Beilisa}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1968|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Viljams|Beiliss}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1988|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Els|Beitss}} || {{flaga|Nīderlande}} [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928 Amsterdama]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1928|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Maikls|Beitss}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|1992|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Elisona|Beivere}} || {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Šorttreks|2010|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Elizabete|Beizele}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2012|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || 1 || '''2''' |- | {{sortname|Robins|Bekhauss}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1972|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Kortnija|Bekere-Deja}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1996|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Elizabete|Bekere-Pinkstone}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1924|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || 1 || — || rowspan="2"| '''3''' |- || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Amsterdama]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1920|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Niks|Bekers}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|1996|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Deivids|Bekess}} || {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2010|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Viljams|Beklīns}} || {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1956|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Čārlzs|Bēkons}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1908|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Lūiss|Beks}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Roberts|Beks}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Modernā pieccīņa|1960|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 2 || '''2''' |- | {{sortname|Tenita|Belbina Vaita}} || {{flaga|Itālija}} [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006 Turīna]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|2006|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Terēza|Bella}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="3"| {{sortname|Keisija|Bellami}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2018|Ziemas|image=yes}} || rowspan="3"| Sieviete || 1 || — || — || '''1''' rowspan="3"| '''3''' |- | {{flaga|Krievija}} [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014 Soči]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2014|Ziemas|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2010|Ziemas|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Volts|Bellami}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1960|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Normens|Bellingems}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|1988|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Alfonso|Bells}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Teniss|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | {{sortname|Gregs|Bells}} || {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1956|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Melisa|Belote}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1972|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 3 || — || — || '''3''' |- | {{sortname|Donalds|Bems}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1968|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Viljams|Bencens}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1972|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1964|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{sortname|Gunnars|Bencs}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Čārlzs|Benedikts}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1908|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Helets|Beners}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Brūka|Beneta}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2000|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 2 || — || — || rowspan="2"| '''3''' |- | {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Bazils|Benets}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Bobs|Benets}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1964|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || — || 1 || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2000|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{sortname|Džons|Benets}} || {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1956|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Stenlijs|Benhems}} || {{flaga|Norvēģija}} [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952 Oslo]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Bobslejs|1952|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Lindsija|Benko}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2004|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || 1 || — || rowspan="2"| '''3''' |- | {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2000|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Kriss|Bensons}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Beisbols|1996|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Džonijs|Bents}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles|1932 Leikplesida]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1932|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="4"| {{sortname|Sjū|Bērda}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaniro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2016|Vasaras|image=yes}} || rowspan="4"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="4"| '''4''' |- || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2012|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2008|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2004|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | rowspan="2"| {{sortname|Dags|Bērdens}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1992|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1988|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{sortname|Kornēliuss|Bērdets}} || {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1912|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džordžs|Bērds}} || {{flaga|Nīderlande}} [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928 Amsterdama]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1928|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Lerijs|Bērds}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1992|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Skots|Bērds}} || {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Kērlings|2002|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Gregs|Bērdžess}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1992|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Rikijs|Berenss}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2012|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || 1 || — || rowspan="2"| '''3''' |- || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2008|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | rowspan="4"| {{sortname|Laura|Berga}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Softbols|2008|Vasaras|image=yes}} || rowspan="4"| Sieviete || — || 1 || — || rowspan="4"| '''4''' |- | {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Softbols|2004|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Softbols|2000|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Softbols|1996|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | rowspan="2"| {{sortname|Lindsija|Berga}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|2012|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|2008|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | rowspan="3"| {{sortname|Īzaks|Bergers}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Svarcelšana|1964|Vasaras|image=yes}} || rowspan="3"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="3"| '''3''' |- | {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Svarcelšana|1960|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Svarcelšana|1956|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Semjuels|Bergers}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeimss|Bergesons}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|1988|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Hetere|Bergsma}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Ātrslidošana|2018|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Ēriks|Bergūsts}} || {{flaga|Japāna}} [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998 Nagano]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Frīstaila slēpošana|1998|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Karolīna|Bērkla}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2008|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Deivids|Bērkofs}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1992|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || 1 || rowspan="2"| '''4''' |- || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1988|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — |- | {{sortname|Linns|Bērks}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1960|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | {{sortname|Mailss|Bērks}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Tomass|Bērks}} || {{flaga|Grieķija|old}} [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1896|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | {{sortname|Tomijs|Berlsons}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1972|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Alfonss|Bernands}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Kevins|Bērnhems}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|2004|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1992|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Tells|Berns}} || {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1912|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Lindsija|Bērnsa}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Dede|Berija}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Stēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Riteņbraukšana|2004|Vasaras|image=yes}} (šoseja) || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Šons|Berouzs}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Beisbols|2000|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Raiens|Berube}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Maiks|Berumens}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1992|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Maikls|Berets|Maikls Berets (basketbolists)}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1968|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Pīters|Berets}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1968|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1964|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | rowspan="2"| {{sortname|Leslijs|Bers-Hovards}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1996|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1984|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | rowspan="2"| {{sortname|Maiks|Bērtons}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1972|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''3''' |- || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1968|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — |- | {{sortname|Velingtons|Bērtnets}} || {{flaga|Itālija}} [[1956. gada ziemas olimpiskās spēles|1956 Kortīna d'Ampeco]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1956|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Gregorijs|Bests}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1988|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Lenijs|Bešems}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1976|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1972|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Džozefs|Betčelders}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1964|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Mohini|Bhardvadža}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|2004|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Radžs|Bhavsars}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|2008|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Sjūzena|Bianko}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Sinhronā peldēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džons|Bibijs}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Rekss|Bīčs}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeroms|Bifls}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Maikls|Bīglijs}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeimss|Bikfords}} || {{flaga|Austrija}} [[1948. gada ziemas olimpiskās spēles|1948 Santmorica]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Bobslejs|1948|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Dalass|Bikslers}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|1932|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Džons|Billers}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1904|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1908|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{sortname|Roberts|Billingems}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1988|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Čārlzs|Billingss}} || {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1912|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Tedijs|Billingtons}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Riteņbraukšana|1904|Vasaras|image=yes}} (treks) || Vīrietis || — || 1 || 3 || '''4''' |- | {{sortname|Bobs|Bīmons}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1968|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="3"| {{sortname|Mets|Biondi}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1992|Vasaras|image=yes}} || rowspan="3"| Vīrietis || 2 || 1 || — || rowspan="3"| '''11''' |- || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1988|Vasaras|image=yes}} || 5 || 1 || 1 |- || {{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1984|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | rowspan="3"| {{sortname|Amanda|Bīrda}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2004|Vasaras|image=yes}} || rowspan="3"| Sieviete || 1 || 2 || — || rowspan="3"| '''7''' |- | {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2000|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || 1 || 2 || — |- | {{sortname|Pērsijs|Bīrds}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Kriss|Birds}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1992|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Ralfs|Bīrds}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Ričards|Birds}} || {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1912|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Dens|Bīrijs}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Stēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|2004|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džons|Bissingers}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|1904|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Ralfs|Bišops}} || {{flaga|Nacistiskā Vācija}} [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936 Berlīne]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1936|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Rube|Bjorkmens}} || {{flaga|Norvēģija}} [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952 Oslo]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1952|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džozefs|Bjūgers}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|1904|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Reičela|Bjūlere}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|2012|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|2008|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Alana|Blahoski}} || {{flaga|Japāna}} [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998 Nagano]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1998|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Deina|Blantona}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Pludmales volejbols|2000|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Etelda|Bleibtreja}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1920|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 3 || — || — || '''3''' |- | {{sortname|Artūrs|Bleiks}} || {{flaga|Grieķija|old}} [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1896|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Grethene|Bleilere}} || {{flaga|Itālija}} [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006 Turīna]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Snovbords|2006|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeimss|Bleirs}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Pīters|Bleirs}} || {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1956|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Edmunds|Bleks}} || {{flaga|Nīderlande}} [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928 Amsterdama]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1928|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Kims|Bleks}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2000|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Lerijs|Bleks}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1972|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | {{sortname|Herieta|Blenda}} || {{flaga|Nacistiskā Vācija}} [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936 Berlīne]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1936|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Donalds|Blesings}} || {{flaga|Nīderlande}} [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928 Amsterdama]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1928|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="3"| {{sortname|Bonija|Blēra}} || {{flaga|Norvēģija}} [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|1994 Lillehammere]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Ātrslidošana|1994|Ziemas|image=yes}} || rowspan="3"| Sieviete || 2 || — || — || rowspan="3"| '''6''' |- | {{flaga|Francija}} [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|1992 Albērvila]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Ātrslidošana|1992|Ziemas|image=yes}} || 2 || — || — |- | {{flaga|Kanāda}} [[1988. gada ziemas olimpiskās spēles|1988 Kalgari]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Ātrslidošana|1988|Ziemas|image=yes}} || 1 || — || 1 |- | {{sortname|Diks|Bliks}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1960|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Sjūzana|Blinksa}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|2000|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Duglass|Blubau}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1960|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa)|| Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Leins|Bobjēns}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Viljams|Bodingtons}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Lauka hokejs|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Elmers|Boeseke}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Polo|1924|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Vendija|Boglioli}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1976|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || 1 || '''2''' |- | {{sortname|Fils|Bogss}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1976|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Tomass|Bohrers}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1992|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1988|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Džims|Boids}} || {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1956|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Mika|Boids}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Gregs|Boiers}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|1988|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Frederiks|Boilšteins}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1924|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Braiens|Boitāno}} || {{flaga|Kanāda}} [[1988. gada ziemas olimpiskās spēles|1988 Kalgari]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|1988|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džiliāna|Boksa}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Softbols|1996|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="3"| {{sortname|Šenona|Boksa}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|2008|Vasaras|image=yes}} || rowspan="3"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="3"| '''3''' |- | {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|2004|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|2000|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Džons|Boldvins}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1968|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Džons|Boless}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1924|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || 1 || '''2''' |- | {{sortname|Keitija|Bolla}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1968|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Lojs|Bolls}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Rūtija|Boltona}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2000|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1996|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Alberts|Bonds Lamberts|link=Alberts Lamberts}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Golfs|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Džordžs|Bonegs}} || {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1912|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1908|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Reimonds|Bonijs}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Hokejs|1920|Vasaras|image=yes}}<ref group="Р">[[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920. gada vasaras olimpisko spēļu]] programmā bija iekļauts ziemas sporta veids — hokejs. Savukārt no 1924. gada, tas jau bija iekļauts [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] programmā.</ref> || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Horācijs|Bonsers}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Rons|Bontempss}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Čārlzs|Borahs}} || {{flaga|Nīderlande}} [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928 Amsterdama]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1928|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Amana|Bordēna}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|1996|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Pets|Borderss}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Beisbols|2000|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Robina|Boregāra}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2004|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || — || 1 || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2000|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Roberts|Borgs}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Vinsents|Borila}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Neitens|Bors}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Kriss|Bošs}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džo|Botoms}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1976|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="3"| {{sortname|Ralds|Bostons}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1968|Vasaras|image=yes}} || rowspan="3"| Vīrietis || — || — || 1 || rowspan="3"| '''3''' |- || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1964|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1960|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Beta|Botsforda}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 2 || — || — || '''2''' |- | {{sortname|Britānija|Bova}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Ātrslidošana|2018|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Torija|Bovija}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaniro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || 1 || 1 || '''3''' |- | {{sortname|Medija|Bovmena}} || {{flaga|Krievija}} [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014 Soči]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Frīstaila slēpošana|2014|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Megana|Bozeka}} || {{flaga|Krievija}} [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014 Soči]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2014|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Bobs|Braians}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Teniss|2012|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Teniss|2008|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{sortname|Džordžs|Braiants}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Loka šaušana|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || 1 || '''3''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Maiks|Braians}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Teniss|2012|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Teniss|2008|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | rowspan="2"| {{sortname|Kobe|Braiants}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2012|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2008|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Rozalīna|Braiata}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1976|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Kelsija|Brainta}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|2012|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Voliss|Braients}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Loka šaušana|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Hanna|Brandta}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2018|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Maikls|Brāners}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1976|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Alise|Brauna}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1988|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || 1 || — || rowspan="2"| '''3''' |- || {{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1984|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Kerola|Brauna}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1976|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Stefānija|Brauna Treftona}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2008|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Sintija|Brauna}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1988|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Līza|Brauna-Millere}} || {{flaga|Japāna}} [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998 Nagano]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1998|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Deivids|Braunings}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Benijs|Brauns}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1976|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Čārlzs|Brauns|Čārlzs Brauns (hokejists}} || {{flaga|Japāna}} [[1972. gada ziemas olimpiskās spēles|1972 Saporo]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1972|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Čārlzs|Brauns|Čārlzs Brauns (raketes)}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Rokē|1904|Vasaras|image=no}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Dastins|Brauns}} || {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2010|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Deivids|Brauns}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeisons|Brauns}} || {{flaga|Krievija}} [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014 Soči]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|2014|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Ērlēns|Brauns}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1960|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Horācijs|Brauns}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Ivans|Brauns}} || {{flaga|Nacistiskā Vācija}} [[1936. gada ziemas olimpiskās spēles|1936 Garmiša-Partenkirhene]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Bobslejs|1936|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Lerijs|Brauns}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1964|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Lerojs|Brauns}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1924|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Makss|Brauns}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Virves vilkšana|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Metjū|Brauns}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Beisbols|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Tomass|Brauns}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Džeimss|Bredfords}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Svarcelšana|1960|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="2"| '''3''' |- || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Svarcelšana|1952|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Bills|Bredlijs}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1964|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džims|Bredijs}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1992|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džozefs|Bredijs}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Brūss|Bredlijs}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|1972|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Everets|Bredlijs}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Dons|Bregs}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1960|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džons|Brejs}} || {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Vilhelmīna fon|Brēmene}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1932|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || 1 || '''2''' |- | {{sortname|Daniels|Brends}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1964|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Glens|Brends}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1948|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Terijs|Brendss}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|2000|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Toms|Brendss}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1996|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa)|| Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Šarlote|Bredāla}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1992|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Bendžamins|Bredšovs}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1904|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeimss|Bregmens}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Džudo|1964|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Ralfs|Breiers}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1924|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Emīls|Breitkreics}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Reimonds|Brēkens}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | {{sortname|Henrijs Silkmens|Brekinridžs}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Paukošana|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Deivids|Bretons}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Deriks|Brevs}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Stēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2004|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || 1 || '''2''' |- | {{sortname|Herolds|Brevsters}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Lauka hokejs|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Džims|Brēvers}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1972|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Pērsijs|Briants}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles|1932 Leikplesida]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Bobslejs|1932|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Breds|Bridžvaters}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Alans|Brigss}} || {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1912|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Karloss|Brikeno}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|1992|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Hermans|Briks}} || {{flaga|Nīderlande}} [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928 Amsterdama]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1928|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džons|Brinks}} || {{flaga|Nīderlande}} [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928 Amsterdama]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1928|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Valērija|Brisko-Huksa}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1988|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || 1 || — || rowspan="2"| '''4''' |- || {{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1984|Vasaras|image=yes}} || 3 || — || — |- | {{sortname|Vorens|Britingems}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Eleina|Brīdena}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Džordžs|Brīns}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1960|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || — || 1 || rowspan="2"| '''4''' |- | {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1956|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || 2 |- | {{sortname|Sindija|Brogdona}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1976|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Kenijs|Brokenbērs}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2000|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Oskars|Brokmeiers}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Elisons|Broks}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaniro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|2016|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Nīls|Brotens}} || {{flaga|ASV}} [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles|1980 Leikplesida]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1980|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeimss|Brūkers}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1924|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Brendons|Brūkss}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Neitens|Brūkss}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Dženifera|Brūndedža}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Softbols|2000|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Vendija|Brūsa}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|1992|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Toms|Brūss}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1972|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | {{sortname|Henrijs|Buča}} || {{flaga|Japāna}} [[1972. gada ziemas olimpiskās spēles|1972 Saporo]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1972|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Deivids|Budaija}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|2016|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || — || 1 || rowspan="2"| '''4''' |- || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|2012|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || 1 |- | {{sortname|Stefens|Burdovs}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1992|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Klifs|Burlends}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Leslijs|Bušs}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1964|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="3"| {{sortname|Karloss|Būzers}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Softbols|2008|Vasaras|image=yes}} || rowspan="3"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="3"| '''3''' |- | {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Softbols|2004|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Softbols|2000|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Frens|Būts}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Reičela|Būtsma}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2012|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Bobs|Būzers}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1960|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Karloss|Būzers}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2008|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2004|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- |} == C == {| id="toc" class="toc" summary="Contents" |'''{{MediaWiki:Toc}}:''' [[#A, Ā|A, Ā]] [[#B|B]] [[#C|C]] [[#Č|Č]] __NOTOC__ |} {| class="wikitable sortable" |- ! Sportists ! colspan="2"| Spēles ! Sporta veids/Disciplīna ! Dzimums ! style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts ! style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs ! style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza ! Kopā |- | {{sortname|Džinele|Cauga-Zīrgieja}} || {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2010|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Metjū|Centovičs}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Mets|Cetlinskis}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1988|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Nikija|Cīgelmeiere}} || {{flaga|Norvēģija}} [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|1994 Lillehammere]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Šorttreks|1994|Ziemas|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || — || 1 || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Francija}} [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|1992 Albērvila]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Šorttreks|1992|Ziemas|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Sjūzena|Cimmermane}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1948|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Mariona|Cinderšteina}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Teniss|1924|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- |} == Č == {| id="toc" class="toc" summary="Contents" |'''{{MediaWiki:Toc}}:''' [[#A, Ā|A, Ā]] [[#B|B]] [[#C|C]] [[#Č|Č]] __NOTOC__ |} {| class="wikitable sortable" |- ! Sportists ! colspan="2"| Spēles ! Sporta veids/Disciplīna ! Dzimums ! style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts ! style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs ! style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza ! Kopā |- | {{sortname|Klārenss|Čaildss}} || {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1912|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Džefinere|Čandlere}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|1976|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Čārlzs|Čandlers}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Tomass|Čarltons}} || {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1956|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džozefs|Čarnota}} || {{flaga|Norvēģija}} [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952 Oslo]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1952|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Taisons|Čāndlers}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2012|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Dīdra|Čārlza}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1992|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Tīna|Čārlza}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2016|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2012|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Džons|Čeiss}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles|1932 Leikplesida]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1932|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Pols|Čelimo}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Kriss|Čelioss}} || {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2002|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Lorija|Čelupni}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|2008|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Harijs|Čemberlins}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | {{sortname|Mailss|Čemlijs-Vatsons}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Paukošana|2016|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Neitens|Čens}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|2018|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Braitons|Čenss}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Frenks|Čepots}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1972|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1960|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Ouenss|Čērčils}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Līza|Česona}} || {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2010|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="3"| {{sortname|Brendija|Česteina}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|2004|Vasaras|image=yes}} || rowspan="3"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="3"| '''3''' |- | {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|2000|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|1996|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Darens|Čiakčia}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Stēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|2004|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Džijs|Čīks}} || {{flaga|Itālija}} [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006 Turīna]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Ātrslidošana|2006|Ziemas|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || 1 || — || rowspan="2"| '''3''' |- | {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Ātrslidošana|2002|Ziemas|image=yes}} || — || — || 1 |- | rowspan="2"| {{sortname|Dana|Čladeka}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|1992|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{sortname|Saimons|Čo}} || {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Šorttreks|2010|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Emija|Čova}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|2000|Vasaras|image=yes}} (sporta) || rowspan="2"| Sieviete || — || — || 1 || rowspan="2"| '''3''' |- | {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|1996|Vasaras|image=yes}} (sporta) || 1 || 1 || — |- | rowspan="4"| {{sortname|Džūlija|Čū}} || {{flaga|Krievija}} [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014 Soči]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|2014|Ziemas|image=yes}} || rowspan="4"| Sieviete || — || 1 || — || rowspan="4"| '''4''' |- | {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|2010|Ziemas|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{flaga|Itālija}} [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006 Turīna]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|2006|Ziemas|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|2002|Ziemas|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Klarisa|Čuna}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|2012|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- |} == Piezīmes == {{atsauces|group=Р}} == Ārējās saites == * {{tīmekļa atsauce |title=United States of America |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/united-states-of-america }} * {{tīmekļa atsauce |title=Olympic Medal Winners |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/athletes?search=1&countryname=united%20states%20of%20america }} * {{tīmekļa atsauce |title=United States |publisher=Sports-Reference.com |url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/USA |access-date={{dat|2018|12|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080707092642/http://www.sports-reference.com/olympics/countries/USA/ |archivedate={{dat|2008|07|07||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200419213531/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/USA/ |date={{dat|2020|04|19||bez}} }} {{ASV olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:ASV olimpiskie medaļnieki|*]] dziesei8gccz16d0w8ch99w0112ipem 0 415564 4519328 4265894 2026-09-08T17:52:05Z Baisulis 11523 /* S */ alabota bojāta attēla saite...... 4519328 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] olimpiskie medaļnieki'''. Sportisti ir sagrupēti pēc uzvārda: * [[ASV olimpisko medaļnieku uzskaitījums (A — Č)|A — Č]] * [[ASV olimpisko medaļnieku uzskaitījums (D — Ģ)|D — Ģ]] * [[ASV olimpisko medaļnieku uzskaitījums (H — Ķ)|H — Ķ]] * [[ASV olimpisko medaļnieku uzskaitījums (L — O)|L — O]] * '''P — T''' * [[ASV olimpisko medaļnieku uzskaitījums (U — Ž)|U — Ž]]. == P == {| id="toc" class="toc" summary="Contents" |'''{{MediaWiki:Toc}}:''' [[#P|P]] [[#R|R]] [[#S|S]] [[#Š|Š]] [[#T|T]] __NOTOC__ |} [[Attēls:Aaron peirsol-2.jpg|200px|thumb|[[Ārons Pīrsols]] izcīnījis 7 medaļas.]] [[Attēls:O'Connor, Tatham, Nadal, Van Zo Post, 1891.jpg|200px|thumb|[[Albertsons van zo Posts]] (pirmā rindā sēdošais) izcīnījis 5 medaļas.]] {| class="wikitable sortable" |- ! Sportists ! colspan="2"| Spēles ! Sporta veids/Disciplīna ! Dzimums ! style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts ! style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs ! style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza ! Kopā |- | {{sortname|Rodnijs|Paavola}} || {{flaga|ASV}} [[1960. gada ziemas olimpiskās spēles|1960 Skvoveli]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1960|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Čārlijs|Padoks}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1924|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="2"| '''4''' |- || {{flaga|Lielbritānija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1920|Vasaras|image=yes}} || 2 || 1 || — |- | {{sortname|Kārlija|Paipere}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Stēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2004|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Donalds|Paipers}} || {{flaga|Nacistiskā Vācija}} [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936 Berlīne]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1936|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džo|Paks}} || {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Frīstaila slēpošana|2002|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Lorenss|Palmers}} || {{flaga|ASV}} [[1960. gada ziemas olimpiskās spēles|1960 Skvoveli]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1960|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Vintrops|Palmers}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles|1932 Leikplesida]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1932|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Kellija|Panneka}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Distanču slēpošana|2018|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Konijs|Paraskevins}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Riteņbraukšana|1988|Vasaras|image=yes}} (treks) || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Zeks|Pariss}} || {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]]|| style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2010|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Denīze|Pārkere}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Loka šaušana|1988|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Kandese|Pārkere}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2012|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2008|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Džeks|Pārkers}} || {{flaga|Nacistiskā Vācija}} [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936 Berlīne]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1936|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Džons|Pārkers}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|1972|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Džims|Parks}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Beisbols|1996|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Ričards|Pārks}} || {{flaga|Šveice}} [[1928. gada ziemas olimpiskās spēles|1928 Sanktmorica]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Bobslejs|1928|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Maksijs|Pārkss}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1976|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Viljams|Pārkss}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1960|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="3"| {{sortname|Sindija|Parlova}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|2004|Vasaras|image=yes}} || rowspan="3"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="3"| '''3''' |- | {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|2000|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|1996|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Dereks|Parra}} || {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Ātrslidošana|2002|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | {{sortname|Lī Anna|Pārslija}} || {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Skeletons|2002|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Sāra|Pārsonsa}} || {{flaga|Itālija}} [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006 Turīna]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2006|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Duglass|Pārtijs}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|1992|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|1988|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{sortname|Viljams|Pārtridžs}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Lakross|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Derviss|Patons}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2004|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Mels|Patons}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | {{sortname|Teds|Patons}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1988|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Džons|Patriks}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Regbijs|1924|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Lielbritānija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Regbijs|1920|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | rowspan="2"| {{sortname|Ross|Pauerss}} || {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Snovbords|2002|Ziemas|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Japāna}} [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998 Nagano]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Snovbords|1998|Ziemas|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{sortname|Maikls|Paulīns}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1992|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Marks|Paveličs}} || {{flaga|ASV}} [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles|1980 Leikplesida]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1980|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džo|Pavelskis}} || {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]]|| style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2010|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Sjūzena|Pedersena}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1968|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 2 || 2 || — || '''4''' |- | {{sortname|Erīna|Peka}} || {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]]|| style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Bobslejs|2010|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Amanda|Pelkija}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Distanču slēpošana|2018|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Nets|Pendltons}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1920|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Džimmijs|Pedro}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Džudo|2004|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || — || 1 || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Džudo|1996|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | rowspan="2"| {{sortname|Maikls|Peidžs}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1968|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || 1 || 1 || rowspan="2"| '''3''' |- | {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1964|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | rowspan="2"| {{sortname|Nikola|Peine}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2004|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || — || 1 || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2000|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Telma|Peine}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Deivids|Peine}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džons|Peins}} || {{flaga|Grieķija|old}} [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1896|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Kalebs|Peins}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|2016|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Samners|Peins}} || {{flaga|Grieķija|old}} [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1896|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | rowspan="3"| {{sortname|Dareks|Peiss}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Loka šaušana|1988|Vasaras|image=yes}} || rowspan="3"| Vīrietis|| — || 1 || — || rowspan="3"| '''3''' |- | {{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Loka šaušana|1984|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Loka šaušana|1976|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Kima|Peitone}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1976|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Gērijs|Peitons}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2000|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1996|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Mels|Penders}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1968|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Ralfs|Pērčeiss}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Lorīna|Perdū}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2012|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Roberts|Perevs}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Nansīna|Perija}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2000|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Keisija|Perija-Glasa}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaniro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|2016|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''2''' |- | {{sortname|Kens|Pērpers}} || {{flaga|Itālija}} [[1956. gada ziemas olimpiskās spēles|1956 Kortīna d'Ampeco]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|1956|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džons|Peskators}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1988|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Pola|Pestija}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Modernā pieccīņa|1964|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Samanta|Pešeka}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|2008|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Sieviete|| — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Anna|Petersone}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1968|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Eimija|Petersone}} || {{flaga|Norvēģija}} [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|1994 Lillehammere]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Šorttreks|1994|Ziemas|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || — || 2 || rowspan="2"| '''3''' |- | {{flaga|Francija}} [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|1992 Albērvila]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Šorttreks|1992|Ziemas|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Kerlija|Petersone}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|2004|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Sieviete || 1 || 2 || — || '''3''' |- | {{sortname|Odrija|Petersone}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Bens|Petersons}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1976|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || rowspan="2"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1972|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || 1 || — || — |- | {{sortname|Džerets|Petersons}} || {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]]|| style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Frīstaila slēpošana|2010|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Džons|Petersons}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1976|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || rowspan="2"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1972|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || 1 || — || — |- | {{sortname|Floids|Petersons}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Stefens|Peterss}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|2016|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || — || 1 || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|2012|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | rowspan="4"| {{sortname|Hetere|Petri}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2012|Vasaras|image=yes}} || rowspan="4"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="4"| '''4''' |- || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2008|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2004|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2000|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Džons|Petroske}} || {{flaga|Itālija}} [[1956. gada ziemas olimpiskās spēles|1956 Kortīna d'Ampeco]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1956|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Emīlija|Pfalcere}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2018|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Mišele|Pikarda}} || {{flaga|Krievija}} [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014 Soči]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2014|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džefrijs|Pikards}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1964|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Noelle|Pikusa-Paisa}} || {{flaga|Krievija}} [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014 Soči]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Skeletons|2014|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Pols|Pilgrims}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Offuts|Pinions}} || {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1956|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Klārenss|Pinkstons}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1924|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || — || 2 || rowspan="2"| '''4''' |- || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Amsterdama]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1920|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — |- | rowspan="2"| {{sortname|Skotijs|Pipens}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1996|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1992|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Dens|Pipins}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Lokvuds|Pīrijs}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="4"| {{sortname|Kristija|Pīrsa}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|2012|Vasaras|image=yes}} || rowspan="4"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="4"| '''4''' |- || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|2008|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|2004|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|2000|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Dzozefs|Pīrmens}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Bleiks|Pīroni}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="3"| {{sortname|Ārons|Pīrsols}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2008|Vasaras|image=yes}} || rowspan="3"| Vīrietis || 2 || 1 || — || rowspan="3"| '''7''' |- | {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2004|Vasaras|image=yes}} || 3 || — || — |- | {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2000|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Džeks|Pīrss}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1992|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Roberts|Pīrss}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1932|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Hetere|Pīsa}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Sinhronā peldēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|R. K.|Pītss}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || – || — || '''1''' |- | {{sortname|Penija|Pitū}} || {{flaga|ASV}} [[1960. gada ziemas olimpiskās spēles|1960 Skvoveli]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Kalnu slēpošana|1960|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || 2 || — || '''2''' |- | rowspan="5"| {{sortname|Maikls|Plambs}} || {{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1984|Vasaras|image=yes}} || rowspan="5"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="5"| '''6''' |- || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1976|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — |- || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1972|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1968|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1964|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Deivids|Plammers}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || 1 || '''2''' |- | {{sortname|Klārenss|Plats}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1924|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džordžs|Podžs}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 2 || '''2''' |- | rowspan="3"| {{sortname|Dorotija|Pointona-Hilla}} || {{flaga|Nacistiskā Vācija}} [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936 Berlīne]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1936|Vasaras|image=yes}} || rowspan="3"| Sieviete || 1 || — || 1 || rowspan="3"| '''3''' |- | {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1932|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- |{{flaga|Nīderlande}} [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928 Amsterdama]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1928|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Amanda|Polka}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|2016|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Elīza|Polloka}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Loka šaušana|1904|Vasaras|image=yes}} || Sieveite || 1 || — || 2 || '''3''' |- | {{sortname|Frics|Pollards}} || {{flaga|Nacistiskā Vācija}} [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936 Berlīne]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1936|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Džo|Polo}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Kērlings|2018|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Itālija}} [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006 Turīna]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Kērlings|2006|Ziemas|image=yes}} || — || — || 1 |- | rowspan="2"| {{sortname|Kriss|Pols}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2012|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2008|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Brendons|Polsons}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1996|Vasaras|image=yes}} (grieķu-romiešu cīņa) || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Kerija|Pondekstere}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2008|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Gass|Pops}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Harijs|Porters}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1908|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Viljams|Porters}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Elisa|Posta}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Riteņbraukšana|2016|Vasaras|image=yes}} (BMX) || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Albertsons Van Zo|Posts}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Paukošana|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || 1 || 2 || '''5''' |- | {{sortname|Sintija|Potere}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1976|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Henrijs|Poters}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Golfs|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Timotijs|Poti}} || {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Ātrslidošana|2002|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Džons|Pouells}} || {{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1984|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || — || 1 || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1976|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | rowspan="2"| {{sortname|Maiks|Pouells}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1992|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1988|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Džefs|Pourss}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džons|Praiss}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Simeons|Praiss}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Golfs|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Toms|Praiss|Toms Praiss (airētājs)}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Darja|Prata}} || {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Džošs|Prenots}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Reids|Prīdijs}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|2016|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || — || 1 || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|2008|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Taišons|Prinss}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Hals Heigs|Prists}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Maiers|Prištains}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1904|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 2 || — || — || rowspan="2"| '''4''' |- | {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — |- | {{sortname|Henrijs|Proktors}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džozefīne|Puči}} || {{flaga|Krievija}} [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014 Soči]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2014|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Lija|Pulosa-Mullere}} || {{flaga|ASV}} [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles|1980 Leikplesida]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Ātrslidošana|1980|Ziemas|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || 2 || — || rowspan="2"| '''3''' |- | {{flaga|Austrija}} [[1976. gada ziemas olimpiskās spēles|1976 Insbruka]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Ātrslidošana|1976|Ziemas|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Tomijs|Pūls}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1964|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- |} == R == {| id="toc" class="toc" summary="Contents" |'''{{MediaWiki:Toc}}:''' [[#P|P]] [[#R|R]] [[#S|S]] [[#Š|Š]] [[#T|T]] __NOTOC__ |} [[Attēls:Aly Raisman Rio 2016.jpg|200px|thumb|[[Aleksandra Raismane]] izcīnījusi 6 medaļas]] [[Attēls:Kim rhode 2007.jpg|200px|thumb|[[Kimberlija Roda]] izcīnījusi 6 medaļas]] [[Attēls:Ralph Rose.jpg|200px|thumb|[[Ralfs Rouzs]] izcīnījis 6 medaļas]] [[Attēls:Sanya Richards with US flag Berlin 2009.JPG|200px|thumb|[[Sanja Ričardsa-Rosa]] izcīnījusi 5 medaļas]] {| class="wikitable sortable" |- ! Sportists ! colspan="2"| Spēles ! Sporta veids/Disciplīna ! Dzimums ! style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts ! style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs ! style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza ! Kopā |- | rowspan="2"| {{sortname|Džo|Radijs}} || rowspan="2"| {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || rowspan="2" style="background:#D2E6B4" | Vasaras || {{osv|Peldēšana|1904|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{osv|Ūdenspolo|1904|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Pīts|Rademahers}} || {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1956|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Braiens|Rafalskis}} || {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2010|Ziemas|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2002|Ziemas|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Džeks|Raglands}} || {{flaga|Nacistiskā Vācija}} [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936 Berlīne]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1936|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džons|Rahms}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Golfs|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Bobijs|Raians}} || {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]]|| style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2010|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džozefs|Raiens}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Patriks|Raiens}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | {{sortname|Rūta|Railija}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2004|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeks|Railijs}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1932|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Ivans|Railijs}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1924|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Ali|Raismane}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|2016|Vasaras|image=yes}} (sporta) || rowspan="2"| Sieviete || 1 || 2 || — || rowspan="2"| '''6''' |- || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|2012|Vasaras|image=yes}} (sporta) || 2 || — || 1 |- | {{sortname|Vilards|Raiss}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada ziemas olimpiskās spēles|1924 Šamonī]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1924|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Vollijs|Raiss}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | {{sortname|Luīze|Raitere}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1988|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Kellija|Ralona}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2012|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2004|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{sortname|Merilina|Ramenofski}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1964|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Henriks|Rammels}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|2012|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Radživs|Rams}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaniro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Teniss|2016|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džo|Rancs}} || {{flaga|Nacistiskā Vācija}} [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936 Berlīne]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1936|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Galēna|Rappa}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || — || 1 || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2012|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Megana|Rapinoe}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|2012|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Ārons|Rasels}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|2016|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Bills|Rasels}} || {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1956|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Dags|Rasels}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1968|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | {{sortname|Henrijs|Rasels}} || {{flaga|Nīderlande}} [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928 Amsterdama]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1928|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeks|Rašers}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1988|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Eds|Ratlefs}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1972|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeimijs|Rauhs}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2000|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džons|Rauhs}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Beisbols|2000|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džozefs|Ravannaks}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Kamberts|Reds}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Maikls|Reds}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Emīlija|Regana}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|2016|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''2''' |- | {{sortname|Čārlzs|Reidpats}} || {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1912|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | {{sortname|Deivids|Reids}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1996|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džejs R.|Reids}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1988|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Džons|Reids}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Zahs|Reilijs}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Nensija|Reimija}} || {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1956|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Līza|Reimonda}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Teniss|2012|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Pīts|Reimonds}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1972|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Amadē|Reibērns}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Harolds|Reiners}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Paukošana|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Bačs|Reinoldss}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1988|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || 1 || — || '''2''' |- | rowspan="3"| {{sortname|Marks|Reinoldss}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|2000|Vasaras|image=yes}} || rowspan="3"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="3"| '''3''' |- | {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1992|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1988|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Elīze|Reja}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|2000|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Ernsts|Rekevegs}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|1904|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeimss|Rektors}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1908|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Ričards|Rēmers}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Lindijs|Remidžīno}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | {{sortname|Oto|Rēms}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1904|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Maiks|Remzijs}} || {{flaga|ASV}} [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles|1980 Leikplesida]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1980|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Marta|Rendela}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1964|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Kikāna|Rendella}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Distanču slēpošana|2018|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Leo|Rendolfs}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1976|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeremijs|Rēniks}} || {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Ātrslidošana|2002|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džese|Rēniks}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Stefens|Rērihs}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1968|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | {{sortname|Helēna|Resora}} || {{flaga|Itālija}} [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006 Turīna]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2006|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Alma|Ričardsa}} || {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1912|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džūlija|Ričardsa}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|2004|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="3"| {{sortname|Sanja|Ričardsa-Rosa}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2012|Vasaras|image=yes}} || rowspan="3"| Sieviete || 2 || — || — || rowspan="3"| '''5''' |- || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2008|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 |- || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2004|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | rowspan="2"| {{sortname|Dota|Ričardsone}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Softbols|2000|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Softbols|1996|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Pešna|Ričardsone}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2000|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Džeisons|Ričardsons|Džeisons Ričardsons (vieglatlēts)}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2012|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Henrijs B.|Ričardsons}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1908|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || — || 1 || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1904|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | rowspan="3"| {{sortname|Bobs|Ričardss}} || {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1956|Vasaras|image=yes}} || rowspan="3"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="3"| '''3''' |- | {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1952|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1948|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{sortname|Vinsents|Ričardss}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Teniss|1924|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || 1 || '''3''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Mičs|Ričmonds}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1996|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1988|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{sortname|Leslijs|Ričs}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1908|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Dženija|Rīda}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Riteņbraukšana|2012|Vasaras|image=yes}} (treks) || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Ernests|Rīdels}} || {{flaga|Nacistiskā Vācija}} [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936 Berlīne]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|1936|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Stīvs|Riddiks}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1976|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Ēriks|Riders}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeisons|Rīds}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|2004|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Robins|Rīds}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1924|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Ričards|Ridze}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1972|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Frenks|Ridžheimers}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Paukošana|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 2 || '''2''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Eilīna|Rīdžina}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1924|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || 1 || — || rowspan="2"| '''3''' |- || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Amsterdama]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1920|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Donalds|Rigazio}} || {{flaga|Norvēģija}} [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952 Oslo]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1952|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Ervīns|Rigters}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Regbijs|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Aleksa|Rigsbija}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2018|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Maiks|Rihters}} || {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2002|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Geila|Riketsone}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1976|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Eds|Rimkuss}} || {{flaga|Šveice}} [[1948. gada ziemas olimpiskās spēles|1948 Sanktmorica]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Bobslejs|1948|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Luanna|Riona}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Loka šaušana|1976|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Ādams|Ripons}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|2018|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Teilors|Ritcels}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|2012|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džims|Riuns}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1968|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Britnija|Rīza}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2012|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Morgans|Rīzers}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1992|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Patrīcija|Robertsa}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1976|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Tifānija|Robertsa}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|1996|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Deivids|Robertss}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1976|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Džils|Robertss}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaniro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Bo|Robertsons}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1960|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Kevins|Robertsons}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|1988|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|1984|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Lousons|Robertsons}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Oskars|Robertsons}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1960|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Ronalds|Robertsons}} || {{flaga|Itālija}} [[1956. gada ziemas olimpiskās spēles|1956 Kortīna d'Ampeco]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|1956|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Karls|Robijs}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1968|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1964|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Kevins|Robinsaine}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1988|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="3"| {{sortname|Betija|Robinsone}} || {{flaga|Nacistiskā Vācija}} [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936 Berlīne]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1936|Vasaras|image=yes}} || rowspan="3"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="3"| '''1''' |- | {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1932|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{flaga|Nīderlande}} [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928 Amsterdama]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1928|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Kelsija|Robinsone}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|2016|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Mušaumi|Robinsone}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2004|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Alberts|Robinsons}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1968|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="3"| {{sortname|Deivids|Robinsons}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1996|Vasaras|image=yes}} || rowspan="3"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="3"| '''3''' |- || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1992|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1988|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{sortname|Donijs|Robinsons}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Riteņbraukšana|2008|Vasaras|image=yes}} (BMX) || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Džekijs|Robinsons|Džekijs Robinsons (basketbolists)}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Ērnijs|Robinsons}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1976|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1972|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{sortname|Meks|Robinsons}} || {{flaga|Nacistiskā Vācija}} [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936 Berlīne]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1936|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Sāra|Roblsa}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaniro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Svarcelšana|2016|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="6"| {{sortname|Kimberlija|Roda}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|2016|Vasaras|image=yes}} || rowspan="6"| Sieviete || — || — || 1 || rowspan="6"| '''6''' |- | {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|2012|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|2008|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|2004|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|2000|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1996|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Augusts|Rodenbergs}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Virves vilkšana|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Ričards|Rodenheizers}} || {{flaga|ASV}} [[1960. gada ziemas olimpiskās spēles|1960 Skvoveli]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1960|Ziemas|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Itālija}} [[1956. gada ziemas olimpiskās spēles|1956 Kortīna d'Ampeco]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1956|Ziemas|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Dženifere|Rodrigesa}} || {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Ātrslidošana|2002|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || — || 2 || '''2''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Eimija|Rodrigesa}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|2012|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|2008|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Rauls|Rodrigess}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1988|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Viljams|Rodžers}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Regbijs|1924|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Anete|Rodžersa}} || {{flaga|Nacistiskā Vācija}} [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936 Berlīne]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1936|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1932|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Čārlzs|Rodžerss}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1964|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Džeisons|Rodžerss}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Paukošana|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Tods|Rodžerss}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Pludmales volejbols|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Diāna|Rofe}} || {{flaga|Norvēģija}} [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|1994 Lillehammere]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Kalnu slēpošana|1994|Ziemas|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Francija}} [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|1992 Albērvila]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Kalnu slēpošana|1992|Ziemas|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Šona|Rohboka}} || {{flaga|Itālija}} [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006 Turīna]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Bobslejs|2006|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Sjūzena|Roiceviča}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1976|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Ketlīna|Roitere}} || {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]]|| style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Šorttreks|2010|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || 1 || '''2''' |- | {{sortname|Pīters|Roka}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1976|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 2 || — || '''3''' |- | {{sortname|Džeimss Stillmens|Rokfellers}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1924|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Endrū|Roks}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2004|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Braienna|Rollinsa-Maknīla}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}} || Sievietes || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Kenijs|Rollinss}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Braiens|Rolstons}} || {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2002|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Roberts|Rompre}} || {{flaga|Norvēģija}} [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952 Oslo]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1952|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Mariona|Ropere}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1932|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Eiprila|Rosa}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Pludmales volejbols|2016|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || — || 1 || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Pludmales volejbols|2012|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Kaila|Rosa}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|2012|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Els|Rosi}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Elbridžs|Ross}} || {{flaga|Nacistiskā Vācija}} [[1936. gada ziemas olimpiskās spēles|1936 Garmiša-Partenkirhene]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1936|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Normens|Ross}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 3 || — || — || '''3''' |- | {{sortname|Herlovs|Roters}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Kīla|Rothammere}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1972|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Artūrs|Rotroks}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | {{sortname|Diks|Rots}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1964|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džordžs|Rots}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|1932|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Maikls|Rotvels}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1976|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Barbara|Roulza}} || {{flaga|ASV}} [[1960. gada ziemas olimpiskās spēles|1960 Skvoveli]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|1960|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Katerīna|Roulza}} || {{flaga|Nacistiskā Vācija}} [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936 Berlīne]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1936|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1932|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Džeisons|Rouzers}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1996|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Ronda|Rouzija}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Džudo|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Čārlzs|Rouzs}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Džefs|Rouzs}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2000|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 2 || — || — || rowspan="2"| '''4''' |- | {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — |- | rowspan="3"| {{sortname|Ralfs|Rouzs}} || {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1912|Vasaras|image=yes}} || rowspan="3"| Vīrietis || 1 || 1 || — || rowspan="3"| '''6''' |- | {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1908|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1904|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 1 |- | {{sortname|Pols|Rovs}} || {{flaga|Nacistiskā Vācija}} [[1936. gada ziemas olimpiskās spēles|1936 Garmiša-Partenkirhene]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1936|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Artūrs|Rozenkamfs}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|1904|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Šons|Rožeskis}} || {{flaga|Itālija}} [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006 Turīna]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Kērlings|2006|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Vilma|Rūdolfa}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1960|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 3 || — || — || rowspan="2"| '''4''' |- | {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1956|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | rowspan="4"| {{sortname|Andžela|Rudžēro}} || {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2010|Ziemas|image=yes}} || rowspan="4"| Sieviete || — || 1 || — || rowspan="4"| '''4''' |- | {{flaga|Itālija}} [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006 Turīna]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2006|Ziemas|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2002|Ziemas|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{flaga|Japāna}} [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998 Nagano]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1998|Ziemas|image=yes}} || 1 || — || — |- | rowspan="2"| {{sortname|Treisija|Ruisa}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Sinhronā peldēšana|1988|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="2"| '''3''' |- || {{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Sinhronā peldēšana|1984|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — |- | {{sortname|Sjerra|Runge}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Medija|Rūnija}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2018|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Sīns|Rūnijs}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Silvija|Ruska}} || {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1956|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || 1 || '''2''' |- | {{sortname|Džons|Rūts}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|1988|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džuliāna|Rūzvelta}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- |} == S == {| id="toc" class="toc" summary="Contents" |'''{{MediaWiki:Toc}}:''' [[#P|P]] [[#R|R]] [[#S|S]] [[#Š|Š]] [[#T|T]] __NOTOC__ |} [[Attēls:Mark Spitz.jpg|200px|thumb|[[Marks Spics]] izcīnījis 11 medaļas]] [[Attēls:Rebecca soni cropped.jpg|200px|thumb|[[Rebeka Soni]] izcīnījusi 6 medaļas]] [[Attēls:Sharon Stouder 1965.jpg|200px|thumb|[[Šarona Stadere]] izcīnījusi 5 medaļas]] {| class="wikitable sortable" |- ! Sportists ! colspan="2"| Spēles ! Sporta veids/Disciplīna ! Dzimums ! style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts ! style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs ! style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza ! Kopā |- | {{sortname|Kerija|Saimondsa}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|2016|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Anita|Saimonisa}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|1948|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Harijs|Saimons}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1908|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Karolija|Saimonsa}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|2000|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Nensija|Saimonsa}} || {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1956|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Hetere|Saimonsa-Karasko}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Sinhronā peldēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Floids|Saimonss}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1952|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || — || 1 || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1948|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{sortname|Deivids|Saims}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1960|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džons|Sairs}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1960|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Herolds|Sakata}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Svarcelšana|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Ališija|Sakramone}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|2008|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džefs|Salass}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1924|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Kristīna fon|Salca}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1960|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 3 || 1 || — || '''4''' |- | {{sortname|Lūiss|Salika}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Annete|Salmīna}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Peta|Sammita}} || {{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1984|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Rozalīna|Samnersa}} || {{flaga|Dienvidslāvija}} [[1984. gada ziemas olimpiskās spēles|1984 Sarajeva]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|1984|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Eds|Sampsons}} || {{flaga|Itālija}} [[1956. gada ziemas olimpiskās spēles|1956 Kortīna d'Ampeco]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1956|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Oldēns|Sanborns}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Keitlīna|Sandeno}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2004|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || 1 || 1 || rowspan="2"| '''4''' |- | {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2000|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{sortname|Teilors|Sanders}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaniro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|2016|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Sammera|Sandersa}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1992|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 2 || 1 || 1 || '''4''' |- | {{sortname|Frenks|Sanderss}} || {{flaga|Japāna}} [[1972. gada ziemas olimpiskās spēles|1972 Saporo]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1972|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Tī|Sandersa}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|1992|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Edvards|Sanderss}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Entonijs|Sanderss}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|2000|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Riks|Sanderss}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1972|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || rowspan="2"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="2"| '''3''' |- || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1968|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || — || 1 || — |- | rowspan="2"| {{sortname|Ēriks|Sato}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|1992|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || — || 1 || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|1988|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Laiens|Sato}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|1992|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Roberts|Satons}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Bekija|Sauerbrūna}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|2012|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Glīns|Saulterss}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1968|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Deivs|Saunderss}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|1988|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|1984|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Taunsends|Saunderss}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1996|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Edijs|Sauterns}} || {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1956|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džīla|Saveri}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Sinhronā peldēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Rojs|Sāri}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1964|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | {{sortname|Džeimss|Sedins}} || {{flaga|Norvēģija}} [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952 Oslo]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1952|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Ēriks|Sedži}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|2016|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis|| — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Kavika|Sedži}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|2016|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis|| — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Roberts|Seguso}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Teniss|1988|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Henrijs|Sehudo}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|2008|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Melisa|Seidemane}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2016|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2012|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Džordžs|Seiligs}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Viljams|Seilings}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Virves vilkšana|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Edvīns|Seilsberijs}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Stīvs|Seimūrs}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Džons Roberts|Selskis}} || {{flaga|Krievija}} [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014 Soči]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Šorttreks|2014|Ziemas|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="2"| '''3''' |- | {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Šorttreks|2010|Ziemas|image=yes}} || — || — || 2 |- | {{sortname|Leo|Sekstons}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Monika|Seleša}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Teniss|2000|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Railijs|Selmons}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Frederiks|Sempls}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Golfs|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Bobs|Semjuelsons}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|1992|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Lerojs|Semss}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Kīls|Sendersons}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Stēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|2004|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Čārlzs|Sendss}} || {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Golfs|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Debra|Sepentere}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1976|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Nikija|Serlenga}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|2000|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Kreigs|Serners}} || {{flaga|Japāna}} [[1972. gada ziemas olimpiskās spēles|1972 Saporo]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1972|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džerets|Serviss}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Dīns|Setrulo}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Kimberlija|Seversone}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|2004|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || 1 || '''2''' |- | {{sortname|Kenets|Sicbergers}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1964|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Edvards|Sīglers}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|1904|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Bobs|Sīgrens}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1972|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1968|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Brita|Sigurnija}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Frīstaila slēpošana|2018|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Bobijs|Sījs}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bobslejs|2000|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Steisija|Sikora}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|2008|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Deivs|Silks}} || {{flaga|ASV}} [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles|1980 Leikplesida]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1980|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Linna|Sillimena}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1976|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Maiks|Sillimens}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1968|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Viljams Silvesters|Silkvorts}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1924|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Šugars Rejs|Sīlss}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1972|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Emīlija|Silvera}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2008|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džejs|Silvesters}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1972|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Čārlzs|Simpkinss}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1992|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Dženija|Simpsone}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Džuljēna|Simpsone}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1976|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džordžs|Simpsons}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Vils|Simpsons}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Frenks|Sinots}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada ziemas olimpiskās spēles|1924 Šamonī]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1924|Ziemas|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Hokejs|1920|Vasaras|image=yes}}<ref group="Р">[[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920. gada vasaras olimpisko spēļu]] programmā bija iekļauts ziemas sporta veids — hokejs. Savukārt no 1924. gada, tas jau bija iekļauts [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] programmā.</ref> || — || 1 || — |- | {{sortname|Laura|Sīringa}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1976|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Mērija|Sīrsa}} || {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1956|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Henrijs Edvards|Sīrss}} || {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1912|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Pīters|Sīrss}} || {{flaga|Japāna}} [[1972. gada ziemas olimpiskās spēles|1972 Saporo]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1972|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Roberts|Sīrss}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Paukošana|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Anna|Sītona}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1992|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Frederiks|Sjūrigs}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Sjūzija|Skalana}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Paukošana|2012|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Frēnsiss|Skallijs}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1964|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="3"| {{sortname|Braiena|Skarija}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|2004|Vasaras|image=yes}} || rowspan="3"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="3"| '''3''' |- | {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|2000|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|1996|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Heilija|Skarupa}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2018|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- |- | {{sortname|Bobs|Skeltons}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1924|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Melānija|Skillmena}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Loka šaušana|1988|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Daniela|Skota-Aruda}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|2012|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|2008|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Čārlijs|Skots}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1968|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Klaids|Skots}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Koulmens|Skots}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|2012|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Lūiss|Skots}} || {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1912|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Klārks|Skoulzs}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Brendons|Slejs}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|2000|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Kolbijs|Sleters}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Regbijs|1924|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Amsterdama]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Regbijs|1920|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Normens|Sleters}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Regbijs|1924|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Daniela|Sletona}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|2000|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeims|Sletons}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|1972|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Bridžeta|Sloana}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|2008|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Īrvings|Smalls}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada ziemas olimpiskās spēles|1924 Šamonī]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1924|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Erīna|Smārta}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Paukošana|2008|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Kīta|Smārta}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Paukošana|2008|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Hilarijs|Smārts}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Pols|Smārts}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džīna|Smita}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1948|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džūlija|Smita|Džūlija Smita (peldētāja)}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2008|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || 1 || '''2''' |- | {{sortname|Džūlija|Smita|Džūlija Smita (softbols)}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Softbols|1996|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Karolīna|Smita}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1924|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="3"| {{sortname|Keitija|Smita}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2008|Vasaras|image=yes}} || rowspan="3"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="3"| '''3''' |- | {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2004|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2000|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Līha|Smita}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaniro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || 1 || '''2''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Mišela|Smita}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Softbols|2000|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Softbols|1996|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | rowspan="2"| {{sortname|Rendija|Smita}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1992|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1984|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Adriāns|Smits}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1960|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Bils|Smits}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | {{sortname|Čārlijs|Smits}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Čārlzs|Smits}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Deivids|Smits}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1960|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Dīns|Smits}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1976|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeimss|Smits|Džeimss Smits (burātājs)}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džese|Smits}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Džonatans|Smits}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1988|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || — || 1 || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1984|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | rowspan="2"| {{sortname|Džons|Smits}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1992|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1988|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || 1 || — || — |- | rowspan="2"| {{sortname|Gordons|Smits}} || {{flaga|Nacistiskā Vācija}} [[1936. gada ziemas olimpiskās spēles|1936 Garmiša-Partenkirhene]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1936|Ziemas|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || — || 1 || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|ASV}} [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles|1932 Leikplesida]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1932|Ziemas|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Herolds|Smits}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | {{sortname|Justuss|Smits}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Kelvins|Smits}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1988|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || — || 1 || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1984|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Klārks|Smits}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaniro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Lemonts|Smits}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1996|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Rastijs|Smits}} || {{flaga|Itālija}} [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006 Turīna]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Šorttreks|2006|Ziemas|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || — || 1 || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Šorttreks|2002|Ziemas|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{sortname|Rodnijs|Smits}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1992|Vasaras|image=yes}} (grieķu-romiešu cīņa) || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Ronijs Rejs|Smits}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1968|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Stīvs|Smits}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2000|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Tomijs|Smits}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1968|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Viljams|Smits|link=Viljams Smits (sportists)}}|| {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1952|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Forests|Smitsons}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1908|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Olīvija|Smoliga}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaniro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Klements|Smūts}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Golfs|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Keitlina|Snaidere}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaniro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|2016|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Kails|Snaiders}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaniro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|2016|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeimss H.|Snūks}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džīna|Soberta}} || {{flaga|Austrija}} [[1964. gada ziemas olimpiskās spēles|1964 Insbruka]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Kalnu slēpošana|1964|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || 1 || '''2''' |- | {{sortname|Bobs|Sohls}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Daniels|Soiers}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Golfs|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeks|Soks}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Teniss|2016|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || 1 || '''2''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Houpa|Solo}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|2012|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|2008|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | rowspan="2"| {{sortname|Rebeka|Soni}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2012|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 2 || 1 || — || rowspan="2"| '''6''' |- | {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2008|Vasaras|image=yes}} || 1 || 2 || — |- | {{sortname|Betsija|Snaita}} || {{flaga|ASV}} [[1960. gada ziemas olimpiskās spēles|1960 Skvoveli]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Kalnu slēpošana|1960|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Frēnsiss|Speins}} || {{flaga|Nacistiskā Vācija}} [[1936. gada ziemas olimpiskās spēles|1936 Garmiša-Partenkirhene]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1936|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Kens|Speins}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1968|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeks|Spellmens}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1924|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Frenks|Spellmans}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Svarcelšana|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Ešlija|Spensere}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Emersons|Spensers}} || {{flaga|Nīderlande}} [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928 Amsterdama]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1928|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Galēns|Spensers}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Loka šaušana|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Marks|Spics}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1972|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 7 || — || — || rowspan="2"| '''11''' |- || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1968|Vasaras|image=yes}} || 2 || 1 || 1 |- | {{sortname|Džoana|Spilleina}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1960|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džonijs|Spilleins}} || {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]]|| style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Ziemeļu divcīņa|2010|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis|| — || 3 || — || '''3''' |- | {{sortname|Leons|Spinkss}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1976|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Maikls|Spinkss}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1976|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Bendžamins|Spoks}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1924|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Ralfs|Sports}} || {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1912|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Vorens|Sprauts}} || {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1912|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || 2 || '''3''' |- | {{sortname|Bendžamins|Spredlijs}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džastins|Springs}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|2008|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Loids|Spūners}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 4 || 1 || 2 || '''7''' |- | {{sortname|Džozefs|Stadlers}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | {{sortname|Amare|Stademaijers}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2004|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Šarona|Stadere}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1964|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 4 || — || 1 || '''5''' |- | {{sortname|Mārvins|Stadlers}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1992|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Ambera|Stahovski}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2004|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Terijs|Staikls}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1964|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Maiks|Stainess}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1976|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Alens|Staks}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džons|Staks}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Maiks|Stalsijs}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1992|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Maiks|Stamms}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1972|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 2 || — || '''3''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Stenlijs|Stančuks}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Svarcelšana|1952|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Svarcelšana|1948|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Bouens|Stasforts}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Ričards|Stebinss}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1964|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Keitija|Stedinga}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1996|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Oto|Stefens}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|1904|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Džesika|Stefensa}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2012|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2008|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Helēna|Stefensa}} || {{flaga|Nacistiskā Vācija}} [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936 Berlīne]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1936|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 2 || — || — || '''2''' |- | {{sortname|Kellija|Stefensa-Tīslenda}} || {{flaga|Itālija}} [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006 Turīna]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2006|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Megija|Stefensa}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2016|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2012|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Kents|Stefess}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Pludmales volejbols|1996|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="3"| {{sortname|Dauna|Steilija}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2004|Vasaras|image=yes}} || rowspan="3"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="3"| '''3''' |- | {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2000|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1996|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Volters|Steilijs}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Kellija|Steka}} || {{flaga|Krievija}} [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014 Soči]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2014|Ziemas|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2010|Ziemas|image=yes}} || — || 1 || — |- | rowspan="2"| {{sortname|Lī|Steklīna}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2018|Ziemas|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Krievija}} [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014 Soči]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2014|Ziemas|image=yes}} || — || 1 || — |- | rowspan="2"| {{sortname|Endijs|Stenfīlds}} || {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1956|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="2"| '''3''' |- | {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1952|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — |- | {{sortname|Roberts|Stenglends}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 2 || '''2''' |- | {{sortname|Džordžs|Steničs}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Klejs|Stenlijs}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Mērija|Stepana}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="3"| {{sortname|Džīla|Sterkele}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1988|Vasaras|image=yes}} || rowspan="3"| Sieviete || — || — || 2 || rowspan="3"| '''3''' |- || {{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1984|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1976|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Stjuarts|Stiknijs}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Golfs|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Viljams|Stiknijs}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Golfs|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Staciāna|Stitsa}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2000|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Dens|Stīls}} || {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Bobslejs|2002|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Harijs|Stīls}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1924|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Villijs|Stīls}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeimss|Stīns}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Ričards|Stīrnss}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1964|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Ričards|Stīrs}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Paukošana|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Rošele|Stīvensa}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1996|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1992|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Šakurs|Stīvensons}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|2016|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Tobijs|Stīvensons}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2004|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Viljams|Stīvensons}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1924|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džefs|Stīvenss}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Beisbols|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Edvards|Stīvenss}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Hūberts|Stīvenss}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles|1932 Leikplesida]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Bobslejs|1932|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Kērtiss|Stīvenss}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles|1932 Leikplesida]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Bobslejs|1932|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Pols|Stīvenss}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles|1932 Leikplesida]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Bobslejs|1932|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Treviss|Stīvenss}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Džudo|2016|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeroms|Stīvers}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Breanna|Stjuarta}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Džudo|2016|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Melvins|Stjuarts}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1992|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || 1 || '''3''' |- | {{sortname|Šīrlija|Stobsa}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1960|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Lorenss|Stodards}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1924|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Šellija|Stoksa}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Softbols|1996|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Volters|Stokss}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1924|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || 1 || '''2''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Džons|Stoktons}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1996|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1992|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | rowspan="2"| {{sortname|Džefs|Storks}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|1992|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || — || 1 || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|1988|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Džims|Storms}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1964|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Dženevra|Stouna}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|2016|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Nikija|Stouna}} || {{flaga|Japāna}} [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998 Nagano]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Frīstaila slēpošana|1998|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Dvaits|Stounss}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1976|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || — || 1 || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1972|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{sortname|Viljams|Stouvs}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1964|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Džūno|Stovere-Ērvina}} || {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1956|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1952|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{sortname|Džūlija|Stoversa}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2000|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Kerrija|Straga}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|1996|Vasaras|image=yes}} (sporta) || rowspan="2"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|1992|Vasaras|image=yes}} (sporta) || — || — || 1 |- | {{sortname|Pīters|Stratholdts}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Skots|Strausbogs}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1992|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Stīvens|Strāzburgs}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Beisbols|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Rods|Strečens}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1976|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Lūiss|Striblers}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1904|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Pikabo|Strīta}} || {{flaga|Japāna}} [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998 Nagano]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Kalnu slēpošana|1998|Ziemas|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Norvēģija}} [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|1994 Lillehammere]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Kalnu slēpošana|1994|Ziemas|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Smits|Strīters}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Rokē|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Ēriks|Strobels}} || {{flaga|ASV}} [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles|1980 Leikplesida]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1980|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Gastons|Strobino}} || {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1912|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Kels|Strongs}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Frenks|Stūbss}} || {{flaga|Nacistiskā Vācija}} [[1936. gada ziemas olimpiskās spēles|1936 Garmiša-Partenkirhene]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1936|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Artūrs|Studenrots}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1924|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džīna|Stunjo}} || {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1956|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Bobs|Stvrtliks}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|1992|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || — || 1 || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|1988|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Džīla|Suduta}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Sinhronā peldēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Bobs|Suters}} || {{flaga|ASV}} [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles|1980 Leikplesida]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1980|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Gerijs|Suters}} || {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2002|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Raiens|Suters}} || {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]]|| style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2010|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeina|Svagertija}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1968|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Dueins|Svansons}} || {{flaga|Nacistiskā Vācija}} [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936 Berlīne]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1936|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Edvīns|Svateks}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Maiks|Sveins}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Džudo|1988|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="3"| {{sortname|Šerila|Svūpsa}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2004|Vasaras|image=yes}} || rowspan="3"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="3"| '''3''' |- | {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2000|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1996|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- |} == Š == {| id="toc" class="toc" summary="Contents" |'''{{MediaWiki:Toc}}:''' [[#P|P]] [[#R|R]] [[#S|S]] [[#Š|Š]] [[#T|T]] __NOTOC__ |} [[Attēls:Allison Schmitt 2016.jpg|thumb|200px|[[Elisona Šmita]] izcīnījusi 8 medaļas]] [[Attēls:Don Schollander 1964.jpg|thumb|200px|[[Dons Šollanders]] izcīnījis 6 medaļas]] [[Attēls:Mel Sheppard.jpg|thumb|200px|[[Mels Šepards]] izcīnījis 5 medaļas]] {| class="wikitable sortable" |- ! Sportists ! colspan="2"| Spēles ! Sporta veids/Disciplīna ! Dzimums ! style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts ! style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs ! style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza ! Kopā |- | {{sortname|Džons|Šādens}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1988|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Braiens|Šaimers}} || {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Bobslejs|2002|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Džoels|Šankls}} || {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1956|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Ēriks|Šanto}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2012|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Nīls|Šapīro}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1972|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | {{sortname|Ērlijs|Šardts}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Semjuels|Šarmans}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1924|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Dags|Šārps}} || {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Bobslejs|2002|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Džozefs|Šauerss}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Mollija|Šausa}} || {{flaga|Krievija}} [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014 Soči]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2014|Ziemas|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2010|Ziemas|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Frederiks|Šefīlds}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1924|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džordžs|Šeldons}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Frenks|Šekspīrs}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Lūiss|Šeldons}} || {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 2 || '''2''' |- | {{sortname|Ričards|Šeldons}} || {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || 1 || '''2''' |- | {{sortname|Frenks|Šells}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="4"| {{sortname|Norberts|Šemanskis}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Svarcelšana|1964|Vasaras|image=yes}} || rowspan="4"| Vīrietis || — || — || 1 || rowspan="4"| '''4''' |- || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Svarcelšana|1960|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Svarcelšana|1952|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Svarcelšana|1948|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Deivids|Šepards}} || {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Svarcelšana|1956|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Mels|Šepards}} || {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || rowspan="2" style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1912|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || 1 || — || rowspan="2"| '''5''' |- | {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]] || {{osv|Vieglatlētika|1908|Vasaras|image=yes}} || 3 || — || — |- | {{sortname|Stīvs|Šepards}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1976|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Martins|Šeridans}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]] || rowspan="2" style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1908|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 2 || — || 1 || rowspan="2"| '''4''' |- | {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || {{osv|Vieglatlētika|1904|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Bils|Šerrs}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1988|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Dana|Šēnfīlda}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1972|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeks|Šī}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles|1932 Leikplesida]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Ātrslidošana|1932|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | {{sortname|Džimijs|Šī}} || {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Skeletons|2002|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Karls|Šī}} || {{flaga|Nacistiskā Vācija}} [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936 Berlīne]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1936|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Alekss|Šibutani}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|2018|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 2 || '''2''' |- | {{sortname|Maja|Šibutani}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|2018|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || — || 2 || '''2''' |- | {{sortname|Tadeušs|Šidelers}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Helēna|Šifāno}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|1948|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Čārlzs|Šīfers}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Lauka hokejs|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Mikeila|Šifrina}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Kalnu slēpošana|2018|Ziemas|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || 1 || — || rowspan="2"| '''3''' |- | {{flaga|Krievija}} [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014 Soči]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Kalnu slēpošana|2014|Ziemas|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Keitija|Šīhija}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|2000|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Timotijs|Šīhijs}} || {{flaga|Japāna}} [[1972. gada ziemas olimpiskās spēles|1972 Saporo]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1972|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Klāresa|Šīldsa}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|2016|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2012|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Sjūzena|Šīldsa}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1968|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Lorenss|Šīldss}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Toms|Šīldss}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Kortnija|Šīlija}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2000|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 2 || — || — || '''2''' |- | {{sortname|Džīns|Šīlijs}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Aleksa|Šineka Knīrima}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|2018|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Maikls|Šīns}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1976|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džerijs|Šips}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1964|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Gerijs|Šīrers}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|1972|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Neits|Šīrholcs}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Beisbols|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Gordons|Šīrs}} || {{flaga|Japāna}} [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998 Nagano]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Kamaniņu braukšana|1988|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Kērtiss|Šīrss}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Paukošana|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Bents|Šītss}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Beisbols|2000|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Anna|Šlēpere}} || {{flaga|Krievija}} [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014 Soči]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2014|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Čārlzs|Šlī}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Riteņbraukšana|1904|Vasaras|image=yes}} (treks) || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Lorīna|Šmeterlinga}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaniro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|2016|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Džuliāns|Šmics}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|1904|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="4"| {{sortname|Dženija|Šmidgalla-Potere}} || {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2010|Ziemas|image=yes}} || rowspan="4"| Sieviete || — || 1 || — || rowspan="4"| '''4''' |- | {{flaga|Itālija}} [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006 Turīna]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2006|Ziemas|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2002|Ziemas|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{flaga|Japāna}} [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998 Nagano]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1998|Ziemas|image=yes}} || 1 || — || — |- | rowspan="2"| {{sortname|Keita|Šmidta}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1976|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || — || 1 || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1972|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{sortname|Bils|Šmidts}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1972|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Džons|Šmidts}} || {{flaga|Nīderlande}} [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928 Amsterdama]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1928|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Freds|Šmidts}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1964|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || 1 || '''2''' |- | {{sortname|Vilards|Šmidts}} || {{flaga|Nacistiskā Vācija}} [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936 Berlīne]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1936|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="3"| {{sortname|Elisona|Šmita}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}} || rowspan="3"| Sieviete || 1 || 1 || — || rowspan="3"| '''8''' |- || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2012|Vasaras|image=yes}} || 3 || 1 || 1 |- || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2012|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{sortname|Saimons|Šnapīrs}} || {{flaga|Krievija}} [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014 Soči]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|2014|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Natālija|Šneidere}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Sinhronā peldēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Bazs|Šneiders}} || {{flaga|ASV}} [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles|1980 Leikplesida]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1980|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Marks|Šneiders}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Mets|Šnobričs}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Džeksons|Šolcs}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1924|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || 1 || — || rowspan="2"| '''3''' |- || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Amsterdama]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1920|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | rowspan="2"| {{sortname|Rūdolfs|Šolcs}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Regbijs|1924|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Amsterdama]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Regbijs|1920|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | rowspan="2"| {{sortname|Dons|Šollanders}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1968|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || 1 || — || rowspan="2"| '''6''' |- || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1964|Vasaras|image=yes}} || 4 || — || — |- | {{sortname|Frenks|Šonesī}} || {{flaga|Nacistiskā Vācija}} [[1936. gada ziemas olimpiskās spēles|1936 Garmiša-Partenkirhene]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1936|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Frenks|Šorters}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1976|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1976|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Artūrs|Šou}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2012|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Tims|Šou}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1976|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Ričards|Šrēders}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1988|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|1984|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | rowspan="2"| {{sortname|Terijs|Šrēders}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|1988|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|1984|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Džeralds|Šreks}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1968|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Pema|Šraivere}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Teniss|1988|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Olijs|Šrivers}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 3 || — || — || '''3''' |- | {{sortname|Fransisa|Šrota}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || 2 || '''3''' |- | {{sortname|Klāra|Šrota}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|1948|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="4"| {{sortname|Viljams|Šteinkrauss}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1972|Vasaras|image=yes}} || rowspan="4"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="4"| '''4''' |- || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1968|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1960|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1952|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{sortname|Pols|Štjastnijs}} || {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]]|| style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2010|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis|| — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Artūrs|Štokhofs}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Bills|Šūfenhauers}} || {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Bobslejs|2002|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Frederiks|Šūle}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Karolīna|Šūlere}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1960|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 2 || — || — || '''2''' |- | {{sortname|Maikls|Šūlers}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Bobs|Šūls}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1964|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Breds|Šūmahers}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | {{sortname|Lindseja|Šupa}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|2008|Vasaras|image=yes}} || Sieviete|| 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Džons|Šusters}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Kērlings|2018|Ziemas|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Itālija}} [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006 Turīna]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Kērlings|2006|Ziemas|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{sortname|Filips|Šusters}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|1904|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Karls|Šute}} || {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Riteņbraukšana|1912|Vasaras|image=yes}} (šoseja) || Vīrietis || — || — || 2 || '''2''' |- | {{sortname|Kārleina|Šūtensa}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Ātrslidošana|2018|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Alberts|Švarcs}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 2 || '''2''' |- | {{sortname|Markuards|Švarcs}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Misija|Švēna-Raiena}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|2000|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || — || 1 || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Trips|Švenks}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | {{sortname|Taša|Švikerta}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|2000|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- |} == T == {| id="toc" class="toc" summary="Contents" |'''{{MediaWiki:Toc}}:''' [[#P|P]] [[#R|R]] [[#S|S]] [[#Š|Š]] [[#T|T]] __NOTOC__ |} [[Attēls:Dara Torres 2crop.jpg|200px|thumb|[[Dara Toresa]] izcīnījusi 12 medaļas]] [[Attēls:John Tewksbury.jpg|200px|thumb|[[Volters Tjūksterijs]] izcīnījis 5 medaļas]] {| class="wikitable sortable" |- ! Sportists ! colspan="2"| Spēles ! Sporta veids/Disciplīna ! Dzimums ! style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts ! style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs ! style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza ! Kopā |- | rowspan="2"| {{sortname|Vaiomija|Taiesa}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1968|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 2 || — || — || rowspan="2"| '''4''' |- || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1964|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — |- | {{sortname|Denija|Tailere}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Softbols|1996|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Alberts|Tailers}} || {{flaga|Grieķija|old}} [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1896|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Artūrs|Tailers}} || {{flaga|Itālija}} [[1956. gada ziemas olimpiskās spēles|1956 Kortīna d'Ampeco]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Bobslejs|1956|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Freds|Tailers}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1972|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Frēnsiss|Tailers}} || {{flaga|Šveice}} [[1948. gada ziemas olimpiskās spēles|1948 Sanktmorica]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Bobslejs|1948|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Skots|Takers}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2000|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Leons|Taks}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Hokejs|1920|Vasaras|image=yes}}<ref group="Р">[[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920. gada vasaras olimpisko spēļu]] programmā bija iekļauts ziemas sporta veids — hokejs. Savukārt no 1924. gada, tas jau bija iekļauts [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] programmā.</ref> || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Lorēna|Tamajo}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Riteņbraukšana|2012|Vasaras|image=yes}} (treks) || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Trojs|Tanners}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|1988|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Anna|Tanniklaifa}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|2008|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Kevins|Tans}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vingrošana|2008|Vasaras|image=yes}} (sporta) || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Šeila|Taomina}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Ešlija|Tapina}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2000|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 2 || — || — || rowspan="2"| '''3''' |- | {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1992|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Dženeba|Tarmoha}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2012|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Lindsija|Tarplija}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|2008|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Futbols|2004|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Antonio|Tarvers}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1996|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Deiviss|Tarvoters}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2012|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Čārlzs|Tatams}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || 1 || '''3''' |- | {{sortname|Harolds|Tauers}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis|| 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Čārlzs|Taunsends}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Paukošana|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Forests|Taunss}} || {{flaga|Nacistiskā Vācija}} [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936 Berlīne]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1936|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="4"| {{sortname|Daiena|Taurasi}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2016|Vasaras|image=yes}} || rowspan="4"| Sieviete || — || 1 || — || rowspan="4"| '''4''' |- || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2012|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2008|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2004|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Mērija Anna|Tauskija}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1976|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Normens|Teibers}} || {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1912|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || 1 || '''2''' |- | {{sortname|Luīza|Teilore}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Loka šaušana|1904|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Meibela|Teilore}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Loka šaušana|1904|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="3"| {{sortname|Andželo|Teilors}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2012|Vasaras|image=yes}} || rowspan="3"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="3"| '''4''' |- || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2008|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — |- || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2000|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Džeks|Teilors}} || {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1952|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Džermens|Teilors}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|2000|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Džons|Teilors}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1908|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Kriss|Teilors}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1972|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Kristiāns|Teilors}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2012|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | rowspan="3"| {{sortname|Morgans|Teilors}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1932|Vasaras|image=yes}} || rowspan="3"| Vīrietis || — || — || 1 || rowspan="3"| '''3''' |- | {{flaga|Nīderlande}} [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928 Amsterdama]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1928|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1924|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Roberts|Teilors}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1972|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | {{sortname|Džons|Teits}} || {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1976|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Kristīna|Teišere}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2000|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || — || 1 || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Dinks|Templtons}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Regbijs|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Breidija|Tenele}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018 Phjončhana]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|2018|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Manfrēds|Tepens}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Ūdenspolo|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Deloss|Tērbers}} || {{flaga|Nacistiskā Vācija}} [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936 Berlīne]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1936|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Lorenss|Terijs}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1972|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Edvards|Tērkingtons}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Regbijs|1924|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Tonijs|Terlaso}} || {{flaga|Nacistiskā Vācija}} [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936 Berlīne]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Svarcelšana|1936|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Svarcelšana|1932|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | rowspan="2"| {{sortname|Keitija|Tērnere}} || {{flaga|Norvēģija}} [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|1994 Lillehammere]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Šorttreks|1994|Ziemas|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || — || 1 || rowspan="2"| '''4''' |- | {{flaga|Francija}} [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|1992 Albērvila]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Šorttreks|1992|Ziemas|image=yes}} || 1 || 1 || — |- | {{sortname|Deivids|Tērners}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Džeisons|Tērners}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Īans|Tērners}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Rūdolfs|Tesings}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Kārena|Tetčere}} || {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]]|| style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2010|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Hanna|Tetere}} || {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Snovbords|2010|Ziemas|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Itālija}} [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006 Turīna]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Snovbords|2006|Ziemas|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Čārlzs|Tethems}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Paukošana|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || 1 || '''3''' |- | {{sortname|Maiks|Teti}} || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1988|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Sāra|Tētinga}} || {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2002|Ziemas|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Japāna}} [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998 Nagano]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|1998|Ziemas|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Bils|Tētls}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || — || '''2''' |- | {{sortname|Hirams|Tētls}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 2 || '''2''' |- | {{sortname|Lūiss|Tevanima}} || {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1912|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Volters|Tjūksberijs}} || {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || 2 || 1 || '''5''' |- | {{sortname|Čārlzs|Tiass}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Virves vilkšana|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Vilards|Tibetss}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1924|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Gustavs|Tīfentālers}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Cīņas sports|1904|Vasaras|image=yes}} (brīvā cīņa) || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Terijs|Tīfs}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Beisbols|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Teilors|Tīgārdens}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Beisbols|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Čārlijs|Tikners}} || {{flaga|ASV}} [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles|1980 Leikplesida]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|1980|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="3"| {{sortname|Stīvs|Timonss}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|1992|Vasaras|image=yes}} || rowspan="3"| Vīrietis || — || — || 1 || rowspan="3"| '''3''' |- || {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|1988|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- || {{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|1984|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Džeralds|Tinkers}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1972|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Margots|Tīns}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Sinhronā peldēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Maikls|Tinslijs}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2012|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Konstancs|Tituss}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Airēšana|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Kīts|Tkačuks}} || {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2002|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Gerijs|Tobiāns}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1960|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || 1 || — || rowspan="2"| '''3''' |- | {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Daiļlēkšana|1956|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Nions|Tokers}} || {{flaga|Šveice}} [[1928. gada ziemas olimpiskās spēles|1928 Sanktmorica]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Bobslejs|1928|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Edijs|Tolans}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Logana|Toma}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|2012|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|2008|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Niks|Tomans}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2012|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | {{sortname|Debija|Tomasa}} || {{flaga|Kanāda}} [[1988. gada ziemas olimpiskās spēles|1988 Kalgari]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Daiļslidošana|1988|Ziemas|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Kērtiss|Tomasēvičs}} || {{flaga|Krievija}} [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014 Soči]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Bobslejs|2014|Ziemas|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || — || 1 || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Bobslejs|2010|Ziemas|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Džarets|Tomass}} || {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Snovbords|2002|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Džoels|Tomass}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1992|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Džons|Tomass}} || {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1964|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1960|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 |- | {{sortname|Tims|Tomass}} || {{flaga|Kanāda}} [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010 Vankūvera]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Hokejs|2010|Ziemas|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="4"| {{sortname|Dženija|Tompsone}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2004|Vasaras|image=yes}} || rowspan="4"| Sieviete || — || 2 || — || rowspan="4"| '''12''' |- | {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2000|Vasaras|image=yes}} || 3 || — || 1 |- | {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || 3 || — || — |- | {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1992|Vasaras|image=yes}} || 2 || 1 || — |- | {{sortname|Hanna|Tompsone}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Paukošana|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Kortnija|Tompsone}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|2016|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || — || — || 1 || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|2012|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | rowspan="2"| {{sortname|Tīna|Tompsone}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2008|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || — || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|ASV}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2004|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Klejs|Tompsons}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|2016|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Kriss|Tompsons}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2000|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Vilburs|Tompsons}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Viljams|Tompsons}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Loka šaušana|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || 2 || '''3''' |- | {{sortname|Ričards|Toms}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Svarcelšana|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Volters|Tomsens}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Rons|Tomsiks}} || {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1956|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="3"| {{sortname|Ērls Fosters|Tomsons}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1948|Vasaras|image=yes}} || rowspan="3"| Vīrietis || 1 || 1 || — || rowspan="3"| '''5''' |- | {{flaga|Nacistiskā Vācija}} [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936 Berlīne]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1936|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{flaga|Lielbritānija}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|1932|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — |- | {{sortname|Dženija|Topinga}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Softbols|2004|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Ernests|Topino}} || {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1932|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis|| 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Gvena|Torense}} || {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1996|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Sieviete || 1 || — || 1 || rowspan="2"| '''5''' |- || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1992|Vasaras|image=yes}} || 2 || 1 || — |- | rowspan="5"| {{sortname|Dara|Toresa}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2008|Vasaras|image=yes}} || rowspan="5"| Sieviete || — || 3 || — || rowspan="5"| '''12''' |- | {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|2000|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || 3 |- | {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1992|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1988|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || 1 |- | {{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1984|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Hosē|Toress}} || {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melburna]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1956|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Ouens|Torijs}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1948|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Reimonds|Torns}} || {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Senluisa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1904|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Džims|Torps}} || {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1912|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Kriss|Torps}} || {{flaga|ASV}} [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002 Soltleiksitija]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Kamaniņu braukšana|2002|Ziemas|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || — || 1 || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Japāna}} [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998 Nagano]] || style="background:#CDEBFF"| Ziemas || {{osv|Kamaniņu braukšana|1998|Ziemas|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Šīna|Tosta}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2008|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Terenss|Trammels}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2004|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- | {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2000|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — |- | {{sortname|Kristīne|Trauriga}} || {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|2000|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Virdžīnija|Trešere}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|2016|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Eimija|Triona}} || {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Jāšana|2004|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Salvators|Tripoli}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Bokss|1924|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Frenks|Trehs}} || {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Šaušana|1920|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 1 || — || '''2''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Didī|Troters}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2012|Vasaras|image=yes}} || rowspan="2"| Vīrietis || 1 || — || 1 || rowspan="2"| '''3''' |- | {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|2004|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — |- | {{sortname|Džūlija|Trotmena}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Burāšana|1992|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Maiks|Trojs}} || {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1960|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || — || — || '''2''' |- | {{sortname|Mērfijs|Trojs}} || {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|2016|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || — || 1 || '''1''' |- | {{sortname|Herberts|Trubi}} || {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1908|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Bils|Tumijs}} || {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Basketbols|1968|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Šerila|Tūsenta}} || {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Peldēšana|1972|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || — || 1 || — || '''1''' |- | {{sortname|Freds|Tutels}} || {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Vieglatlētika|1924|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | {{sortname|Skots|Tuzinskis}} || {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Volejbols|2008|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || — || — || '''1''' |- | rowspan="2"| {{sortname|Rebeka|Tviga}} || {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Riteņbraukšana|1992|Vasaras|image=yes}} (treks) || rowspan="2"| Vīrietis || — || 1 || — || rowspan="2"| '''2''' |- || {{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] || style="background:#D2E6B4"| Vasaras || {{osv|Riteņbraukšana|1984|Vasaras|image=yes}} (treks) || — || — || 1 |- |} == Piezīmes == {{atsauces|group=Р}} == Ārējās saites == * {{tīmekļa atsauce |title=United States of America |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/united-states-of-america }} * {{tīmekļa atsauce |title=Olympic Medal Winners |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/athletes?search=1&countryname=united%20states%20of%20america }} * {{tīmekļa atsauce |title=United States |publisher=Sports-Reference.com |url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/USA |access-date={{dat|2018|12|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080707092642/http://www.sports-reference.com/olympics/countries/USA/ |archivedate={{dat|2008|07|07||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200419213531/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/USA/ |date={{dat|2020|04|19||bez}} }} {{ASV olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:ASV olimpiskie medaļnieki|*]] 9jqrv7vr822jhogrfklcktksn73e9na 4 415707 4519329 4519018 2026-09-08T18:01:13Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4519329 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|09|08||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:200252}}] | {{formatnum:1707}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13740}}] | 2009-02-13 | 2026-09-08 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:175250}}] | {{formatnum:9899}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8097}}] | 2007-12-03 | 2026-09-08 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122918}}] | {{formatnum:772}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14818}}] | 2004-11-07 | 2026-08-19 |- | 4. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:115473}}] | {{formatnum:10322}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1943}}] | 2009-10-02 | 2026-09-08 |- | 5. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:115154}}] | {{formatnum:8568}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9943}}] | 2007-11-24 | 2026-09-08 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:89144}}] | {{formatnum:7898}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6764}}] | 2005-10-30 | 2026-09-06 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:72707}}] | {{formatnum:9435}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2176}}] | 2009-05-24 | 2026-09-08 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68968}}] | {{formatnum:1698}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3276}}] | 2005-07-26 | 2026-09-07 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58827}}] | {{formatnum:597}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:815}}] | 2006-11-23 | 2026-08-19 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:53056}}] | {{formatnum:7057}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6585}}] | 2018-06-22 | 2026-09-07 |- | 11. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:49810}}] | {{formatnum:5345}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:393}}] | 2007-01-07 | 2026-09-08 |- | 12. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49299}}] | {{formatnum:1413}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3545}}] | 2006-05-03 | 2026-09-07 |- | 13. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:49155}}] | {{formatnum:4944}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:3102}}] | 2007-04-26 | 2026-09-06 |- | 14. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:45323}}] | {{formatnum:6391}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1646}}] | 2015-03-11 | 2026-09-08 |- style="background-color: #EEEEEE" | 15. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42340}}] | {{formatnum:1446}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:580}}] | 2009-01-14 | 2026-09-08 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:39243}}] | {{formatnum:4607}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:786}}] | 2013-03-30 | 2026-09-08 |- style="background-color: #EEEEEE" | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1514}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 19. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:32455}}] | {{formatnum:3981}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:672}}] | 2020-05-10 | 2026-09-04 |- | 20. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:31638}}] | {{formatnum:9141}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4885}}] | 2023-01-18 | 2026-09-06 |- | 21. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29755}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1261}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 22. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28836}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1209}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 23. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:27048}}] | {{formatnum:4642}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:928}}] | 2015-08-30 | 2026-09-08 |- | 24. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-06-29 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23795}}] | {{formatnum:18}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:881}}] | 2007-11-05 | 2026-09-04 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23732}}] | {{formatnum:40}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1939}}] | 2006-07-03 | 2026-08-26 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19356}}] | {{formatnum:1329}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-08-15 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}] | 2005-09-19 | 2026-05-01 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:16011}}] | {{formatnum:1350}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-09-08 |- | 31. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15496}}] | {{formatnum:3094}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1402}}] | 2014-07-27 | 2026-09-08 |- | 32. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15179}}] | {{formatnum:2413}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2000}}] | 2005-07-30 | 2026-07-31 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14494}}] | {{formatnum:525}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2340}}] | 2011-08-03 | 2026-08-31 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14240}}] | {{formatnum:610}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:233}}] | 2013-06-21 | 2026-09-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:801}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13451}}] | {{formatnum:905}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-09-08 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2025-12-29 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10967}}] | {{formatnum:1742}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:420}}] | 2021-07-27 | 2026-09-07 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10644}}] | {{formatnum:270}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:670}}] | 2011-10-13 | 2026-09-08 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10178}}] | {{formatnum:310}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:380}}] | 2012-05-17 | 2026-09-08 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9593}}] | {{formatnum:180}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:181}}] | 2013-03-14 | 2026-09-07 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8470}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8366}}] | {{formatnum:14}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:196}}] | 2004-09-16 | 2026-08-11 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}] | {{formatnum:66}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-03-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6759}}] | {{formatnum:228}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-08-17 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:42}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6532}}] | {{formatnum:568}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:120}}] | 2017-05-11 | 2026-09-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6207}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-08-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5609}}] | {{formatnum:87}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}] | 2017-08-15 | 2026-09-08 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:8}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- | 63. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5251}}] | {{formatnum:81}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:391}}] | 2020-12-20 | 2026-09-05 |- style="background-color: #EEEEEE" | 64. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5248}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- style="background-color: #EEEEEE" | 65. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |- | 66. | {{u|Dukts}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5011}}] | {{formatnum:135}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:285}}] | 2013-04-16 | 2026-09-08 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] 22gwhdop7gwfk6te7bbyssdzthvc5b3 0 422656 4519382 4119846 2026-09-08T19:40:46Z Baisulis 11523 wikisaites precizējums...... 4519382 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Futbols aiz restēm | attēls = Longest yard ver2.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''The Longest Yard'' | žanrs = sporta filma, komēdija | režisors = [[Pīters Segals]] | producents = [[Džeks Džiaraputo]] | scenārija autors = [[Šeldons Tērnerss]] | galvenajās lomās = * [[Ādams Sendlers]] * [[Kriss Roks]] * [[Džeimss Kromvells]] * [[Viljams Fihtners]] * [[Deivids Patriks Kellijs]] * [[Nelly]] * [[Treisijs Morgans]] * [[Bērts Renoldss]] | mūzika = [[Tedijs Kasteluči]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[MTV Films]]'' * ''[[Happy Madison Productions]]'' * ''[[Callahan Filmworks]]'' | izplatītājs = * ''[[Paramount Pictures]]'' * ''[[Columbia Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{dat|2005|5|27||bez}} | ilgums = 113 minūtes<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/longest-yard-2005|title=The Longest Yard|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=March 11, 2019|archive-date={{dat|2018|01|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180126224435/http://www.bbfc.co.uk/releases/longest-yard-2005}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|82 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=longestyard05.htm|title=The Longest Yard (1998)|publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]])|accessdate= March 11, 2019}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|190,3 miljoni}}<ref name="BOM" /> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Futbols aiz restēm"''' ({{val|en|The Longest Yard}}) ir 2005. gada sporta [[kinokomēdija]], kas veidota kā 1974. gada tāda paša nosaukuma filmas rīmeiks. Filmas režisors ir [[Pīters Segals]], bet galvenās lomas atveido [[Ādams Sendlers]], [[Kriss Roks]], [[Džeimss Kromvells]], [[Viljams Fihtners]], [[Deivids Patriks Kellijs]], [[Nelly]], [[Treisijs Morgans]] un [[Bērts Renoldss]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2005|5|27||bez}}. Pols Krūvs ir izbijis [[Pitsburgas "Steelers"]] futbolists, kurš cietumā ir spiests izveidot komandu no citiem ieslodzītajiem, lai spēlētu futbolu pret cietuma sargiem. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2005. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Paramount Pictures filmas]] [[Kategorija:Columbia Pictures filmas]] [[Kategorija:Amerikāņu futbola filmas]] [[Kategorija:Kriminālkomēdijas]] hcs31cjd1v9iwpjwmomaa5r3l926rfa 0 424155 4519378 4321525 2026-09-08T19:38:01Z Baisulis 11523 wikisaites precizējums...... 4519378 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Bruņurupuči nindzjas | attēls = Teenage Mutant Ninja Turtles film July 2014 poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Teenage Mutant Ninja Turtles'' | žanrs = supervaroņu filma, komēdija, zinātniskā fantastika | režisors = [[Džonatans Lībesmans]] | producents = * [[Maikls Bejs]] * [[Endrjū Forms]] * [[Breds Fullers]] * [[Skots Medniks]] * [[Īens Braiss]] * [[Galens Vokers]] | scenārija autors = * [[Džošs Apelbaums]] * [[Andrē Nemecs]] * [[Evans Douertijs]] | galvenajās lomās = * [[Megana Foksa]] * [[Vills Ārnets]] * [[Viljams Fihtners]] * [[Denijs Vūdbērns]] * [[Ebija Eliota]] * [[Noels Fišers]] * [[Džeremijs Hauards]] | mūzika = [[Braiens Tailers]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[Nickelodeon Movies]]'' * ''[[Platinum Dunes]]'' * ''[[Gama Entertainment]]'' * ''[[Mednick Productions]]'' * ''[[Heavy Metal]]'' | izplatītājs = ''[[Paramount Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{Filmas datums|2014|7|29|Mehiko|2014|8|8|ASV|}} | ilgums = 101 minūte<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/teenage-mutant-ninja-turtles-2014|title=Teenage Mutant Ninja Turtles|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=March 24, 2019|archive-date={{dat|2019|03|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190324155441/http://www.bbfc.co.uk/releases/teenage-mutant-ninja-turtles-2014}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|125 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=tmnt2013.htm|title=Teenage Mutant Ninja Turtles (2014)|publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]])|accessdate= March 24, 2019}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|493,3 miljoni}}<ref name="BOM" /> | iepriekšējā = | nākamā = [[Bruņurupuči nindzjas 2 (2016. gada filma)|Bruņurupuči nindzjas 2]] | imdb = }} '''"Bruņurupuči nindzjas"''' ({{val|en|Teenage Mutant Ninja Turtles}}) ir 2014. gada [[supervaroņu filma]], kas balstīta uz izdomātu tāda paša nosaukuma supervaroņu komandu. Filmas režisors ir [[Džonatans Lībesmans]]. Galvenās lomas filmā atveido [[Megana Foksa]], [[Vills Ārnets]], [[Viljams Fihtners]], [[Denijs Vūdbērns]], [[Ebija Eliota]], [[Noels Fišers]] un [[Džeremijs Hauards]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2014|7|29||bez}} Mehiko. 2016. gadā filmai iznāca turpinājums "[[Bruņurupuči nindzjas 2 (2016. gada filma)|Bruņurupuči nindzjas 2]]". Kad ļaundaris Šrēders ar saviem padotajiem sāk apdraudēt Ņujorku, vienīgie, kas viņu var apturēt, ir mutācijai pakļautu bruņurupuču komanda. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2014. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:Bruņurupuči nindzjas]] [[Kategorija:Paramount Pictures filmas]] [[Kategorija:Spraiga sižeta filmas]] [[Kategorija:Cīņas mākslas filmas]] [[Kategorija:Supervaroņu filmas]] nrj8vepe8n0saic0ko2r6snyuqxtxx0 0 425401 4519425 4462821 2026-09-09T03:05:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519425 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Rustems Kazakovs | piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Cīņas sports | vārds_orig = ''Rustem Abdulla oğlu Kazakov'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{ddv|1947|1|2}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Uzbekijas PSR|Taškenta|td=Uzbekistāna}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[Krimas tatāri|Krimas tatāri]] | dzīvesvieta = | garums = {{mērv|cm=160}} | svars = {{mērv|kg=57}} | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = Uzbekijas Valsts fiziskās kultūras institūts (1972) | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{USSR}} | sporta veids = [[Cīņas sports]] | klubs = | disciplīna = Grieķu-romiešu cīņa | poz = | tvēriens = | kar_sāk = 1960 | kar_beig = 1975 | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = Refats Ablajevs<ref name=KB /> | bij_treneri = | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{Medal|VOS}} {{Medal|Gold|[[1972. gada Vasaras Olimpiskās spēles|Minhene 1972]]| līdz 57 kg}} {{MedalCompetition|Pasaules čempionāti}} {{Medal|Gold|[[1969. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Mara del Plata 1969]]| līdz 57 kg}} {{Medal|Bronze|[[1970. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Edmontona 1970]]| līdz 57 kg}} {{Medal|Gold|[[1971. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Sofija 1971]]| līdz 57 kg}} {{Medal|Silver|[[1973. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Teherāna 1973]]| līdz 57 kg}} {{Medal|Competition|Eiropas čempionāts}} {{Medal|Bronze|[[1967. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā| Minska 1967]] | līdz 57 kg}} }} '''Rustems Kazakovs''' ({{val|crh|Rustem Abdulla oğlu Kazakov }}; dzimis {{dat|1947|1|2}}) ir bijušais padomju [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu stila]] [[cīkstonis]], olimpiskais čempions (1972), [[PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars]] (1969), PSRS Nopelniem bagātais treneris (1973), pirmais [[Krimas tatāri|Krimas tatāru]] sportists, kas kļuvis par olimpisko čempionu.<ref>[https://infosport.ru/person/borba-greko-rimskaya/kazakov-rustem-abdulaevich Rustema Kazakova profils mājas lapā ''infosport.ru''] {{ru ikona}}</ref><ref name=KB>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gasprinskylibrary.ru/events/event/rustem-kazakov-1947-olimpiyskiy-chempion-po-greko-rimskoy-borbe-dvukratnyiy-chempion-mira/ |title=Рустем Казаков (1947), олимпийский чемпион по греко-римской борьбе, двукратный чемпион мира |accessdate=2019-04-05 |work= |publisher=Республиканская крымскотатарская библиотека им. И. Гаспринского |date=26 May 2016 |language=ru |archive-date=2019-09-19 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190919070056/http://gasprinskylibrary.ru/events/event/rustem-kazakov-1947-olimpiyskiy-chempion-po-greko-rimskoy-borbe-dvukratnyiy-chempion-mira/ }}</ref> == Biogrāfija == Rustems Kazakovs piedzima 1947. gadā [[Taškenta|Taškentā]] Krimas tatāru ģimenē. Ar cīņas sportu viņš sāka nodarboties 1960 gadā, 1963. gadā uzvarēja [[Uzbekija]]s čempionātā, 1963. un 1964. gadā kļuva par PSRS jauniešu čempionāta uzvarētāju. 1965. gadā Bulgārijā guva pirmo uzvaru pieaugušo starptautiskā turnīrā. [[1961. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|1967. gadā Pasaules čempionātā]] ieņēma septīto vietu.<ref name=MF>{{Tīmekļa atsauce |url=http://milli-firka.org/%D1%80%D1%83%D1%81%D1%82%D0%B5%D0%BC-%D0%BA%D0%B0%D0%B7%D0%B0%D0%BA%D0%BE%D0%B2-%D0%B2-%D0%B6%D0%B8%D0%B7%D0%BD%D0%B8-%D0%B7%D0%B0-%D0%B2%D1%81%D0%B5-%D0%BD%D0%B0%D0%B4%D0%BE-%D0%B1%D0%BE%D1%80%D0%BE/ |title=Рустем Казаков: В жизни за все надо бороться до победного конца! |accessdate=2019-04-06 |work= |publisher=milli-firka.org |date=10 July 2009 |language=ru }}</ref> Tika iekļauts PSRS olimpiskajā izlasē, bet [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968. gada olimpiskajām spēlēm]] Mehiko netika treniņā iegūtas traumas dēļ. Pēc traumas sadziedēšanas 1969. gada pavasarī Kazakovs piedalījās [[1969. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Pasaules čempionātā]] [[Argentīna|Argentīnā]] un kļuva par tā uzvarētāju. Nākamajā [[1971. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|1971. gada Pasaules čempionātā]] viņš sekmīgi aizstāvēja aizpērn iegūto čempiona titulu.<ref name=MF /> [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Minhene|Minhenē]] Rustems Kazakovs pēc zaudējuma otrajā kārtā bulgāram [[Hristo Traikovs|Hristo Traikovam]], nākamajās kārtās guva četras uzvaras un iekļuva finālā, kur jau trešajā minūtē guva plecu uzvaru pār vācu cīkstoni [[Hanss Jurgens Vails|Hansu Jurgenu Vailu]] un kļuva par olimpisko čempionu. [[1973. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|1973. gada pasaules čempionātā]] Teherānā viņš izcīnīja sudraba medaļu. 1975. gadā pēc savas sportista karjeras noslēguma Rustems Kazakovs iesaistījās trenera darbā, strādāja ACSK, PSRS un Krievijas izlases komandu treneru štāba darbinieks. 1989. gadā aizejot pensijā, pārcēlās no [[Maskava]]s uz [[Krima|Krimu]]. Viņš ir Krimas nacionālās cīņas kurešs federācijas prezidents. == Apbalvojumi un pagodinājumi == * Ordenis "Goda zīme" (1972). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.segodnya.ua/sport/others/sportivnye-legendy-kryma-rustem-kazakov-vyigral-vse-vozmozhnye-tituly-v-borbe-483536.html |title=Спортивные легенды Крыма: Рустем Казаков выиграл все возможные титулы в борьбе |accessdate=2019-04-05 |work= |publisher=segodnya.ua |date=17 December 2013 |language=ru |archive-date=2025-02-22 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250222185521/https://www.segodnya.ua/sport/others/sportivnye-legendy-kryma-rustem-kazakov-vyigral-vse-vozmozhnye-tituly-v-borbe-483536.html }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kazakovs, Rustems}} [[Kategorija:1947. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krimas tatāri]] [[Kategorija:PSRS cīkstoņi]] [[Kategorija:1972. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:PSRS Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:PSRS Nopelniem bagātie treneri]] [[Kategorija:Pasaules čempioni grieķu-romiešu cīņā]] [[Kategorija:Ar ordeni "Goda Zīme" apbalvotie]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki cīņas sportā]] [[Kategorija:Padomju Savienības olimpiskie zelta medaļnieki]] rtspq2w66dqj81qqlthzm4vo2346j8q 0 427172 4519309 4199422 2026-09-08T17:10:21Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "Mya-Lecia_Naylor_2018.jpg", jo [[c:User:Steinsplitter|Steinsplitter]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Mya-Lecia Naylor 2018.jpg|]]). 4519309 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Maija Līsija Neilore | vārds_orig = ''Mya-Lecia Naylor'' | attēls = | komentārs = Maija Līsija Neilore 2018. gadā | dz vārds = | dz datums = {{dat|2002|11|6}} | dz vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Rietummidlenda|Vorikšīra}} | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2019|4|7|2002|11|6}} | mirš vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktrise]], [[dziedātāja]], fotomodele | darbības gadi = 2004—2019 | vecāki = Martins Nailors (tēvs)<br />Zena Begsa (māte) | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Maija Līsija Neilore''' ({{val|en|Mya-Lecia Naylor}}; dzimusi {{dat|2002|11|6}}, mirusi {{dat|2019|4|7}}) bija britu aktrise, dziedātāja un fotomodele. Kā aktrise debitējusi 2004. gadā seriālā ''[[Absolutely Fabulous]]''. Guvusi popularitāti filmējoties bērnu kanāla ''[[CBBC]]'' seriālos ''[[Millie Inbetween]]'' un ''[[Almost Never]]''. 2012. gadā filmējusies filmā "[[Mākoņu atlants]]" kopā ar tādiem aktieriem kā [[Toms Henkss]] un [[Halle Berija]]. Aktrise mirusi 2019. gada 7. aprīlī, par to paziņoja desmit dienas pēc meitenes nāves.<ref name=delfi>{{Tīmekļa atsauce|title=16 gadu vecumā pēkšņi mirusi populāra britu bērnu TV zvaigzne|url=https://www.delfi.lv/izklaide/slavenibas/aktieri/16-gadu-vecuma-peksni-mirusi-populara-britu-bernu-tv-zvaigzne.d?id=51007853|publisher=[[Delfi (portāls)|DELFI]]|accessdate=20 April 2019}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Neilore, Maija Līsija}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2019. gadā mirušie]] [[Kategorija:Angļu kinoaktrises]] [[Kategorija:Angļu televīzijas aktrises]] [[Kategorija:Britu dziedātāji]] [[Kategorija:Vorikšīrā dzimušie]] 3w5urz5980c2upgb6iteje3x51v8859 0 436575 4519383 4123753 2026-09-08T19:41:22Z Baisulis 11523 wikisaites precizējums...... 4519383 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Uz slavas asmens | attēls = Bladesofglory2007.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Blades of Glory'' | žanrs = sporta filma, komēdija | režisors = * [[Džošs Gordons]] * [[Vills Speks]] | producents = * [[Džons Džeikobss]] * [[Bens Stillers]] * [[Stjuarts Kornfelds]] | scenārija autors = * [[Džefs Kokss]] * [[Kreigs Kokss]] * [[Džons Altšūlers]] * [[Deivs Krinskis]] | galvenajās lomās = * [[Vills Ferels]] * [[Džons Heders]] * [[Vills Ārnets]] * [[Eimija Polere]] * [[Viljams Fihtners]] * [[Dženna Fišere]] * [[Kreigs T. Nelsons]] | mūzika = [[Teodors Šapiro]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[DreamWorks Pictures]]'' * ''[[MTV Films]]'' * ''[[Red Hour]]'' * ''[[Smart Entertainment]]'' | izplatītājs = ''[[Paramount Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|2007|3|30|}} | ilgums = 91 minūte<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=https://bbfc.co.uk/releases/blades-glory-2007|title=Blades of Glory|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=July 2, 2019|archive-date={{dat|2019|07|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190702170157/https://bbfc.co.uk/releases/blades-glory-2007}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|61 miljons}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=bladesofglory.htm|title=Blades of Glory|publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]])|accessdate= July 2, 2019}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|145,7 miljoni}}<ref name="BOM" /> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Uz slavas asmens"''' ({{val|en|Blades of Glory}}) ir 2007. gada sporta [[kinokomēdija]], kuras režisori ir [[Džošs Gordons]] un [[Vills Speks]]. Galvenās lomas atveido [[Vills Ferels]], [[Džons Heders]], [[Vills Ārnets]], [[Eimija Polere]], [[Viljams Fihtners]], [[Dženna Fišere]] un [[Kreigs T. Nelsons]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2007|3|30||bez}}. 2002. gadā diviem konkurējošiem daiļslidotājiem Čezam Maiklsam un Džimijam Makelrojam atņem viņu zelta medaļas, kā arī aizliedz turpmāk piedalīties vīriešu daiļslidošanas sacensībās. Tomēr drīz vien Čezs un Džimijs atrod kādu nepilnību pāru sacensību likumdošanā, kas ļauj abiem piedalīties sacensībās kā duetam. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2007. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:DreamWorks Pictures filmas]] [[Kategorija:Paramount Pictures filmas]] [[Kategorija:Sporta filmas]] 0wohzw77mze34r0k5ycwsqz588n0y2g 0 438152 4519279 4392377 2026-09-08T15:09:29Z Makenzis 56205 4519279 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste|nosaukums=Irānas futbola čempionāta Pirmā divīzija|aktuāla_sezona=2026.—2027. gada Irānas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|logo=|pikseļi=|apraksts=|sports=[[Futbols]]|dibin=[[1970]]|moto=|valsts={{IRN}}|izkr=|viet_turn=|starpt_turn=[[AFC Čempionu līga]]|komandas=16|čempions=''[[FK Perspolis]]''<br />([[2022.—2023. gada Irānas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2022—23]]; 15. tituls)|čempions_visv=[[Persepolis F.C.|Persepolis]]|mlapa={{URL|www.iranleague.ir}}}} '''''Irānas futbola čempionāta Pirmā divīzija''''' ({{val|fa|لیگ برتر شاخاب فارس}}) jeb '''''Persian Gulf Pro League''''' ir [[Irāna|Irānas]] augstākā līga [[Futbols|futbolā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://us.soccerway.com/national/iran/premier-league/20182019/regular-season/r47226/|title=Summary - Persian Gulf Pro League - Iran - Results, fixtures, tables and news - Soccerway|website=us.soccerway.com|access-date=2019-07-23}}</ref> Visvairāk titulu (15) tajā ir izcīnījusi ''[[FK Perspolis]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.clubworldranking.com/results/iran-persian-gulf-pro-league|title=Iran Persian Gulf Pro League - Match results and standings|website=www.clubworldranking.com|access-date=2019-07-23|archive-date=2019-08-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20190821052546/https://www.clubworldranking.com/results/iran-persian-gulf-pro-league}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.yjc.ir/fa/news/6515690/%D8%A8%D8%B1%D8%B1%D8%B3%DB%8C-17-%D8%AF%D9%88%D8%B1%D9%87-%D8%A7%D8%B2-%D9%84%DB%8C%DA%AF-%D8%A8%D8%B1%D8%AA%D8%B1-%D9%81%D9%88%D8%AA%D8%A8%D8%A7%D9%84-%D8%A7%DB%8C%D8%B1%D8%A7%D9%86|title=بررسی 17 دوره از لیگ برتر فوتبال ایران|last=|first=|website=www.yjc.ir|access-date=2019-07-23|date=}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{official}} {{futbols-stub}} [[Kategorija:Futbola līgas]] sa6gc90v1x176jonl5q81tc4h1svsvp 3 439578 4519502 3101572 2026-09-09T06:15:28Z Cabayi 47117 Cabayi pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Preesee]] uz [[Dalībnieka diskusija:Eyemote]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Preesee|Preesee]]" to "[[Special:CentralAuth/Eyemote|Eyemote]]" 3101572 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Preesee}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2019. gada 20. augusts, plkst. 21.05 (EEST) 5v3z2g8gl5codllqi47v8b3dm5ry53b 0 448376 4519341 4511674 2026-09-08T18:55:50Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4519341 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopotas '''[[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vietas, kurās ir aizvadīti [[teniss olimpiskajās spēlēs|olimpiskie tenisa turnīri]]'''. Līdz pēdējām olimpiskajām spēlēm, [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gadā Riodežaneiro]], teniss 15 reizes ir bijis oficiāls [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]], bet divas reizes kā demonstrāciju vai izstādes sporta veids. [[Visanglijas lauka tenisa un kroketa klubs]] ir vienīgā vieta, kur divas reizes ir organizētas tenisa sacensības olimpiskajās spēlēs. == Norises vietas == {| class="wikitable sortable" ! Spēles !! Norises vieta !! Attēls !! Segums !! Kapacitāte !! Citi sporta veidi<br />norises vietā !! Ats. |- | {{flaga|ASV}} ''[[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028 Losandželosa]]''<br />(''[[Teniss 2028. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|raksts]]'') || ''[[Digniti Helta sporta parks|Digniti Helta sporta parka]] tenisa korti'' || [[Attēls:LA Galaxy vs Houston Dynamo- Western Conference Finals panorama.jpg|120px]] || style="background:#ADD8E6"| Cietais segums || || ''nebija'' || align="center"|<ref name="2028Venue">{{ziņu atsauce |title=Venue list for 2028 Summer Olympics in Los Angeles |url=https://abc7.com/sports/venue-list-for-2028-olympics-in-los-angeles/2405042/ |accessdate=October 14, 2019 |work=ABC7 (KABC) |date=September 14, 2017}}</ref> |- | {{flaga|Francija}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024 Parīze]]<br />(''[[Teniss 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|raksts]]'') || [[Rolāna Garosa stadions]] || [[Attēls:2017 Roland Garros Qualifying Tournament - 101.jpg|120px]] || style="background:#FFA07A"| Māla segums || || ''nebūs'' || align="center"|<ref>{{tīmekļa atsauce | url=http://espn.go.com/tennis/story/_/id/12507252/renovation-work-roland-garros-hold | title=Roland Garros renovation on hold | accessdate=29 March 2015}}</ref> |- | {{flaga|Japāna}} [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020 Tokija]]<br />(''[[Teniss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|raksts]]'') || [[Ariakes tenisa centrs]] || [[Attēls:Ariake Coliseum, at Ariake, Koto, Tokyo (2019-01-01) 02.jpg|120px]] || style="background:#ADD8E6"| Cietais segums || 18000 || ''nebūs'' ||align="center"|<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Venue Plan |url=http://tokyo2020.jp/en/plan/venue/index.html |publisher=Tokyo 2020 Bid Committee |accessdate=8 July 2013 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130727040849/http://tokyo2020.jp/en/plan/venue/index.html |archivedate=27 July 2013 }}</ref> |- | {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]]<br />(''[[Teniss 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|raksts]]'') || [[Olimpiskais tenisa centrs (Riodežaneiro)|Olimpiskais tenisa centrs]] || [[Attēls:Rio2016 julho ParqueOlimpico Barra 006 8280 -c-2016 GabrielHeusi HeusiAction.jpg|120px]] || style="background:#ADD8E6"| Cietais segums || 18250 || ''nebija'' || align="center"|<ref>{{ citation|title=Rio de Janeiro 2016 Candidate File |url=http://urutau.proderj.rj.gov.br/rio2016_imagens/sumario/English/Per%20Volume/Volume%202_eng.pdf |format=PDF |accessdate=December 2, 2009 |volume=2 |date=February 16, 2009 |publisher=(BOC) |chapter=Olympic Tennis Center |pages=50–51 |postscript=. |dead-url=yes |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130523011631/http://urutau.proderj.rj.gov.br/rio2016_imagens/sumario/English/Per%20Volume/Volume%202_eng.pdf |archivedate=May 23, 2013 }}</ref> |- | {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]]<br />(''[[Teniss 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|raksts]]'') || [[Visanglijas lauka tenisa un kroketa klubs]] || [[Attēls:Centre Court roof.jpg|120px]] || style="background:#90EE90"| Zāles segums || 30000 || ''nebija'' || align=center|<ref>[http://www.london2012.com/games/venues/wimbledon.php London2012.com profile of Wimbledon (All England Lawn Tennis and Croquet Club).] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100916103702/http://www.london2012.com/games/venues/wimbledon.php |date=2010-09-16 }} Accessed 30 December 2010.</ref> |- | {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]]<br />(''[[Teniss 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|raksts]]'') || [[Nacionālais tenisa centrs (Pekina)|Nacionālais tenisa centrs]] || [[Attēls:Olympic Green Tennis Centre Interior.jpg|120px]] || style="background:#ADD8E6"| Cietais segums || 17400 || ''nebija'' || align=center|<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Beijing Olympic Green Tennis Court |publisher=Beijing Organizing Committee for the Games of the XXIX Olympiad |url=http://en.beijing2008.cn/venues/ogt/index.shtml |accessdate=2008-08-10 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080809120241/http://en.beijing2008.cn/venues/ogt/index.shtml |archivedate=2008-08-09 }}</ref> |- | {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]]<br />(''[[Teniss 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|raksts]]'') || [[Atēnu olimpiskais tenisa centrs]] || [[Attēls:TennisAt2004SummerOlympics-1.jpg|120px]] || style="background:#ADD8E6"| Cietais segums || 8600 || ''nebija'' || align=center|<ref>[http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/2004/or2004b.pdf 2004 Summer Olympics official report.] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080819195306/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/2004/or2004b.pdf |date=2008-08-19 }} Volume 2. p. 409. Accessed 22 December 2010.</ref> |- | {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]]<br />(''[[Teniss 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|raksts]]'') || [[Sidnejas olimpiskā parka tenisa centrs]] || [[Attēls:Sydney International Tennis WTA Premier (46190445154).jpg|120px]] || style="background:#ADD8E6"| Cietais segums || 10000 || ''nebija'' || align=center|<ref>[http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/2000/2000v1.pdf 2000 Summer Olympics official report.] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20001109071400/http://www.olympics.com/eng/ |date=2000-11-09 }} Volume 1. p. 375. Accessed 16 December 2010.</ref> |- | {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]]<br />(''[[Teniss 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|raksts]]'') || [[Stounmonteinas tenisa centrs]] || [[Attēls:Stone Mountain Tennis Center, July 2016.jpg|120px]] || style="background:#ADD8E6"| Cietais segums || 27500 || ''nebija'' || align=center|<ref>[http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1996/1996v1.pdf 1996 Summer Olympics official report.] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080528011846/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1996/1996v1.pdf |date=2008-05-28 }} Volume 1. p. 544. Accessed 9 December 2010.</ref><ref>[http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1996/1996v3.pdf 1996 Summer Olympics official report.] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070927222634/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1996/1996v3.pdf |date=2007-09-27 }} Volume 3. pp. 448, 453. Accessed 9 September 2010.</ref> |- | {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]]<br />(''[[Teniss 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|raksts]]'') || ''[[Vall d'Hebron Tennis]]'' || || style="background:#FFA07A"| Māla segums || 8000 || ''nebija'' || align=center|<ref>[http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1992/1992s2.pdf 1992 Summer Olympics official report.] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080528011647/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1992/1992s2.pdf |date=2008-05-28 }} Volume 2. pp. 246-9. Accessed 6 December 2010.</ref> |- | {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]]<br />(''[[Teniss 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|raksts]]'') || [[Seulas olimpiskā parka tenisa centrs]] || || style="background:#ADD8E6"| Cietais segums || 15000 || ''nebija'' || align=center|<ref name="1924-olympics-official-report">[http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1924/1924.pdf 1924 Olympics official report.] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080410085129/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1924/1924.pdf |date=2008-04-10 }} pp. 374-397. {{fr ikona}}</ref> |- | {{flaga|ASV}} '' [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]]''<br />(''[[Teniss 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|raksts]]'') || [[Losandželosas tenisa centrs]]<br />(''demonstrāciju sporta veids'') || [[Attēls:LA Tennis Center.jpg|120px]] || style="background:#ADD8E6"| Cietais segums || || ''nebija'' || |- bgcolor=#bbb |colspan=7 align=center| ''No 1972. līdz 1980. gadam nebija iekļauts olimpisko spēļu programmā.'' |- | rowspan=2| {{flaga|Meksika}} ''[[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]]''<br />(''[[Teniss 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|raksts]]'') || [[Rafaela Osuna stadions]]<br />(''izstādes sporta veids'') || || style="background:#FFA07A"| Māla segums || || rowspan=2| ''nebija'' || rowspan=2| |- | [[Gvadalaharas štata klubs]]<br />(''demonstrāciju sporta veids'') || || style="background:#FFA07A"| Māla segums || |- bgcolor=#bbb |colspan=7 align=center| ''No 1928. līdz 1964. gadam Nebija iekļauts olimpisko spēļu programmā.'' |- | {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Francija]]<br />(''[[Teniss 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|raksts]]'') || [[Īva du Manuāra olimpiskais stadions]] || [[Attēls:Stade Yves du Manoir Colombes7.jpg|120px]] || style="background:#FFA07A"| Māla segums || || {{osv|Jāšana|1924|Vasaras|image=yes}}<br />{{osv|Modernā pieccīņa|1924|Vasaras|image=yes}}<br />{{osv|Paukošana|1924|Vasaras|image=yes}}<br />{{osv|Regbijs|1924|Vasaras|image=yes}}<br />{{osv|Riteņbraukšana|1924|Vasaras|image=yes}}<br />{{osv|Vieglatlētika|1924|Vasaras|image=yes}}<br />{{osv|Vingrošana|1924|Vasaras|image=yes}} || align=center|<ref name="1924-olympics-official-report" /> |- | {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Atverpene]]<br />(''[[Teniss 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|raksts]]'') || [[Bēršota tenisa klubs]] || || style="background:#FFA07A"| Māla segums || || ''nebija'' || align=center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1920/TEN/ |title=Sports-reference.com profile of Tennis at the 1920 Summer Olympics. |access-date={{dat|2019|12|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200417060248/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1920/TEN/ |archivedate={{dat|2020|04|17||bez}} }}</ref> |- | rowspan=2| {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]]<br />(''[[Teniss 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|raksts]]'') || rowspan=2| [[Estermalmas tenisa paviljons]] || rowspan=2| [[Attēls:Ostermalmsip.JPG|120px]] || style="background:#FFA07A"| Māla segums<br />(''ārpus telpu sacensības'') || rowspan=2| || rowspan=2| ''nebija'' || rowspan=2 align=center|<ref>[http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1912/1912.pdf 1912 Summer Olympics official report.] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080410231505/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1912/1912.pdf |date=2008-04-10 }} pp. 218—20. Accessed 5 October 2010.</ref> |- | style="background:#EEDC82"| Koka segums<br />(''iekštelpu sacensības'') |- | rowspan=2| {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]]<br />(''[[Teniss 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|raksts]]'') || [[Karalienes klubs]] || [[Attēls:Queen's Club London.jpg|120px]] || style="background:#90EE90"| Zāles segums<br />(''ārpus telpu sacensības'') || || ''nebija'' || rowspan=2 align=center|<ref>[http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1908/1908.pdf 1908 Summer Olympics official report.] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070927222443/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1908/1908.pdf |date=2007-09-27 }} p. 209. Accessed 28 April 2011.</ref><ref>[http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1908/1908.pdf 1908 Summer Olympics official report.] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070927222443/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1908/1908.pdf |date=2007-09-27 }} p. 220. Accessed 28 April 2011.</ref> |- | [[Visanglijas lauka tenisa un kroketa klubs]] || [[Attēls:London 1908 Lawn-Tennis WomensSingle.jpg|120px]] || style="background:#EEDC82"| Koka segums<br />(''iekštelpu sacensības'') || ''nebija'' || |- | {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Sentluisa]]<br />(''[[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|raksts]]'') || [[Frānsisa Olimpiskais laukums]] || [[Attēls:Francis Field 1904.jpg|120px]] || style="background:#FFA07A"| Māla segums || || {{osv|Cīņas sports|1904|Vasaras|image=yes}}<br />{{osv|Futbols|1904|Vasaras|image=yes}}<br />{{osv|Lakross|1904|Vasaras|image=yes}}<br />{{osv|Loka šaušana|1904|Vasaras|image=yes}}<br />{{osv|Rokē|1904|Vasaras|image=yes}}<br />{{osv|Riteņbraukšana|1904|Vasaras|image=yes}}<br />{{osv|Svarcelšana|1904|Vasaras|image=yes}}<br />{{osv|Vieglatlētika|1904|Vasaras|image=yes}}<br />{{osv|Vingrošana|1904|Vasaras|image=yes}}<br />{{osv|Virves vilkšana|1904|Vasaras|image=yes}} || align=center|<ref>[http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1904/1904Spal.pdf Spalding's report of the 1904 Summer Olympics.] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110829191500/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1904/1904Spal.pdf |date=2011-08-29 }} pp. 222-9, 233-47. Accessed 4 October 2010.</ref> |- | {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]]<br />(''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|raksts]]'') || [[Puto sala]] || [[Attēls:Île de Puteaux 004.JPG|120px]] || style="background:#FFA07A"| Māla segums || || ''nebija'' || align=center|<ref>[https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/TEN/mens-singles.html Sports-reference.com Summer Olympics Paris 6-11 July 1900 tennis men's singles results.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170701161008/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/TEN/mens-singles.html |date={{dat|2017|07|01||bez}} }} Accessed 14 November 2010.</ref> |- | {{flaga|Grieķija|old}} [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896 Atēnas]]<br />(''[[Teniss 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|raksts]]'') || [[Atēnu lauka tenisa klubs]] || [[Attēls:1896 Olympic tennis.jpg|120px]] || style="background:#FFA07A"| Māla segums || || ''nebija'' || align=center|<ref>[http://www.oaa.gr/history.asp History of the Athens Lawn Tennis Club.] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100929131456/http://www.oaa.gr/history.asp |date=2010-09-29 }} {{en ikona}} & {{el ikona}} — accessed 3 October 2010.</ref> |} == Skatīt arī == * [[Teniss olimpiskajās spēlēs]] * [[Olimpisko sporta veidu norises vietas olimpiskajās spēlēs]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Teniss olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskās norises vietas tenisā}} [[Kategorija:Teniss olimpiskajās spēlēs|Norises vietas]] l1qlv018j9ud0s6a5qjxeuk5wqi9f9c 0 453515 4519300 3432242 2026-09-08T16:38:32Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519300 wikitext text/x-wiki {{Grēdas infokaste |nosaukums = Planīcas ieleja |attēls = Julian Alps - mountain3.jpg |attēla_platums = |paraksts = Skats no Planīcas uz kalniem tās austrumpusē | pushpin_map = Slovēnija | pushpin_relief = jā |lat_dir =N |lat_deg =46|lat_min =28 |lat_sec =37 |lon_dir =E |lon_deg =13|lon_min =43 |lon_sec =20 |region = Eiropa |CoordScale = |kontinents = [[Eiropa]] |novietojums = |valstis = {{SLO}} |ģeo_apgabals = Jūlija Alpi |atdala_ko = |atdala_no = |ietilpst = |sastāv = |garums = |platums = |platība = |kalns = |augstums = 850—870 |pilsētas = Rateče |kategorijas = nē }} [[Attēls:Planica-Sleme1.jpg|thumb|282px|Skats uz Planīcu no Slemes kalna (''{{Lang|sl|Slemenova špica}}'')]] '''Planīca''' ({{val|sl|Planica}}, <small>[[IPA]]:</small> {{IPA|[plaˈnìːtsa]}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://bos.zrc-sazu.si/c/SP/neva.exe?name=sp&expression=Planica&hs=1|title=Slovenski pravopis 2001|access-date=21 March 2015}}</ref> ir [[Alpi|Alpu]] [[ieleja]] [[Slovēnija]]s ziemeļrietumos pie robežas ar [[Itālija|Itāliju]], kas sniedzas uz dienvidiem no pierobežas ciemata Ratečes, netālu no cita plaši pazīstama slēpošanas kūrorta — [[Kraņska Gora]]s. Tālāk uz dienvidiem ieleja saucas par Tamara ieleju, kur Tamara kalnu apmetne ir populārs pārgājienu galamērķis [[Triglava nacionālais parks|Triglava nacionālajā parkā]]. No rietumpuses ieleju ierobežo Ponca kalni ar augstāko virsotni Visokaponcu (2274 m), no austrumiem Ciprnika (1745 m) un Slemes (1815 m) kalni, no dienvidiem Tamara ielejas galā Moistrovka (2366 m), Travniks (2379 m) un [[Jalovecs]] (2645 m). Pati ieleja atrodas 850—870 m virs jūras līmeņa.<ref>[http://zgs.zrc-sazu.si/Portals/8/Geografski_vestnik/Pred1999/GV_1101_100_132.pdf Valter Bohinec: K morfologiji in glaciologiji rateške pokrajine.] In: Zveza geografov Slovenije: Geografski vestnik 11, 1–4 (1935), S. 100–132; insb. Svet od Kajžnikove slatne do Zelja. Kredna glina v Planici. PDF, zgs.zrc-sazu.si).</ref> == Sports == Planīca ir slavena ar [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanu]] un tajā uzbūvēts [[Ziemeļu divcīņa]]s centrs (''Nordijski center Planica''). Pirmais slēpošanas tramplīns tika uzcelts pirms 1930. gada Ponca kalnu nogāzē. 1933. gadā Ivans Rožmans uzcēla lielāku tramplīnu, kas inženiera Stanko Bloudeka vārdā tika dēvēts par "Lielo Bloudeku". No tā drīz aizsākās īpašs sporta veids: lidojošie tramplīnlēcieni ar mērķi sasniegt maksimālo attālumu. Pirmo lidojošo lēcienu pāri 100 m attālumam šeit panāca [[Austrija|austrietis]] Jozefs "Seps" Bradls 1936. gadā. Tajā laikā tas bija lielākais tramplīnlēkšanas kalns pasaulē. 1969. gadā Vlado un Janezs Gorišeki uzcēla jaunu K-185 lēkšanas tramplīnu — "Brāļu Gorišeku lidotavu" ''(Letalnica bratov Gorišek)'', no kura 2019. gadā [[Rjoju Kobajaši]] izdarīja 252 metru tālu lēcienu, kas kļuva par pasaules rekordu. 2020. gada martā Planīcā bija plānots kārtējais pasaules lidojošās lēkšanas čempionāts, kas [[COVID-19 pandēmija|epidemioloģisku apsvērumu dēļ]] tika pārcelts uz nākamo sezonu. == Transports == Caur Rateči ielejas ziemeļdaļā iet šoseja, kas savieno [[Ļubļana|Ļubļanu]] ar Ziemeļitāliju. Atzarojums no tās ved uz dienvidiem gar tramplīnlēkšanas centru līdz Tamaras apmetnei. == Attēli == <gallery> Planica_s_Ciprnika_DP_2016-07-24.jpg|Skats uz [[Tramplīnlēkšana|slēpju tramplīnu]] centru no Ciprnika kalna 2016. gada jūlijā. Snow and falling water.jpg|Planīca maijā. Planica Razgled 2.jpg|Skats no "brāļu Gorišeku lidotavas". PlanicaSkiJumps2009Final.JPG|Pasaules kausa sacensību laikā. </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.planica.si/en Slēpošanas centra oficiālā vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191214000702/https://www.planica.si/en |date={{dat|2019|12|14||bez}} }} [[Kategorija:Slovēnijas reljefa formas]] [[Kategorija:Tramplīnlēkšana]] [[Kategorija:Ielejas]] 33a7fij0nkrdqn4msjzivj39h9343c9 0 463281 4519240 3738135 2026-09-08T12:16:05Z ~2026-48625-16 150056 4519240 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Jānis Neilands | vārds_orig = | attēls = Jānis Neilands.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_gads = 2007 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 11 | dz_vieta = [[Krimuldas-Pēterupes draudzes novads]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | m_gads = 1915 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 28 | m_vieta = [[Valmiera]] (tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = luterāņu mācītājs | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} Gejs == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Neilands, Jānis}} [[Kategorija:Siguldas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas luterāņu mācītāji]] [[Kategorija:Latvijas teologi]] mlhkkh4nvz7o3a8nixw43c5sm2bbsp3 4519242 4519240 2026-09-08T12:20:32Z ~2026-48625-16 150056 4519242 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Jānis Neilands | vārds_orig = | attēls = Jānis Neilands.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_gads = 1967 | dz_mēnesis = 67 | dz_diena = 67 | dz_vieta = zemgales iela 67 | m_gads = 6767 | m_mēnesis = 67 | m_diena = 67 | m_vieta = 67 | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = luterāņu mācītājs | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} fedcuks == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Neilands, Jānis}} [[Kategorija:Siguldas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas luterāņu mācītāji]] [[Kategorija:Latvijas teologi]] 2lxnfirnbpx2z84x0kevqb2jdax34an 4519298 4519242 2026-09-08T16:29:30Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-48625-16|~2026-48625-16]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Pirags 3738135 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Jānis Neilands | vārds_orig = | attēls =Jānis Neilands.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_gads = 1840 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 24 | dz_vieta = [[Krimuldas-Pēterupes draudzes novads]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | m_gads = 1915 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 28 | m_vieta = [[Valmiera]] (tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = luterāņu mācītājs | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Jānis Neilands''' ({{val-de|Johannes Neuland}}, 1840—1915) bija latviešu [[luterticība|luterāņu]] mācītājs, literāts un grāmatniecības apskatnieks. [[Latviešu literārā biedrība|Latviešu literārās biedrības]] Vidzemes nodaļas direktors (1875–1878).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lgdb.lnb.lv/index/person/529/ |title=Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam" |access-date={{dat|2020|07|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200705211241/http://lgdb.lnb.lv/index/person/529/ |archivedate={{dat|2020|07|05||bez}} }}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1840. gada 12. (24.) janvārī [[Krimulda]]s pusmuižas Ķizbeles skolā skolotāja ģimenē. Mācījās [[Burtnieku draudzes novads|Burtnieku]] (1849) un [[Valmieras draudzes novads|Valmieras draudzes skolā]] (1850–1853), tad [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķa]] skolā (1853–1855) un [[Vidzemes guberņas ģimnāzija|Vidzemes guberņas ģimnāzijā]] (1856–1860). Studēja filoloģiju un teoloģiju [[Tērbatas Universitāte|Tērbatas Universitātē]] (1861–1864 un 1866–1867), starplaikā bija mājskolotājs Vidzemē. Bija [[Lieljumpravas draudzes novads|Lieljumprava]]s un [[Lielvārdes draudzes novads|Lielvārdes draudžu]] mācītāja palīgs (1870–1871), tad [[Krimuldas-Pēterupes draudzes novads|Pēterupes]] un [[Skultes draudzes novads|Skultes draudzes]] mācītājs (1871–1883), līdztekus arī Carnikavas baznīcas mācītājs un [[Leokādija fon Freitāga-Loringhofena|Leokādijas fon Freitāgas-Loringhofenas]] [[Skultes muiža]]s privātskolas skolotājs.<ref> [[Māra Grudule]] [https://www.facebook.com/LVliteratura/ LEOKĀDIJAI FON FREITĀGAI-LORINGHOFENAI – 180!]</ref> [[Augusts Bīlenšteins|A. Bīlenšteinam]] J. Neilands dzimšanas dienā veltīja dzejoli "Teici, teici valodiņa, Ko upīte burbulēja, Ko upīte burbulēja, Ko pogoja lakstīgala." Strādājot Skultē un Pēterupē, J. Neilands izveidoja kori, ar kuru 1873. gadā piedalījās [[I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|I Vispārīgos latviešu Dziedāšanas svētkos]]. No 1883. gada līdz pat mūža beigām bija Valmieras lauku luterāņu draudzes mācītājs, pēc [[Cimze|Jāņa Cimzes]] nāves izdeva krājuma "Dziesmu rota" 7. un 8. daļu (1884). Miris 1915. gada 15. (28.) novembrī Valmierā, apglabāts Centra kapos. == Darbi == * ''Kā "[[Baltijas Vēstnesis]]" ziņņas dod''. Laikraksta "[[Mājas Viesis]]" pielikums, 1875, 18.I * Bībeles un Vidzemes dziesmu grāmatas jaunizdevumu rediģēšana. * tulkojis dziesmu tekstus [[Cimze|J. Cimzes]] krājumam "Dziesmu rota", pēc J. Cimzes nāves izdeva krājuma 7. un 8. daļu (1884, ar Neilanda sarakstītu ievadu). * grāmata "Valmieras bērnu dārza dziesmiņas" (1908, ar notīm). * autobiogrāfija "Mani jaunības laiki" (1-2, 1902). == Literatūra == * Hillners G. [[Roberts Auniņš]] un Jānis Neulands. Rīga, 1916. * Beldaus K. Jānis Neilands, tautas mācītājs. Rīga, 1934. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Neilands, Jānis}} [[Kategorija:Siguldas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas luterāņu mācītāji]] [[Kategorija:Latvijas teologi]] ik9tvtoiwnrpvigq22dproc2kids0cl 0 465356 4519548 4455826 2026-09-09T11:32:42Z Makenzis 56205 4519548 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #FF0000 | nos = ''Fola Esch'' | logo_links = Fola Esch logo.svg | logo_izm = 150px | pilns = ''Cercle sportif Fola Esch'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Luksemburga|Eša pie Alzetas}} | līga = [[Luksemburgas Nacionālā divīzija]] | sez = 2025.—2026. | poz = 8. vieta | dib = 1906 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = Emila Mairiša stadions | ietilp = 3900 | krāsas = | īpašn = | prez = | tren = {{flaga|Beļģija}} Sebastjēns Granžāns | kapteinis = | mediji = {{URL|https://www.csfola.lu/}} | sadarbojas = | current = <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_la1=_folaesch18h|pattern_b1=_folaesch18h|pattern_ra1=_folaesch18h|pattern_sh1=_adidasred|pattern_so1=_3_stripes_red | leftarm1=FFffff|body1=ff0000|rightarm1=FFffff|shorts1=0000ff|socks1=0000ff | pattern_la2=_folaesch1819a|pattern_b2=_folaesch1819a|pattern_ra2=_folaesch1819a|pattern_sh2=_folaesch1819a|pattern_so2=_3_stripes_blue | leftarm2=ffffff|body2=ffffff|rightarm2=ffffff|shorts2=ffffff|socks2=ffffff }} '''''Cercle sportif Fola Esch''''' ir [[Luksemburga]]s [[futbola klubs]] no [[Eša pie Alzetas|Ešas pie Alzetas]]. Komanda spēlē [[Luksemburgas Nacionālā divīzija|Luksemburgas Nacionālajā divīzijā]] un mājas spēles aizvada Emila Mairiša stadionā. Kluba futbolisti septiņas reizes ir kļuvuši par Luksemburgas čempioniem un trīs reizes izcīnījuši [[Luksemburgas kauss futbolā|Luksemburgas kausu]]. Klubs ir ''Club of Pioneers'' biedrs kā vecākais joprojām eksistējošais Luksemburgas futbola klubs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fupa.net/berichte/cs-fola-esch-fola-in-club-of-pioneers-aufgenommen-616637.html |title=Fola in "Club of Pioneers" aufgenommen |accessdate={{dat|2020|8|18||bez}} |website=fupa.net}}</ref> == Sasniegumi == * '''[[Luksemburgas Nacionālā divīzija]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/luxchamp.html |title=Luxembourg - List of Champions |accessdate={{dat|2020|8|18||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (8): 1917—18, 1919—20, 1921—22, 1923—24, 1929—30, 2012—13, 2014—15, 2020—21 ** Vicečempioni (10): 1916—17, 1918—19, 1920—21, 1928—29, 1948—49, 1953—54, 1954—55, 2010—11, 2013—14, 2018—19 * '''Luksemburgas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/luxcuphist.html |title=Luxembourg - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2020|8|18||bez}} |publisher=RSSSF }}</ref> ** Kausa ieguvēji (3): 1922—23, 1923—24, 1954—55 ** Finālisti (2): 1972—73, 2016—17 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{sporta ārējās saites}} * [https://int.soccerway.com/teams/luxembourg/cs-fola-esch/7681/ ''Soccerway'' profils] {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{Luksemburga-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Fola Esch}} [[Kategorija:Luksemburgas futbola klubi]] [[Kategorija:CS Fola Esch]] rqk9z2qdwsnh6l3k5doz5ugjjqtsfsf 4519549 4519548 2026-09-09T11:33:13Z Makenzis 56205 4519549 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #FF0000 | nos = ''Fola Esch'' | logo_links = Fola Esch logo.svg | logo_izm = 150px | pilns = ''Cercle sportif Fola Esch'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Luksemburga|Eša pie Alzetas}} | līga = [[Luksemburgas Godā divīzija]] (II) | sez = 2025.—2026. | poz = 8. vieta | dib = 1906 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = Emila Mairiša stadions | ietilp = 3900 | krāsas = | īpašn = | prez = | tren = {{flaga|Beļģija}} Sebastjēns Granžāns | kapteinis = | mediji = {{URL|https://www.csfola.lu/}} | sadarbojas = | current = <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_la1=_folaesch18h|pattern_b1=_folaesch18h|pattern_ra1=_folaesch18h|pattern_sh1=_adidasred|pattern_so1=_3_stripes_red | leftarm1=FFffff|body1=ff0000|rightarm1=FFffff|shorts1=0000ff|socks1=0000ff | pattern_la2=_folaesch1819a|pattern_b2=_folaesch1819a|pattern_ra2=_folaesch1819a|pattern_sh2=_folaesch1819a|pattern_so2=_3_stripes_blue | leftarm2=ffffff|body2=ffffff|rightarm2=ffffff|shorts2=ffffff|socks2=ffffff }} '''''Cercle sportif Fola Esch''''' ir [[Luksemburga]]s [[futbola klubs]] no [[Eša pie Alzetas|Ešas pie Alzetas]]. Komanda spēlē [[Luksemburgas Nacionālā divīzija|Luksemburgas Nacionālajā divīzijā]] un mājas spēles aizvada Emila Mairiša stadionā. Kluba futbolisti septiņas reizes ir kļuvuši par Luksemburgas čempioniem un trīs reizes izcīnījuši [[Luksemburgas kauss futbolā|Luksemburgas kausu]]. Klubs ir ''Club of Pioneers'' biedrs kā vecākais joprojām eksistējošais Luksemburgas futbola klubs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fupa.net/berichte/cs-fola-esch-fola-in-club-of-pioneers-aufgenommen-616637.html |title=Fola in "Club of Pioneers" aufgenommen |accessdate={{dat|2020|8|18||bez}} |website=fupa.net}}</ref> == Sasniegumi == * '''[[Luksemburgas Nacionālā divīzija]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/luxchamp.html |title=Luxembourg - List of Champions |accessdate={{dat|2020|8|18||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (8): 1917—18, 1919—20, 1921—22, 1923—24, 1929—30, 2012—13, 2014—15, 2020—21 ** Vicečempioni (10): 1916—17, 1918—19, 1920—21, 1928—29, 1948—49, 1953—54, 1954—55, 2010—11, 2013—14, 2018—19 * '''Luksemburgas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/luxcuphist.html |title=Luxembourg - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2020|8|18||bez}} |publisher=RSSSF }}</ref> ** Kausa ieguvēji (3): 1922—23, 1923—24, 1954—55 ** Finālisti (2): 1972—73, 2016—17 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{sporta ārējās saites}} * [https://int.soccerway.com/teams/luxembourg/cs-fola-esch/7681/ ''Soccerway'' profils] {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{Luksemburga-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Fola Esch}} [[Kategorija:Luksemburgas futbola klubi]] [[Kategorija:CS Fola Esch]] 2kmraixbxnoodn9a84c44ru1686gd31 0 477029 4519304 3893532 2026-09-08T16:48:02Z Egilus 27634 4519304 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2021. gada februāris}} {{Sporta būves infokaste | name = Antverpenes Sporta pils | native_name = ''Sportpaleis'' | nickname = | logo_image = | logo_caption = | image = Sportpaleis.jpg | caption = | location = {{vieta|Beļģija|Antverpenes provice|Antverpene}} | map_type = Beļģija#Eiropa | latd = 51.231111 | latNS = N | longd = 4.441111 | longEW = E | broke_ground = | built = 1932–1933 | opened = | renovated = 2010–2013 | expanded = | closed = | owner = | operator = | surface = | scoreboard = | cost = | architect = | architect_b = | project_manager = | structural engineer = | services engineer = | general_contractor = | main_contractors = | capacity = 23 359 (max), 18 400 (sēdvietas) | objects = | suites = | record_attendance = | dimensions = | acreage = | tenants = | cap_concert = | cap_basketball = | cap_other = | embedded = | website = {{URL|http://www.sportpaleis.be/}} | publictransit = }} '''Antverpenes Sporta pils''' ({{val|nl|Sportpaleis}}) ir 1933. gadā atklāta daudzfunkcionālā halle [[Beļģija]]s pilsētā [[Antverpene|Antverpenē]]. Renovēta no 2010. līdz 2013. gadam. Kaut arī iesākumā celtne bija paredzēta galvenokārt sporta pasākumiem, sevišķi [[treka riteņbraukšana]]i, mūsdienās hallē notiek koncerti, izstādes, sporta un citi pasākumi. Celtniecības pabeigšanas laikā Sporta pils bija lielākā šāda veida būve Eiropā. 1956. gada 29, oktobrī pasaules čempions riteņbraukšanā [[Stans Okers]] Sporta pils trekā guva traumu un pēc divām dienām nomira. 1988. gada 19. oktobrī šeit pēdējo reizi Eiropā uzstājās [[Rojs Orbisons]]. 2025. gadā finanšu problēmu atrisināšanai Sporta pils pieņēma par sponsoru [[AFAS Software]] un ieguva nosaukumu '''AFAS Dome.'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vrt.be/vrtnws/nl/2025/04/02/sportpaleis-nieuwe-naam-afas-dome-antwerpen/|title=Sportpaleis wordt na 92 jaar AFAS Dome: "We moesten de naam wel verkopen om te kunnen investeren" {{!}} VRT NWS Nieuws|last=NWS|first=VRT|website=VRTNWS|access-date=2026-09-08|date=2025-04-02|language=nl}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Beļģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Daudzfunkcionālās halles Beļģijā]] [[Kategorija:Antverpene]] 21nvc9sgxkjfr6vgyk8u3wohmkqtw65 4519305 4519304 2026-09-08T16:49:30Z Egilus 27634 4519305 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2021. gada februāris}} {{Sporta būves infokaste | name = Antverpenes Sporta pils | native_name = ''Sportpaleis'' | nickname = | logo_image = | logo_caption = | image = Sportpaleis.jpg | caption = | location = {{vieta|Beļģija|Antverpenes provice|Antverpene}} | map_type = Beļģija#Eiropa | latd = 51.231111 | latNS = N | longd = 4.441111 | longEW = E | broke_ground = | built = 1932–1933 | opened = | renovated = 2010–2013 | expanded = | closed = | owner = | operator = | surface = | scoreboard = | cost = | architect = | architect_b = | project_manager = | structural engineer = | services engineer = | general_contractor = | main_contractors = | capacity = 23 359 (max), 18 400 (sēdvietas) | objects = | suites = | record_attendance = | dimensions = | acreage = | tenants = | cap_concert = | cap_basketball = | cap_other = | embedded = | website = {{URL|https://www.afas-dome.be/}} | publictransit = }} '''Antverpenes Sporta pils''' ({{val|nl|Sportpaleis}}) ir 1933. gadā atklāta daudzfunkcionālā halle [[Beļģija]]s pilsētā [[Antverpene|Antverpenē]]. Renovēta no 2010. līdz 2013. gadam. Kaut arī iesākumā celtne bija paredzēta galvenokārt sporta pasākumiem, sevišķi [[treka riteņbraukšana]]i, mūsdienās hallē notiek koncerti, izstādes, sporta un citi pasākumi. Celtniecības pabeigšanas laikā Sporta pils bija lielākā šāda veida būve Eiropā. 1956. gada 29, oktobrī pasaules čempions riteņbraukšanā [[Stans Okers]] Sporta pils trekā guva traumu un pēc divām dienām nomira. 1988. gada 19. oktobrī šeit pēdējo reizi Eiropā uzstājās [[Rojs Orbisons]]. 2025. gadā finanšu problēmu atrisināšanai Sporta pils pieņēma par sponsoru [[AFAS Software]] un ieguva nosaukumu '''AFAS Dome.'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vrt.be/vrtnws/nl/2025/04/02/sportpaleis-nieuwe-naam-afas-dome-antwerpen/|title=Sportpaleis wordt na 92 jaar AFAS Dome: "We moesten de naam wel verkopen om te kunnen investeren" {{!}} VRT NWS Nieuws|last=NWS|first=VRT|website=VRTNWS|access-date=2026-09-08|date=2025-04-02|language=nl}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Beļģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Daudzfunkcionālās halles Beļģijā]] [[Kategorija:Antverpene]] dc3pr20e24suciyksw5woojqtvvckd9 0 487266 4519437 4496866 2026-09-09T03:53:27Z Pirags 3757 /* Norise */ 4519437 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Krievu—zviedru karš (1741—1743) | partof = [[Krievu—zviedru kari]]em un [[Austrijas mantojuma karš|Austrijas mantojuma kara]] | image = Théatre de la Guerre en Finlande - 1742.jpg | image_size = | caption = 1742. gada karte kas attēlo karadarbības teritoriju. | date = 1741. gada 8. augusts – 1743. gada 18. augusts | place = [[Somija]] | coordinates = | map_type = | map_relief = | map_size = | map_caption = | result = Krievu uzvara | territory = Krievija iegūst daļu no [[Karēlija]]s un [[Savonija]]s | combatant1 = {{flagicon|Russian Empire}} [[Krievijas Impērija]] | combatant2 = {{flagicon image|Naval ensign of Sweden.svg|border=no|22px}} [[Zviedrijas karaliste]] | commander1 = {{plainlist| * {{flagicon|Russian Empire}} [[Pēteris Lasī]] * {{flagicon|Russian Empire}} [[Džeimss Kīts]] }} | commander2 = {{plainlist| * {{flagicon image|Naval ensign of Sweden.svg|border=no|22px}} [[Kārlis Emīls Lēvenhaupts]] * {{flagicon image|Naval ensign of Sweden.svg|border=no|22px}} [[Henriks Magnuss fon Budenbroks]] }} | strength1 = 26000 | strength2 = 18000 | casualties1 = Nav zināms | casualties2 = 7000 nogalināti, ievainoti vai sagūstīti }} [[Attēls:Altfinnland.png|thumb|Daļa no [[Somija]]s [[Karēlija]]s (dzeltenā krāsā), kas pēc Turku līguma 1743. gadā pārgāja Krievijas pakļautībā]] '''Krievu—zviedru karš (1741—1743)''' jeb '''Cepuraino karš''' ({{val|fi|hattujen sota}}, {{val|sv|hattarnas ryska krig}}), bija [[Zviedrija]]s un [[Krievijas Impērija]]s karš [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma kara]] (1740—1748) laikā. Zviedriju diplomātiski atbalstīja [[Francijas Karaliste]]. == Kara iegansts == Zviedrijā pretkrievu noskaņojumu pastiprināja Zviedrijas diplomāta Malkolma Sinklēra (''Sinclair'') nogalināšana Silēzijā 1739. gada jūnijā, kas [[Krievu—turku karš (1735—1739)|Krievu—turku kara]] laikā bija notikusi Krievijas Impērijas ģenerālfeldmaršala [[Burhards Kristofs fon Minihs|Miniha]] uzdevumā. 1740. gada novembrī Pēterburgā notika galma apvērsums, kura laikā reģentu [[Ernests Johans Bīrons|Bīronu]] arestēja, bet par jauno reģenti līdz ķeizara [[Ivans VI Romanovs|Ivana VI]] pilngadībai izsludināja viņa māti hercogieni [[Anna Leopoldovna (Krievijas Impērijas reģente)|Annu]]. Francija un Zviedrija atbalstīja [[Pēteris I Romanovs|Pētera I]] meitas [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabetes]] pretenzijas uz troni. == Norise == Izmantojot Pēterburgas galma nesaskaņas, 1741. gada 8. augustā Zviedrijas [[Rigsdags]] pieteica karu Krievijai, taču 3. septembrī ap 20 tūkstošu vīru lielā Zviedrijas armija cieta sakāvi kaujā pie [[Lapēnranta]]s (zviedru: ''Villmanstrand''). Pēc 1741. gada 6. decembra galma apvērsuma jaunā Krievijas Impērijas valdniece Elizabete pavēlēja gāztā ķeizara Ivana VI ģimeni lielā slepenībā turēt ieslodzījumā [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietoksnī]], tomēr atteicās no solījumiem atgriezt [[Baltijas provinces]] Zviedrijai un nolēma turpināt karadarbību. 1742. gada jūnijā Krievijas Impērijas karaspēks ar 30 tūkstošu vīru atsāka karadarbību, un [[Pēteris Lasī|Pētera Lasī]] vadībā ieņēma [[Hamina]]s (''Fredrikshamn''), jūlijā [[Porvo]] (''Borgå'') un augustā [[Savonlinna]]s (''Nyslott'') un [[Hemēnlinna]]s (''Tavastehus'') cietokšņus. [[Helsinki|Helsinkos]] aplenktā Zviedrijas armija padevās 26. augustā. 1743. gada jaunvārī Krievijas Impērijas armija sāka uzbrukumu [[Turku]] (''Åbo'') virzienā, tādēļ Turku pilī sākās miera sarunas, kurās Zviedrijas pusi pārstāvēja Rīgā dzimušais sūtnis [[Ēriks Matīss fon Nolkens]] (''Nolcken''), bet Krievijas pusi ģenerālis [[Aleksandrs Rumjancevs]]. 1743. gada 17. jūnijā puses parakstīja vienošanos par kara pārtraukšanu, [[Rigsdags|Riksdaga]] komisija piesprieda nāvessodu neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]. 7. augustā karojošās puses noslēdza Turku miera līgumu, kurā atteicās ne tikai no Baltijas provincēm, bet arī no Kīmmenegordas un Savonlinnas (''Kymmenegårds och Nyslotts'') lēnes daļas. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:18. gadsimta kari]] [[Kategorija:Somijas vēsture]] [[Kategorija:Kari ar Zviedriju]] [[Kategorija:Kari ar Krieviju]] scn80ln0unjdx22vp1dc7cwm6zlx9bb 0 494507 4519366 4158137 2026-09-08T19:25:41Z Votre Provocateur 111653 4519366 wikitext text/x-wiki {{Valodu saimes infokaste |name=Baltu-slāvu valodas |region= |familycolor=Indoeiropiešu |fam1=[[Indoeiropiešu valodas|Indoeiropiešu]] |fam2= |child1=[[Baltu valodas|Baltu]] |child2=[[Slāvu valodas|Slāvu]] |iso2=bat }} '''Baltu-slāvu valodas''', dažkārt arī '''baltslāvu valodas''', ir pie [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] saimes piederošas valodas. Tās ietver [[baltu valodas|baltu]] un [[slāvu valodas]]. Baltu un slāvu valodām ir vairākas lingvistiskas iezīmes, kas nav sastopamas nevienās citās indoeiropiešu valodās, kas norāda uz kopīgas attīstības periodu. Lai gan uzskats par baltu un slāvu valodu vienotību dažkārt ir apstrīdēts (daļēji politisku iemeslu dēļ), indoeiropiešu valodniecības speciālistu vidū ir vispārēja vienprātība klasificēt baltu un slāvu valodas vienā atzarā, nu vairs tikai dažām to kopības iezīmēm paliekot diskutablām. [[Attēls:Slavic languages tree.svg|thumb|250px|Baltu-slāvu valodu koks bez kuršu valodas]] Baltu-slāvu pirmvaloda ir rekonstruēta, izmantojot salīdzinošo metodi, ņemot vērā visas baltu-slāvu valodu kopīgās fonētiskās un gramatiskās iezīmes. == Kopīgās iezīmes == Uz baltu un slāvu valodu kopību norāda virkne kopīgu fonētisku un gramatisku jauninājumu, kas nav kopīgi ar citām indoeiropiešu valodām. Baltu un slāvu valodās ir arī kopīgi vārdi. Tie vai nu nav atrodami citās indoeiropiešu valodās (izņemot gadījumus, kad tie ir [[aizguvums|aizgūti]]), vai arī ir pārmantoti no [[indoeiropiešu pirmvaloda]]s, bet to nozīme tieši baltu-slāvu valodās ir mainījusies salīdzinājumā ar citām indoeiropiešu valodām. Tas norāda, ka baltu un slāvu valodām ir bijis kopīgs attīstības periods. == Vēsture == Baltu un slāvu valodu radniecība tika pamanīta jau salīdzinošās valodniecības attīstības sākumposmā 19. gadsimtā. Abu valodu grupu līdzības [[Fonoloģija|fonoloģijā]], [[Morfoloģija (valodniecība)|morfoloģijā]], vārddarināšanā un [[Akcentoloģija|akcentoloģijā]] rosināja pieņēmumu, ka pēc [[Indoeiropiešu pirmvaloda|indoeiropiešu pirmvalodas]] sairšanas pastāvējis kopīgs baltu un slāvu valodu attīstības posms. [[Augusts Šleihers]] 1861. gadā savā indoeiropiešu valodu ģenealoģiskajā klasifikācijā baltu un slāvu valodas apvienoja vienā grupā, ko viņš dēvēja par slāvu–lietuviešu ([[Vācu valoda|vācu]]: ''slavolitauisch'') atzaru.<ref>Florian Wandl, Thomas Olander. ''Balto-Slavic''. International Encyclopedia of Language and Linguistics.</ref> 19. gadsimta otrajā pusē baltu un slāvu ģenētiskā vienotība lielākoties tika pieņemta, tomēr 20. gadsimta sākumā tā kļuva par vienu no diskutablākajiem indoeiropiešu valodniecības jautājumiem. Daļa valodnieku uzskatīja, ka baltu un slāvu valodu līdzības izskaidrojamas ar kopīgu [[Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze|baltu-slāvu pirmvalodu]], savukārt citi tās skaidroja ar ilgstošiem kontaktiem starp sākotnēji atsevišķām, ģeogrāfiski tuvām indoeiropiešu valodu grupām. Īpaši skeptisks pret vienotas baltu-slāvu pirmvalodas rekonstrukciju bija franču valodnieks [[Antuāns Meijē]], kurš uzsvēra arī būtiskās atšķirības starp vēsturiskajām baltu un slāvu valodām.<ref>Tijmen Pronk. “Balto-Slavic”. In: Thomas Olander (ed.), ''The Indo-European Language Family: A Phylogenetic Perspective''. Cambridge University Press, 2022.</ref> Mūsdienu salīdzinošajā valodniecībā pārsvaru guvis uzskats, ka baltu un slāvu valodas veido vienotu [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] atzaru. Par būtiskāko argumentu tiek uzskatītas ne tikai leksiskās līdzības, bet arī kopīgi fonoloģiski, morfoloģiski un akcentoloģiski jauninājumi, kas radušies pēc indoeiropiešu pirmvalodas sairšanas, bet pirms baltu un slāvu valodu atsevišķas attīstības.<ref name="Pronk">Tijmen Pronk. “Balto-Slavic”. In: Thomas Olander (ed.), ''The Indo-European Language Family: A Phylogenetic Perspective''. Cambridge University Press, 2022.</ref> Rekonstruēto šā posma valodu parasti sauc par baltu-slāvu pirmvalodu. Baltu-slāvu pirmvalodas pastāvēšanas precīza hronoloģija nav droši nosakāma. Dažādās rekonstrukcijās tās attīstība tiek attiecināta uz vairākiem gadu tūkstošiem pirms mūsu ēras, savukārt baltu un slāvu atzaru pakāpeniska diferenciācija, iespējams, norisinājās 2. gadu tūkstotī p.m.ē.<ref name="Pronk" /> Šajā periodā izveidojās virkne kopīgu fonētisku, morfoloģisku un akcentoloģisku pārmaiņu, kas vēlāk tika pārmantotas abās valodu grupās. Daži pētnieki baltu-slāvu pirmvalodas runātājus hipotētiski saista ar noteiktām Austrumeiropas arheoloģiskajām kultūrām, tostarp Vidusdņepras kultūru, tomēr rekonstruētas valodas tieša identificēšana ar konkrētu arheoloģisko kultūru nav droši pierādāma. Pēc kopīgā baltu-slāvu attīstības posma sākās pakāpeniska dialektālā diferenciācija. No tās izveidojās baltu un slāvu valodu grupas, kuru turpmākā attīstība lielā mērā norisinājās patstāvīgi. Baltu valodas tradicionāli iedala [[Rietumbaltu valodas|rietumbaltu]] un [[Austrumbaltu valodas|austrumbaltu valodās]]. Pie austrumbaltu valodām pieder mūsdienu [[latviešu valoda]] un [[lietuviešu valoda]], bet pie rietumbaltu valodām piederēja, piemēram, izmirušā [[senprūšu valoda]]. Vairākas citas vēsturiskās baltu valodas, tostarp [[Kuršu valoda|kuršu]], [[Zemgaļu valoda|zemgaļu]] un [[sēļu valoda]], laika gaitā izzuda vai saplūda ar citām baltu valodām. Slāvu valodu priekštece — [[slāvu pirmvaloda]] — pēc nodalīšanās no baltu valodu priekštečiem saglabāja salīdzinoši lielu vienotību vēl vairākus gadsimtus. Mūsu ēras 1. gadu tūkstoša otrajā pusē, slāvu cilšu ģeogrāfiskajai izplatībai paplašinoties Centrāleiropā, Austrumeiropā un [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]], pastiprinājās arī dialektālā diferenciācija. No slāvu pirmvalodas pakāpeniski izveidojās [[Rietumslāvu valodas|rietumslāvu]], [[Austrumslāvu valodas|austrumslāvu]] un [[Dienvidslāvu valodas|dienvidslāvu valodu]] grupas. Arī baltu valodu iekšējās attīstības modelis un to attiecības ar slāvu valodām joprojām ir diskusiju objekts. Nīderlandiešu valodnieks [[Frederiks Kortlands]], piemēram, ir apšaubījis nepieciešamību rekonstruēt ilgstošu vienotu baltu pirmvalodas posmu pēc baltu-slāvu kopības sairšanas. Viņš norādījis, ka rietumbaltu un austrumbaltu valodām ir salīdzinoši maz tādu kopīgu jauninājumu, kas būtu radušies pēc slāvu atzara nodalīšanās.<ref>Frederik Kortlandt. “Proto-Baltic?”. ''Baltistica'', 53(2), 2018, 175–185.</ref> Šādos modeļos slāvu valodas var tikt uzskatītas par vienu no agrīni nodalījušamies baltu-slāvu dialektu atzariem, nevis par grupu, kas pēc ilgstoša vienota baltu posma būtu nodalījusies no baltu valodām.[[Attēls:Філогенетичне дерево балто-слов'янських мов.png|thumb|250px|Valodu vecums pēc jaunākajiem pētījumiem (katrs 'dakšiņas' zariņš apzīmē citu valodu)]] == Skatīt arī == * [[Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze]] [[Kategorija:Indoeiropiešu valodas]] l16nccz80jrif0ns24xyf3xbjgldb4v 4519367 4519366 2026-09-08T19:25:56Z Votre Provocateur 111653 4519367 wikitext text/x-wiki {{Valodu saimes infokaste |name=Baltu-slāvu valodas |region= |familycolor=Indoeiropiešu |fam1=[[Indoeiropiešu valodas|Indoeiropiešu]] |fam2= |child1=[[Baltu valodas|Baltu]] |child2=[[Slāvu valodas|Slāvu]] |iso2=bat }} '''Baltu-slāvu valodas''', dažkārt arī '''baltslāvu valodas''', ir pie [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] saimes piederošas valodas. Tās ietver [[baltu valodas|baltu]] un [[slāvu valodas]]. Baltu un slāvu valodām ir vairākas lingvistiskas iezīmes, kas nav sastopamas nevienās citās indoeiropiešu valodās, kas norāda uz kopīgas attīstības periodu. Lai gan uzskats par baltu un slāvu valodu vienotību dažkārt ir apstrīdēts (daļēji politisku iemeslu dēļ), indoeiropiešu valodniecības speciālistu vidū ir vispārēja vienprātība klasificēt baltu un slāvu valodas vienā atzarā, nu vairs tikai dažām to kopības iezīmēm paliekot diskutablām. [[Attēls:Slavic languages tree.svg|thumb|250px|Baltu-slāvu valodu koks bez kuršu valodas]] Baltu-slāvu pirmvaloda ir rekonstruēta, izmantojot salīdzinošo metodi, ņemot vērā visas baltu-slāvu valodu kopīgās fonētiskās un gramatiskās iezīmes. == Kopīgās iezīmes == Uz baltu un slāvu valodu kopību norāda virkne kopīgu fonētisku un gramatisku jauninājumu, kas nav kopīgi ar citām indoeiropiešu valodām. Baltu un slāvu valodās ir arī kopīgi vārdi. Tie vai nu nav atrodami citās indoeiropiešu valodās (izņemot gadījumus, kad tie ir [[aizguvums|aizgūti]]), vai arī ir pārmantoti no [[indoeiropiešu pirmvaloda]]s, bet to nozīme tieši baltu-slāvu valodās ir mainījusies salīdzinājumā ar citām indoeiropiešu valodām. Tas norāda, ka baltu un slāvu valodām ir bijis kopīgs attīstības periods. == Vēsture == Baltu un slāvu valodu radniecība tika pamanīta jau salīdzinošās valodniecības attīstības sākumposmā 19. gadsimtā. Abu valodu grupu līdzības [[Fonoloģija|fonoloģijā]], [[Morfoloģija (valodniecība)|morfoloģijā]], vārddarināšanā un [[Akcentoloģija|akcentoloģijā]] rosināja pieņēmumu, ka pēc [[Indoeiropiešu pirmvaloda|indoeiropiešu pirmvalodas]] sairšanas pastāvējis kopīgs baltu un slāvu valodu attīstības posms. [[Augusts Šleihers]] 1861. gadā savā indoeiropiešu valodu ģenealoģiskajā klasifikācijā baltu un slāvu valodas apvienoja vienā grupā, ko viņš dēvēja par slāvu–lietuviešu ([[Vācu valoda|vācu]]: ''slavolitauisch'') atzaru.<ref>Florian Wandl, Thomas Olander. ''Balto-Slavic''. International Encyclopedia of Language and Linguistics.</ref> 19. gadsimta otrajā pusē baltu un slāvu ģenētiskā vienotība lielākoties tika pieņemta, tomēr 20. gadsimta sākumā tā kļuva par vienu no diskutablākajiem indoeiropiešu valodniecības jautājumiem. Daļa valodnieku uzskatīja, ka baltu un slāvu valodu līdzības izskaidrojamas ar kopīgu [[Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze|baltu-slāvu pirmvalodu]], savukārt citi tās skaidroja ar ilgstošiem kontaktiem starp sākotnēji atsevišķām, ģeogrāfiski tuvām indoeiropiešu valodu grupām. Īpaši skeptisks pret vienotas baltu-slāvu pirmvalodas rekonstrukciju bija franču valodnieks [[Antuāns Meijē]], kurš uzsvēra arī būtiskās atšķirības starp vēsturiskajām baltu un slāvu valodām.<ref>Tijmen Pronk. “Balto-Slavic”. In: Thomas Olander (ed.), ''The Indo-European Language Family: A Phylogenetic Perspective''. Cambridge University Press, 2022.</ref> Mūsdienu salīdzinošajā valodniecībā pārsvaru guvis uzskats, ka baltu un slāvu valodas veido vienotu [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] atzaru. Par būtiskāko argumentu tiek uzskatītas ne tikai leksiskās līdzības, bet arī kopīgi fonoloģiski, morfoloģiski un akcentoloģiski jauninājumi, kas radušies pēc indoeiropiešu pirmvalodas sairšanas, bet pirms baltu un slāvu valodu atsevišķas attīstības.<ref name="Pronk">Tijmen Pronk. “Balto-Slavic”. In: Thomas Olander (ed.), ''The Indo-European Language Family: A Phylogenetic Perspective''. Cambridge University Press, 2022.</ref> Rekonstruēto šā posma valodu parasti sauc par baltu-slāvu pirmvalodu. Baltu-slāvu pirmvalodas pastāvēšanas precīza hronoloģija nav droši nosakāma. Dažādās rekonstrukcijās tās attīstība tiek attiecināta uz vairākiem gadu tūkstošiem pirms mūsu ēras, savukārt baltu un slāvu atzaru pakāpeniska diferenciācija, iespējams, norisinājās 2. gadu tūkstotī p.m.ē.<ref name="Pronk" /> Šajā periodā izveidojās virkne kopīgu fonētisku, morfoloģisku un akcentoloģisku pārmaiņu, kas vēlāk tika pārmantotas abās valodu grupās. Daži pētnieki baltu-slāvu pirmvalodas runātājus hipotētiski saista ar noteiktām Austrumeiropas arheoloģiskajām kultūrām, tostarp Vidusdņepras kultūru, tomēr rekonstruētas valodas tieša identificēšana ar konkrētu arheoloģisko kultūru nav droši pierādāma. Pēc kopīgā baltu-slāvu attīstības posma sākās pakāpeniska dialektālā diferenciācija. No tās izveidojās baltu un slāvu valodu grupas, kuru turpmākā attīstība lielā mērā norisinājās patstāvīgi. Baltu valodas tradicionāli iedala [[Rietumbaltu valodas|rietumbaltu]] un [[Austrumbaltu valodas|austrumbaltu valodās]]. Pie austrumbaltu valodām pieder mūsdienu [[latviešu valoda]] un [[lietuviešu valoda]], bet pie rietumbaltu valodām piederēja, piemēram, izmirušā [[senprūšu valoda]]. Vairākas citas vēsturiskās baltu valodas, tostarp [[Kuršu valoda|kuršu]], [[Zemgaļu valoda|zemgaļu]] un [[sēļu valoda]], laika gaitā izzuda vai saplūda ar citām baltu valodām. Slāvu valodu priekštece — [[slāvu pirmvaloda]] — pēc nodalīšanās no baltu valodu priekštečiem saglabāja salīdzinoši lielu vienotību vēl vairākus gadsimtus. Mūsu ēras 1. gadu tūkstoša otrajā pusē, slāvu cilšu ģeogrāfiskajai izplatībai paplašinoties Centrāleiropā, Austrumeiropā un [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]], pastiprinājās arī dialektālā diferenciācija. No slāvu pirmvalodas pakāpeniski izveidojās [[Rietumslāvu valodas|rietumslāvu]], [[Austrumslāvu valodas|austrumslāvu]] un [[Dienvidslāvu valodas|dienvidslāvu valodu]] grupas. Arī baltu valodu iekšējās attīstības modelis un to attiecības ar slāvu valodām joprojām ir diskusiju objekts. Nīderlandiešu valodnieks [[Frederiks Kortlands]], piemēram, ir apšaubījis nepieciešamību rekonstruēt ilgstošu vienotu baltu pirmvalodas posmu pēc baltu-slāvu kopības sairšanas. Viņš norādījis, ka rietumbaltu un austrumbaltu valodām ir salīdzinoši maz tādu kopīgu jauninājumu, kas būtu radušies pēc slāvu atzara nodalīšanās.<ref>Frederik Kortlandt. “Proto-Baltic?”. ''Baltistica'', 53(2), 2018, 175–185.</ref> Šādos modeļos slāvu valodas var tikt uzskatītas par vienu no agrīni nodalījušamies baltu-slāvu dialektu atzariem, nevis par grupu, kas pēc ilgstoša vienota baltu posma būtu nodalījusies no baltu valodām.[[Attēls:Філогенетичне дерево балто-слов'янських мов.png|thumb|250px|Valodu vecums pēc jaunākajiem pētījumiem (katrs 'dakšiņas' zariņš apzīmē citu valodu)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze]] [[Kategorija:Indoeiropiešu valodas]] fi7bzx7oq7an10pws3hnvyvcr6lrwh5 0 512878 4519435 4198763 2026-09-09T03:49:01Z Biafra 13794 /* Notikumi */ preciz. 4519435 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|1802|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1802]]. gada notikumi [[Latvijas vēsture|Latvijas vēsturē]]'''. [[Kurzeme]]s, [[Zemgale]]s un [[Sēlija]]s vēsturiskās zemes atradās [[Krievijas Impērija]]s [[Kurzemes guberņa]]s sastāvā, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. [[Vidzeme]]s vēsturiskā zeme atradās Krievijas Impērijas [[Vidzemes guberņa]]s [[Rīgas apriņķis|Rīgas]], [[Cēsu apriņķis|Cēsu]], [[Valmieras apriņķis|Valmieras]] un [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķu]] sastāvā. [[Latgale]]s vēsturiskā zeme atradās [[Vitebskas guberņa]]s [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Ludzas apriņķis|Ludzas]] un [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķu]] sastāvā. <gallery> Attēls:Governorate of Livonia 1820.jpg|Vidzemes guberņas karte (1820) Attēls:Courland governorate 1820.jpg|Kurzemes guberņas karte (1820) Attēls:Latgales karte 1820.jpg|Vitebskas guberņas latviešu apriņķu karte (1820) </gallery> == Notikumi == * [[Krievijas imperators]] [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] 1802. gadā lika [[Baltkrievijas guberņa|Baltkrievijas guberņu]] sadalīt [[Vitebskas guberņa|Vitebskas]] un [[Mogiļevas guberņa|Mogiļevas guberņās]], kas ietilpa Baltkrievijas ģenerālgubernatūrā. [[Latgale]] tika iekļauta Vitebskas guberņā. == Kultūra == * == Zinātne == * == Dzimuši == * == Miruši == == Attēlu galerija == {{Latvijas vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1802. gads|Latvija]] [[Kategorija:1802. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] 3txo7ex9ujdx4xnyndn4ppjbxf77fe4 0 516798 4519351 4031165 2026-09-08T19:05:10Z Votre Provocateur 111653 4519351 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Emomalī Rahmons | vārds_orģ = Эмомалӣ Раҳмон | attēls = 2021 Moscow Victory Day Parade 037 (cropped).jpg | att_izm = 200px | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = Tadžikistānas prezidents | term_sākums = {{dat|1994|11|16|N}} | term_beigas = pašlaik | premjers = | priekštecis = {{ubl|[[Rahmons Nabijevs]]|[[Akbaršo Iskandrovs]] (pienākumu izpildītājs)}} | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1952|10|5}} | dzim_vieta = {{vieta|Padomju Savienība|Tadžikijas PSR|Dangara|td=Tadžikistāna}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[tadžiki|tadžiks]] | partija = {{ubl|[[Tadžikistānas Tautas Demokrātiskā partija|Tautas Demokrātiskā partija]] (1994–pašlaik)|[[Padomju Savienības Komunistiskā partija]]}} | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = | reliģija = [[sunnītu islāms]] | paraksts = Emomali Rahmon signature.png | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Emomalī Rahmons''' ({{val|tg|Эмомалӣ Раҳмон}}, dzimis {{dat|1952|10|5}}) ir [[Tadžikistāna]]s politiķis, no 1994. gada novembra ir [[Tadžikistānas prezidents]]. ''De facto'' viņš bija valsts vadītājs arī no 1992. gada novembra līdz 1994. gada novembrim, kad bija Tadžikistānas Augstākās padomes vadītājs un šajā laikā oficiāli Tadžikistānā nebija prezidents. == Biogrāfija == === Agrīnie gadi un izglītība === Emomalī Rahmons dzimis 1952. gada 5. oktobrī [[Dangara|Dangaras]] rajonā, toreizējā [[Tadžikijas PSR]], zemnieku ģimenē. Viņa dzimtais vārds bija Emomalī Šaripovičs Rahmonovs (Эмомали Шарипович Рахмонов). Viņa tēvs bija [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] veterāns, kurš piedalījās [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. Darba gaitas Rahmons sāka 1969. gadā pēc profesionāli tehniskās skolas absolvēšanas, strādājot par elektriķi Kurgontepas, tagadējās [[Bohtara|Bohtaras]], eļļas rūpnīcā. No 1971. līdz 1974. gadam viņš pildīja obligāto militāro dienestu [[PSRS Jūras kara flote|PSRS Jūras kara flotes]] Klusā okeāna flotē. Pēc dienesta viņš atgriezās dzimtajā Dangaras rajonā un strādāja Ļeņina vārdā nosauktajā kolhozā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.tj/president/biography|title=Президенти Тоҷикистон — Шарҳи ҳол|publisher=Tadžikistānas prezidenta oficiālā tīmekļa vietne|language=tg}}</ref> 1982. gadā Rahmons absolvēja [[Tadžikistānas Nacionālā universitāte|Tadžikistānas Valsts universitātes]] Ekonomikas fakultāti. No 1976. līdz 1987. gadam viņš ieņēma vairākus amatus Dangaras Ļeņina kolhozā, tostarp bija pārvaldes sekretārs un arodbiedrības komitejas priekšsēdētājs, kā arī darbojās vietējās partijas struktūrās. 1987. gadā Rahmons kļuva par šī kolhoza vadītāju un šo amatu ieņēma līdz 1992. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mts.tj/?lang=en&page_id=318|title=Biography: Emomali Rahmon|publisher=Center for Strategic Research under the President of the Republic of Tajikistan|language=en}}</ref> === Politiskās karjeras sākums === 1990. gadā Rahmonu ievēlēja par Tadžikijas PSR Augstākās padomes 12. sasaukuma deputātu. Pēc [[Tadžikistāna|Tadžikistānas]] neatkarības iegūšanas un [[Tadžikistānas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] sākšanās 1992. gadā viņa politiskā ietekme strauji palielinājās. 1992. gada rudenī Rahmons kļuva par Kuļabas apgabala Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāju. 1992. gada 19. novembrī Tadžikistānas Augstākās padomes XVI sesijā viņš tika ievēlēts par Augstākās padomes priekšsēdētāju. Tā kā šajā periodā prezidenta amats bija atcelts, Augstākās padomes priekšsēdētājs faktiski pildīja valsts vadītāja funkcijas. Rahmons tādējādi kļuva par vienu no centrālajām politiskajām figūrām pilsoņu kara laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mfa.tj/en/main/view/2422/the-founder-of-peace-and-national-unity-leader-of-the-nation-president-of-the-republic-of-tajikistan|title=The Founder of Peace and National Unity – Leader of the Nation, President of the Republic of Tajikistan|publisher=Tadžikistānas Ārlietu ministrija|language=en}}</ref> === Tadžikistānas prezidents === 1994. gada 6. novembrī notikušajās prezidenta vēlēšanās Rahmons tika ievēlēts par [[Tadžikistānas prezidents|Tadžikistānas prezidentu]]. Viņa pirmie prezidentūras gadi norisinājās pilsoņu kara apstākļos. Rahmona valdība cīnījās pret Apvienoto tadžiku opozīciju, kurā ietilpa islāmistu, demokrātisko un reģionālo opozīcijas spēku grupējumi. 1997. gada jūnijā Rahmona valdība un Apvienotā tadžiku opozīcija noslēdza Vispārējo vienošanos par miera un nacionālās saskaņas nodibināšanu Tadžikistānā, izbeidzot piecus gadus ilgušo pilsoņu karu. Vienošanās paredzēja opozīcijas pārstāvju iekļaušanu valsts pārvaldes struktūrās un bijušo opozīcijas bruņoto vienību integrēšanu valsts drošības struktūrās. 1999. gada 6. novembrī Rahmons tika atkārtoti ievēlēts prezidenta amatā uz septiņu gadu termiņu. Viņš atkārtoti uzvarēja arī 2006., 2013. un 2020. gada prezidenta vēlēšanās. 2020. gada vēlēšanās saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem viņš saņēma 90,92 % balsu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mts.tj/?lang=en&page_id=318|title=Biography: Emomali Rahmon|publisher=Center for Strategic Research under the President of the Republic of Tajikistan|language=en}}</ref> Kopš 1998. gada Rahmons ir arī Tadžikistānas Tautas demokrātiskās partijas vadītājs. Viņa prezidentūras laikā politiskā vara valstī pakāpeniski koncentrējusies prezidenta institūcijas un Rahmona politisko sabiedroto rokās. Starptautiskās cilvēktiesību organizācijas un ārvalstu novērotāji ir kritizējuši Tadžikistānas varas iestādes par opozīcijas darbības ierobežošanu, mediju kontroles pastiprināšanu un politiskās konkurences samazināšanos. 2015. gadā Tadžikistānas parlaments Rahmonam piešķīra oficiālo titulu „Miera un nacionālās vienotības dibinātājs — nācijas līderis” (tadžiku: ''Асосгузори сулҳу ваҳдати миллӣ — Пешвои миллат''). Ar šo statusu viņam tika piešķirtas īpašas juridiskas garantijas un privilēģijas. 2016. gada konstitūcijas grozījumi atcēla prezidenta amata termiņu ierobežojumu attiecībā uz Rahmonu kā „nācijas līderi”, tādējādi juridiski ļaujot viņam atkārtoti kandidēt prezidenta vēlēšanās. === Uzvārda maiņa === Līdz 2007. gadam viņš oficiāli bija pazīstams kā Emomalī Rahmonovs. 2007. gada martā viņš atteicās no krievu valodai raksturīgās uzvārda galotnes ''-ov'' un sāka lietot tadžiku formu Rahmons. Pēc tam arī vairākas citas Tadžikistānas amatpersonas sāka izmantot tadžiku tradicionālajām formām tuvākus personvārdus. === Personīgā dzīve === Rahmons ir precējies, un viņam ir deviņi bērni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mts.tj/?lang=en&page_id=318|title=Biography: Emomali Rahmon|publisher=Center for Strategic Research under the President of the Republic of Tajikistan|language=en}}</ref> Vairāki viņa bērni un citi ģimenes locekļi ieņem nozīmīgus amatus Tadžikistānas valsts pārvaldē, diplomātiskajā dienestā un uzņēmējdarbībā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Tadžikistāna-aizmetnis}} {{politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rahmons, Emomali}} [[Kategorija:1952. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tadžikistānas cilvēki]] [[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]] [[Kategorija:Ar Aleksandra Ņevska ordeni apbalvotie (Krievija)]] [[Kategorija:Ar Kņaza Jaroslava Gudrā ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar ordeni "Par nopelniem" apbalvotie (Ukraina)]] cst8yr3l4tt3ten5cmi5lhtihk7tpy8 4519352 4519351 2026-09-08T19:05:28Z Votre Provocateur 111653 4519352 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Emomalī Rahmons | vārds_orģ = Эмомалӣ Раҳмон | attēls = 2021 Moscow Victory Day Parade 037 (cropped).jpg | att_izm = 200px | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = Tadžikistānas prezidents | term_sākums = {{dat|1994|11|16|N}} | term_beigas = pašlaik | premjers = | priekštecis = {{ubl|[[Rahmons Nabijevs]]|[[Akbaršo Iskandrovs]] (pienākumu izpildītājs)}} | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1952|10|5}} | dzim_vieta = {{vieta|Padomju Savienība|Tadžikijas PSR|Dangara|td=Tadžikistāna}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[tadžiki|tadžiks]] | partija = {{ubl|[[Tadžikistānas Tautas Demokrātiskā partija|Tautas Demokrātiskā partija]] (1994–pašlaik)|[[Padomju Savienības Komunistiskā partija]]}} | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = | reliģija = [[sunnītu islāms]] | paraksts = Emomali Rahmon signature.png | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Emomalī Rahmons''' ({{val|tg|Эмомалӣ Раҳмон}}, dzimis {{dat|1952|10|5}}) ir [[Tadžikistāna]]s politiķis, no 1994. gada novembra ir [[Tadžikistānas prezidents]]. ''De facto'' viņš bija valsts vadītājs arī no 1992. gada novembra līdz 1994. gada novembrim, kad bija Tadžikistānas Augstākās padomes vadītājs un šajā laikā oficiāli Tadžikistānā nebija prezidents. == Biogrāfija == === Agrīnie gadi un izglītība === Emomalī Rahmons dzimis 1952. gada 5. oktobrī [[Dangara|Dangaras]] rajonā, toreizējā [[Tadžikijas PSR]], zemnieku ģimenē. Viņa dzimtais vārds bija Emomalī Šaripovičs Rahmonovs (Эмомали Шарипович Рахмонов). Viņa tēvs bija [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] veterāns, kurš piedalījās [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. Darba gaitas Rahmons sāka 1969. gadā pēc profesionāli tehniskās skolas absolvēšanas, strādājot par elektriķi Kurgontepas, tagadējās [[Bohtara|Bohtaras]], eļļas rūpnīcā. No 1971. līdz 1974. gadam viņš pildīja obligāto militāro dienestu [[PSRS Jūras kara flote|PSRS Jūras kara flotes]] Klusā okeāna flotē. Pēc dienesta viņš atgriezās dzimtajā Dangaras rajonā un strādāja Ļeņina vārdā nosauktajā kolhozā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.tj/president/biography|title=Президенти Тоҷикистон — Шарҳи ҳол|publisher=Tadžikistānas prezidenta oficiālā tīmekļa vietne|language=tg}}</ref> 1982. gadā Rahmons absolvēja [[Tadžikistānas Nacionālā universitāte|Tadžikistānas Valsts universitātes]] Ekonomikas fakultāti. No 1976. līdz 1987. gadam viņš ieņēma vairākus amatus Dangaras Ļeņina kolhozā, tostarp bija pārvaldes sekretārs un arodbiedrības komitejas priekšsēdētājs, kā arī darbojās vietējās partijas struktūrās. 1987. gadā Rahmons kļuva par šī kolhoza vadītāju un šo amatu ieņēma līdz 1992. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mts.tj/?lang=en&page_id=318|title=Biography: Emomali Rahmon|publisher=Center for Strategic Research under the President of the Republic of Tajikistan|language=en}}</ref> === Politiskās karjeras sākums === 1990. gadā Rahmonu ievēlēja par Tadžikijas PSR Augstākās padomes 12. sasaukuma deputātu. Pēc [[Tadžikistāna|Tadžikistānas]] neatkarības iegūšanas un [[Tadžikistānas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] sākšanās 1992. gadā viņa politiskā ietekme strauji palielinājās. 1992. gada rudenī Rahmons kļuva par Kuļabas apgabala Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāju. 1992. gada 19. novembrī Tadžikistānas Augstākās padomes XVI sesijā viņš tika ievēlēts par Augstākās padomes priekšsēdētāju. Tā kā šajā periodā prezidenta amats bija atcelts, Augstākās padomes priekšsēdētājs faktiski pildīja valsts vadītāja funkcijas. Rahmons tādējādi kļuva par vienu no centrālajām politiskajām figūrām pilsoņu kara laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mfa.tj/en/main/view/2422/the-founder-of-peace-and-national-unity-leader-of-the-nation-president-of-the-republic-of-tajikistan|title=The Founder of Peace and National Unity – Leader of the Nation, President of the Republic of Tajikistan|publisher=Tadžikistānas Ārlietu ministrija|language=en}}</ref> === Tadžikistānas prezidents === 1994. gada 6. novembrī notikušajās prezidenta vēlēšanās Rahmons tika ievēlēts par [[Tadžikistānas prezidents|Tadžikistānas prezidentu]]. Viņa pirmie prezidentūras gadi norisinājās pilsoņu kara apstākļos. Rahmona valdība cīnījās pret Apvienoto tadžiku opozīciju, kurā ietilpa islāmistu, demokrātisko un reģionālo opozīcijas spēku grupējumi. 1997. gada jūnijā Rahmona valdība un Apvienotā tadžiku opozīcija noslēdza Vispārējo vienošanos par miera un nacionālās saskaņas nodibināšanu Tadžikistānā, izbeidzot piecus gadus ilgušo pilsoņu karu. Vienošanās paredzēja opozīcijas pārstāvju iekļaušanu valsts pārvaldes struktūrās un bijušo opozīcijas bruņoto vienību integrēšanu valsts drošības struktūrās. 1999. gada 6. novembrī Rahmons tika atkārtoti ievēlēts prezidenta amatā uz septiņu gadu termiņu. Viņš atkārtoti uzvarēja arī 2006., 2013. un 2020. gada prezidenta vēlēšanās. 2020. gada vēlēšanās saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem viņš saņēma 90,92 % balsu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mts.tj/?lang=en&page_id=318|title=Biography: Emomali Rahmon|publisher=Center for Strategic Research under the President of the Republic of Tajikistan|language=en}}</ref> Kopš 1998. gada Rahmons ir arī Tadžikistānas Tautas demokrātiskās partijas vadītājs. Viņa prezidentūras laikā politiskā vara valstī pakāpeniski koncentrējusies prezidenta institūcijas un Rahmona politisko sabiedroto rokās. Starptautiskās cilvēktiesību organizācijas un ārvalstu novērotāji ir kritizējuši Tadžikistānas varas iestādes par opozīcijas darbības ierobežošanu, mediju kontroles pastiprināšanu un politiskās konkurences samazināšanos. 2015. gadā Tadžikistānas parlaments Rahmonam piešķīra oficiālo titulu „Miera un nacionālās vienotības dibinātājs — nācijas līderis” (tadžiku: ''Асосгузори сулҳу ваҳдати миллӣ — Пешвои миллат''). Ar šo statusu viņam tika piešķirtas īpašas juridiskas garantijas un privilēģijas. 2016. gada konstitūcijas grozījumi atcēla prezidenta amata termiņu ierobežojumu attiecībā uz Rahmonu kā „nācijas līderi”, tādējādi juridiski ļaujot viņam atkārtoti kandidēt prezidenta vēlēšanās. === Uzvārda maiņa === Līdz 2007. gadam viņš oficiāli bija pazīstams kā Emomalī Rahmonovs. 2007. gada martā viņš atteicās no krievu valodai raksturīgās uzvārda galotnes ''-ov'' un sāka lietot tadžiku formu Rahmons. Pēc tam arī vairākas citas Tadžikistānas amatpersonas sāka izmantot tadžiku tradicionālajām formām tuvākus personvārdus. === Personīgā dzīve === Rahmons ir precējies, un viņam ir deviņi bērni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mts.tj/?lang=en&page_id=318|title=Biography: Emomali Rahmon|publisher=Center for Strategic Research under the President of the Republic of Tajikistan|language=en}}</ref> Vairāki viņa bērni un citi ģimenes locekļi ieņem nozīmīgus amatus Tadžikistānas valsts pārvaldē, diplomātiskajā dienestā un uzņēmējdarbībā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Tadžikistāna-aizmetnis}} {{politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rahmons, Emomali}} [[Kategorija:1952. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tadžikistānas cilvēki]] [[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]] [[Kategorija:Ar Aleksandra Ņevska ordeni apbalvotie (Krievija)]] [[Kategorija:Ar Kņaza Jaroslava Gudrā ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar ordeni "Par nopelniem" apbalvotie (Ukraina)]] qxu28d10dlsdo2bj0wqeeg3g4v3k78e 0 520135 4519432 4482515 2026-09-09T03:37:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519432 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Former_railway_station_Rīga-Krasta.jpg|link=//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/e/e2/Former_railway_station_R%C4%ABga-Krasta.jpg/300px-Former_railway_station_R%C4%ABga-Krasta.jpg|thumb|300x300px|Stacijas administratīvā ēka Andrejostas ielā 27]] '''Rīga Krasta''' ir bijusī [[Dzelzceļa stacija|dzelzceļa]] stacija līnijā no [[Čiekurkalns (stacija)|Čiekurkalna]] stacijas līdz [[Rīga]]s ostai [[Pētersala-Andrejsala|Pētersalas-Andrejsalas apkaimē]]. Stacijas ēka atrodas Andrejostas ielā 27.<ref>[https://www.ldz.lv/lv/r%C4%ABgas-krasta-stacijas-dzelzce%C4%BCa-infrastrukt%C5%ABra Latvian Railways. Infrastructure of station Riga Krasta]{{Novecojusi saite}} (lv)</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/uznemeja-diena/intervijas/vieta-gan-vesturiskam-ekam-gan-jaunbuvem-14245658|title=Vieta gan vēsturiskām ēkām, gan jaunbūvēm|website=www.diena.lv|access-date=2022-08-27}}</ref> Tā bija ogļu kravu stacija,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/foto-ostas-krasta-stacija-tiek-atslegta-no-dzelzcela-tikla-14245346|title=FOTO: Ostas Krasta stacija tiek atslēgta no dzelzceļa tīkla|website=www.diena.lv|access-date=2022-08-27}}</ref> kas savienoja Latvijas dzelzceļa tīklu ar [[Rīgas osta|Rīgas ostu]]. Stacija atradās tuvu [[Daugava]]s krastam, kas atspoguļots stacijas nosaukumā. Stacija pirmoreiz uzcelta 1889. gadā. Sākotnējā stacijas ēka bija no koka, tajā atradās arī [[Telegrāfs|telegrāfa stacija]]. No [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas]] uz turieni veda gar Daugavas krastu ejošs dzelzceļš, kas vēlāk tika likvidēts Rīgas dzelzceļa mezgla būvdarbu laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://zurbu.net/f/2|title=1899. План Риги из Энциклопедического словаря Брокгауза и Ефрона – Zurbu vietnes par pilsētu vēsturi un attīstību|website=zurbu.net|access-date=2022-08-27}}</ref> 1903. gadā tika pabeigts platsliežu dzelzceļš, kas veda no [[Brasa (stacija)|Brasas]] stacijas, pie kura atradās Rīgas-Preču I stacija. Pie stacijas izveidojās plašs atzaru ceļu tīkls, piemēram, 1901. gadā tika izbūvēti trīs sānceļi, kas veda uz ostas graudu elevatoru, un vēlāk no tiem izbūvēja dzelzceļa atzaru, kas veda uz [[Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|Rīgas-Pleskavas dzelzceļu]]. 1911. gadā tika pabeigts dzelzceļš, kas veda uz [[Andrejsala]]s ziemeļu galu. 1903. gadā tika pabeigta jauna stacijas ēka,<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://estatelatvia.com/lv/pirkt/?act=a&id=20613|title=Krasta stacija - unikāls investīciju objekts ostā|website=EstateLatvia.com|access-date=2022-08-27|language=lv|archive-date=2022-08-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20220827095158/https://estatelatvia.com/lv/pirkt/?act=a&id=20613}}</ref> kas tika atjaunota 1947., 1980. un 2008. gadā.<ref name=":1" /> Oficiāli stacijas ēku atklāja 1907. gadā.<ref name=":0" /> Papildus galvenajai ēkai stacijas kompleksā ietilpa vēl desmit ēkas. Mūsdienās vecā stacijas ēka tiek izmantota kā administratīvā ēka,<ref>Andrejsala. IV daļa. DZELZCEĻŠ. STACIJA RĪGA-KRASTA.</ref> 2022. gadā tajā izvietojās palīdzības centrs [[Ukraina]]s bēgļiem "''Common Ground''".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mammamuntetiem.lv/zinas/aktualitates/55010/andrejsala-durvis-ver-ukrainu-beglu-kopienas-centrs-common-ground|title=Andrejsalā durvis ver ukraiņu bēgļu kopienas centrs "Common Ground"|website=www.mammamuntetiem.lv|access-date=2022-08-27|language=lv}}</ref> Pēc savienojošā sliežu ceļa izjaukšanas 2020. gada 28. jūlijā, stacija tika slēgta 29. jūlijā.<ref>[https://ldzcargo.ldz.lv/lv/content/sia-%E2%80%9Cldz-cargo%E2%80%9D-inform%C4%93-par-darba-procesa-organiz%C4%93%C5%A1anu-p%C4%93c-r%C4%ABga-krasta-stacijas-sl%C4%93g%C5%A1anas SIA “LDZ CARGO” informē par darba procesa organizēšanu pēc Rīga Krasta stacijas slēgšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210428230934/https://ldzcargo.ldz.lv/lv/content/sia-%E2%80%9Cldz-cargo%E2%80%9D-inform%C4%93-par-darba-procesa-organiz%C4%93%C5%A1anu-p%C4%93c-r%C4%ABga-krasta-stacijas-sl%C4%93g%C5%A1anas |date={{dat|2021|04|28||bez}} }}, 13. 08 2020</ref> == Ārējas saites == * [https://railwayz.info/photolines/station/1789 Krasta stacijas fotogrāfijas] {{krieviski}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]] b1kth1uimxcd15tea2cft1ct98toak9 0 523108 4519541 4015599 2026-09-09T10:56:50Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Litrimas grāfiste]] uz [[Lītrimas grāfiste]]: atveidošana 4015599 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name=Litrimas grāfiste |official_name=''Contae Liatroma''<br/>''County Leitrim'' |other_name= |settlement_type=Grāfiste |image_skyline= |imagesize= |image_caption= |image_flag= |flag_size= |image_shield=County Leitrim arms.svg |shield_size=100px |image_seal= |seal_size= |nickname= |motto= |anthem= |capital=[[Karika]] |largest_city= |official_language= |spoken_language= |image_map=Island of Ireland location map Leitrim.svg |mapsize=180px |map_caption= |subdivision_type=[[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] |subdivision_name={{Karogs|Īrija}} |subdivision_type2=[[Īrijas administratīvais iedalījums|Province]] |subdivision_name2=[[Konahta]] |leader_party= |leader_title= |leader_name= |area_footnotes= |area_magnitude= |area_total_km2=1589 |area_land_km2= |area_water_km2= |area_water_percent= |area_rank= |elevation_max_m= |population_footnotes=<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://census.cso.ie/sapmap2016/Results.aspx?Geog_Type=CTY31&Geog_Code=2AE19629148E13A3E055000000000001|title=Geographic Changes - CSO - Central Statistics Office|website=www.cso.ie|access-date=2022-10-05|language=en|archive-date=2018-10-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20181018161835/http://census.cso.ie/sapmap2016/Results.aspx?Geog_Type=CTY31&Geog_Code=2AE19629148E13A3E055000000000001}}</ref> |population_total=35087 |population_as_of=2016 |population_rank= |population_density_km2=auto |population_blank1_title= |population_blank1= |population_blank2_title= |population_blank2= |timezone=[[Rietumeiropas laiks|WET]] |utc_offset=+0 |timezone_DST=[[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]] |utc_offset_DST=+1 |website={{url|https://www.leitrim.ie/}} |footnotes= |blank_name= |blank_info= |blank1_name= |blank1_info= }} '''Litrimas grāfiste''' ({{Val|en|County Leitrim}}, {{Val|ga|Contae Liatroma}}) ir [[grāfiste]] [[Īrija|Īrijā]], [[Konahta|Konahtas provincē]]. Litrimas grāfistes pārvaldes centrs atrodas [[Karika|Karikā]]. {{Dat|2016}} grāfistē dzīvoja 35 087 iedzīvotāji. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Īrija-aizmetnis}} {{Īss-aizmetnis}} {{Īrijas grāfistes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nepabeigti raksti par Īriju]] [[Kategorija:Īrijas grāfistes]] ov1voy6m9d8hcfcn837sibb101isxtt 10 524416 4519245 4341203 2026-09-08T12:47:46Z Kikos 3705 4519245 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Īrijas grāfistes |title = [[Īrijas administratīvais iedalījums|Īrijas grāfistes]] |bodyclass = hlist |state = {{{state|autocollapse}}} |group1 = [[Attēls:Coat of arms of Ulster.svg|15px]] [[Olstera]] |list1 = * [[Entrima|Entrimas grāfiste]] * [[Ārmā|Ārmā grāfiste]] * [[Dauna|Daunas grāfiste]] * [[Londonderi (grāfiste)|Londonderi grāfiste]] * [[Donegolas grāfiste]] * [[Fērmena|Fērmenas grāfiste]] * [[Kevanas grāfiste]] * [[Monahanas grāfiste]] * [[Tirona|Tironas grāfiste]] |group2 = [[Attēls:Coat of arms of Connacht.svg|15px]] [[Konahta]] |list2 = * [[Golvejas grāfiste]] * [[Litrimas grāfiste]] * [[Mejo grāfiste]] * [[Roskomonas grāfiste]] * [[Slaigo grāfiste]] |group3 = [[Attēls:Coat of arms of Leinster.svg|15px]] [[Lenstera]] |list3 = * [[Dublinas grāfiste]] ([[Danliera-Ratdauna]] * [[Fingala]] * [[Dienviddublina]]) * [[Kārlovas grāfiste]] * [[Kildēras grāfiste]] * [[Kilkeni grāfiste]] * [[Lautas grāfiste]] * [[Līšas grāfiste]] * [[Longfordas grāfiste]] * [[Mītas grāfiste]] * [[Ofali grāfiste]] * [[Veksfordas grāfiste]] * [[Vestmītas grāfiste]] * [[Viklovas grāfiste]] |group4 = [[Attēls:Coat of arms of Munster.svg|15px]] [[Manstera]] |list4 = * [[Klēras grāfiste]] * [[Kerri grāfiste]] * [[Korkas grāfiste]] * [[Limerikas grāfiste]] * [[Tiperēri grāfiste]] * [[Voterfordas grāfiste]] |below = }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Īrijas navigācijas veidnes]] </noinclude><includeonly> [[Kategorija:Īrijas grāfistes]] </includeonly> e61d6owh1dsr4ypmpamtqnl0lrsaa9q 4519543 4519245 2026-09-09T11:01:16Z Kikos 3705 4519543 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Īrijas grāfistes |title = [[Īrijas administratīvais iedalījums|Īrijas grāfistes]] |bodyclass = hlist |state = {{{state|autocollapse}}} |group1 = [[Attēls:Coat of arms of Ulster.svg|15px]] [[Olstera]] |list1 = * [[Entrima (grāfiste)|Entrima]] * [[Ārmā]] * [[Dauna]] * [[Londonderi (grāfiste)|Londonderi]] * [[Donegolas grāfiste|Donegola]] * [[Fermena]] * [[Kevanas grāfiste|Kevana]] * [[Monahanas grāfiste|Monahana]] * [[Tirona]] |group2 = [[Attēls:Coat of arms of Connacht.svg|15px]] [[Konahta]] |list2 = * [[Golvejas grāfiste|Golveja]] * [[Lītrimas grāfiste|Lītrima]] * [[Mejo grāfiste|Mejo]] * [[Roskomonas grāfiste|Roskomona]] * [[Slaigo grāfiste|Slaigo]] |group3 = [[Attēls:Coat of arms of Leinster.svg|15px]] [[Lenstera]] |list3 = * [[Dublinas grāfiste|Dublina]] * [[Kārlovas grāfiste|Kārlova]] * [[Kildēras grāfiste|Kildēra]] * [[Kilkeni grāfiste|Kilkeni]] * [[Lautas grāfiste|Lauta]] * [[Līšas grāfiste|Līša]] * [[Longfordas grāfiste|Longforda]] * [[Mītas grāfiste|Mīta]] * [[Ofali grāfiste|Ofali]] * [[Veksfordas grāfiste|Veksforda]] * [[Vestmītas grāfiste|Vestmīta]] * [[Viklovas grāfiste|Viklova]] |group4 = [[Attēls:Coat of arms of Munster.svg|15px]] [[Manstera]] |list4 = * [[Klēras grāfiste|Klēra]] * [[Kerri grāfiste|Kerri]] * [[Korkas grāfiste|Korka]] * [[Limerikas grāfiste|Limerika]] * [[Tiperēri grāfiste|Tiperēri]] * [[Voterfordas grāfiste|Voterforda]] |below = }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Īrijas navigācijas veidnes]] </noinclude><includeonly> [[Kategorija:Īrijas grāfistes]] </includeonly> 5quuj83s24d68q307chmh9td6p180ye 0 530177 4519291 3996499 2026-09-08T16:20:07Z August-54 48310 4519291 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name =Ūsimā | official_name = ''Uusimaa''<br />''Nyland'' | image_skyline = | imagesize = 250px | image_caption = | settlement_type = [[Somijas administratīvais iedalījums|reģions]] | total_type = Kopā | image_flag = Flag of Uusimaa.svg | image_shield = Uusimaa.vaakuna.svg | shield_size = 75px | image_map = Uusimaa sijainti Suomi.svg | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{FIN}} | area_total_km2 = 9568 | population_total = 1723000 | population_as_of = 2022 | population_density_km2 = auto | coor_pinpoint = | latd = | latm = | lats =| latNS = | longd = | longm = | longs =| longEW = | seat_type = Centrs | seat = [[Helsinki]] | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 26 pašvaldības | website = {{url|http://www.uudenmaanliitto.fi/}} }} '''Ūsimā''' ({{val|fi|Uusimaa}}, {{val|sv|Nyland}} — ‘Jaunā zeme’) ir viens no [[Somija]]s reģioniem valsts dienvidos [[Somu līcis|Somu līča]] krastā, [[Ūsimā (zeme)|vēsturiskā Ūsimā novada]] teritorijā. Robežojas rietumos ar [[Īstā Somija|Īsto Somiju]], ziemeļos — ar [[Kantaheme|Kantahemi]] un [[Peijetheme|Peijethemi]], bet austrumos — ar [[Kimenlākso]]. Ūsimā ir bilingvāls reģions; 77% iedzīvotāju runā somu valodā, bet 7,6% — zviedru valodā. 2,5% iedzīvotāju runā krieviski, bet 2% — igauniski. Reģionā 26 pašvaldības, no kurām 13 ir pilsētas — [[Helsinki]] (658 864 iedzīvotāji; administratīvais centrs), [[Espo]] (297 354), [[Vantā]] (239 216), [[Porvo]] (51 135), [[Hivinkē]] (46 858), [[Lohja]] (45 995), [[Jervenpē]] (45 237), [[Kerava]] (37 244), [[Raseborga]] (27 481), [[Lovīsa]] (14 644), [[Kauniainena]] (10 401), [[Karkila]] (8717) un [[Hanko]] (7989). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Somija-aizmetnis}} {{Somijas administratīvais iedalījums}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Somijas reģioni]] [[Kategorija:Ūsimā| ]] oxa2lu674xas3yr24dea65nthe28qcd 3 531256 4519395 4508908 2026-09-08T20:00:29Z EdgarsBot 50781 Bot: Notice of potential markup breaking 4519395 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Kubanchikssa}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2023. gada 15. janvāris, plkst. 11.52 (EET) == Pilsētu raksti == Sveiki! Būtu ļoti jauki, ja Jūs pievienotu pilsētu rakstiem vēl vismaz divas lietas: koordinātas infokastē (var norakstīt no citu valodu rakstiem) — tās automātiski izsauks novietojuma kartes, kā arī raksta apakšdaļu. To var paņemt kaut vai no raksta [[Krimska]] sākot no rindiņas == Atsauces == līdz pašām beigām. Kategorijas pievienojas automātiski no navboxa. Veiksmi vikidarbā! [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 23. janvāris, plkst. 19.53 (EET) :Paldies! Bet es nesaprotu līdz galam kā noformēt koordinātas. Krievu vikipēdijā tas nav tas pats... :( [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 23. janvāris, plkst. 19.57 (EET) ::Skaties to pašu [[Krimska]]. Cik noprotu, Jūs ņemat tukšu infokasti un aizpildāt. Es parasti ņemu pabeigtu rakstu par citu pilsētu, iekopēju tukšā lapā un pēc tam mainu informāciju. Ar Preview var redzēt, kas vēl nav pareizi un pielabot. A koordinātas vienkārši jāieraksta pozīcijās latd=.... utt. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 23. janvāris, plkst. 20.00 (EET) :::Paldies! :) [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 23. janvāris, plkst. 20.08 (EET) :Kikos, labāk būtu infokastē koordinātes ielasīt no vikidatiem. --[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2023. gada 23. janvāris, plkst. 20.31 (EET) ::Pilnībā atbalstu! Kurš mums ir tik smārts, ka var to sakonfigurēt? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 23. janvāris, plkst. 20.35 (EET) :::Vai koordinātas ir vispār obligātas? No vienas puses nu nav i nav..? :D [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 23. janvāris, plkst. 20.39 (EET) ::::Tad nestrādās automātiskās kartes. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 23. janvāris, plkst. 23.40 (EET) Vēl viens tāds knifiņš: pēc raksta izveides ir labi lapas kreisajā pusē uz viņu izveidot citvalodu saites, citiem vārdiem, sasaistīt ar pārējām. Tad arī standarta veidnes zem ==Ārējās saites== sāk strādāt. To dara tā (pie datora un latviska interfeisa): atrodam lapas kreisajā pusē zem "citās valodās" uzrakstu "Pievienot saites", uzspiežam, izvēlamies angļu vai krievu valodu, nākošajā lodziņā ierakstām pilsētas nosaukumu, uzspiežam "sasaistīt", vēl pārbaudām, vai ir īstā (ja ir citas ar šo nosaukumu), un apstiprinām. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 24. janvāris, plkst. 00.18 (EET) :Redzu redzu, tu ar Korenovsku tikko tā izdarīji? [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 24. janvāris, plkst. 00.23 (EET) ::Ar visām, kur vēl nebija izdarījis kāds cits. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 24. janvāris, plkst. 00.42 (EET) :::Kāds? [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 24. janvāris, plkst. 11.50 (EET) ::::Nezinu, un slinkums dziļi rakņāties, lai uzzinātu. Te ir ne mazums cilvēku, kas tādus tehniskus sīkumus pielabo, ja pamana un ir laiks. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 24. janvāris, plkst. 12.09 (EET) == Mani labojumi un citi nieki == Hau! Par manām izdarībām: [[Ukraiņu nacionālistu organizacija]] es dzēšu ārā, jo latviski tas ir nepareizi, garumzīmi vajag. Pareizā vieta - [[Ukraiņu nacionālistu organizācija]]. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 20.00 (EEST) :Paldies! Nepamanīju. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 20.05 (EEST) :Bet kāds ir loterijas mērķis? [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 20.06 (EEST) ::Mērķis - izspēlēt prīzi :) Ideja - uzrakstīt par visām tām konkursa valstīm, kurās organizatori aktīvi darbojas, un noignorēt tās, kurās viņi ir tikai ķeksīša pēc. Tāpēc šīgada valstu saraksta vēl nav, autors dod laiku slinkākajiem organizatoriem parādīties. Biafra sev ielika pagājušā gada. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 20.26 (EEST) :::Skaidrs, bet kas par balvu? :) [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 20.30 (EEST) ::::Kā sanāks. Labos gados izlozētais uzvarētājs tiek pie dāvanu kartes grāmatveikalā. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 20.59 (EEST) :::::O! Tas taču nebūs slikti! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 21.21 (EEST) ::::::Nu, var pamēģināt pacīnīties par kādu prīzi labākajam jaunajam dalībniekam. Tur, atšķirībā no loterijas, visu nosaka skaitliskais rezultāts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 22.00 (EEST) : Pēc atsauču virsraksta vajag vēl arī attiecīgo veidni <nowiki>{{atsauces}}</nowiki>, citādi viņas parādās pašā lapas apakšā. Es parasti uzreiz iekopēju arī standarta ārsaišu veidnes, bet tas nav obligāti. : Ar loteriju nesteidzamies, vēl nav skaidrs, kādas valstis būs sarakstā. ----[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 20.22 (EEST) ::vai tagad labāk rakstu? [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 6. aprīlis, plkst. 16.36 (EEST) :::Āha, viss iet pamazām uzaugšu. Bet ar reliģiskām lietām uzmanīgi, tais lietās ļaudis ir nervozi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 6. aprīlis, plkst. 17.09 (EEST) ::::Paldies [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 6. aprīlis, plkst. 17.18 (EEST) == Vārda nomaiņa == [[Dalībnieka_diskusija:Pirags#Mainīt_vārdu|Šī jautājuma]] sakarā — globālā konta pārdēvēšana ir lieta, ko mūsu Vikipēdijas admini un birokrāti nevar izdarīt, tam nepieciešamas stjuarta vai "globālā pārdēvētāja" tiesības. Vispirms lietderīgi apskatīties [[Special:CentralAuth|šeit]], vai iecerētais vārds nav jau aizņemts; tad jānosūta [[Special:GlobalRenameRequest|pārdēvēšanas pieprasījums]]. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 00.14 (EEST) :P.S. Vajag arī piereģistrēt savu e-pastu, ja tas nav vēl izdarīts — uz to atnāks apstiprinājums vai papildu jautājumi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 18.45 (EEST) :Paldies! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Saint]] 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 21.11 (EEST) ::Ja kas, paraksta nomaiņa nav vārda nomaiņa; protams, ja pietiek ar to vien, tad nav problēmu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 21.45 (EEST) :::Jāā, to jau zinu :) Bet kāpēc krievu vikipēdijas admīniem ir laikam tiesības mainīt vārdus, bet mums it kā nē? [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 21.48 (EEST) ::::Ir pavisam ap 60 cilvēku, kam ir nomaiņas tiesības — mēs esam pārāk maza vikipēdija, lai mums tāds mainītājs būtu. Var arī caur krievu vikipēdiju pieprasīt, tas nav būtiski, rezultāts būs tāds pats. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 21.54 (EEST) :::::Okay, paldies! Nē, nē.. Saint Tas bija vnk paskatītites kā tas strādā. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 21.56 (EEST) ::::Bet vārdu "Saint" ir jau aizņēmis kāds itālis. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 21.55 (EEST) == Kā vieglāk atcelt daudzus labojumus == Ja ir vienā rakstā jāatceļ vairākas izmaiņas, vienalga, viena vai vairāku lietotāju veiktas, tad visātrāk ir tā: atveram "Hronoloģiju", pie versijām ieliekam aplīšu punktiņu tur, kur ir pēdējā stabilā versija (šai gadījumā tas bija Baisuļa vakardienas labojums) un spiežam "Salīdzināt izvēlētās versijas". Parādās visas izmaiņas. Spiežam "Atcelt", parādās vecais variants un to arī saglabājam (pie tam var, ja kāda no izmaiņām bijusi derīga, to iekopēt tekstā atpakaļ). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 26. jūnijs, plkst. 17.54 (EEST) :Sapratu, paldies! :) [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 26. jūnijs, plkst. 17.57 (EEST) == Datumi == Rekomendēju veidni <nowiki>{{dat|1970|6|11|L}}</nowiki>, kas dod {{dat|1970|6|11|L}}. L vietā var lietot citas opcijas (sk. veidnes aprakstā). Principā saites uz gadaskaitļiem un datumiem cenšamies lietot tikai tad, ja aprakstītais notikums ir bijis nozīmīgs šim gadam vai datumam, tā kā Utkina gadījumā labāk lietot <nowiki>{{dat|1970|6|11||bez}}</nowiki>, kas dod {{dat|1970|6|11||bez}}. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 26. jūnijs, plkst. 22.28 (EEST) :Sveiks! Ok, bet ja mēnesis nav zināms? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 26. jūnijs, plkst. 22.31 (EEST) :...beidzot man pieleca, ko nozīmē tas "bez"... :D -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 26. jūnijs, plkst. 22.32 (EEST) ::ā, tad ja mēnesis nav zināms, tad arī rakstīt '''bez''' vnk? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 26. jūnijs, plkst. 22.35 (EEST) :::"bez" ir bez saitēm. Var lietot arī vienkārši <nowiki>{{dat|2023}}</nowiki> un būs tikai gadaskaitlis. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 26. jūnijs, plkst. 22.52 (EEST) == Iekavas (07.07.2023) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3881603 šis labojums] lapā [[Bēla Kuns]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Bēla Kuns|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: &#124; dz_vieta = Lele, &#91;&#91;Austroungārija&#93;&#93;&lt;br&gt;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>&#91;&#91;Hododa&#93;&#93;, &#91;&#91;Satumares žudecs&#93;&#93;, (tagad &#123;&#123;ROM&#125;&#125;) |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 8. jūlijs, plkst. 02.02 (EEST) :Viss ok laikam. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2023. gada 8. jūlijs, plkst. 02.08 (EEST) == Iekavas (20.08.2023) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3902734 šis labojums] lapā [[Baltā kustība]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Baltā kustība|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: '''Baltā kustība''' <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>&#123;&#123;val&#124;ru&#124;Белое движение&#125;&#125;, tāpat tiek izmantoti nosaukumi '''Baltā gvarde''' (&#123;&#123;val&#124;ru&#124;Белая |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 20. augusts, plkst. 15.02 (EEST) == 2023. gada labākais jaunais dalībnieks Vikipēdijā latviešu valodā == {| style="border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;" |rowspan="2" valign="middle" | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]] |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''2023. gada labākais jaunais dalībnieks Vikipēdijā latviešu valodā''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;" | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2023|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2023. gada labāko jauno dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā |} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 14. februāris, plkst. 22.37 (EET) :Paldies! [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 15. februāris, plkst. 02.32 (EET) :Liels paldies visiem, kas nobalsoja! Nevaru nepieminēt arī citu entuziasma pilno jaundalībnieku līdzdalību, esmu pārliecināts, ka mums ir jāturpina mūsu centieni un jāiegulda mūsu Vikipēdijas attīstībā. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 15. februāris, plkst. 02.38 (EET) == Kubaņas kazaki == Nevar vienkārši "Kubaņas kazaku [valoda]". "Kubaņi" arī ir ļoti neveikla konstrukcija. Upes nosaukums cēlies no adigu valodām un tās apkārtnes iedzīvotāju nosaukums atvasināts no upes. Variants "kubaņieši" (līdzīgi kā latgalieši, pērnavieši, itālieši, kubieši - kādas teritorijas/vietas iedzīvotāji) būtu tipiskais veidojums. Pie tam sastopams [http://laiki.lv/kapec-krievu-kazaki-brivpratigi-dodas-uz-fronti-lai-karotu-pret-ukrainu-kazakiem/ šur tur netā]. [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 13.00 (EET) :Paldies, bet šaubos. Galu galā, mēs taču nesaucam amerikāņus par amerikāniešiem. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 13.12 (EET) ::Ukraiņi, nevis ukrainieši. ::Es pajautāju VVC, došu ziņu, kad saņemšu atbildi. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 13.17 (EET) :::Valodas izjūta saka priekšā, ka "kubaņieši". --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 18.59 (EET) ::::Man arī. Kad nesaka "los kabanos" :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 19.34 (EET) ::::VVC galvenais lingvists saka, ka šīs iedzīvotāju grupas oficiālais nosaukums latviešu valodā ir '''Kubaņas kazaki''', kā norādīts arī Vikipēdijas latviskajā versijā. Sarunvalodā viņus var dēvēt arī par '''kubaņiešiem'''. Ja šīs personas identificē sevi kā ukraiņus, tad viņus iespējams saukt par '''kozakiem''', kā ieteikts izdevumā: Hansons A., Poļakova M. ''Ukraiņu īpašvārdu atveide latviešu valodā. Ieteikumi.'' Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 2023, 101. lpp [[Dalībnieks:Luize Melne|Luize Melne]] ([[Dalībnieka diskusija:Luize Melne|diskusija]]) 2024. gada 8. aprīlis, plkst. 13.44 (EEST) == CEE Spring 2024 == Sveiks! Konkurss noslēdzies :) Pēc Jāņiem savilkšu rezultātus. un tad jau citi konkursi jāgaida. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 21. jūnijs, plkst. 15.20 (EEST) :labi [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 21. jūnijs, plkst. 15.22 (EEST) == Uzvārdi == Kāda jēga no šiem uzvārdu "rakstiem"? [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 10.06 (EEST) :Tādus būtu jātaisa tikai kā nozīmju atdalīšanas lapas, ja ir vairāki raksti par cilvēkiem ar attiecīgo uzvārdu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 10.17 (EEST) ::Bet es procesā [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 10.22 (EEST) :::Pat ja procesā — var nesanāk pabeigt. Man arī daudz kas palicis nepabeigts. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 10.55 (EEST) == [[:Attēls:Skolas iela Salaspils.jpg]] == Lūgums ''Google street view'' bildes neielādēt. Kvalitāte ir slikta, visādi papildu uzraksti un nodzēsti uzraksti, bet galvenais — neatbilst ''fair use'' kritērijiem. Iela Salaspilī nav iela kaut kādā Austrālijas vidienes pilsētā, to pašam nobildēt nevajadzētu būt problēmu. Var, protams, ielikt ārēju saiti uz Google Maps. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 21. jūlijs, plkst. 21.52 (EEST) :ok [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 21. jūlijs, plkst. 21.53 (EEST) == [[:Attēls:CVETKOVS STEFANS Nazara dēls.gif|CVETKOVS STEFANS Nazara dēls.gif]] == {{Informācija-autortiesības|CVETKOVS STEFANS Nazara dēls.gif}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :Papildināju. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.24 (EEST) == Research about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub == Hi everyone, We would like to invite you to submit your responses to the survey dedicated to the tools that are used currently across the Wikimedia projects and the tools that you want to have. This survey was made by the working group of the [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]], and your responses will be reviewed afterwards, as we want to continue supporting the communities. That support can be documentation for certain most used tools by other communities across the region per specific topics, finding solutions for new tools to be created in the future, creating most needed tools in the region (so called "regional wishlist list"), and many other options. ''Deadline to fill in the survey is '''20th of August, 2024'''.'' Submit your answers [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSeIwzCDKs6jXPG7EpZe-JH2Mm1odU0_MAv1bO-z-nLOq9dlug/viewform?usp=sf_link '''here'''] Thank you in advance for your time that you will dedicate in filling in this survey --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 16.07 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&oldid=27177596 --> == [[:Attēls:LUSFZgalvenaaeeka.jpg|LUSFZgalvenaaeeka.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|LUSFZgalvenaaeeka.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 22. septembris, plkst. 21.00 (EEST) :@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] Čau! Tā ir mana bilde, tomēr aizmirsu atzīmēt to. Vai ir kodu kopsavilkums ar licencēm, ko var pievienot? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 22. septembris, plkst. 21.58 (EEST) ::Atradu. Paskaties, lūdzu, vai viss ok. Paldies. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 22. septembris, plkst. 22.03 (EEST) :::Gadījumā bilde nav vispirms ielādēta pie mums lokāli un pēc tam ar visu hrononoģiju pārnesta uz Commons? Vajadzēja ielādēt uzreiz Commons. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 22. septembris, plkst. 22.33 (EEST) == Results from the survey about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub == Hi everyone, During August 2024, we sent you a survey about the tools, so now we would like to bring to your attention the conclusions and results from the survey, which you can explore on this '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Tools|Meta page]]'''. I hope you will enjoy exploring the mentioned tools on the page, along with other conclusions from the survey. Thanks for your time, and we will continue working on this important topic. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 15.10 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&oldid=27177596 --> == Thank you for being a medical contributors! == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> {| style="background-color: #fdffe7; border: 1px solid #fceb92;" |rowspan="2" style="vertical-align: middle; padding: 5px;" | [[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|130px]] |style="font-size: x-large; padding: 3px 3px 0 3px; height: 1.5em;" |'''The 2024 Cure Award''' |- | style="vertical-align: middle; padding: 3px;" |In 2024 you '''[[mdwiki:WikiProjectMed:WikiProject_Medicine/Stats/Top_medical_editors_2024_(all)|were one of the top medical editors in your language]]'''. Thank you from [[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med]] for helping bring free, complete, accurate, up-to-date health information to the public. We really appreciate you and the vital work you do! Wiki Project Med Foundation is a [[meta:Wikimedia_thematic_organizations|thematic organization]] whose mission is to improve our health content. '''[[meta:Wiki_Project_Med#People_interested|Consider joining for 2025]]''', there are no associated costs. Additionally one of our primary efforts revolves around translating health content. We invite you to '''[https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php try our new workflow]''' if you have not already. Our dashboard automatically [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/leaderboard.php collects statistics] of your efforts and we are working on [https://mdwiki.toolforge.org/fixwikirefs.php tools to automatically improve formating]. |} Thanks again :-) -- [[mdwiki:User:Doc_James|<span style="color:#0000f1">'''Doc James'''</span>]] along with the rest of the team at '''[[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med Foundation]]''' 2025. gada 26. janvāris, plkst. 08.24 (EET) </div> <!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_Other_Language_Editors_2024&oldid=28172893 --> == 2024. gada labākais jaunais dalībnieks Vikipēdijā latviešu valodā == {| style="border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;" |rowspan="2" valign="middle" | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]] |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''2024. gada labākais jaunais dalībnieks Vikipēdijā latviešu valodā''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;" | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2024|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2024. gada labāko jauno dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā |} <small>atvainojos par novēloto paziņošanu :(</small> [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 08.33 (EEST) :Sveiki, liels paldies! Tomēr jau diez vai jaunais:) [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 15. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST) == Vai nav jau spams? == Nu jau tavs devums velk uz spamu. Man patīk Tava aktivitāte, bet kvalitāte zūd. Aicinu rakstiem pievienot infokastes, un mazliet vairāk informāciju. [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2025. gada 20. aprīlis, plkst. 00.42 (EEST) :Mums [[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|neliela diskusija]] par šo. @[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 20. aprīlis, plkst. 00.46 (EEST) ::Bet stapwiki saites gan saliec, neatstāj rakstus bez tām. -- [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 08.16 (EEST) :::[[Vikipēdija:Aritmoze|Šī slimība]] laikam katram kaut kādā mērā jāpārslimo. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 10.30 (EEST) ::::Es atradu iespēju veidot vairākus rakstus, tomēr man vajag arī rīku, ar kuru varēšu uzreiz pievienot starpwiki saites. Vai tad pēdejie nebija ok? Infokarba+info. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 11.45 (EEST) :::::Latviešu Vikipēdijā vēsturisku iemeslu dēļ nemīl īsus aizmetņus - kaut vai tādēļ, ka ja pats autors tos neizvilks līdz pilnvērtīgam rakstam, neviens cits jau arī vairs tur neņemsies. Es pats uzskatu to un daudz ko citu par novecojušu pieeju, bet pats tomēr cenšos rakstīt vismaz 2 kB pat bez infokastes. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 11.53 (EEST) ::::::Visu cieņu LV wiki, bet mums reāli lielākā daļa rakstu tādi. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 11.56 (EEST) :::::::Neraugoties uz visām Treisija pūlēm, tomēr ne lielākā daļa - nupat notestēju desmit lapas uz "nejauša lapa", divas tādas no desmit plus lapa par vecu gadskaitli, kur neko nepiedomāsi. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 12.41 (EEST) ::::::::Mazliet atšifrēšu iepriekšējo referentu ļoti diplomātiskās tēzes. Lv wiki ir tik maziņa (maz kontributoru), ka raksta veidotājam jāpieņem pēc noklusējuma ar 98% varbūtību, ka NEVIENS NEKAD rakstu nepapildinās. Maksimums - pārlasīs, vai nav galīgu glupību un gramatisko kļūdu. Tātad jātaisa raksts vismaz laba aizmetņa līmenī. Vēlams - ar pilnvērtīgu infokasti, kurā (administratīvo vienību gadījumā) ir taksons (province/štats/vilajets utt), centrs, iedzīvotāju skaits, karogs, ģerbonis, blīvums, platība, dibināšanas gads, administratīvais rangs, mājaslapa, attēls, karte. Tas viss ir viegli pārceļams no lielajām viki, dažas pat atnāk no vikidatiem automātiski, ja ieliek pareizo kodu un pievieno iw. Par iw - kādu vēl automatizāciju gribas? Lai vikipēdija pati uzmin, kur vikidatos latviešu valodas rakstiņš jāpievieno? Tas jau ir maksimāli automatizēts at četru pogu nospiešanu. Kāpēc vēl iw ir svarīgs (izņemot infokastes un ārējo saišu aizpildīšanu) - ja rakstiņš ir (ļoti) īss, tad lasītājam tiek dota iespēja palasīties citā wiki, kur vairāk informācijas. Ja iw nepievieno, tad nekā. Un konkrēta piebilde par administratīvajām vienībām - NELIKT šo vienību kopskaitu ievadā - ja notiek izmaiņas (izveidota jauna, apvienotas esošās), tad jāmaina tas skaitlis VISOS rakstos. Nav produktīvi. Un tekstā nevajag atkārtot infokastes informāciju - infokastē tā no vikidatiem atjaunojas, bet tekstā nē. <small>(Piedošanu par trampiskajiem capslockiem).</small> --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 14.02 (EEST) :::::::::pievienojos kolēģiem. administratīvā iedalījuma vienību raksti bez infokastes ir haltūra. tu vari labāk! un vēl ieteiktu šiem īsajiem rakstiem likt kkādu aizmetņa veidni, vislabāk attiecīgās valsts aizmetņa veidni, apakšā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 11.45 (EEST) ::::::::::Infokastes jau viņš akurāt liek :) Es infokasti pieminēju tādēļ, ka arī bez tās vajadzētu būt kādam garākam tekstam... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 14.40 (EEST) :::::::::::Tās infokastītes, kas ir pēdējos rakstos ir tīrā ''otmazka''. Neieskaitās. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 14.45 (EEST) ::::::::::::To dara bots, ja ir velme palīdzēt, lūgums papildināt kādu infokasti paraugam, lai veido uzreiz kā vajag. Es tak neesmu pret, tomēr viens daru tā, kā ērtāk un ātrāk, nekā personīga tikai bizness. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 20.43 (EEST) :::::::::::::Lūgums [[Ziemeļu Karību Krasta autonomais reģions|te]] [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 20.46 (EEST) ::::::::::::::pieņemams minimums, manuprāt. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST) :::::::::::::::Tehnisks jautājums - Tu strādā no datora vai kādas mobilās ierīces? Un kāds interfeiss (man Vector legacy (2010))? Iespējams, mēs vienkārši redzam lietas ļoti atšķirīgi. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 21.16 (EEST) ::::::::::::::::No datora, par interfeisu nezinu, kā apskatīties? Man ir defolts, neko nemainīju. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 21.18 (EEST) :::::::::::::::::Defolts ir tāds strīdīgs variants :) Augšā pa labi Izvēles -> Izskats -> Vector legacy (pēc noklusējuma), bet tā tāda mobilā versija, tāpēc daudzi, ieskaitot mani, izvēlas rediģēšanai veco versiju Vector (2010). Starp citu, pie Izvēles -> Labošana arī šo to derīgu var atrast. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 21.25 (EEST) ::::::::::::::::Pašā augšā (iespējams) Izvēles → Izskats. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 21.24 (EEST) :::::::::::::::::Tagad Vector 2010, bet pa lielam tas pats [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 21.40 (EEST) ::::::::::::::::::Krievu wiki arī Vector 2010 laikam. Bet es vairs neskatos, dabūju banu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 21.41 (EEST) :::::::::::::::::::lietoju Vector'22. bet tiešām nevaru iedomāties, kāda var būt principiāla atšķirība. mēs te runājam, lai būtu infokaste un lai tajā būtu galvenā informācija. kā tas izskatās - tas jau atkarīgs no katra lietotāja izvēlēm (vai ne-izvēlēm). [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 21.50 (EEST) ::::::::::::::::::::nopietni papildiniet ar kko to infokasti, lai es varu pēc noklusējuma taisīt uzreiz ok. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 21.58 (EEST) :::::::::::::::::::::iedzīvotāju skaits, administrativais centrs [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 22.00 (EEST) ::::::::::::::::::::::Iedzīvotāju skaitu Āfrikā un citviet grūti noteikt, tāpēc arī nolēmu rakstīt aptuveni, parasti dati ir uz 2008. gadu. Nu tā kopumā.''Check this one'' [[Gao reģions]] [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 22.05 (EEST) :::::::::::::::::::::::Šo rakstu izveidoja bots, lūgums apskatīties un izlabot, kko, lai tuprmāk pēc parauga. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 22.58 (EEST) ::::::::::::::::::::::::[[Ansbaha]] [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 22. aprīlis, plkst. 22.59 (EEST) :::::::::::::::::::::::::Pielaboju Ansbahu līdz otimālam (labāk nelikt priekšniekus - mainīgs lielums un neviens to neapdeitos). Adm vienībām var lietot [[Karmārtenšīra]] (ar apdz. vietas infokasti) vai [[Lombardija]] (ar adm vienības infokasti). Abas infokastes faktiski izmanto vienu bāzi, bet adm vienības infokaste reizēm gļuko, ja vikidatos nekorekti aizpildīts iedzīvotāju skaits. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 23. aprīlis, plkst. 07.59 (EEST) ::::::::::::::::::::::::::{{ping|Votre Provocateur}} vai plāno ieviest infokastes visām tām admin. vienībām? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 15.19 (EEST) :::::::::::::::::::::::::::Plānoju, pagaidām neko nerakstu, aizņemts [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 20.03 (EEST) ::::::::::::::::::::::::::::paldies! lieliska ziņa. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 21.25 (EEST) == Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' == Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 20. maijs, plkst. 16.25 (EEST) == [[:Attēls:Toms Rostoks 1.jpg|Toms Rostoks 1.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Toms Rostoks 1.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST) == Haltūra == Tiešām tik stipri ir jāsteidzas, ka nevari ieguldīt mazliet vairāk darba un vismaz vārdu/nosaukumu atveidošanu pārbaudīt? Ir šāda [https://www.personvarduatveide.lv/?locale=lv ļoti noderīga vieta]. [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 18. jūnijs, plkst. 15.24 (EEST) == [[:Attēls:DaunisAuers.webp|DaunisAuers.webp]] == {{Informācija-autortiesības|DaunisAuers.webp}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) == Kategorijas == Rakstos neliec vispārīgas kategorijas, piemēram, visiem dzīvniekiem nevajag pievienot kategoriju "Dzīvnieki" vai vēsturiskām tēmām - kategoriju "Vēsture". Lūdzu kategorizē rakstus apakškategorijās! [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 22.23 (EEST) :Sveiks, tomēr 90% apakškategoriju, ko gribu pielietot vienkārši nepastāv, vai nevaru veidot pats? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 22.36 (EET) ::Protams, ka var veidot pats, tikai jāskatās, vai tāda kategorija jau nepastāv ar drusku atšķirīgu nosaukumu. Un jācenšas sasaistīt ar citvalodu kategorijām, tāpat kā rakstus. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 22.44 (EET) :::papildu šim -- izveidot tukšu kategoriju bez tās kategorizēšanas (atstājot to ārpus kategoriju koka) ir 100x lielāks ļaunums nekā atstāt kategoriju sarkanu rakstā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 5. augusts, plkst. 23.35 (EEST) == [[Ziemeļrietumsemītu valodas]] == Lūdzu salabo! --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 18.48 (EET) :Gatavs [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 22.35 (EET) ::Ir saprotams, ka valodu klasifikācijā cik pētnieku, tik viedokļu (sevišķi attiecībā uz mirušajām/liturģiskajām valodām) un en wiki ir normāls bardaks. Tāpēc labāk pieturēties pie kāda viena normāli sakārtota avota, kā [https://glottolog.org/ Glottolog]. Viņiem arī ir savi tarakāni, bet tā sistēma vismaz ir izsekojama. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 14. novembris, plkst. 08.34 (EET) == atsauces == Sveiks. Visu cieņu par tavu wiki devumu, tomēr daudzos tevis izveidotos rakstos ir atsauču trūkums, nu infokastu trūkums arī, bet atsauces ir tas svarīgākais. Cik es skatījos [[xtools:pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur|šajā linkā]], tev svaigākajos pārsimt rakstos nav atsauču. Par to kā labi noformēt atsauces [[Palīdzība:Atsauces|lasi šeit]] :-) [[Special:Contributions/&#126;2025-34672-63|&#126;2025-34672-63]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-34672-63|talk]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 20.48 (EET) == Apjomīgās rakstu pievienošanas problēmas == Sveiks! Lūdzu, piebremzē ar rakstu pievienošanas tempu. Vairākiem rakstiem norā'diju uz problēmām. Ja uz noformējumu vēl var pievērt acis, tad atsauču trūkums, izdomāti vai [[Diskusija:Sengotlandiešu valoda|kļūdaini rakstu nosaukumi]] un [[Diskusija:Fretroks|neeksistējošas tēmas]] ir nopietna problēma. Rakstu skaits nav svarīgs, ja pazūd kvalitāte. Pieņemu, ka raksti top ar LLM palīdzību, bet tas neizslēdz autora/rakstu ievietotāja atbildību. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 23. decembris, plkst. 13.17 (EET) :kvalitāte ir prioritāte. priecīgus svētkus! [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 24. decembris, plkst. 10.30 (EET) == Thank you for being a medical contributors! == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> {| style="background-color: #fdffe7; color: #000; border: 1px solid #fceb92;" |rowspan="2" style="vertical-align: middle; padding: 5px;" | [[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|130px]] |style="font-size: x-large; padding: 3px 3px 0 3px; height: 1.5em;" |'''The 2025 Cure Award''' |- | style="vertical-align: middle; padding: 3px;" |In 2025 you '''[[mdwiki:WikiProjectMed:WikiProject_Medicine/Stats/Top_medical_editors_2025_(all)|were one of the top medical editors in your language]]'''. Thank you from [[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med]] for helping bring free, complete, accurate, up-to-date health information to the public. We appreciate you and the vital work you do! Wiki Project Med Foundation is a [[meta:Wikimedia_thematic_organizations|thematic organization]] whose mission is to improve our health content. '''[[meta:Wiki_Project_Med#People_interested|Consider joining for 2026]]''', there are no associated costs. Additionally one of our primary efforts revolves around translating health content. We invite you to '''[https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php try our new workflow]''' if you have not already. Our dashboard automatically [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/leaderboard.php collects statistics] of your efforts and we are working on [https://mdwiki.toolforge.org/fixwikirefs.php tools to automatically improve formating]. |} Look forwards to collaborating in the year ahead. Thanks again :-) -- [[mdwiki:User:Doc_James|<span style="color:#0000f1">'''Doc James'''</span>]] along with the rest of the team at '''[[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med Foundation]]''' 2026. gada 14. Februāris, plkst. 09.42 (EET) </div> (This message was sent to [[:Dalībnieks:Votre Provocateur]] and is being posted here due to a redirect.) <!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_Other_Language_Editors_2025&oldid=30070084 --> == Balsošana un divas konferences == sveiks! : rakstu tev kā vienam no aktīvākajiem latviešu valodas vikipēdijas veidotājiem ! * šobrīd ir '''aktuāls balsojums''' tēmā, par ko daudz diskutēts un kam būs zināma ietekme uz to, kā daļa mūsu rakstu izskatīsies turpmāk. ja ir interese — apskati un nobalso, vai izsaki viedokli diskusijā: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_valst%C4%ABm_personu_infokast%C4%93s Balsošana/Par valstīm personu infokastēs]. * tāpat gribu vērst uzmanību, ka mēs tiekam aicināti piedalīties Vikipēdijas Ziemeļeiropas sanākšanā Oulu jau jūnija sākumā: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Northern_Europe_Meeting_2026 Wikimedia Northern Europe Meeting 2026]. šobrīd tā īsti neviens nav pieteicies, bet būtu lieliski, ja kāds vēlētos turp doties un mūs pārstāvēt. esam bijuši klāt iepriekšējās tikšanās reizēs Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. vari pieteikties vai iesaistīties diskusijā šeit: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Wikimedia_Northern_Europe_Meeting Wikimedia Northern Europe Meeting]. mums būtu jāpieņem lēmums līdz aptuveni 10. maijam. * un būs vēl viena konference, par ko var sākt domāt jau laikus: ikgadējā Centrālās un Austrumu Eiropas Vikipēdijas sanākšana. tā šogad notiks Rumānijā septembrī, vairāk šeit: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Meeting_2026 Wikimedia CEE Meeting 2026]. var jau sākt domāt par to un gatavoties pieteikties, jo noteikti būs iespēja katrai Vikipēdijas kopienai nosūtīt uz konferenci dalībniekus ar pilnībā apmaksātu ceļazīmi. par to, kādas ir šīs konferences, var palasīt par iepriekšējām konferencēm: [[Vikipēdija:Konferences]] : --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.32 (EEST) == [[:Attēls:GustavsShkenders.png|GustavsShkenders.png]] == {{Informācija-autortiesības|GustavsShkenders.png}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. maijs, plkst. 21.00 (EEST) == Wikipedia Asian Month 2025 Golden Barnstar == <div lang="en" dir="ltr"> <div style="text-align: center;"> [[File:2025 Wikipedia Asian Month Special Barnstar.png|500px]]</div> [[User:Betty2407|Betty2407]] ([[User talk:Betty2407|talk]]) 08:38, 6 June 2026 (UTC) on behalf of Wikipedia Asian Month User Group </div> <!-- Message sent by User:Betty2407@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Betty2407/WAMMassMessagelist2&oldid=30642952 --> == Iekavas (12.08.2026) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4506178 šis labojums] lapā [[Arābu—Bizantijas kari]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Arābu—Bizantijas kari|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: == Ārējās saites == &#123;&#123;sisterlinks-inline&#125;&#125; &#123;&#123;Enciklopēdiju ārējās saites&#125;&#125; [[Kategorija:Kalifāts]]<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span> [[Kategorija:Grieķijas vēsture]] |} Paldies! <!-- (0, -1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 23.20 (EEST) == Neeksistējošas kategorijas == Skatos, ka tagad savos rakstos pievieno pārāk specifiskas kategorijas, kuras mums neeksistē. Ja iepriekš teicu, ka tu liec pārāk vispārīgas kategorijas, tad tagad ir otra galējība. Vai varam kaut kā sarunāt zelta vidus ceļu? Nākamais jautājums, vai tu pārlasi savus rakstus? Ir aizdomas ka tie tiek ģenerēti, izmantojot programmas vai kaut ko citu, tāpēc vai esi pārliecināts, ka viss ir korekti. Es te palasīju vienu no taviem pēdējiem rakstiem par "rahīta" vēsturi. It kā baigi nav kur piesieties, bet iekšējās saites prasās vairāk, kā arī ir vispārīgi apgalvojumi, piemēram, "Rahīts cilvēkiem ir pazīstams kopš senatnes". Protams, tas nav slikti, bet aicinu vismaz pašam izlasīt, ko tad tā tava programma ir sarakstījusi. [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 00.03 (EEST) :Sveiks, vai tad NE jau kopš senatnes?:) Vēsturiskais fakts. Es, protams, lasu visu. Es, protams, visu lasu, bet informāciju uztveru pārāk ātri. Var būt kādas ''fraziņas'', bet 100%, ko es ievietoju, ir viegli pārbaudams, protams, es kā spečuks (vismaz gribu, lai mani tā uztvertu), proti, PhD politoloģijā, daudz ko zinu jau iepriekš. Par atsaucēm - Tu izmanto kādu programu, HotCat vai tml, kas tas ir? Kur to var dabūt? Starp citu, zinu, ka boti ļoti labi pievieno vai dzēš/maina kategorijas, vai varam pieslēgt botu? Šo jau arī daļēju dara Edgarsbot. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 20.03 (EEST) == Iekavas (08.09.2026) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4519377 šis labojums] lapā [[Austrumbaltu valodas]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Austrumbaltu valodas|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: Cambridge: Cambridge University Press, 2014.&lt;/ref&gt; == Atsauces == &#123;&#123;atsauces&#125;&#125; {valoda-aizmetnis}<span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;</span> [[Kategorija:Baltu valodas]] |} Paldies! <!-- (0, 0, -1, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. septembris, plkst. 23.00 (EEST) h476nwdghg590nqdzhy9icwjypeemxm 0 542995 4519259 4494886 2026-09-08T14:05:54Z Makenzis 56205 4519259 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Saūda Arābijas profesionālā līga | aktuāla_sezona = 2026.—2027. gada Saūda Arābijas profesionālās līgas sezona | logo = Roshn Saudi League Logo.svg | pikseļi = | apraksts = | sports = [[Futbols]] | dibin = 1976 | motto = | komandas = 18 | valsts = {{KSA}} | kvalif = | izkr = [[Saūda Arābijas Pirmā divīzija|Pirmā divīzija]] | viet_turn = Saūda Arābijas karaļa kauss<br>Saūda Arābijas Superkauss | starpt_turn = [[AFC Čempionu līga]]<br>[[AFC Čempionu līga 2]]<br>Arābu futbola čempionu līga | čempions = [[Al Nassr]] (2025-2026, 11. tituls) | čempions_visv = [[Al Hilal SC|''Al Hilal'']] (19. tituli) | mlapa = {{URL|https://spl.com.sa/en}} | reģions = [[AFC]] }}'''Saūda Arābijas profesionālā līga''' ir augstākā [[Futbols|futbola]] līga [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]]. Čempionātā piedalās 18 komandas. Līga tika dibināta 1976. gadā un mūsdienās tā ir viena no spēcīgākajām futbola līgām Āzijā, ņemot vērā komandu sasniegumus [[AFC Čempionu līga|AFC Čempionu līgā]]. Pašreizējie (2026) līgas čempioni ir komanda [[Al Nassr]].<ref>{{Cite web |title=Ronaldu ar asarām acīs izcīna Saūda Arābijas čempionu titulu |url=https://lente.lv/sports/raksts/ronaldu-ar-asaram-acis-izcina-sauda-arabijas-cempionu-titulu-104876.html?@=komentari |website=Lente.lv |access-date={{dat|2026|05|22||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Visvairāk čempionu titulus (19) ir izcīnījis [[Al Hilal SC|''Al Hilal'']]. == Klubi 2025.—2026. gada sezonā == {| class="wikitable sortable" |- ! Komanda ! Pilsēta ! Stadions ! Ietilpība |- | [[Al Ahli Saudi FC|Al-Ahli]] | [[Džida]] | [[King Abdullah Sports City]] | style="text-align:center"|{{Nts|62,345}} |- | [[Al-Ettifaq Club|Al-Ettifaq]] | [[Dammāma]] | [[Al-Ettifaq Club Stadium]] | style="text-align:center"|{{Nts|15 000}}<ref>{{cite web |title=Al Ettifaq Club Stadium |url=http://stadiumdb.com/stadiums/ksa/ettifaq_stadium |website=Stadium Database}}</ref> |- | [[Al Fateh SC|Al-Fateh]] | [[el Ahsas oāze|el Hasa]] {{small|([[Hofufa]])}} | [[Al-Fateh Stadium]] | style="text-align:center"|{{Nts|11 000}}<ref name="Hasa Stad">{{cite web |title=Prince Abdullah bin Jalawi Sports City Stadium |url=https://www.kooora.com/?showstadiums=1&sportstadiums=99&searchcountry=SA&stadium=4676 |access-date={{dat|2024|09|01||bez}} |archive-date={{dat|2019|07|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190710122927/https://www.kooora.com/?showstadiums=1 }}</ref> |- | [[Al-Fayha Club|Al-Fayha]] | [[El Madžmā]] | [[Al Majma'ah Sports City]] | style="text-align:center"|{{Nts|7000}} |- |[[Alhazem]] |[[Arrasa (Saūda Arābija)|Arrasa]] |[[Al-Hazem Club Stadium]] | style="text-align: center;" |5 100 |- | [[Al Hilal SFC|Al-Hilal]] | [[Rijāda]] | [[Kingdom Arena]] | style="text-align:center"|{{Nts|26 000}} |- | [[Al-Ittihad Club|Al-Ittihad]] | Džida | King Abdullah Sports City | style="text-align:center"|{{Nts|62 345}} |- | [[Al-Khaleej FC|Al-Khaleej]] | [[Saijata]] | Prince Mohamed bin Fahd Stadium {{small|(Dammam)}} | style="text-align:center"|{{Nts|35 000}} |- | [[Al-Kholood Club|Al-Kholood]] | [[Ar Rasa]] | [[Al-Hazem Club Stadium]] | style="text-align:center"|{{gaps|8000}}<ref name="hazemstad">{{cite web |title=Alhazm Club Stadium |url=https://www.kooora.com/?showstadiums=1&sportstadiums=99&searchcountry=SA&stadium=4386 |access-date={{dat|2024|09|01||bez}} |archive-date={{dat|2023|05|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230527102447/https://www.kooora.com/?showstadiums=1&sportstadiums=99&searchcountry=SA&stadium=4386 }}</ref> |- |[[Al-Najma SC|Al-Najma]] |[[Unaiza]] |[[King Abdullah Sports City Stadium Buraidah]] | style="text-align: center;" |30 180 |- | [[Al Nassr|Al-Nassr]] | Rijāda | [[KSU Stadium (Riyadh)|Al-Awwal Park]] | style="text-align:center"|{{Nts|25 000}} |- | [[Al-Okhdood Club|Al-Okhdood]] | [[Nadžrana]] | [[Prince Hathloul bin Abdul Aziz Sports City]] | style="text-align:center"|{{Nts|12 000}}<ref name="NajStad">{{cite web |title=افتتاح مدينة الأمير هذلول بن عبدالعزيز الرياضية في نجران |date=31 August 2020|url=https://www.aleqt.com/2020/08/31/article_1909786.html}}</ref> |- | [[Al Qadsiah FC|Al-Qadsiah]] | [[Hobāra]] | [[Prince Saud bin Jalawi Stadium]] | style="text-align:center"|{{gaps|15 000}}<ref name="rakkah">{{cite web |title=استاد مدينة الأمير سعود بن جلوي الرياضية (الراكة) |url=https://www.kooora.com/default.aspx?showstadiums=1&searchcountry=SA&pg=1&stadium=4380}}</ref> |- | [[Al-Riyadh SC|Al-Riyadh]] | Rijāda | [[Prince Turki bin Abdul Aziz Stadium]] |style="text-align:center"|{{Nts|15 000}}<ref>{{cite web |title=Prince Turki bin Abdul Aziz Stadium |url=https://www.goalzz.com/?stadium=4376}}</ref> |- | [[Al Shabab FC|Al-Shabab]] | [[Rijāda]] | [[Al-Shabab Club Stadium]] | style="text-align:center"|{{Nts|15 000}} |- | [[Al Taawoun FC|Al-Taawoun]] | Buraida | King Abdullah Sport City Stadium<br>Al-Taawoun Club Stadium | style="text-align:center"|{{Nts|25 000}}<br>{{Nts|5961}} |- | [[Damac Club|Damac]] | [[Hamis Mushaita]] | [[Prince Sultan bin Abdul Aziz Stadium]] {{small|(Abha)}}<br>[[Damac Club Stadium]] | style="text-align:center" |{{Nts|25 000}}<br>{{Nts|5000}} |- |[[Neom SC|Neom]] |[[Tabūka]] |[[King Khalid Sports City Stadium]] | style="text-align: center;" |12 100 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Futbols Saūda Arābijā]] [[Kategorija:Futbola līgas]] 9iu15c9b1v2esg290049tvw0crmg6ns 0 543102 4519277 4460647 2026-09-08T15:00:19Z Makenzis 56205 4519277 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Kataras Zvaigžņu līga | aktuāla_sezona = 2026.—2027. gada Kataras Zvaigžņu līgas sezona | logo = Qatar Stars League logo.png | pikseļi = | apraksts = | sports = [[Futbols]] | dibin = 1972 | motto = | komandas = 12 | valsts = {{QAT}} | kvalif = | izkr = [[Kataras Otrā divīzija|Otrā divīzija]] | viet_turn = | starpt_turn = | čempions = [[Al Sadd SC]] (19. tituls) | čempions_visv = [[Al Sadd SC]] (19. tituli) | mlapa = {{URL|https://www.qsl.qa/ar}} | reģions = [[AFC]] }}'''Kataras Zvaigžņu līga''' ({{Val|ar|دوري نجوم قطر}}) ir augstākā [[Futbols|futbola]] līga [[Katara|Katarā]]. Čempionātā piedalās 12 komandas. Sezona parasti sākas septembrī un noslēdzas aprīlī. Pirmā sezona tika aizvadīta jau 1963. gadā, tomēr pirmā oficiālā sezona sākās 1972. gadā. Visveiksmīgākais klubs ir ''[[Al Sadd SC]]'', kas ir izcīnījis 16 titulus. == Klubi 2025.—2026. gada sezonā == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" !Klubs !Pilsēta |- | style="text-align:left;" |[[Al Ahli SC|'''Al Ahli''']] |[[Doha]] |- | style="text-align:left;" |[[Al-Arabi SC|'''Al-Arabi''']] |[[Doha]] |- | style="text-align:left;" |[[Al-Duhail SC|'''Al-Duhail''']] |[[Doha]] |- | style="text-align:left;" |[[Al-Gharafa SC|'''Al-Gharafa''']] |[[Doha]] |- | style="text-align:left;" |[[Al-Rayyan SC|'''Al-Rayyan''']] |[[Raijāna]] |- | style="text-align:left;" |[[Al Sadd SC|'''Al Sadd''']] |[[Doha]] |- | style="text-align:left;" |[[Al-Sailiya SC|'''Al-Sailiya''']] |[[Doha]] |- | style="text-align: left;" |[[Al Shahaniya SC|'''Al Shahaniya''']] |[[Doha]] |- | style="text-align:left;" |[[Al-Shamal SC|'''Al-Shamal''']] |[[Medīnata Eš Šamāla]] |- | style="text-align:left;" |[[Al-Wakrah SC|'''Al-Wakrah''']] |[[Vakra]] |- | style="text-align:left;" |[[Qatar SC|'''Qatar''']] |[[Doha]] |- | style="text-align:left;" |[[Umm Salal SC|'''Umm Salal''']] |[[Umm Salāla]] |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Futbola līgas]] ruorcxnw1r6ycauj2wcjn220b7xzepr 0 543582 4519402 4141946 2026-09-08T20:04:20Z Votre Provocateur 111653 4519402 wikitext text/x-wiki [[Attēls:White army departure.jpg|thumb|[[Vrangeļa krievu armija|Krievu armijas]] evakuācija no [[Krima]]s]] '''Baltā emigrācija''' jeb '''Krievu pirmā viļņa emigrācija''' ({{val|ru|Белая эмиграция}}, ''Русская эмиграция первой волны'') bija [[Baltā kustība|baltās kustības]] masveida [[emigrācija]] no Krievijas (un citām bijušām [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] teritorijām), ko izraisīja [[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Baltās armijas]] militārā sakāve gandrīz sešus gadus ilgajā [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu karā]]. Lielākā daļa emigrantu bija [[karavīrs|militārpersonas]], [[Muižniecība|muižnieki]], [[Uzņēmējs|uzņēmēji]], [[inteliģence]], [[kazaki]], [[Garīdzniecība|garīdznieki]], ierēdņi un viņu ģimenes locekļi. Saskaņā ar [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas]] [[Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja|Sarkanā Krusta]] datiem kopējais emigrantu skaits no Krievijas 1920. gada 1. novembrī bija {{sk|1194000}} cilvēku. Pēc [[Nāciju Līga]]s datiem, 1921. gada augustā bija vairāk nekā 1,4 miljoni [[Bēgļi|bēgļu]] no Krievijas. Savukārt [[Amerikas Sarkanais Krusts]] 1921. gada 1. novembrī lēsa, ka krievu emigrantu skaits ir 2 miljoni. [[1917. gada Krievijas revolūcija|Krievijas revolūcijas]] rezultātā uz ārzemēm kopumā aizbrauca aptuveni 3 miljoni cilvēku. Lielākā daļa no viņiem tika asimilēti mītnes valstīs. Daļa emigrantu atgriezās [[Padomju Savienība|PSRS]] (no 1921. līdz 1931. gadam uz [[Krievijas PFSR]] un citām padomju republikām atgriezās {{sk|181432}} emigranti), bet lielākā daļa baltās emigrācijas bija kategoriski pret atgriešanos un iesaistījās [[Ideoloģija|ideoloģiskajā]] cīņā pret padomju [[Aģitācija|aģitāciju]]. == Baltā emigrācija Otrā pasaules kara laikā == [[Otrais pasaules karš]] sadalīja balto emigrāciju divās nometnēs: provācu (visi, kas piedalījās karā [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un tās sabiedroto pusē, tika izveidoti arī dažādi formējumi, piemēram, [[Krievu Nacionālais atbalsta korpuss]], kā arī daļa emigrantu kļuva par nacistiskās okupācijas administrācijas locekļiem okupētajās teritorijās, it īpaši [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]) un pretvācu (visi, kas piedalījās [[Pretošanās kustība Otrā pasaules kara laikā|pretošanās kustībā]] un simpatizēja [[Padomju Savienība|PSRS]] vai saskatot tajā mazāku ļaunumu nekā [[Nacionālsociālisms|nacismā]], piemēram, emigrants [[Aleksandrs Kerenskis]], bijušais [[Krievijas Pagaidu valdība|Krievijas pagaidu valdības]] vadītājs, atklāti kritizēja nacistisko Vāciju un kara laikā uzturēja kontaktus ar Sabiedroto valdībām, cerot, ka pēc nacistu sakāves būs iespējams atjaunot Krievijas [[Demokrātija|demokrātiju]]). == Ievērojami baltās emigrācijas pārstāvji == * [[Ivans Buņins]] — pirmais krievu rakstnieks, kas saņēma [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]. * [[Vasilijs Ļeontjevs]] — amerikāņu ekonomists. * [[Iļja Prigožins]] — [[Ebreji|ebreju]] izcelsmes [[Beļģija]]s [[ķīmiķis]], [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmijas]] laureāts. * [[Igors Sikorskis]] — [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievijas Impērija]]s aviokonstruktors un lidotājs, vēlāk [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] izgudrotājs un filozofs. * [[Igors Stravinskis]] — krievu komponists, pianists un diriģents. * [[Boriss Kņazevs]] — krievu baletdejotājs. * [[Marks Šagāls]] — ebreju izcelsmes krievu/franču mākslinieks. == Skatīt arī == * [[Krievu emigrācijas piektais vilnis]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievi]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] a4ivz0h3zcd4jfc4tgd8j3sq27ou31l 0 544800 4519365 4323008 2026-09-08T19:22:15Z Votre Provocateur 111653 4519365 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ņeftekumska | official_name = ''Нефтекумск'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Neftekumsk, Stavropol Krai, Russia - panoramio (10).jpg | image_caption = Pilsētas laukums | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Krievijas Eiropas daļa#Stavropoles novads#Krievija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = {{flagicon image|Flag of Stavropol Krai.svg}} [[Stavropoles novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 20 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2023. gadā | population_footnotes = | population_total = 23075 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = Maskavas laiks | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 44 | latm = 45 | lats = 02 | latNS = N | longd = 44 | longm = 58 | longs = 47 | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = {{URL|https://angosk.ru/}} | footnotes = }} '''Ņeftekumska''' ({{val|ru|Нефтекумск}}) ir pilsēta [[Krievija|Krievijā]], [[Stavropoles novads|Stavropoles novadā]]. Pilsēta atrodas 276 km no [[Stavropole]]s. 2010. gada tautas skaitīšanas dati liecina, ka valstī dzīvoja [[krievi]] (75,45%), [[dargi]] (7,02%), [[nogaji]] (3,43%), [[tatāri]] (3,19%), [[armēņi]] (1,88%), [[turkmēņi]] (1,73%), [[avāri]] (1,02%) un citi. == Vēsture == Mūsdienu Ņeftekumskas apkārtne līdz 20. gadsimta vidum bija mazapdzīvota stepju teritorija. 1848. gadā šajā apvidū tika izveidots Kamišburunas (krievu: ''Камыш-Бурун'') ciems, kas vēlāk tika iekļauts Ņeftekumskas teritorijā un kļuva par vienu no pilsētas mikrorajoniem. Pilsētas veidošanās ir tieši saistīta ar [[Nafta|naftas]] atradņu atklāšanu Stavropoles novada austrumu daļā. 1950. gadu sākumā Ņeftekumskas stepē sākās intensīvi ģeoloģiskās izpētes darbi. 1953. gada 23. jūlijā pie Ozek-Suatas ciema no izpētes urbuma tika iegūta pirmā rūpnieciskā naftas strūklaka, kas veicināja turpmāku naftas ieguves infrastruktūras izveidi reģionā. 1955. gada 11. novembrī tika izveidota Stavropoles naftas ieguves pārvalde, bet līdz ar atradņu apgūšanu reģionā ieradās naftas rūpniecības speciālisti un celtnieki, tostarp no [[Groznija|Groznijas]]. Straujā naftas rūpniecības attīstība radīja nepieciešamību pēc jaunas pastāvīgas apdzīvotās vietas naftas ieguves uzņēmumu darbiniekiem. Par Ņeftekumskas dibināšanas dienu tiek uzskatīts [[1958]]. gada [[5. aprīlis]], kad sākās jaunā strādnieku ciemata celtniecība. Šajā dienā celtnieku brigāde ielika pamatus pirmajai ēkai — autotransporta saimniecības dispečeru ēkai. Jau 1959. gadā stepē bija izbūvēts dzīvojamais kvartāls un sākta teritorijas apzaļumošana. 1961. gadā Kamišburunai tika piešķirts strādnieku ciemata statuss. 1963. gada 4. janvārī Stavropoles novada varas iestādes pieņēma lēmumu apvienot Kamišburunas un Ņeftekumskas strādnieku ciematus vienā pilsētas tipa apdzīvotajā vietā ar nosaukumu ''Ņeftekumska''. Kamišburuna pēc apvienošanas kļuva par pilsētas daļu. 1965. gada 12. janvārī tika izveidots Ņeftekumskas rajons, un Ņeftekumska kļuva par tā administratīvo centru. Šajā periodā līdztekus naftas ieguves uzņēmumiem pilsētā tika veidota sociālā infrastruktūra, celti dzīvojamie nami, skolas un rūpniecības objekti. 1966. gadā darbu sāka maizes ceptuve un piena pārstrādes uzņēmums, bet 1967. gadā tika atvērta jauna vidusskola. [[1968]]. gada [[23. augusts|23. augustā]] Ņeftekumskai tika piešķirts pilsētas statuss. Turpmākajos gadu desmitos tā kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Stavropoles novada austrumu daļas naftas ieguves centriem. Īpaši strauja ekonomiskā attīstība notika 1970. un 1980. gados, kad apkārtējās atradnēs ik gadu tika iegūti vairāki miljoni tonnu naftas. Padomju periodā līdztekus naftas un dabasgāzes ieguvei attīstījās pārtikas, vieglā rūpniecība un ar naftas ieguves nozari saistīti uzņēmumi. Palielinoties pilsētas iedzīvotāju skaitam, tika izbūvēti jauni mikrorajoni, izglītības un veselības aprūpes iestādes, kā arī komunālā infrastruktūra. Pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] 1991. gadā naftas un dabasgāzes ieguve saglabāja būtisku nozīmi pilsētas ekonomikā, lai gan tās apjoms salīdzinājumā ar padomju perioda augstāko līmeni samazinājās. Ņeftekumska turpināja pildīt Ņeftekumskas rajona administratīvā un saimnieciskā centra funkcijas. Līdz 2017. gadam pilsēta veidoja atsevišķu municipālo veidojumu — Ņeftekumskas pilsētas apdzīvoto vietu. 2017. gada pašvaldību reformas rezultātā tā tika iekļauta pārveidotajā Ņeftekumskas municipālajā struktūrā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Stavropoles novada pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Stavropoles novada pilsētas]] 0uxko5s4rj6tu557ph1xi7y1luju677 0 544888 4519354 4319969 2026-09-08T19:07:00Z Votre Provocateur 111653 4519354 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Georgijevska | official_name = ''Георгиевск'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Стела_в_честь_200_лет_Георгиевского_трактата.jpg | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Krievijas Eiropas daļa#Stavropoles novads#Krievija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = {{flagicon image|Flag of Stavropol Krai.svg}} [[Stavropoles novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 25 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2023. gadā | population_footnotes = | population_total = 62036 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Maskavas laiks]] | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 44 | latm = 09 | lats = | latNS = N | longd = 43 | longm = 28 | longs = | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 300 | website = | footnotes = }} '''Georgijevska''' ({{val|ru|Георгиевск}}) ir pilsēta [[Krievija|Krievijā]], [[Stavropoles novads|Stavropoles novadā]]. Pilsēta atrodas 210 km no [[Stavropole|Stavropoles]] un 34 km no [[Pjatigorska|Pjtatigorskas]]. == Vēsture == Georgijevskas vēsture sākās 18. gadsimta otrajā pusē, kad [[Krievijas Impērija]] nostiprināja savu klātbūtni [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzā]]. 1777. gadā Azovas—Mozdokas nocietinājumu līnijas izbūves laikā tika nodibināts Georgijevskas cietoksnis (krievu: ''Георгиевская крепость''). Tas bija viens no militārajiem nocietinājumiem, kuru uzdevums bija aizsargāt Krievijas dienvidu robežas un kontrolēt ceļus uz Kaukāza iekšieni. Cietoksnis drīz ieguva nozīmīgu militāru un diplomātisku lomu. 1783. gada 24. jūlijā (4. augustā pēc jaunā stila) Georgijevskā tika parakstīts Georgijevskas traktāts starp [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]] un Austrumgruzijas [[Kartli-Kahetijas Karaliste|Kartli-Kahetijas Karalisti]]. Saskaņā ar līgumu Gruzijas valdnieks [[Erekle II]] atzina Krievijas protektorātu, bet Krievija apņēmās garantēt Kartlijas-Kahetijas teritoriālo neaizskaramību un valdnieku dinastijas saglabāšanu. Šis līgums kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Krievijas politiskās ietekmes paplašināšanās posmiem [[Dienvidkaukāzs|Dienvidkaukāzā]]. 1786. gadā Georgijevska ieguva pilsētas statusu. Tās ģeogrāfiskais novietojums pie svarīgiem militāriem un tirdzniecības ceļiem veicināja pilsētas strauju attīstību. 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā Georgijevska kļuva par vienu no galvenajiem Krievijas administratīvajiem un militārajiem centriem Ziemeļkaukāzā. 1802. gadā, izveidojot [[Kaukāza guberņa|Kaukāza guberņu]], Georgijevska kļuva par tās administratīvo centru. Šajā periodā pilsētā atradās vairākas militārās un civilās pārvaldes iestādes. Pilsētas nozīmi palielināja arī Krievijas militārās operācijas [[Kaukāza karš|Kaukāza kara]] laikā. Tomēr 1822. gadā guberņas administratīvais centrs tika pārcelts uz [[Stavropole|Stavropoli]], un Georgijevskas politiskā nozīme pakāpeniski samazinājās. 19. gadsimtā pilsēta attīstījās galvenokārt kā reģionāls tirdzniecības un amatniecības centrs. Tās apkārtnē audzēja labību, nodarbojās ar lopkopību un vīnkopību. Georgijevska bija nozīmīgs tirdzniecības punkts starp Krievijas centrālajiem apgabaliem un Kaukāzu. Transporta infrastruktūras attīstība un dzelzceļa izbūve 19. gadsimta beigās veicināja rūpniecības un tirdzniecības izaugsmi. Pēc [[Krievijas revolūcija (1917)|1917. gada revolūcijas]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] Georgijevska nonāca [[Krievijas PFSR]] sastāvā. Padomju periodā pilsēta kļuva par vietējās rūpniecības centru. Tika attīstīta pārtikas pārstrāde, mašīnbūve un citas ražošanas nozares, vienlaikus paplašinoties dzīvojamajiem rajoniem un pilsētas infrastruktūrai. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1942. gada augustā Georgijevsku ieņēma [[Vērmahts|Vācijas karaspēks]], kas virzījās uz Kaukāzu operācijas Kaukāza naftas rajonu ieņemšanai ietvaros. Vācu okupācija ilga vairākus mēnešus. 1943. gada janvārī [[Sarkanā armija]] Ziemeļkaukāza pretuzbrukuma laikā pilsētu atguva. Pēckara desmitgadēs Georgijevska tika atjaunota un turpināja attīstīties kā rūpniecības, transporta un lauksaimniecības produkcijas pārstrādes centrs. Padomju Savienības pastāvēšanas beigās pilsētā darbojās vairāki rūpniecības uzņēmumi, bet tās ekonomiskā nozīme bija cieši saistīta ar apkārtējo Stavropoles novada lauksaimniecības rajonu. Pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] 1991. gadā Georgijevska palika [[Krievija|Krievijas]] [[Stavropoles novads|Stavropoles novada]] sastāvā. Mūsdienās pilsēta saglabā reģionāla rūpniecības un transporta centra nozīmi, bet tās vēsturiskajā identitātē īpaša vieta ir 1783. gada Georgijevskas traktāta parakstīšanai. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Stavropoles novada pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Stavropoles novada pilsētas]] i3pynwdxcmgak1swyosp5kubh07vi8g 0 557153 4519514 4019917 2026-09-09T07:23:22Z Olgerts V 41522 noform., papild. 4519514 wikitext text/x-wiki '''Gaismas iela''' var būt: * iela valstspilsētās: ** [[Gaismas iela (Daugavpils)|Gaismas iela]] — iela [[Daugavpils|Daugavpilī]]. ** [[Gaismas iela (Jelgava)|Gaismas iela]] — iela [[Jelgava|Jelgavā]]. ** [[Gaismas iela (Jūrmala)|Gaismas iela]] — iela [[Jūrmala|Jūrmalā]]. ** [[Gaismas iela (Rīga)|Gaismas iela]] — iela [[Rīga|Rīgā]]. ** [[Gaismas iela (Ventspils)|Gaismas iela]] — iela [[Ventspils|Ventspilī]]. * iela novadu pilsētās: ** [[Gaismas iela (Aizkraukle)|Gaismas iela]] — iela [[Aizkraukle|Aizkrauklē]]. ** [[Gaismas iela (Baldone)|Gaismas iela]] — iela [[Baldone|Baldonē]]. ** [[Gaismas iela (Dobele)|Gaismas iela]] — iela [[Dobele|Dobelē]]. ** [[Gaismas iela (Kandava)|Gaismas iela]] — iela [[Kandava|Kandavā]]. ** [[Gaismas iela (Ķekava)|Gaismas iela]] — iela [[Ķekava|Ķekavā]]. ** [[Gaismas iela (Lielvārde)|Gaismas iela]] — iela [[Lielvārde|Lielvārdē]]. ** [[Gaismas iela (Līgatne)|Gaismas iela]] — iela [[Līgatne|Līgatnē]]. ** [[Gaismas iela (Ludza)|Gaismas iela]] — iela [[Ludza|Ludzā]]. ** [[Gaismas iela (Madona)|Gaismas iela]] — iela [[Madona|Madonā]]. ** [[Gaismas iela (Salaspils)|Gaismas iela]] — iela [[Salaspils|Salaspilī]]. ** [[Gaismas iela (Sigulda)|Gaismas iela]] — iela [[Sigulda|Siguldā]]. ** [[Gaismas iela (Stende)|Gaismas iela]] — iela [[Stende|Stendē]]. ** [[Gaismas iela (Talsi)|Gaismas iela]] — iela [[Talsi|Talsos]]. ** [[Gaismas iela (Tukums)|Gaismas iela]] — iela [[Tukums|Tukumā]]. ** [[Gaismas iela (Vangaži)|Gaismas iela]] — iela [[Vangaži|Vangažos]]. ** [[Gaismas iela (Viļaka)|Gaismas iela]] — iela [[Viļaka|Viļakā]]. * iela citās apdzīvotās vietās: ** [[Gaismas iela (Amatnieki)|Gaismas iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Amatnieki|Amatniekos]]. ** [[Gaismas iela (Čornaja)|Gaismas iela]] — iela Čornajas pagasta [[Čornaja|Čornajā]]. ** [[Gaismas iela (Eleja)|Gaismas iela]] — iela Elejas pagasta [[Eleja|Elejā]]. ** [[Gaismas iela (Ērgļi)|Gaismas iela]] — iela Ērgļu pagasta [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļos]]. ** [[Gaismas iela (Gaisma)|Gaismas iela]] — iela Bārbeles pagasta [[Gaisma (Bārbeles pagasts)|Gaismā]]. ** [[Gaismas iela (Garkalne)|Gaismas iela]] — iela Ādažu pagasta [[Garkalne (Ādažu pagasts)|Garkalnē]]. ** [[Gaismas iela (Inčukalns)|Gaismas iela]] — iela Inčukalna pagasta [[Inčukalns|Inčukalnā]]. ** [[Gaismas iela (Ķeizarsils)|Gaismas iela]] — iela Salaspils pagasta [[Ķeizarsils|Ķeizarsilā]]. ** [[Gaismas iela (Lociki)|Gaismas iela]] — iela Naujenes pagasta [[Lociki|Locikos]]. ** [[Gaismas iela (Murjāņi)|Gaismas iela]] — iela Sējas pagasta [[Murjāņi|Murjāņos]]. ** [[Gaismas iela (Piņķi)|Gaismas iela]] — iela Babītes pagasta [[Piņķi|Piņķos]]. ** [[Gaismas iela (Podkājas)|Gaismas iela]] — iela Ropažu pagasta [[Podkājas|Podkājās]]. ** [[Gaismas iela (Saurieši)|Gaismas iela]] — iela Stopiņu pagasta [[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Sauriešos]]. ** [[Gaismas iela (Skulte)|Gaismas iela]] — iela Skultes pagasta [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]]. ** [[Gaismas iela (Stūnīši)|Gaismas iela]] — iela Olaines pagasta [[Stūnīši|Stūnīšos]]. ** [[Gaismas iela (Ūdrande)|Gaismas iela]] — iela Piltenes pagasta [[Ūdrande|Ūdrandē]]. ** [[Gaismas iela (Vecpiebalga)|Gaismas iela]] — iela Vecpiebalgas pagasta [[Vecpiebalga|Vecpiebalgā]]. == Skatīt arī == * [[Gaisma (nozīmju atdalīšana)]] * [[Gaismas prospekts]] {{Ielu nosaukums}} sthbdjgkr6esta6s8roy2lz58gb1znu 4519518 4519514 2026-09-09T07:51:26Z Olgerts V 41522 /* Skatīt arī */ papild. 4519518 wikitext text/x-wiki '''Gaismas iela''' var būt: * iela valstspilsētās: ** [[Gaismas iela (Daugavpils)|Gaismas iela]] — iela [[Daugavpils|Daugavpilī]]. ** [[Gaismas iela (Jelgava)|Gaismas iela]] — iela [[Jelgava|Jelgavā]]. ** [[Gaismas iela (Jūrmala)|Gaismas iela]] — iela [[Jūrmala|Jūrmalā]]. ** [[Gaismas iela (Rīga)|Gaismas iela]] — iela [[Rīga|Rīgā]]. ** [[Gaismas iela (Ventspils)|Gaismas iela]] — iela [[Ventspils|Ventspilī]]. * iela novadu pilsētās: ** [[Gaismas iela (Aizkraukle)|Gaismas iela]] — iela [[Aizkraukle|Aizkrauklē]]. ** [[Gaismas iela (Baldone)|Gaismas iela]] — iela [[Baldone|Baldonē]]. ** [[Gaismas iela (Dobele)|Gaismas iela]] — iela [[Dobele|Dobelē]]. ** [[Gaismas iela (Kandava)|Gaismas iela]] — iela [[Kandava|Kandavā]]. ** [[Gaismas iela (Ķekava)|Gaismas iela]] — iela [[Ķekava|Ķekavā]]. ** [[Gaismas iela (Lielvārde)|Gaismas iela]] — iela [[Lielvārde|Lielvārdē]]. ** [[Gaismas iela (Līgatne)|Gaismas iela]] — iela [[Līgatne|Līgatnē]]. ** [[Gaismas iela (Ludza)|Gaismas iela]] — iela [[Ludza|Ludzā]]. ** [[Gaismas iela (Madona)|Gaismas iela]] — iela [[Madona|Madonā]]. ** [[Gaismas iela (Salaspils)|Gaismas iela]] — iela [[Salaspils|Salaspilī]]. ** [[Gaismas iela (Sigulda)|Gaismas iela]] — iela [[Sigulda|Siguldā]]. ** [[Gaismas iela (Stende)|Gaismas iela]] — iela [[Stende|Stendē]]. ** [[Gaismas iela (Talsi)|Gaismas iela]] — iela [[Talsi|Talsos]]. ** [[Gaismas iela (Tukums)|Gaismas iela]] — iela [[Tukums|Tukumā]]. ** [[Gaismas iela (Vangaži)|Gaismas iela]] — iela [[Vangaži|Vangažos]]. ** [[Gaismas iela (Viļaka)|Gaismas iela]] — iela [[Viļaka|Viļakā]]. * iela citās apdzīvotās vietās: ** [[Gaismas iela (Amatnieki)|Gaismas iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Amatnieki|Amatniekos]]. ** [[Gaismas iela (Čornaja)|Gaismas iela]] — iela Čornajas pagasta [[Čornaja|Čornajā]]. ** [[Gaismas iela (Eleja)|Gaismas iela]] — iela Elejas pagasta [[Eleja|Elejā]]. ** [[Gaismas iela (Ērgļi)|Gaismas iela]] — iela Ērgļu pagasta [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļos]]. ** [[Gaismas iela (Gaisma)|Gaismas iela]] — iela Bārbeles pagasta [[Gaisma (Bārbeles pagasts)|Gaismā]]. ** [[Gaismas iela (Garkalne)|Gaismas iela]] — iela Ādažu pagasta [[Garkalne (Ādažu pagasts)|Garkalnē]]. ** [[Gaismas iela (Inčukalns)|Gaismas iela]] — iela Inčukalna pagasta [[Inčukalns|Inčukalnā]]. ** [[Gaismas iela (Ķeizarsils)|Gaismas iela]] — iela Salaspils pagasta [[Ķeizarsils|Ķeizarsilā]]. ** [[Gaismas iela (Lociki)|Gaismas iela]] — iela Naujenes pagasta [[Lociki|Locikos]]. ** [[Gaismas iela (Murjāņi)|Gaismas iela]] — iela Sējas pagasta [[Murjāņi|Murjāņos]]. ** [[Gaismas iela (Piņķi)|Gaismas iela]] — iela Babītes pagasta [[Piņķi|Piņķos]]. ** [[Gaismas iela (Podkājas)|Gaismas iela]] — iela Ropažu pagasta [[Podkājas|Podkājās]]. ** [[Gaismas iela (Saurieši)|Gaismas iela]] — iela Stopiņu pagasta [[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Sauriešos]]. ** [[Gaismas iela (Skulte)|Gaismas iela]] — iela Skultes pagasta [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]]. ** [[Gaismas iela (Stūnīši)|Gaismas iela]] — iela Olaines pagasta [[Stūnīši|Stūnīšos]]. ** [[Gaismas iela (Ūdrande)|Gaismas iela]] — iela Piltenes pagasta [[Ūdrande|Ūdrandē]]. ** [[Gaismas iela (Vecpiebalga)|Gaismas iela]] — iela Vecpiebalgas pagasta [[Vecpiebalga|Vecpiebalgā]]. == Skatīt arī == * [[Gaismas prospekts]] * [[Mazā Gaismas iela]] * [[Gaisma (nozīmju atdalīšana)]] {{Ielu nosaukums}} 5qg3dgwiwxoizuns73t8kff1nkajb7z 4519520 4519518 2026-09-09T07:58:23Z Olgerts V 41522 papild. 4519520 wikitext text/x-wiki '''Gaismas iela''' var būt: * iela valstspilsētās: ** [[Gaismas iela (Daugavpils)|Gaismas iela]] — iela [[Daugavpils|Daugavpilī]]. ** [[Gaismas iela (Jelgava)|Gaismas iela]] — iela [[Jelgava|Jelgavā]]. ** [[Gaismas iela (Jūrmala)|Gaismas iela]] — iela [[Jūrmala|Jūrmalā]]. ** [[Gaismas iela (Liepāja)|Gaismas iela]] — iela [[Liepāja|Liepājā]]. ** [[Gaismas iela (Rīga)|Gaismas iela]] — iela [[Rīga|Rīgā]]. ** [[Gaismas iela (Ventspils)|Gaismas iela]] — iela [[Ventspils|Ventspilī]]. * iela novadu pilsētās: ** [[Gaismas iela (Aizkraukle)|Gaismas iela]] — iela [[Aizkraukle|Aizkrauklē]]. ** [[Gaismas iela (Baldone)|Gaismas iela]] — iela [[Baldone|Baldonē]]. ** [[Gaismas iela (Dobele)|Gaismas iela]] — iela [[Dobele|Dobelē]]. ** [[Gaismas iela (Kandava)|Gaismas iela]] — iela [[Kandava|Kandavā]]. ** [[Gaismas iela (Kuldīga)|Gaismas iela]] — iela [[Kuldīga|Kuldīgā]]. ** [[Gaismas iela (Ķekava)|Gaismas iela]] — iela [[Ķekava|Ķekavā]]. ** [[Gaismas iela (Lielvārde)|Gaismas iela]] — iela [[Lielvārde|Lielvārdē]]. ** [[Gaismas iela (Līgatne)|Gaismas iela]] — iela [[Līgatne|Līgatnē]]. ** [[Gaismas iela (Ludza)|Gaismas iela]] — iela [[Ludza|Ludzā]]. ** [[Gaismas iela (Madona)|Gaismas iela]] — iela [[Madona|Madonā]]. ** [[Gaismas iela (Salaspils)|Gaismas iela]] — iela [[Salaspils|Salaspilī]]. ** [[Gaismas iela (Sigulda)|Gaismas iela]] — iela [[Sigulda|Siguldā]]. ** [[Gaismas iela (Stende)|Gaismas iela]] — iela [[Stende|Stendē]]. ** [[Gaismas iela (Talsi)|Gaismas iela]] — iela [[Talsi|Talsos]]. ** [[Gaismas iela (Tukums)|Gaismas iela]] — iela [[Tukums|Tukumā]]. ** [[Gaismas iela (Vangaži)|Gaismas iela]] — iela [[Vangaži|Vangažos]]. ** [[Gaismas iela (Viļaka)|Gaismas iela]] — iela [[Viļaka|Viļakā]]. * iela citās apdzīvotās vietās: ** [[Gaismas iela (Amatnieki)|Gaismas iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Amatnieki|Amatniekos]]. ** [[Gaismas iela (Čornaja)|Gaismas iela]] — iela Čornajas pagasta [[Čornaja|Čornajā]]. ** [[Gaismas iela (Eleja)|Gaismas iela]] — iela Elejas pagasta [[Eleja|Elejā]]. ** [[Gaismas iela (Ērgļi)|Gaismas iela]] — iela Ērgļu pagasta [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļos]]. ** [[Gaismas iela (Gaisma)|Gaismas iela]] — iela Bārbeles pagasta [[Gaisma (Bārbeles pagasts)|Gaismā]]. ** [[Gaismas iela (Garkalne)|Gaismas iela]] — iela Ādažu pagasta [[Garkalne (Ādažu pagasts)|Garkalnē]]. ** [[Gaismas iela (Inčukalns)|Gaismas iela]] — iela Inčukalna pagasta [[Inčukalns|Inčukalnā]]. ** [[Gaismas iela (Ķeizarsils)|Gaismas iela]] — iela Salaspils pagasta [[Ķeizarsils|Ķeizarsilā]]. ** [[Gaismas iela (Lociki)|Gaismas iela]] — iela Naujenes pagasta [[Lociki|Locikos]]. ** [[Gaismas iela (Murjāņi)|Gaismas iela]] — iela Sējas pagasta [[Murjāņi|Murjāņos]]. ** [[Gaismas iela (Piņķi)|Gaismas iela]] — iela Babītes pagasta [[Piņķi|Piņķos]]. ** [[Gaismas iela (Podkājas)|Gaismas iela]] — iela Ropažu pagasta [[Podkājas|Podkājās]]. ** [[Gaismas iela (Saurieši)|Gaismas iela]] — iela Stopiņu pagasta [[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Sauriešos]]. ** [[Gaismas iela (Skulte)|Gaismas iela]] — iela Skultes pagasta [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]]. ** [[Gaismas iela (Stūnīši)|Gaismas iela]] — iela Olaines pagasta [[Stūnīši|Stūnīšos]]. ** [[Gaismas iela (Ūdrande)|Gaismas iela]] — iela Piltenes pagasta [[Ūdrande|Ūdrandē]]. ** [[Gaismas iela (Vecpiebalga)|Gaismas iela]] — iela Vecpiebalgas pagasta [[Vecpiebalga|Vecpiebalgā]]. == Skatīt arī == * [[Gaismas prospekts]] * [[Mazā Gaismas iela]] * [[Gaisma (nozīmju atdalīšana)]] {{Ielu nosaukums}} 3t3xncrmlf0udb422xoixyqah9hl405 0 568856 4519340 4301808 2026-09-08T18:54:18Z Votre Provocateur 111653 4519340 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Zurich airport img 3324.jpg|thumb|Cīrihes lidosta]] '''Cīrihes lidosta''', zināma arī kā '''Klotenes lidosta''' ([[IATA]]: ZRH, [[ICAO]]: LSZH) ir lidosta, kas atrodas [[Cīrihes kantons|Cīrihes kantonā]], [[Šveice|Šveicē]], pie [[Klotene]]s municipalitātes. Tā ir viena no noslogotākajām lidostām Centrāleiropā, Šveices lielākā starptautiskā lidosta un nacionālās aviokompānijas [[Swiss International Air Lines|''Swiss International Air Lines'']] galvenais tranzīta mezgls. Lidostā ir trīs skrejceļi. == Lidostas infrastruktūra == 2003. gadā Klotenes lidostā tika pabeigti darbi pie lidostas kompleksa vispārējās rekonstrukcijas un paplašināšanas, kuru laikā tika uzcelta un nodota ekspluatācijā papildu pasažieru termināļa ēka, izbūvēta jauna segta autostāvvieta, izbūvēts automātiskais pazemes dzelzceļš. Tika ieviesta sistēma pasažieru pārvadāšanai starp galveno un jaunuzbūvēto papildu lidostas termināli. {{Šveice-aizmetnis}} [[Kategorija:Lidostas]] l2q4apv1pk1wmcfwcb1szot75ibzbs7 0 571612 4519444 4313493 2026-09-09T04:06:20Z Biafra 13794 +infokaste 4519444 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jānis Muižnieks | attēls = | amats = [[Latvijas Republikas Kooperācijas valsts ministrs]] | term_sākums = {{Dat|1995|12|21|N}} | term_beigas = {{Dat|1996|05|06|N}} | prezidents = | priekštecis = [[Vilnis Edvīns Bresis]] | pēctecis = [[Atis Slakteris]] | dzim_dati = {{dat|1947|6|23}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Saldus rajons|Blīdenes pagasts|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]]<br />[[Latvijas Vienības partija]] | dzīvesb = | profesija = [[lauksaimnieks]], uzņēmējs | alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Jānis Muižnieks''' (dzimis 1947. gada 23. jūnijā [[Saldus rajons|Saldus rajona]] [[Blīdenes pagasts|Blīdenes pagastā]]) ir [[latvieši|latviešu]] lauksaimnieks, uzņēmējs un politiķis. [[Latvijas Republikas kooperācijas valsts ministrs]] (1995—1997). == Dzīvesgājums == Dzimis 1947. gada 23. jūnijā [[Blīdenes pagasts|Blīdenes pagastā]] zemnieku ģimenē. Mācījās [[Blīdenes pamatskola|Blīdenes pamatskolā]] un [[Brocēnu vidusskola|Brocēnu vidusskolā]], studēja [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Mehanizācijas fakultātē, ieguva autotransporta inženiera specialitāti. Strādāja par kolhoza galveno inženieri, 1975. gadā kļuva par padomju saimniecības "Kursīši" direktoru, tad par Saldus rajona agrorūpnieciskās apvienības priekšsēdētāja vietnieku, vēlāk par [[Talsu rajons|Talsu rajona]] agrorūpnieciskās apvienības priekšsēdētāju. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija Talsu komercbankas valdes priekšsēdētāja vietnieks, vēlāk AS "Rojas zivju konservu rūpnīca" valdes priekšsēdētāja vietnieks. No 1995. gada 21. decembra līdz 1996. gada 6. maijam J. Muižnieks bija [[Latvijas Republikas kooperācijas valsts ministrs|kooperācijas valsts ministrs]] [[LR Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijā]],<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/27891 Balsojums par uzticību Andra Šķēles sastādītajai valdībai 1995. gada 21. decembrī] "Latvijas Vēstnesis" Nr. 199, 22.12.1995.</ref> darbojoties [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles pirmajā valdībā]]. Pēc [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] pieprasījuma atkāpies no ministra amata, uz laiku viņu aizstāja [[Guntars Krasts]], bet pēc tam amatu ieņēma [[Atis Slakteris]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Muižnieks, Jānis}} [[Kategorija:1947. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Saldus novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas lauksaimnieki]] ndaqdgmac28h6n3d42j3jm3jug0jd18 0 572622 4519499 4318875 2026-09-09T05:59:46Z Pirags 3757 Pirags pārvietoja lapu [[Viktors Iļjins]] uz [[Viktors Iļjins (basketbolists)]]: cita persona ar šo vārdu 4318875 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Viktors Iļjins | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1991|7|17}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Daugavpils}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = 211 [[centimetrs|cm]] | svars = 110 [[kilograms|kg]] | poz = [[centrs (basketbols)|centrs]] | kar_sāk = | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Latvija}} [[BK Bauska]] | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā basketbola līga|NBL]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2009—2013 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera/Ordo]] | kl_sez 2 = 2013—2014 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas VEF]] | kl_sez 3 = 2014—2016 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera/Ordo]] | kl_sez 4 = 2016—2017 | klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[BK Jūrmala]] | kl_sez 5 = 2017—2018 | klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera/Ordo]] | kl_sez 6 = 2018—2019 | klubs 6 = {{flaga|Spānija}} ''[[CB Tormes]]'' | kl_sez 7 = 2019 | klubs 7 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ogre]] | kl_sez 8 = 2019—2020 | klubs 8 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas VEF]] | kl_sez 9 = 2020 | klubs 9 = {{flaga|Igaunija}} [[Raplas "Avis Utilitas"]] | kl_sez 10 = 2020—2021 | klubs 10 = {{flaga|Beļģija}} ''[[Circus Brussels]]'' | kl_sez 11 = 2021—2022 | klubs 11 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass/VIA]] | kl_sez 12 = 2022 | klubs 12 = {{flaga|Vācija}} ''[[Itzehoe Eagles]]'' | kl_sez 13 = 2022—2023 | klubs 13 = {{flaga|Lietuva}} [[Marijampoles "Sūduva (basketbols)|Marijampoles "Sūduva"]] | kl_sez 14 = 2023 | klubs 14 = {{flaga|Latvija}} [[BK Bauska]] | kl_sez 15 = 2023—2024 | klubs 15 = {{flaga|Latvija}} [[BK Liepāja]] | kl_sez 16 = 2024—pašlaik | klubs 16 = {{flaga|Latvija}} [[BK Bauska]] | kl_sez 17 = | klubs 17 = | kl_sez 18 = | klubs 18 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * 2× [[LBL|Latvijas]] čempions <small>([[2015.—2016. gada LBL sezona|2016]], [[2019.—2020. gada LBL sezona|2020]])</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Viktors Iļjins''' (dzimis {{dat|1991|7|17}} [[Daugavpils|Daugavpilī]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://basketball.realgm.com/player/Viktors-Iljins/Summary/26921|title=Viktors Iljins Player Profile, Betsafe/Liepaja - RealGM|website=basketball.realgm.com|access-date=2024-06-01}}</ref> ir [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolists]], spēlē [[centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā. 2025. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] (LBL2) klubu [[BK Bauska]]. Iepriekš spēlējis vairākos Latvijas un ārvalstu klubos. Divkārtējs LBL čempions. Profesionālā līmenī spēlēt sācis Valmieras basketbola sistēmā, kur aizvadījis nozīmīgu daļu spēlētāja karjeras. Ārpus Latvijas spēlējis arī [[Spānija|Spānijā]] (bijis ''[[Fuenlabrada]]'' sistēmā, pārstāvot tās fārmklubu), [[Igaunija|Igaunijā]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Vācija|Vācijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]. 2023. gada rudenī V. Iļjins pameta Lietuvas pēc spēka otrās divīzijas līdervienību [[Marijampoles "Sūduva (basketbols)|Marijampoles "Sūduva"]] un pēc dažām spēlēm [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] klubā [[BK Bauska]] pievienojās [[Latvijas—Igaunijas basketbola līga]]s un LBL klubam [[BK Liepāja]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/23112023-iljins_atgriezas_latvijas_igaunijas_liga_|title=Iļjins atgriežas Latvijas-Igaunijas līgā un pastiprina ''Liepājas'' rindas|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-06-01|date=2023-11-23|language=lv}}</ref> 2024. gada rudenī, sezonas sākumā, V. Iļjins atkal pievienojās [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] klubam [[BK Bauska]], kur nospēlēja visu sezonu. Spēlējis Latvijas U-18 izlasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/49892/viktors-iljins|title=Viktors Iljins, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2024-06-01|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Latvijas basketbolists-aizmetnis}} {{VEF 2020}} {{Valmiera 2016 LBL}} {{DEFAULTSORT:Iļjins, Viktors}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola centri]] jrsehelhq2uglldcyqx2kizknwvu3i6 0 574610 4519376 4454419 2026-09-08T19:36:12Z Votre Provocateur 111653 4519376 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Baltic languages in Europe.svg|thumb|Baltu valodu izplatība mūsdienu Eiropā]] '''Austrumbaltu valodas''' ir [[Baltu valodas|baltu valodu]] apakšgrupa, kas pieder [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu saimei]]. Šajā apakšgrupā ietilpst divas šobrīd dzīvās valodas — [[lietuviešu valoda]] (dažkārt par atsevišķu valodu tiek uzskatīts arī tās [[žemaišu dialekts]]) un [[latviešu valoda]] (ar [[Latgaliešu valoda|latgaliešu valodu]] kā latviešu valodas [[Dialekts|dialektu]]), kā arī izzudušas valodas — [[Sēļu valoda|sēļu]], [[Zemgaļu valoda|zemgaļu]], [[Dņepras baltu valoda|Dņepras baltu]], [[Austrumgalindu valoda|austrumgalindu]]. Lietuviešu valoda ir visvairāk lietotā austrumbaltu valoda, kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko latviešu valoda ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju. Lietuviešu valoda tiek uzskatīta par vienu no arhaiskākajām indoeiropiešu valodām, kas saglabājusi daudzas senas gramatikas un fonētikas iezīmes. Tai ir sarežģīta morfoloģija ar septiņiem pārejas un dažādiem darbības vārdu locījumiem. Arī latviešu valoda ir saglabājusi daudzas senas iezīmes, taču tā ir piedzīvojusi daudz būtiskākas pārmaiņas nekā lietuviešu valoda. == Vēsture == Austrumbaltu valodas izveidojās ilgstošas [[Baltu valodas|baltu valodu]] dialektālās diferenciācijas rezultātā. To senākais rekonstruējamais priekštecis bija [[Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze|baltu-slāvu pirmvaloda]], no kuras pēc pakāpeniskas baltu un slāvu valodu nodalīšanās izveidojās baltu valodu dialektu kontinuums. Precīzs austrumbaltu un rietumbaltu valodu nodalīšanās laiks nav droši nosakāms, tomēr valodniecībā parasti tiek pieņemts, ka būtiska šo grupu diferenciācija norisinājās 1. gadu tūkstotī p.m.ē. un mūsu ēras pirmajos gadsimtos.<ref>Hock, Hans Henrich; Joseph, Brian D. ''Language History, Language Change, and Language Relationship''. Berlin — New York: Mouton de Gruyter, 2009.</ref> Senās baltu valodas aizņēma ievērojami plašāku teritoriju nekā mūsdienās. Hidronīmijas un arheoloģiskie dati liecina, ka baltu valodu izplatības areāls senatnē aptvēra ne tikai mūsdienu Latviju un Lietuvu, bet arī lielas daļas tagadējās Baltkrievijas, Polijas ziemeļaustrumu daļas un Krievijas rietumu apgabalus. Īpaši nozīmīgi baltu cilmes vietvārdi un ūdenstilpju nosaukumi konstatēti [[Dņepra|Dņepras]] un [[Oka|Okas]] baseinos, kas liecina par seno baltu valodu ievērojami plašāku izplatību Austrumeiropā.<ref>Gimbutas, Marija. ''The Balts''. London: Thames and Hudson, 1963.</ref> Austrumbaltu valodu veidošanās bija cieši saistīta ar seno baltu cilšu diferenciāciju. Austrumbaltu grupā tradicionāli ietver [[Latviešu valoda|latviešu]] un [[Lietuviešu valoda|lietuviešu valodu]], kā arī vairākas izzudušas valodas un dialektus, tostarp [[Sēļu valoda|sēļu]], [[Zemgaļu valoda|zemgaļu]] un, pēc dažu pētnieku klasifikācijas, arī atsevišķas Dņepras baltu valodas. Savukārt [[senprūšu valoda]] un dažkārt arī [[jātvingu valoda]] tiek pieskaitīta [[Rietumbaltu valodas|rietumbaltu valodām]].<ref>Dini, Pietro U. ''Baltic Languages''. Cambridge: Cambridge University Press, 2014.</ref> Mūsu ēras 1. gadu tūkstotī austrumbaltu dialekti bija izplatīti teritorijās uz austrumiem un ziemeļaustrumiem no rietumbaltu areāla. Šajā laikā vēl nepastāvēja mūsdienu latviešu un lietuviešu valoda, bet gan vairāki savstarpēji radniecīgi cilšu dialekti. No tiem vēlāk izveidojās lietuviešu, latviešu, sēļu un zemgaļu valodas paveidi. Nozīmīgas pārmaiņas austrumbaltu valodu izplatībā sākās slāvu migrāciju laikā mūsu ēras 1. gadu tūkstoša otrajā pusē. Slāvu valodu izplatīšanās uz ziemeļiem un austrumiem noveda pie daudzu agrāko baltu valodu teritoriju pakāpeniskas slāviskošanās. Baltu valodas saglabājās galvenokārt Baltijas jūras austrumu piekrastes reģionos, bet daļa austrumu baltu grupu tika asimilētas austrumslāvu vidē.<ref>Gimbutas, Marija. ''The Balts''. London: Thames and Hudson, 1963.</ref> Viduslaiku sākumā austrumbaltu valodu areāls jau bija koncentrējies galvenokārt mūsdienu Latvijas un Lietuvas teritorijā un tai piegulošajos reģionos. Šajā laikā rakstītajos avotos sāk parādīties ziņas par atsevišķām baltu ciltīm — [[Latgaļi|latgaļiem]], [[Sēļi|sēļiem]], [[Zemgaļi|zemgaļiem]], [[Kurši|kuršiem]] un lietuviešu ciltīm. Latviešu valodas izveidošanās bija cieši saistīta ar vairāku seno baltu valodu un dialektu saplūšanu. Par tās galveno pamatu parasti uzskata seno latgaļu valodu, kurai viduslaikos un agrajos jaunajos laikos pievienojās sēļu, zemgaļu un daļēji arī kuršu valodas elementi. [[Livonija|Livonijas]] politiskās un sociālās attīstības rezultātā šo baltu cilšu dialekti pakāpeniski konverģēja, radot priekšnoteikumus latviešu valodas izveidei.<ref>Endzelīns, Jānis. ''Latviešu valodas gramatika''. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1951.</ref> Savukārt lietuviešu valoda attīstījās no austrumbaltu dialektiem, kas bija izplatīti Lietuvas centrālajā un austrumu daļā. Vēsturiskās lietuviešu valodas iekšējā diferenciācija noveda pie divu galveno dialektu grupu izveidošanās — [[Aukštaišu dialekts|aukštaišu]] un [[Žemaišu dialekts|žemaišu]]. Mūsdienu lietuviešu literārā valoda galvenokārt balstās uz rietumaukštaišu dialektu. Austrumbaltu valodu rakstiskā dokumentācija sākās salīdzinoši vēlu. Senākie atsevišķie baltu cilmes vārdi un personvārdi sastopami viduslaiku latīņu, vācu un senslāvu avotos, taču pirmie plašākie teksti lietuviešu un latviešu valodā parādījās tikai 16. gadsimtā. Pirmā zināmā iespiestā grāmata lietuviešu valodā bija [[Martīns Mažvīds|Martīna Mažvīda]] 1547. gadā Kēnigsbergā publicētais ''Catechismusa Prasty Szadei''. Tā kļuva par nozīmīgu pavērsienu lietuviešu rakstu valodas attīstībā. Latviešu valodas rakstu tradīcija sāka veidoties 16. gadsimtā, galvenokārt saistībā ar [[Reformācija|Reformācijas]] un baznīcas vajadzībām. Agrākie saglabājušies latviešu valodas iespieddarbi ir 16. gadsimta otrās puses reliģiskie teksti. 17. gadsimtā latviešu rakstu valodas attīstību būtiski ietekmēja vācu garīdznieki un valodnieki, kuri sastādīja pirmās gramatikas un vārdnīcas. Lietuviešu un latviešu valodu standartizācija intensificējās 19. gadsimtā līdz ar nacionālās atmodas kustībām. Lietuviešu literārās valodas normu izveidē īpaša nozīme bija [[Jons Jablonskis|Jonam Jablonskim]], kurš 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā sistematizēja literārās valodas gramatiku un ortogrāfiju. Latviešu literārās valodas standartizācijā nozīmīgu ieguldījumu deva [[Juris Alunāns]], [[Krišjānis Valdemārs]], [[Krišjānis Barons]] un vēlāk [[Jānis Endzelīns]] un [[Kārlis Mīlenbahs]]. 19. un 20. gadsimta mijā tika sistematizēta latviešu valodas gramatika un leksika, kā arī nostiprināta mūsdienu ortogrāfijas sistēma. 20. gadsimtā latviešu un lietuviešu valoda kļuva par neatkarīgo Latvijas un Lietuvas valstu oficiālajām valodām. Pēc [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] okupācijas abu valodu sociolingvistiskais stāvoklis mainījās, jo sabiedriskajā dzīvē būtiski pieauga krievu valodas loma. Tomēr latviešu un lietuviešu valoda saglabāja attīstītu literāro tradīciju un pēc Latvijas un Lietuvas neatkarības atjaunošanas 1990.–1991. gadā atkal nostiprinājās kā vienīgās attiecīgo valstu valsts valodas. Mūsdienās latviešu un lietuviešu valoda ir vienīgās dzīvas austrumbaltu valodas. Abas saglabājušas vairākas senas indoeiropiešu un baltu-slāvu valodu iezīmes, tomēr to turpmākā attīstība bijusi ievērojami atšķirīga. Lietuviešu valoda kopumā saglabājusi vairāk arhaisku fonoloģisku un morfoloģisku pazīmju, savukārt latviešu valodā notikušas būtiskākas skaņu sistēmas un gramatikas pārmaiņas, tostarp gala zilbju redukcija un vairākas līdzskaņu pārmaiņas.<ref>Dini, Pietro U. ''Baltic Languages''. Cambridge: Cambridge University Press, 2014.</ref>{{valoda-aizmetnis}} [[Kategorija:Baltu valodas]] 90pbxjlpqprp4i2dn3d2uslh1oubrbu 4519377 4519376 2026-09-08T19:36:44Z Votre Provocateur 111653 4519377 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Baltic languages in Europe.svg|thumb|Baltu valodu izplatība mūsdienu Eiropā]] '''Austrumbaltu valodas''' ir [[Baltu valodas|baltu valodu]] apakšgrupa, kas pieder [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu saimei]]. Šajā apakšgrupā ietilpst divas šobrīd dzīvās valodas — [[lietuviešu valoda]] (dažkārt par atsevišķu valodu tiek uzskatīts arī tās [[žemaišu dialekts]]) un [[latviešu valoda]] (ar [[Latgaliešu valoda|latgaliešu valodu]] kā latviešu valodas [[Dialekts|dialektu]]), kā arī izzudušas valodas — [[Sēļu valoda|sēļu]], [[Zemgaļu valoda|zemgaļu]], [[Dņepras baltu valoda|Dņepras baltu]], [[Austrumgalindu valoda|austrumgalindu]]. Lietuviešu valoda ir visvairāk lietotā austrumbaltu valoda, kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko latviešu valoda ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju. Lietuviešu valoda tiek uzskatīta par vienu no arhaiskākajām indoeiropiešu valodām, kas saglabājusi daudzas senas gramatikas un fonētikas iezīmes. Tai ir sarežģīta morfoloģija ar septiņiem pārejas un dažādiem darbības vārdu locījumiem. Arī latviešu valoda ir saglabājusi daudzas senas iezīmes, taču tā ir piedzīvojusi daudz būtiskākas pārmaiņas nekā lietuviešu valoda. == Vēsture == Austrumbaltu valodas izveidojās ilgstošas [[Baltu valodas|baltu valodu]] dialektālās diferenciācijas rezultātā. To senākais rekonstruējamais priekštecis bija [[Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze|baltu-slāvu pirmvaloda]], no kuras pēc pakāpeniskas baltu un slāvu valodu nodalīšanās izveidojās baltu valodu dialektu kontinuums. Precīzs austrumbaltu un rietumbaltu valodu nodalīšanās laiks nav droši nosakāms, tomēr valodniecībā parasti tiek pieņemts, ka būtiska šo grupu diferenciācija norisinājās 1. gadu tūkstotī p.m.ē. un mūsu ēras pirmajos gadsimtos.<ref>Hock, Hans Henrich; Joseph, Brian D. ''Language History, Language Change, and Language Relationship''. Berlin — New York: Mouton de Gruyter, 2009.</ref> Senās baltu valodas aizņēma ievērojami plašāku teritoriju nekā mūsdienās. Hidronīmijas un arheoloģiskie dati liecina, ka baltu valodu izplatības areāls senatnē aptvēra ne tikai mūsdienu Latviju un Lietuvu, bet arī lielas daļas tagadējās Baltkrievijas, Polijas ziemeļaustrumu daļas un Krievijas rietumu apgabalus. Īpaši nozīmīgi baltu cilmes vietvārdi un ūdenstilpju nosaukumi konstatēti [[Dņepra|Dņepras]] un [[Oka|Okas]] baseinos, kas liecina par seno baltu valodu ievērojami plašāku izplatību Austrumeiropā.<ref>Gimbutas, Marija. ''The Balts''. London: Thames and Hudson, 1963.</ref> Austrumbaltu valodu veidošanās bija cieši saistīta ar seno baltu cilšu diferenciāciju. Austrumbaltu grupā tradicionāli ietver [[Latviešu valoda|latviešu]] un [[Lietuviešu valoda|lietuviešu valodu]], kā arī vairākas izzudušas valodas un dialektus, tostarp [[Sēļu valoda|sēļu]], [[Zemgaļu valoda|zemgaļu]] un, pēc dažu pētnieku klasifikācijas, arī atsevišķas Dņepras baltu valodas. Savukārt [[senprūšu valoda]] un dažkārt arī [[jātvingu valoda]] tiek pieskaitīta [[Rietumbaltu valodas|rietumbaltu valodām]].<ref>Dini, Pietro U. ''Baltic Languages''. Cambridge: Cambridge University Press, 2014.</ref> Mūsu ēras 1. gadu tūkstotī austrumbaltu dialekti bija izplatīti teritorijās uz austrumiem un ziemeļaustrumiem no rietumbaltu areāla. Šajā laikā vēl nepastāvēja mūsdienu latviešu un lietuviešu valoda, bet gan vairāki savstarpēji radniecīgi cilšu dialekti. No tiem vēlāk izveidojās lietuviešu, latviešu, sēļu un zemgaļu valodas paveidi. Nozīmīgas pārmaiņas austrumbaltu valodu izplatībā sākās slāvu migrāciju laikā mūsu ēras 1. gadu tūkstoša otrajā pusē. Slāvu valodu izplatīšanās uz ziemeļiem un austrumiem noveda pie daudzu agrāko baltu valodu teritoriju pakāpeniskas slāviskošanās. Baltu valodas saglabājās galvenokārt Baltijas jūras austrumu piekrastes reģionos, bet daļa austrumu baltu grupu tika asimilētas austrumslāvu vidē.<ref>Gimbutas, Marija. ''The Balts''. London: Thames and Hudson, 1963.</ref> Viduslaiku sākumā austrumbaltu valodu areāls jau bija koncentrējies galvenokārt mūsdienu Latvijas un Lietuvas teritorijā un tai piegulošajos reģionos. Šajā laikā rakstītajos avotos sāk parādīties ziņas par atsevišķām baltu ciltīm — [[Latgaļi|latgaļiem]], [[Sēļi|sēļiem]], [[Zemgaļi|zemgaļiem]], [[Kurši|kuršiem]] un lietuviešu ciltīm. Latviešu valodas izveidošanās bija cieši saistīta ar vairāku seno baltu valodu un dialektu saplūšanu. Par tās galveno pamatu parasti uzskata seno latgaļu valodu, kurai viduslaikos un agrajos jaunajos laikos pievienojās sēļu, zemgaļu un daļēji arī kuršu valodas elementi. [[Livonija|Livonijas]] politiskās un sociālās attīstības rezultātā šo baltu cilšu dialekti pakāpeniski konverģēja, radot priekšnoteikumus latviešu valodas izveidei.<ref>Endzelīns, Jānis. ''Latviešu valodas gramatika''. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1951.</ref> Savukārt lietuviešu valoda attīstījās no austrumbaltu dialektiem, kas bija izplatīti Lietuvas centrālajā un austrumu daļā. Vēsturiskās lietuviešu valodas iekšējā diferenciācija noveda pie divu galveno dialektu grupu izveidošanās — [[Aukštaišu dialekts|aukštaišu]] un [[Žemaišu dialekts|žemaišu]]. Mūsdienu lietuviešu literārā valoda galvenokārt balstās uz rietumaukštaišu dialektu. Austrumbaltu valodu rakstiskā dokumentācija sākās salīdzinoši vēlu. Senākie atsevišķie baltu cilmes vārdi un personvārdi sastopami viduslaiku latīņu, vācu un senslāvu avotos, taču pirmie plašākie teksti lietuviešu un latviešu valodā parādījās tikai 16. gadsimtā. Pirmā zināmā iespiestā grāmata lietuviešu valodā bija [[Martīns Mažvīds|Martīna Mažvīda]] 1547. gadā Kēnigsbergā publicētais ''Catechismusa Prasty Szadei''. Tā kļuva par nozīmīgu pavērsienu lietuviešu rakstu valodas attīstībā. Latviešu valodas rakstu tradīcija sāka veidoties 16. gadsimtā, galvenokārt saistībā ar [[Reformācija|Reformācijas]] un baznīcas vajadzībām. Agrākie saglabājušies latviešu valodas iespieddarbi ir 16. gadsimta otrās puses reliģiskie teksti. 17. gadsimtā latviešu rakstu valodas attīstību būtiski ietekmēja vācu garīdznieki un valodnieki, kuri sastādīja pirmās gramatikas un vārdnīcas. Lietuviešu un latviešu valodu standartizācija intensificējās 19. gadsimtā līdz ar nacionālās atmodas kustībām. Lietuviešu literārās valodas normu izveidē īpaša nozīme bija [[Jons Jablonskis|Jonam Jablonskim]], kurš 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā sistematizēja literārās valodas gramatiku un ortogrāfiju. Latviešu literārās valodas standartizācijā nozīmīgu ieguldījumu deva [[Juris Alunāns]], [[Krišjānis Valdemārs]], [[Krišjānis Barons]] un vēlāk [[Jānis Endzelīns]] un [[Kārlis Mīlenbahs]]. 19. un 20. gadsimta mijā tika sistematizēta latviešu valodas gramatika un leksika, kā arī nostiprināta mūsdienu ortogrāfijas sistēma. 20. gadsimtā latviešu un lietuviešu valoda kļuva par neatkarīgo Latvijas un Lietuvas valstu oficiālajām valodām. Pēc [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] okupācijas abu valodu sociolingvistiskais stāvoklis mainījās, jo sabiedriskajā dzīvē būtiski pieauga krievu valodas loma. Tomēr latviešu un lietuviešu valoda saglabāja attīstītu literāro tradīciju un pēc Latvijas un Lietuvas neatkarības atjaunošanas 1990.–1991. gadā atkal nostiprinājās kā vienīgās attiecīgo valstu valsts valodas. Mūsdienās latviešu un lietuviešu valoda ir vienīgās dzīvas austrumbaltu valodas. Abas saglabājušas vairākas senas indoeiropiešu un baltu-slāvu valodu iezīmes, tomēr to turpmākā attīstība bijusi ievērojami atšķirīga. Lietuviešu valoda kopumā saglabājusi vairāk arhaisku fonoloģisku un morfoloģisku pazīmju, savukārt latviešu valodā notikušas būtiskākas skaņu sistēmas un gramatikas pārmaiņas, tostarp gala zilbju redukcija un vairākas līdzskaņu pārmaiņas.<ref>Dini, Pietro U. ''Baltic Languages''. Cambridge: Cambridge University Press, 2014.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {valoda-aizmetnis}} [[Kategorija:Baltu valodas]] ijki20xdps0taokjrrptfmqufo8ixxo 0 574613 4519380 4340261 2026-09-08T19:39:49Z Votre Provocateur 111653 4519380 wikitext text/x-wiki [[Attēls:East europe 3-4cc.png|thumb|300px|Baltu kultūru izplatība Austrumeiropā starp slāvu (brūnā krāsā) un somugru kultūrām (zaļā krāsā) no 3. gadsimta beigām līdz 4. gadsimta sākumam]] '''Dņepras baltu valoda''' ir [[mirusi valoda|mirusi]] [[baltu valodas|baltu valoda]] vai valodas, ko lietoja [[Dņepra]]s vidustecē, mūsdienu [[Baltkrievija]]s, [[Ukraina]]s ziemeļu un rietumu daļās, kā arī daļēji [[Krievija]]s rietumos dzīvojošie [[Dņepras balti]]. To 7. un 8. gadsimtā sāka [[lingvistiskā asimilācija|aizstāt]] [[senaustrumslāvu valoda]], un pēdējā zināmā Dņepras baltu valoda — [[austrumgalindu valoda]] — izmira ap 12. gadsimtu. Dņepras baltu valoda ir rekonstruēta, balstoties uz [[vietvārdi]]em, [[hidronīmi]]em, kā arī arheoloģiskajiem datiem un [[baltismi]]em [[baltkrievu valoda|baltkrievu]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]] un [[krievu valoda]]s [[dialekts|dialektos]]. == Vēsture == Dņepras baltu valodu vēsture ir rekonstruējama galvenokārt netieši, jo nav saglabājušies rakstīti teksti, kas būtu droši identificējami kā Dņepras baltu valodās rakstīti. Ziņas par šo valodu izplatību un attīstību iegūtas no hidronīmiem, vietvārdiem, arheoloģiskajiem materiāliem un baltu cilmes leksikas vēlākajās austrumslāvu valodās.<ref name="Toporov">Топоров, В. Н.; Трубачёв, О. Н. ''Лингвистический анализ гидронимов Верхнего Поднепровья''. Москва: Издательство Академии наук СССР, 1962.</ref> Dņepras baltu valodas vai dialekti bija daļa no plašāka seno [[Baltu valodas|baltu valodu]] areāla, kas aizvēsturiskajā periodā aptvēra ievērojami lielāku Austrumeiropas teritoriju nekā mūsdienu Latvija un Lietuva. Baltu izcelsmes hidronīmu koncentrācija konstatēta Dņepras augšteces un vidusteces baseinā, īpaši mūsdienu Baltkrievijas centrālajā un austrumu daļā, kā arī Krievijas rietumu apgabalos un Ukrainas ziemeļos.<ref name="Toporov" /><ref>Gimbutas, Marija. ''The Balts''. London: Thames and Hudson, 1963.</ref> Precīza Dņepras baltu valodu iekšējā klasifikācija nav zināma. Nav skaidrs, vai šajā teritorijā pastāvēja viena relatīvi vienota valoda ar vairākiem dialektiem vai vairākas savstarpēji cieši radniecīgas baltu valodas. Tādēļ jēdziens “Dņepras baltu valoda” valodniecībā var tikt lietots kā nosacīts apzīmējums vairākiem baltu valodas paveidiem, kuru runātāji dzīvoja Dņepras baseinā.<ref name="Dini">Dini, Pietro U. ''Baltic Languages''. Cambridge: Cambridge University Press, 2014.</ref> Arheoloģijā Dņepras baltu valodu runātāji tiek saistīti ar vairākām senajām kultūrām, kas pastāvēja Baltkrievijas un Krievijas rietumu daļā mūsu ēras pirmajā gadu tūkstotī. Tomēr arheoloģiskas kultūras tieša identificēšana ar konkrētu valodu ir problemātiska, tādēļ šādi pieņēmumi tiek izmantoti piesardzīgi. Sākot ar mūsu ēras 6.—7. gadsimtu, Dņepras baseinā arvien intensīvāk izplatījās [[Slāvi|slāvu]] iedzīvotāju grupas. Šis process bija daļa no plašākās slāvu migrācijas Centrāleiropā un Austrumeiropā. Dņepras baltu un slāvu kopienas ilgstoši pastāvēja kontaktā, kā rezultātā notika gan valodu savstarpēja ietekme, gan iedzīvotāju pakāpeniska asimilācija.<ref>Sedov, Valentin V. ''Славяне в раннем Средневековье''. Москва: Фонд археологии, 1995.</ref> Baltu valodu nomaiņa ar slāvu valodām nenotika vienlaikus visā Dņepras reģionā. Dažos apgabalos baltu runātāju kopienas, iespējams, saglabājās vēl vairākus gadsimtus pēc slāvu iedzīvotāju ienākšanas. Valodas maiņa, domājams, norisinājās pakāpeniski, baltu iedzīvotājiem pārejot uz austrumslāvu dialektiem, kas vēlāk kļuva par [[Senaustrumslāvu valoda|senaustrumslāvu valodas]] pamatu. Šī procesa rezultātā Dņepras baltu valodas atstāja būtisku substrāta ietekmi austrumslāvu valodu teritorijā. Par vienu no nozīmīgākajiem pierādījumiem tiek uzskatīta baltiskas izcelsmes hidronīmija. Daudzi upju un ezeru nosaukumi Baltkrievijā, Krievijas rietumos un Ukrainas ziemeļos pēc savas struktūras un etimoloģijas tiek saistīti ar baltu valodām.<ref name="Toporov" /> Baltu substrāta pēdas konstatētas arī [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]], [[Krievu valoda|krievu]] un daļēji [[Ukraiņu valoda|ukraiņu valodas]] dialektos. Tās ietver atsevišķus leksiskus baltismus un, pēc dažu pētnieku domām, arī fonētiskas un morfosintaktiskas parādības. Tomēr konkrētu austrumslāvu valodu pazīmju saistīšana ar baltu substrātu ne vienmēr ir viennozīmīga un joprojām tiek apspriesta valodniecībā.<ref name="Dini" /> Par vienu no vēlāk saglabājušajiem Dņepras baltu valodu paveidiem dažkārt uzskata [[Austrumgalindu valoda|austrumgalindu valodu]]. Austrumgalindi jeb goļadi viduslaiku avotos minēti Okas un Protvas baseinā. Senkrievu hronikās goļadi vēl minēti 11.—12. gadsimtā, un tiek pieņemts, ka viņu valoda šajā laikā vēl varēja būt dzīva.<ref>Седов, В. В. ''Голядь''. В: ''Финно-угры и балты в эпоху средневековья''. Москва: Наука, 1987.</ref> Līdz aptuveni 12.—13. gadsimtam lielākā daļa agrākā Dņepras baltu areāla bija slāviskojusies, un vietējās baltu valodas bija izzudušas. Atšķirībā no Baltijas jūras austrumu piekrastes, kur saglabājās [[Latviešu valoda|latviešu]] un [[lietuviešu valoda]], Dņepras reģiona baltu valodas neatstāja tiešus dzīvus pēcnācējus. Mūsdienās Dņepras baltu valodu vēsture ir nozīmīga ne tikai baltistikas, bet arī austrumslāvu valodu vēsturiskās izpētes kontekstā. Dņepras baseina hidronīmija un substrāta leksika liecina, ka pirms slāvu valodu nostiprināšanās ievērojamā Austrumeiropas daļā pastāvējis plašs baltu valodu areāls, kura pakāpeniska izzušana bija viens no būtiskākajiem agrīno viduslaiku etnolingvistiskajiem procesiem reģionā. == Atsauces == {{atsauces+}} {{valoda-aizmetnis}} [[Kategorija:Baltu valodas]] oc73fn38mwpsqidwcg3hcn8s62pdh2h 0 575403 4519447 4320368 2026-09-09T04:11:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519447 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Salaspils. Riga hydroelectric power station bypass canal.jpg|250px|thumb|Apvadkanāls īsi pēc [[Bluķupe]]s ietekas]] '''Rīgas HES dambja labā krasta apvadkanāls''' ir mākslīgs kanāls, kas izveidots pēc [[Rīgas HES]] izbūves. Kanāla sateces baseins ir 15,81 km².<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.melioracija.lv/?loc=521218;301411;12|title=GeoLite|website=www.melioracija.lv|access-date=2024-07-11|archive-date=2024-07-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20240711215536/https://www.melioracija.lv/?loc=521218;301411;12}}</ref> Kanāls saņem ūdeni no vairākiem maziem strautiem, meliorācijas sistēmām un [[Bluķupe]]s.<ref name=":0" /> Kanāls ir [[Dārziņu atteka]]s galvenais ūdens avots.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dabasdati.lv/lv/article/putnu-verosana-ziema-darzinu-atteka/2018/|title=Putnu vērošana ziemā Dārziņu attekā|last=novērojumi|first=Dabasdati lv-dabas|website=dabasdati.lv|access-date=2024-07-11|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Salaspils novada upes]] [[Kategorija:Daugavas baseina upes]] [[Kategorija:Salaspils]] 9pt3vjyuqhswfuzjx9bcswzwi9f5ypl 0 584531 4519235 4499320 2026-09-08T12:05:48Z Makenzis 56205 https://www.soccerway.com/player/murillo-michael/rNLU0jIl/ 4519235 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|2|11}} | birth_place = | image = Amir Murillo England v Panama 27 June 26-002 (cropped).jpg | caption = Maikls Amirs Muriljo 2026. gadā | caps1 = 42 | caps2 = 17 | caps3 = 2 | clubnumber = 62 | clubs1 = {{flaga|Panama}} [[San Francisco F.C.|San Francisco]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|ASV}} [[New York Red Bulls]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|ASV}} [[New York Red Bulls]] II | countryofbirth = {{vieta|Panama|Panama|2s=Panama (pilsēta)}} | currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]] | goals1 = 3 | goals2 = 2 | goals3 = 0 | height = 183 | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Panama}} Panama U20 | nationalteam2 = {{flaga|Panama}} Panamas olimpiskā izlase | nationalyears2 = 2015 | nationalyears1 = 2015 | nationalcaps1 = 6 | pcupdate = {{dat|2026|07|26|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|07|26|SK|bez}} | name = | playername = Maikls Amirs Muriljo | position = [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsargs]] | years1 = 2014—2017 | years2 = 2017 | years3 = 2017 | nationalcaps3 = 97 | nationalgoals3 = 9 | nationalteam3 = {{fb|PAN}} | nationalyears3 = 2016— | years4 = 2018—2019 | caps4 = 45 | clubs4 = {{flaga|ASV}} [[New York Red Bulls]] | goals4 = 2 | clubs5 = {{flaga|Beļģija}} [[RSC Anderlecht|Anderlecht]] | years5 = 2020—2023 | caps5 = 107 | goals5 = 10 | caps6 = 62 | goals6 = 6 | years6 = 2023—2026 | clubs6 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Marseille|Marseille]] | clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]] | years7 = 2026— | caps7 = 15 | goals7 = 2 }} '''Maikls Amirs Muriljo Bermudess''' ({{Val|es|Michael Amir Murillo Bermúdez}}, dzimis {{Dat|1996|2|11}}) ir [[Panama]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Panamas futbola izlase|Panamas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Muriljo spēlē [[Turcijas Superlīga]]s komandā [[Stambulas "Beşiktaş"]]. Iepriekš pārstāvējis Panamas komandu ''[[San Francisco F.C.|San Francisco]]'', ASV komandu ''[[New York Red Bulls]]'', Beļģijas komandu ''[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]'' un Francijas komandu [[Marseļas "Olympique"]]. [[Panamas futbola izlase]]s rindās debitējis 2016. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]], [[2017. gada CONCACAF Zelta kauss|2017.]], [[2019. gada CONCACAF Zelta kauss|2019.]] un [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausā]], kā arī [[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]. == Sasniegumi == '''San Francisco''' * [[Copa Panamá]]: 2015 '''New York Red Bulls''' * [[MLS Supporters' Shield]]: 2018 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}}{{Panamas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Muriljo, Maikls Amirs}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Panamas futbolisti]] [[Kategorija:Panamas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Ņujorkas "Red Bulls" spēlētāji]] [[Kategorija:Briseles "Anderlecht" spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Beşiktaş" spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 2bif4oiumjn6ouboyh651c3e6dn6u2v 0 586503 4519261 4402282 2026-09-08T14:35:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519261 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pereslavļa-Zaļeska | official_name = ''Переславль-Залесский'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Красная-площадь-шелапутин-2019-0450.jpg | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | image_map = | map_caption = | mapsize = | pushpin_map = Krievijas Eiropas daļa#Jaroslavļas apgabals#Krievija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Krievija}} | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Jaroslavļas apgabals]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | established_title = Dibināta | established_date = [[1152]]. | established_title2 = | established_date2 = | founder = | named_for = | seat_type = | seat = | government_type = Pilsētas dome | leader_title = Mērs | leader_name = [[Dmitrijs Zjabļitskis]] | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 23.01 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_footnotes = | elevation_m = 142 | population_footnotes = | population_total = 41925 | population_as_of = 2010 | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Maskavas laiks|MSK]] | utc_offset = +4 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | website = {{URL|https://www.admpereslavl.ru/}} | footnotes = |latd = 56 |latm = 44 |lats = 17 |latNS = N |longd = 38 |longm = 51 |longs = 22 |longEW = E }} '''Pereslavļa-Zaļeska''' ({{val|ru|Переславль-Залесский}}), agrāk '''Perejaslavļa-Zaļeska''' ({{val|ru|Переяславль-Залесский}}), ir [[Jaroslavļas apgabals|Jaroslavļas apgabala]] pilsēta [[Krievija|Krievijā]], pie [[Maskava]]s—[[Jaroslavļa]]s šosejas. Pilsēta atrodas Pļeščejevas ezera dienvidaustrumu krastā, uz Trubežas upes ietekas. == Vēsture == Pilsētu 1152. gadā dibināja [[Kijivas lielkņazs]] [[Jurijs Dolgorukijs]] ar mērķi padarīt to par [[Kijivas Krievzeme]]s ziemeļaustrumu zemju jeb Zaļesjes ({{val|ru|Залесская земля}} — "Aizmežu zemes") galvaspilsētu.<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Ver Berkmoes |first1=Ryan |title=Russia, Ukraine & Belarus |url=https://archive.org/details/russiaukrainebel0000unse |date=2000 |publisher=Lonely Planet |location=Melbourne |isbn=9780864427137 |pages=[https://archive.org/details/russiaukrainebel0000unse/page/n284 271] |edition=2nd}}</ref> Netālās Kļeščinas pilsētas iedzīvotāji tika pārvesti uz jaundibināto Pereslavļu-Zaļesku. Starp 1175. un 1302. gadu Pereslavļa-Zaļeska bija kņazistes galvaspilsēta. Pēc Pereslavļas kņaza Ivana, kuram nebija pēcnācēju, nāves 1302. gadā to pakļāva [[Maskavas kņazi]].<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Auty |first1=Robert |last2=Obolensky |first2=Dimitri |title=Companion to Russian Studies: Volume 1: An Introduction to Russian History |date=1976 |publisher=Cambridge University Press |isbn=978-0-521-28038-9 |page=83 |url=https://books.google.com/books?id=D0iVBLGd9xEC |language=en}}</ref> Starp 13. un 15. gadsimtu pilsētu vairākkārt izpostīja mongoļi un [[tatāri]]. [[Krievijas juku laiki|Juku laikos]] no 1611. līdz 1612. gadam pilsētu ieņēma [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas]] karaspēks.<ref>{{tīmekļa atsauce |author = Brumfield, W. |url = https://www.rbth.com/travel/330797-convent-theodore-pereslavl-zalessky |title = The extraordinary revival of the Convent of St. Theodore in Pereslavl-Zalessky |publisher = Russia Beyond the Headlines |date = 2019-08-09 |access-date = 2020-01-29 }}</ref> No 1688. līdz 1693. gadam cars [[Pēteris I]] Pļeščejevas ezerā uzbūvējis savu "jautro flotili" izklaidei. 1708. gadā Pereslavļa-Zaļesku iekļāva [[Maskavas guberņa]]s sastāvā.<ref name="1708List">[http://constitution.garant.ru/history/act1600-1918/2005/ Указ об учреждении губерний и о росписании к ним городов] {{in lang|ru}}</ref> == Ģeogrāfija == Pereslavļa-Zaļeska atrodas Jaroslavļas apgabala dienvidos, netālu no robežas ar Maskavas apgabalu. Pilsēta atrodas 140 km uz ziemeļaustrumiem no [[Maskava]]s un 123 km uz dienvidrietumiem no [[Jaroslavļa]]s. === Klimats === Pereslavļā-Zaļeskā ir mitrs, mērens klimats — garas un aukstas ziemas, īsas, siltas un mitras vasaras. Vidējā temperatūra svārstās no -12 °C janvārī līdz +18 °C jūlijā. {{Laikapstākļu kaste|width=auto |location=Pereslavļa-Zaļeska (1921–) |metric first=yes |single line=yes |Jan record high C = 7.1 |Feb record high C = 7.7 |Mar record high C = 19.6 |Apr record high C = 25.8 |May record high C = 32.8 |Jun record high C = 34.8 |Jul record high C = 35.7 |Aug record high C = 35.2 |Sep record high C = 30.1 |Oct record high C = 25.1 |Nov record high C = 14.3 |Dec record high C = 8.5 |Jan high C = -5.2 |Feb high C = -4.1 |Mar high C = 1.9 |Apr high C = 10.7 |May high C = 18.4 |Jun high C = 21.6 |Jul high C = 24.0 |Aug high C = 21.8 |Sep high C = 15.7 |Oct high C = 8.0 |Nov high C = 0.5 |Dec high C = -3.6 |Jan mean C = -7.9 |Feb mean C = -7.5 |Mar mean C = -2.3 |Apr mean C = 5.5 |May mean C = 12.4 |Jun mean C = 16.1 |Jul mean C = 18.5 |Aug mean C = 16.4 |Sep mean C = 11.1 |Oct mean C = 4.9 |Nov mean C = -1.7 |Dec mean C = -5.8 |Jan low C = -10.7 |Feb low C = -10.5 |Mar low C = -5.7 |Apr low C = 1.0 |May low C = 7.3 |Jun low C = 11.2 |Jul low C = 13.6 |Aug low C = 11.8 |Sep low C = 7.5 |Oct low C = 2.5 |Nov low C = -3.7 |Dec low C = -8.1 |Jan record low C = -38.2 |Feb record low C = -35.6 |Mar record low C = -29.0 |Apr record low C = -19.4 |May record low C = -5.5 |Jun record low C = -0.6 |Jul record low C = 4.5 |Aug record low C = 0.8 |Sep record low C = -6.8 |Oct record low C = -16.4 |Nov record low C = -26.6 |Dec record low C = -43.7 |Jan precipitation mm = 44.9 |Feb precipitation mm = 33.8 |Mar precipitation mm = 31.8 |Apr precipitation mm = 33.6 |May precipitation mm = 51.4 |Jun precipitation mm = 76.7 |Jul precipitation mm = 75.8 |Aug precipitation mm = 65.4 |Sep precipitation mm = 58.6 |Oct precipitation mm = 64.2 |Nov precipitation mm = 47.5 |Dec precipitation mm = 44.3 |source 1 = pogoda.ru.net<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Климат Переславля-Залесского|url=http://pogoda.ru.net/climate/27425.htm|accessdate=December 29, 2022|language=Russian}}{{Novecojusi saite}}</ref> }} == Izglītība un zinātne == No 1992. līdz 2017. gadam pilsētā darbojās Pereslavļas Universitāte, taču tā bankrotēja un tika likvidēta. == Arhitektūra == Pilsētā atrodas daudzi nozīmīgi [[arhitektūra]]s pieminekļi: * Pestītāja katedrāle (celta no 1152. līdz 1157. gadam) * Svētā Nikolaja klosteris (celts 14. gadsimtā) * Ņikitska klosteris <gallery> Attēls:Pereslavl-Zalessky, Переславль-Залесский 3.jpg|Svētā Nikolaja klosteris File:Pereslavl SpasoPreobrazhenskyCathedral.JPG|Pestītāja katedrāle File:Никитский-монастырь-шелапутин-2010-1053.jpg|Gaisa baloni virs Ņikitska klostera </gallery> === Muzeji === [[Attēls:The clothes iron museum in Pereslavl-Zaleski.jpg|thumb|[[Gludeklis|Gludekļu]] muzejs Pereslavļā-Zaļeskā]] Pilsētā atrodas arī vairāki muzeji: * Gludekļu muzejs * Katlu muzejs * Tvaika dzinēju muzejs * Pētera I flotiles muzejs == Ievērojami cilvēki == * [[Aleksandrs Ņevskis]] (1221—1263), kņazs un svētais; * [[Dmitrijs Mirimanovs]] (1861—1945), matemātiķis; * [[Dmitrijs Kardovskis]] (1866—1943), mākslinieks un scenogrāfs; * [[Leonīds Kurčevskis]] (1890—1937), ieroču ražotājs; * [[Mihails Koškins]] (1898—1940), izveidojis T-34 tanku. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * [https://web.archive.org/web/20120426051759/http://www.tourismpereslavl.ru/routelist.html?lang=en Audio guide to Pereslavl-Zalessky tourismpereslavl.ru] * [http://www.pereslavl-zalessky.com/posad_en.htm Guide to Pereslavl] * [https://web.archive.org/web/20080411121939/http://www.cistour.com/cis/pdf/home/Sights_of_Golden_Ring_in_brief.pdf Peter the Great's small boats] (PDF) * [http://www.internationalsteam.co.uk/trains/russia11.htm Railway museum at Pereslavl-Zalessky (narrow gauge)] * [http://rbth.ru/articles/2010/06/03/lakeside_idylls_pereslavl_zalessky.html Lakeside idylls at Pereslavl-Zalessky] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120711165908/http://rbth.ru/articles/2010/06/03/lakeside_idylls_pereslavl_zalessky.html |date=July 11, 2012 }} * [https://top10.travel/tag/zolotoe-kolco-rossii/ Guide to Golden Ring of Russia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20241214095658/https://top10.travel/tag/zolotoe-kolco-rossii/ |date={{dat|2024|12|14||bez}} }} * [https://traland.ru/dostoprimechatelnosti-pereslavl-zalesskogo/ Guide to Pereslavl-Zalessky] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20241214095657/https://traland.ru/dostoprimechatelnosti-pereslavl-zalesskogo/ |date={{dat|2024|12|14||bez}} }} {{Jaroslavļas apgabala pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas pilsētas]] [[Kategorija:Jaroslavļas apgabals]] [[Kategorija:Jaroslavļas apgabala pilsētas]] 04zxl54vfi815n1db4jlsswfrr5g9c5 0 599437 4519544 4503548 2026-09-09T11:02:32Z ~2026-36808-21 147326 /* Personīgā dzīve */ Izdzēsts sviestains nepamatots apgalvojums 4519544 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Modris Jaunups | attēls = M.Jaunups_2023.png | apraksts = Modris Jaunups 2023. gadā | amats = [[Siguldas novads|Siguldas novada domes deputāts]] | term_sākums = {{dat|2023|04|13|N}} | term_beigas = {{dat|2025|07|01|N}} | amats2 = [[Inčukalna novads|Inčukalna novada domes deputāts]] | term_sākums2 = {{dat|2013|06|01|N}} | term_beigas2 = {{dat|2021|06|01|N}} | amats3 = [[Rīgas valstspilsēta | Rīgas valstspilsētas domes deputāts]] | term_sākums3 = {{dat|2005|03|12|N}} | term_beigas3 = {{dat|2009|06|06|N}} | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1954|12|15}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valdemārpils|td=Latvija}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Latvijas attīstībai]] | bērni = [[Edgars Jaunups]], Dace Bargā | alma_mater = [[Juridiskā koledža]] | profesija = politiķis, sabiedriskais darbinieks }} '''Modris Jaunups''' (dzimis {{dat|1954|12|15}} [[Valdemārpils|Valdemārpilī]]) ir [[Latvieši|latviešu]] [[politiķis]] un sabiedriskais darbinieks. Bijis ilgstošs pašvaldību politiķis un valsts pārvaldes darbinieks. Pārstāv partiju "[[Latvijas attīstībai]]". == Izglītība == 2004. gadā absolvējis [[Rīgas Juridiskā koledža|Juridisko koledžu]], iegūstot jurista palīga kvalifikāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/29070-modris-jaunups/|title=PV2025 - 2025. gada pašvaldības domes vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2025-05-03}}</ref> Pirms tam mācījies [[Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikums|Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā]], iegūstot pašdarbības dramatiskā kolektīva vadītāja diplomu. == Darbs valsts pārvaldē == Pēc darba Rīgas domē Modris Jaunups vadīja "[[Rīgas satiksme]]s" Kontroles dienestu. Pēc aiziešanas no šī amata 2010. gadā viņš tika iecelts par valdes locekli valsts SIA "[[Autotransporta direkcija]]", kur atbildēja par pasažieru pārvadājumu jautājumiem. Viņš šo amatu ieņēma līdz 2023. gada aprīlim, kad kopā ar valdes priekšsēdētāju Kristiānu Godiņu atkāpās no amata, norādot uz politiķu spiedienu veikt darbības, kas neatbilst spēkā esošajām tiesību normām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/mes-neesam-gatavi-veikt-prettiesiskas-darbibas-atkapjas-atd-valdes-priekssedetajs-godins-un-valdes-loceklis-jaunups?utm_source=chatgpt.com|title=“Mēs neesam gatavi veikt prettiesiskas darbības” – atkāpjas ATD valdes priekšsēdētājs Godiņš un valdes loceklis Jaunups|website=LA.LV|access-date=2025-05-03|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == M. Jaunups ir iesaistījies politikā kopš 2005. gada, sākotnēji no partijas "[[Jaunais laiks]]", vēlāk "[[Vienotība]]". Šobrīd M. Jaunups pārstāv politisko partiju "[[Latvijas attīstībai]]". No 2005. līdz 2009. gadam M. Jaunups bija [[Rīgas dome]]s deputāts, pēc tam ilgstoši bijis deputāts [[Inčukalna novads|Inčukalna novadā]]. No 2023. līdz 2025. gadam bija [[Siguldas novads|Siguldas novada]] domes deputāts. M. Jaunups kandidēja [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] 2010. gadā, pārstāvot partiju [["Jaunais laiks"]] Rīgas sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/210596-viens-jaunups-kandide-uz-saeimu-otrs-koordine?utm_source=chatgpt.com|title=Viens Jaunups kandidē uz Saeimu, otrs koordinē|website=https://jauns.lv|access-date=2025-05-03|date=2010-08-13|language=lv}}</ref> Kandidējis Vidzemes vēlēšanu apgabalā arī [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] 2018. gadā no partiju apvienības [["Attīstībai/Par!"]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2018/partiju-saraksts/attistibaipar/1/modris-jaunups/461|title=Modris Jaunups / Attīstībai/Par!|website=www.lsm.lv|access-date=2025-05-03|language=lv}}</ref> taču netika ievēlēts Saeimā. Atkārtoti kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14.Saeimas vēlēšanās]] 2022. gadā no "Attīstībai/Par!", taču partiju apvienība nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. == Personīgā dzīve == M. Jaunupa dēls ir politiķis un uzņēmējs [[Edgars Jaunups]]. M. Jaunups aktīvi iesaistās un publicē ierakstus sociālo tīklu platformās, kā ''[[TikTok]]'' un ''[[Facebook]]'', aktualizējot jautājumus, dažādus tematus un personīgo dzīvi. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1954. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] d7fo38k96m7lw56codzu3f5n37kh54b 0 600659 4519344 4468883 2026-09-08T18:58:13Z Votre Provocateur 111653 4519344 wikitext text/x-wiki '''Persiešu alfabēts''' ({{val|fa|الفبای فارسی‎}}, ''alefbā-ye fārsi),'' arī '''Persiešu-arābu raksts''', ir [[Rakstība|rakstības sistēma]], ko izmanto persiešu valodas pierakstīšanai. Tas ir balstīts uz [[Arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības. == Galvenās iezīmes == * Rakstības virziens: no labās uz kreiso pusi. * Burti: persiešu alfabētā ir 32 burti (arābu alfabētā ir 28). * Papildburti: persiešu valodai raksturīgas skaņas, kuru nav arābu valodā, tiek attēlotas ar īpašiem burtiem: ** پ (p) ** چ (č) ** ژ (ž) ** گ (g) == Atšķirības no arābu alfabēta == * Tiek izmantoti burti, kas nav sastopami arābu valodā. * Daudzi burti izrunājas vienādi, taču rakstībā tie tiek atšķirti (īpaši tas attiecas uz s, z, t tipa burtiem). * Dažās pozīcijās (piemēram, vārda sākumā vai vidū) burti maina savu formu (līdzīgi kā arābu valodā). == Burti == {| class="wikitable" !Nr. !Burts (فارسی) !Nosaukums !Izruna / latīņu atveide |- |1 |ا |alef |ā / a |- |2 |ب |be |b |- |3 |پ |pe |p |- |4 |ت |te |t |- |5 |ث |se |s |- |6 |ج |jim |dž |- |7 |چ |če |č |- |8 |ح |ḥe |h (skaidra, rīkles) |- |9 |خ |khe |kh (vācu ''Bach'') |- |10 |د |dal |d |- |11 |ذ |zal |z |- |12 |ر |re |r |- |13 |ز |ze |z |- |14 |ژ |že |ž (franču ''je'') |- |15 |س |sin |s |- |16 |ش |shin |š |- |17 |ص |sad |s (tuvāk arābu īpatn.) |- |18 |ض |zad |z (tuvāk arābu īpatn.) |- |19 |ط |ta |t (dziļš) |- |20 |ظ |za |z (arābisks) |- |21 |ع |‘ain |‘ (rīkles klusā skaņa) |- |22 |غ |ghain |gh (fr. ''r'') |- |23 |ف |fe |f |- |24 |ق |qaf |q (dziļa ''k'') |- |25 |ک |kaf |k |- |26 |گ |gaf |g |- |27 |ل |lam |l |- |28 |م |mim |m |- |29 |ن |nun |n |- |30 |و |vāv |v / u / o |- |31 |ه |he |h |- |32 |ی |ye |y / ī |} * Daudzi burti maina formu atkarībā no pozīcijas vārdā (sākums, vidus, beigas). * Vārdos patskaņu burti netiek lietoti tik brīvi kā latviešu valodā — rakstībā daudzi patskaņi tiek vienkārši izlaisti un ir jāzina no konteksta. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Alfabēti]] on64xfgh42mwguj74sh3tqclhvohg6a 4519345 4519344 2026-09-08T18:59:20Z Votre Provocateur 111653 4519345 wikitext text/x-wiki '''Persiešu alfabēts''' ({{val|fa|الفبای فارسی‎}}, ''alefbā-ye fārsi),'' arī '''Persiešu-arābu raksts''', ir [[Rakstība|rakstības sistēma]], ko izmanto persiešu valodas pierakstīšanai. Tas ir balstīts uz [[Arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības. == Vēsture == Persiešu alfabēts izveidojās pēc [[Arābu kalifāts|Arābu kalifāta]] iekarojumiem [[Persija|Persijā]] 7. gadsimtā. Līdz tam persiešu valodas pierakstīšanai galvenokārt izmantoja dažādas [[Viduspersiešu valoda|viduspersiešu]] rakstības sistēmas, tostarp [[Pehlevi raksts|pehlevi rakstu]], kas bija saistīts ar [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu impērijas]] administratīvo un reliģisko tradīciju. Pēc Persijas iekļaušanas islāma pasaulē [[arābu valoda]] kļuva par nozīmīgu reliģijas, pārvaldes un zinātnes valodu. Pakāpeniski arābu raksts sāka tikt izmantots arī persiešu valodas pierakstīšanai. Šis process nebija tūlītējs: vairākus gadsimtus līdzās pastāvēja dažādas rakstības tradīcijas, taču ap 9.—10. gadsimtu arābu raksts jau bija kļuvis par dominējošo persiešu valodas rakstības sistēmu. Tā kā arābu alfabēts pilnībā neatspoguļoja persiešu valodas skaņu sistēmu, tas tika pielāgots. Persiešu rakstībā tika ieviesti četri papildu burti — پ (''pe''), چ (''če''), ژ (''že'') un گ (''gāf'') —, lai apzīmētu skaņas, kurām klasiskajā arābu valodā nebija atbilstošu burtu. Tādējādi izveidojās persiešu-arābu raksta sistēma, kas saglabāja arābu alfabēta pamatprincipus, bet tika pielāgota persiešu fonoloģijai. Nozīmīga loma persiešu rakstības nostiprināšanā bija tā sauktās [[Jaunpersiešu valoda|jaunpersiešu valodas]] izveidei 9.—10. gadsimtā. [[Samanīdu valsts]] laikā persiešu valoda atkal ieguva nozīmīgu vietu literatūrā un pārvaldē. Šajā periodā veidojās klasiskās persiešu literatūras tradīcija, un persiešu-arābu raksts tika plaši izmantots dzejā, historiogrāfijā un administratīvajos dokumentos. Viduslaikos persiešu rakstība izplatījās ievērojami ārpus mūsdienu [[Irāna|Irānas]] teritorijas. Persiešu valoda kļuva par nozīmīgu kultūras un administratīvo valodu [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]], [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentā]] un citās islāma pasaules daļās. Persiešu raksta tradīcija ietekmēja arī vairāku citu valodu rakstības sistēmu attīstību. No persiešu-arābu raksta vēlāk tika atvasinātas vai tam pielāgotas rakstības sistēmas tādām valodām kā [[Urdu valoda|urdu]], [[Puštu valoda|puštu]], [[Sindu valoda|sindu]], [[Kurdu valoda|kurdu]] un citām. Dažādās valodās tika ieviesti papildu burti un diakritiskās zīmes, lai atspoguļotu konkrētās valodas fonētiskās īpatnības. [[Safavīdu dinastija|Safavīdu]] periodā no 16. līdz 18. gadsimtam persiešu rakstība nostiprinājās kā galvenā Irānas literārā un administratīvā rakstības sistēma. Šajā laikā plaši attīstījās arī persiešu [[kaligrāfija]], īpaši [[Nastalīks|nastalīka]] raksta stils, kas kļuva par vienu no raksturīgākajiem persiešu kultūras vizuālajiem elementiem un tika plaši izmantots dzejā un rokrakstos. 19. un 20. gadsimtā, attīstoties drukātajai presei, izglītības sistēmai un valsts pārvaldei, persiešu alfabēta lietojums tika arvien vairāk standartizēts. Neskatoties uz diskusijām par iespējamu pāreju uz [[Latīņu alfabēts|latīņu alfabētu]], Irānā tradicionālā rakstības sistēma tika saglabāta. Mūsdienās persiešu alfabēts ir galvenā rakstības sistēma persiešu valodai [[Irāna|Irānā]] un [[Afganistāna|Afganistānā]], kur persiešu valodas vietējo paveidu parasti dēvē par [[Darī valoda|darī]]. [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]] persiešu valodas paveids — [[tadžiku valoda]] — 20. gadsimtā pārgāja uz [[Kirilica|kirilicas]] rakstību, lai gan vēsturiskajos un reliģiskajos tekstos persiešu-arābu raksta tradīcija joprojām saglabā nozīmi. == Galvenās iezīmes == * Rakstības virziens: no labās uz kreiso pusi. * Burti: persiešu alfabētā ir 32 burti (arābu alfabētā ir 28). * Papildburti: persiešu valodai raksturīgas skaņas, kuru nav arābu valodā, tiek attēlotas ar īpašiem burtiem: ** پ (p) ** چ (č) ** ژ (ž) ** گ (g) == Atšķirības no arābu alfabēta == * Tiek izmantoti burti, kas nav sastopami arābu valodā. * Daudzi burti izrunājas vienādi, taču rakstībā tie tiek atšķirti (īpaši tas attiecas uz s, z, t tipa burtiem). * Dažās pozīcijās (piemēram, vārda sākumā vai vidū) burti maina savu formu (līdzīgi kā arābu valodā). == Burti == {| class="wikitable" !Nr. !Burts (فارسی) !Nosaukums !Izruna / latīņu atveide |- |1 |ا |alef |ā / a |- |2 |ب |be |b |- |3 |پ |pe |p |- |4 |ت |te |t |- |5 |ث |se |s |- |6 |ج |jim |dž |- |7 |چ |če |č |- |8 |ح |ḥe |h (skaidra, rīkles) |- |9 |خ |khe |kh (vācu ''Bach'') |- |10 |د |dal |d |- |11 |ذ |zal |z |- |12 |ر |re |r |- |13 |ز |ze |z |- |14 |ژ |že |ž (franču ''je'') |- |15 |س |sin |s |- |16 |ش |shin |š |- |17 |ص |sad |s (tuvāk arābu īpatn.) |- |18 |ض |zad |z (tuvāk arābu īpatn.) |- |19 |ط |ta |t (dziļš) |- |20 |ظ |za |z (arābisks) |- |21 |ع |‘ain |‘ (rīkles klusā skaņa) |- |22 |غ |ghain |gh (fr. ''r'') |- |23 |ف |fe |f |- |24 |ق |qaf |q (dziļa ''k'') |- |25 |ک |kaf |k |- |26 |گ |gaf |g |- |27 |ل |lam |l |- |28 |م |mim |m |- |29 |ن |nun |n |- |30 |و |vāv |v / u / o |- |31 |ه |he |h |- |32 |ی |ye |y / ī |} * Daudzi burti maina formu atkarībā no pozīcijas vārdā (sākums, vidus, beigas). * Vārdos patskaņu burti netiek lietoti tik brīvi kā latviešu valodā — rakstībā daudzi patskaņi tiek vienkārši izlaisti un ir jāzina no konteksta. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Alfabēti]] nhuemo7n3n1zurpy6n51ufathp6nut1 4519347 4519345 2026-09-08T19:00:01Z Votre Provocateur 111653 4519347 wikitext text/x-wiki '''Persiešu alfabēts''' ({{val|fa|الفبای فارسی‎}}, ''alefbā-ye fārsi),'' arī '''Persiešu-arābu raksts''', ir [[Rakstība|rakstības sistēma]], ko izmanto persiešu valodas pierakstīšanai. Tas ir balstīts uz [[Arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības. == Vēsture == Persiešu alfabēts izveidojās pēc [[Arābu kalifāts|Arābu kalifāta]] iekarojumiem [[Persija|Persijā]] 7. gadsimtā. Līdz tam persiešu valodas pierakstīšanai galvenokārt izmantoja dažādas [[Viduspersiešu valoda|viduspersiešu]] rakstības sistēmas, tostarp [[pehlevi rakstu]], kas bija saistīts ar [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu impērijas]] administratīvo un reliģisko tradīciju. Pēc Persijas iekļaušanas islāma pasaulē [[arābu valoda]] kļuva par nozīmīgu reliģijas, pārvaldes un zinātnes valodu. Pakāpeniski arābu raksts sāka tikt izmantots arī persiešu valodas pierakstīšanai. Šis process nebija tūlītējs: vairākus gadsimtus līdzās pastāvēja dažādas rakstības tradīcijas, taču ap 9.—10. gadsimtu arābu raksts jau bija kļuvis par dominējošo persiešu valodas rakstības sistēmu. Tā kā arābu alfabēts pilnībā neatspoguļoja persiešu valodas skaņu sistēmu, tas tika pielāgots. Persiešu rakstībā tika ieviesti četri papildu burti — پ (''pe''), چ (''če''), ژ (''že'') un گ (''gāf'') —, lai apzīmētu skaņas, kurām klasiskajā arābu valodā nebija atbilstošu burtu. Tādējādi izveidojās persiešu-arābu raksta sistēma, kas saglabāja arābu alfabēta pamatprincipus, bet tika pielāgota persiešu fonoloģijai. Nozīmīga loma persiešu rakstības nostiprināšanā bija tā sauktās [[Jaunpersiešu valoda|jaunpersiešu valodas]] izveidei 9.—10. gadsimtā. [[Samanīdu valsts]] laikā persiešu valoda atkal ieguva nozīmīgu vietu literatūrā un pārvaldē. Šajā periodā veidojās klasiskās persiešu literatūras tradīcija, un persiešu-arābu raksts tika plaši izmantots dzejā, historiogrāfijā un administratīvajos dokumentos. Viduslaikos persiešu rakstība izplatījās ievērojami ārpus mūsdienu [[Irāna|Irānas]] teritorijas. Persiešu valoda kļuva par nozīmīgu kultūras un administratīvo valodu [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]], [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentā]] un citās islāma pasaules daļās. Persiešu raksta tradīcija ietekmēja arī vairāku citu valodu rakstības sistēmu attīstību. No persiešu-arābu raksta vēlāk tika atvasinātas vai tam pielāgotas rakstības sistēmas tādām valodām kā [[Urdu valoda|urdu]], [[Puštu valoda|puštu]], [[Sindu valoda|sindu]], [[Kurdu valoda|kurdu]] un citām. Dažādās valodās tika ieviesti papildu burti un diakritiskās zīmes, lai atspoguļotu konkrētās valodas fonētiskās īpatnības. [[Safavīdu dinastija|Safavīdu]] periodā no 16. līdz 18. gadsimtam persiešu rakstība nostiprinājās kā galvenā Irānas literārā un administratīvā rakstības sistēma. Šajā laikā plaši attīstījās arī persiešu [[kaligrāfija]], īpaši [[Nastalīks|nastalīka]] raksta stils, kas kļuva par vienu no raksturīgākajiem persiešu kultūras vizuālajiem elementiem un tika plaši izmantots dzejā un rokrakstos. 19. un 20. gadsimtā, attīstoties drukātajai presei, izglītības sistēmai un valsts pārvaldei, persiešu alfabēta lietojums tika arvien vairāk standartizēts. Neskatoties uz diskusijām par iespējamu pāreju uz [[Latīņu alfabēts|latīņu alfabētu]], Irānā tradicionālā rakstības sistēma tika saglabāta. Mūsdienās persiešu alfabēts ir galvenā rakstības sistēma persiešu valodai [[Irāna|Irānā]] un [[Afganistāna|Afganistānā]], kur persiešu valodas vietējo paveidu parasti dēvē par [[dari]]. [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]] persiešu valodas paveids — [[tadžiku valoda]] — 20. gadsimtā pārgāja uz [[Kirilica|kirilicas]] rakstību, lai gan vēsturiskajos un reliģiskajos tekstos persiešu-arābu raksta tradīcija joprojām saglabā nozīmi. == Galvenās iezīmes == * Rakstības virziens: no labās uz kreiso pusi. * Burti: persiešu alfabētā ir 32 burti (arābu alfabētā ir 28). * Papildburti: persiešu valodai raksturīgas skaņas, kuru nav arābu valodā, tiek attēlotas ar īpašiem burtiem: ** پ (p) ** چ (č) ** ژ (ž) ** گ (g) == Atšķirības no arābu alfabēta == * Tiek izmantoti burti, kas nav sastopami arābu valodā. * Daudzi burti izrunājas vienādi, taču rakstībā tie tiek atšķirti (īpaši tas attiecas uz s, z, t tipa burtiem). * Dažās pozīcijās (piemēram, vārda sākumā vai vidū) burti maina savu formu (līdzīgi kā arābu valodā). == Burti == {| class="wikitable" !Nr. !Burts (فارسی) !Nosaukums !Izruna / latīņu atveide |- |1 |ا |alef |ā / a |- |2 |ب |be |b |- |3 |پ |pe |p |- |4 |ت |te |t |- |5 |ث |se |s |- |6 |ج |jim |dž |- |7 |چ |če |č |- |8 |ح |ḥe |h (skaidra, rīkles) |- |9 |خ |khe |kh (vācu ''Bach'') |- |10 |د |dal |d |- |11 |ذ |zal |z |- |12 |ر |re |r |- |13 |ز |ze |z |- |14 |ژ |že |ž (franču ''je'') |- |15 |س |sin |s |- |16 |ش |shin |š |- |17 |ص |sad |s (tuvāk arābu īpatn.) |- |18 |ض |zad |z (tuvāk arābu īpatn.) |- |19 |ط |ta |t (dziļš) |- |20 |ظ |za |z (arābisks) |- |21 |ع |‘ain |‘ (rīkles klusā skaņa) |- |22 |غ |ghain |gh (fr. ''r'') |- |23 |ف |fe |f |- |24 |ق |qaf |q (dziļa ''k'') |- |25 |ک |kaf |k |- |26 |گ |gaf |g |- |27 |ل |lam |l |- |28 |م |mim |m |- |29 |ن |nun |n |- |30 |و |vāv |v / u / o |- |31 |ه |he |h |- |32 |ی |ye |y / ī |} * Daudzi burti maina formu atkarībā no pozīcijas vārdā (sākums, vidus, beigas). * Vārdos patskaņu burti netiek lietoti tik brīvi kā latviešu valodā — rakstībā daudzi patskaņi tiek vienkārši izlaisti un ir jāzina no konteksta. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Alfabēti]] fae8719aj31npw1c2w2j3y1tb1762ht 4519348 4519347 2026-09-08T19:02:06Z Votre Provocateur 111653 /* Atšķirības no arābu alfabēta */ 4519348 wikitext text/x-wiki '''Persiešu alfabēts''' ({{val|fa|الفبای فارسی‎}}, ''alefbā-ye fārsi),'' arī '''Persiešu-arābu raksts''', ir [[Rakstība|rakstības sistēma]], ko izmanto persiešu valodas pierakstīšanai. Tas ir balstīts uz [[Arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības. == Vēsture == Persiešu alfabēts izveidojās pēc [[Arābu kalifāts|Arābu kalifāta]] iekarojumiem [[Persija|Persijā]] 7. gadsimtā. Līdz tam persiešu valodas pierakstīšanai galvenokārt izmantoja dažādas [[Viduspersiešu valoda|viduspersiešu]] rakstības sistēmas, tostarp [[pehlevi rakstu]], kas bija saistīts ar [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu impērijas]] administratīvo un reliģisko tradīciju. Pēc Persijas iekļaušanas islāma pasaulē [[arābu valoda]] kļuva par nozīmīgu reliģijas, pārvaldes un zinātnes valodu. Pakāpeniski arābu raksts sāka tikt izmantots arī persiešu valodas pierakstīšanai. Šis process nebija tūlītējs: vairākus gadsimtus līdzās pastāvēja dažādas rakstības tradīcijas, taču ap 9.—10. gadsimtu arābu raksts jau bija kļuvis par dominējošo persiešu valodas rakstības sistēmu. Tā kā arābu alfabēts pilnībā neatspoguļoja persiešu valodas skaņu sistēmu, tas tika pielāgots. Persiešu rakstībā tika ieviesti četri papildu burti — پ (''pe''), چ (''če''), ژ (''že'') un گ (''gāf'') —, lai apzīmētu skaņas, kurām klasiskajā arābu valodā nebija atbilstošu burtu. Tādējādi izveidojās persiešu-arābu raksta sistēma, kas saglabāja arābu alfabēta pamatprincipus, bet tika pielāgota persiešu fonoloģijai. Nozīmīga loma persiešu rakstības nostiprināšanā bija tā sauktās [[Jaunpersiešu valoda|jaunpersiešu valodas]] izveidei 9.—10. gadsimtā. [[Samanīdu valsts]] laikā persiešu valoda atkal ieguva nozīmīgu vietu literatūrā un pārvaldē. Šajā periodā veidojās klasiskās persiešu literatūras tradīcija, un persiešu-arābu raksts tika plaši izmantots dzejā, historiogrāfijā un administratīvajos dokumentos. Viduslaikos persiešu rakstība izplatījās ievērojami ārpus mūsdienu [[Irāna|Irānas]] teritorijas. Persiešu valoda kļuva par nozīmīgu kultūras un administratīvo valodu [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]], [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentā]] un citās islāma pasaules daļās. Persiešu raksta tradīcija ietekmēja arī vairāku citu valodu rakstības sistēmu attīstību. No persiešu-arābu raksta vēlāk tika atvasinātas vai tam pielāgotas rakstības sistēmas tādām valodām kā [[Urdu valoda|urdu]], [[Puštu valoda|puštu]], [[Sindu valoda|sindu]], [[Kurdu valoda|kurdu]] un citām. Dažādās valodās tika ieviesti papildu burti un diakritiskās zīmes, lai atspoguļotu konkrētās valodas fonētiskās īpatnības. [[Safavīdu dinastija|Safavīdu]] periodā no 16. līdz 18. gadsimtam persiešu rakstība nostiprinājās kā galvenā Irānas literārā un administratīvā rakstības sistēma. Šajā laikā plaši attīstījās arī persiešu [[kaligrāfija]], īpaši [[Nastalīks|nastalīka]] raksta stils, kas kļuva par vienu no raksturīgākajiem persiešu kultūras vizuālajiem elementiem un tika plaši izmantots dzejā un rokrakstos. 19. un 20. gadsimtā, attīstoties drukātajai presei, izglītības sistēmai un valsts pārvaldei, persiešu alfabēta lietojums tika arvien vairāk standartizēts. Neskatoties uz diskusijām par iespējamu pāreju uz [[Latīņu alfabēts|latīņu alfabētu]], Irānā tradicionālā rakstības sistēma tika saglabāta. Mūsdienās persiešu alfabēts ir galvenā rakstības sistēma persiešu valodai [[Irāna|Irānā]] un [[Afganistāna|Afganistānā]], kur persiešu valodas vietējo paveidu parasti dēvē par [[dari]]. [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]] persiešu valodas paveids — [[tadžiku valoda]] — 20. gadsimtā pārgāja uz [[Kirilica|kirilicas]] rakstību, lai gan vēsturiskajos un reliģiskajos tekstos persiešu-arābu raksta tradīcija joprojām saglabā nozīmi. == Galvenās iezīmes == * Rakstības virziens: no labās uz kreiso pusi. * Burti: persiešu alfabētā ir 32 burti (arābu alfabētā ir 28). * Papildburti: persiešu valodai raksturīgas skaņas, kuru nav arābu valodā, tiek attēlotas ar īpašiem burtiem: ** پ (p) ** چ (č) ** ژ (ž) ** گ (g) == Atšķirības no arābu alfabēta == Lai gan persiešu alfabēts ir veidots uz [[Arābu alfabēts|arābu alfabēta]] pamata, starp abām rakstības sistēmām pastāv vairākas fonētiskas, ortogrāfiskas un grafiskas atšķirības. * Papildu burti. Persiešu alfabētā ir četri burti, kuru nav klasiskajā arābu alfabētā: پ (''pe''), چ (''če''), ژ (''že'') un گ (''gāf''). Tie tika ieviesti, lai apzīmētu persiešu valodas skaņas /p/, /t͡ʃ/, /ʒ/ un /g/. * Vairāki burti apzīmē vienu un to pašu skaņu. Persiešu valodas fonoloģiskās attīstības rezultātā vairākas skaņu atšķirības, kas saglabājušās arābu valodā, persiešu valodā ir izzudušas. Tādēļ dažādi burti mūsdienu persiešu valodā tiek izrunāti vienādi. Piemēram, burti س, ص un ث apzīmē skaņu /s/, bet ز, ذ, ض un ظ — skaņu /z/. Līdzīgi ت un ط izrunā kā /t/, bet ه un ح vairumā pozīciju apzīmē /h/. Neraugoties uz vienādo izrunu, rakstībā šie burti tiek saglabāti, galvenokārt vēsturisku un etimoloģisku iemeslu dēļ. * Atšķirīga dažu burtu izruna. Vairāku no arābu valodas pārņemtu burtu izruna persiešu valodā atšķiras no to izrunas arābu valodā. Piemēram, burts ث arābu valodā tradicionāli apzīmē /θ/, bet persiešu valodā — /s/, savukārt ذ arābu valodā apzīmē /ð/, bet persiešu valodā — /z/. Arī ص, ض, ط un ظ persiešu valodā nav saglabājuši arābu valodai raksturīgo emfātisko izrunu. * Burti ق un غ. Klasiskajā arābu valodā ق un غ apzīmē divas atšķirīgas līdzskaņu fonēmas. Mūsdienu Irānas persiešu valodā to izruna daudzos dialektos ir saplūdusi vai kļuvusi ļoti līdzīga, lai gan rakstībā abi burti joprojām tiek stingri nošķirti. * Burtu formas atkarība no pozīcijas. Tāpat kā arābu alfabētā, lielākajai daļai persiešu burtu ir vairākas grafiskās formas atkarībā no tā, vai burts atrodas vārda sākumā, vidū, beigās vai rakstīts izolēti. Burti tiek savienoti horizontālā raksta līnijā, taču ne visi burti savienojas ar nākamo burtu. * Burti, kas nesavienojas ar nākamo burtu. Burti ا, د, ذ, ر, ز un ژ nepievienojas nākamajam burtam pa kreisi. Tādēļ aiz tiem nākamais burts tiek rakstīts sākuma vai izolētajā formā. Šis princips ir kopīgs persiešu un arābu rakstībai. * Atšķirīgas burtu grafiskās formas. Mūsdienu persiešu rakstībā dažu burtu standarta formas atšķiras no arābu rakstības. Īpaši nozīmīga ir persiešu ی, kas atšķiras no arābu ي, kā arī persiešu ک, kas grafiski atšķiras no arābu ك. Šī atšķirība ir būtiska arī digitālajā tekstā, jo attiecīgie burti tiek kodēti ar atšķirīgām [[Unicode]] rakstzīmēm. * Patskaņu apzīmēšana. Tāpat kā arābu rakstībā, īsie patskaņi persiešu tekstā parasti netiek rakstīti. Vajadzības gadījumā tos var norādīt ar diakritiskajām zīmēm. Garos patskaņus un dažas divskaņu vai līdzskaņu funkcijas apzīmē ar burtiem ا, و un ی. Ikdienas tekstos īso patskaņu noteikšana lielā mērā balstās uz lasītāja valodas zināšanām un kontekstu. * Arābu diakritisko zīmju ierobežota lietošana. Persiešu valodā arābu rakstībai raksturīgās patskaņu zīmes, piemēram, ''fatḥa'', ''kasra'' un ''ḍamma'', parasti tiek lietotas retāk nekā arābu tekstos. Tās sastopamas galvenokārt mācību materiālos, vārdnīcās, reliģiskos tekstos vai gadījumos, kad nepieciešams novērst iespējamu vārda lasījuma neskaidrību. * Arābu aizguvumu rakstības saglabāšana. Liela daļa arābu izcelsmes vārdu persiešu valodā saglabā tradicionālo arābu ortogrāfiju, pat ja sākotnējās fonoloģiskās atšķirības persiešu valodā vairs nepastāv. Tādēļ vārdu pareizrakstība ne vienmēr ir pilnībā nosakāma pēc to mūsdienu izrunas. * Atšķirīga noteiktā artikula lietošana. Arābu valodā rakstībā plaši lieto noteikto artikulu ال (''al-''), savukārt persiešu valodai pašai šāda noteiktā artikula nav. Konstrukcija ال galvenokārt sastopama arābu izcelsmes vārdos un izteicienos. * Rakstības virziens. Tāpat kā arābu valodā, persiešu teksts tiek rakstīts no labās puses uz kreiso, savukārt cipari parasti tiek rakstīti no kreisās puses uz labo. Persiešu rakstības sistēma tādējādi nav tikai arābu alfabēta tieša kopija, bet vēsturiski pielāgots tā variants, kas atspoguļo persiešu valodas fonoloģiskās un ortogrāfiskās īpatnības. * == Burti == {| class="wikitable" !Nr. !Burts (فارسی) !Nosaukums !Izruna / latīņu atveide |- |1 |ا |alef |ā / a |- |2 |ب |be |b |- |3 |پ |pe |p |- |4 |ت |te |t |- |5 |ث |se |s |- |6 |ج |jim |dž |- |7 |چ |če |č |- |8 |ح |ḥe |h (skaidra, rīkles) |- |9 |خ |khe |kh (vācu ''Bach'') |- |10 |د |dal |d |- |11 |ذ |zal |z |- |12 |ر |re |r |- |13 |ز |ze |z |- |14 |ژ |že |ž (franču ''je'') |- |15 |س |sin |s |- |16 |ش |shin |š |- |17 |ص |sad |s (tuvāk arābu īpatn.) |- |18 |ض |zad |z (tuvāk arābu īpatn.) |- |19 |ط |ta |t (dziļš) |- |20 |ظ |za |z (arābisks) |- |21 |ع |‘ain |‘ (rīkles klusā skaņa) |- |22 |غ |ghain |gh (fr. ''r'') |- |23 |ف |fe |f |- |24 |ق |qaf |q (dziļa ''k'') |- |25 |ک |kaf |k |- |26 |گ |gaf |g |- |27 |ل |lam |l |- |28 |م |mim |m |- |29 |ن |nun |n |- |30 |و |vāv |v / u / o |- |31 |ه |he |h |- |32 |ی |ye |y / ī |} * Daudzi burti maina formu atkarībā no pozīcijas vārdā (sākums, vidus, beigas). * Vārdos patskaņu burti netiek lietoti tik brīvi kā latviešu valodā — rakstībā daudzi patskaņi tiek vienkārši izlaisti un ir jāzina no konteksta. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Alfabēti]] r48egb11g6d191q2yfnplg7hptk7zhz 4519350 4519348 2026-09-08T19:03:04Z Votre Provocateur 111653 4519350 wikitext text/x-wiki '''Persiešu alfabēts''' ({{val|fa|الفبای فارسی‎}}, ''alefbā-ye fārsi),'' arī '''Persiešu-arābu raksts''', ir [[Rakstība|rakstības sistēma]], ko izmanto persiešu valodas pierakstīšanai. Tas ir balstīts uz [[Arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības. == Vēsture == Persiešu alfabēts izveidojās pēc [[Arābu kalifāts|Arābu kalifāta]] iekarojumiem [[Persija|Persijā]] 7. gadsimtā. Līdz tam persiešu valodas pierakstīšanai galvenokārt izmantoja dažādas [[Viduspersiešu valoda|viduspersiešu]] rakstības sistēmas, tostarp [[pehlevi rakstu]], kas bija saistīts ar [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu impērijas]] administratīvo un reliģisko tradīciju. Pēc Persijas iekļaušanas islāma pasaulē [[arābu valoda]] kļuva par nozīmīgu reliģijas, pārvaldes un zinātnes valodu. Pakāpeniski arābu raksts sāka tikt izmantots arī persiešu valodas pierakstīšanai. Šis process nebija tūlītējs: vairākus gadsimtus līdzās pastāvēja dažādas rakstības tradīcijas, taču ap 9.—10. gadsimtu arābu raksts jau bija kļuvis par dominējošo persiešu valodas rakstības sistēmu. Tā kā arābu alfabēts pilnībā neatspoguļoja persiešu valodas skaņu sistēmu, tas tika pielāgots. Persiešu rakstībā tika ieviesti četri papildu burti — پ (''pe''), چ (''če''), ژ (''že'') un گ (''gāf'') —, lai apzīmētu skaņas, kurām klasiskajā arābu valodā nebija atbilstošu burtu. Tādējādi izveidojās persiešu-arābu raksta sistēma, kas saglabāja arābu alfabēta pamatprincipus, bet tika pielāgota persiešu fonoloģijai. Nozīmīga loma persiešu rakstības nostiprināšanā bija tā sauktās [[Jaunpersiešu valoda|jaunpersiešu valodas]] izveidei 9.—10. gadsimtā. [[Samanīdu valsts]] laikā persiešu valoda atkal ieguva nozīmīgu vietu literatūrā un pārvaldē. Šajā periodā veidojās klasiskās persiešu literatūras tradīcija, un persiešu-arābu raksts tika plaši izmantots dzejā, historiogrāfijā un administratīvajos dokumentos. Viduslaikos persiešu rakstība izplatījās ievērojami ārpus mūsdienu [[Irāna|Irānas]] teritorijas. Persiešu valoda kļuva par nozīmīgu kultūras un administratīvo valodu [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]], [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentā]] un citās islāma pasaules daļās. Persiešu raksta tradīcija ietekmēja arī vairāku citu valodu rakstības sistēmu attīstību. No persiešu-arābu raksta vēlāk tika atvasinātas vai tam pielāgotas rakstības sistēmas tādām valodām kā [[Urdu valoda|urdu]], [[Puštu valoda|puštu]], [[Sindu valoda|sindu]], [[Kurdu valoda|kurdu]] un citām. Dažādās valodās tika ieviesti papildu burti un diakritiskās zīmes, lai atspoguļotu konkrētās valodas fonētiskās īpatnības. [[Safavīdu dinastija|Safavīdu]] periodā no 16. līdz 18. gadsimtam persiešu rakstība nostiprinājās kā galvenā Irānas literārā un administratīvā rakstības sistēma. Šajā laikā plaši attīstījās arī persiešu [[kaligrāfija]], īpaši [[Nastalīks|nastalīka]] raksta stils, kas kļuva par vienu no raksturīgākajiem persiešu kultūras vizuālajiem elementiem un tika plaši izmantots dzejā un rokrakstos. 19. un 20. gadsimtā, attīstoties drukātajai presei, izglītības sistēmai un valsts pārvaldei, persiešu alfabēta lietojums tika arvien vairāk standartizēts. Neskatoties uz diskusijām par iespējamu pāreju uz [[Latīņu alfabēts|latīņu alfabētu]], Irānā tradicionālā rakstības sistēma tika saglabāta. Mūsdienās persiešu alfabēts ir galvenā rakstības sistēma persiešu valodai [[Irāna|Irānā]] un [[Afganistāna|Afganistānā]], kur persiešu valodas vietējo paveidu parasti dēvē par [[dari]]. [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]] persiešu valodas paveids — [[tadžiku valoda]] — 20. gadsimtā pārgāja uz [[Kirilica|kirilicas]] rakstību, lai gan vēsturiskajos un reliģiskajos tekstos persiešu-arābu raksta tradīcija joprojām saglabā nozīmi. == Galvenās iezīmes == Persiešu alfabēts ir [[Arābu alfabēts|arābu alfabēta]] modificēts variants, kas pielāgots [[Persiešu valoda|persiešu valodas]] fonētiskajām un ortogrāfiskajām īpatnībām. Tā galvenās iezīmes ir šādas: * Rakstības virziens. Persiešu valodā tekstu raksta no labās puses uz kreiso. Šis princips attiecas uz burtiem un vārdiem, savukārt skaitļu pierakstā secība var atšķirties atkarībā no konteksta. * Burtu skaits. Persiešu alfabētā ir 32 burti, savukārt klasiskajā arābu alfabētā — 28. Lielākā daļa persiešu alfabēta burtu ir tieši pārņemti no arābu rakstības. * Papildburti. Lai attēlotu skaņas, kas raksturīgas persiešu valodai, bet nav klasiskajā arābu valodā, tika ieviesti četri papildu burti: ** پ — ''pe'', apzīmē skaņu /p/; ** چ — ''če'', apzīmē skaņu /t͡ʃ/; ** ژ — ''že'', apzīmē skaņu /ʒ/; ** گ — ''gāf'', apzīmē skaņu /g/. * Savienots raksts. Lielākā daļa burtu vārdos tiek savienoti savā starpā. Atkarībā no burta novietojuma vārdā tam var būt izolētā, sākuma, vidus vai beigu forma. Burtu pamatforma un to secība alfabētā tomēr nemainās. * Burti, kas nesavienojas ar nākamo burtu. Seši burti — ا, د, ذ, ر, ز un ژ — netiek savienoti ar nākamo burtu pa kreisi. Tādēļ tie pārtrauc grafisko savienojumu vārda iekšienē. * Patskaņu pieraksts. Persiešu rakstība ir galvenokārt līdzskaņu rakstības sistēma. Īsie patskaņi /a/, /e/ un /o/ ikdienas tekstos parasti netiek rakstīti. Tos vajadzības gadījumā var norādīt ar diakritiskajām zīmēm. Garie patskaņi tiek apzīmēti galvenokārt ar burtiem ا, و un ی. * Daudzfunkcionāli burti. Atsevišķi burti var apzīmēt gan līdzskaņus, gan patskaņus. Piemēram, و var apzīmēt līdzskani /v/, kā arī patskaņus /uː/ vai /oː/, bet ی var apzīmēt /j/ vai garo patskani /iː/. * Vienādas skaņas ar dažādiem burtiem. Persiešu valodā vairāki vēsturiski atšķirīgi arābu alfabēta burti tiek izrunāti vienādi. Piemēram, ث, س un ص apzīmē /s/, savukārt ذ, ز, ض un ظ — /z/. Šīs atšķirības tiek saglabātas pareizrakstībā galvenokārt vārdu vēsturiskās izcelsmes dēļ. * Arābu aizguvumu ortogrāfija. Persiešu valodā ir daudz arābu izcelsmes vārdu. Tajos parasti tiek saglabāti oriģinālie arābu burti arī tad, ja attiecīgās skaņas persiešu izrunā vairs netiek atšķirtas. * Diakritiskās zīmes. Īso patskaņu un dažu citu fonētisko pazīmju norādīšanai iespējams izmantot diakritiskās zīmes, taču ikdienas rakstībā tās lielākoties izlaiž. Tās biežāk sastopamas valodu mācību materiālos, vārdnīcās un reliģiskajos tekstos. * Burtu punkti. Daudzi persiešu alfabēta burti pēc pamatformas ir līdzīgi un atšķiras galvenokārt pēc punktu skaita un izvietojuma. Piemēram, ب, پ, ت un ث veidoti uz vienas grafiskās pamatnes, bet atšķiras pēc punktiem. * Lielo un mazo burtu neesamība. Persiešu alfabētā nav nošķīruma starp lielajiem un mazajiem burtiem. Īpašvārdu un teikuma sākuma vārdu rakstība grafiski neatšķiras no pārējā teksta. * Rakstības nepilnīga atbilstība izrunai. Tā kā īsie patskaņi parasti netiek pierakstīti un vairāki burti tiek izrunāti vienādi, vārda precīzu izrunu ne vienmēr iespējams noteikt tikai pēc tā rakstības. Lasīšanā būtiska nozīme ir vārdu krājumam un kontekstam. * Persiešu cipari. Persiešu tekstos tradicionāli lieto persiešu ciparu formas ۰, ۱, ۲, ۳, ۴, ۵, ۶, ۷, ۸ un ۹, kas dažās pozīcijās grafiski atšķiras no arābu valstīs lietotajiem austrumu arābu cipariem. * Digitālā rakstība. Mūsdienu datorrakstībā persiešu valodai tiek izmantotas īpašas ''[[Unicode]]'' rakstzīmes. Īpaši svarīga ir atšķirība starp persiešu ک un ی un to arābu variantiem ك un ي, jo vizuāli līdzīgi burti digitālajās sistēmās var būt kodēti atšķirīgi. == Atšķirības no arābu alfabēta == Lai gan persiešu alfabēts ir veidots uz [[Arābu alfabēts|arābu alfabēta]] pamata, starp abām rakstības sistēmām pastāv vairākas fonētiskas, ortogrāfiskas un grafiskas atšķirības. * Papildu burti. Persiešu alfabētā ir četri burti, kuru nav klasiskajā arābu alfabētā: پ (''pe''), چ (''če''), ژ (''že'') un گ (''gāf''). Tie tika ieviesti, lai apzīmētu persiešu valodas skaņas /p/, /t͡ʃ/, /ʒ/ un /g/. * Vairāki burti apzīmē vienu un to pašu skaņu. Persiešu valodas fonoloģiskās attīstības rezultātā vairākas skaņu atšķirības, kas saglabājušās arābu valodā, persiešu valodā ir izzudušas. Tādēļ dažādi burti mūsdienu persiešu valodā tiek izrunāti vienādi. Piemēram, burti س, ص un ث apzīmē skaņu /s/, bet ز, ذ, ض un ظ — skaņu /z/. Līdzīgi ت un ط izrunā kā /t/, bet ه un ح vairumā pozīciju apzīmē /h/. Neraugoties uz vienādo izrunu, rakstībā šie burti tiek saglabāti, galvenokārt vēsturisku un etimoloģisku iemeslu dēļ. * Atšķirīga dažu burtu izruna. Vairāku no arābu valodas pārņemtu burtu izruna persiešu valodā atšķiras no to izrunas arābu valodā. Piemēram, burts ث arābu valodā tradicionāli apzīmē /θ/, bet persiešu valodā — /s/, savukārt ذ arābu valodā apzīmē /ð/, bet persiešu valodā — /z/. Arī ص, ض, ط un ظ persiešu valodā nav saglabājuši arābu valodai raksturīgo emfātisko izrunu. * Burti ق un غ. Klasiskajā arābu valodā ق un غ apzīmē divas atšķirīgas līdzskaņu fonēmas. Mūsdienu Irānas persiešu valodā to izruna daudzos dialektos ir saplūdusi vai kļuvusi ļoti līdzīga, lai gan rakstībā abi burti joprojām tiek stingri nošķirti. * Burtu formas atkarība no pozīcijas. Tāpat kā arābu alfabētā, lielākajai daļai persiešu burtu ir vairākas grafiskās formas atkarībā no tā, vai burts atrodas vārda sākumā, vidū, beigās vai rakstīts izolēti. Burti tiek savienoti horizontālā raksta līnijā, taču ne visi burti savienojas ar nākamo burtu. * Burti, kas nesavienojas ar nākamo burtu. Burti ا, د, ذ, ر, ز un ژ nepievienojas nākamajam burtam pa kreisi. Tādēļ aiz tiem nākamais burts tiek rakstīts sākuma vai izolētajā formā. Šis princips ir kopīgs persiešu un arābu rakstībai. * Atšķirīgas burtu grafiskās formas. Mūsdienu persiešu rakstībā dažu burtu standarta formas atšķiras no arābu rakstības. Īpaši nozīmīga ir persiešu ی, kas atšķiras no arābu ي, kā arī persiešu ک, kas grafiski atšķiras no arābu ك. Šī atšķirība ir būtiska arī digitālajā tekstā, jo attiecīgie burti tiek kodēti ar atšķirīgām [[Unicode]] rakstzīmēm. * Patskaņu apzīmēšana. Tāpat kā arābu rakstībā, īsie patskaņi persiešu tekstā parasti netiek rakstīti. Vajadzības gadījumā tos var norādīt ar diakritiskajām zīmēm. Garos patskaņus un dažas divskaņu vai līdzskaņu funkcijas apzīmē ar burtiem ا, و un ی. Ikdienas tekstos īso patskaņu noteikšana lielā mērā balstās uz lasītāja valodas zināšanām un kontekstu. * Arābu diakritisko zīmju ierobežota lietošana. Persiešu valodā arābu rakstībai raksturīgās patskaņu zīmes, piemēram, ''fatḥa'', ''kasra'' un ''ḍamma'', parasti tiek lietotas retāk nekā arābu tekstos. Tās sastopamas galvenokārt mācību materiālos, vārdnīcās, reliģiskos tekstos vai gadījumos, kad nepieciešams novērst iespējamu vārda lasījuma neskaidrību. * Arābu aizguvumu rakstības saglabāšana. Liela daļa arābu izcelsmes vārdu persiešu valodā saglabā tradicionālo arābu ortogrāfiju, pat ja sākotnējās fonoloģiskās atšķirības persiešu valodā vairs nepastāv. Tādēļ vārdu pareizrakstība ne vienmēr ir pilnībā nosakāma pēc to mūsdienu izrunas. * Atšķirīga noteiktā artikula lietošana. Arābu valodā rakstībā plaši lieto noteikto artikulu ال (''al-''), savukārt persiešu valodai pašai šāda noteiktā artikula nav. Konstrukcija ال galvenokārt sastopama arābu izcelsmes vārdos un izteicienos. * Rakstības virziens. Tāpat kā arābu valodā, persiešu teksts tiek rakstīts no labās puses uz kreiso, savukārt cipari parasti tiek rakstīti no kreisās puses uz labo. Persiešu rakstības sistēma tādējādi nav tikai arābu alfabēta tieša kopija, bet vēsturiski pielāgots tā variants, kas atspoguļo persiešu valodas fonoloģiskās un ortogrāfiskās īpatnības. * == Burti == {| class="wikitable" !Nr. !Burts (فارسی) !Nosaukums !Izruna / latīņu atveide |- |1 |ا |alef |ā / a |- |2 |ب |be |b |- |3 |پ |pe |p |- |4 |ت |te |t |- |5 |ث |se |s |- |6 |ج |jim |dž |- |7 |چ |če |č |- |8 |ح |ḥe |h (skaidra, rīkles) |- |9 |خ |khe |kh (vācu ''Bach'') |- |10 |د |dal |d |- |11 |ذ |zal |z |- |12 |ر |re |r |- |13 |ز |ze |z |- |14 |ژ |že |ž (franču ''je'') |- |15 |س |sin |s |- |16 |ش |shin |š |- |17 |ص |sad |s (tuvāk arābu īpatn.) |- |18 |ض |zad |z (tuvāk arābu īpatn.) |- |19 |ط |ta |t (dziļš) |- |20 |ظ |za |z (arābisks) |- |21 |ع |‘ain |‘ (rīkles klusā skaņa) |- |22 |غ |ghain |gh (fr. ''r'') |- |23 |ف |fe |f |- |24 |ق |qaf |q (dziļa ''k'') |- |25 |ک |kaf |k |- |26 |گ |gaf |g |- |27 |ل |lam |l |- |28 |م |mim |m |- |29 |ن |nun |n |- |30 |و |vāv |v / u / o |- |31 |ه |he |h |- |32 |ی |ye |y / ī |} * Daudzi burti maina formu atkarībā no pozīcijas vārdā (sākums, vidus, beigas). * Vārdos patskaņu burti netiek lietoti tik brīvi kā latviešu valodā — rakstībā daudzi patskaņi tiek vienkārši izlaisti un ir jāzina no konteksta. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Alfabēti]] 0dj59s5cm23hjhx720dag6pn90oyg0g 0 605993 4519414 4518860 2026-09-08T22:44:17Z Teatrālis 82063 /* Lomas teātrī */ 4519414 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Elza Rūta Jordāne | attēls = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|2002|01|23}} | dz vieta = {{vieta|Latvija|Sigulda}} | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 2022—pašlaik | vecāki = | dzīvesbiedrs = | spēlmaņu_nakts = | dzimums = S }} '''Elza Rūta Jordāne''' (dzimusi {{dat|2002|01|23}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktrise]]. Mācījusies [[Siguldas Valsts ģimnāzija|Siguldas Valsts ģimnāzijā]]. 2025. gadā [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] absolvējusi režisora [[Elmārs Seņkovs|Elmāra Seņkova]] vadīto dramatiskā teātra aktieru kursu. Kopš 2024. gada ir [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] aktrise. == Lomas teātrī == * Misis Martina / [[Ežēns Jonesko]] "Plikpaurainā dziedone" [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Ralfs Liepa]] (2022); * Lomas / "Rīt būs labāk" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Elmārs Seņkovs]] (2023); * Kristīne / [[Augusts Strindbergs]] "Spēles ar uguni" LKA E. Smiļģa Teātra muzejā, rež. [[Linda Kalniņa]] (2023); * Marija Lukjanovna / Nikolajs Erdmans "Pašnāvnieks" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Toms Treinis]] (kursa darbs, 2024); * Lomas / [[Sudrabu Edžus]] "Dullais Dauka" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]], rež. [[Jurģis Lūsis]] (2024); * Loma / [[Andruss Kivirehks]] "Kocenieki un tāsenieces" LKA E. Smiļģa Teātra muzejā un teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Ralfs Liepa (2024); * Sandra Malorija, tēlniece / Pēc [[Aina Renda|Ainas Rendas]] un Koena Tašalē "Degošie" LKA Miera ielā, rež. [[Matīss Kaža]] (2025); * Šlesindžere, Diānas asistente / Lī Hols, Padijs Čajefskis "Nacionālais kanāls" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Matīss Kaža (2025); * Čappa, Ģertrūdes algota palīdze / Iedvesmojoties no [[Arveds Mihelsons|Rutku Tēva]] "Dumpīgā Rīga" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Klāvs Mellis]] (2025); * Lomas / [[Alfrēds Žarī]], Vladislavs Troickis, Elza Marta Ruža "Karalis Ibī un citi monstri" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Vladislavs Troickis (2025); * Baiba Aleksandra Volkeviča un cilvēki, kas "nav" pastrādājuši noziegumus / [[Jānis Joņevs]] "Ko var cilvēks" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Roberts Dauburs (2025); * Vera Frenklina, jauna aktrise / Mērija Orra "Viss par Ievu" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Ināra Slucka]] (2025); * Kristīne / [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Inese Mičule]] (2026); * Nikolīne Buivide / [[Anšlavs Eglītis]] "Līgavu mednieki" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Paula Pļavniece]] (2026) == Ārējās saites == * [https://teatris.lv/makslinieks/elza-ruta-jordane/ Elza Rūta Jordāne] Latvijas Nacionālais teātris * [https://izrades.lv/persona/elza-ruta-jordane-13249 Elza Rūta Jordāne] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Jordāne, Elza Rūta}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Siguldā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas aktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas Nacionālā teātra aktieri]] 64nzf3se1b344llhqxt5k5hufpuzle0 0 606393 4519269 4519128 2026-09-08T14:45:45Z Baisulis 11523 box office update....... 4519269 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Kailais ierocis | operators = | attēls = Kailais-iedocis-plakats.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = kriminālkomēdija | režisors = [[Akiva Šeifers]] | producents = * [[Sets Makfārlins]] * Ērika Haginsa | scenārijs = * Dens Gregors * Dags Mands * Akiva Šeifers | aktieri = * [[Liams Nīsons]] * [[Pamela Andersone]] * [[Pols Volters Hauzers]] * [[Kevins Djūrands]] * [[Denijs Hjūstons]] | mūzika = | oriģinālnos = ''The Naked Gun'' | studija = ''Fuzzy Door Productions'' | montāža = | izplatītājs = ''[[Paramount Pictures]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2025|7|28|ASV|2025|8|1|Latvija}} | ilgums = 85 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|42 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|102,1 miljons}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Naked Gun (2025) |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt3402138 |website=Box Office Mojo |accessdate={{dat|2026|9|8||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = "[[Kailais ierocis 33 1/3]]" | nākamā = | imdb = }} '''"Kailais ierocis"''' ({{Val|en|The Naked Gun}}) ir [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]], kuras režisors ir [[Akiva Šeifers]]. Tā ir ceturtā filma "[[Kailais ierocis (filmu cikls)|Kailais ierocis]]" filmu ciklā un turpinājums 1994. gada filmai "[[Kailais ierocis 33 1/3]]". Filmā galvenās lomas atveido [[Liams Nīsons]], [[Pamela Andersone]], [[Pols Volters Hauzers]], [[Kevins Djūrands]] un [[Denijs Hjūstons]]. Filma stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu. Filmas "Kailais ierocis" pirmizrāde notika {{Dat|2025|7|28|5=bez}}, bet Latvijā — 1. augustā. Filmu izplatīja ''[[Paramount Pictures]]''. Filma saņēma pozitīvu kritiķu novērtējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/the_naked_gun_2025|title=The Naked Gun (2025) {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2025-07-31|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/movie/the-naked-gun/|title=The Naked Gun Reviews|website=www.metacritic.com|access-date=2025-07-31|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2025. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Kriminālkomēdijas]] [[Kategorija:Paramount Pictures filmas]] dullesjgd8k1ld5usfq6v0h8uq57l95 0 606442 4519317 4461349 2026-09-08T17:30:10Z Biafra 13794 apšaubumu nozīmību (diskusiju izlasīju, īsti nepārliecina gan). 4519317 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} {{maznozīmīgs}} '''Jana Rāga''', pazīstama kā '''''Yana Raaga''''' (dzimusi {{dat|1981|2|26}} [[Alūksne|Alūksnē]], [[Latvija|Latvijā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] [[Fotogrāfs|fotogrāfe]]. Viņas darbos bieži sastopami klusuma un smalkuma motīvi, kā arī cilvēka un apkārtējās vides mijiedarbības tēma. Viņa ir 2024. gada konkursa ''PX3'' ''State of the World'' ([[Parīze]]) fināliste.<ref name=":0">[https://px3.fr/interviews/yana-raaga/]</ref> == Dzīvesgājums == Jana Rāga dzimusi un uzaugusi Alūksnē. Viņa ieguvusi izglītību vides un interjera dizainā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arhivs.bauskasdzive.lv/raksts/190523|title=BauskasDzive.lv arhīvs|website=arhivs.bauskasdzive.lv|access-date={{dat|2025|08|03||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250806172122/https://arhivs.bauskasdzive.lv/raksts/190523}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last=Apine |first=Sandra |title=Interjerā modē ir draudzīga vide |newspaper=Alūksnes un Malienas ziņas |date=2021-03-23 |url=https://drive.google.com/drive/u/0/folders/1TmfztD4gGSJXK6IGiFd3EpNy9rDBw1-v |quote=Dizainere Jana Rāga: Pagājušā gada laikā mājas pārtapušas par visu pasauli.}}</ref> == Karjera == Jana Rāga sāka fotografēt 2016. gadā, sākotnēji dokumentējot apkārtējo vidi Alūksnē. 2016. gadā reģionālajā laikrakstā "Malienas Ziņas" publicēts raksts par Janas Rāgas fotoprojektu "Vienas mazpilsētas logi", kurā viņa caur arhitektūras detaļām pēta pilsētas vidi un tās identitāti.<ref>{{Ziņu atsauce |last=Apine |first=Sandra |title=Vienas mazpilsētas logi |newspaper=Malienas Ziņas |date=2016-06-03 |url=https://drive.google.com/drive/u/0/folders/1TmfztD4gGSJXK6IGiFd3EpNy9rDBw1-v |quote=Jana Rāga: ‘Telpa apkārt atspoguļo telpu galvā.’}}</ref> Viņas agrīnie darbi koncentrējas uz dabu, laika plūdumu un gadalaiku pārejām Latvijas ainavā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arhivs.aluksniesiem.lv/raksts/121425|title=Aluksniesiem.lv arhīvs|website=arhivs.aluksniesiem.lv|quote=Jana Rāga: ‘Mirklis izzūd un nekad neatkārtojas tieši tādā pašā izpildījumā.’|access-date={{dat|2025|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250806172105/https://arhivs.aluksniesiem.lv/raksts/121425}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last=Lozko |first=Diāna |title=Fiksē laika un dabas plūdumu |newspaper=Alūksnes Ziņas |date=2017-07-07 |url=https://drive.google.com/drive/u/0/folders/1TmfztD4gGSJXK6IGiFd3EpNy9rDBw1-v}}</ref> Laika gaitā fotogrāfija kļuvusi par viņas galveno izteiksmes līdzekli. 2018. gadā laikrakstā "Malienas Ziņas" publicēta intervija ar Janu Rāgu par viņas dalību plenērā “Karosta — foto osta”, kur viņa dokumentējusi [[Liepājas Karosta|Liepājas Karostas]] vidi, pievēršoties izzūdošām detaļām.<ref>{{Ziņu atsauce |last=Plaude |first=Dace |title=Plenērā fotografē Liepājas Karostu |newspaper=Malienas Ziņas |date=2018-07-24 |url=https://drive.google.com/drive/u/0/home}}</ref> Rāgas vizuālo valodu veido ikdienas vientulība, lēna novērošana un uztveres smalkums, kas raksturīgs gan ģeogrāfiskām, gan eksistenciālām robežām. Viņas darbos dominē introspektīva pieeja, minimālisms un emocionāla klātbūtne. Viņa bieži fiksē nepamanītus mirkļus, starpstāvokļus un marginālas klātbūtnes — radot tēlus, kas aicina uz lēnu skatīšanos un iekšēju rezonansi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://drive.google.com/drive/u/0/folders/1TmfztD4gGSJXK6IGiFd3EpNy9rDBw1-v/view?usp=sharing|title=Alūksnei – 103. dzimšanas diena. Maza paradīze katram|newspaper=Alūksnes Ziņas|date=2023-01-06|last=Dace|first=Plaude|language=lv|quote=“Fotogrāfe Jana Rāga komentē savu pilsētu un fotogrāfisko skatījumu uz vidi.”}}</ref> == Izstādes == Jana Rāga rīkojusi piecas personālizstādes Latvijā, tai skaitā lielāko 2020. gadā ar simts fotogrāfijām par Alūksni. Viņas darbi iekļauti vairākās starptautiskās grupu izstādēs. 2018. gadā Alūksnes novada bibliotēkā atklāta Janas Rāgas pirmā personālizstāde "Mēs redzam to, ko gribam just".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.draugiem.lv/apb/gallery/?aid=67902184&noPopup|title=Janas Rāgas fotoizstādes atklāšana - Alūksnes novada bibliotēka|website=www.draugiem.lv}}</ref> 2019. gadā Alūksnes muzejā atklāta Janas Rāgas personālizstāde "Cits iesākums un atvērti horizonti".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aluksne.lv/index.php/2019/04/01/janas-ragas-fotografiju-izstade-cits-iesakums-un-atverti-horizonti/|title=Janas Rāgas fotogrāfiju izstāde “Cits iesākums un atvērti horizonti”|website=Alūksnes novads|date=2019-04-01}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aluksniesiem.lv/laikraksta-arhivs/vietejas-zinas/aluksnes-muzeja-janas-ragas-pasakainas-fotografijas/|title=Alūksnes muzejā - Janas Rāgas pasakainās fotogrāfijas|website=Aluksniesiem.lv|date=2019-04-11}}</ref> Tajā pašā gadā viņa piedalījās [[Liepāja]]s grupas izstādē "Karosta — fotoosta", kas veidota kā kultūras rezidences programmas ietvaros un veltīta [[Karosta]]s rajona interpretācijai fotogrāfijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/kulturvide/kultura/romantiska-karosta-jaunas-fotografijas/|title=Romantiskā Karosta jaunās fotogrāfijās|website=liepajniekiem.lv}}</ref> 2020. gadā viņas personālizstāde "Manai pilsētai 100. Starp mirkļiem un vietām vienā telpā" iekļauta Alūksnes pilsētas simtgades oficiālajā kultūras programmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/311073-aluksnes-simtgades-svinibas-2-janvari-2019|title=Alūksnes simtgades svinības 2. janvārī - LV portāls|website=lvportals.lv}}</ref> Tajā pašā gadā vairākas Jana Rāgas fotogrāfijas iekļautas grāmatā "Alūksnes ēku stāsti", ko izdeva Alūksnes muzejs ar [[Valsts kultūrkapitāla fonds|Valsts kultūrkapitāla fonda]] atbalstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://kopkatalogs.lv/F/?func=direct&doc_number=001012882&local_base=LNC04 |title=Latvijas kopkatalogs – ''Alūksnes ēku stāsti'' |access-date={{dat|2025|08|03||bez}} |archive-date={{dat|2022|05|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220524110502/https://kopkatalogs.lv/F/?func=direct&local_base=LNC04&doc_number=001012882 }}</ref> 2022. gadā [[Mārkalne]]s tautas namā sadarbojoties ar vietējiem iedzīvotājiem un pašvaldības atbalstu atklāta Janas Rāgas personālizstāde "Ja es būtu ceļš".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aluksne.lv/index.php/2021/09/01/markalne-top-foto-izstade/|title=Janas Rāgas izstāde "Ja es būtu ceļš"|website=Alūksnes novads|date=2021-09-01}}</ref> 2024. gadā šī izstāde eksponēta Alūksnes novada Kultūras centrā, bet 2025. gadā [[Stāmeriena]]s pagasta bibliotēkā. 2023. gadā [[Māriņkalns|Māriņkalna]] Tautas namā rīkota izstāde un saruna ar Janu Rāgu — "Starp mirkļiem un vietām vienā telpā".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aluksniesiem.lv/pasakums/janas-ragas-yanas-raaga-foto-izstades-atklasana-un-tiksanas-ar-makslinieci/|title=Janas Rāgas izstādes "Stars mirkļiem uz vietām vienā telpā" atklāšana un sauna ar mākslinieci|website=Aluksniesiem.lv - Laikraksta "Alūksnes un Malienas Ziņas" portāls}}</ref> Tajā pašā gadā viņas darbi bija iekļauti [[Vidzeme]]s profesionālo mākslinieku kopizstādē "Zeme deg" [[Madona]]s Novadpētniecības un mākslas muzejā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.madonasmuzejs.lv/lv/vidzemes-m%C4%81kslinieku-izst%C4%81de-%E2%80%9Czeme-deg%E2%80%9D-atv%C4%93rta|title=Vidzemes mākslinieku izstāde “ZEME DEG”|website=www.madonasmuzejs.lv}}</ref> un grupas izstādē "Satikšanās" Alūksnes Kultūras centrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aluksniesiem.lv/kultura/ilgi-gaidita-satiksanas/|title=“Satikšanās”|website=Aluksniesiem.lv - Laikraksta "Alūksnes un Malienas Ziņas" portāls|date=2023-11-06}}</ref> 2024. gadā Jana Rāga piedalījās konkursā "Jāņa Gleizda balva fotogrāfijā", un viņas darbi iekļauti konkursa katalogā.<ref>[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/36579643.pdf Jāņa Gleizda balva fotogrāfijā 2024 — konkursantu darbu katalogs] Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas resurss</ref> 2024. gadā Rāga iekļauta ''PX3 State of the World'' finālistu sarakstā (kuratora atlase), par sēriju ''Hearts Praying for Kidnapped'', kas parāda cilvēku solidaritāti, līdzcietību, sāpēm, iekšējo lūgšanu un cerību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://px3.fr/interviews/yana-raaga/|title=P×3 - The Prix de la Photographie Paris - Yana Raaga}}</ref> No 2025. gada 2. decembra līdz 2026. gada 31. janvārim Alūksnes Kultūras centrā notika Janas Rāgas fotoizstāde “200 metri virs jūras līmeņa”.<ref>ReTV, “Vidzemē” (18.12.2025): https://retv.lv/raidijumi/vidzeme/vidzeme-18122025/{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://yanaraaga.lv Oficiālā tīmekļa vietne] {{DEFAULTSORT:Rāga, Jana}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Alūksnē dzimušie]] swasicd6w64cg93e7b6eln9cum2n935 0 606456 4519320 4316421 2026-09-08T17:31:26Z Biafra 13794 4519320 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Icho map 2011.png|thumb|450px|Starptautiskās ķīmijas olimpiādes rīkotājvalstis (līdz 2013) sārtā krāsā, pārējās dalībvalstis zilā/zaļā krāsā]] '''Starptautiskā ķīmijas olimpiāde''' (''International Chemistry Olympiad'', IChO) ir starptautiskas [[skolēni|skolēnu]] sacensības, kuru mērķis ir veicināt skolēnu interesi par [[ķīmija]]s zinātni. Pirmā IChO notika 1968. gadā [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasara]] notikumu laikā Prāgā, Čehoslovākijā, kurā piedalījās trīs valstu (Čehoslovākijas, Polijas un Ungārijas) skolēni. Starptautiskā ķīmijas olimpiāde ir paredzēta indivīdu, nevis komandu sacensībām. Zelta, sudraba un bronzas medaļas, kā arī atzinības rakstus piešķirt pēc vairākiem teorētiskiem un praktiskiem pārbaudījumiem. Katra IChO dalībvalsts uz šīm sacensībām var nosūtīt četrus dalībniekus, kuri nedrīkst būt vecāki par 20 gadiem. 2025. gadā IChO piedalījās 354 skolēni no 90 valstīm. == Latvijas komandas panākumi == Latvijas skolēnu komanda IChO pirmo reizi piedalījās 1991. gada ICho Lodzā, kad Ilze Lielpētere ([[Rīgas 1. vidusskola]], 12. klase) un Kaspars Meļķis ([[Priekuļu vidusskola]], 12.klase) izcīnīja bronzas medaļas. 1992. gada IChO Pitsburgā (ASV) Jānis Jaunbergs ([[Rīgas 2. vidusskola]], 12. klase) un Igors Kļimenkovs (Rīgas 1. ģimnāzija, 11. klase) ieguva sudraba medaļas, bet Ivars Lūsis ([[Valmieras Viestura vidusskola]], 12. klase) — bronzas medaļu. 1993. gada IChO Perudžā Dāvis Kūlis ([[Rīgas 1. ģimnāzija]], 12. klase) ieguva zelta medaļu, Igors Kļimenkovs (Rīgas 1. ģimnāzija, 12. klase) — sudraba medaļu, Andris Sīlis (Rīgas 2. vidusskola, 12.klase) — bronzas medaļu. 1994. gada IChO Oslo Vadims Bartkevičs ([[Dagdas vidusskola]], 12. klase) un Juris Luksts ([[Rīgas Angļu ģimnāzija]], 12.klase) ieguva bronzas medaļas. IChO'95 Pekinā Juris Fotins ([[Rīgas 65. vidusskola]], 12. klase) izcīnīja bronzas medaļu. IChO'96 Maskavā Andis Kalvāns (Priekuļu vidusskola, 11. klase) un Jevgeņijs Rogovs ([[Rīgas 40. vidusskola]], 12. klase) ieguva bronzas medaļas. IChO'97 Monreālā Aigars Piruška ([[Skrīveru vidusskola]], 12. klase), Armands Konošonoks (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, 12. klase) un Juris Meija (Āgenskalna Valsts ģimnāzija, 11. klase) ieguva bronzas medaļas. IChO'98 Melburnā Juris Meija ([[Āgenskalna Valsts ģimnāzija]], 12. klase) un Linards Kalvāns (Priekuļu vidusskola, 11. klase) ieguva bronzas medaļas. IChO'99 Bangkokā Linards Kalvāns (Priekuļu vidusskola, 12. klase) ieguva bronzas medaļu. IChO'2001 Mumbajā Valdis Veseris ([[Tukuma 1. vidusskola]], 12. klase) izcīnīja bronzas medaļu. IChO'2002, Groningenā Antons Sizovs ([[Rīgas 92. vidusskola]], 12. klase) ieguva sudraba medaļu, Dagnis Valters ([[Dobeles pilsētas ģimnāzija]], 12. klase) un Karīna Kizjakina ([[Tukuma Raiņa 1. vidusskola]], 12. klase) — bronzas medaļas. IChO'2003 Atēnās Aleksandrs Prokofjevs (Rīgas 10. vidusskola, 12. klase) ieguva sudraba medaļu, Kaspars Veldre (Dobeles pilsētas ģimnāzija, 12. klase) — bronzas medaļu. IChO'2004 Ķelnē Edgars Jēčs (Tukuma Raiņa 1. vidusskola, 12. klase), Iļja Popovs ([[Daugavpils 16. vidusskola]], 12. klase) un Maksims Arzamasovs (Rīgas 40. vidusskola, 11. klase) izcīnīja bronzas medaļas. IChO'2005 Taipejā Maksims Arzamasovs (Rīgas 40. vidusskola, 12. klase) ieguva sudraba medaļu, Vitālijs Mihņevičs ([[Rīgas 51. vidusskola]], 12. klase) un Agris Bērziņš ([[Tukuma Raiņa ģimnāzija]], 12. klase) — bronzas medaļas. IChO'2006 Geongsanā Mihails Arhangeļskis ([[Rīgas 92. vidusskola]], 11. klase) un Gatis Narvaišs ([[Dobeles Valsts ģimnāzija]], 12. klase) ieguva bronzas medaļas. IChO'2007 Maskavā Mihails Arhangeļskis ([[Rīgas 92. vidusskola]], 12. klase) un Romāns Čaplinskis (Rīgas 92. vidusskola, 10. klase) izcīnīja bronzas medaļas. IChO'2008 Budapeštā Romāns Čaplinskis (Rīgas 92. vidusskola, 11. klase) ieguva zelta medaļu, Aleksandrs Sorokins ([[Rīgas 34. vidusskola]], 12.klase) un Toms Rēķis ([[Jēkabpils Valsts ģimnāzija]], 11. klase) — bronzas medaļas. IChO'2009 Kembridžā Romāns Čaplinskis (Rīgas 92. vidusskola, 12. klase) ieguva sudraba medaļu.<ref>[https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/gribustudet/skoleniem/olimpiades/kimija/icho_latvija_2009.pdf Latvija Starptautiskajās ķīmijas olimpiādēs]</ref> IChO'2010 Tokijā Roberts Bluķis (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) ieguva sudraba medaļu, Viktors Pozņaks ([[Rīgas 22. vidusskola]]) bronzas medaļu. IChO'2015 Baku Ritums Cepītis (Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 11. klase) ieguva sudraba medaļu, Edgars Klētnieks (Cēsu Valsts ģimnāzijas absolvents), Igors Dubaņevičs (Liepājas 12. vidusskolas absolvents) un Ņikita Trojanskis (Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 11. klase) ieguva bronzas medaļas. IChO'2017 Bangkokā Margarita Fomenko (Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 12. klase), Emīls Azanda (Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 11. klase) un Vladislavs Aščeulovs ([[RTU Inženierzinātņu vidusskola]]s 11. klase) ieguva bronzas medaļas. IChO'2018 Bratislavā un Prāgā Gustavs Jānis Mežciems (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija), Olavs Rāciņš (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) un Māris Koniševs ([[Daugavpils Valsts ģimnāzija]]) saņēma sudraba medaļas, bet Anna Marija Sumrova (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) bronzas medaļu. IChO'2021 noritēja attālināti, Džonatans Miks Melgalvis (RTU Inženierzinātņu vidusskolas 12. klase) un Daniils Kargins ([[Rīgas 10. vidusskola]]) ieguva sudraba medaļas, bet Vladislavs Tiščenko (Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 12. klase) un Edvards Jānis Treijs (RTU Inženierzinātņu vidusskolas 12. klase) bronzas medaļas. IChO'2022 noritēja attālināti, bronzas medaļas izcīnīja RTU Inženierzinātņu vidusskolas 11. klases skolēns Daniils Soško, Rīgas 10. vidusskolas 11. klases skolēns Daniils Kargins, E. Glika [[Alūksnes Valsts ģimnāzija]]s 2022. gada 12. klases absolvents Rūdolfs Brahmanis un Rostislavs Rostovskis, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 2022. gada 12. klases absolvents. IChO'2023 Cīrihē Daniils Kargins no Rīgas 10. vidusskolas ieguva sudraba medaļu, savukārt Daniils Soško un Viesturs Streļčs no RTU Inženierzinātņu vidusskolas un Linards Lūsis no [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija]]s ieguva bronzas medaļas. IChO'2025 Dubaijā Līva Eglīte (RTU Inženierzinātņu vidusskola, 12. klase) un Matīss Gercāns (RTU Inženierzinātņu vidusskola, 12. klase) izcīnīja bronzas medaļas.<ref>[https://www.viaa.gov.lv/lv/jaunums/latvijas-skoleni-izcina-divas-bronzas-medalas-starptautiskaja-kimijas-olimpiade-dubaija Latvijas skolēni izcīna divas bronzas medaļas Starptautiskajā ķīmijas olimpiādē Dubaijā] Valsts izglītības attīstības aģentūra 16.07.2025.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Starptautiskās zinātņu olimpiādes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bioloģija]] [[Kategorija:Konkursi]] pkjm8ej02i2k6qg26eknnnkoc2k4qt2 4519321 4519320 2026-09-08T17:32:47Z Biafra 13794 /* Latvijas komandas panākumi */ 4519321 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Icho map 2011.png|thumb|450px|Starptautiskās ķīmijas olimpiādes rīkotājvalstis (līdz 2013) sārtā krāsā, pārējās dalībvalstis zilā/zaļā krāsā]] '''Starptautiskā ķīmijas olimpiāde''' (''International Chemistry Olympiad'', IChO) ir starptautiskas [[skolēni|skolēnu]] sacensības, kuru mērķis ir veicināt skolēnu interesi par [[ķīmija]]s zinātni. Pirmā IChO notika 1968. gadā [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasara]] notikumu laikā Prāgā, Čehoslovākijā, kurā piedalījās trīs valstu (Čehoslovākijas, Polijas un Ungārijas) skolēni. Starptautiskā ķīmijas olimpiāde ir paredzēta indivīdu, nevis komandu sacensībām. Zelta, sudraba un bronzas medaļas, kā arī atzinības rakstus piešķirt pēc vairākiem teorētiskiem un praktiskiem pārbaudījumiem. Katra IChO dalībvalsts uz šīm sacensībām var nosūtīt četrus dalībniekus, kuri nedrīkst būt vecāki par 20 gadiem. 2025. gadā IChO piedalījās 354 skolēni no 90 valstīm. == Latvijas komandas panākumi == Latvijas skolēnu komanda IChO pirmo reizi piedalījās 1991. gada ICho Lodzā, kad Ilze Lielpētere ([[Rīgas 1. vidusskola]], 12. klase) un Kaspars Meļķis ([[Priekuļu vidusskola]], 12.klase) izcīnīja bronzas medaļas. 1992. gada IChO Pitsburgā (ASV) Jānis Jaunbergs ([[Rīgas 2. vidusskola]], 12. klase) un Igors Kļimenkovs (Rīgas 1. ģimnāzija, 11. klase) ieguva sudraba medaļas, bet Ivars Lūsis ([[Valmieras Viestura vidusskola]], 12. klase) — bronzas medaļu. 1993. gada IChO Perudžā Dāvis Kūlis ([[Rīgas 1. ģimnāzija]], 12. klase) ieguva zelta medaļu, Igors Kļimenkovs (Rīgas 1. ģimnāzija, 12. klase) — sudraba medaļu, Andris Sīlis (Rīgas 2. vidusskola, 12.klase) — bronzas medaļu. 1994. gada IChO Oslo Vadims Bartkevičs ([[Dagdas vidusskola]], 12. klase) un Juris Luksts ([[Rīgas Angļu ģimnāzija]], 12. klase) ieguva bronzas medaļas. IChO'95 Pekinā Juris Fotins ([[Rīgas 65. vidusskola]], 12. klase) izcīnīja bronzas medaļu. IChO'96 Maskavā Andis Kalvāns (Priekuļu vidusskola, 11. klase) un Jevgeņijs Rogovs ([[Rīgas 40. vidusskola]], 12. klase) ieguva bronzas medaļas. IChO'97 Monreālā Aigars Piruška ([[Skrīveru vidusskola]], 12. klase), Armands Konošonoks (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, 12. klase) un Juris Meija (Āgenskalna Valsts ģimnāzija, 11. klase) ieguva bronzas medaļas. IChO'98 Melburnā Juris Meija ([[Āgenskalna Valsts ģimnāzija]], 12. klase) un Linards Kalvāns (Priekuļu vidusskola, 11. klase) ieguva bronzas medaļas. IChO'99 Bangkokā Linards Kalvāns (Priekuļu vidusskola, 12. klase) ieguva bronzas medaļu. IChO'2001 Mumbajā Valdis Veseris ([[Tukuma 1. vidusskola]], 12. klase) izcīnīja bronzas medaļu. IChO'2002, Groningenā Antons Sizovs ([[Rīgas 92. vidusskola]], 12. klase) ieguva sudraba medaļu, Dagnis Valters ([[Dobeles pilsētas ģimnāzija]], 12. klase) un Karīna Kizjakina ([[Tukuma Raiņa 1. vidusskola]], 12. klase) — bronzas medaļas. IChO'2003 Atēnās Aleksandrs Prokofjevs (Rīgas 10. vidusskola, 12. klase) ieguva sudraba medaļu, Kaspars Veldre (Dobeles pilsētas ģimnāzija, 12. klase) — bronzas medaļu. IChO'2004 Ķelnē Edgars Jēčs (Tukuma Raiņa 1. vidusskola, 12. klase), Iļja Popovs ([[Daugavpils 16. vidusskola]], 12. klase) un Maksims Arzamasovs (Rīgas 40. vidusskola, 11. klase) izcīnīja bronzas medaļas. IChO'2005 Taipejā Maksims Arzamasovs (Rīgas 40. vidusskola, 12. klase) ieguva sudraba medaļu, Vitālijs Mihņevičs ([[Rīgas 51. vidusskola]], 12. klase) un Agris Bērziņš ([[Tukuma Raiņa ģimnāzija]], 12. klase) — bronzas medaļas. IChO'2006 Geongsanā Mihails Arhangeļskis ([[Rīgas 92. vidusskola]], 11. klase) un Gatis Narvaišs ([[Dobeles Valsts ģimnāzija]], 12. klase) ieguva bronzas medaļas. IChO'2007 Maskavā Mihails Arhangeļskis ([[Rīgas 92. vidusskola]], 12. klase) un Romāns Čaplinskis (Rīgas 92. vidusskola, 10. klase) izcīnīja bronzas medaļas. IChO'2008 Budapeštā Romāns Čaplinskis (Rīgas 92. vidusskola, 11. klase) ieguva zelta medaļu, Aleksandrs Sorokins ([[Rīgas 34. vidusskola]], 12.klase) un Toms Rēķis ([[Jēkabpils Valsts ģimnāzija]], 11. klase) — bronzas medaļas. IChO'2009 Kembridžā Romāns Čaplinskis (Rīgas 92. vidusskola, 12. klase) ieguva sudraba medaļu.<ref>[https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/gribustudet/skoleniem/olimpiades/kimija/icho_latvija_2009.pdf Latvija Starptautiskajās ķīmijas olimpiādēs]</ref> IChO'2010 Tokijā Roberts Bluķis (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) ieguva sudraba medaļu, Viktors Pozņaks ([[Rīgas 22. vidusskola]]) bronzas medaļu. IChO'2015 Baku Ritums Cepītis (Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 11. klase) ieguva sudraba medaļu, Edgars Klētnieks (Cēsu Valsts ģimnāzijas absolvents), Igors Dubaņevičs (Liepājas 12. vidusskolas absolvents) un Ņikita Trojanskis (Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 11. klase) ieguva bronzas medaļas. IChO'2017 Bangkokā Margarita Fomenko (Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 12. klase), Emīls Azanda (Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 11. klase) un Vladislavs Aščeulovs ([[RTU Inženierzinātņu vidusskola]]s 11. klase) ieguva bronzas medaļas. IChO'2018 Bratislavā un Prāgā Gustavs Jānis Mežciems (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija), Olavs Rāciņš (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) un Māris Koniševs ([[Daugavpils Valsts ģimnāzija]]) saņēma sudraba medaļas, bet Anna Marija Sumrova (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) bronzas medaļu. IChO'2021 noritēja attālināti, Džonatans Miks Melgalvis (RTU Inženierzinātņu vidusskolas 12. klase) un Daniils Kargins ([[Rīgas 10. vidusskola]]) ieguva sudraba medaļas, bet Vladislavs Tiščenko (Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 12. klase) un Edvards Jānis Treijs (RTU Inženierzinātņu vidusskolas 12. klase) bronzas medaļas. IChO'2022 noritēja attālināti, bronzas medaļas izcīnīja RTU Inženierzinātņu vidusskolas 11. klases skolēns Daniils Soško, Rīgas 10. vidusskolas 11. klases skolēns Daniils Kargins, E. Glika [[Alūksnes Valsts ģimnāzija]]s 2022. gada 12. klases absolvents Rūdolfs Brahmanis un Rostislavs Rostovskis, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 2022. gada 12. klases absolvents. IChO'2023 Cīrihē Daniils Kargins no Rīgas 10. vidusskolas ieguva sudraba medaļu, savukārt Daniils Soško un Viesturs Streļčs no RTU Inženierzinātņu vidusskolas un Linards Lūsis no [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija]]s ieguva bronzas medaļas. IChO'2025 Dubaijā Līva Eglīte (RTU Inženierzinātņu vidusskola, 12. klase) un Matīss Gercāns (RTU Inženierzinātņu vidusskola, 12. klase) izcīnīja bronzas medaļas.<ref>[https://www.viaa.gov.lv/lv/jaunums/latvijas-skoleni-izcina-divas-bronzas-medalas-starptautiskaja-kimijas-olimpiade-dubaija Latvijas skolēni izcīna divas bronzas medaļas Starptautiskajā ķīmijas olimpiādē Dubaijā] Valsts izglītības attīstības aģentūra 16.07.2025.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Starptautiskās zinātņu olimpiādes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bioloģija]] [[Kategorija:Konkursi]] qrm1n66gjb87fphukxplzbcnn2zmu0q 0 606463 4519322 4315817 2026-09-08T17:33:33Z Biafra 13794 4519322 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Dededo | official_name = ''Dededo''<br/>''Dedidu'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Guama | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{USA}} | subdivision_type1 = Teritorija | subdivision_name1 = {{GUM}} | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 30 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2020. gadā | population_footnotes = | population_total = 44,943 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = ChST | utc_offset = +10 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 13 | latm = 31 | lats = 0 | latNS = N | longd = 144 | longm = 50 | longs = 0 | longEW = E | postal_code_type = ZIP kods | postal_code = 96929 | elevation_footnotes = | elevation_m = 130 | website = | footnotes = }} '''Dededo''' ({{val|en|Dededo}}, {{val|ch|Dedidu}}) ir lielākā apdzīvotā vieta [[Guama|Guamā]], ASV nepārinkorporētā teritorijā [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] rietumos. 2020. gadā Dededo iedzīvotāju skaits bija vairāk nekā 44 tūkstoši, padarot to par lielāko Guamas ciemu un vienu no lielākajām apdzīvotajām vietām [[Mikronēzija (reģions)|Mikronēzijā]]. Dededo atrodas Guamas ziemeļu daļā un ir nozīmīgs reģionālais centrs ar skolām, veikaliem un citiem infrastruktūras objektiem. Lielākā daļa iedzīvotāju ir [[čamorri]] un [[Filipīnieši|filipīniešu]] izcelsmes. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Guama]] [[Kategorija:Apdzīvotas vietas Okeānijā]] [[Kategorija:ASV teritoriju apdzīvotas vietas]] 4ocokwhnzrzmu8emazroi740cear6ez 0 606531 4519448 4496657 2026-09-09T04:13:12Z Biafra 13794 4519448 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Filipīnu operācija (1944—1945) | image = USA C-260 Invasion of Leyte, October 1944.jpg | image_size = 300px | caption = Ģenerālis Makarturs starp amerikāņu karavīriem Leites salā. | partof = [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna kara]] | date = {{dat|1944|10|20}} – {{dat|1945|8|15}} | place = [[Filipīnu Sadraudzība|Filipīnas]] | result = Sabiedroto uzvara | territory = Filipīnas tika atbrīvotas no japāņu okupācijas | map_type = | map_relief = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | combatant1 = {{flaga|United States|1912}} [[ASV]] * [[Attēls:Flag of the Philippines (1936–1985, 1986–1998).svg|25px]] [[Filipīnu Sadraudzība]] * {{AUS}} * {{MEX}} | combatant2 = {{flaga|Empire of Japan}} [[Japānas Impērija]] * [[Attēls:Flag of the Philippines (1936–1985, 1986–1998).svg|25px]] [[Filipīnu Otrā Republika]] | commander1 = {{flaga|USA|1912}} [[Daglass Makarturs]] * Tomass Kinkeids * Viljams Halsijs jaunākais * Volters Krīgers * Marks Mičers * [[Roberts Eihelbergers]] [[Attēls:Flag of the Philippines (1936–1985, 1986–1998).svg|25px]] Bazilio Valdess * Kaliksto Dukē | commander2 = [[Attēls:Naval ensign of Japan (1889–1945).svg|25px]] [[Hisaiči Teroči]] * [[Takeo Kurita]] * [[Tomojuki Jamašita]] * [[Kjodži Tominaga]] [[Attēls:Flag of the Philippines (1936–1985, 1986–1998).svg|25px]] [[Beniņo Ramoss]] | strength1 = {{flaga|United States|1912}} 1 250 000<br />[[Attēls:Flag of the Philippines (1936–1985, 1986–1998).svg|25px]] 30 000+ partizāni<ref>{{grāmatas atsauce |title=Reports of General MacArthur: Japanese Operations in the Southwest Pacific Area Volume 2, Part 1 |last=MacArthur |first=Douglas | authorlink=Daglass Makarturs |year=1966 |publisher=JAPANESE DEMOBILIZATION BUREAUX RECORDS |page=311 |url=https://history.army.mil/books/wwii/MacArthur%20Reports/MacArthur%20V2%20P1/ch11.htm |archive-url=https://web.archive.org/web/20071226025121/http://www.history.army.mil/books/wwii/MacArthur%20Reports/MacArthur%20V2%20P1/ch11.htm |dead-url=dead |archive-date=26 December 2007 |access-date=January 25, 2020}}</ref><br />{{flaga|Mexico|1934}} 300<ref>Castillo, G. (2011); [https://www.jornada.com.mx/2011/11/19/politica/009n3pol ''Homenaje de la Sedena a militares del Escuadrón 201 de la Fuerza Aérea'']; La Jornada (in Spanish); Retrieved 3 October 2019</ref> | strength2 = {{flaga|Empire of Japan|army}} 529 802<ref>[http://www.history.army.mil/books/wwii/macarthur%20reports/macarthur%20v1/ch11.htm Chapter 11: Operations of the Eighth Army in the Central and Southern Philippines, pp. 358] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200603014005/https://history.army.mil/books/wwii/MacArthur%20Reports/MacArthur%20V1/ch11.htm |date=June 3, 2020 }}. Retrieved March 10, 2016</ref><br />[[Attēls:Flag of the Philippines (1936–1985, 1986–1998).svg|25px]] ~6000 karavīri<ref>{{grāmatas atsauce|last=Jowett|first=Philip|title=Japan's Asian Allies 1941–45|year=2020|publisher=Osprey Publishing|pages=37–39}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce|author1=Ikehata Setsuho|author2=Ricardo T. Jose|title=The Philippines Under Japan: Occupation Policy and Reaction|year=2000|publisher=Ateneo De Manila University Press|pages=83 & 89}}</ref> | casualties1 = '''Kopā: 72 000+'''<hr />{{flaga|United States|1912}} '''Amerikāņi''' '''Militārpersonas:'''<br /> *20 712 nāves saistītas ar karadarbību *50 954 izdzīvojuši ievainotie *52+ izdzīvojušie karagūstekņi (Armija) *200+ nepieskaitītie pazudušie (Armija) *140 000+ upuri nesaistīti ar karadarbību<ref>[http://www.history.army.mil/brochures/luzon/72-28.htm "Luzon"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081215091059/http://www.history.army.mil/brochures/luzon/72-28.htm |date=December 15, 2008 }} 100,000 non-combat casualties on Luzon alone and 37,000 on Leyte. Retrieved October 26, 2015</ref> {{Collapsible list |title=Sadalījums pa militāro spēku veidiem: |'''Armija:'''<br />''Uz 1945. gada 4. jūliju''<br />13 106 nogalināti<br />47 166 ievainoti (2934 miruši)<br />96 sagūstīti (44 miruši)<br />349 pazuduši bez vēsts (149 miruši)<br />16 233 kopā karadarbībā miruši<ref>[https://cgsc.contentdm.oclc.org/digital/collection/p4013coll8/id/128/rec/2 Army Battle Casualties and Nonbattle Deaths in World War II] p. 94. Retrieved 4 May 2023</ref> |'''Flote:'''<br />''Uz 1945. gada 1. jūliju''<br />4026 nogalināti<br />270 miruši no ievainojumiem<br />40 miruši karagūstekņi<br />6484 izdzīvojuši no ievainojumiem |'''Jūras kājnieku korpuss:'''<br />''Uz 1945. gada 1. jūliju''<br />132 nogalināti<br />10 miruši no ievainojumiem<br />1 miris kā karagūsteknis<br />238 izdzīvojuši no ievainojumiem<ref>[https://archive.org/details/HistoryOfTheMedicalDeptInWWIIV3 History of the Medical Department in World War II, vol. III] Appendix Table 14, see "Return to the Philippines." Retrieved 2/6/2024</ref><ref>[https://www.history.navy.mil/research/library/online-reading-room/title-list-alphabetically/w/world-war-ii-casualties.html history.navy.mil, "World War II Casualties, Return to the Philippines."] Retrieved 4 May 2023</ref><ref>{{grāmatas atsauce |last1=Tucker |first1=Spencer |title=Almanac of American Military History, Vol. 1 |date=2012 |publisher=ABC-CLIO |isbn=978-1-59-884530-3 |page=1668}}</ref> 2,680 casualties in the month after December 13, 1944 (omitting November), and 790 lost in a typhoon<ref>[http://www.history.army.mil/html/books/005/5-10-1/CMH_Pub_5-10-1.pdf "Triumph in the Philippines" pp. 48 & 66] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161224133053/https://www.history.army.mil/html/books/005/5-10-1/CMH_Pub_5-10-1.pdf |date=December 24, 2016 }}. Retrieved October 26, 2015</ref> }} '''Ieroči un tehnika:''' 33+ kuģi nogrimuši<br /> 95+ kuģi bojāti<br /> 485+ lidmašīnas<ref name="history.army.mil">[http://www.history.army.mil/html/books/005/5-10-1/CMH_Pub_5-10-1.pdf "Triumph in the Philippines" pp. 48–66] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161224133053/https://www.history.army.mil/html/books/005/5-10-1/CMH_Pub_5-10-1.pdf |date=December 24, 2016 }}. Retrieved October 26, 2015</ref> [[Attēls:Flag of the Philippines (1936–1985, 1986–1998).svg|25px]] '''Filipīnieši''' Nav zināms<ref>According to the [http://www.nationalww2museum.org/learn/education/for-students/ww2-history/ww2-by-the-numbers/world-wide-deaths.html National World War II Museum], Filipino military deaths during the war numbered 57,000. A significant portion must have fallen in the 1944–45 campaign.</ref> {{flaga|Mexico|1934}} '''Meksikāņi''' ~10 (5 nesaistīti ar karadarbību)<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2020/05/27/magazine/world-war-ii-mexican-air-force.html?espv=1|title=When the Mexican Air Force Went to War Alongside America|newspaper=The New York Times|date=May 27, 2020|last1=Parker|first1=Richard}}</ref> | casualties2 = '''Kopā: 430 000'''<hr />{{flaga|Empire of Japan|army}} '''Japāņi''' '''Militārpersonas:'''<br /> *320 795–420 000 miruši un pazuduši<ref>[http://cgsc.cdmhost.com/cdm/ref/collection/p4013coll8/id/351 Final report, progress of demobilization of the Japanese Armed Forces, Part III: Overseas Areas and IV: Air Forces enclosure #44] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160105112919/http://cgsc.cdmhost.com/cdm/ref/collection/p4013coll8/id/351 |date=January 5, 2016 }}. Retrieved March 10, 2016. With 109,890 Japanese military personnel repatriated immediately after the war, that leaves around 420,000 Japanese dead or missing.</ref> *10 000 upuri Leites līcī.<ref>American Battles and Campaigns: A Chronicle from 1622 to 2010 by Chris McNab, p. 184.</ref> *12 573 sagūstīti '''Ieroči un tehnika:''' 93+ kuģi nogremdēti<br />1300 lidmašīnas | campaignbox = }} '''Filipīnu operācija''' (1944. gada 20. oktobris — 1945. gada 15. augusts) bija stratēģiska [[militāra operācija]], ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā veica Amerikas Savienoto Valstu, Austrālijas, Filipīnu un Meksikas bruņotie spēki pret Japānas spēkiem ar mērķi atbrīvot [[Filipīnas]]. [[Attēls:Battle of Leyte map 1.jpg|thumb|Operācijas plāna karte|left]] 1942. gada pirmajā pusē [[Japānas Impērijas armija]] ieņēma visas Filipīnas. Divus gadus vēlāk, 1944. gada 20. oktobrī, ar [[Leites kauja|desanta izsēšanos Leites salā]] Filipīnu austrumos sākās Filipīnu atbrīvošana no Japānas spēkiem. Lai gan [[Manila]] tika atbrīvota pēc intensīvām ielu kaujām 1945. gada sākumā, kaujas citviet Filipīnās turpinājās līdz pat kara beigām. Amerikas Savienoto Valstu un Filipīnu Sadraudzības militārie spēki ar Austrālijas un Meksikas 201. iznīcinātāju eskadriļas jūras un gaisa atbalstu joprojām turpināja Filipīnu atbrīvošanu, kad 1945. gada 15. augustā Tokija pavēlēja Japānas spēkiem Filipīnās padoties pēc [[Hirosimas un Nagasaki bombardēšana|atombumbu nomešanas Japānas kontinentālajā daļā]] un [[Mandžūrijas operācija|Padomju Savienības iebrukuma Mandžūrijā]]. Operācija tika veikta trīs posmos. Pirmajā posmā amerikāņu karaspēks ieņēma [[Leite|Leites salu]]. Lai nodrošinātu desantu Leitē, 1944. gada oktobra pirmajā pusē amerikāņu flotes aviācija veica virkni spēcīgu triecienu Japānas lidlaukiem [[Taivāna (sala)|Taivānā]], Filipīnās un citās salās. Operāciju Leites salā veica ASV 6. armija (14 divīzijas, aptuveni 240 tūkstoši cilvēku) un Tālo Austrumu zonas gaisa spēki (2500 lidmašīnas). ASV 7. flote (kuru komandēja admirālis Kinkeids) nodarbojās ar desanta atbalsta sniegšanu. Tālās darbības segumu nodrošināja ASV 3. flote admirāļa Halsija vadībā. Kopumā 7. un 3. flotē bija 35 [[Aviācijas bāzeskuģis|lidmašīnu bāzeskuģi]], 12 kaujas kuģi, 25 kreiseri, 144 iznīcinātāji un 29 zemūdenes. Viņiem pretī stājās 14. Japānas Impērijas armija, kas sastāvēja no 8 kājnieku divīzijām, 1 tanku divīzijas un 4 brigādēm, līdz 180 tūkstošiem cilvēku, kurus atbalstīja 980 1. un 4. gaisa armijas lidmašīnas. Operācijas priekšvakarā, 17. oktobrī, amerikāņi izsēdināja karaspēku uz mazām salām netālu no [[Leites līcis|Leites līča]]. Trīs dienas mīnu kuģi attīrīja ejas uz izsēšanās zonām, un bāzes kuģu lidmašīnas uzbruka piekrastes mērķiem. Operācija oficiāli sākās ar izsēšanos Leites līcī 1944. gada 20. oktobrī un ilga līdz 1944. gada 31. decembrim. Japānas flote mēģināja uzbrukt sabiedroto desantam. No 24. līdz 26. oktobrim notika virkne kauju un sadursmju starp pretinieku flotēm, kas vēsturē iegāja ar kopējo nosaukumu Leites līča kauja. Lielākās bija Sibujanas jūras kauja 24. oktobrī, [[Surigao šaurums|Surigao šauruma]] nakts kauja 25. oktobrī, [[Samara (sala)|Samaras salas]] kauja 25. oktobrī un Enganjo raga kauja 25.—26. oktobrī. Tajās Japānas flote cieta graujošu sakāvi, zaudējot 4 lidmašīnu bāzes kuģus, 3 kaujas kuģus, 8 kreiserus un 12 iznīcinātājus. Amerikāņi zaudēja vienu flotes un divus eskorta lidmašīnu bāzes kuģus, divus eskadras un vienu eskorta iznīcinātāju. Operācijas otrā posma mērķis bija [[Lusona]]s sala. 1945. gada 9. janvārī ASV 6. armija izsēdās salā 3. un 7. flotes kuģu artilērijas uguns un lidmašīnu aizsegā. Janvāra—februāra laikā amerikāņi ievirzījās dziļi LuSonas salā, atbrīvojot Manilu. Februārī 8. armijas vienības (kuras komandēja ģenerālis R. Eihelbergers) sāka operācijas trešo posmu — kaujas operācijas, lai atbrīvotu Filipīnu dienvidus — [[Mindanao]], [[Palavana]]s un citas salas. Filipīnu atbrīvošanā piedalījās Filipīnu Tautas antijapāņu armija un "Hukbalahap" kustības partizāni. Oficiāli operācija beidzās 1945. gada jūlijā. Taču kaujas turpinājās, un atsevišķas japāņu vienības turpināja pretoties līdz Otrā pasaules kara beigām un padevās tikai pēc Japānas kapitulācijas. Filipīnu salu ieņemšana noveda pie Japānas stratēģiskā stāvokļa tālākas pasliktināšanās. Tika pārtraukta saziņa ar dienvidu jūru zonu, no kurienes nāca stratēģiskās izejvielas, tostarp [[nafta]]. Amerikāņi ieguva pilnīgu dominanci [[Dienvidķīnas jūra|Dienvidķīnas jūrā]]. [[Hainaņa]]s, [[Rjūkjū salas|Rjūkjū salās]] un Japānas centrālajās salās tika izveidotas ASV spēku bāzes turpmākai ofensīvai. == Operācijas sekas == Pēc Japānas kapitulācijas ASV militārās varas iestādes Filipīnās saņēma gūstā aptuveni 45 000 japāņu [[karagūsteknis|karagūstekņu]]. Šie karagūstekņi tika turēti vairākās nometnēs visā valstī un izmantoti kā darbaspēks kara seku likvidācijā. Ģenerālis [[Daglass Makarturs|Makarturs]] izveidoja Filipīnu kara noziegumu komisiju, savukārt [[Filipīnu prezidents]] [[Serhio Osmeņa]] izveidoja Nacionālo kara noziegumu izmeklēšanas biroju. Abas iestādes atbalstīja viena otru kara noziegumu tiesas procesā Tokijā un vēlāk Filipīnu kara noziegumu tiesā.<ref name="Chamberlain">{{tīmekļa atsauce |last1=Chamberlain |first1=Sharon Williams |title=Justice and Reconciliation: Postwar Philippine Trials Against Japanese War Criminals in History and Memory |url=https://scholarspace.library.gwu.edu/downloads/6682x4006?locale=de |website=GWU Library |publisher=George Washington University |access-date=30 April 2023}}</ref> == Zaudējumi == ;ASV Armija un Armijas gaisa spēki {|class="wikitable" |- !Vieta !Nogalināti !Ievainoti !Kopā |- !Leite<ref name="Cannon, pp. 368">Cannon, ''Leyte: Return to the Philippines'', pp. 368—369</ref> |3504 |11 991 |15 495 |- !Lusona<ref name=":0">Smith, ''Triumph in the Philippines'', pp. 692—693</ref> |8310 |29 560 |37 870 |- !Centrālās un Dienvidu Filipīnas |2070 |6990 |9060 |- !Kopā |13 884 |48 541 |62 425 |- |} ;Japāņi {|class="wikitable" |- !Vieta !Nogalināti !Sagūstīti !Kopā |- !Leite |65 000 |828 |65 828 |- !Lusona |205 535 |9050 |214 585 |- !Centrālā un Dienvidu Filipīnas |50 260 |2695 |52 955 |- !Kopā |320 795 |12 573 |333 368 |- |} Tiek pieskaitīts arī gandrīz miljons Filipīnu civiliedzīvotāju, kas gājuši bojā operācijas laikā.<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Hasting |first1=Max |title=Nemesis|year=2007 |url=https://archive.org/details/nemesisbattlefor0000hast }}</ref> == Skatīt arī == * [[Filipīnu operācija (1941—1942)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * {{grāmatas atsauce |last=Breuer |first=William B. |year=1986 |title=Retaking The Philippines: America's Return to Corregidor & Bataan, 1944–1945 |url=https://archive.org/details/retakingphilippi00breu_0 |url-access= |publisher=St Martin's Press |isbn=9780312678029 |id=ASIN B000IN7D3Q}} * {{publikācijas atsauce |last1=Huggins|first1=Mark|title=Setting Sun: Japanese Air Defence of the Philippines 1944–1945|journal=Air Enthusiast|date=May–June 1999|issue=81|pages=28–35 |issn=0143-5450}} * {{grāmatas atsauce |last=Leary |first=William M. |author-link=William M. Leary |year=2004 |title=We Shall Return!: MacArthur's Commanders and the Defeat of Japan, 1942–1945 |publisher=University Press of Kentucky |isbn=0-8131-9105-X}} * {{grāmatas atsauce |title=Reports of General MacArthur: The Campaigns of MacArthur in the Pacific: Volume I |publisher=Department of the Army |location=Library of Congress |pages=242–294 |chapter-url=http://www.history.army.mil/books/wwii/MacArthur%20Reports/MacArthur%20V1/ch09.htm |access-date=January 5, 2014 |chapter=Chapter IX: The Mindoro and Luzon Operations |archive-date=January 16, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140116210618/http://www.history.army.mil/books/wwii/MacArthur%20Reports/MacArthur%20V1/ch09.htm |dead-url= }} * {{grāmatas atsauce |last=Mellnik |first=Stephen Michael |year=1981 |title=Philippine War Diary, 1939–1945 |url=https://archive.org/details/philippinewardia0000mell |publisher=Van Nostrand Reinhold |isbn=0-442-21258-5}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] [[Kategorija:Otrā pasaules kara kampaņas]] [[Kategorija:Filipīnu vēsture]] [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Japānas vēsture]] fjf0kow9mwnfgwvnendt66el2zw15es 4519463 4519448 2026-09-09T04:24:56Z Biafra 13794 4519463 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Filipīnu operācija (1944—1945) | image = USA C-260 Invasion of Leyte, October 1944.jpg | image_size = 300px | caption = Ģenerālis Makarturs starp amerikāņu karavīriem Leites salā. | partof = [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna kara]] | date = {{dat|1944|10|20}} – {{dat|1945|8|15}} | place = [[Filipīnu Sadraudzība|Filipīnas]] | result = Sabiedroto uzvara | territory = Filipīnas tika atbrīvotas no japāņu okupācijas | map_type = | map_relief = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | combatant1 = {{flaga|United States|1912}} [[ASV]] * [[Attēls:Flag of the Philippines (1936–1985, 1986–1998).svg|25px]] [[Filipīnu Sadraudzība]] * {{AUS}} * {{MEX}} | combatant2 = {{flaga|Empire of Japan}} [[Japānas Impērija]] * [[Attēls:Flag of the Philippines (1936–1985, 1986–1998).svg|25px]] [[Filipīnu Otrā Republika]] | commander1 = {{flaga|USA|1912}} [[Daglass Makarturs]] * Tomass Kinkeids * Viljams Halsijs jaunākais * Volters Krīgers * Marks Mičers * [[Roberts Eihelbergers]] [[Attēls:Flag of the Philippines (1936–1985, 1986–1998).svg|25px]] Bazilio Valdess * Kaliksto Dukē | commander2 = [[Attēls:Naval ensign of Japan (1889–1945).svg|25px]] [[Hisaiči Teroči]] * [[Takeo Kurita]] * [[Tomojuki Jamašita]] * [[Kjodži Tominaga]] [[Attēls:Flag of the Philippines (1936–1985, 1986–1998).svg|25px]] [[Beniņo Ramoss]] | strength1 = {{flaga|United States|1912}} 1 250 000<br />[[Attēls:Flag of the Philippines (1936–1985, 1986–1998).svg|25px]] 30 000+ partizāni<ref>{{grāmatas atsauce |title=Reports of General MacArthur: Japanese Operations in the Southwest Pacific Area Volume 2, Part 1 |last=MacArthur |first=Douglas | authorlink=Daglass Makarturs |year=1966 |publisher=JAPANESE DEMOBILIZATION BUREAUX RECORDS |page=311 |url=https://history.army.mil/books/wwii/MacArthur%20Reports/MacArthur%20V2%20P1/ch11.htm |archive-url=https://web.archive.org/web/20071226025121/http://www.history.army.mil/books/wwii/MacArthur%20Reports/MacArthur%20V2%20P1/ch11.htm |dead-url=dead |archive-date=26 December 2007 |access-date=January 25, 2020}}</ref><br />{{flaga|Mexico|1934}} 300<ref>Castillo, G. (2011); [https://www.jornada.com.mx/2011/11/19/politica/009n3pol ''Homenaje de la Sedena a militares del Escuadrón 201 de la Fuerza Aérea'']; La Jornada (in Spanish); Retrieved 3 October 2019</ref> | strength2 = {{flaga|Empire of Japan|army}} 529 802<ref>[http://www.history.army.mil/books/wwii/macarthur%20reports/macarthur%20v1/ch11.htm Chapter 11: Operations of the Eighth Army in the Central and Southern Philippines, pp. 358] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200603014005/https://history.army.mil/books/wwii/MacArthur%20Reports/MacArthur%20V1/ch11.htm |date=June 3, 2020 }}. Retrieved March 10, 2016</ref><br />[[Attēls:Flag of the Philippines (1936–1985, 1986–1998).svg|25px]] ~6000 karavīri<ref>{{grāmatas atsauce|last=Jowett|first=Philip|title=Japan's Asian Allies 1941–45|year=2020|publisher=Osprey Publishing|pages=37–39}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce|author1=Ikehata Setsuho|author2=Ricardo T. Jose|title=The Philippines Under Japan: Occupation Policy and Reaction|year=2000|publisher=Ateneo De Manila University Press|pages=83 & 89}}</ref> | casualties1 = '''Kopā: 72 000+'''<hr />{{flaga|United States|1912}} '''Amerikāņi''' '''Militārpersonas:'''<br /> *20 712 nāves saistītas ar karadarbību *50 954 izdzīvojuši ievainotie *52+ izdzīvojušie karagūstekņi (Armija) *200+ nepieskaitītie pazudušie (Armija) *140 000+ upuri nesaistīti ar karadarbību<ref>[http://www.history.army.mil/brochures/luzon/72-28.htm "Luzon"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081215091059/http://www.history.army.mil/brochures/luzon/72-28.htm |date=December 15, 2008 }} 100,000 non-combat casualties on Luzon alone and 37,000 on Leyte. Retrieved October 26, 2015</ref> {{Collapsible list |title=Sadalījums pa militāro spēku veidiem: |'''Armija:'''<br />''Uz 1945. gada 4. jūliju''<br />13 106 nogalināti<br />47 166 ievainoti (2934 miruši)<br />96 sagūstīti (44 miruši)<br />349 pazuduši bez vēsts (149 miruši)<br />16 233 kopā karadarbībā miruši<ref>[https://cgsc.contentdm.oclc.org/digital/collection/p4013coll8/id/128/rec/2 Army Battle Casualties and Nonbattle Deaths in World War II] p. 94. Retrieved 4 May 2023</ref> |'''Flote:'''<br />''Uz 1945. gada 1. jūliju''<br />4026 nogalināti<br />270 miruši no ievainojumiem<br />40 miruši karagūstekņi<br />6484 izdzīvojuši no ievainojumiem |'''Jūras kājnieku korpuss:'''<br />''Uz 1945. gada 1. jūliju''<br />132 nogalināti<br />10 miruši no ievainojumiem<br />1 miris kā karagūsteknis<br />238 izdzīvojuši no ievainojumiem<ref>[https://archive.org/details/HistoryOfTheMedicalDeptInWWIIV3 History of the Medical Department in World War II, vol. III] Appendix Table 14, see "Return to the Philippines." Retrieved 2/6/2024</ref><ref>[https://www.history.navy.mil/research/library/online-reading-room/title-list-alphabetically/w/world-war-ii-casualties.html history.navy.mil, "World War II Casualties, Return to the Philippines."] Retrieved 4 May 2023</ref><ref>{{grāmatas atsauce |last1=Tucker |first1=Spencer |title=Almanac of American Military History, Vol. 1 |date=2012 |publisher=ABC-CLIO |isbn=978-1-59-884530-3 |page=1668}}</ref> 2,680 casualties in the month after December 13, 1944 (omitting November), and 790 lost in a typhoon<ref>[http://www.history.army.mil/html/books/005/5-10-1/CMH_Pub_5-10-1.pdf "Triumph in the Philippines" pp. 48 & 66] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161224133053/https://www.history.army.mil/html/books/005/5-10-1/CMH_Pub_5-10-1.pdf |date=December 24, 2016 }}. Retrieved October 26, 2015</ref> }} '''Ieroči un tehnika:''' 33+ kuģi nogrimuši<br /> 95+ kuģi bojāti<br /> 485+ lidmašīnas<ref name="history.army.mil">[http://www.history.army.mil/html/books/005/5-10-1/CMH_Pub_5-10-1.pdf "Triumph in the Philippines" pp. 48–66] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161224133053/https://www.history.army.mil/html/books/005/5-10-1/CMH_Pub_5-10-1.pdf |date=December 24, 2016 }}. Retrieved October 26, 2015</ref> [[Attēls:Flag of the Philippines (1936–1985, 1986–1998).svg|25px]] '''Filipīnieši''' Nav zināms<ref>According to the [http://www.nationalww2museum.org/learn/education/for-students/ww2-history/ww2-by-the-numbers/world-wide-deaths.html National World War II Museum], Filipino military deaths during the war numbered 57,000. A significant portion must have fallen in the 1944–45 campaign.</ref> {{flaga|Mexico|1934}} '''Meksikāņi''' ~10 (5 nesaistīti ar karadarbību)<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2020/05/27/magazine/world-war-ii-mexican-air-force.html?espv=1|title=When the Mexican Air Force Went to War Alongside America|newspaper=The New York Times|date=May 27, 2020|last1=Parker|first1=Richard}}</ref> | casualties2 = '''Kopā: 430 000'''<hr />{{flaga|Empire of Japan|army}} '''Japāņi''' '''Militārpersonas:'''<br /> *320 795–420 000 miruši un pazuduši<ref>[http://cgsc.cdmhost.com/cdm/ref/collection/p4013coll8/id/351 Final report, progress of demobilization of the Japanese Armed Forces, Part III: Overseas Areas and IV: Air Forces enclosure #44] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160105112919/http://cgsc.cdmhost.com/cdm/ref/collection/p4013coll8/id/351 |date=January 5, 2016 }}. Retrieved March 10, 2016. With 109,890 Japanese military personnel repatriated immediately after the war, that leaves around 420,000 Japanese dead or missing.</ref> *10 000 upuri Leites līcī.<ref>American Battles and Campaigns: A Chronicle from 1622 to 2010 by Chris McNab, p. 184.</ref> *12 573 sagūstīti '''Ieroči un tehnika:''' 93+ kuģi nogremdēti<br />1300 lidmašīnas | campaignbox = }} '''Filipīnu operācija''' (1944. gada 20. oktobris — 1945. gada 15. augusts) bija stratēģiska [[militāra operācija]], ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā veica [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]], Austrālijas, Filipīnu un Meksikas bruņotie spēki pret [[Japānas Impērija|Japānas Impērijas]] spēkiem ar mērķi atbrīvot [[Filipīnas]]. [[Attēls:Battle of Leyte map 1.jpg|thumb|Operācijas plāna karte|left]] 1942. gada pirmajā pusē [[Japānas Impērijas armija]] ieņēma visas Filipīnas. Divus gadus vēlāk, 1944. gada 20. oktobrī, ar [[Leites kauja|desanta izsēšanos Leites salā]] Filipīnu austrumos sākās Filipīnu atbrīvošana no Japānas spēkiem. Lai gan [[Manila]] tika atbrīvota pēc intensīvām ielu kaujām 1945. gada sākumā, kaujas citviet Filipīnās turpinājās līdz pat kara beigām. Amerikas Savienoto Valstu un Filipīnu Sadraudzības militārie spēki ar Austrālijas un Meksikas 201. iznīcinātāju eskadriļas jūras un gaisa atbalstu joprojām turpināja Filipīnu atbrīvošanu, kad 1945. gada 15. augustā Tokija pavēlēja Japānas spēkiem Filipīnās padoties pēc [[Hirosimas un Nagasaki bombardēšana|atombumbu nomešanas Japānas kontinentālajā daļā]] un [[Mandžūrijas operācija|Padomju Savienības iebrukuma Mandžūrijā]]. Operācija tika veikta trīs posmos. Pirmajā posmā amerikāņu karaspēks ieņēma [[Leite|Leites salu]]. Lai nodrošinātu desantu Leitē, 1944. gada oktobra pirmajā pusē amerikāņu flotes aviācija veica virkni spēcīgu triecienu Japānas lidlaukiem [[Taivāna (sala)|Taivānā]], Filipīnās un citās salās. Operāciju Leites salā veica ASV 6. armija (14 divīzijas, aptuveni 240 tūkstoši cilvēku) un Tālo Austrumu zonas gaisa spēki (2500 lidmašīnas). ASV 7. flote (kuru komandēja admirālis Kinkeids) nodarbojās ar desanta atbalsta sniegšanu. Tālās darbības segumu nodrošināja ASV 3. flote admirāļa Halsija vadībā. Kopumā 7. un 3. flotē bija 35 [[Aviācijas bāzeskuģis|lidmašīnu bāzeskuģi]], 12 kaujas kuģi, 25 kreiseri, 144 iznīcinātāji un 29 zemūdenes. Viņiem pretī stājās 14. Japānas Impērijas armija, kas sastāvēja no 8 kājnieku divīzijām, 1 tanku divīzijas un 4 brigādēm, līdz 180 tūkstošiem cilvēku, kurus atbalstīja 980 1. un 4. gaisa armijas lidmašīnas. Operācijas priekšvakarā, 17. oktobrī, amerikāņi izsēdināja karaspēku uz mazām salām netālu no [[Leites līcis|Leites līča]]. Trīs dienas mīnu kuģi attīrīja ejas uz izsēšanās zonām, un bāzes kuģu lidmašīnas uzbruka piekrastes mērķiem. Operācija oficiāli sākās ar izsēšanos Leites līcī 1944. gada 20. oktobrī un ilga līdz 1944. gada 31. decembrim. Japānas flote mēģināja uzbrukt sabiedroto desantam. No 24. līdz 26. oktobrim notika virkne kauju un sadursmju starp pretinieku flotēm, kas vēsturē iegāja ar kopējo nosaukumu Leites līča kauja. Lielākās bija Sibujanas jūras kauja 24. oktobrī, [[Surigao šaurums|Surigao šauruma]] nakts kauja 25. oktobrī, [[Samara (sala)|Samaras salas]] kauja 25. oktobrī un Enganjo raga kauja 25.—26. oktobrī. Tajās Japānas flote cieta graujošu sakāvi, zaudējot 4 lidmašīnu bāzes kuģus, 3 kaujas kuģus, 8 kreiserus un 12 iznīcinātājus. Amerikāņi zaudēja vienu flotes un divus eskorta lidmašīnu bāzes kuģus, divus eskadras un vienu eskorta iznīcinātāju. Operācijas otrā posma mērķis bija [[Lusona]]s sala. 1945. gada 9. janvārī ASV 6. armija izsēdās salā 3. un 7. flotes kuģu artilērijas uguns un lidmašīnu aizsegā. Janvāra—februāra laikā amerikāņi ievirzījās dziļi LuSonas salā, atbrīvojot Manilu. Februārī 8. armijas vienības (kuras komandēja ģenerālis R. Eihelbergers) sāka operācijas trešo posmu — kaujas operācijas, lai atbrīvotu Filipīnu dienvidus — [[Mindanao]], [[Palavana]]s un citas salas. Filipīnu atbrīvošanā piedalījās Filipīnu Tautas antijapāņu armija un "Hukbalahap" kustības partizāni. Oficiāli operācija beidzās 1945. gada jūlijā. Taču kaujas turpinājās, un atsevišķas japāņu vienības turpināja pretoties līdz Otrā pasaules kara beigām un padevās tikai pēc Japānas kapitulācijas. Filipīnu salu ieņemšana noveda pie Japānas stratēģiskā stāvokļa tālākas pasliktināšanās. Tika pārtraukta saziņa ar dienvidu jūru zonu, no kurienes nāca stratēģiskās izejvielas, tostarp [[nafta]]. Amerikāņi ieguva pilnīgu dominanci [[Dienvidķīnas jūra|Dienvidķīnas jūrā]]. [[Hainaņa]]s, [[Rjūkjū salas|Rjūkjū salās]] un Japānas centrālajās salās tika izveidotas ASV spēku bāzes turpmākai ofensīvai. == Operācijas sekas == Pēc Japānas kapitulācijas ASV militārās varas iestādes Filipīnās saņēma gūstā aptuveni 45 000 japāņu [[karagūsteknis|karagūstekņu]]. Šie karagūstekņi tika turēti vairākās nometnēs visā valstī un izmantoti kā darbaspēks kara seku likvidācijā. Ģenerālis [[Daglass Makarturs|Makarturs]] izveidoja Filipīnu kara noziegumu komisiju, savukārt [[Filipīnu prezidents]] [[Serhio Osmeņa]] izveidoja Nacionālo kara noziegumu izmeklēšanas biroju. Abas iestādes atbalstīja viena otru kara noziegumu tiesas procesā Tokijā un vēlāk Filipīnu kara noziegumu tiesā.<ref name="Chamberlain">{{tīmekļa atsauce |last1=Chamberlain |first1=Sharon Williams |title=Justice and Reconciliation: Postwar Philippine Trials Against Japanese War Criminals in History and Memory |url=https://scholarspace.library.gwu.edu/downloads/6682x4006?locale=de |website=GWU Library |publisher=George Washington University |access-date=30 April 2023}}</ref> == Zaudējumi == ;ASV Armija un Armijas gaisa spēki {|class="wikitable" |- !Vieta !Nogalināti !Ievainoti !Kopā |- !Leite<ref name="Cannon, pp. 368">Cannon, ''Leyte: Return to the Philippines'', pp. 368—369</ref> |3504 |11 991 |15 495 |- !Lusona<ref name=":0">Smith, ''Triumph in the Philippines'', pp. 692—693</ref> |8310 |29 560 |37 870 |- !Centrālās un Dienvidu Filipīnas |2070 |6990 |9060 |- !Kopā |13 884 |48 541 |62 425 |- |} ;Japāņi {|class="wikitable" |- !Vieta !Nogalināti !Sagūstīti !Kopā |- !Leite |65 000 |828 |65 828 |- !Lusona |205 535 |9050 |214 585 |- !Centrālā un Dienvidu Filipīnas |50 260 |2695 |52 955 |- !Kopā |320 795 |12 573 |333 368 |- |} Tiek pieskaitīts arī gandrīz miljons Filipīnu civiliedzīvotāju, kas gājuši bojā operācijas laikā.<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Hasting |first1=Max |title=Nemesis|year=2007 |url=https://archive.org/details/nemesisbattlefor0000hast }}</ref> == Skatīt arī == * [[Filipīnu operācija (1941—1942)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * {{grāmatas atsauce |last=Breuer |first=William B. |year=1986 |title=Retaking The Philippines: America's Return to Corregidor & Bataan, 1944–1945 |url=https://archive.org/details/retakingphilippi00breu_0 |url-access= |publisher=St Martin's Press |isbn=9780312678029 |id=ASIN B000IN7D3Q}} * {{publikācijas atsauce |last1=Huggins|first1=Mark|title=Setting Sun: Japanese Air Defence of the Philippines 1944–1945|journal=Air Enthusiast|date=May–June 1999|issue=81|pages=28–35 |issn=0143-5450}} * {{grāmatas atsauce |last=Leary |first=William M. |author-link=William M. Leary |year=2004 |title=We Shall Return!: MacArthur's Commanders and the Defeat of Japan, 1942–1945 |publisher=University Press of Kentucky |isbn=0-8131-9105-X}} * {{grāmatas atsauce |title=Reports of General MacArthur: The Campaigns of MacArthur in the Pacific: Volume I |publisher=Department of the Army |location=Library of Congress |pages=242–294 |chapter-url=http://www.history.army.mil/books/wwii/MacArthur%20Reports/MacArthur%20V1/ch09.htm |access-date=January 5, 2014 |chapter=Chapter IX: The Mindoro and Luzon Operations |archive-date=January 16, 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140116210618/http://www.history.army.mil/books/wwii/MacArthur%20Reports/MacArthur%20V1/ch09.htm |dead-url= }} * {{grāmatas atsauce |last=Mellnik |first=Stephen Michael |year=1981 |title=Philippine War Diary, 1939–1945 |url=https://archive.org/details/philippinewardia0000mell |publisher=Van Nostrand Reinhold |isbn=0-442-21258-5}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] [[Kategorija:Otrā pasaules kara kampaņas]] [[Kategorija:Filipīnu vēsture]] [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Japānas vēsture]] n6zzce1lm9mvclxp4whe06jn1cdgzry 0 606538 4519450 4316057 2026-09-09T04:16:46Z Biafra 13794 4519450 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Vienna Operations.jpg|thumb|Padomju karaspēks uz ''Studebaker'' US6 kravas automašīnām Vīnes ofensīvas laikā; uz ceļa zīmes krievu valodā uzrakstīts “Vīne”]] '''Vīnes ofensīva''' ([[Vācu valoda|vācu]]: ''Wiener Operation''; [[Krievu valoda|krievu]]: ''Венская наступательная операция'') bija viena no pēdējām lielajām [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] militārajām operācijām [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Eiropas frontē. Tā norisinājās no 1945. gada 16. marta līdz 15. aprīlim un bija daļa no plašākas padomju uzbrukuma kampaņas [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], kuras mērķis bija ieņemt [[Austrija]]s galvaspilsētu [[Vīne|Vīni]] un sagraut vācu bruņoto spēku pretestību šajā reģionā. == Priekšvēsture == Līdz 1945. gada pavasarim [[Padomju Savienība]] jau bija ieņēmusi lielu daļu Austrumeiropas. [[Ungārijas Karaliste (1920—1946)|Ungārija]], kas līdz tam bija bijusi Vācijas sabiedrotā, tika pakļauta vairākām kaujām, tostarp smagajai [[Budapeštas kauja]]i. Pēc [[Budapešta]]s krišanas Sarkanā armija virzījās uz rietumiem ar mērķi iznīcināt vācu aizsardzību Austrijā un ieņemt Vīni, kam bija stratēģiska un simboliska nozīme. Līdz 1945. gada martam Vīne tika pasludināta par "cietokšņa pilsētu" (''Festung Wien'') — [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] pavēle nozīmēja, ka tā jāaizstāv līdz pēdējam cilvēkam. Tomēr faktiskā militārā situācija bija smaga. == Operācijas gaita == [[Attēls:Венская операция.jpg|thumb|Vīnes ofensīva]] Vīnes ofensīvu veica galvenokārt Padomju Savienības 2. un 3. Ukrainas fronte, kuras komandēja attiecīgi maršali [[Rodions Malinovskis]] un [[Fjodors Tolbuhins]]. Uzbrukums sākās 1945. gada 16. martā ar vairākiem uzbrukuma virzieniem caur Ungārijas un [[Slovākija]]s teritoriju. Padomju spēki apgāja Vīni no vairākām pusēm, piespiežot Vācijas ''[[Vērmahts|Wehrmacht]]'' un [[SS]] spēkus atkāpties. Par spīti Vācijas centieniem aizstāvēt pilsētu, Sarkanā armija uzsāka ielu kaujas, un 13. aprīlī Vīne tika ieņemta. Aizstāvība bija sasteigta un dezorganizēta, jo daudzi pieredzējušie vācu karavīri jau bija zaudēti citās frontēs. Turklāt bija liels morāles kritums — daļa komandieru saprata, ka karš ir zaudēts. Kaujas turpinājās vēl dažas dienas līdz 15. aprīlim, kad operācija tika oficiāli pabeigta. Kad Sarkanā armija ieņēma Vīni, sākotnēji bija haoss un ziņojumi par laupīšanām, izvarošanu un vardarbību pret [[civiliedzīvotāji]]em, īpaši sievietēm. == Spēki un zaudējumi == '''Padomju spēki:''' * Ap 600 000 karavīru * Atbalsts no Rumānijas un Bulgārijas vienībām * Liela skaita tanku, artilērijas un aviācijas izmantošana '''Vācu spēki:''' * Ap 200 000—300 000 karavīru (tai skaitā SS, ''[[Folksšturms|Volkssturm]]'' un ''[[Hitlerjūgends|Hitlerjugend]]'' vienības) * Spēcīga, bet izkliedēta pretestība '''Zaudējumi:''' * Padomju Savienība: vairāk nekā 38 000 kritušo un ievainoto * Vācija: desmitiem tūkstošu kritušo, ievainoto un gūstā saņemto == Sekas == Vīnes krišana būtiski pavājināja Vācijas militāro stāvokli Eiropas dienvidaustrumos. Tā ļāva Sarkanajai armijai kontrolēt Austriju un tuvināja kara beigas Eiropā. Vīnes ofensīva arī nostiprināja Padomju ietekmi Austrumeiropā, kas vēlāk atspoguļojās [[Aukstais karš|Aukstā kara]] politiskajā kartē. Pēc Vīnes ieņemšanas Austrijā tika izveidotas okupācijas zonas, kurās piedalījās PSRS, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] un [[Francija]]. == Skatīt arī == * [[Austrija — pirmais nacisma upuris]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] lkz0yrwaxo0i2ozyxz8avfk2krbuuzg 0 606541 4519460 4486823 2026-09-09T04:22:51Z Biafra 13794 4519460 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Gilberta un Māršala salu operācija | partof = [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna kara]] | image = SBD VB-16 over USS Washington 1943.jpg | caption = Gilberta un Māršala salu operācijas laikā SBD Dauntless lidmašīna patrulē virs karakuģiem ''USS Washington'' un ''USS Lexington''. | date = 1942. gada augusts – 1944. gada februāris | place = [[Gilberta salas]] un [[Māršala Salas]] | result = Amerikāņu uzvara | combatant1 = {{flaga|United States|1912}} [[ASV]]<br />[[Attēls:Flag of the Gilbert and Ellice Islands (1937–1976).svg|25px]] [[Gilberta un Elisa salu kolonija]] | combatant2 = [[Attēls:Flag of Japan (1870–1999).svg|25px]] [[Japānas Impērija]] | commander1 = {{ubl|[[Attēls:Flag of the United States Navy.svg|25px]] [[ASV Jūras kara flote]]:|[[Česters Nimics]]|[[Reimonds Spruens]]|[[Ričmonds Tērners]]|[[Marks Mičers]]|[[Harijs Hills]]|[[Attēls:Flag of the United States Marine Corps.svg|25px]] [[ASV Jūras kājnieku korpuss]]:|[[Holands Smits]]|[[Tomass Vatsons]]|[[Attēls:Flag of the United States Army.svg|25px]] [[ASV Armija]]:|[[Ralfs Smits]]}} | commander2 = {{ubl|[[Attēls:Naval ensign of Japan (1889–1945).svg|25px]] [[Japānas Impērijas flote]]:|[[Košo Abe]]|[[Keidži Šibazaki]]{{KIA}}|[[Monco Akijama]]{{KIA}}|[[Čuiči Hara]]|[[Attēls:War flag of the Imperial Japanese Army (1868–1945).svg|25px]] [[Japānas Impērijas armija]]:|[[Jošimi Nišida]]{{KIA}}}} | casualties1 = ~5100 nogalināti vai pazuduši<br>6700 ievainoti | casualties2 = ~21 000 nogalināti<br>375 sagūstīti | campaignbox = }} '''Gilberta un Māršala salu operācija''' ({{val|en|Gilbert and Marshall Islands campaign}}) bija stratēģiska [[militāra operācija]], ko [[ASV Bruņotie spēki]] veica pret [[Japānas Impērija]]s spēkiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, lai atbrīvotu [[Gilberta salas|Gilberta]] un [[Māršala salas]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], šī operācija norisinājās no 1942. gada augusta līdz 1944. gada 10. februārim. 1943. gada novembrī amerikāņu spēki sāka [[Gilberta salas|Gilberta salu]] ieņemšanu, kuras, tāpat kā [[Koraļļu jūra]]s salas, vasarā japāņu "operatīvā plāna Z" izmaiņu dēļ bija izslēgtas no galvenās Japānas spēku aizsardzības zonas. Kā sākotnējie pasākumi Gilberta salu ieņemšanā bija [[Elisa salas|Elisa salu]] ieņemšana augustā un [[Beikera sala]]s ieņemšana septembrī. Tajā pašā laikā amerikāņu lidmašīnu bāzes kuģu lidmašīnas uzbruka Japānas lidlaukiem Makina Mīnā un [[Tarava|Taravā]] (Gilberta salās), un nedaudz vēlāk [[Veika sala|Veika salā]]. [[Attēls:Yanks Invade the Marshall Islands.ogv|thumb|ASV kinohronika par operāciju.|left]] == Operācijas gaita == {{pamatraksts|Taravas kaujas}} 19. novembrī, jūras artilērijas uguns un masveida gaisa triecienu aizsegā, amerikāņi sāka desanta spēku desantu Makina Mīnas un Taravas salās. Šo desanta spēku lielums sasniedza 22 000 karavīru un virsnieku. Desanta segšanai no gaisa tika izmantotas aptuveni 900 lidmašīnas, kas atradās uz lidmašīnu bāzes kuģiem. Japānas garnizonos Gilberta salās bija aptuveni 5600 cilvēku, un tiem nebija nekāda atbalsta no jūras spēkiem vai gaisa spēkiem. Neskatoties uz sīvu pretestību, tie tika sakauti. Līdz novembra beigām amerikāņu bruņotie spēki bija pilnībā ieņēmuši Gilberta salas, zaudējot vienu eskorta lidmašīnu bāzes kuģi. Šī bija pēdējā no nedaudzajām operācijām, ko Amerikas Savienotās Valstis veica [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] 1943. gadā. Ofensīvai Klusā okeāna centrālajā daļā bija jāsākas 1944. gada februārī ar Māršala salu ieņemšanu. Šim nolūkam amerikāņu pavēlniecība izveidoja trīs desanta vienības ar kopējo spēku aptuveni 64 tūkstoši cilvēku. Izsēšanās bija jāveic vienlaicīgi trīs punktos (Roi, Kvadžaleinas un [[Madžuro]] salās), kas nodrošināja kontroli pār visu Māršala salu grupu. Vienības bija jāpārvadā pa jūru, un izkraušanas laikā tās atbalstīja 5. amerikāņu flote, kurai tobrīd bija 217 karakuģi, tostarp 12 lidmašīnu bāzes kuģi ar 700 lidmašīnām. Amerikāņu karaspēka [[desants]] Māršala salās sākās 1. februārī. Divas dienas pirms tam jūras artilērija apšaudīja norādītos mērķus, un pēc tam lidmašīnas veica bombardēšanas triecienus. Japānas garnizoni, kuros bija aptuveni 8 tūkstoši cilvēku un kuros bija 130 lidmašīnas, cieta nopietnus postījumus. Aizsardzības būves un visas civilās ēkas tika nodedzinātas vai iznīcinātas, un lidmašīnas tika pilnībā iznīcinātas. Trīs dienu laikā amerikāņi ieņēma Roi, Kvadžaleinas un Madžuro salas, bet nākamo trīs nedēļu laikā — visu arhipelāgu. Tajā pašā laikā tika okupētas Enivetokas salas, kur nekavējoties sākās gaisa un jūras bāzu būvniecība. Arī Japānas jūras spēku bāze [[Čūka]] salās tika bombardēta no lidmašīnu bāzes kuģiem. Baidoties no atkārtotiem reidiem, Japānas pavēlniecība laikā no 3. līdz 10. februārim pārdislocēja Apvienotās flotes galvenos spēkus uz [[Japāna|Japānu]] un [[Palau]] salām. Tas savukārt pasliktināja Japānas sauszemes spēku situāciju Karolīnas salās. Amerikāņi uzvarēja Gilberta salu kampaņā, taču cieta no loģistikas problēmām un pieredzes trūkuma, tā rezultātā zaudējot kopumā 2459 kritušos un 2286 ievainotos. Tikmēr Japānas spēki kopumā cieta zaudējumus 5085 kritušos un 247 sagūstītos. Lielie zaudējumi un briesmīgie kaujas apstākļi abām pusēm pārliecināja ģenerāli Holandu Smitu, V desanta korpusa komandieri, ka Taravu vajadzēja apiet.<ref>Smith, Holland M.; Finch, Perry (1976). ''Coral and Brass.'' New York, NY: Viking.</ref> Amerikāņi uzvarēja Gilberta salu kampaņā, taču cieta no loģistikas problēmām un pieredzes trūkuma, tā rezultātā zaudējot kopumā 2459 kritušos un 2286 ievainotos. Tikmēr Japānas spēki kopumā cieta zaudējumus 5085 kritušos un 247 sagūstītos. Lielie zaudējumi un briesmīgie kaujas apstākļi abām pusēm pārliecināja ģenerāli Holandu Smitu, V desanta korpusa komandieri, ka Taravu vajadzēja apiet.<ref>Smith, Holland M.; Finch, Perry (1976). ''Coral and Brass.'' New York, NY: Vikingad</ref> Turpretī Māršala salas ieņemt amerikāņu spēkiem sanāca samērā viegli. Amerikāņi izmantoja Taravā gūtās mācības, nodrošinot, ka viņi skaitliski pārspēja ienaidnieka aizstāvjus gandrīz 6 pret 1, un izmantoja lielāku uguns spēku (tostarp bruņu caururbjošo šāviņu izmantošanu). Māršala salās amerikāņi zaudēja 611 cilvēku, ievainotos 2341 un pazudušu bez vēsts 260 cilvēku, savukārt japāņi zaudēja vairāk nekā 11 000 vīru un sagūstītus 358. Pēc Gilberta un Māršala salu ieņemšanas sabiedrotie salās uzcēla jūras bāzes, nocietinājumus un lidlaukus, lai sagatavotos uzbrukumam [[Marianas salas|Marianas salām]]. Japānas sakāve piespieda IJA (armija) un IJN (flote) atkāpties uz jaunu aizsardzības perimetru — Absolūto nacionālās aizsardzības zonu, kurā ietilpa Marianas un [[Palau]]. Japānas spēki šīs salas pamatīgi nocietināja pret gaidāmo amerikāņu uzbrukumu, jo ieņemšanas gadījumā tie ļautu amerikāņu smagajiem bumbvedējiem tieši uzbrukt Japānas galvenajām salām. == Literatūra == * {{grāmatas atsauce |title=In the Service of the Emperor: Essays on the Imperial Japanese Army |last=Drea |first=Edward J. |publisher=University of Nebraska Press |year=1998 |location=Lincoln, NE |chapter=An Allied Interpretation of the Pacific War}} * {{grāmatas atsauce |title=Storm Over the Gilberts: War in the Central Pacific 1943 |url=https://archive.org/details/stormovergilbert0000hoyt |last=Hoyt |first=Edwin P. |publisher=Van Nostrand Reinhold |year=1979 |location=New York, NY}} * {{grāmatas atsauce |last=Toll |first=Ian W. |author-link=Ian W. Toll |title=[[The Conquering Tide: War in the Pacific Islands, 1942–1944]] |location=New York |publisher=W. W. Norton |date=2015}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://militera.lib.ru/h/nimitz_potter/11.html/ Militera.lib.ru] {{ru ikona}} [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] [[Kategorija:Otrā pasaules kara kampaņas]] [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Japānas vēsture]] [[Kategorija:Māršala Salas]] [[Kategorija:Gilberta salas]] egjrgi1j8ol0vwln7awqowfgh2mfx84 0 606557 4519465 4470095 2026-09-09T04:31:03Z Biafra 13794 jāuzlabo 4519465 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:RIAN archive 834147 Hoisting the banner in Port-Artur. WWII (1941-1945).jpg|thumb|Padomju jūrnieki paceļ Padomju flotes karogu virs Portartūras]] '''Padomju—Japānas karš''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Советско-японская война'', [[Japāņu valoda|japāņu]]: ソ連対日参戦) bija militārs konflikts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Japānas Impērija|Japānas Impēriju]], kas notika no 1945. gada 9. līdz 20. augustam [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] pašā noslēgumā. Šis karš izšķiroši ietekmēja Japānas [[Kapitulācija|kapitulāciju]] un Otrā pasaules kara beigas [[Āzija|Āzijā]]. == Konteksts == Padomju Savienība un Japāna iepriekš bija piedalījušās vairākos robežkonfliktos 1930. gados, tostarp [[Halhingolas kampaņa|Halhingolā]] (1939), kur padomju karaspēks, ko komandēja ģenerālis [[Georgijs Žukovs]], smagi sakāva Japānas spēkus. 1941. gadā abas valstis parakstīja neuzbrukšanas paktu, kuru PSRS saglabāja līdz 1945. gada aprīlim. [[Jaltas konference|Jaltas konferencē]] (1945) starp PSRS, ASV un [[Britu impērija|Lielbritāniju]] [[Josifs Staļins]] apņēmās iesaistīt karaspēku karā pret Japānu trīs mēnešus pēc [[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas]]. Šī solījuma rezultātā 1945. gada 8. augustā Padomju Savienība denonsēja neuzbrukšanas paktu un nākamajā dienā uzbruka Japānas spēkiem [[Mandžūrija|Mandžūrijā]]. == Norise == Padomju uzbrukums sākās 1945. gada 9. augustā ar trīs fronšu ofensīvu pret Japānas [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] Mandžūrijā, kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]]. PSRS armija — vairāk nekā 1,5 miljonu karavīru sastāvā, bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību. Japānas Kvantunas armija bija slikti apgādāta un daļēji demobilizēta, kas padarīja tās pretestību neefektīvu. Ap 600 000 japāņu karavīru tika saņemti gūstā. Padomju—Japāņu kara rezultātā PSRS okupēja Mandžūriju, Sahalīnas dienviddaļu un Kuriļu salas. Desmitiem tūkstošu japāņu civiliedzīvotāju un karavīru tika deportēti uz PSRS, kur daudzi mira [[Gulags|GULAGa]] nometnēs. Šī militārā uzvara un amerikāņu kodoluzbrukumi [[Hirosima]]i un [[Nagasaki]] noveda pie Japānas kapitulācijas 15. augustā (formāli 2. septembrī), izbeidzot Otro pasaules karu. == Kuriļu jautājums == Kuriļu salu okupācija joprojām ir strīda jautājums starp Krieviju un Japānu. Japāna uzskata, ka četru salu, t.s. "Ziemeļu teritoriju" iekļaušana PSRS sastāvā ir nelikumīga aneksija, kamēr Krievija (PSRS mantiniece) uzskata šo teritoriju par likumīgu kara rezultātu. == Skatīt arī == * [[Dienvidsahalīnas okupācija]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] [[Kategorija:Padomju—Japānas karš]] op8zceabmgelkezxl4w5yugq7qoqprj 0 606558 4519469 4317029 2026-09-09T04:46:34Z Biafra 13794 4519469 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada augusts}} [[Attēls:Mukden 1931 japan shenyang.jpg|thumb|Japāņu karaspēks ieiet Šeņjanas pilsētā, 1931. gads]] '''Japānas intervence Mandžūrijā''' ([[Japāņu valoda|japāņu]]: 満州事変, ''Manšū jihen'') bija militāra operācija, kuru 1931. gada septembrī uzsāka [[Japānas Impērija]], lai okupētu [[Mandžūrija|Mandžūriju]] — [[Ķīna]]s ziemeļaustrumu reģionu. Šis notikums kļuva par vienu no pirmajiem soļiem, kas noveda pie plašāka [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Āzija|Āzijā]]. == Konteksts == 1920. un 1930. gados Japāna saskārās ar ekonomiskām grūtībām un sabiedrības militarizāciju. Mandžūrija, ar saviem bagātajiem dabas resursiem, tika uzskatīta par stratēģiski un ekonomiski svarīgu reģionu Japānas impēriskajai paplašināšanai. Japānai jau bija ievērojama militārā klātbūtne šajā reģionā, pateicoties kontroli pār Dienvidmandžūrijas dzelzceļu. 1931. gada 18. septembrī pie Mukdenas (tagadējā [[Šeņjana]]) notika tā dēvētais [[Mukdenas incidents]], kad Japānas armija inscenēja sprādzienu pie dzelzceļa līnijas un apsūdzēja tajā Ķīnas spēkus, izmantojot to kā ieganstu pilna mēroga iebrukumam Mandžūrijā. == Norise == Pēc incidenta Japānas [[Kvantunas armija]] bez Tokijas valdības oficiālas atļaujas sāka ātru militāru ofensīvu, sagrābjot galvenās pilsētas — Mukdenu, [[Harbina|Harbinu]], [[Čančuņa|Čančuņu]] u.c. Līdz 1932. gada sākumam gandrīz visa Mandžūrija bija japāņu kontrolē. 1932. gada martā Japāna izveidoja [[Vasaļvalsts|vasaļvalsti]] [[Mandžukuo]], kuru oficiāli vadīja pēdējais Ķīnas imperators [[Puji]], taču faktisko kontroli saglabāja Japānas militāristi. == Starptautiskā reakcija == Japānas rīcība izraisīja starptautisku nosodījumu. [[Tautu Savienība]] pēc izmeklēšanas publicēja Lītona komisijas ziņojumu, kurā atzina, ka Japāna ir pārkāpusi starptautiskos līgumus. Rezultātā Japāna 1933. gadā izstājās no Tautu Savienības. Tomēr starptautiskā reakcija bija pasīva, un neviens reāli nemēģināja apturēt Japānas agresiju. Tas deva signālu par Rietumu nespēju efektīvi aizstāvēt kolektīvās drošības principus. == Sekas == Japānas intervence Mandžūrijā iezīmēja sākumu Japānas imperiālajai ekspansijai Āzijā. Tā veicināja spriedzi ar Ķīnu, kas kulminēja [[Otrais Ķīnas—Japānas karš|Otrajā ķīniešu—japāņu karā]] (1937—1945). Mandžukuo pastāvēja līdz 1945. gadam, kad to likvidēja [[Padomju Savienība]], iebrūkot reģionā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] noslēgumā ([[Padomju—Japānas karš]]). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Japānas vēsture]] [[Kategorija:Ķīnas vēsture]] [[Kategorija:1931. gads]] dqw5xpqi20nytyrb3lgpkxf03be59p4 0 612816 4519455 4368433 2026-09-09T04:18:04Z Treisijs 347 {{Šrilankas pilsētas}} 4519455 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kandi | official_name = {{ubl|මහනුවර|கண்ட}} | nickname = | motto = | settlement_type = | image_skyline = {{multiple image |total_width = 300 |border = infobox |perrow = 1/2/2 |caption_align = center |image1 = SL Kandy asv2020-01 img04 Queens Hotel.jpg |image2 = Front view of Temple of the Tooth, Kandy.jpg |image3 = Bahirawakanda buddha statue.jpg |image4 = Pallekele International Cricket Stadium.JPG |image5 = Sarachchandra Theatre.jpg }} | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Šrilanka#Āzija | pushpin_label_position = | pushpin_mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LKA}} | subdivision_type1 = Province | subdivision_name1 = [[Centrālā province (Šrilanka)|Centrālā province]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Kolombo apgabals]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 28.53 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2021. gadā | population_footnotes = | population_total = 120087 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+5:30]] | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 7 | latm = 17 | lats = 35 | latNS = N | longd = 80 | longm =38 | longs = 06 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 20000 | elevation_footnotes = | elevation_m = 500 | website = | footnotes = }} '''Kandi''' ({{val|ta|கண்டி}}, ''Kaṇṭi'', {{izrunā|ˈkaɳɖi}}) jeb '''Mahanuvara''' ({{val|si|මහනුවර}}, ''Maha Nuwara'', {{izrunā|mahanuʋərə}}) ir pilsēta [[Šrilanka]]s centrālajā daļā, [[Centrālā province (Šrilanka)|Centrālās provinces]] administratīvais centrs un viens no nozīmīgākajiem valsts kultūras, reliģijas un izglītības centriem. Tā atrodas aptuveni 115 kilometrus uz austrumiem no [[Kolombo]], kalnainā apvidū ap [[Kandi ezers|Kandi ezeru]], un kopš 1988. gada tās vēsturiskais centrs ar [[Zoba templis|Zoba templi]] (''Sri Dalada Maligawa'') ir iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] kā “Kandi svētā pilsēta”. Vēsturiski Kandi bija pēdējā neatkarīgā [[singāļu karaliste]], kas līdz 1815. gadam saglabāja suverenitāti, kad, noslēdzot [[Kandi konvencija|Kandi konvenciju]], tā tika pievienota [[Britu Ceilona|Lielbritānijas koloniālajai pārvaldei]]. Šajā laikā pilsēta kļuva par singāļu politiskās un reliģiskās identitātes simbolu, jo tieši šeit tika novietota [[Buda]]s zobu relikvija, kas glabājas [[Zoba templis|Zoba templī]] — vienā no svētākajām [[budisms|budistu]] svētvietām pasaulē. Mūsdienās Kandi ir Šrilankas kultūras simbols un viens no galvenajiem tūrisma centriem valstī, pazīstama ar vēsturisko arhitektūru, ainavisko vidi un reliģiskajiem svētkiem, īpaši ar [[Esalas Peraheras procesija|Esalas Peraheras procesiju]] — krāšņu Budas zobu relikvijas godināšanas gājienu, kas jūlijā un augustā pulcē tūkstošiem svētceļnieku un apmeklētāju no visas pasaules. Kandi apvieno vēsturisko mantojumu, budisma garīgumu un dabas skaistumu, padarot to par vienu no ievērojamākajām pilsētām [[Dienvidāzija]]s kultūras ainavā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Šrilanka-aizmetnis}} {{Šrilankas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šrilankas pilsētas]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Šrilankā]] oscpcilzqebgfxcam655yeang3lpcbb 0 616036 4519308 4517565 2026-09-08T17:08:32Z Baisulis 11523 Izlaboti [[:Kategorija:Lapas ar vairākiem viena argumenta izsaukumiem veidnēs|argumenti]], izmantojot [[:en:User:Frietjes/findargdups|findargdups]] 4519308 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | nosaukums = | binomial = Sesamum | autors = [[Linnejs]] | attēls = Sesamum capense 2644.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = ''Sesamum capense'' | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Lamiales | rinda_lv = Panātru rinda | sinonīmi = | dzimta_lv = Sezamu dzimta | dzimta = Pedaliaceae | ģints = Sesamum | ģints_lv = Sezami | kategorijas = nē }} '''Sezami''' (''Sesamum'') ir [[sezamu dzimta]]s ģints, kurā ir klasificēti [[Viengadīgi augi|viengadīgi]] un [[Daudzgadīgi augi|daudzgadīgi]] augi ar ēdamām [[Sēkla|sēklām]]. To dabiskais izplatības areāls ir [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Tropu josla|tropos]] un [[Subtropu josla|subtropos]],<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:30077849-2|title=Sesamum L. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2025-12-03|language=en}}</ref> galvenokārt ir [[Āfrika|Āfrikā]], bet dažas sugas ir sastopamas [[Indija|Indijā]], [[Šrilanka|Šrilankā]] un [[Ķīna|Ķīnā]]. Vispazīstamākais ģints pārstāvis ir [[sezams]] (''Sesamum indicum''), no kura iegūst sezama sēklas. Tā izcelsme nav skaidra, jo sezams tiek plaši kultivēts un ir naturalizējies tropu reģionos. == Sugas == Ģintī ir klasificētas sugas:<ref name=":0" /> * [[sezams|Indijas sezams]] (''Sesamum indicum'') <small>L.</small> * ''Sesamum abbreviatum'' <small>Merxm.</small> * ''Sesamum alatum'' <small>Thonn.</small> * ''Sesamum angolense'' <small>Welw.</small> * ''Sesamum angustifolium'' <small>(Oliv.) Engl.</small> * ''Sesamum calycinum'' <small>Welw.</small> * ''Sesamum capense'' <small>Burm.f.</small> * ''Sesamum celebicum'' <small>(Blume) Byng & Christenh.</small> * ''Sesamum eriocarpum'' <small>(Decne.) Byng & Christenh.</small> * ''Sesamum eugeniae'' <small>(F.Muell.) Byng & Christenh.</small> * ''Sesamum forbesii'' <small>(Decne.) Byng & Christenh.</small> * ''Sesamum imperatricis'' <small>(Vent.) Byng & Christenh.</small> * ''Sesamum integribracteatum'' <small>(Engl.) Byng & Christenh.</small> * ''Sesamum latifolium'' <small>J.B.Gillett</small> * ''Sesamum lepidotum'' <small>Schinz</small> * ''Sesamum marlothii'' <small>Engl.</small> * ''Sesamum papillosum'' <small>(W.Fitzg.) Byng & Christenh.</small> * ''Sesamum parviflorum'' <small>Seidenst.</small> * ''Sesamum pedalioides'' <small>Welw. ex Hiern</small> * ''Sesamum prostratum'' <small>Retz.</small> * ''Sesamum radiatum'' <small>Thonn. ex Hornem.</small> * ''Sesamum reniforme'' <small>(Abels) Byng & Christenh.</small> * ''Sesamum rigidum'' <small>Peyr.</small> * ''Sesamum rosaceum'' <small>(Engl.) J.C.Manning & Magee</small> * ''Sesamum saxicola'' <small>(E.A.Bruce) Byng & Christenh.</small> * ''Sesamum schinzianum'' <small>Asch.</small> * ''Sesamum senecioides'' <small>(Klotzsch) Byng & Christenh.</small> * ''Sesamum sesamoides'' <small>(Endl.) Byng & Christenh.</small> * ''Sesamum trilobum'' <small>(Bernh.) Byng & Christenh.</small> * ''Sesamum triphyllum'' <small>Welw. ex Asch.</small> * ''Sesamum zanguebarium'' <small>(Lour.) Byng & Christenh.</small> == Galerija == <gallery mode="nolines" widths="150"> Attēls:Winged-seed Sesame (Sesamum alatum) (15890637053).jpg|''Sesamum alatum'' Attēls:Sesamum indicum L. (48846595943).jpg|''Sesamum indicum'' Attēls:Sesamum mulayanum (Rantil) in Hyderabad, AP W IMG 0278.jpg|''Sesamum mulayanum'' Attēls:Sesamum rigidum.jpg|''Sesamum rigidum'' Attēls:Sesamum triphyllum.jpg|''Sesamum triphyllum'' </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sezamu dzimta]] ne827z8t0ratlgmb95oub5qztv78oj8 0 617808 4519476 4493813 2026-09-09T04:56:40Z Biafra 13794 4519476 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Ieroča infokaste | attēls = Interpolitex_2013_(536-18).jpg | paraksts = AK-101 | nosaukums = AK-101 | valsts = {{RUS}} | tips = [[triecienšautene]] | konstruktors = [[Mihails Kalašņikovs]] (koncepcija) | konstruktori = | ražotājs = [[Iževskas mašīnbūves rūpnīca]] / [[Kalašņikova koncerns]] | ražošanā_no = [[1994]]. gada | bruņojumā = ierobežoti (eksports) | patronu_tips = 5,56 × 45 mm NATO | darbības_princips = Gāzu darbību, rotējošs aizslēgs | šaušanas_ātrums = ~600 šāvieni minūtē | sākuma_ātrums = ~910 m/s | attālums = ~1 000 m | masa = ~3,6 kg | garums = ~934 mm | stobrs = ~415 mm | pārlādes_sistēma = [[Magazīna]] | patronas_aptverē = 30 | tēmēklis = Mehāniskais sektoru | versijas = AK-101, AK-102 | daudzums = ierobežots }} '''AK-101''' ir [[Krievija]]s [[triecienšautene]], kas izstrādāta 1990. gados kā [[AK-74M]] eksporta variants NATO standarta 5,56×45 mm patronai. Ierocis paredzēts ārvalstu tirgum un nav plaši izmantots [[Krievijas Bruņotie spēki|Krievijas bruņotajos spēkos]]. AK-101 saglabā Kalašņikova sērijai raksturīgo uzticamību, vienlaikus pielāgojoties Rietumu munīcijas standartiem. Konstrukcija ietver plastmasas laidi un detaļas, kā arī uzlabotu stobra bremzi—kompensatoru. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Militārisms-aizmetnis}} {{Kalašņikovs šaujamieroči}} [[Kategorija:Krievijas šaujamieroči]] [[Kategorija:5,56 mm šaujamieroči]] [[Kategorija:Triecienšautenes]] c8fk2rkb3yrins3epsikfmbsd5qtrv7 0 619616 4519479 4518607 2026-09-09T05:04:09Z Dainis 876 /* Septembris */ 4519479 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOClimit|limit=2}} {{KGVT|2026}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''. * [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''. * [[12. janvāris]]: ** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[14. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]]; ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''. * [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''. * [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''. * [[17. janvāris]]: ** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105''). * [[18. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[22. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka''). * [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''. === Februāris=== * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''. * [[7. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. februāris]]: ** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]. * [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[27. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. marts]]: ** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3''; ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''. * [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''. * [[11. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV''; ** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''. * [[12. marts]]: ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''. * [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''. * [[16. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[17. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. marts]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui''). * [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2''). * [[26. marts]]: ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''. * [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A''). * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. aprīlis]]: ** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''. * [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''. * [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi. * [[7. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[11. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[14. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''. * [[17. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS''); ** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[21. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr''). * [[23. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA''). * [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. * [[25. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''. * [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''. * [[30. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''; ** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''. === Maijs === * [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'', ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'', ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''. * [[6. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[12. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''. * [[15. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''. * [[17. maijs]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''. * [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. maijs]]: ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem. * [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]); tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''. * [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[29. maijs]]: ** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta; ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[30. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]'' (''USA 608'' un ''USA 609''); ** zonde ''[[Tianwen 2]]'' iegāja asteroīda ''469219 Kamoʻoalewa'' orbītā. * [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[Zhongguo Yidong]] 02'' (''China Mobile 02''). * [[11. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]''; ** ar nesējraķeti ''[[HASTE]]'' palaists eksperimentāls aparāts ''[[CURVEBALL]]'', ar ko tika izmēģināta noiešana no orbītas un, iespējams, tas nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[17. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti 8 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''Centispace''); ** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat''). * [[19. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 19 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA 610'' — ''USA 618''); ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Hokushin-1]]''; ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4''). * [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[23. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''; tas nolaidās okeānā. * [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-8]]''. * [[28. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[29. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SXM-11]]''. * [[30. jūnijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Haiyang 2E]]'' (''Ocean 2E''). * [[2. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]''; ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[3. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Pegasus XL]]'' palaists pavadoņu apkalpošanas aparāts ''[[Swift Boost Mission|LINK]]''. * [[4. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** zonde ''[[Hayabusa2]]'' veica asteroīda ''[[98943 Torifune]]'' pārlidojumu; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 20 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter-17'') palaisti pavadoņi ''[[CAS500-4]]'', 7 × ''[[GRUS-3]]'', 4 × ''[[ICEYE-X]]'', ''[[PIRX-1]]'', ''[[CyberCUBE]]'', ''[[KOSTKA]]'', ''[[Balkan-3]]'', ''[[FOSSAST2E-26]]'', ''[[BRO-31]]'', ''[[MARINA (pavadonis)|MARINA]]'', ''[[BOHR]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]''. * [[9. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 10B]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''; pirmo reizi veikta Ķīnas raķetes pirmās pakāpes nosēšanās. * [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'' (apkalpe: [[Pjotrs Dubrovs]], [[Anna Kikina]], [[Anils Menons]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[16. jūlijs]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists nanopavadonis: ''[[Pessoa]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-E]]''. * [[18. jūlijs]] — nesējraķetes ''[[Vikram-I]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[SCOPE]]'', ''[[SOLARAS S3]]''. * [[19. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[21. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņu apkalpošanas aparāti ''[[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]'', 3 × ''[[Mission Extension Pod|MEP]]''. * [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1'') palaisti pavadoņi: 6 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Xiguang 2-01]]'', ''[[Tianyi 49]]'', ''[[Zidingxiang 3]]''. * [[23. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 2-06]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Tianyi 48]]'', ''[[Gande 1-01]]'', ''[[Xiguang 2-03]]'', ''[[Jitianxing A04]]'', ''[[Yinglong Fengguang 1]]''. * [[24. jūlijs]] — suborbitālā trajektorijā veikts supersmagā nesēja ''[[Starship]] v3'' 13. izmēģinājumu lidojums, izlaisti 20 ''[[Starlink]]'' pavadoņi. * [[25. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-28]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz Zemes, apkalpe: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]], [[Sergejs Mikajevs]], [[Kristofers Viljamss]]. * [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 3-01]]''. * [[30. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Tongxin Jishu Shiyan 27]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-619]]'' (''NROL-95''). === Augusts=== * [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Lampung-1]]'' (''OSE HS-01''), ''[[Samarkand 2028]]'' (''OSE HS-02''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''. * [[6. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[MIKURA-I]]'' (''QPS-SAR 13''); ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Džesika Meira]] un [[Anils Menons]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[8. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. augusts]]: ** nesējraķetes ''[[Chang Zheng 7A]]'' avārijā zaudēts sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 4B]]'' (''ChinaSat 4B''); ** ar nesējraķeti ''[[H3-22S]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''). * [[11. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar-2R]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-620 — USA-642]]'' (''USSF-366''); ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''. * [[17. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Satellite for Earth Observation]]''. * [[18. augusts]]: ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Anils Menons]] un [[Sofija Adeno]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]; ** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 3]]'' palaists pavadonis ''[[Honghu 03]]''. * [[19. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. augusts]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[QPS-SAR-18]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[21. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2-1b / Fregat]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2619]]'' (''Uragan-K № 7'', ''GLONASS-K № 19L''). * [[25. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6C]]'' palaisti pavadoņi ''[[BaYi-04]]'', ''[[JingAn MengXiang-01]]'', ''[[Lingzhi-09]]'', 2 × ''[[Zhongke]]'', 2 × ''[[Muduo]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; * [[26. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Ariane 62]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[MTG-I2]]'' (''Meteosat-14''). * [[28. augusts]] — [[Shenzhou 23|Tiangong 11. ekspedīcija]]: [[Džu Jandžu]] un [[Džans Džijuaņs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[30. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaista orbitālā observatorija ''[[Nancy Grace Roman Space Telescope]]''. === Septembris === * [[1. septembris]]: ** nesējraķetes ''[[Zhishenxing 1]]'' (''Pallas-1'') pirmajā izmēģinājumu lidojumā palaista demonstrācijas krava; ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Sofija Adeno]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[2. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-9]]''. * [[3. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[GSLV Mk II]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''). * [[5. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Spectrum]]'' palaisti pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]''. * [[6. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[7. septembris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]], tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. == Miruši == * [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Vollija Fanka]] (''Wally Funk''), ASV lidotāja, kosmonaute, veikusi suborbitālu lidojumu (dzimusi 1939. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Панайотов Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) * [[26. augusts]] — [[Tojohiro Akijama]] (秋山 豊寛, ''Toyohiro Akiyama''), Japānas žurnālists, veicis lidojumu kosmosā (dzimis 1942. gadā) {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]] 1a3q5r4epthkvdtqpzx458s7sdbrxo4 0 622867 4519313 4477929 2026-09-08T17:20:59Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4519313 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Albāno Laciāle | official_name = ''Albano Laziale'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = Albano Laziale-Bandiera.svg | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Itālija#Lacio#Eiropa | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{ITA}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = {{flagicon image|Flag of Lazio.svg}} [[Lacio]] | subdivision_type2 = Metropole | subdivision_name2 = {{flagicon image|Flag of the Province of Rome.svg}} [[Romas Galvaspilsētas metropole]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 24.37 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2025. gadā | population_footnotes = | population_total = 39756 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 41 | latm = 44 | lats = | latNS = N | longd = 12 | longm = 40 | longs = | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 00041 | elevation_footnotes = | elevation_m = 400 | website = {{URL|http://www.comune.albanolaziale.roma.it/}} | footnotes = }} '''Albāno Laciāle''' ({{val|it|Albano Laziale}}, {{izrunā|alˈbaːno latˈtsjaːle}}) ir pilsēta un pašvaldība [[Itālija]]s centrālajā daļā, [[Lacio]] reģionā, [[Romas Galvaspilsētas metropole|Romas Galvaspilsētas metropolē]]. Tā atrodas apmēram 25 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Roma]]s, [[Albāni]] paugurainē (''Colli Albani''). 2025. gadā Albano Laciālē dzīvoja 39,6 tūkstoši iedzīvotāju. Albāno Laciāle ir viens no nozīmīgākajiem centriem ''[[Castelli Romani]]'' kultūrvēsturiskajā reģionā — Romas dienvidaustrumu piepilsētu joslā, kas vēsturiski saistīta ar Albāni pauguraines apdzīvotību un attīstību. Mūsdienās pilsēta pilda administratīva un pakalpojumu centra funkcijas Romas metropoles ietekmes zonā, vienlaikus saglabājot ievērojamu vēsturisko un kultūras mantojumu, kā arī nozīmi reģionālajā tūrismā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Itālija-aizmetnis}} {{Lacio pilsētas}} {{Romas Galvaspilsētas metropoles pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lacio pilsētas]] o428rx8nj8rtt54ucadjm5k22hiumxy 0 625542 4519433 4436130 2026-09-09T03:43:28Z Biafra 13794 4519433 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | binomial = Pycnonotidae | autors = Gray, GR, 1840 | attēls = The brown-eared bulbul after playing with water.jpg | att_nosaukums = ''[[Hypsipetes amaurotis]]'' | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Passeriformes | kārta_lv = Zvirbuļveidīgie | apakškārta = Passeri | apakškārta_lv = Dziedātājputni | virsdzimta = Sylvioidea | virsdzimta_lv = Ķauķu virsdzimta | dzimta = Pycnonotidae | dzimta_lv = Bulbuļu dzimta | kategorijas = nē }} '''Bulbuļu dzimta''' (''Pycnonotidae'') ir [[zvirbuļveidīgie|zvirbuļveidīgo kārtas]] (''Passeriformes'') [[putni|putnu]] dzimta, kurā ietilpst vidēja izmēra [[dziedātājputni]]. Bulbuļi ir nelieli līdz vidēji lieli putni, kuru ķermeņa garums parasti ir 14–28 cm. Tiem raksturīga aktīva uzvedība un skanīga balss. Lielākajai daļai sugu apspalvojums ir samērā neuzkrītošs, taču dažām sugām sastopami kontrastaini krāsu laukumi vai cekuls. Šie putni bieži apdzīvo mežus, krūmājus, dārzus un dažādas kultūrainavas. Bulbuļu dzimtas pārstāvji ir izplatīti galvenokārt [[Āfrika|Āfrikā]] un [[Āzija|Āzijā]], ar īpaši lielu sugu daudzveidību [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]]. Atsevišķas sugas sastopamas arī [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], [[Austrumāzija|Austrumāzijā]] un [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās. Mūsdienu klasifikācijā dzimtā ietilpst 161 suga 28 ģintīs. == Sistemātika == Bulbuļu dzimtā ir 28 ģintis. Tās ir šādas: {{tree list}} * {{TaksoSaite|Pycnonotidae|bulbuļu dzimta}} ** {{TaksoSaite|Acritillas}} ** {{TaksoSaite|Alcurus}} ** {{TaksoSaite|Alophoixus}} ** {{TaksoSaite|Andropadus}} ** {{TaksoSaite|Arizelocichla}} ** {{TaksoSaite|Atimastillas}} ** {{TaksoSaite|Baeopogon}} ** ''[[Bleda (ģints)|Bleda]]'' ** {{TaksoSaite|Calyptocichla}} ** {{TaksoSaite|Chlorocichla}} ** {{TaksoSaite|Criniger}} ** {{TaksoSaite|Eurillas}} ** {{TaksoSaite|Hemixos}} ** {{TaksoSaite|Hypsipetes}} ** ''[[Iole (ģints)|Iole]]'' ** {{TaksoSaite|Ixonotus}} ** {{TaksoSaite|Ixos}} ** {{TaksoSaite|Microtarsus}} ** {{TaksoSaite|Neolestes}} ** {{TaksoSaite|Nok}} ** {{TaksoSaite|Phyllastrephus}} ** {{TaksoSaite|Pycnonotus}} ** {{TaksoSaite|Rubigula}} ** {{TaksoSaite|Setornis}} ** {{TaksoSaite|Spizixos}} ** {{TaksoSaite|Stelgidillas}} ** {{TaksoSaite|Thescelocichla}} ** {{TaksoSaite|Tricholestes}} {{tree list/end}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{bioloģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bulbuļu dzimta| ]] qes3la8hy5gw85ol1x5guqype2wquag 0 625918 4519389 4441563 2026-09-08T19:49:29Z Baisulis 11523 uzvārds...... 4519389 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} '''''Fichtner''''' ir [[vācu valoda|vācu]] cilmes [[uzvārds]]. [[Latviešu valoda|Latviešu valodā]] uzvārdu var atviedot: * [[Fihtnere]] — uzvārda atveide sieviešu dzimtē; * [[Fihtners]] — uzvārda atveide vīriešu dzimtē. {{uzvārds}} [[Kategorija:Vācu uzvārdi]] hamrm8vpxc18bhv5nllr13uw1n8yfxn 0 626530 4519482 4448273 2026-09-09T05:14:58Z Dainis 876 4519482 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Kosmosa kuģa infokaste | Nosaukums = ''Progress MS-33'' | Nosaukums_orig = ''Прогресс МС-33'' | Attēls = Progress MS-33 approaches ISS.webp | Attēla_izmērs = 300px | Att_virsraksts = ''Progress MS-33'' tuvojas stacijai | Programma = | KA_veids = [[Kravas kosmosa kuģis]] | Bāzes platforma = ''[[Progress-MS]]'' | KA sērijas Nr = 463 | Īpašnieks = | Operators = ''[[Roskosmos]]'', {{RUS}} | Lielākie_izgatavotāji = ''[[RKK Energija|Energija]]'', {{RUS}} | Starta_gads = 2026 | Starts = {{dat|2026|3|22|SK}} 11:59:51 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' | Nesējs = ''[[Sojuz-2.1a]]'' | Starta_vieta = [[Baikonuras kosmodroms|Baikonura]] | Starta_laukums = 31 / 6 | Starta_valsts = {{KAZ}} | Palaists_kopā_ar = | saslēgšanās-atvienošanās = | Darbības_beigu_gads = | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums = | Beigu_gads = 2026 | Beigu_datums = {{dat|2026|9|7|SK}} 18:27 ''UTC'' | Lidojuma_ilgums = 169 d 6 h 27 min | NSSDC_ID = | Tīmekļa_vietne = | Masa = 7280 kg | Enerģija = | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Apkalpe = 0 | Orbītas_elementi = | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Orbītas_veids = LEO | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = ''[[Progress MS-32]]'' | KA_nāk = ''[[Progress MS-34]]'' | Pilot. misijas = }} '''''Progress MS-33''''' (''Прогресс МС-33''; [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] apzīmējums '''''ISS-94P''''') bija [[Krievija]]s automātisks ''[[Progress-MS]]'' sērijas [[kravas kosmosa kuģis]], kas [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskajā kosmosa stacijā]] (SKS) nogādāja [[derīgā krava|kravu]]. To orbītā palaida 2026. gada 22. martā. ''Progress MS-33'' darbību beidza 7. septembrī. Šis bija pirmais starts no atjaunotās palaišanas iekārtas 31 [[Baikonuras kosmodroms|Baikonurā]] pēc apkalpošanas platformas sabrukšanas 2025. gada novembrī kosmosa kuģa ''[[Sojuz MS-28]]'' palaišanas laikā. Incidenta dēļ ''Progress MS-33'' palaišana bija jāatliek no decembra. == Krava == Kopējā kravas masa starta brīdī bija 2509 kg. Īpašajās tvertnēs ietilpa [[raķešdegviela|degviela]] ({{sk|828|kg}}), saspiestas gāzes (skābeklis) ({{sk|50|kg}}), ūdens ({{sk|420|kg}}). Hermētiskajā kravas telpā (pavisam {{sk|1211|kg}}) bija iekārtas stacijas apkalpošanai un zinātniskajiem pētījumiem, pārtikas preces, apģērbs, higiēnas, medicīnas preces.<ref name="profile.ru, 2026-03-22" /> == Lidojuma gaita == ''Progress MS-33'' tika palaists {{dat|2026|3|22||bez}} 11:59:51 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' no [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras kosmodroma]] 31. starta laukuma. Pēc ieiešanas orbītā kravas kuģa viena no divām ''Kurs'' automātiskās tuvošanās sistēmas antenām neatvērās, tāpēc SKS apkalpe būs spiesta izmantot manuālo vadības sistēmu ''TORU'', lai vadītu kuģi saslēgšanās manevrā. 24. martā 13:40:52 ''UTC'' [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] kosmosa kuģi manuālā režīmā saslēdza ar SKS pie ''[[Poisk (SKS)|Poisk]]'' moduļa. 2026. gada 7. septembrī 15:18 ''UTC'' ''Progress MS-33'' atvienojās no stacijas. <!--21:52 ''UTC'' tika iedarbināti dzinēji bremzēšanas manevram. -->Kravas kuģis nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfēras blīvajos slāņos. Aptuveni 18:27 ''UTC'' nesadegušās daļas nokrita Klusā okeāna dienvidu daļā, kas nav kuģojama. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="profile.ru, 2026-03-22">[https://profile.ru/news/scitech/gruzovoj-korabl-progress-ms-33-uspeshno-vyveden-na-orbitu-1837908/ Грузовой корабль "Прогресс МС-33" успешно выведен на орбиту] profile.ru, 2026-03-22</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.russianspaceweb.com/progress-ms-33.html Progress MS-33 to re-supply ISS] Anatoly Zak * [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/progress-ms.htm Progress-MS 01 — 40] Gunter Dirk Krebs {{Progress kosmosa kuģi}} {{2026. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Progress kosmosa kuģi|MS-33]] l6o6ovurourj5gbu2x25gop0m6bv0gf 0 632014 4519393 4468893 2026-09-08T19:56:59Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4519393 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Melnais vanags notriekts | attēls = Black hawk down ver1.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Black Hawk Down'' | žanrs = kara drāma | režisors = [[Ridlijs Skots]] | producents = * [[Džerijs Brukheimers]] * Ridlijs Skots | scenārija autors = [[Kens Nolans]] | galvenajās lomās = * [[Džošs Hārtnets]] * [[Jūens Makgregors]] * [[Toms Saizmors]] * [[Ēriks Bana]] * [[Viljams Fihtners]] * [[Jūens Bremners]] * [[Sems Šepards]] * [[Orlando Blūms]] | mūzika = [[Hanss Cimmers]] | operators = [[Slavomirs Idziaks]] | montāža = [[Pjetro Skalija]] | studija = * ''[[Columbia Pictures]]'' * ''[[Revolution Studios]]'' * ''Jerry Bruckheimer Films'' * ''Scott Free Productions'' | izplatītājs = ''[[Sony Pictures Releasing]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|2001|12|28|ASV}} | ilgums = 144 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|92 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|172,9 miljoni}} | imdb = 0265086 }} '''"Melnais vanags notriekts"''' ({{val|en|Black Hawk Down}}) ir 2001. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kara filma]], kuras režisors ir [[Ridlijs Skots]]. Filmas scenāriju sarakstīja [[Kens Nolans]], balstoties uz Marka Boudena 1999. gada dokumentālo grāmatu ''Black Hawk Down: A Story of Modern War''. Filmas sižets balstīts uz 1993. gada [[Mogadīšo kauja (1993)|Mogadīšo kaujas]] notikumiem [[Somālija|Somālijā]], kad ASV īpašo uzdevumu vienības mēģināja sagūstīt Somālijas karavadoņa [[Mohameds Farahs Aidīds|Mohameda Faraha Aidīda]] tuvākos līdzgaitniekus. Operācijas laikā notriekti divi ASV Armijas helikopteri ''[[Sikorsky UH-60 Black Hawk|UH-60 Black Hawk]]'', un karavīri nonāca ilgstošā kaujā pilsētas ielās. Galvenās lomas filmā atveido [[Džošs Hārtnets]], [[Jūens Makgregors]], [[Toms Saizmors]], [[Ēriks Bana]], [[Viljams Fihtners]], [[Sems Šepards]] un [[Orlando Blūms]]. Filma saņēma galvenokārt pozitīvas kritiķu atsauksmes un ieguva divas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s — par labāko montāžu un labāko skaņu. Filmas pirmizrāde ASV notika {{dat|2001|12|28||bez}}, bet plašākā izplatīšanā tā nonāca 2002. gada janvārī. == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Ridlijs Skots}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2001. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kara filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Biogrāfiskas filmas]] [[Kategorija:Ridlija Skota filmas]] [[Kategorija:Columbia Pictures filmas]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas]] dn5haxlvkcjt32sqph9j74368a8y5jd 0 633237 4519316 4481915 2026-09-08T17:27:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519316 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Popova Šapka | Nosaukums2 = Попова Шапка | Photo = Поглед на Попова Шапка 2.jpg | Paraksts =Slēpošanas centrs | paraksta_izvietojums = left | Photo size = 250px | karte = Ziemeļmaķedonija | reljefa_karte = y | latd=42 |latm=0 |lats=50 |latNS=N | longd=20 |longm=53 |longs=8 |longEW=E | Augstums = augstākais trases punkts 2525 m, zemākais 1650 | Relatīvais_augstums = | Atrašanās vieta = [[Ziemeļmaķedonija]] | Augstiene = [[Šarplanina]] }} '''Popova Šapka''' ({{val|mk|Попова Шапка}}, {{val|sq|Kodra e Diellitir}}) ir ciemats, [[kalnu slēpošana]]s kūrorts [[Ziemeļmaķedonija]]s ziemeļrietumos, kas nosaukts apkārt esošo [[Šarplanina]]s kalnu tāda paša nosaukuma virsotnes (1780 m) vārdā. To raksturo liels saulaino dienu skaits visa gada garumā un sniegs no novembra līdz maijam.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://popovashapka.com.mk/|title=Дома - Ski Center Popova Shapka|access-date=2026-05-30|date=2020-07-27|language=mk-MK}}{{Novecojusi saite}}</ref> Administratīvi tas ietilpst zemāk esošā Lisecas ciema teritorijā, gaisa līnijā 7 km un pa autoceļu 18 km uz rietumiem no [[Tetova]]s pilsētas un 65 kilometru attālumā no [[Skopje]]s. No Tetovas ved reģionālais ceļš 1209, kas šķērso Šarplaninas kalnu ciematus. Pirms [[Konflikts Maķedonijā (2001)|albāņu sacelšanās 2001. gadā]] Popova Šapku varēja sasniegt arī pa taisno ceļu 40 minūtēs ar aptuveni 7 kilometrus garu gondolu vagoniņu līniju no pašas Tetovas pilsētas. Tomēr militāro operāciju laikā nodarīto nopietno bojājumu dēļ līnija vairs nedarbojas. No Popova Šapkas slēpošanas trasēm paveras skats uz blakus esošajiem kalniem Jakupicu un [[Solunska Glava|Solunska Glavu]] (2540 m), un pakājē atrodas Pologas ieleja. == Nosaukuma izcelsme == Ar šo nosaukumu, tulkojumā — [[Pops (mācītājs)|popa]] cepure, saistās leģenda par mācītāju ([[Pareizticība|pareizticīgo]] popu), kurš apmeklēja reģionu, kur tagad atrodas Popova Šapka. Vienas šādas vizītes laikā izcēlās vētra un aizpūta popa cepuri. Viņš sāka to meklēt, bet nevarēja atrast, tāpēc palūdza citiem arī pameklēt. Viens no ticīgajiem nokliedza, ka cepure atrodas kalnā, bet smiedamies parādīja, ka pats kalns atgādina popa cepuri. Cepure tā arī neatradās, bet vieta uz visiem laikiem tikusi nosaukta mācītāja cepures vārdā.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sharplanina.com.mk/istorija.html|title=Историја|website=sharplanina.com.mk|access-date=2026-05-30|language=en|archive-date=2023-01-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20230126121113/https://sharplanina.com.mk/istorija.html}}</ref> Pēc citas leģendas, Popova Šapkas vārds cēlies no tālas pagātnes: šajā apgabalā misijas laikā gāja bojā mocekļa nāvē mācītājs, kura ķermenis tika atstāts meža zvēru saplosīšanai. Tika atrasta tikai viņa cepure (t.s. kamilavka), un tāpēc šo apgabalu sāka saukt par Popova Šapku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://svetapetka.tripod.com/Mansvnaumpsapka.html|title=МПЦ - Tetovsko Arhierejsko Namestnistvo / Biografii na crkvi / Manastir Sveti Naum Ohridski - Cudotvorec Popova Sapka|last=Jovanovski|first=Boris|website=svetapetka.tripod.com|access-date=2026-05-30|archive-date=2022-12-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20221224160103/https://svetapetka.tripod.com/Mansvnaumpsapka.html}}</ref> Albāņi kalnu sauc par ''Kodra e Diellitir'' — Sauleskalnu. == Vēsture == Pirmās slēpošanas aktivitātes Popova Šapkā sākās 1934. gadā, kad tika uzcelta alpīnisma un slēpošanas namiņš.<ref name=":1" /> 1929. gadā Ļubotenas alpīnisma asociācijas ietvaros tika izveidota slēpošanas sekcija, kas 1934. gada februārī Popova Šapkā organizēja pirmās slēpošanas sacensības. Pirms Otrā pasaules kara tika sperti pirmie soļi alpīnisma un kalnu tūrisma virzienā. Pēc kara Popova Šapka sāka attīstīties kā alpīnisma un slēpošanas centrs. Šapkā sāka būvēt pirmos trošu vagoniņus un pacēlājus.<ref name=":1" /> Centrs ir viens no vecākajiem un lielākajiem Maķedonijā, kas pastāv jau no 1947. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skimacedonia.mk/%D1%81%D0%BA%D0%B8-%D1%80%D0%B5%D0%B3%D0%B8%D0%BE%D0%BD%D0%B8-2/%D0%BF%D0%BE%D0%BF%D0%BE%D0%B2%D0%B0-%D1%88%D0%B0%D0%BF%D0%BA%D0%B0/|title=Попова Шапка - Ski Macedonia|website=skimacedonia.mk|access-date=2026-05-30|language=mk-MK}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://iwpr.net/report-news/macedonia-sporting-chance-former-war-zone|title=Wikiwix Archives|website=archive.wikiwix.com|access-date=2026-05-30|archive-date=2012-04-08|archive-url=https://archive.wikiwix.com/cache/20120408054114/http://iwpr.net/report-news/macedonia-sporting-chance-former-war-zone}}</ref> Tajā pašā gadā tika organizēts pirmais Šarplaninas kauss, vecākais slēpošanas pasākums Balkānos.<ref name=":1" /> 1948. gadā tika uzbūvēts vienīgais slēpošanas tramplīns Maķedonijā.<ref name=":1" /> 2001. gada sacelšanās rezultātā pēc tam apkaimē nācās veikt atmīnēšanu.<ref name=":2" /> Centru pārvalda valsts uzņēmums "Maķedonijas Elektroenerģijas kompānija" . == Tūrisms == [[Attēls:Popova-Shapka-Panoramic-View.jpg|thumb|Slēpošanas centrs ziemā]] [[Attēls:Поглед на Попова Шапка 3.jpg|thumb|Gaisa skats vasarā]] === Viesnīcas === Līdz Otrajam pasaules karam vienīgā ērtība Popova Šapkā bija alpīnistu namiņš, kas oficiāli tika atklāts 1934. gada 11. novembrī<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Тетовскиот говор|first=Дарко |last=Гавровски|publisher=Дарко Гавровски|year=2020|isbn=978-608-245-615-7|location=Тетово|pages=448-451}}</ref> un par ko 1940. gada laikraksta rakstā tika minēts, ka tajā var izmitināt aptuveni 130 cilvēkus, tajā nebija elektrības, bet tā bija savienota ar Tetovu pa telefonu, un nakšņošana alpīnisma asociācijas biedriem izmaksāja 5—6 [[Dinārs (naudas vienība)|dinārus]], visiem pārējiem vairāk. Pilna pansija maksāja 32 dinārus. Ceļš no Tetovas ilga 3 stundas ar nomātu zirgu par 10—20 dināriem līdz Lisecas ciematam, no kurienes varēja aiziet kājām līdz namiņam. Popova Šapkā ir uzceltas viesnīcas "Popova Šapka", "Teteks", "Slavija", "Bora" un citas. === Reliģiskās ēkas === Slēpošanas centra tiešā tuvumā atrodas Popovošapkas [[klosteris]] ar Ohridas Sv. Nauma [[Baznīca (celtne)|baznīcu]], un nesen ir uzcelta arī [[mošeja]]. == Sporta pasākumi == "Šarplaninska kauss" joprojām notiek Popova Šapkā . Vasarā notiek kalnu riteņbraukšanas maratons "Šarski Vodi", kas sākas Popova Šapkā. Popova Šapkas slēpošanas centrā ir 35 km garas slēpošanas trases,<ref name=":0" /> trīs [[Starptautiskā Slēpošanas federācija|FIS]] standartiem atbilstošas trases, ar 9 pacēlājiem un 2 divvietīgām automašīnām. Slēpošanas trases ir piemērotas vairākām slēpošanas disciplīnām un galvenokārt domātas atpūtas slēpotājiem. Trases var uzņemt 8000 slēpotāju stundā, un tās ir klātas ar sniegu vidēji 135 dienas gadā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Ziemeļmaķedonijas kalni]] [[Kategorija:Sports Ziemeļmaķedonijā]] 08bsf8ky3iisik52dwr5jgwf3mfyv0i 0 634525 4519477 4484783 2026-09-09T04:57:29Z Biafra 13794 jāuzlabo 4519477 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[attēls:Krishnananda and Sivananda 1945 (cropped).jpg|thumb|200px|Šivānanda (1945)]] '''Svāmī Šivānanda Sarasvatī''' (dzimis kā '''Kuppusvāmi''' 1887. gada 8. septembrī Pattamadai ([[Tamilnāda]]), miris 1963. gada 14. jūlijā Muni Ki Reti [[Utarakhanda|Utarakhandā]]) bija [[indieši|indiešu]] garīgais skolotājs, kurš 1936. ɡadā nodibināja [[joga]]s "Dievišķās dzīves sabiedrību" (''Divine Life Society'') pie [[Rišīkeša]]s, viņa ɡrāmatas “Kundalini joga”, “Prāts, tā noslēpumi un kontrole”, “Joga un tās uzdevums”, “Dievs, cilvēks, reliģija”, “Jogas iekšējā disciplīna” tulkotas arī latviešu valodā.<ref>[https://dspace.lu.lv/server/api/core/bitstreams/d72c36ad-ba1c-49ac-9adb-5815f6c56a8d/content Joga Latvijā: no garīgas kustības līdz veselīgam dzīvesveidam Ieskats jogas kustības vēsturē] no “Reliģiozitāte Latvijā: vēsture un mūsdienu situācija” Solveigas Krūmiņas-Koņkovas zinātniskajā redakcijā (2012)</ref> "Jogas zinātņu centra Latvijā" ɡoda biedrs (1938). == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Šivānanda, Svāmi}} {{reliģija-aizmetnis}} {{hinduisms}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1887. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1963. gadā mirušie]] [[Kategorija:Tamilnādā dzimušie]] [[Kategorija:Hinduistu mūki]] [[Kategorija:Jogi]] ru1ymobpwdeq2y9axydoxrdehcw10iu 0 636027 4519488 4518762 2026-09-09T05:23:58Z Kikos 3705 /* ievads */ 4519488 wikitext text/x-wiki [[File:Scotland Administrative Map 1947.png|thumb|300px|Skotijas grāfistes 1947. gadā]] '''Skotijas tradicionālās grāfistes''' (arī vēsturiskās grāfistes) bija [[Skotija]]s pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienības no [[viduslaiki]]em līdz 1889. gadam, kad tika izveidotas administratīvās grāfistes, kas savukārt pastāvēja līdz 1975. gada administratīvajai reformai. Grāfistes mūsdienās vairs nepilda administratīvās funkcijas, taču tās joprojām tiek izmantotas nekustamā īpašuma reģistrācijā (''Land Registration'') un kopumā atbilst lordu leitnantu — karalisko ceremoniju vietvalžu — pārraudzības iecirkņiem. 1889. gadā izveidotās Skotijas administratīvās grāfistes balstījās uz tradicionālo grāfistu robežām, tomēr to izveides gaitā tika likvidēti daudzie eksklāvi un anklāvi. == Grāfistes == {| class="wikitable sortable" |+ ! class="unsortable" | Karte ! Apgabals !! Angļu nosaukums !Gēlu nosaukums ! Grāfistes pilsēta ! Platība km² ! Mūsdienu administratīvā piederība |- |[[Attēls:Aberdeenshire County.svg|57x57px]] |[[Aberdīnšīra (grāfiste)|Aberdīnšīra]] |''Aberdeenshire'' |''Siorrachd Obar Dheathain'' |[[Aberdīna]] |{{Nts|5050}} |Aberdīnšīra |- |[[Attēls:Forfarshire (County of Angus) - Scotland.svg|57x57px]] |[[Angusa]] |''Angus'' |''Aonghas'' |[[Forfara]] |{{Nts|2181}} |Angusa |- |[[Attēls:Argyllshire locator map.svg|57x57px]] |[[Ārgaila]] |''Argyll'' |''Earra-Ghàidheal'' |[[Inverēri]], [[Lohgilpheda]] |{{Nts|8081}} |Ārgaila un Bjūta, Hailenda |- |[[Attēls:Haddingtonshire (East Lothian) County - Scotland.svg|57x57px]] |[[Austrumlotjana]] |''East Lothian'' |''Lodainn an Ear'' |[[Hadingtona]] |{{Nts|688}} |Austrumlotjana, Skotišbordersa |- |[[Attēls:Banffshire County.svg|57x57px]] |[[Benfšīra]] |''Banffshire'' |''Siorrachd Bhanbh'' |[[Benfa]] |{{Nts|1660}} |Aberdīnšīra, Mari |- |[[Attēls:Berwickshire County.svg|57x57px]] |[[Berikšīra]] |''Berwickshire'' |''Siorrachd Bhearaig'' |[[Berika pie Tvīdas|Berika]], [[Grīnlo]], [[Dansa]] |{{Nts|1184}} |Skotišbordersa |- |[[Attēls:Buteshire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Bjūtšīra]] |''Buteshire'' |''Siorrachd Bhòid'' |[[Rotseja]] |{{Nts|583}} |Ārgaila un Bjūta, Ziemeļēršīra |- |[[Attēls:Dumfriesshire County.svg|57x57px]] |[[Damfrīsšīra]] |''Dumfriesshire'' |''Siorrachd Dhùn Phris'' |[[Damfrīsa]] |{{Nts|2753}} |Damfrīsa un Geloveja |- |[[Attēls:Dunbartonshire-Scotland.svg|57x57px]] |[[Danbārtonšīra]] |''Dunbartonshire'' |''Siorrachd Dhùn Breatann'' |[[Dambārtona]] |{{Nts|624}} |Ārgaila un Bjūta, Austrumdanbārtonšīra, Rietumdanbārtonšīra, Ziemeļlanarkšīra |- |[[Attēls:Ayrshire.svg|57x57px]] |[[Ēršīra]] |''Ayrshire'' |''Siorrachd Inbhir Àir'' |[[Ēra (pilsēta)|Ēra]] |{{Nts|2924}} |Ziemeļēršīra, Dienvidēršīra, Austrumēršīra |- |[[Attēls:Fifeshire locator map.svg|57x57px]] |[[Faifa]] |''Fife'' |''Fìobha'' |[[Glenrotisa]] |{{Nts|1325}} |Faifa |- |[[Attēls:Inverness-shire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Invernesšīra]] |''Inverness-shire'' |''Siorrachd Inbhir Nis'' |[[Invernesa]] |{{Nts|10906}} |Hailenda, Rietumu salas |- |[[Attēls:Caithness-Scotland.svg|57x57px]] | [[Keitnesa]]|| ''Caithness'' |''Gallaibh'' || [[Vika]]|| {{Nts|1601}} || Hailenda |- |[[Attēls:Kincardineshire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Kinkārdinšīra]] |''Kincardineshire'' |''A' Mhaoirne'' |[[Stonheivena]] |{{Nts|984}} |Aberdīnšīra, Aberdīna |- |[[Attēls:Kinross-shire-Scotland.svg|57x57px]] |[[Kinrosšīra]] |''Kinross-shire'' |''Siorrachd Cheann Rois'' |[[Kinrosa]] |{{Nts|189}} |Pērta un Kinrosa |- |[[Attēls:Kirkcudbrightshire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Kērkūbrišīra]] |''Kirkcudbrightshire'' |''Siorrachd Chille Chùithbeirt'' |[[Kērkūbri]] |{{Nts|2328}} |Damfrīsa un Geloveja |- |[[Attēls:Kincardineshire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Klekmenanšīra]] |''Clackmannanshire'' |''Siorrachd Chlach Mhanann'' |[[Eloa]] |{{Nts|148}} |Klekmenanšīra |- |[[Attēls:Lanarkshire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Lanarkšīra]] |''Lanarkshire'' |''Siorrachd Lannraig'' |[[Lanarka]], [[Glāzgova]], [[Hamiltona (Skotija)|Hamiltona]] |{{Nts|2277}} |Ziemeļlanarkšīra, Dienvidlanarkšīra, Glāzgova, Austrumdanbārtonšīra |- |[[Attēls:Morayshire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Mari (grāfiste)|Mari]] |''Moray'' |''Moireibh'' |[[Elgina]] |{{Nts|1233}} |Mari, Hailenda |- |[[Attēls:Nairnshire-Scotland.svg|57x57px]] |[[Nērnšīra]] |''Nairnshire'' |''Siorrachd Inbhir Narann'' |[[Nērna]] |{{Nts|518}} |Hailenda |- |[[Attēls:County of Orkney - Scotland.svg|57x57px]] |[[Orkni]] |''Orkney'' |''Arcaibh'' |[[Kērkvola]] |{{Nts|990}} |Orkneju salas |- |[[Attēls:Perthshire County.svg|57x57px]] |[[Pērtšīra]] |''Perthshire'' |''Siorrachd Pheairt'' |[[Pērta (Skotija)|Pērta]] |{{Nts|6550}} |Pērta un Kinrosa, Stērlinga, Klekmenanšīra |- |[[Attēls:Peeblesshire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Pīblsšīra]] |''Peeblesshire'' |''Siorrachd nam Pùballan'' |[[Pīblsa]] |{{Nts|1419}} |Skotišbordersa |- |[[Attēls:Renfrewshire (historic county) - Scotland.svg|57x57px]] |[[Renfrūšīra (grāfiste)|Renfrūšīra]] |''Renfrewshire'' |''Siorrachd Rinn Friù'' |[[Renfrū]], [[Peizli]] |{{Nts|630}} |Inverklaida, Renfrūšīra, Austrumrenfrūšīra |- |[[Attēls:Linlithgowshire (county of West Lothian) - Scotland.svg|57x57px]] |[[Rietumlotjana (grāfiste)|Rietumlotjana]] |''West Lothian'' |''Lodainn an Iar'' |[[Linlitgova]] |{{Nts|325}} |Rietumlotjana, Edinburga, Folkirka |- |[[Attēls:Roxburghshire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Roksborošīra]] |''Roxburghshire'' |''Siorrachd Rosbroig'' |[[Džedboro]] |{{Nts|1725}} |Skotišbordersa |- |[[Attēls:County of Ross and Cromarty - Scotland.svg|57x57px]] | [[Rosa un Kromarti]]|| ''Ross and Cromarty'' |''Ros agus Cromba''|| [[Dingvola]] || {{Nts|8002}} || Hailenda, Rietumu salas |- |[[Attēls:Sutherland-Scotland.svg|57x57px]] | [[Saterlenda (grāfiste)|Saterlenda]]|| ''Sutherland'' |''Cataibh''|| [[Dornoha]] || {{Nts|5252}} || Hailenda |- |[[Attēls:Selkirkshire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Selkērkšīra]] |''Selkirkshire'' |''Siorrachd Shalcraig'' |[[Selkērka]] |{{Nts|692}} |Skotišbordersa |- |[[Attēls:Stirlingshire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Stērlingšīra]] |''Stirlingshire'' |''Siorrachd Sruighlea'' |[[Stērlinga (pilsēta)|Stērlinga]] |{{Nts|1158}} |Stērlinga, Folkirka, Austrumdanbārtonšīra, Ziemeļlanarkšīra |- |[[Attēls:County of Zetland - Scotland.svg|57x57px]] |[[Šetlenda]] |''Zetland'' |''Sealtainn'' |[[Lērika]] |{{Nts|1467}} |Šetlenda |- |[[Attēls:Edinburghshire (County of Midlothian) - Scotland.svg|57x57px]] |[[Viduslotjana (grāfiste)|Viduslotjana]] |''Midlothian'' |''Meadhan Lodainn'' |[[Edinburga]] |{{Nts|938}} |Viduslotjana, Edinburga, Austrumlotjana, Rietumlotjana, Skotišbordersa |- |[[Attēls:Wigtownshire - Scotland.svg|57x57px]] |[[Vigtaunšīra]] |''Wigtownshire'' |''Siorrachd Bhaile na h-Ùige'' |[[Vigtauna]], [[Stranrāra]] |{{Nts|1261}} |Damfrīsa un Geloveja |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Skotijas tradicionālās grāfistes| ]] iv20j5mlak2jslbvcwdp4dxdd1kdxjq 0 636988 4519288 4516731 2026-09-08T15:47:37Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... (nav nepieciešama tik plaša infokaste) 4519288 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Vsevolods Mitrēvičs | vārds_orig = | attēls = Vsevolods Mitrēvičs Xintai dambrete.png | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{Dzimšanas datums un vecums|2005|12|26}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzīvesvieta = | garums = <!-- {{mērvienība|cm=}} --> | svars = <!-- {{mērvienība|kg=}} --> | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = | sporta veids = [[dambrete]] | disciplīna = [[starptautiskā dambrete]] | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = [[Zoja Golubeva]] | bij_treneri = | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | dr_kom2 = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = | pk_debija = | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk2_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PS informācija ------> | ps_dalība = | ps_medaļas = | ps_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ PČT informācija ------> | PČT_saite = | pčt_dalība = | pčt_medaļas = | pčt_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. informācija ------> | reģ1_saite = | reģ2_saite = | reģ1 = | reģ_dalība = | reģ_medaļas = | reģ1_lab sasn = <!------ Lielākās uzvaras ------> | karj stat2 2_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = <!------ Papildinformācija ------>| tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = #BFD7FF | medaļu tabula = {{Medal|Competition|Pasaules čempionāts}} {{Medaļa|Gold|Polija 2023|PČ (rapids)}} {{Medaļa|Bronze|Polija 2024|PČ (ātrspēle)}} {{Medaļa|Competition|Eiropas čempionāts}} {{Medaļa|Gold|Tallina 2023|EČ (klasika)}} {{Medaļa|Bronze|Tallina 2026|EČ (rapids)}} {{Medaļa|Bronze|Tallina 2026|EČ (ātrspēle)}} {{Medaļa|Competition|Eiropas komandu čempionāts}} {{Medaļa|Bronze|Follonica 2023|EKČ (ātrspēle)}} }} '''Vsevolods Mitrēvičs''' (dzimis {{dat|2005|12|26}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] [[Dambrete|dambretists]], kurš specializējas [[Starptautiskā dambrete|simtlauciņu dambretē]]. 2023. gada [[Latvija]]s čempionāta bronzas medaļnieks vīriešu konkurencē. Trenere — [[Zoja Golubeva]]. FMJD meistars (MF).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fmjd.org/?p=pcard&id=20263|title=FMJD - World Draughts Federation|website=www.fmjd.org|access-date=2026-08-11}}</ref> == Sasniegumi == Pieckārtējs [[Latvija]]s junioru čempions klasiskajā laika kontrolē (2017., 2018., 2019., 2024., 2026.). 2023. gada Eiropas U19 čempions klasiskajā laika kontrolē un 2023. gada pasaules jauniešu [[Rapids (dambrete)|rapida]] čempions (U19).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/19493909/other/56085606/latvijas-jaunie-dambretisti-izcina-14-medalas-pasaules-jauniesu-cempionata-100-laucinu-dambrete|title=Latvijas jaunie dambretisti izcīna 14 medaļas pasaules jauniešu čempionātā 100 lauciņu dambretē|website=Delfi|access-date=2026-08-11|date=2023-11-06|language=lv}}</ref> 2023. gada maijā Dransī ([[Francija|Francijā]]) notikušajā pirmajā FMJD Pasaules amatieru atklātajā čempionātā izcīnīja 3. vietu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iksd.riga.lv/lv/rd-iksd?target=news_item&news_item=latvijai-panakumi-pasaules-cempionata-amatieriem-100-laucinu-dambrete-11175|title=Latvijai panākumi pasaules čempionātā amatieriem 100 lauciņu dambretē|website=iksd.riga.lv|access-date=2026-08-11}}</ref>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://results.fmjd.org/tournaments/2023/f_171/final_standings&9.html|website=results.fmjd.org|access-date=2026-08-11|title=FMJD results}}</ref> 2023. gada jūnijā [[Itālija]]s pilsētā Follonikā [[Eiropa]]s komandu čempionātā ātrspēlē kopā ar [[Guntis Valneris|Gunti Valneri]] un [[Raimonds Vīpulis|Raimondu Vīpuli]] izcīnīja [[Bronzas medaļa|bronzas]] medaļas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://diena.lv/raksts/sports/citi-29/latvijas-izlase-izcina-bronzas-medalas-eiropas-komandu-cempionata-dambrete-14301028|title=Latvijas izlase izcīna bronzas medaļas Eiropas komandu čempionātā dambretē|website=Diena|access-date=2026-08-11|date=2023-06-19|language=lv|archive-date=2026-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20260811065829/https://diena.lv/raksts/sports/citi-29/latvijas-izlase-izcina-bronzas-medalas-eiropas-komandu-cempionata-dambrete-14301028}}</ref> 2023. gada [[Latvijas Dambretes federācija]]s Gada sporta laureātu ceremonijā tika nominēts par Gada sportistu U-19 kategorijā un saņēma Gada izrāviena balvu starp sportistiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2023/12/27/ldf-gada-sporta-laureats-2023/|title=LDF Gada sporta laureāts 2023 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2023-12-27|language=lv|archive-date=2025-08-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20250815161225/https://dambreteszinas.lv/2023/12/27/ldf-gada-sporta-laureats-2023/}}</ref> 2024. gada izcīnīja 3. vietu pasaules jauniešu rapida čempionātā [[Polija|Polijā]] (U-19).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2024/11/03/pasaules-jauniesu-cempionats-100-laucinu-dambrete-2024/|title=Pasaules jauniešu čempionāts 100 lauciņu dambretē 2024 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2024-11-03|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2024. un 2025.gadā vairākkārt startēja Pasaules kausa posmos [[Ķīna|Ķīnā]] — ''Xintai Open'' izcīnīja 11. vietu, savukārt pasaules čempionātā ātrspēlē Lišui ieņēma 8. vietu. Pēc visu 2025. gada Pasaules kausa posmu rezultātiem, kopvērtējumā ieņēma 12. vietu starp 584 dalībniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambreteszinas.lv/2025/08/07/fmjd-pasaules-kausa-posms-4-xintai-open-2025/|title=FMJD pasaules kausa posms 4. Xintai Open 2025 – Dambretes ziņas|access-date=2026-08-11|date=2025-08-07|language=lv|archive-date=2026-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20260811200730/https://dambreteszinas.lv/2025/08/07/fmjd-pasaules-kausa-posms-4-xintai-open-2025/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iksd.riga.lv/lv/rd-iksd?target=news_item&news_item=latvijas-dambretistiem-sekmigi-starti-pasaules-cempionata-atrspele-14029|title=Latvijas dambretistiem sekmīgi starti pasaules čempionātā ātrspēlē|website=iksd.riga.lv|access-date=2026-08-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fmjd.org/?p=wcup|title=FMJD - World Draughts Federation|website=www.fmjd.org|access-date=2026-08-11}}</ref> 2026. gadā izcīnīja pirmo vietu Latvijas čempionātā junioriem līdz 26 gadu vecumam un studentiem simtlauciņu dambretē. Tajā pašā gadā [[Tallina|Tallinā]] notikušajā Eiropas jauniešu čempionātā U-26 vecuma grupā izcīnīja 3, vietu gan ātrajā dambretē, gan ātrspēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dambrete.lv/cinas-aizvadijusi-studenti-un-u26-grupas-speletaji/|title=Cīņas aizvadījuši studenti un U26 grupas spēlētāji – Latvijas Dambretes Federācija|access-date=2026-08-11|date=2026-01-01|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/citi/10082026-latvijai_vairakas_medalas_ec_jauniesiem_1|title=Latvijai vairākas medaļas EČ jauniešiem 100 lauciņu dambretē|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-11|date=2026-08-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Mitrēvičs, Vsevolods}} [[Kategorija:2005. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas dambretisti]] sbrok68k0n4trlft2cws1qpi8qv3shk 0 637386 4519373 4508913 2026-09-08T19:35:04Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4519373 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Viljams Fihtners | vārds_orig = ''William Fichtner'' | attēls = William Fichtner (28000180188) (cropped).jpg | komentārs = Viljams Fihtners 2018. gadā | dz vārds = Viljams Edvards Fihtners | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1956|11|27}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|Longailenda|2s=Ņujorka (štats)}} | nodarbošanās = aktieris, producents, scenārists, režisors | darbības gadi = 1987—pašlaik | SAGbalva = 2006 — Labākā aktieru sastāva ("[[Sadursme (2004. gada filma)|Sadursme]]") | dzimums= V }} '''Viljams Edvards Fihtners''' ({{val|en|William Edvard Fichtner}}; dzimis {{dat|1956|11|27}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] aktieris, producents, scenārists un režisors. Kā aktieris viņš plašāk pazīstams kā aģents Aleksandrs Mahouns seriālā "[[Izlaušanās]]", Ādams Janikovskis seriālā "[[Mamma (seriāls)|Mamma]]" (''Mom''), Rods Lendrijs ziepju operā "[[Kā griežas pasaule]]" (''As the World Turns''), Fils Jagoda seriālā "[[Svīta (seriāls)|Svīta]]" un Leo Nikoletijs seriālā "[[Ko nedrīkst izpaust]]" (''The Company You Keep''). Pazīstams arī ar lomām filmās ''[[Go (filma)|Go]]'', ''[[Wrong]]'', "[[Hipnotika (filma)|Hipnotika]]", "[[Melnais vanags notriekts]]", "[[Vientuļais reindžers]]", "[[Elizeja (filma)|Elizeja]]", "[[Neatkarības diena: Atdzimšana]]", "[[Futbols aiz restēm]]", "[[Absolūtā vētra]]", "[[Armagedons (filma)|Armagedons]]", "[[Ultravioleta (filma)|Ultravioleta]]" (''Ultraviolet''), "[[Trakais brauciens]]", "[[Uz slavas asmens]]", "[[Līdzsvars (filma)|Līdzsvars]]" (''Equilibrium'') un "[[Bruņurupuči nindzjas (2014. gada filma)|Bruņurupuči nindzjas]]". Fihtners ieskaņojis Kenu Rosenbergu datorspēlēs ''[[Grand Theft Auto: Vice City|GTA: Vice City]]'' un ''[[Grand Theft Auto: San Andreas|GTA: San Andreas]]'', un ģenerāļi Sendmenu datorspēlē ''[[Call of Duty: Modern Warfare 3]]''. == Dzīvesgājums == Viljams Fihtners dzimis 1956. gada 27. novembrī Mičela Fīlda gaisa spēku bāzē [[Longailenda|Longailendā]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas štatā]], militārpersonas Viljama Frederika Fihtnera un Patrīcijas Steicas ģimenē. Viņam ir četras māsas. Fihtneram ir [[Vācieši|vācu]], kā arī [[Īri|īru]], [[Angļi|angļu]] un [[nīderlandieši|holandiešu]] saknes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.laurenzuniga.com/viljama-fihtnera-biografija|title=VILJAMA FIHTNERA BIOGRĀFIJA — FAKTI, BĒRNĪBA UN SASNIEGUMI - BIOGRĀFIJA|website=lv.laurenzuniga.com|access-date=2026-08-15|language=lv-LV}}</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm0001209/bio/?ref_=nm_ov_ql_1|title=William Fichtner Bio}}</ref> Fihtners uzauga Čīktovagā, kur 1974. gadā absolvēja Meriveilas vidusskolu. 1976. gadā Fihtners ieguva asociētā grādu [[Krimināltiesības|krimināltiesībās]] Farmingdeilas Ņujorkas štata universitātē.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dailypublic.com/articles/03042016/throwback-interview-william-fichtner-1999|title=Throwback Interview: William Fichtner from 1999|website=The Public|access-date=2026-08-15|date=2016-03-04|language=en}}</ref> Pēc tam viņš iestājās Ņujorkas štata universitātē Brokportā, kur studēja krimināltiesības un [[Politoloģija|politoloģiju]].<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jaredmobarak.com/2015/01/24/interview-william-fichtner/|title=INTERVIEW: William Fichtner, actor and Cheektowaga, NY native|website=jaredmobarak.com|access-date=2026-08-15|date=2015-01-25|language=en}}</ref> Kā Fihtners vēlāk atcerējās, viņa interese par aktiermākslu radās nejauši. Trešajā studiju gadā Brokportā viņam norādīts, ka studiju programmas ietvaros nepieciešams apgūt vienu vizuālās mākslas kursu.<ref name=":1" /><ref name=":2" /> Fihtners izvēlējās apmeklēt [[improvizācija]]s kursu, kurā laikā kursa pasniedzēja rosināja viņa interesi par aktiermākslu.<ref name=":2" /> 1978. gadā Fihtners absolvēja universitāti, iegūstot bakalaura grādu krimināltiesībās. Viņa toreizējā draudzene, kura bija uzdāvinājusi viņam grāmatu par aktiermākslu, vēl vairāk veicināja viņa interesi par šo jomu.<ref name=":2" /> Pēc tam Fihtners organizēja noklausīšanās Amerikas Dramatiskās mākslas akadēmijā un tika tajā uzņemts.<ref name=":1" /><ref name=":2" /> Pēc pārcelšanās uz [[Ņujorka|Ņujorku]] Fihtners gadu studēja akadēmijā. Otrajā studiju gadā viņš akadēmiju neapmeklēja, bet tā vietā nolēma apgūt ainas attīstības kursus.<ref name=":2" /> Vairākus gadus Fihtners strādāja par viesmīli un [[metro]] darbinieku.<ref name=":1" /> == Karjera == Viljams Fihtners debitēja kā aktieris 1987. gadā, piedaloties ziepju operā "[[Kā griežas pasaule]]" (''As the World Turns''). Pēc paša Fihtnera teiktā, viņš sākotnēji ilgi vilcinājās pieņemt šo lomu, uzskatot šo lomu par savas karjeras beigām, tomēr vēlāk pielāgojās lomai.<ref name=":1" /> Pēc kāda laika Fihtners pēc paša vēlēšanās pameta seriālu un pārcēlās uz [[Losandželosa|Losandželosu]], kur viņam izdevās iegūt tikai epizodisku lomu televīzijas seriālā "[[Pludmales patruļa (seriāls)|Pludmales patruļa]]" (''Baywatch'').<ref name=":1" /> Pēc atgriešanās Ņujorkā Fihtners turpināja darboties teātrī. 1992. gadā viņš piedalījās filmā "[[Malkolms X (filma)|Malkolms X]]" (''Malcolm X'') epizodiskā lomā, taču ainu ar viņa dalību montāžā izgrieza. 1994. gadā Fihtners filmējās nelielā lomā filmā "[[Savādā spēle]]", bet 1995. gadā viņš ieguva nozīmīgākas otrā plāna lomas filmās "[[Virtuozitāte]]" (''Virtuosity''), "[[Dīvainās dienas]]" un "[[Sadursme (1995. gada filma)|Sadursme]]". 1997. gadā filmā "[[Kontakts (filma)|Kontakts]]" Fihtners atveidoja neredzīgu astronomu Kentu Klārku, kura pamatā bija reāls astronoms Kents Sellerss. Gatavojoties lomai, Fihtners apmeklēja neredzīgo centrus, kā arī praktizēja pārvietošanos ar spieķi un pavadoņsuni. Pēc aktiera teiktā, šāda sagatavošanās palīdzēja viņam labāk izprast tēlu.<ref name=":1" /> Filmas ''[[Albino Alligator]]'' pirmizrādes laikā Fihtners iepazinās ar režisoru [[Maikls Bejs|Maiklu Beju]], kurš uzaicināja viņu piedalīties savā nākamajā filmā "[[Armagedons (filma)|Armagedons]]". Fihtneram sākotnēji piedāvāja Čika Čaplas lomu, taču vēlāk to piešķīra aktierim [[Vils Patons|Vilam Patonam]] un Fihtners filmā ieguva Vilija Šārpa lomu.<ref name=":1" /> 1999. gadā Fihtners atveidoja vienu no galvenajām lomām [[Dags Laimens|Daga Laimena]] filmā ''[[Go (filma)|Go]]''. Pateicoties sadarbībai ar Laimenu, Fihtners vēlāk parādījās epizodiskā lomā arī viņa 2005. gada filmā "[[Smita kungs un kundze]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.denofgeek.com/movies/william-fichtner-interview-drive-angry-3d-david-morse-go-doug-liman-and-more/|title=William Fichtner interview: Drive Angry 3D, David Morse, Go, Doug Liman and more|last=Bowles|first=Duncan|website=Den of Geek|access-date=2026-08-15|date=2011-02-24|language=en}}</ref> 2000. gadā Fihtners atveidoja vienu no galvenajām lomām filmā "[[Absolūtā vētra]]". 2001. gadā viņš atkal piedalījās Maikla Beja filmā "[[Pērlhārbora (filma)|Pērlhārbora]]" un [[Ridlijs Skots|Ridlija Skota]] filmā "[[Melnais vanags notriekts]]". 2002. gadā Fihtners atveidoja otrā plāna lomu filmā "[[Līdzsvars (filma)|Līdzsvars]]" (''Equilibrium''), bet 2004. gadā parādījās filmā "[[Sadursme (2004. gada filma)|Sadursme]]". 2005. gadā viņš piedalījās filmā "[[Futbols aiz restēm]]". 2006. gadā Fihtners pievienojās televīzijas seriāla "[[Izlaušanās]]" aktieru sastāvam otrajā sezonā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://ew.com/emmys/2006/06/19/in_william_fich/|title=Let's re-cast: William Fichtner joins 'Prison Break'|work=EW.com|access-date=2026-08-15|language=en}}</ref> Viņa atlase seriālam noritēja īsā laikā, un filmēšana sākās tikai trīs dienas pēc tam, kad viņam piedāvāja lomu. Fihtners seriālā filmējās līdz 2009. gadam. 2017. gadā, kad izdeva seriāla piekto sezonu, Fihtners tajā nepiedalījās, jo, kā vēlāk atzina seriāla veidotājs [[Pols Šērings]], viņam vienkārši nebija idejas, kā atgriezt Fihtnera varoni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/prison-break-season-5-alex-mahone-william-fichtner-missing-why-explainer/|title=Why William Fichtner’s Alex Mahone Was Not In Prison Break Season 5|last=Roswell|first=Faith|website=ScreenRant|access-date=2026-08-15|date=2025-01-12|language=en}}</ref> Laikā, kad Fihtners piedalījās seriālā, viņš filmējās nelielās lomās filmās "[[Uz slavas asmens]]" un "[[Ultravioleta (filma)|Ultravioleta]]" (''Ultraviolet''). 2008. gadā Fihtners parādījās nelielā lomā filmas "[[Tumšais bruņinieks]]" sākumā. Šī aina, iespējams, bija atsauce uz 1995. gada filmu "Sadursme", kurā Fihtners arī bija atveidojis lomu un kas bija viena no filmām, kas iedvesmoja režisoru [[Kristofers Nolans|Kristoferu Nolanu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://entertainment-focus.com/2014/09/09/william-fichtner-interview/|title=William Fichtner interview|website=entertainment-focus.com|access-date=2026-08-15}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nofilmschool.com/the-dark-knight-heat|title=How Did 'Heat' Inspire Nolan to Make Gotham a Character in 'The Dark Knight'? {{!}} No Film School|website=nofilmschool.com|access-date=2026-08-15|language=en}}</ref> No 2009. līdz 2011. gadam aktieris parādījās seriālā "[[Svīta (seriāls)|Svīta]]". 2010. gadā Fihtners atveidoja galveno antagonistu filmā "[[Trakais brauciens]]" un nelielu lomu "[[Neprātīgais vakars]]". 2013. gadā Fihtners piedalījās filmās "[[Elizeja (filma)|Elizeja]]" un "[[Vientuļais reindžers]]". Filmā "Vientuļais reindžers" viņš atveidoja vienu no galvenajiem antagonistiem. Sākotnēji šo lomu bija paredzēts uzticēt aktierim [[Dvaits Joakams|Dvaitam Joakamam]], kurš vēlāk projektu pameta ieilgušā filmēšanas grafika dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://geeksofdoom.com/2012/02/23/armageddon-star-william-fitchtner-to-replace-dwight-yoakam-in-disneys-the-lone-ranger|title=‘Armageddon’ Star William Fitchtner To Replace Dwight Yoakam In Disney’s ‘The Lone Ranger’|access-date=2026-08-15}}</ref> No 2013. līdz 2014. gadam Fihtners filmējās seriālā ''[[Crossing Lines]]'', bet pameta projektu pēc otrās sezonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2015/02/elizabeth-mitchell-goran-visnjic-frank-spotnitz-crossing-lines-season-3-1201376812/|title=Elizabeth Mitchell, Goran Visnjic Join ‘Crossing Lines’; Frank Spotnitz To Exec Produce Season 3|last=Tartaglione|first=Nellie Andreeva,Nancy|website=Deadline|access-date=2026-08-15|date=2015-02-20|language=en}}</ref> 2014. gadā Fihtners filmējās Maikla Beja producētajā filmā "[[Bruņurupuči nindzjas (2014. gada filma)|Bruņurupuči nindzjas]]" un [[Tomijs Lī Džonss|Tomija Lī Džonsa]] filmā ''[[The Homesman]]''. No 2016. līdz 2021. gadam aktieris atveidoja vienu no galvenajām lomām seriālā "[[Mamma (seriāls)|Mamma]]" (''Mom''). 2016. gadā Fihtners parādījās filmā "[[Neatkarības diena: Atdzimšana]]" un producēja filmu ''[[The Neighbor]]'', kurā viņš arī atveidoja lomu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.empireonline.com/movies/news/roland-emmerich-adds-william-fichtner-independence-day-2/|title=Roland Emmerich Adds William Fichtner To Independence Day 2|website=Empire|access-date=2026-08-15|date=2015-06-01|language=en}}</ref> 2018. gadā viņš parādījās filmā "[[Kavalērija (filma)|Kavalērija]]" un debitēja kā režisors un scenārists ar filmu ''[[Cold Brook]]'', kurā viņš filmējās kopā ar savu draugu, aktieri [[Kims Koutss|Kimu Koutsu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dailyactor.com/interview/william-fichtner-cold-brook/|title=Interview: William Fichtner on His Directorial Debut, 'Cold Brook', Learning Curves and His Worst Audition Ever|last=Carter|first=Lance|website=Daily Actor: Monologues, Acting Tips, Interviews, Resources|access-date=2026-08-15|date=2019-11-11|language=en}}</ref> 2023. gadā Fihtners atveidoja vienu no galvenajām lomām filmā "[[Hipnotika (filma)|Hipnotika]]", kā arī lomu miniseriālā "[[Ko nedrīkst izpaust]]" (''The Company You Keep''). 2026. gadā Fihtners parādījās divās seriālos: ''[[Lucky (seriāls)|Lucky]]'' un ''[[Beef]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.soydemac.com/Lucky--jaunais-Apple-TV-seri%C4%81ls-ar-Anju-Teilori-D%C5%BEoju-galvenaj%C4%81-lom%C4%81--tagad-ir-pieejams.-a/|title=Lucky: Jauns Apple TV seriāls ar Anju Teilori-Džoju galvenajā lomā|last=Navarro|first=Alberto|website=Soy de Mac|access-date=2026-08-15|date=2026-07-17|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.menshealth.com/entertainment/a71110520/william-fichtner-beef-season-2-troy-interview/|title=How William Fichtner Brought ‘Beef’ Season 2’s Most Unfazed Rich Guy to Life|website=Men's Health|access-date=2026-08-15|date=2026-04-24|language=en}}</ref> Nākotnē aktieris parādīsies seriālā ''[[Bosch: Start of Watch]]'', kas ir seriāla ''[[Bosch (seriāls)|Bosch]]'' [[prikvels]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2026/03/bosch-start-of-watch-cast-azita-ghanizada-william-fichtner-1236750674/|title='Bosch: Start Of Watch' Casts Azita Ghanizada, William Fichtner|last=Cordero|first=Rosy|website=Deadline|access-date=2026-08-15|date=2026-03-11|language=en}}</ref> == Personīgā dzīve == 1987. gadā Viljams Fihtners apprecējās ar aktrisi Bestiju Aidemu. Pārim piedzima dēls Sems. Laulība šķirta 1996. gadā. 1998. gada jūlijā Fihtners apprecējās otro reizi ar aktrisi Kimberliju Kalilu. Pārim piedzima dēls Vengels.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://urbaninsider.co.uk/who-is-vangel-fichtner/|title=Who Is Vangel Fichtner? Inside the Life of William Fichtner’s Son|last=Brown|first=Dale|access-date=2026-08-15|date=2026-07-07|language=en}}</ref> Fihtners ir aktieru [[Ēriks Bana|Ērika Bana]] un [[Kims Koutss|Kima Koutsa]] draugs, ar kuriem viņš iepazinās filmas "Melnais vanags notriekts" filmēšanas laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.denofgeek.com/movies/william-fichtner-interview-tmnt-crossing-lines-chris-nolan/|title=William Fichtner interview: TMNT, Crossing Lines, Chris Nolan|last=Edwards|first=Matt|website=Den of Geek|access-date=2026-08-15|date=2014-08-21|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://geektyrant.com/news/my-interviews-with-cold-brook-stars-william-fichtner-and-kim-coates|title=Interviews With COLD BROOK Stars William Fichtner and Kim Coates|website=GeekTyrant|access-date=2026-08-15|date=2019-11-08|language=en}}</ref> == Filmogrāfija == === Citas nodarbošānās === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Režisors !Scenārists !Producents |- |2016 |''[[The Neighbor]]'' | | |{{jā}} |- |2018 |''[[Cold Brook]]'' |{{jā}} |{{jā}} |{{jā}} |} === Lomas filmās === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma |- |1992 |"[[Malkoms X (filma)|Malkoms X]]" (''Malcolm X'') |policists Hārlema stacijā |- |1994 |"[[Savādā spēle]]" (''Quiz Show'') |skatuves menedžeris |- | rowspan="3" |1995 |"[[Virtuozitāte]]" (''Virtuosity'') |Viljams Voless |- |"[[Dīvainās dienas]]" (''Strange Days'') |Dveins Engelmans |- |"[[Sadursme (1995. gada filma)|Sadursme]]" (''Heat'') |Rodžers van Zants |- | rowspan="2" |1997 |''[[Switchback]]'' |Džeks Makginiss |- |"[[Kontakts (filma)|Kontakts]]" (''Contact'') |Kents Klārks |- |1998 |"[[Armagedons (filma)|Armagedons]]" (''Armageddon'') |pulkvedis Vilijs Šārps |- |1999 |''[[Go (filma)|Go]]'' |Bērks Helversons |- |2000 |"[[Absolūtā vētra]]" (''Perfect Storm'') |Deivids "Salijs" Salivans |- | rowspan="3" |2001 |"[[Sliktāk nevar būt]]" (''What's the Worst That Could Happen?'') |detektīvs Alekss Tardio |- |"[[Pērlhārbora (filma)|Pērlhārbora]]" (''Pearl Harbor'') |Volkera kungs |- |"[[Melnais vanags notriekts]]" (''Black Hawk Down'') |seržants Džozefs Sandersons |- |2002 |"[[Līdzsvars (filma)|Līdzsvars]]" (''Equilibrium'') |Jirgens |- |2004 |"[[Sadursme (2004. gada filma)|Sadursme]]" (''Crash'') |Džeiks Flenegens |- | rowspan="2" |2005 |"[[Smita kungs un kundze]]" (''Mr. & Mrs. Smith'') |doktors Vekslers |- |"[[Futbols aiz restēm]]" (''The Longest Yard'') |kapteinis Braiens Knauers |- |2006 |"[[Ultravioleta (filma)|Ultravioleta]]" (''Ultraviolet'') |Gārts |- |2007 |"[[Uz slavas asmens]]" (''Blades of Glory'') |Darens Makelrojs |- |2008 |"[[Tumšais bruņinieks]]" (''The Dark Knight'') |Gotema banka menedžeris |- | rowspan="2" |2010 |"[[Trakais brauciens]]" (''Drive Angry'') |Grāmatvedis |- |"[[Neprātīgais vakars]]" (''Date Night'') |Frenks Krenšovs |- |2012 |''[[Wrong]]'' |meistars Čengs |- | rowspan="2" |2013 |"[[Elizeja (filma)|Elizeja]]" (''Elysium'') |Džons Kārlails |- |"[[Vientuļais reindžers]]" (''The Lone Ranger'') |Bučs Kavendišs |- | rowspan="2" |2014 |''[[The Homesman]]'' |Vesters Belknaps |- |"[[Bruņurupuči nindzjas (2014. gada filma)|Bruņurupuči nindzjas]]" (''Teenage Mutant Ninja Turtles'') |Ēriks Sakss |- | rowspan="2" |2016 |''The Neighbor'' |Maiks |- |"[[Neatkarības diena: Atdzimšana]]" (''Independence Day: Resurgence'') |ģenerālis Džošua T. Adamss |- |2017 |"[[Karstās vasaras naktis]]" (''Hot Summer Nights'') |Šeps |- | rowspan="2" |2018 |"[[Kavalērija (filma)|Kavalērija]]" (''12 Strong'') |pulkvedis Džons F. Malholands |- |''Cold Brook'' |Teds Markems |- |2019 |''[[Finding Steve McQueen]]'' |Enco Rotella |- |2023 |"[[Hipnotika (filma)|Hipnotika]]" (''Hypnotic'') |Levs Delreins |- |2025 |''[[The Sound]]'' |Koners |} === Televīzija === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma !Piezīmes |- | rowspan="2" |1989 |''[[A Man Called Hawk]]'' |Boross |2 sērijas |- |"[[Pludmales patruļa (seriāls)|Pludmales patruļa]]" (''Baywatch'') |Hovards Ganza |sērija: ''Rookie School'' |- |1994—1995 |''[[Grace Under Fire]]'' |Raiens Sparkss |8 sērijas |- |2004 |"[[Rietumu spārns]]" (''West Wing'') |tiesnesis Kristofers Malredijs |sērija: ''The Supremes'' |- |2005 |"[[Amerikāņu tētuks]]" (''American Dad'') |Harlands; balss loma |sērija: ''Homeland Insecurity'' |- |1987—1994; 2008—2010 |"[[Kā griežas pasaule]]" (''As the World Turns'') |Rods Lendrijs |79 sērijas |- |2006—2009 |"[[izlaušanās]]" (''Prison Break'') |aģents Aleksandrs Mahouns |galvenā loma; 59 sērijas |- |2009—2011 |"[[Svīta (seriāls)|Svīta]]" (''Entourage'') |Fils Jagoda |13 sērijas |- |2013—2014 |''[[Crossing Lines]]'' |Kārls Hikmans |galvenā loma; 22 sērijas |- |2015—2016 |"[[Impērija (seriāls)|Impērija]]" (''Empire'') |Džeimsons Hentrops |4 sērijas |- |2019 |''[[Veep]]'' |Felikss Veids |sērija: ''Discovery Weekend'' |- |2016—2021 |"[[Mamma (seriāls)|Mamma]]" (''Mom'') |Adams Janikovskis |galvenā loma; 84 sērijas |- |2023 |"[[Ko nedrīkst izpaust]]" (''The Company You Keep'') |Leo Nikoletijs |galvenā loma; 10 sērijas |- | rowspan="2" |2026 |''[[Beef]]'' |Trojs |galvenā loma; 6 sērijas |- |''[[Lucky (seriāls)|Lucky]]'' |Veins Vitakers |otrā plāna loma; 3 sērijas |- | |''[[Bosch: Start of Watch]]'' |Kelherns |sērija: ''Empty or Full'' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Fihtners, Viljams}} [[Kategorija:1956. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] fao8dphoes94nf98m3fxzbtqocy6x4y 0 637635 4519506 4515050 2026-09-09T06:20:20Z Vylks 50297 /* Spēles */ 4519506 wikitext text/x-wiki {{notiek sports|futbols}} {{Sporta sezonas infokaste | title = 2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona | league = [[UEFA Čempionu līga]] | sport = [[futbols]] | logo = Atleti vs Villarreal - September 2025.jpg | pixels = | caption = ''[[Metropolitano stadions|Metropolitano]]'' stadions [[Madride|Madridē]], kur notiks fināls | duration = '''Kvalifikācija''': <br />2026. gada 7. jūlijs — 26. augusts<br />'''Pamatturnīrs''': <br />2026. gada 8. septembris — 2027. gada 5. jūnijs | no_of_teams = 36 (līgas fāze)<br />81 (ieskaitot kvalifikāciju) | season_champs = | season_champ_name= | league_champs = | league_champ_name= | top_scorer = | seasonslistnames = [[UEFA Čempionu līga]]s | pag_sez = [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|←&nbsp;2025.—2026.]] | nak_sez = ''[[2027.—2028. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2027.—2028.&nbsp;→]]'' }} '''2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona''' ir Eiropas spēcīgākā [[futbols|futbola]] klubu turnīra 72. sezona un 35. ar [[UEFA Čempionu līga]]s nosaukumu. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar 1. kvalifikācijas kārtu {{dat|2026|7|7||bez}}. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 26. augustam. Pamatturnīrs (līgas fāze) sāksies {{dat|2026|9|8||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2027|6|5||bez}} ar finālu [[Metropolitano stadions|''Metropolitano'' stadionā]] [[Madride|Madridē]], Spānijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/sports/soccer/spain-host-2027-champions-league-final-atletico-madrids-stadium-2025-05-20/ |title=Spain to host 2027 Champions' League final at Atletico Madrid's stadium |date={{dat|2025|5|20|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|18||bez}} |website=reuters.com}}</ref> == Kalendārs == {| class="wikitable" style="text-align:center" |+2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas kalendārs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a6-20d57cfcd03e-407c22a7f465-1000--2026-27-champions-league-teams-dates-draws-format-final/ |title=2026/27 Champions League: Teams, dates, draws, format, final|date={{dat|2026|8|14|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|18||bez}} |website=UEFA.com}}</ref> |- !Posms !Kārta !Izlozes datums !Pirmā spēle !Otrā spēle |- |rowspan="3"|Kvalifikācija |1. kvalifikācijas kārta |2026. gada 16. jūnijs |2026. gada 7.—8. jūlijs |2026. gada 14.—15. jūlijs |- |2. kvalifikācijas kārta |2026. gada 17. jūnijs |2026. gada 21.—22. jūlijs |2026. gada 28.—29. jūlijs |- |3. kvalifikācijas kārta |2026. gada 20. jūlijs |2026. gada 4.—5. augusts |2026. gada 11. augusts |- |''Play-off'' |''Play-off'' kārta |2026. gada 3. augusts |2026. gada 18.—19. augusts |2026. gada 25.—26. augusts |- |rowspan="8"|Līgas fāze |1. kārta |rowspan="8"|2026. gada 27. augusts |colspan="2"|2026. gada 8.—10. septembris |- |2. kārta |colspan="2"|2026. gada 13.—14. oktobris |- |3. kārta |colspan="2"|2026. gada 20.—21. oktobris |- |4. kārta |colspan="2"|2026. gada 3.—4. novembris |- |5. kārta |colspan="2"|2026. gada 24.—25. novembris |- |6. kārta |colspan="2"|2026. gada 8.—9. decembris |- |7. kārta |colspan="2"|2027. gada 19.—20. janvāris |- |8. kārta |colspan="2"|2027. gada 27. janvāris |- |rowspan="5"|Izslēgšanas spēles |1. izslēgšanas kārta |rowspan="1"|2027. gada 29. janvāris |2027. gada 16.—17. februāris |2027. gada 23.—24. februāris |- |Astotdaļfināli |rowspan="4"|2027. gada 26. februāris |2027. gada 9.—10. marts |2027. gada 16.—17. marts |- |Ceturtdaļfināli |2027. gada 6.—7. aprīlis |2027. gada 13.—14. aprīlis |- |Pusfināli |2027. gada 27.—28. aprīlis |2027. gada 4.—5. maijs |- |Fināls |colspan="2"|2027. gada 5. jūnijs, [[Metropolitano stadions|''Metropolitano'' stadions]], [[Madride]] |} == Kvalifikācija == === 1. kvalifikācijas kārta === 1. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|6|16||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a6-20df9860a261-5068e9b6c51c-1000--uefa-champions-league-first-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League first qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en |date=16 June 2026 |access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 7. un 8. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 14.—15. jūlijā. Uzvarētāji iekļuva Čempionu līgas 2. kvalifikācijas kārtā, bet zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līgas]] otrajā kvalifikācijas kārtā. Divu pāru zaudētāji pēc izlozes uzreiz iekļuva Konferences līgas trešajā kvalifikācijas kārtā. {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|4–1|[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|2–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[Floriana F.C.|Floriana]]|MLT|3–5|'''[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]'''|IRL|2–0|1–5}} {{TwoLegResult|[[FC Flora|Flora]]|EST|4–5|'''[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]'''|GEO|2–3|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]'''|GIB|4–2|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|3–1|1–1}} {{TwoLegResult|[[Tre Fiori FC|Tre Fiori]]|SMR|1–3|'''[[Larne F.C.|Larne]]'''|NIR|0–1|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]'''|ARM|4–3|[[Riga FC|Riga]]|LVA|2–0|2–3}} {{TwoLegResult|[[FK Vardar|Vardar]]|MKD|3–4|'''[[Kuopion Palloseura|KuPS]]'''|FIN|0–2|3–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]'''|LTU|4–3|[[FC Drita|Drita]]|KOS|1–1|3–2}} {{TwoLegResult|[[FC Maxline Vitebsk|ML Vitebsk]]|BLR|1–5|'''[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]'''|ROU|1–4|0–1}} {{TwoLegResult|[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]|MDA|2–7|'''[[KF Egnatia|Egnatia]]'''|ALB|1–1|1–6}} {{TwoLegResult|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH|1–5|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|1–1|0–4}} {{TwoLegResult|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]'''|ISL|3–2|[[Győri ETO FC|ETO Győr]]|HUN|1–0|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[FC Kairat|Kairat]]'''|KAZ|4–1|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska]]|MNE|2–1|2–0}} {{TwoLegResult|'''[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]]'''|FRO|4–2|[[FC Atert Bissen|Atert Bissen]]|LUX|2–1|2–1}} |} === 2. kvalifikācijas kārta === 2. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|6|17||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a6-20df98635dbd-bd0f9ed2d71e-1000--uefa-champions-league-second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League second qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en|date=17 June 2026 |access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 21.—22. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 28.—29. jūlijā. Uzvarētāji kvalificējās Čempionu līgas 3. kvalifikācijas kārtai, bet zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] trešajā kvalifikācijas kārtā. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|'''[[Mjällby AIF]]'''|SWE|3–0|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|3−0|0–0}} {{TwoLegResult|[[Larne F.C.|Larne]]|NIR|0–9|'''[[Belgradas "Crvena zvezda"|Crvena zvezda]]'''|SRB|0−4|0–5}} {{TwoLegResult|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|3–0|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN|1−0|2–0}} {{TwoLegResult|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]]|FRO|0-1|'''[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]'''|LTU|0−0|0-1}} {{TwoLegResult|'''[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]'''|DEN|5–5 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[Lech Poznań]]|POL|1–4|4–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]'''|ARM|3–2|[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|IRL|2−0|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|3–2|[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU|1–0|2–2}} {{TwoLegResult|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP|1–1 (5–6 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[FC Kairat|Kairat]]'''|KAZ|1–0|0–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FC Thun|Thun]]|SUI|3–4|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|1−1|2–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]|ISL|2−3|'''[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]'''|ISR|2−1|0−2}} {{TwoLegResult|[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]|GEO|1–3|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|0−2|1–1}} {{TwoLegResult|[[KF Egnatia|Egnatia]]|ALB|5−5 (1−4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[NK Celje|Celje]]'''|SVN|3-3|2-2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|TUR|2–1|[[Górnik Zabrze]]|POL|1−0|1–1}} {{TwoLegResult|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|6–0|[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|SCO|4−0|2–0}} |} === 3. kvalifikācijas kārta === 3. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|7|20||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a7-211a524fc0ef-eb55dc7dccd8-1000--uefa-champions-league-third-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League third qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en|date=20 July 2026 |access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 4.—5. augustā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 11. augustā. Uzvarētāji kvalificējās Čempionu līgas ''play-off'' kvalifikācijas kārtai. Čempionu zara zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] ''play-off'' kvalifikācijas kārtā, bet līgas zara zaudētāji — Eiropas līgas pamatturnīrā (līgas fāzē). {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|7-1|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU|5–0|2-1}} {{TwoLegResult|[[Mjällby AIF]]|SWE|1–4|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|1−2|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|2–0|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ|1−0|1–0}} {{TwoLegResult|[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|DEN|2–5|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|2−1|0−4}} {{TwoLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM|2–3|'''[[NK Celje|Celje]]'''|SVN|2−1|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]'''|ISR|3–0|[[Red Star Belgrade]]|SRB|1–0|2–0}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE|1–2|'''[[NEC Nijmegen|NEC]]'''|NED|0–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL|5-6|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|3–3|2-3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]'''|TUR|3–0|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|2–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|CZE|2–4|'''[[Olympique Lyonnais|Lyon]]'''|FRA|2–1|0–3}} |} === Izslēgšanas kārta === Izslēgšanas kārtas (''play-off'') izloze notika {{dat|2026|8|3||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a7-2133e87717bc-9913021d47f2-1000--uefa-champions-league-play-off-draw/ |title=UEFA Champions League play-off draw |website=UEFA.com |language=en|date=3 August 2026|access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 18. un 19. augustā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 25. un 26. augustā. Uzvarētāji kvalificējās Čempionu līgas pamatturnīram (līgas fāzei), bet zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] līgas fāzē. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL|0–4|'''[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]'''|GRE|0–0|0–4}} {{TwoLegResult|[[Celtic F.C.|Celtic]]|SCO|4–5|'''[[LASK]]'''|AUT|3–0|1–5 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO|3–5|'''[[Viking FK|Viking]]'''|NOR|2–2|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|3–2|[[NK Celje|Celje]]|SVN|1–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR|4–6|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|2–1|2–5 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|'''[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]'''|TUR|3–2|[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|FRA|1–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[NEC Nijmegen|NEC]]|NED|1–6|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|1–3|0–3}} |} == Līgas fāze == === Turnīra tabula === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |section=Table |show_limit=5 |source=[https://www.uefa.com/uefachampionsleague/standings UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=PAR|team2=ARS|team3=ATM|team4=BAY|team5=RMA|team6=BAR|team7=INT|team8=MCI|team9=DOR|team10=MUN|team11=LIV|team12=GAL|team13=PSV|team14=BRU|team15=RBL|team16=AVL|team17=FEY|team18=SHK|team19=BET|team20=LEN|team21=SLP|team22=NAP|team23=LIL|team24=ROM|team25=VIL|team26=SPO|team27=POR|team28=STU|team29=COM|team30=AEK|team31=LASK|team32=VIK|team33=SLO|team34=SAB|team35=FEN|team36=BOD <!--Update team results below (including date)--> |update=future |start_date={{dat|2026|9|8||bez}} |win_AEK=0 |draw_AEK=0 |loss_AEK=0 |gf_AEK=0 |ga_AEK=0 <!-- AEK Athens --> |win_ARS=0 |draw_ARS=0 |loss_ARS=0 |gf_ARS=0 |ga_ARS=0 <!-- Arsenal --> |win_AVL=0 |draw_AVL=0 |loss_AVL=0 |gf_AVL=0 |ga_AVL=0 <!-- Aston Villa --> |win_ATM=0 |draw_ATM=0 |loss_ATM=0 |gf_ATM=0 |ga_ATM=0 <!-- Atlético Madrid --> |win_BAR=0 |draw_BAR=0 |loss_BAR=0 |gf_BAR=0 |ga_BAR=0 <!-- Barcelona --> |win_BAY=0 |draw_BAY=0 |loss_BAY=0 |gf_BAY=0 |ga_BAY=0 <!-- Bayern Munich --> |win_BOD=0 |draw_BOD=0 |loss_BOD=0 |gf_BOD=0 |ga_BOD=0 <!-- Bodø/Glimt --> |win_DOR=0 |draw_DOR=0 |loss_DOR=0 |gf_DOR=0 |ga_DOR=0 <!-- Borussia Dortmund --> |win_BRU=0 |draw_BRU=0 |loss_BRU=0 |gf_BRU=0 |ga_BRU=0 <!-- Club Brugge --> |win_COM=0 |draw_COM=0 |loss_COM=0 |gf_COM=0 |ga_COM=0 <!-- Como --> |win_FEN=0 |draw_FEN=0 |loss_FEN=0 |gf_FEN=0 |ga_FEN=0 <!-- Fenerbahçe --> |win_FEY=0 |draw_FEY=0 |loss_FEY=0 |gf_FEY=0 |ga_FEY=0 <!-- Feyenoord --> |win_GAL=0 |draw_GAL=0 |loss_GAL=0 |gf_GAL=0 |ga_GAL=0 <!-- Galatasaray --> |win_INT=0 |draw_INT=0 |loss_INT=0 |gf_INT=0 |ga_INT=0 <!-- Inter Milan --> |win_LASK=0 |draw_LASK=0 |loss_LASK=0 |gf_LASK=0 |ga_LASK=0 <!-- LASK --> |win_LEN=0 |draw_LEN=0 |loss_LEN=0 |gf_LEN=0 |ga_LEN=0 <!-- Lens --> |win_LIL=0 |draw_LIL=0 |loss_LIL=0 |gf_LIL=0 |ga_LIL=0 <!-- Lille --> |win_LIV=0 |draw_LIV=0 |loss_LIV=0 |gf_LIV=0 |ga_LIV=0 <!-- Liverpool --> |win_MCI=0 |draw_MCI=0 |loss_MCI=0 |gf_MCI=0 |ga_MCI=0 <!-- Manchester City --> |win_MUN=0 |draw_MUN=0 |loss_MUN=0 |gf_MUN=0 |ga_MUN=0 <!-- Manchester United --> |win_NAP=0 |draw_NAP=0 |loss_NAP=0 |gf_NAP=0 |ga_NAP=0 <!-- Napoli --> |win_PAR=0 |draw_PAR=0 |loss_PAR=0 |gf_PAR=0 |ga_PAR=0 <!-- Paris Saint-Germain --> |win_POR=0 |draw_POR=0 |loss_POR=0 |gf_POR=0 |ga_POR=0 <!-- Porto --> |win_PSV=0 |draw_PSV=0 |loss_PSV=0 |gf_PSV=0 |ga_PSV=0 <!-- PSV Eindhoven --> |win_RBL=0 |draw_RBL=0 |loss_RBL=0 |gf_RBL=0 |ga_RBL=0 <!-- RB Leipzig --> |win_BET=0 |draw_BET=0 |loss_BET=0 |gf_BET=0 |ga_BET=0 <!-- Real Betis --> |win_RMA=0 |draw_RMA=0 |loss_RMA=0 |gf_RMA=0 |ga_RMA=0 <!-- Real Madrid --> |win_ROM=0 |draw_ROM=0 |loss_ROM=0 |gf_ROM=0 |ga_ROM=0 <!-- Roma --> |win_SAB=0 |draw_SAB=0 |loss_SAB=0 |gf_SAB=0 |ga_SAB=0 <!-- Sabah --> |win_SHK=0 |draw_SHK=0 |loss_SHK=0 |gf_SHK=0 |ga_SHK=0 <!-- Shakhtar Donetsk --> |win_SLP=0 |draw_SLP=0 |loss_SLP=0 |gf_SLP=0 |ga_SLP=0 <!-- Slavia Prague --> |win_SLO=0 |draw_SLO=0 |loss_SLO=0 |gf_SLO=0 |ga_SLO=0 <!-- Slovan Bratislava --> |win_SPO=0 |draw_SPO=0 |loss_SPO=0 |gf_SPO=0 |ga_SPO=0 <!-- Sporting CP --> |win_STU=0 |draw_STU=0 |loss_STU=0 |gf_STU=0 |ga_STU=0 <!-- VfB Stuttgart --> |win_VIL=0 |draw_VIL=0 |loss_VIL=0 |gf_VIL=0 |ga_VIL=0 <!-- Villarreal --> |win_VIK=0 |draw_VIK=0 |loss_VIK=0 |gf_VIK=0 |ga_VIK=0 <!-- Viking --> <!--Team definitions--> |name_ARS={{flaga|ENG}} [[Arsenal F.C.|Arsenal]] |name_AVL={{flaga|ENG}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]] |name_AEK={{flaga|GRE}} [[AEK Athens F.C.|AEK Athens]] |name_ATM={{flaga|ESP}} [[Atlético Madrid]] |name_BAR={{flaga|ESP}} [[FC Barcelona|Barcelona]] |name_BAY={{flaga|GER}} [[FC Bayern München|Bayern München]] |name_BOD={{flaga|NOR}} [[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]] |name_DOR={{flaga|GER}} [[Borussia Dortmund]] |name_BRU={{flaga|BEL}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]] |name_COM={{flaga|ITA}} [[Como 1907|Como]] |name_FEN={{flaga|TUR}} [[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]] |name_FEY={{flaga|NED}} [[Feyenoord]] |name_GAL={{flaga|TUR}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] |name_INT={{flaga|ITA}} [[Inter Milan]] |name_LASK={{flaga|AUT}} [[LASK]] |name_LEN={{flaga|FRA}} [[RC Lens|Lens]] |name_LIL={{flaga|FRA}} [[Lille OSC|Lille]] |name_LIV={{flaga|ENG}} [[Liverpool F.C.|Liverpool]] |name_MCI={{flaga|ENG}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] |name_MUN={{flaga|ENG}} [[Manchester United F.C.|Manchester United]] |name_NAP={{flaga|ITA}} [[SSC Napoli|Napoli]] |name_PAR={{flaga|FRA}} [[Paris Saint-Germain]] |name_POR={{flaga|POR}} [[FC Porto|Porto]] |name_PSV={{flaga|NED}} [[PSV Eindhoven]] |name_RBL={{flaga|GER}} [[RB Leipzig]] |name_BET={{flaga|ESP}} [[Real Betis]] |name_RMA={{flaga|ESP}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]] |name_ROM={{flaga|ITA}} [[AS Roma|Roma]] |name_SAB={{flaga|AZE}} [[Sabah FK|Sabah]] |name_SHK={{flaga|UKR}} [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]] |name_SLP={{flaga|CZE}} [[Prāgas "Slavia" (futbols)|Slavia Praha]] |name_SLO={{flaga|SVK}} [[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]] |name_SPO={{flaga|POR}} [[Sporting CP]] |name_STU={{flaga|GER}} [[VfB Stuttgart]] |name_VIL={{flaga|ESP}} [[Villarreal CF|Villarreal]] |name_VIK={{flaga|NOR}} [[Viking FK|Viking]] <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=R16 |result2=R16 |result3=R16 |result4=R16 |result5=R16 |result6=R16 |result7=R16 |result8=R16 |result9=POS |result10=POS |result11=POS |result12=POS |result13=POS |result14=POS |result15=POS |result16=POS |result17=POU |result18=POU |result19=POU |result20=POU |result21=POU |result22=POU |result23=POU |result24=POU |col_R16=green1 |text_R16=Kvalifikācija astotdaļfinālam (izsētie) |col_POS=blue1 |text_POS=Kvalifikācija 1. izslēgšanas kārtai (izsētie) |col_POU=blue2 |text_POU=Kvalifikācija 1. izslēgšanas kārtai (neizsētie) }} === Spēles === {{columns-start|num=2}} '''1. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE|1–0|[[LASK]]|AUT}} {{OneLegResult|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL|2–3|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Borussia Dortmund]]|GER|3–2|[[Villarreal CF|Villareal]]|ESP}} {{OneLegResult|[[FC Porto|Porto]]|POR|0–2|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Lille OSC|Lille]]|FRA|2–3|[[Real Betis]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP|2–1|[[Inter Milan]]|ITA}} {{OneLegResult|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP|9. sept.|[[Feyenoord]]|NED}} {{OneLegResult|[[VfB Stuttgart]]|GER|9. sept.|[[Viking FK|Viking]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG|9. sept.|[[Atlético Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Paris Saint-Germain]]|FRA|9. sept.|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK}} {{OneLegResult|[[Sporting CP]]|POR|9. sept.|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR}} {{OneLegResult|[[SSC Napoli|Napoli]]|ITA|9. sept.|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR|10. sept.|[[AS Roma|Roma]]|ITA}} {{OneLegResult|[[PSV Eindhoven]]|NED|10. sept.|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR}} {{OneLegResult|[[Como 1907|Como]]|ITA|10. sept.|[[RB Leipzig]]|GER}} {{OneLegResult|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER|10. sept.|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG|10. sept.|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE}} {{OneLegResult|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE|10. sept.|[[RC Lens|Lens]]|FRA}} |} {{column}} '''2. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[RC Lens|Lens]]|FRA|13. okt.|[[Sporting CP]]|POR}} {{OneLegResult|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE|13. okt.|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE}} {{OneLegResult|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG|13. okt.|[[Lille OSC|Lille]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Atlético Madrid]]|ESP|13. okt.|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Inter Milan]]|ITA|13. okt.|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR|13. okt.|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP}} {{OneLegResult|[[RB Leipzig]]|GER|13. okt.|[[PSV Eindhoven]]|NED}} {{OneLegResult|[[Viking FK|Viking]]|NOR|13. okt.|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER}} {{OneLegResult|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP|13. okt.|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Feyenoord]]|NED|14. okt.|[[Como 1907|Como]]|ITA}} {{OneLegResult|[[LASK]]|AUT|14. okt.|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG}} {{OneLegResult|[[AS Roma|Roma]]|ITA|14. okt.|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG|14. okt.|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR}} {{OneLegResult|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR|14. okt.|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE}} {{OneLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR|14. okt.|[[Borussia Dortmund]]|GER}} {{OneLegResult|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG|14. okt.|[[Paris Saint-Germain]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Real Betis]]|ESP|14. okt.|[[FC Porto|Porto]]|POR}} {{OneLegResult|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|14. okt.|[[VfB Stuttgart]]|GER}} |} {{columns-end}} {{columns-start|num=2}} '''3. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR|20. okt.|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE}} {{OneLegResult|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE|20. okt.|[[Borussia Dortmund]]|GER}} {{OneLegResult|[[AS Roma|Roma]]|ITA|20. okt.|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK}} {{OneLegResult|[[FC Porto|Porto]]|POR|20. okt.|[[PSV Eindhoven]]|NED}} {{OneLegResult|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG|20. okt.|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG|20. okt.|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE}} {{OneLegResult|[[Paris Saint-Germain]]|FRA|20. okt.|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP}} {{OneLegResult|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA|20. okt.|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR}} {{OneLegResult|[[VfB Stuttgart]]|GER|20. okt.|[[Atlético Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Como 1907|Como]]|ITA|21. okt.|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Lille OSC|Lille]]|FRA|21. okt.|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR}} {{OneLegResult|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG|21. okt.|[[Viking FK|Viking]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL|21. okt.|[[RC Lens|Lens]]|FRA}} {{OneLegResult|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER|21. okt.|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Inter Milan]]|ITA|21. okt.|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR}} {{OneLegResult|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP|21. okt.|[[RB Leipzig]]|GER}} {{OneLegResult|[[Real Betis]]|ESP|21. okt.|[[Feyenoord]]|NED}} {{OneLegResult|[[Sporting CP]]|POR|21. okt.|[[LASK]]|AUT}} |} {{column}} '''4. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR|3. nov.|[[Sporting CP]]|POR}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR|3. nov.|[[VfB Stuttgart]]|GER}} {{OneLegResult|[[Atlético Madrid]]|ESP|3. nov.|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER}} {{OneLegResult|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP|3. nov.|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Feyenoord]]|NED|3. nov.|[[Inter Milan]]|ITA}} {{OneLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR|3. nov.|[[Lille OSC|Lille]]|FRA}} {{OneLegResult|[[LASK]]|AUT|3. nov.|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK}} {{OneLegResult|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG|3. nov.|[[AS Roma|Roma]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP|3. nov.|[[Paris Saint-Germain]]|FRA}} {{OneLegResult|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE|4. nov.|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR|4. nov.|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Borussia Dortmund]]|GER|4. nov.|[[Real Betis]]|ESP}} {{OneLegResult|[[FC Porto|Porto]]|POR|4. nov.|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA}} {{OneLegResult|[[PSV Eindhoven]]|NED|4. nov.|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL}} {{OneLegResult|[[RB Leipzig]]|GER|4. nov.|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG}} {{OneLegResult|[[RC Lens|Lens]]|FRA|4. nov.|[[Como 1907|Como]]|ITA}} {{OneLegResult|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE|4. nov.|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Viking FK|Viking]]|NOR|4. nov.|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE}} |} {{columns-end}} {{columns-start|num=2}} '''5. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR|24. nov.|[[LASK]]|AUT}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR|24. nov.|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG|24. nov.|[[Borussia Dortmund]]|GER}} {{OneLegResult|[[Como 1907|Como]]|ITA|24. nov.|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE}} {{OneLegResult|[[Feyenoord]]|NED|24. nov.|[[FC Porto|Porto]]|POR}} {{OneLegResult|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG|24. nov.|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA}} {{OneLegResult|[[RB Leipzig]]|GER|24. nov.|[[RC Lens|Lens]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP|24. nov.|[[PSV Eindhoven]]|NED}} {{OneLegResult|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|24. nov.|[[Real Betis]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE|25. nov.|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP}} {{OneLegResult|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE|25. nov.|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Atlético Madrid]]|ESP|25. nov.|[[Viking FK|Viking]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL|25. nov.|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Inter Milan]]|ITA|25. nov.|[[VfB Stuttgart]]|GER}} {{OneLegResult|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR|25. nov.|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR}} {{OneLegResult|[[Lille OSC|Lille]]|FRA|25. nov.|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER}} {{OneLegResult|[[Paris Saint-Germain]]|FRA|25. nov.|[[AS Roma|Roma]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Sporting CP]]|POR|25. nov.|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG}} |} {{column}} '''6. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[Viking FK|Viking]]|NOR|8. dec.|[[Feyenoord]]|NED}} {{OneLegResult|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP|8. dec.|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE}} {{OneLegResult|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE|8. dec.|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR}} {{OneLegResult|[[AS Roma|Roma]]|ITA|8. dec.|[[Sporting CP]]|POR}} {{OneLegResult|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG|8. dec.|[[Paris Saint-Germain]]|FRA}} {{OneLegResult|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP|8. dec.|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG}} {{OneLegResult|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER|8. dec.|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE}} {{OneLegResult|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG|8. dec.|[[RB Leipzig]]|GER}} {{OneLegResult|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA|8. dec.|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Real Betis]]|ESP|9. dec.|[[Como 1907|Como]]|ITA}} {{OneLegResult|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|9. dec.|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR}} {{OneLegResult|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG|9. dec.|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Borussia Dortmund]]|GER|9. dec.|[[Inter Milan]]|ITA}} {{OneLegResult|[[LASK]]|AUT|9. dec.|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR}} {{OneLegResult|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG|9. dec.|[[FC Porto|Porto]]|POR}} {{OneLegResult|[[PSV Eindhoven]]|NED|9. dec.|[[Atlético Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[RC Lens|Lens]]|FRA|9. dec.|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR}} {{OneLegResult|[[VfB Stuttgart]]|GER|9. dec.|[[Lille OSC|Lille]]|FRA}} |} {{columns-end}} {{columns-start|num=2}} '''7. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR|19. janv.|[[Atlético Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR|19. janv.|[[Feyenoord]]|NED}} {{OneLegResult|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE|19. janv.|[[AS Roma|Roma]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG|19. janv.|[[Borussia Dortmund]]|GER}} {{OneLegResult|[[Inter Milan]]|ITA|19. janv.|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG}} {{OneLegResult|[[FC Porto|Porto]]|POR|19. janv.|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE}} {{OneLegResult|[[Lille OSC|Lille]]|FRA|19. janv.|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK}} {{OneLegResult|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP|19. janv.|[[LASK]]|AUT}} {{OneLegResult|[[VfB Stuttgart]]|GER|19. janv.|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR|20. janv.|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE|20. janv.|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Como 1907|Como]]|ITA|20. janv.|[[Paris Saint-Germain]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG|20. janv.|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER}} {{OneLegResult|[[RB Leipzig]]|GER|20. janv.|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR}} {{OneLegResult|[[RC Lens|Lens]]|FRA|20. janv.|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Real Betis]]|ESP|20. janv.|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Sporting CP]]|POR|20. janv.|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Viking FK|Viking]]|NOR|20. janv.|[[PSV Eindhoven]]|NED}} |} {{column}} '''8. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG|27. janv.|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE}} {{OneLegResult|[[AS Roma|Roma]]|ITA|27. janv.|[[Lille OSC|Lille]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Atlético Madrid]]|ESP|27. janv.|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR}} {{OneLegResult|[[Borussia Dortmund]]|GER|27. janv.|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE}} {{OneLegResult|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL|27. janv.|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR}} {{OneLegResult|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER|27. janv.|[[Real Betis]]|ESP}} {{OneLegResult|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP|27. janv.|[[Como 1907|Como]]|ITA}} {{OneLegResult|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR|27. janv.|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Feyenoord]]|NED|27. janv.|[[RB Leipzig]]|GER}} {{OneLegResult|[[LASK]]|AUT|27. janv.|[[FC Porto|Porto]]|POR}} {{OneLegResult|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG|27. janv.|[[RC Lens|Lens]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG|27. janv.|[[Sporting CP]]|POR}} {{OneLegResult|[[Paris Saint-Germain]]|FRA|27. janv.|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR}} {{OneLegResult|[[PSV Eindhoven]]|NED|27. janv.|[[VfB Stuttgart]]|GER}} {{OneLegResult|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE|27. janv.|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG}} {{OneLegResult|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA|27. janv.|[[Viking FK|Viking]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP|27. janv.|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG}} {{OneLegResult|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|27. janv.|[[Inter Milan]]|ITA}} |} {{columns-end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.uefa.com/uefachampionsleague/index.html Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{UEFA Čempionu līgas sezonas}} [[Kategorija:2026. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]] [[Kategorija:2027. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līga]] 8b479r1021t9i5404ywvzt985w57h8u 4519509 4519506 2026-09-09T06:24:57Z Vylks 50297 /* Turnīra tabula */ 4519509 wikitext text/x-wiki {{notiek sports|futbols}} {{Sporta sezonas infokaste | title = 2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona | league = [[UEFA Čempionu līga]] | sport = [[futbols]] | logo = Atleti vs Villarreal - September 2025.jpg | pixels = | caption = ''[[Metropolitano stadions|Metropolitano]]'' stadions [[Madride|Madridē]], kur notiks fināls | duration = '''Kvalifikācija''': <br />2026. gada 7. jūlijs — 26. augusts<br />'''Pamatturnīrs''': <br />2026. gada 8. septembris — 2027. gada 5. jūnijs | no_of_teams = 36 (līgas fāze)<br />81 (ieskaitot kvalifikāciju) | season_champs = | season_champ_name= | league_champs = | league_champ_name= | top_scorer = | seasonslistnames = [[UEFA Čempionu līga]]s | pag_sez = [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|←&nbsp;2025.—2026.]] | nak_sez = ''[[2027.—2028. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2027.—2028.&nbsp;→]]'' }} '''2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona''' ir Eiropas spēcīgākā [[futbols|futbola]] klubu turnīra 72. sezona un 35. ar [[UEFA Čempionu līga]]s nosaukumu. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar 1. kvalifikācijas kārtu {{dat|2026|7|7||bez}}. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 26. augustam. Pamatturnīrs (līgas fāze) sāksies {{dat|2026|9|8||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2027|6|5||bez}} ar finālu [[Metropolitano stadions|''Metropolitano'' stadionā]] [[Madride|Madridē]], Spānijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/sports/soccer/spain-host-2027-champions-league-final-atletico-madrids-stadium-2025-05-20/ |title=Spain to host 2027 Champions' League final at Atletico Madrid's stadium |date={{dat|2025|5|20|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|18||bez}} |website=reuters.com}}</ref> == Kalendārs == {| class="wikitable" style="text-align:center" |+2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas kalendārs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a6-20d57cfcd03e-407c22a7f465-1000--2026-27-champions-league-teams-dates-draws-format-final/ |title=2026/27 Champions League: Teams, dates, draws, format, final|date={{dat|2026|8|14|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|18||bez}} |website=UEFA.com}}</ref> |- !Posms !Kārta !Izlozes datums !Pirmā spēle !Otrā spēle |- |rowspan="3"|Kvalifikācija |1. kvalifikācijas kārta |2026. gada 16. jūnijs |2026. gada 7.—8. jūlijs |2026. gada 14.—15. jūlijs |- |2. kvalifikācijas kārta |2026. gada 17. jūnijs |2026. gada 21.—22. jūlijs |2026. gada 28.—29. jūlijs |- |3. kvalifikācijas kārta |2026. gada 20. jūlijs |2026. gada 4.—5. augusts |2026. gada 11. augusts |- |''Play-off'' |''Play-off'' kārta |2026. gada 3. augusts |2026. gada 18.—19. augusts |2026. gada 25.—26. augusts |- |rowspan="8"|Līgas fāze |1. kārta |rowspan="8"|2026. gada 27. augusts |colspan="2"|2026. gada 8.—10. septembris |- |2. kārta |colspan="2"|2026. gada 13.—14. oktobris |- |3. kārta |colspan="2"|2026. gada 20.—21. oktobris |- |4. kārta |colspan="2"|2026. gada 3.—4. novembris |- |5. kārta |colspan="2"|2026. gada 24.—25. novembris |- |6. kārta |colspan="2"|2026. gada 8.—9. decembris |- |7. kārta |colspan="2"|2027. gada 19.—20. janvāris |- |8. kārta |colspan="2"|2027. gada 27. janvāris |- |rowspan="5"|Izslēgšanas spēles |1. izslēgšanas kārta |rowspan="1"|2027. gada 29. janvāris |2027. gada 16.—17. februāris |2027. gada 23.—24. februāris |- |Astotdaļfināli |rowspan="4"|2027. gada 26. februāris |2027. gada 9.—10. marts |2027. gada 16.—17. marts |- |Ceturtdaļfināli |2027. gada 6.—7. aprīlis |2027. gada 13.—14. aprīlis |- |Pusfināli |2027. gada 27.—28. aprīlis |2027. gada 4.—5. maijs |- |Fināls |colspan="2"|2027. gada 5. jūnijs, [[Metropolitano stadions|''Metropolitano'' stadions]], [[Madride]] |} == Kvalifikācija == === 1. kvalifikācijas kārta === 1. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|6|16||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a6-20df9860a261-5068e9b6c51c-1000--uefa-champions-league-first-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League first qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en |date=16 June 2026 |access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 7. un 8. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 14.—15. jūlijā. Uzvarētāji iekļuva Čempionu līgas 2. kvalifikācijas kārtā, bet zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līgas]] otrajā kvalifikācijas kārtā. Divu pāru zaudētāji pēc izlozes uzreiz iekļuva Konferences līgas trešajā kvalifikācijas kārtā. {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|4–1|[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|2–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[Floriana F.C.|Floriana]]|MLT|3–5|'''[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]'''|IRL|2–0|1–5}} {{TwoLegResult|[[FC Flora|Flora]]|EST|4–5|'''[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]'''|GEO|2–3|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]'''|GIB|4–2|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|3–1|1–1}} {{TwoLegResult|[[Tre Fiori FC|Tre Fiori]]|SMR|1–3|'''[[Larne F.C.|Larne]]'''|NIR|0–1|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]'''|ARM|4–3|[[Riga FC|Riga]]|LVA|2–0|2–3}} {{TwoLegResult|[[FK Vardar|Vardar]]|MKD|3–4|'''[[Kuopion Palloseura|KuPS]]'''|FIN|0–2|3–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]'''|LTU|4–3|[[FC Drita|Drita]]|KOS|1–1|3–2}} {{TwoLegResult|[[FC Maxline Vitebsk|ML Vitebsk]]|BLR|1–5|'''[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]'''|ROU|1–4|0–1}} {{TwoLegResult|[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]|MDA|2–7|'''[[KF Egnatia|Egnatia]]'''|ALB|1–1|1–6}} {{TwoLegResult|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH|1–5|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|1–1|0–4}} {{TwoLegResult|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]'''|ISL|3–2|[[Győri ETO FC|ETO Győr]]|HUN|1–0|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[FC Kairat|Kairat]]'''|KAZ|4–1|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska]]|MNE|2–1|2–0}} {{TwoLegResult|'''[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]]'''|FRO|4–2|[[FC Atert Bissen|Atert Bissen]]|LUX|2–1|2–1}} |} === 2. kvalifikācijas kārta === 2. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|6|17||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a6-20df98635dbd-bd0f9ed2d71e-1000--uefa-champions-league-second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League second qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en|date=17 June 2026 |access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 21.—22. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 28.—29. jūlijā. Uzvarētāji kvalificējās Čempionu līgas 3. kvalifikācijas kārtai, bet zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] trešajā kvalifikācijas kārtā. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|'''[[Mjällby AIF]]'''|SWE|3–0|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|3−0|0–0}} {{TwoLegResult|[[Larne F.C.|Larne]]|NIR|0–9|'''[[Belgradas "Crvena zvezda"|Crvena zvezda]]'''|SRB|0−4|0–5}} {{TwoLegResult|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|3–0|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN|1−0|2–0}} {{TwoLegResult|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]]|FRO|0-1|'''[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]'''|LTU|0−0|0-1}} {{TwoLegResult|'''[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]'''|DEN|5–5 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[Lech Poznań]]|POL|1–4|4–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]'''|ARM|3–2|[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|IRL|2−0|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|3–2|[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU|1–0|2–2}} {{TwoLegResult|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP|1–1 (5–6 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[FC Kairat|Kairat]]'''|KAZ|1–0|0–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FC Thun|Thun]]|SUI|3–4|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|1−1|2–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]|ISL|2−3|'''[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]'''|ISR|2−1|0−2}} {{TwoLegResult|[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]|GEO|1–3|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|0−2|1–1}} {{TwoLegResult|[[KF Egnatia|Egnatia]]|ALB|5−5 (1−4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[NK Celje|Celje]]'''|SVN|3-3|2-2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|TUR|2–1|[[Górnik Zabrze]]|POL|1−0|1–1}} {{TwoLegResult|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|6–0|[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|SCO|4−0|2–0}} |} === 3. kvalifikācijas kārta === 3. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|7|20||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a7-211a524fc0ef-eb55dc7dccd8-1000--uefa-champions-league-third-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League third qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en|date=20 July 2026 |access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 4.—5. augustā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 11. augustā. Uzvarētāji kvalificējās Čempionu līgas ''play-off'' kvalifikācijas kārtai. Čempionu zara zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] ''play-off'' kvalifikācijas kārtā, bet līgas zara zaudētāji — Eiropas līgas pamatturnīrā (līgas fāzē). {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|7-1|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU|5–0|2-1}} {{TwoLegResult|[[Mjällby AIF]]|SWE|1–4|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|1−2|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|2–0|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ|1−0|1–0}} {{TwoLegResult|[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|DEN|2–5|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|2−1|0−4}} {{TwoLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM|2–3|'''[[NK Celje|Celje]]'''|SVN|2−1|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]'''|ISR|3–0|[[Red Star Belgrade]]|SRB|1–0|2–0}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE|1–2|'''[[NEC Nijmegen|NEC]]'''|NED|0–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL|5-6|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|3–3|2-3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]'''|TUR|3–0|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|2–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|CZE|2–4|'''[[Olympique Lyonnais|Lyon]]'''|FRA|2–1|0–3}} |} === Izslēgšanas kārta === Izslēgšanas kārtas (''play-off'') izloze notika {{dat|2026|8|3||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a7-2133e87717bc-9913021d47f2-1000--uefa-champions-league-play-off-draw/ |title=UEFA Champions League play-off draw |website=UEFA.com |language=en|date=3 August 2026|access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 18. un 19. augustā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 25. un 26. augustā. Uzvarētāji kvalificējās Čempionu līgas pamatturnīram (līgas fāzei), bet zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] līgas fāzē. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL|0–4|'''[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]'''|GRE|0–0|0–4}} {{TwoLegResult|[[Celtic F.C.|Celtic]]|SCO|4–5|'''[[LASK]]'''|AUT|3–0|1–5 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO|3–5|'''[[Viking FK|Viking]]'''|NOR|2–2|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|3–2|[[NK Celje|Celje]]|SVN|1–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR|4–6|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|2–1|2–5 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|'''[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]'''|TUR|3–2|[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|FRA|1–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[NEC Nijmegen|NEC]]|NED|1–6|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|1–3|0–3}} |} == Līgas fāze == === Turnīra tabula === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |section=Table |show_limit=5 |source=[https://www.uefa.com/uefachampionsleague/standings UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=MCI|team2=AVL|team3=DOR|team4=BET|team5=RMA|team6=AEK|team7=ARS|team8=ATM|team9=BAR|team10=BAY|team11=BOD|team12=COM|team13=FEN|team14=FEY|team15=GAL|team16=LEN|team17=LIV|team18=MUN|team19=NAP|team20=PSG|team21=PSV|team22=RBL|team23=ROM|team24=SAB|team25=SHK|team26=SLP|team27=SLO|team28=SPO|team29=STU|team30=VIK|team31=VIL|team32=BRU|team33=LIL|team34=INT|team35=LASK|team36=POR <!--Update team results below (including date)--> |update={{dat|2026|9|8||bez}} |win_AEK =1 |draw_AEK =0 |loss_AEK =0 |gf_AEK =1 |ga_AEK =0 <!-- AEK Athens --> |win_ARS =0 |draw_ARS =0 |loss_ARS =0 |gf_ARS =0 |ga_ARS =0 <!-- Arsenal --> |win_AVL =1 |draw_AVL =0 |loss_AVL =0 |gf_AVL =3 |ga_AVL =2 <!-- Aston Villa --> |win_ATM =0 |draw_ATM =0 |loss_ATM =0 |gf_ATM =0 |ga_ATM =0 <!-- Atlético Madrid --> |win_BAR =0 |draw_BAR =0 |loss_BAR =0 |gf_BAR =0 |ga_BAR =0 <!-- Barcelona --> |win_BAY =0 |draw_BAY =0 |loss_BAY =0 |gf_BAY =0 |ga_BAY =0 <!-- Bayern Munich --> |win_BOD =0 |draw_BOD =0 |loss_BOD =0 |gf_BOD =0 |ga_BOD =0 <!-- Bodø/Glimt --> |win_DOR =1 |draw_DOR =0 |loss_DOR =0 |gf_DOR =3 |ga_DOR =2 <!-- Borussia Dortmund --> |win_BRU =0 |draw_BRU =0 |loss_BRU =1 |gf_BRU =2 |ga_BRU =3 <!-- Club Brugge --> |win_COM =0 |draw_COM =0 |loss_COM =0 |gf_COM =0 |ga_COM =0 <!-- Como --> |win_FEN =0 |draw_FEN =0 |loss_FEN =0 |gf_FEN =0 |ga_FEN =0 <!-- Fenerbahçe --> |win_FEY =0 |draw_FEY =0 |loss_FEY =0 |gf_FEY =0 |ga_FEY =0 <!-- Feyenoord --> |win_GAL =0 |draw_GAL =0 |loss_GAL =0 |gf_GAL =0 |ga_GAL =0 <!-- Galatasaray --> |win_INT =0 |draw_INT =0 |loss_INT =1 |gf_INT =1 |ga_INT =2 <!-- Inter Milan --> |win_LASK=0 |draw_LASK=0 |loss_LASK=1 |gf_LASK=0 |ga_LASK=1 <!-- LASK --> |win_LEN =0 |draw_LEN =0 |loss_LEN =0 |gf_LEN =0 |ga_LEN =0 <!-- Lens --> |win_LIL =0 |draw_LIL =0 |loss_LIL =1 |gf_LIL =2 |ga_LIL =3 <!-- Lille --> |win_LIV =0 |draw_LIV =0 |loss_LIV =0 |gf_LIV =0 |ga_LIV =0 <!-- Liverpool --> |win_MCI =1 |draw_MCI =0 |loss_MCI =0 |gf_MCI =2 |ga_MCI =0 <!-- Manchester City --> |win_MUN =0 |draw_MUN =0 |loss_MUN =0 |gf_MUN =0 |ga_MUN =0 <!-- Manchester United --> |win_NAP =0 |draw_NAP =0 |loss_NAP =0 |gf_NAP =0 |ga_NAP =0 <!-- Napoli --> |win_PSG =0 |draw_PSG =0 |loss_PSG =0 |gf_PSG =0 |ga_PSG =0 <!-- Paris Saint-Germain --> |win_POR =0 |draw_POR =0 |loss_POR =1 |gf_POR =0 |ga_POR =2 <!-- Porto --> |win_PSV =0 |draw_PSV =0 |loss_PSV =0 |gf_PSV =0 |ga_PSV =0 <!-- PSV Eindhoven --> |win_RBL =0 |draw_RBL =0 |loss_RBL =0 |gf_RBL =0 |ga_RBL =0 <!-- RB Leipzig --> |win_BET =1 |draw_BET =0 |loss_BET =0 |gf_BET =3 |ga_BET =2 <!-- Real Betis --> |win_RMA =1 |draw_RMA =0 |loss_RMA =0 |gf_RMA =2 |ga_RMA =1 <!-- Real Madrid --> |win_ROM =0 |draw_ROM =0 |loss_ROM =0 |gf_ROM =0 |ga_ROM =0 <!-- Roma --> |win_SAB =0 |draw_SAB =0 |loss_SAB =0 |gf_SAB =0 |ga_SAB =0 <!-- Sabah --> |win_SHK =0 |draw_SHK =0 |loss_SHK =0 |gf_SHK =0 |ga_SHK =0 <!-- Shakhtar Donetsk --> |win_SLP =0 |draw_SLP =0 |loss_SLP =0 |gf_SLP =0 |ga_SLP =0 <!-- Slavia Prague --> |win_SLO =0 |draw_SLO =0 |loss_SLO =0 |gf_SLO =0 |ga_SLO =0 <!-- Slovan Bratislava --> |win_SPO =0 |draw_SPO =0 |loss_SPO =0 |gf_SPO =0 |ga_SPO =0 <!-- Sporting CP --> |win_STU =0 |draw_STU =0 |loss_STU =0 |gf_STU =0 |ga_STU =0 <!-- VfB Stuttgart --> |win_VIK =0 |draw_VIK =0 |loss_VIK =0 |gf_VIK =0 |ga_VIK =0 <!-- Viking --> |win_VIL =0 |draw_VIL =0 |loss_VIL =1 |gf_VIL =2 |ga_VIL =3 <!-- Villarreal --> <!--Team definitions--> |name_ARS={{flaga|ENG}} [[Arsenal F.C.|Arsenal]] |name_AVL={{flaga|ENG}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]] |name_AEK={{flaga|GRE}} [[AEK Athens F.C.|AEK Athens]] |name_ATM={{flaga|ESP}} [[Atlético Madrid]] |name_BAR={{flaga|ESP}} [[FC Barcelona|Barcelona]] |name_BAY={{flaga|GER}} [[FC Bayern München|Bayern München]] |name_BOD={{flaga|NOR}} [[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]] |name_DOR={{flaga|GER}} [[Borussia Dortmund]] |name_BRU={{flaga|BEL}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]] |name_COM={{flaga|ITA}} [[Como 1907|Como]] |name_FEN={{flaga|TUR}} [[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]] |name_FEY={{flaga|NED}} [[Feyenoord]] |name_GAL={{flaga|TUR}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] |name_INT={{flaga|ITA}} [[Inter Milan]] |name_LASK={{flaga|AUT}} [[LASK]] |name_LEN={{flaga|FRA}} [[RC Lens|Lens]] |name_LIL={{flaga|FRA}} [[Lille OSC|Lille]] |name_LIV={{flaga|ENG}} [[Liverpool F.C.|Liverpool]] |name_MCI={{flaga|ENG}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] |name_MUN={{flaga|ENG}} [[Manchester United F.C.|Manchester United]] |name_NAP={{flaga|ITA}} [[SSC Napoli|Napoli]] |name_PAR={{flaga|FRA}} [[Paris Saint-Germain]] |name_POR={{flaga|POR}} [[FC Porto|Porto]] |name_PSV={{flaga|NED}} [[PSV Eindhoven]] |name_RBL={{flaga|GER}} [[RB Leipzig]] |name_BET={{flaga|ESP}} [[Real Betis]] |name_RMA={{flaga|ESP}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]] |name_ROM={{flaga|ITA}} [[AS Roma|Roma]] |name_SAB={{flaga|AZE}} [[Sabah FK|Sabah]] |name_SHK={{flaga|UKR}} [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]] |name_SLP={{flaga|CZE}} [[Prāgas "Slavia" (futbols)|Slavia Praha]] |name_SLO={{flaga|SVK}} [[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]] |name_SPO={{flaga|POR}} [[Sporting CP]] |name_STU={{flaga|GER}} [[VfB Stuttgart]] |name_VIL={{flaga|ESP}} [[Villarreal CF|Villarreal]] |name_VIK={{flaga|NOR}} [[Viking FK|Viking]] <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=R16 |result2=R16 |result3=R16 |result4=R16 |result5=R16 |result6=R16 |result7=R16 |result8=R16 |result9=POS |result10=POS |result11=POS |result12=POS |result13=POS |result14=POS |result15=POS |result16=POS |result17=POU |result18=POU |result19=POU |result20=POU |result21=POU |result22=POU |result23=POU |result24=POU |col_R16=green1 |text_R16=Kvalifikācija astotdaļfinālam (izsētie) |col_POS=blue1 |text_POS=Kvalifikācija 1. izslēgšanas kārtai (izsētie) |col_POU=blue2 |text_POU=Kvalifikācija 1. izslēgšanas kārtai (neizsētie) }} === Spēles === {{columns-start|num=2}} '''1. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE|1–0|[[LASK]]|AUT}} {{OneLegResult|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL|2–3|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Borussia Dortmund]]|GER|3–2|[[Villarreal CF|Villareal]]|ESP}} {{OneLegResult|[[FC Porto|Porto]]|POR|0–2|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Lille OSC|Lille]]|FRA|2–3|[[Real Betis]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP|2–1|[[Inter Milan]]|ITA}} {{OneLegResult|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP|9. sept.|[[Feyenoord]]|NED}} {{OneLegResult|[[VfB Stuttgart]]|GER|9. sept.|[[Viking FK|Viking]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG|9. sept.|[[Atlético Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Paris Saint-Germain]]|FRA|9. sept.|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK}} {{OneLegResult|[[Sporting CP]]|POR|9. sept.|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR}} {{OneLegResult|[[SSC Napoli|Napoli]]|ITA|9. sept.|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR|10. sept.|[[AS Roma|Roma]]|ITA}} {{OneLegResult|[[PSV Eindhoven]]|NED|10. sept.|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR}} {{OneLegResult|[[Como 1907|Como]]|ITA|10. sept.|[[RB Leipzig]]|GER}} {{OneLegResult|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER|10. sept.|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG|10. sept.|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE}} {{OneLegResult|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE|10. sept.|[[RC Lens|Lens]]|FRA}} |} {{column}} '''2. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[RC Lens|Lens]]|FRA|13. okt.|[[Sporting CP]]|POR}} {{OneLegResult|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE|13. okt.|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE}} {{OneLegResult|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG|13. okt.|[[Lille OSC|Lille]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Atlético Madrid]]|ESP|13. okt.|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Inter Milan]]|ITA|13. okt.|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR|13. okt.|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP}} {{OneLegResult|[[RB Leipzig]]|GER|13. okt.|[[PSV Eindhoven]]|NED}} {{OneLegResult|[[Viking FK|Viking]]|NOR|13. okt.|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER}} {{OneLegResult|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP|13. okt.|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Feyenoord]]|NED|14. okt.|[[Como 1907|Como]]|ITA}} {{OneLegResult|[[LASK]]|AUT|14. okt.|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG}} {{OneLegResult|[[AS Roma|Roma]]|ITA|14. okt.|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG|14. okt.|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR}} {{OneLegResult|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR|14. okt.|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE}} {{OneLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR|14. okt.|[[Borussia Dortmund]]|GER}} {{OneLegResult|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG|14. okt.|[[Paris Saint-Germain]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Real Betis]]|ESP|14. okt.|[[FC Porto|Porto]]|POR}} {{OneLegResult|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|14. okt.|[[VfB Stuttgart]]|GER}} |} {{columns-end}} {{columns-start|num=2}} '''3. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR|20. okt.|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE}} {{OneLegResult|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE|20. okt.|[[Borussia Dortmund]]|GER}} {{OneLegResult|[[AS Roma|Roma]]|ITA|20. okt.|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK}} {{OneLegResult|[[FC Porto|Porto]]|POR|20. okt.|[[PSV Eindhoven]]|NED}} {{OneLegResult|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG|20. okt.|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG|20. okt.|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE}} {{OneLegResult|[[Paris Saint-Germain]]|FRA|20. okt.|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP}} {{OneLegResult|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA|20. okt.|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR}} {{OneLegResult|[[VfB Stuttgart]]|GER|20. okt.|[[Atlético Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Como 1907|Como]]|ITA|21. okt.|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Lille OSC|Lille]]|FRA|21. okt.|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR}} {{OneLegResult|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG|21. okt.|[[Viking FK|Viking]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL|21. okt.|[[RC Lens|Lens]]|FRA}} {{OneLegResult|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER|21. okt.|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Inter Milan]]|ITA|21. okt.|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR}} {{OneLegResult|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP|21. okt.|[[RB Leipzig]]|GER}} {{OneLegResult|[[Real Betis]]|ESP|21. okt.|[[Feyenoord]]|NED}} {{OneLegResult|[[Sporting CP]]|POR|21. okt.|[[LASK]]|AUT}} |} {{column}} '''4. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR|3. nov.|[[Sporting CP]]|POR}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR|3. nov.|[[VfB Stuttgart]]|GER}} {{OneLegResult|[[Atlético Madrid]]|ESP|3. nov.|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER}} {{OneLegResult|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP|3. nov.|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Feyenoord]]|NED|3. nov.|[[Inter Milan]]|ITA}} {{OneLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR|3. nov.|[[Lille OSC|Lille]]|FRA}} {{OneLegResult|[[LASK]]|AUT|3. nov.|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK}} {{OneLegResult|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG|3. nov.|[[AS Roma|Roma]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP|3. nov.|[[Paris Saint-Germain]]|FRA}} {{OneLegResult|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE|4. nov.|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR|4. nov.|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Borussia Dortmund]]|GER|4. nov.|[[Real Betis]]|ESP}} {{OneLegResult|[[FC Porto|Porto]]|POR|4. nov.|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA}} {{OneLegResult|[[PSV Eindhoven]]|NED|4. nov.|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL}} {{OneLegResult|[[RB Leipzig]]|GER|4. nov.|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG}} {{OneLegResult|[[RC Lens|Lens]]|FRA|4. nov.|[[Como 1907|Como]]|ITA}} {{OneLegResult|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE|4. nov.|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Viking FK|Viking]]|NOR|4. nov.|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE}} |} {{columns-end}} {{columns-start|num=2}} '''5. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR|24. nov.|[[LASK]]|AUT}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR|24. nov.|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG|24. nov.|[[Borussia Dortmund]]|GER}} {{OneLegResult|[[Como 1907|Como]]|ITA|24. nov.|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE}} {{OneLegResult|[[Feyenoord]]|NED|24. nov.|[[FC Porto|Porto]]|POR}} {{OneLegResult|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG|24. nov.|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA}} {{OneLegResult|[[RB Leipzig]]|GER|24. nov.|[[RC Lens|Lens]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP|24. nov.|[[PSV Eindhoven]]|NED}} {{OneLegResult|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|24. nov.|[[Real Betis]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE|25. nov.|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP}} {{OneLegResult|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE|25. nov.|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Atlético Madrid]]|ESP|25. nov.|[[Viking FK|Viking]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL|25. nov.|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Inter Milan]]|ITA|25. nov.|[[VfB Stuttgart]]|GER}} {{OneLegResult|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR|25. nov.|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR}} {{OneLegResult|[[Lille OSC|Lille]]|FRA|25. nov.|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER}} {{OneLegResult|[[Paris Saint-Germain]]|FRA|25. nov.|[[AS Roma|Roma]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Sporting CP]]|POR|25. nov.|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG}} |} {{column}} '''6. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[Viking FK|Viking]]|NOR|8. dec.|[[Feyenoord]]|NED}} {{OneLegResult|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP|8. dec.|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE}} {{OneLegResult|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE|8. dec.|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR}} {{OneLegResult|[[AS Roma|Roma]]|ITA|8. dec.|[[Sporting CP]]|POR}} {{OneLegResult|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG|8. dec.|[[Paris Saint-Germain]]|FRA}} {{OneLegResult|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP|8. dec.|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG}} {{OneLegResult|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER|8. dec.|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE}} {{OneLegResult|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG|8. dec.|[[RB Leipzig]]|GER}} {{OneLegResult|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA|8. dec.|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Real Betis]]|ESP|9. dec.|[[Como 1907|Como]]|ITA}} {{OneLegResult|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|9. dec.|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR}} {{OneLegResult|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG|9. dec.|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Borussia Dortmund]]|GER|9. dec.|[[Inter Milan]]|ITA}} {{OneLegResult|[[LASK]]|AUT|9. dec.|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR}} {{OneLegResult|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG|9. dec.|[[FC Porto|Porto]]|POR}} {{OneLegResult|[[PSV Eindhoven]]|NED|9. dec.|[[Atlético Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[RC Lens|Lens]]|FRA|9. dec.|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR}} {{OneLegResult|[[VfB Stuttgart]]|GER|9. dec.|[[Lille OSC|Lille]]|FRA}} |} {{columns-end}} {{columns-start|num=2}} '''7. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR|19. janv.|[[Atlético Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR|19. janv.|[[Feyenoord]]|NED}} {{OneLegResult|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE|19. janv.|[[AS Roma|Roma]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG|19. janv.|[[Borussia Dortmund]]|GER}} {{OneLegResult|[[Inter Milan]]|ITA|19. janv.|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG}} {{OneLegResult|[[FC Porto|Porto]]|POR|19. janv.|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE}} {{OneLegResult|[[Lille OSC|Lille]]|FRA|19. janv.|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK}} {{OneLegResult|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP|19. janv.|[[LASK]]|AUT}} {{OneLegResult|[[VfB Stuttgart]]|GER|19. janv.|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR|20. janv.|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE|20. janv.|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Como 1907|Como]]|ITA|20. janv.|[[Paris Saint-Germain]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG|20. janv.|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER}} {{OneLegResult|[[RB Leipzig]]|GER|20. janv.|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR}} {{OneLegResult|[[RC Lens|Lens]]|FRA|20. janv.|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Real Betis]]|ESP|20. janv.|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Sporting CP]]|POR|20. janv.|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Viking FK|Viking]]|NOR|20. janv.|[[PSV Eindhoven]]|NED}} |} {{column}} '''8. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG|27. janv.|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE}} {{OneLegResult|[[AS Roma|Roma]]|ITA|27. janv.|[[Lille OSC|Lille]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Atlético Madrid]]|ESP|27. janv.|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR}} {{OneLegResult|[[Borussia Dortmund]]|GER|27. janv.|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE}} {{OneLegResult|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL|27. janv.|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR}} {{OneLegResult|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER|27. janv.|[[Real Betis]]|ESP}} {{OneLegResult|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP|27. janv.|[[Como 1907|Como]]|ITA}} {{OneLegResult|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR|27. janv.|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Feyenoord]]|NED|27. janv.|[[RB Leipzig]]|GER}} {{OneLegResult|[[LASK]]|AUT|27. janv.|[[FC Porto|Porto]]|POR}} {{OneLegResult|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG|27. janv.|[[RC Lens|Lens]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG|27. janv.|[[Sporting CP]]|POR}} {{OneLegResult|[[Paris Saint-Germain]]|FRA|27. janv.|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR}} {{OneLegResult|[[PSV Eindhoven]]|NED|27. janv.|[[VfB Stuttgart]]|GER}} {{OneLegResult|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE|27. janv.|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG}} {{OneLegResult|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA|27. janv.|[[Viking FK|Viking]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP|27. janv.|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG}} {{OneLegResult|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|27. janv.|[[Inter Milan]]|ITA}} |} {{columns-end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.uefa.com/uefachampionsleague/index.html Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{UEFA Čempionu līgas sezonas}} [[Kategorija:2026. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]] [[Kategorija:2027. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līga]] f35kbcqvjtioz028zwjc5ji50scmn4g 4519536 4519509 2026-09-09T09:29:33Z Vylks 50297 4519536 wikitext text/x-wiki {{notiek sports|futbols}} {{Sporta sezonas infokaste | title = 2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona | league = [[UEFA Čempionu līga]] | sport = [[futbols]] | logo = Atleti vs Villarreal - September 2025.jpg | pixels = | caption = ''[[Metropolitano stadions|Metropolitano]]'' stadions [[Madride|Madridē]], kur notiks fināls | duration = '''Kvalifikācija''': <br />2026. gada 7. jūlijs — 26. augusts<br />'''Pamatturnīrs''': <br />2026. gada 8. septembris — 2027. gada 5. jūnijs | no_of_teams = 36 (līgas fāze)<br />81 (ieskaitot kvalifikāciju) | season_champs = | season_champ_name= | league_champs = | league_champ_name= | top_scorer = | seasonslistnames = [[UEFA Čempionu līga]]s | pag_sez = [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|←&nbsp;2025.—2026.]] | nak_sez = ''[[2027.—2028. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2027.—2028.&nbsp;→]]'' }} '''2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona''' ir Eiropas spēcīgākā [[futbols|futbola]] klubu turnīra 72. sezona un 35. ar [[UEFA Čempionu līga]]s nosaukumu. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar 1. kvalifikācijas kārtu {{dat|2026|7|7||bez}}. Kvalifikācijas spēles notika līdz 26. augustam. Pamatturnīrs (līgas fāze) sākās {{dat|2026|9|8||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2027|6|5||bez}} ar finālu [[Metropolitano stadions|''Metropolitano'' stadionā]] [[Madride|Madridē]], Spānijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/sports/soccer/spain-host-2027-champions-league-final-atletico-madrids-stadium-2025-05-20/ |title=Spain to host 2027 Champions' League final at Atletico Madrid's stadium |date={{dat|2025|5|20|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|18||bez}} |website=reuters.com}}</ref> == Kalendārs == {| class="wikitable" style="text-align:center" |+2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas kalendārs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a6-20d57cfcd03e-407c22a7f465-1000--2026-27-champions-league-teams-dates-draws-format-final/ |title=2026/27 Champions League: Teams, dates, draws, format, final|date={{dat|2026|8|14|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|18||bez}} |website=UEFA.com}}</ref> |- !Posms !Kārta !Izlozes datums !Pirmā spēle !Otrā spēle |- |rowspan="3"|Kvalifikācija |1. kvalifikācijas kārta |2026. gada 16. jūnijs |2026. gada 7.—8. jūlijs |2026. gada 14.—15. jūlijs |- |2. kvalifikācijas kārta |2026. gada 17. jūnijs |2026. gada 21.—22. jūlijs |2026. gada 28.—29. jūlijs |- |3. kvalifikācijas kārta |2026. gada 20. jūlijs |2026. gada 4.—5. augusts |2026. gada 11. augusts |- |''Play-off'' |''Play-off'' kārta |2026. gada 3. augusts |2026. gada 18.—19. augusts |2026. gada 25.—26. augusts |- |rowspan="8"|Līgas fāze |1. kārta |rowspan="8"|2026. gada 27. augusts |colspan="2"|2026. gada 8.—10. septembris |- |2. kārta |colspan="2"|2026. gada 13.—14. oktobris |- |3. kārta |colspan="2"|2026. gada 20.—21. oktobris |- |4. kārta |colspan="2"|2026. gada 3.—4. novembris |- |5. kārta |colspan="2"|2026. gada 24.—25. novembris |- |6. kārta |colspan="2"|2026. gada 8.—9. decembris |- |7. kārta |colspan="2"|2027. gada 19.—20. janvāris |- |8. kārta |colspan="2"|2027. gada 27. janvāris |- |rowspan="5"|Izslēgšanas spēles |1. izslēgšanas kārta |rowspan="1"|2027. gada 29. janvāris |2027. gada 16.—17. februāris |2027. gada 23.—24. februāris |- |Astotdaļfināli |rowspan="4"|2027. gada 26. februāris |2027. gada 9.—10. marts |2027. gada 16.—17. marts |- |Ceturtdaļfināli |2027. gada 6.—7. aprīlis |2027. gada 13.—14. aprīlis |- |Pusfināli |2027. gada 27.—28. aprīlis |2027. gada 4.—5. maijs |- |Fināls |colspan="2"|2027. gada 5. jūnijs, [[Metropolitano stadions|''Metropolitano'' stadions]], [[Madride]] |} == Kvalifikācija == === 1. kvalifikācijas kārta === 1. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|6|16||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a6-20df9860a261-5068e9b6c51c-1000--uefa-champions-league-first-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League first qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en |date=16 June 2026 |access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 7. un 8. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 14.—15. jūlijā. Uzvarētāji iekļuva Čempionu līgas 2. kvalifikācijas kārtā, bet zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līgas]] otrajā kvalifikācijas kārtā. Divu pāru zaudētāji pēc izlozes uzreiz iekļuva Konferences līgas trešajā kvalifikācijas kārtā. {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|4–1|[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|2–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[Floriana F.C.|Floriana]]|MLT|3–5|'''[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]'''|IRL|2–0|1–5}} {{TwoLegResult|[[FC Flora|Flora]]|EST|4–5|'''[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]'''|GEO|2–3|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]'''|GIB|4–2|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|3–1|1–1}} {{TwoLegResult|[[Tre Fiori FC|Tre Fiori]]|SMR|1–3|'''[[Larne F.C.|Larne]]'''|NIR|0–1|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]'''|ARM|4–3|[[Riga FC|Riga]]|LVA|2–0|2–3}} {{TwoLegResult|[[FK Vardar|Vardar]]|MKD|3–4|'''[[Kuopion Palloseura|KuPS]]'''|FIN|0–2|3–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]'''|LTU|4–3|[[FC Drita|Drita]]|KOS|1–1|3–2}} {{TwoLegResult|[[FC Maxline Vitebsk|ML Vitebsk]]|BLR|1–5|'''[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]'''|ROU|1–4|0–1}} {{TwoLegResult|[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]|MDA|2–7|'''[[KF Egnatia|Egnatia]]'''|ALB|1–1|1–6}} {{TwoLegResult|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH|1–5|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|1–1|0–4}} {{TwoLegResult|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]'''|ISL|3–2|[[Győri ETO FC|ETO Győr]]|HUN|1–0|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[FC Kairat|Kairat]]'''|KAZ|4–1|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska]]|MNE|2–1|2–0}} {{TwoLegResult|'''[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]]'''|FRO|4–2|[[FC Atert Bissen|Atert Bissen]]|LUX|2–1|2–1}} |} === 2. kvalifikācijas kārta === 2. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|6|17||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a6-20df98635dbd-bd0f9ed2d71e-1000--uefa-champions-league-second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League second qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en|date=17 June 2026 |access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 21.—22. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 28.—29. jūlijā. Uzvarētāji kvalificējās Čempionu līgas 3. kvalifikācijas kārtai, bet zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] trešajā kvalifikācijas kārtā. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|'''[[Mjällby AIF]]'''|SWE|3–0|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|3−0|0–0}} {{TwoLegResult|[[Larne F.C.|Larne]]|NIR|0–9|'''[[Belgradas "Crvena zvezda"|Crvena zvezda]]'''|SRB|0−4|0–5}} {{TwoLegResult|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|3–0|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN|1−0|2–0}} {{TwoLegResult|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]]|FRO|0-1|'''[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]'''|LTU|0−0|0-1}} {{TwoLegResult|'''[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]'''|DEN|5–5 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[Lech Poznań]]|POL|1–4|4–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]'''|ARM|3–2|[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|IRL|2−0|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|3–2|[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU|1–0|2–2}} {{TwoLegResult|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP|1–1 (5–6 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[FC Kairat|Kairat]]'''|KAZ|1–0|0–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FC Thun|Thun]]|SUI|3–4|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|1−1|2–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]|ISL|2−3|'''[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]'''|ISR|2−1|0−2}} {{TwoLegResult|[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]|GEO|1–3|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|0−2|1–1}} {{TwoLegResult|[[KF Egnatia|Egnatia]]|ALB|5−5 (1−4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[NK Celje|Celje]]'''|SVN|3-3|2-2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|TUR|2–1|[[Górnik Zabrze]]|POL|1−0|1–1}} {{TwoLegResult|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|6–0|[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|SCO|4−0|2–0}} |} === 3. kvalifikācijas kārta === 3. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|7|20||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a7-211a524fc0ef-eb55dc7dccd8-1000--uefa-champions-league-third-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League third qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en|date=20 July 2026 |access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 4.—5. augustā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 11. augustā. Uzvarētāji kvalificējās Čempionu līgas ''play-off'' kvalifikācijas kārtai. Čempionu zara zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] ''play-off'' kvalifikācijas kārtā, bet līgas zara zaudētāji — Eiropas līgas pamatturnīrā (līgas fāzē). {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|7-1|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU|5–0|2-1}} {{TwoLegResult|[[Mjällby AIF]]|SWE|1–4|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|1−2|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|2–0|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ|1−0|1–0}} {{TwoLegResult|[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|DEN|2–5|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|2−1|0−4}} {{TwoLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM|2–3|'''[[NK Celje|Celje]]'''|SVN|2−1|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]'''|ISR|3–0|[[Red Star Belgrade]]|SRB|1–0|2–0}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE|1–2|'''[[NEC Nijmegen|NEC]]'''|NED|0–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL|5-6|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|3–3|2-3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]'''|TUR|3–0|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|2–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|CZE|2–4|'''[[Olympique Lyonnais|Lyon]]'''|FRA|2–1|0–3}} |} === Izslēgšanas kārta === Izslēgšanas kārtas (''play-off'') izloze notika {{dat|2026|8|3||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a7-2133e87717bc-9913021d47f2-1000--uefa-champions-league-play-off-draw/ |title=UEFA Champions League play-off draw |website=UEFA.com |language=en|date=3 August 2026|access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 18. un 19. augustā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 25. un 26. augustā. Uzvarētāji kvalificējās Čempionu līgas pamatturnīram (līgas fāzei), bet zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] līgas fāzē. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL|0–4|'''[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]'''|GRE|0–0|0–4}} {{TwoLegResult|[[Celtic F.C.|Celtic]]|SCO|4–5|'''[[LASK]]'''|AUT|3–0|1–5 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO|3–5|'''[[Viking FK|Viking]]'''|NOR|2–2|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|3–2|[[NK Celje|Celje]]|SVN|1–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR|4–6|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|2–1|2–5 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|'''[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]'''|TUR|3–2|[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|FRA|1–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[NEC Nijmegen|NEC]]|NED|1–6|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|1–3|0–3}} |} == Līgas fāze == === Turnīra tabula === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |section=Table |show_limit=5 |source=[https://www.uefa.com/uefachampionsleague/standings UEFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=MCI|team2=AVL|team3=DOR|team4=BET|team5=RMA|team6=AEK|team7=ARS|team8=ATM|team9=BAR|team10=BAY|team11=BOD|team12=COM|team13=FEN|team14=FEY|team15=GAL|team16=LEN|team17=LIV|team18=MUN|team19=NAP|team20=PSG|team21=PSV|team22=RBL|team23=ROM|team24=SAB|team25=SHK|team26=SLP|team27=SLO|team28=SPO|team29=STU|team30=VIK|team31=VIL|team32=BRU|team33=LIL|team34=INT|team35=LASK|team36=POR <!--Update team results below (including date)--> |update={{dat|2026|9|8||bez}} |win_AEK =1 |draw_AEK =0 |loss_AEK =0 |gf_AEK =1 |ga_AEK =0 <!-- AEK Athens --> |win_ARS =0 |draw_ARS =0 |loss_ARS =0 |gf_ARS =0 |ga_ARS =0 <!-- Arsenal --> |win_AVL =1 |draw_AVL =0 |loss_AVL =0 |gf_AVL =3 |ga_AVL =2 <!-- Aston Villa --> |win_ATM =0 |draw_ATM =0 |loss_ATM =0 |gf_ATM =0 |ga_ATM =0 <!-- Atlético Madrid --> |win_BAR =0 |draw_BAR =0 |loss_BAR =0 |gf_BAR =0 |ga_BAR =0 <!-- Barcelona --> |win_BAY =0 |draw_BAY =0 |loss_BAY =0 |gf_BAY =0 |ga_BAY =0 <!-- Bayern Munich --> |win_BOD =0 |draw_BOD =0 |loss_BOD =0 |gf_BOD =0 |ga_BOD =0 <!-- Bodø/Glimt --> |win_DOR =1 |draw_DOR =0 |loss_DOR =0 |gf_DOR =3 |ga_DOR =2 <!-- Borussia Dortmund --> |win_BRU =0 |draw_BRU =0 |loss_BRU =1 |gf_BRU =2 |ga_BRU =3 <!-- Club Brugge --> |win_COM =0 |draw_COM =0 |loss_COM =0 |gf_COM =0 |ga_COM =0 <!-- Como --> |win_FEN =0 |draw_FEN =0 |loss_FEN =0 |gf_FEN =0 |ga_FEN =0 <!-- Fenerbahçe --> |win_FEY =0 |draw_FEY =0 |loss_FEY =0 |gf_FEY =0 |ga_FEY =0 <!-- Feyenoord --> |win_GAL =0 |draw_GAL =0 |loss_GAL =0 |gf_GAL =0 |ga_GAL =0 <!-- Galatasaray --> |win_INT =0 |draw_INT =0 |loss_INT =1 |gf_INT =1 |ga_INT =2 <!-- Inter Milan --> |win_LASK=0 |draw_LASK=0 |loss_LASK=1 |gf_LASK=0 |ga_LASK=1 <!-- LASK --> |win_LEN =0 |draw_LEN =0 |loss_LEN =0 |gf_LEN =0 |ga_LEN =0 <!-- Lens --> |win_LIL =0 |draw_LIL =0 |loss_LIL =1 |gf_LIL =2 |ga_LIL =3 <!-- Lille --> |win_LIV =0 |draw_LIV =0 |loss_LIV =0 |gf_LIV =0 |ga_LIV =0 <!-- Liverpool --> |win_MCI =1 |draw_MCI =0 |loss_MCI =0 |gf_MCI =2 |ga_MCI =0 <!-- Manchester City --> |win_MUN =0 |draw_MUN =0 |loss_MUN =0 |gf_MUN =0 |ga_MUN =0 <!-- Manchester United --> |win_NAP =0 |draw_NAP =0 |loss_NAP =0 |gf_NAP =0 |ga_NAP =0 <!-- Napoli --> |win_PSG =0 |draw_PSG =0 |loss_PSG =0 |gf_PSG =0 |ga_PSG =0 <!-- Paris Saint-Germain --> |win_POR =0 |draw_POR =0 |loss_POR =1 |gf_POR =0 |ga_POR =2 <!-- Porto --> |win_PSV =0 |draw_PSV =0 |loss_PSV =0 |gf_PSV =0 |ga_PSV =0 <!-- PSV Eindhoven --> |win_RBL =0 |draw_RBL =0 |loss_RBL =0 |gf_RBL =0 |ga_RBL =0 <!-- RB Leipzig --> |win_BET =1 |draw_BET =0 |loss_BET =0 |gf_BET =3 |ga_BET =2 <!-- Real Betis --> |win_RMA =1 |draw_RMA =0 |loss_RMA =0 |gf_RMA =2 |ga_RMA =1 <!-- Real Madrid --> |win_ROM =0 |draw_ROM =0 |loss_ROM =0 |gf_ROM =0 |ga_ROM =0 <!-- Roma --> |win_SAB =0 |draw_SAB =0 |loss_SAB =0 |gf_SAB =0 |ga_SAB =0 <!-- Sabah --> |win_SHK =0 |draw_SHK =0 |loss_SHK =0 |gf_SHK =0 |ga_SHK =0 <!-- Shakhtar Donetsk --> |win_SLP =0 |draw_SLP =0 |loss_SLP =0 |gf_SLP =0 |ga_SLP =0 <!-- Slavia Prague --> |win_SLO =0 |draw_SLO =0 |loss_SLO =0 |gf_SLO =0 |ga_SLO =0 <!-- Slovan Bratislava --> |win_SPO =0 |draw_SPO =0 |loss_SPO =0 |gf_SPO =0 |ga_SPO =0 <!-- Sporting CP --> |win_STU =0 |draw_STU =0 |loss_STU =0 |gf_STU =0 |ga_STU =0 <!-- VfB Stuttgart --> |win_VIK =0 |draw_VIK =0 |loss_VIK =0 |gf_VIK =0 |ga_VIK =0 <!-- Viking --> |win_VIL =0 |draw_VIL =0 |loss_VIL =1 |gf_VIL =2 |ga_VIL =3 <!-- Villarreal --> <!--Team definitions--> |name_ARS={{flaga|ENG}} [[Arsenal F.C.|Arsenal]] |name_AVL={{flaga|ENG}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]] |name_AEK={{flaga|GRE}} [[AEK Athens F.C.|AEK Athens]] |name_ATM={{flaga|ESP}} [[Atlético Madrid]] |name_BAR={{flaga|ESP}} [[FC Barcelona|Barcelona]] |name_BAY={{flaga|GER}} [[FC Bayern München|Bayern München]] |name_BOD={{flaga|NOR}} [[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]] |name_DOR={{flaga|GER}} [[Borussia Dortmund]] |name_BRU={{flaga|BEL}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]] |name_COM={{flaga|ITA}} [[Como 1907|Como]] |name_FEN={{flaga|TUR}} [[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]] |name_FEY={{flaga|NED}} [[Feyenoord]] |name_GAL={{flaga|TUR}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] |name_INT={{flaga|ITA}} [[Inter Milan]] |name_LASK={{flaga|AUT}} [[LASK]] |name_LEN={{flaga|FRA}} [[RC Lens|Lens]] |name_LIL={{flaga|FRA}} [[Lille OSC|Lille]] |name_LIV={{flaga|ENG}} [[Liverpool F.C.|Liverpool]] |name_MCI={{flaga|ENG}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] |name_MUN={{flaga|ENG}} [[Manchester United F.C.|Manchester United]] |name_NAP={{flaga|ITA}} [[SSC Napoli|Napoli]] |name_PAR={{flaga|FRA}} [[Paris Saint-Germain]] |name_POR={{flaga|POR}} [[FC Porto|Porto]] |name_PSV={{flaga|NED}} [[PSV Eindhoven]] |name_RBL={{flaga|GER}} [[RB Leipzig]] |name_BET={{flaga|ESP}} [[Real Betis]] |name_RMA={{flaga|ESP}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]] |name_ROM={{flaga|ITA}} [[AS Roma|Roma]] |name_SAB={{flaga|AZE}} [[Sabah FK|Sabah]] |name_SHK={{flaga|UKR}} [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]] |name_SLP={{flaga|CZE}} [[Prāgas "Slavia" (futbols)|Slavia Praha]] |name_SLO={{flaga|SVK}} [[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]] |name_SPO={{flaga|POR}} [[Sporting CP]] |name_STU={{flaga|GER}} [[VfB Stuttgart]] |name_VIL={{flaga|ESP}} [[Villarreal CF|Villarreal]] |name_VIK={{flaga|NOR}} [[Viking FK|Viking]] <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=R16 |result2=R16 |result3=R16 |result4=R16 |result5=R16 |result6=R16 |result7=R16 |result8=R16 |result9=POS |result10=POS |result11=POS |result12=POS |result13=POS |result14=POS |result15=POS |result16=POS |result17=POU |result18=POU |result19=POU |result20=POU |result21=POU |result22=POU |result23=POU |result24=POU |col_R16=green1 |text_R16=Kvalifikācija astotdaļfinālam (izsētie) |col_POS=blue1 |text_POS=Kvalifikācija 1. izslēgšanas kārtai (izsētie) |col_POU=blue2 |text_POU=Kvalifikācija 1. izslēgšanas kārtai (neizsētie) }} === Spēles === {{columns-start|num=2}} '''1. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE|1–0|[[LASK]]|AUT}} {{OneLegResult|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL|2–3|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Borussia Dortmund]]|GER|3–2|[[Villarreal CF|Villareal]]|ESP}} {{OneLegResult|[[FC Porto|Porto]]|POR|0–2|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Lille OSC|Lille]]|FRA|2–3|[[Real Betis]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP|2–1|[[Inter Milan]]|ITA}} {{OneLegResult|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP|9. sept.|[[Feyenoord]]|NED}} {{OneLegResult|[[VfB Stuttgart]]|GER|9. sept.|[[Viking FK|Viking]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG|9. sept.|[[Atlético Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Paris Saint-Germain]]|FRA|9. sept.|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK}} {{OneLegResult|[[Sporting CP]]|POR|9. sept.|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR}} {{OneLegResult|[[SSC Napoli|Napoli]]|ITA|9. sept.|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR|10. sept.|[[AS Roma|Roma]]|ITA}} {{OneLegResult|[[PSV Eindhoven]]|NED|10. sept.|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR}} {{OneLegResult|[[Como 1907|Como]]|ITA|10. sept.|[[RB Leipzig]]|GER}} {{OneLegResult|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER|10. sept.|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG|10. sept.|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE}} {{OneLegResult|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE|10. sept.|[[RC Lens|Lens]]|FRA}} |} {{column}} '''2. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[RC Lens|Lens]]|FRA|13. okt.|[[Sporting CP]]|POR}} {{OneLegResult|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE|13. okt.|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE}} {{OneLegResult|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG|13. okt.|[[Lille OSC|Lille]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Atlético Madrid]]|ESP|13. okt.|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Inter Milan]]|ITA|13. okt.|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR|13. okt.|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP}} {{OneLegResult|[[RB Leipzig]]|GER|13. okt.|[[PSV Eindhoven]]|NED}} {{OneLegResult|[[Viking FK|Viking]]|NOR|13. okt.|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER}} {{OneLegResult|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP|13. okt.|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Feyenoord]]|NED|14. okt.|[[Como 1907|Como]]|ITA}} {{OneLegResult|[[LASK]]|AUT|14. okt.|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG}} {{OneLegResult|[[AS Roma|Roma]]|ITA|14. okt.|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG|14. okt.|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR}} {{OneLegResult|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR|14. okt.|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE}} {{OneLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR|14. okt.|[[Borussia Dortmund]]|GER}} {{OneLegResult|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG|14. okt.|[[Paris Saint-Germain]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Real Betis]]|ESP|14. okt.|[[FC Porto|Porto]]|POR}} {{OneLegResult|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|14. okt.|[[VfB Stuttgart]]|GER}} |} {{columns-end}} {{columns-start|num=2}} '''3. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR|20. okt.|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE}} {{OneLegResult|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE|20. okt.|[[Borussia Dortmund]]|GER}} {{OneLegResult|[[AS Roma|Roma]]|ITA|20. okt.|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK}} {{OneLegResult|[[FC Porto|Porto]]|POR|20. okt.|[[PSV Eindhoven]]|NED}} {{OneLegResult|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG|20. okt.|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG|20. okt.|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE}} {{OneLegResult|[[Paris Saint-Germain]]|FRA|20. okt.|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP}} {{OneLegResult|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA|20. okt.|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR}} {{OneLegResult|[[VfB Stuttgart]]|GER|20. okt.|[[Atlético Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Como 1907|Como]]|ITA|21. okt.|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Lille OSC|Lille]]|FRA|21. okt.|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR}} {{OneLegResult|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG|21. okt.|[[Viking FK|Viking]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL|21. okt.|[[RC Lens|Lens]]|FRA}} {{OneLegResult|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER|21. okt.|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Inter Milan]]|ITA|21. okt.|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR}} {{OneLegResult|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP|21. okt.|[[RB Leipzig]]|GER}} {{OneLegResult|[[Real Betis]]|ESP|21. okt.|[[Feyenoord]]|NED}} {{OneLegResult|[[Sporting CP]]|POR|21. okt.|[[LASK]]|AUT}} |} {{column}} '''4. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR|3. nov.|[[Sporting CP]]|POR}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR|3. nov.|[[VfB Stuttgart]]|GER}} {{OneLegResult|[[Atlético Madrid]]|ESP|3. nov.|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER}} {{OneLegResult|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP|3. nov.|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Feyenoord]]|NED|3. nov.|[[Inter Milan]]|ITA}} {{OneLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR|3. nov.|[[Lille OSC|Lille]]|FRA}} {{OneLegResult|[[LASK]]|AUT|3. nov.|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK}} {{OneLegResult|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG|3. nov.|[[AS Roma|Roma]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP|3. nov.|[[Paris Saint-Germain]]|FRA}} {{OneLegResult|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE|4. nov.|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR|4. nov.|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Borussia Dortmund]]|GER|4. nov.|[[Real Betis]]|ESP}} {{OneLegResult|[[FC Porto|Porto]]|POR|4. nov.|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA}} {{OneLegResult|[[PSV Eindhoven]]|NED|4. nov.|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL}} {{OneLegResult|[[RB Leipzig]]|GER|4. nov.|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG}} {{OneLegResult|[[RC Lens|Lens]]|FRA|4. nov.|[[Como 1907|Como]]|ITA}} {{OneLegResult|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE|4. nov.|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Viking FK|Viking]]|NOR|4. nov.|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE}} |} {{columns-end}} {{columns-start|num=2}} '''5. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR|24. nov.|[[LASK]]|AUT}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR|24. nov.|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG|24. nov.|[[Borussia Dortmund]]|GER}} {{OneLegResult|[[Como 1907|Como]]|ITA|24. nov.|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE}} {{OneLegResult|[[Feyenoord]]|NED|24. nov.|[[FC Porto|Porto]]|POR}} {{OneLegResult|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG|24. nov.|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA}} {{OneLegResult|[[RB Leipzig]]|GER|24. nov.|[[RC Lens|Lens]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP|24. nov.|[[PSV Eindhoven]]|NED}} {{OneLegResult|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|24. nov.|[[Real Betis]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE|25. nov.|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP}} {{OneLegResult|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE|25. nov.|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Atlético Madrid]]|ESP|25. nov.|[[Viking FK|Viking]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL|25. nov.|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Inter Milan]]|ITA|25. nov.|[[VfB Stuttgart]]|GER}} {{OneLegResult|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR|25. nov.|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR}} {{OneLegResult|[[Lille OSC|Lille]]|FRA|25. nov.|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER}} {{OneLegResult|[[Paris Saint-Germain]]|FRA|25. nov.|[[AS Roma|Roma]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Sporting CP]]|POR|25. nov.|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG}} |} {{column}} '''6. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[Viking FK|Viking]]|NOR|8. dec.|[[Feyenoord]]|NED}} {{OneLegResult|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP|8. dec.|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE}} {{OneLegResult|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE|8. dec.|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR}} {{OneLegResult|[[AS Roma|Roma]]|ITA|8. dec.|[[Sporting CP]]|POR}} {{OneLegResult|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG|8. dec.|[[Paris Saint-Germain]]|FRA}} {{OneLegResult|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP|8. dec.|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG}} {{OneLegResult|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER|8. dec.|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE}} {{OneLegResult|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG|8. dec.|[[RB Leipzig]]|GER}} {{OneLegResult|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA|8. dec.|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Real Betis]]|ESP|9. dec.|[[Como 1907|Como]]|ITA}} {{OneLegResult|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|9. dec.|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR}} {{OneLegResult|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG|9. dec.|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Borussia Dortmund]]|GER|9. dec.|[[Inter Milan]]|ITA}} {{OneLegResult|[[LASK]]|AUT|9. dec.|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR}} {{OneLegResult|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG|9. dec.|[[FC Porto|Porto]]|POR}} {{OneLegResult|[[PSV Eindhoven]]|NED|9. dec.|[[Atlético Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[RC Lens|Lens]]|FRA|9. dec.|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR}} {{OneLegResult|[[VfB Stuttgart]]|GER|9. dec.|[[Lille OSC|Lille]]|FRA}} |} {{columns-end}} {{columns-start|num=2}} '''7. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR|19. janv.|[[Atlético Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR|19. janv.|[[Feyenoord]]|NED}} {{OneLegResult|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE|19. janv.|[[AS Roma|Roma]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG|19. janv.|[[Borussia Dortmund]]|GER}} {{OneLegResult|[[Inter Milan]]|ITA|19. janv.|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG}} {{OneLegResult|[[FC Porto|Porto]]|POR|19. janv.|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE}} {{OneLegResult|[[Lille OSC|Lille]]|FRA|19. janv.|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK}} {{OneLegResult|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP|19. janv.|[[LASK]]|AUT}} {{OneLegResult|[[VfB Stuttgart]]|GER|19. janv.|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL}} {{OneLegResult|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR|20. janv.|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE|20. janv.|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA}} {{OneLegResult|[[Como 1907|Como]]|ITA|20. janv.|[[Paris Saint-Germain]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG|20. janv.|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER}} {{OneLegResult|[[RB Leipzig]]|GER|20. janv.|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR}} {{OneLegResult|[[RC Lens|Lens]]|FRA|20. janv.|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Real Betis]]|ESP|20. janv.|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG}} {{OneLegResult|[[Sporting CP]]|POR|20. janv.|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Viking FK|Viking]]|NOR|20. janv.|[[PSV Eindhoven]]|NED}} |} {{column}} '''8. kārta''' {{OneLegStart}} {{OneLegResult|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG|27. janv.|[[Sabah FK|Sabah]]|AZE}} {{OneLegResult|[[AS Roma|Roma]]|ITA|27. janv.|[[Lille OSC|Lille]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Atlético Madrid]]|ESP|27. janv.|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR}} {{OneLegResult|[[Borussia Dortmund]]|GER|27. janv.|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE}} {{OneLegResult|[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|BEL|27. janv.|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR}} {{OneLegResult|[[FC Bayern München|Bayern München]]|GER|27. janv.|[[Real Betis]]|ESP}} {{OneLegResult|[[FC Barcelona|Barcelona]]|ESP|27. janv.|[[Como 1907|Como]]|ITA}} {{OneLegResult|[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|UKR|27. janv.|[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|ESP}} {{OneLegResult|[[Feyenoord]]|NED|27. janv.|[[RB Leipzig]]|GER}} {{OneLegResult|[[LASK]]|AUT|27. janv.|[[FC Porto|Porto]]|POR}} {{OneLegResult|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG|27. janv.|[[RC Lens|Lens]]|FRA}} {{OneLegResult|[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|ENG|27. janv.|[[Sporting CP]]|POR}} {{OneLegResult|[[Paris Saint-Germain]]|FRA|27. janv.|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR}} {{OneLegResult|[[PSV Eindhoven]]|NED|27. janv.|[[VfB Stuttgart]]|GER}} {{OneLegResult|[[SK Slavia Praha|Slavia Praha]]|CZE|27. janv.|[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|ENG}} {{OneLegResult|[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|ITA|27. janv.|[[Viking FK|Viking]]|NOR}} {{OneLegResult|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP|27. janv.|[[Manchester United FC|Manchester United]]|ENG}} {{OneLegResult|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|27. janv.|[[Inter Milan]]|ITA}} |} {{columns-end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.uefa.com/uefachampionsleague/index.html Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{UEFA Čempionu līgas sezonas}} [[Kategorija:2026. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]] [[Kategorija:2027. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līga]] 1bp3yhqh9auvpe1lmv6tk9rt56vtdav 0 637649 4519311 4517294 2026-09-08T17:16:56Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4519311 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Alberts Eihelis''' (dzimis {{dat|1912|4|7}} [[Krievijas Impērija]]s [[Cēsu apriņķis|Cēsu apriņķa]] [[Rozulas pagasts|Rozulas pagasta]] Jaunpaukšņos — {{dat|1984}} [[Rietumvācija|Rietumvācijā]]) bija [[Latvija]]s armijnieks un vēlāk nacistu [[kolaborants]] policijā.<ref name="FBI">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/readingroom/docs/MAIKOVSKIS%2C%20BOLESLAVS_0006.pdf|title=Boleslavs Maikovskis|publisher=U.S. Department of Justic|website=Federal Bureau of Investigation|access-date=2026-02-22|date=19 April 1966}}</ref> == Dzīvesgājums == Mācījās Rozulas pamatskolā un [[Cēsu ģimnāzija|Cēsu ģimnāzijā]], no 1927. gada jūnija bija [[Skautu kustība|skauts]], no 1933. gada septembra dienēja [[Latvijas Bruņotie spēki|armijā]]. 1934. gadā beidza virsnieku vietnieku kursus, būdams [[Latviešu zemnieku savienība]]s biedrs, kopš 1936. gada februāra — 10. Cēsu aizsargu pulka sporta kluba biedrs, 1939. gadā kļuva par galvenā grāmatveža vietnieku [[Latvijas darba savienība]]s pārvaldē.<ref name=":0">[https://www.facebook.com/agris.dzenis/posts/pfbid02rcxfnkh5NVDJEYZsBQ52EQDywkbjXh8KQbZoLKmkhUpdsZcpoHAjQZN88XXkyLAGl Vēsturnieks Agris Dzenis. Katrai tautai ir tiesības...]</ref> Pirms kara bijis policijas kārtībnieks Cēsīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/505|title=Latgales dati. 505|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2026-08-18|archive-date=2026-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20260819092240/https://latgalesdati.du.lv/notikums/505}}</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|vācu okupācijas laikā Latvijā,]] Eihelis kopš 1941. gada 26. septembra dienēja par policijas priekšnieku [[Rēzekne]]s apriņķī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/8306|title=Latgales dati. 8306|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2026-08-18|archive-date=2026-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20260819143303/https://latgalesdati.du.lv/persona/8306}}</ref> Eihelis vadīja [[Ebreju vēsture Latvijā|Latvijas ebreju]], [[Genocīds pret čigāniem|čigānu]] un komunistu nāvessodu izpildi. Bija arī atbildīgais redaktors propagandas laikrakstam "Rēzeknes ziņas".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lakuga.lv/2023/08/25/slapkaveibys-zuodzeibys-nalaimis-gadini-nuzidzeibys-atspigeluojums-laikroksta-rezeknes-zinas-1942-1944/|title=Slapkaveibys, zuodzeibys, nalaimis gadīni – nūzīdzeibys atspīgeļuojums laikrokstā “Rēzeknes Ziņas” (1942–1944)|last=lakuga.lv|first=Portals|website=lakuga.lv|access-date=2026-08-18|date=2023-08-25|language=latg-LTG}}</ref> Atbildīgs par Audriņu ciema gandrīz visu iedzīvotāju nogalināšanu, pārsniedzot okupantu pavēli par 30 cilvēku publisku nošaušanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/audrinu-tragedijas-80-gadadiena-rezekne-notiek-izstades-un-zinatniskie-lasijumi.a437383/|title=Audriņu traģēdijas 80. gadadienā Rēzeknē notiek izstādes un zinātniskie lasījumi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-18|language=lv}}</ref> Kalpojot par Rēzeknes apriņķa militārās policijas priekšnieku, Eihelis komandēja savus tautiešus [[Haralds Puntulis|Haraldu Puntuli]] un [[Boļeslavs Maikovskis|Boļeslavu Maikovski]]. Eihelis deva norādījumus Puntulim, Maikovskim un citiem veikt masu slepkavības [[Malta (Maltas pagasts)|Maltā]] un [[Audriņi|Audriņu slaktiņu]], nogalinot visus ciema iedzīvotājus, tostarp publisku nāvessodu 30 ciema iedzīvotājiem Rēzeknes publiskajā laukumā.<ref name="FBI" /> 1944. gadā Eiheli atcēla no Rēzeknes policijas priekšnieka amata. 1944. gada 20. aprīlī, būdams policijas majors un Liepājas apriņķa priekšnieks, viņš apbalvots ar 2. pakāpes Kaujas nopelnu krustu.<ref name=":0" /> Eihelis bija precējies un pēc Otrā pasaules kara pārcēlās uz [[Karlsrūe|Karlsrūi]] Vācijā, Neireites-Osvaldas rajonā pie Klamvegas.<ref name="FBI" /> === 1965. gada tiesas prāva Latvijas PSR === 1965. gadā [[Latvijas PSR]] rīkoja paraugprāvu<ref name="Ezergailis">{{Tīmekļa atsauce|url=https://holocaustinlatvia.org/index.php?en/Soviet/sov-050-Soviet-Legacies.ssi|title=Holocaust's Soviet Legacies in Latvia|last=Ezergailis, Andrew|authorlink=Andrievs Ezergailis|publisher=Holocaust Archives of Latvia USA|website=Ithaca College|access-date=2026-02-23|date=2026}}</ref> kas notika laikā no 12.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/1965/10/12/archives/latvia-opens-trial-of-61-on-charge-of-war-killings.html|title=Latvia Opens Trial of 61 On Charge of War Killings|work=The New York Times|access-date=2026-02-23|date=October 12, 1965}}</ref> līdz 30. oktobrim [[Latvijas Augstākā tiesa|Augstākajā tiesā]] [[Rīga|Rīgā]]. Sešus vīriešus, visus bijušos Latvijas policijas darbiniekus, apsūdzēja {{sk|15000}} cilvēku, tostarp 2000 bērnu, slepkavībās un masveida nāvessodos Rēzeknes apriņķī, kad tas atradās vācu okupācijā. Klātienē piedalījās Latvijas iedzīvotāji Jāzeps Basankovičs, Jānis Krasovskis un Pēteris Vaičuks; bet neklātienē tiesāja Eiheli, Puntuli un Maikovski, jo tie bija pametuši Latviju pēc Otrā pasaules kara. 1965. gadā [[Padomju Savienība|PSRS]] pieprasīja viņus izdot. Rietumvācijas, Kanādas un ASV valdības atteicās.<ref name="FBI" /> Saskaņā ar tiesā sniegtajām liecībām Eihelis jau 1941. gada jūlija pirmajās dienās stāstīja, ka strādā Rīgas prefektūras operatīvajā grupā. Tā sastāvēja no [[Arāja komanda|Arāja vienības]] un politiskās policijas. Bija veicis [[Holokausts|ebreju apšaušanas]] šajā laikā un par aktivitāti un īpašu nežēlību saņēmis Rēzeknes apriņķa policijas priekšnieka vietu.<ref name=":0" /> Liecināja arī, ka šai amatā Eihelis uzvedies iedomīgi un veicis slepkavības arī mantkārības nolūkos,<ref>LVA, 1986.f., 1.apr., 45038.lieta, 7. sēj., 48.-51.lp.</ref> kā arī naidīgi izturējies ne tikai pret čigāniem un ebrejiem, bet arī pret [[latgalieši]]em un visiem citiem Latgales iedzīvotājiem.<ref name=":0" /><ref>LVA, 1986.f., 1.apr., 45038.lieta, 9. sēj., 160.lp.</ref> Viņš arī pārsniedza vācu varas pavēles, dažu norādīto čigānu vietā liekot apšaut visus, ko sasniedza. Tiesā tika iesniegti pierādījumi, ka Eihelis lika Puntulim un Maikovskim izpildīt 30 ciema iedzīvotāju publisku nāvessodu Rēzeknes publiskajā laukumā. Audriņu ciemu nodedzināja līdz pamatiem un bijušo iedzīvotāju īpašumus iznīcināja.<ref name="FBI" /> Tiesas procesā konstatēja, ka Eihelis bija pavēlējis, ka "...neviens ebrejs nedrīkst palikt dzīvs Rēzeknē..."; un licis citiem izpildīt šo pavēli.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.jhsnj-archives.org/?a=d&d=njjn19651105-01.1.3&e=-------en-20--1--txt-txIN-------|title=War Criminals Face Their Past|work=New Jersey Jewish News|access-date=2026-02-22|date=5 November 1965|page=3}}{{Novecojusi saite}}</ref> Eiheli notiesāja par 750 cilvēku, kas bija [[Ebreju vēsture Latvijā|Latvijas ebreji]], čigāni un komunisti, slepkavību. Puntuli un Maikovski arī notiesāja par slepkavību un viņiem aizmuguriski piesprieda nāvessodu. Tāpat kā Eihelis, arī Puntulis un Maikovskis, palikdami Rietumos, izvairījās no nāvessoda.<ref name="JA">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jeffansell.com/jeffs-war-criminals-article|title=The War Criminals|last=Ansell, Jeff|last2=Appleby, Paul|website=TODAY Magazine|access-date=2026-02-22|date=28 August 1982|pages=9–14}}</ref><ref name="Robert McG. Thomas 1996">{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/1996/05/08/nyregion/boleslavs-maikovskis-92-fled-war-crimes-investigation.html|title=Boleslavs Maikovskis, 92; Fled War-Crimes Investigation|work=The New York Times|access-date=4 December 2009|date=8 May 1996|last=Thomas, Robert McG.}}</ref> Basankoviču un Krasovski atzina par vainīgiem slepkavībā un notiesāja uz nāvi. Vaičuku notiesāja un viņam piesprieda 15 gadu cietumsodu.<ref name="Ezergailis" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/audrinu-tragedijai--80-kad-nacisti-likvideja-gandriz-visus-nelielas-latgales-sadzas-iedzivotajus.a435839/|title=Audriņu traģēdijai – 80. Kad nacisti likvidēja gandrīz visus nelielās Latgales sādžas iedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-18|language=lv}}</ref> === 1984. gada tiesas prāva Rietumvācijā === 1980. gadā Eihelim izvirzīja jaunas apsūdzības par slepkavību un sazvērestību 270 vīriešu, sieviešu un bērnu masveida nāvessodā netālu no [[Rēzekne]]s pilsētas, tostarp 170 Audriņu ciema iedzīvotāju nogalināšanā 1942. gada janvārī un 100 ebreju nogalināšanā 1941. gada septembrī un oktobrī. Puntulis, joprojām dzīvodams Kanādā, bija spiests sniegt parakstītu liecību par Eiheļa rīcību,<ref name="JTA 1980">{{Ziņu atsauce|url=https://www.jta.org/archive/germany-to-question-ex-latvian-cop|title=Germany to Question Ex-latvian Cop|work=Jewish Telegraphic Agency|access-date=2026-02-22|date=1980-03-18}}</ref> lai to izmantotu otrajā tiesas procesā. Rakstveida paziņojumos pirms<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hgimanhattan.com/nazi-hunting-herman-ziering|title=Testimony of Alberts Eichelis|last=Eichelis, Alberts|website=|access-date=2026-02-22|date=1975-10-06}}</ref> un tiesas procesa laikā, kas notika Rietumvācijā, Eihelis kategoriski noliedza savu iesaisti slepkavībās, apgalvojot, ka tās vai nu veica vācu amatpersonas, vai arī viņš nezināja, ka tās notikušas. 1984. un 1985. gadā tika ziņots, ka Landau tiesā Eiheli notiesāja uz sešiem gadiem cietumā pēc tam, kad viņu atzina par vainīgu 170 civiliedzīvotāju slepkavībās Latvijā 1942. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://ajr.org.uk/wp-content/uploads/2018/02/1985_january.pdf|title=Soviet Protests At Sentence|work=AJR Information|access-date=2026-02-22|date=January 1985|issue=1|volume=XL|page=5}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.britishnewspaperarchive.co.uk/search/results/1984-06-01/1984-06-30?basicsearch=latvia&exactsearch=false&retrievecountrycounts=false&newspapertitle=yorkshire%2bpost%2band%2bleeds%2bintelligencer|title=War criminal|work=Yorkshire Post and Leeds Intelligencer|access-date=2026-02-22|date=27 June 1984|page=9|location=Yorkshire, England}}</ref> Drīz pēc tam viņš nomira. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Eihelis, Alberts}} [[Kategorija:1984. gadā mirušie]] [[Kategorija:1912. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kara noziedznieki]] ci3fmnj59pkst0tc8hga233e6jzsa1o 0 637722 4519522 4509851 2026-09-09T08:27:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519522 wikitext text/x-wiki {{Notikuma infokaste | title = Sarunu festivāls LAMPA | image = Lampa vestlusfestival - 1.jpg | caption = Festivāls Cēsīs 2024. gadā | date = kopš 2015. gada | place = [[Cēsis]], [[Latvija]] | website = [https://festivalslampa.lv/ festivalslampa.lv] }} '''Sarunu festivāls LAMPA''' ir ikgadējs sabiedrisko diskusiju un demokrātijas festivāls, kas notiek [[Cēsis|Cēsīs]]. Tā galvenā norises vieta ir [[Cēsu pils parks]]. Festivāls parasti ilgst divas dienas un ir apmeklējams bez maksas.<ref name="lsm2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.lsm.lv/article/society/society/18.06.2025-lampa-looms-large-this-weekend.a603759/ |title=LAMPA looms large this weekend |website=LSM |date=2025-06-18 |access-date=2026-08-19}}</ref><ref name="oecd">{{Tīmekļa atsauce |url=https://oecd-opsi.org/innovations/conversation-festival-lampa/ |title=Conversation festival LAMPA |website=Observatory of Public Sector Innovation |publisher=Organisation for Economic Co-operation and Development |access-date=2026-08-19}}</ref> Festivāla programmu veido pilsoniskās sabiedrības organizācijas, valsts un pašvaldību institūcijas, uzņēmumi, augstskolas, plašsaziņas līdzekļi, politiskās partijas un individuāli rīkotāji. Programmā ietilpst diskusijas, sarunas, darbnīcas, izrādes un citi pasākumi.<ref name="dfa">{{Tīmekļa atsauce |url=https://democracyfestivals.org/lampa |title=LAMPA |website=Democracy Festivals Association |access-date=2026-08-19}}</ref><ref name="oecd" /> Pirmais festivāls notika 2015. gadā; to apmeklēja aptuveni 3500 cilvēku, un programmā bija apmēram 60 pasākumu.<ref name="lsm2015">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.lsm.lv/article/culture/culture/the-first-conversation-festival-lampa-to-be-held-in-cesis.a135983/ |title=The first conversation festival LAMPA to be held in Cēsis |website=LSM |date=2015-07-01 |access-date=2026-08-19}}</ref><ref name="lsm2015result">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/izklaide/video-politiki-laujas-necenzetam-cepienam.a136722/ |title=VIDEO: Politiķi ļaujas «necenzētam cepienam» |website=LSM |date=2015-07-07 |access-date=2026-08-19}}</ref> Desmito festivālu 2024. gadā apmeklēja vairāk nekā 25 000 cilvēku.<ref name="ziemellatvija2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://ziemellatvija.lv/ar-tradicionalo-politiku-cepienu-nosledzies-desmitais-sarunu-festivals-lampa/ |title=Ar tradicionālo "Politiķu cepienu" noslēdzies desmitais Sarunu festivāls LAMPA |website=Ziemeļlatvija |date=2024-07-08 |access-date=2026-08-19}}</ref> 2023. gadā festivāls saņēma [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] Eiropas Pilsoņu balvu.<ref name="prize">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.lsm.lv/article/society/society/28.06.2023-european-citizens-prize-goes-to-twitterconvoy-leader-and-lampa-festival.a514642/ |title=European Citizen's Prize goes to Twitterconvoy leader and LAMPA festival |website=LSM |date=2023-06-28 |access-date=2026-08-19}}</ref> == Vēsture == === Izveide === Festivālu izveidoja [[Fonds DOTS|Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS]] sadarbībā ar partneriem Cēsīs un privātā sektora organizācijām. Rīkotāji iedvesmojās no demokrātijas festivālu tradīcijas Ziemeļvalstīs un Igaunijā, kur neformālā vidē tiekas valsts institūciju, politisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji.<ref name="dfa" /><ref name="lsm2025" /> Cēsis par norises vietu izvēlējās, ņemot vērā pils parku, Rīgas tuvumu un pašvaldības atbalstu.<ref name="dfa" /> Pirmais festivāls norisinājās 2015. gada 3. un 4. jūlijā. Izziņotajā programmā bija trīs skatuves un 50 pasākumi, kuros piedalījās žurnālisti, politiķi, aktieri, komiķi un pilsoniskās organizācijas.<ref name="lsm2015" /> Programmā bija diskusijas par demokrātiju un sabiedrības jautājumiem, darbnīcas un kultūras pasākumi, un ieeja bija bez maksas.<ref name="lsm2015" /> === Izaugsme === Otro festivālu 2016. gadā apmeklēja aptuveni 9000 cilvēku. Tā 150 pasākumus veidoja 80 organizācijas.<ref name="lsm2016">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.lsm.lv/article/culture/culture/over-9000-flock-to-lampa-conversation-festival.a190686/ |title=Over 9,000 flock to LAMPA conversation festival |website=LSM |date=2016-07-05 |access-date=2026-08-19}}</ref> Līdz 2018. gadam klātienes apmeklētāju skaits bija pieaudzis līdz vairāk nekā 16 000, bet vēl 47 000 cilvēku pasākumiem sekoja tiešsaistē. Ceturtajā festivālā notika vairāk nekā 270 aktivitāšu, un programmas centrālā tēma bija uzticēšanās.<ref name="bnn2018">{{Tīmekļa atsauce |url=https://bnn-news.com/photo-lampa-festival-gathers-record-large-number-of-visitors-187085 |title=PHOTO: Lampa festival gathers record-large number of visitors |website=Baltic News Network |date=2018-07-02 |access-date=2026-08-19}}</ref> Piekto festivālu 2019. gadā apmeklēja vairāk nekā 20 000 cilvēku. Aptuveni 1500 runātāju piedalījās pasākumos uz 38 skatuvēm, programmas kopējais ilgums bija gandrīz 720 stundas, bet tiešsaistes pārraides tika skatītas aptuveni 70 000 reižu.<ref name="lsm2019">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/piektais-sarunu-festivals-lampa-pulcejis-apmekletaju-rekordskaitu.a324123/ |title=Piektais sarunu festivāls «Lampa» pulcējis apmeklētāju rekordskaitu |website=LSM |date=2019-06-30 |access-date=2026-08-19}}</ref> Programmā bija vairāk nekā 350 pasākumu par garīgo veselību, reģionālo attīstību, nodokļiem, drošību, medijiem, tehnoloģijām un bioloģisko daudzveidību.<ref name="lsm2019programme">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.lsm.lv/article/culture/culture/latvias-lampa-conversation-festival-publishes-program.a320748/ |title=Latvia's LAMPA conversation festival publishes program |website=LSM |date=2019-05-29 |access-date=2026-08-19}}</ref> === Pandēmijas laika norise === [[COVID-19 pandēmija Latvijā]] 2020. gadā izraisīja festivāla formāta maiņu. No 2. līdz 5. septembrim pasākumi notika dažādās Latvijas vietās, visi tika straumēti tiešsaistē, bet daļa norisinājās tikai videokonferenču platformās.<ref name="lsm2020">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.lsm.lv/article/society/society/lampa-festival-starts-september-2.a372652/ |title='LAMPA' festival starts September 2 |website=LSM |date=2020-09-01 |access-date=2026-08-19}}</ref> Vēlāk tiešsaistes arhīvā tika publicēti 220 pasākumu ieraksti. Lielākā daļa bija latviešu valodā, bet daļa arī angļu un krievu valodā.<ref name="lsm2020archive">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.lsm.lv/article/society/society/lampa-conversation-festival-video-archive-now-available-online.a378644/ |title=LAMPA conversation festival video archive now available online |website=LSM |date=2020-10-20 |access-date=2026-08-19}}</ref> 2021. gadā festivāls atkal galvenokārt notika Cēsīs, apvienojot klātienes pasākumus, tiešraides un kopīgas skatīšanās vietas citur Latvijā. Programmā bija vairāk nekā 200 pasākumu, un tās centrālā tēma bija cieņa.<ref name="lsm2021">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.lsm.lv/article/society/society/lampa-festival-to-feature-various-events-in-english.a414766/ |title=LAMPA festival to feature various events in English |website=LSM |date=2021-07-29 |access-date=2026-08-19}}</ref> Ierastais divu dienu klātienes formāts atgriezās 2022. gadā, kad 270 pasākumus apmeklēja aptuveni 19 000 cilvēku.<ref name="lsm2022">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.lsm.lv/article/society/society/19000-people-attended-lampa-festival.a464161/ |title=19,000 people attended LAMPA festival |website=LSM |date=2022-07-05 |access-date=2026-08-19}}</ref> === Vēlākie festivāli === Devīto festivālu 2023. gadā apmeklēja vairāk nekā 20 000 cilvēku. Tajā notika 323 pasākumi 55 skatuvēs un norises vietās.<ref name="la2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.la.lv/foto-pulcejot-vairak-neka-20-000-apmekletaju-ar-verienu-aizvadits-sarunu-festivals-lampa |title=FOTO. Pulcējot vairāk nekā 20 000 apmeklētāju, ar vērienu aizvadīts Sarunu festivāls "LAMPA" |website=LA.LV |date=2023-06-12 |access-date=2026-08-19}}</ref> Tajā pašā mēnesī festivāls kļuva par vienu no Latvijas Eiropas Pilsoņu balvas laureātiem.<ref name="prize" /> Desmitajā festivālā 2024. gadā notika 365 pasākumi 62 norises vietās, un to apmeklēja vairāk nekā 25 000 cilvēku.<ref name="ziemellatvija2024" /> 2025. gadā festivālu apmeklēja vairāk nekā 20 000 cilvēku. Tā programmā bija 376 pasākumi 61 norises vietā, to sagatavoja 285 pasākumu rīkotāji, un piedalījās 1275 runātāji un dalībnieki no Latvijas un ārvalstīm.<ref name="diena2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://diena.lv/raksts/kd/zinas-60/sarunu-festivalu-lampa-apmeklejusi-vairak-neka-20-000-cilveku-14338195 |title=Sarunu festivālu Lampa apmeklējuši vairāk nekā 20 000 cilvēku |website=Diena |date=2025-07-03 |access-date=2026-08-19 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Divpadsmitais festivāls notika 2026. gada 10. un 11. jūlijā. Tajā bija 409 pasākumi 66 norises vietās un 1445 runātāji, bet apmeklētāju skaits sasniedza aptuveni 27 000.<ref name="norden2026">{{Tīmekļa atsauce |url=https://norden.lv/en/whats-new/news/looking-back-at-nordic-island-at-the-lampa-conversation-festival/ |title=Looking back at Nordic Island at the LAMPA Conversation Festival |website=Nordic Council of Ministers' Office in Latvia |date=2026-07-14 |access-date=2026-08-19}}</ref><ref name="lampa2026">{{Tīmekļa atsauce |url=https://festivalslampa.lv/lv/jaunumi/lampa-divas-dienas-pulcejusi-27-000-apmekletaju |title=LAMPA divās dienās pulcējusi 27 000 apmeklētāju |website=Sarunu festivāls LAMPA |date=2026-07-12 |access-date=2026-08-19}}</ref> == Programma un organizācija == LAMPA darbojas kā atvērta programmas veidošanas platforma. Organizācijas un individuāli rīkotāji piedāvā atsevišķus pasākumus vai plašākas programmas, bet festivāla centrālā komanda koordinē kopējo programmu un norises vietas.<ref name="dfa" /> Dalībnieku vidū ir bijušas nevalstiskās organizācijas, valsts un pašvaldību institūcijas, uzņēmumi, mediji, augstskolas, politiskās partijas un individuāli rīkotāji.<ref name="oecd" /><ref name="dfa" /> Pasākumu formāti ietver debates, intervijas, paneļdiskusijas, lekcijas, darbnīcas, izrādes, stāvizrādes un aktivitātes bērniem.<ref name="oecd" /><ref name="bnn2018" /> Programmā ietilpst politiskas debates un tikšanās ar valsts amatpersonām. Regulāri rīkotie formāti ir "Politiķu cepiens", kurā amatpersonas komiskā formā atbild uz jautājumiem, un "Politiskā arēna", kur apmeklētāji var satikt politisko partiju pārstāvjus.<ref name="lsm2016" /><ref name="bnn2018" /> Bērniem paredzētā programma tiek veidota ar nosaukumu miniLAMPA.<ref name="bnn2018" /> Festivāla galvenais rīkotājs ir Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS, kas sadarbojas ar Cēsu novada pašvaldību un privātajiem un institucionālajiem partneriem.<ref name="dfa" /> [[Britu padome]] 2016. gadā kļuva par stratēģisko partneri un ir atbalstījusi gan festivālu, gan ar to saistītas sarunu programmas citviet Latvijā.<ref name="british">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britishcouncil.lv/en/programmes/arts/conversation-festival-and-school-lampa |title=Co-operation with the Conversation festival LAMPA and Conversation school LAMPA |website=British Council Latvia |access-date=2026-08-19 |archive-date=2026-08-19 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260819233755/https://www.britishcouncil.lv/en/programmes/arts/conversation-festival-and-school-lampa }}</ref> Dažādos gados pasākumi ir notikuši latviešu, angļu un krievu valodā, dažkārt nodrošinot tulkojumu. Daudzi pasākumi tiek straumēti tiešraidē un vēlāk saglabāti festivāla video arhīvā.<ref name="oecd" /><ref name="lsm2020archive" /> == Atsauces == <references/> == Ārējās saites == * [https://festivalslampa.lv/ Oficiālā tīmekļvietne] [[Kategorija:Festivāli]] [[Kategorija:Cēsis]] fcy5t4td1oqa38wjbh5wc7fujw0z35w 0 637820 4519408 4510727 2026-09-08T21:02:39Z Manager816 125491 /* Rezultāti */ + 4519408 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm | aktuāla_sezona = 2026. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm | logo = | pikseļi = | apraksts = | sports = [[Volejbols]] | dibin = 1949 | izj = | komisārs = | direktors = | motto = | pirmā_sez = 1949 | komandas = 24 | valsts = | reģions = Eiropa (CEV) | kvalif = | izkr = | viet_turn = | starpt_turn = | čempions = | čempions_br = | čempions_km = {{spw|vb|TUR}} (2. tituls) | čempions_visv = {{spw|vb|RUS}} (19 tituli) | TV = | mlapa = | līdzīgi = | atjaunots = {{dat|2026|8|21}} }} '''Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm''' ({{val|en|Women's European Volleyball Championship}}) ir galvenais sieviešu [[volejbols|volejbola]] izlašu turnīrs Eiropā, kurā tiek noteikta kontinenta spēcīgākā valstsvienība. Turnīru organizē [[Eiropas volejbola konfederācija|CEV]]. Katrs čempionāts ir arī kā kvalifikācijas turnīrs olimpiskajām spēlēm vai Pasaules čempionātam volejbolā. Sākotnējais laika intervāls starp čempionātiem bija mainīgs, bet kopš 1975. gada tie tiek izspēlēti ik pēc diviem gadiem. Pašreizējā čempione ir [[Turcijas sieviešu volejbola izlase|Turcijas izlase]], kas savu pirmo titulu ieguva 2023. gada turnīrā.<ref>{{cite web |url=https://eurovolley.cev.eu/en/articles/2023-women/magnificent-tuerkiye-seal-maiden-european-trophy-with-dramatic-comeback/ |title=Magnificent Türkiye seal maiden European trophy with dramatic comeback |date= |publisher=eurovolley.cev.eu |language=English |access-date=4 September 2023 |archive-date=3 September 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230903211140/https://eurovolley.cev.eu/en/articles/2023-women/magnificent-tuerkiye-seal-maiden-european-trophy-with-dramatic-comeback/ |url-status= }}</ref> == Rezultāti == {| class="wikitable" style="font-size:90%; width: 100%; text-align: center;" |- bgcolor=#c1d8ff !rowspan=2 width=6%|Gads !rowspan=2 width=12%|Rīkotājvalsts !width=1% rowspan=37 bgcolor=ffffff| !colspan=3|Fināls !width=1% rowspan=37 bgcolor=ffffff| !colspan=3|Spēle par 3. vietu !width=1% rowspan=37 bgcolor=#ffffff| !rowspan=2 width=5%|Komandas |- bgcolor=#efefef !width=14%|Uzvarētājas !width=9%|Rezultāts !width=14%|Finālistes !width=14%|3. vieta !width=9%|Rezultāts !width=14%|4. vieta |- |1949<br />[[1949. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|TCH}}<br>[[Čehoslovākija]] |'''{{spw|vb|URS}}''' |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–0)''' |{{spw|vb|TCH}} |{{spw|vb|POL}} |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–0)''' |{{spw|vb|ROU}} |7 |- bgcolor=#E8E8F0 |1950<br />[[1950. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|BUL}}<br>[[Bulgārija]] |'''{{spw|vb|URS}}''' |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–0)''' |{{spw|vb|POL}} |{{spw|vb|TCH}} |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–0)''' |{{spw|vb|BUL}} |6 |- |1951<br />[[1951. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|FRA}}<br>[[Francija]] |'''{{spw|vb|URS}}''' |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–0)''' |{{spw|vb|POL}} |{{spw|vb|YUG}} |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–0)''' |{{spw|vb|FRA}} |6 |- bgcolor=#E8E8F0 |1955<br />[[1955. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|ROU|1952}}<br>[[Rumānija]] |'''{{spw|vb|TCH}}''' |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–2)''' |{{spw|vb|URS}} |{{spw|vb|POL}} |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–2)''' |{{spw|vb|ROU}} |6 |- |1958<br />[[1958. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|TCH}}<br>[[Čehoslovākija]] |'''{{spw|vb|URS}}''' |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–2)''' |{{spw|vb|TCH}} |{{spw|vb|POL}} |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–1)''' |{{spw|vb|ROU}} |12 |- bgcolor=#E8E8F0 |1963<br />[[1963. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|ROU|1952}}<br>[[Rumānija]] |'''{{spw|vb|URS}}''' |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–2)''' |{{spw|vb|POL}} |{{spw|vb|ROU}} |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–1)''' |{{spw|vb|GDR}} |13 |- |1967<br />[[1967. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|TUR}}<br>[[Turcija]] |'''{{spw|vb|URS}}''' |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–0)''' |{{spw|vb|POL}} |{{spw|vb|TCH}} |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–0)''' |{{spw|vb|GDR}} |15 |- bgcolor=#E8E8F0 |1971<br />[[1971. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|ITA}}<br>[[Itālija]] |'''{{spw|vb|URS}}''' |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–0)''' |{{spw|vb|TCH}} |{{spw|vb|POL}} |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–2)''' |{{spw|vb|BUL}} |18 |- |1975<br />[[1975. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|YUG}}<br>[[Dienvidslāvija]] |'''{{spw|vb|URS}}''' |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–0)''' |{{spw|vb|HUN}} |{{spw|vb|GDR}} |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(1–3)''' |{{spw|vb|BUL}} |12 |- bgcolor=#E8E8F0 |1977<br />[[1977. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|FIN}}<br>[[Somija]] |'''{{spw|vb|URS}}''' |'''3–0''' |{{spw|vb|GDR}} |{{spw|vb|HUN}} |'''3–2''' |{{spw|vb|POL}} |12 |- |1979<br />[[1979. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|FRA}}<br>[[Francija]] |'''{{spw|vb|URS}}''' |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–0)''' |{{spw|vb|GDR}} |{{spw|vb|BUL}} |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–2)''' |{{spw|vb|HUN}} |12 |- bgcolor=#E8E8F0 |1981<br />[[1981. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|BUL|1971}}<br>[[Bulgārija]] |'''{{spw|vb|BUL}}''' |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–0)''' |{{spw|vb|URS}} |{{spw|vb|HUN}} |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–0)''' |{{spw|vb|GDR}} |12 |- |1983<br />[[1983. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|GDR}}<br>[[Austrumvācija]] |'''{{spw|vb|GDR}}''' |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–2)''' |{{spw|vb|URS}} |{{spw|vb|HUN}} |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–0)''' |{{spw|vb|BUL}} |12 |- bgcolor=#E8E8F0 |1985<br />[[1985. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|NED}}<br>[[Nīderlande]] |'''{{spw|vb|URS}}''' |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–0)''' |{{spw|vb|GDR}} |{{spw|vb|NED}} |[[Apļa izspēles sistēma|Apļa turnīrs]]<br />'''(3–0)''' |{{spw|vb|TCH}} |12 |- |1987<br />[[1987. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|BEL}}<br>[[Beļģija]] |'''{{spw|vb|GDR}}''' |'''3–2''' |{{spw|vb|URS}} |{{spw|vb|TCH}} |'''3–0''' |{{spw|vb|BUL}} |12 |- bgcolor=#E8E8F0 |1989<br />[[1989. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|FRG}}<br>[[Rietumvācija]] |'''{{spw|vb|URS}}''' |'''3–1''' |{{spw|vb|GDR}} |{{spw|vb|ITA}} |'''3–0''' |{{spw|vb|ROM}} |12 |- |1991<br />[[1991. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|ITA}}<br>[[Itālija]] |'''{{spw|vb|URS}}''' |'''3–0''' |{{spw|vb|NED}} |{{spw|vb|GER}} |'''3–1''' |{{spw|vb|ITA}} |12 |- bgcolor=#E8E8F0 |1993<br />[[1993. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|CZE}}<br>[[Čehija]] |'''{{spw|vb|RUS}}''' |'''3–0''' |{{spw|vb|TCH}} |{{spw|vb|UKR}} |'''3–1''' |{{spw|vb|ITA}} |12 |- |1995<br />[[1995. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|NED}}<br>[[Nīderlande]] |'''{{spw|vb|NED}}''' |'''3–0''' |{{spw|vb|CRO}} |{{spw|vb|RUS}} |'''3–0''' |{{spw|vb|GER}} |12 |- bgcolor=#E8E8F0 |1997<br />[[1997. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|CZE}}<br>[[Čehija]] |'''{{spw|vb|RUS}}''' |'''3–0''' |{{spw|vb|CRO}} |{{spw|vb|CZE}} |'''3–0''' |{{spw|vb|BUL}} |12 |- |1999<br />[[1999. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|ITA}}<br>[[Itālija]] |'''{{spw|vb|RUS}}''' |'''3–0''' |{{spw|vb|CRO}} |{{spw|vb|ITA}} |'''3–0''' |{{spw|vb|GER}} |8 |- bgcolor=#E8E8F0 |2001<br />[[2001. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|BUL}}<br>[[Bulgārija]] |'''{{spw|vb|RUS}}''' |'''3–2''' |{{spw|vb|ITA}} |{{spw|vb|BUL}} |'''3–1''' |{{spw|vb|UKR}} |12 |- |2003<br />[[2003. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|TUR}}<br>[[Turcija]] |'''{{spw|vb|POL}}''' |'''3–0''' |{{spw|vb|TUR}} |{{spw|vb|GER}} |'''3–2''' |{{spw|vb|NED}} |12 |- bgcolor=#E8E8F0 |2005<br />[[2005. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|CRO}}<br>[[Horvātija]] |'''{{spw|vb|POL}}''' |'''3–1''' |{{spw|vb|ITA}} |{{spw|vb|RUS}} |'''3–0''' |{{spw|vb|AZE}} |12 |- |2007<br />[[2007. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|BEL}} {{flagicon|LUX}}<br>[[Beļģija]] / [[Luksemburga]] |'''{{spw|vb|ITA}}''' |'''3–0''' |{{spw|vb|SRB}} |{{spw|vb|RUS}} |'''3–1''' |{{spw|vb|POL}} |16 |- bgcolor=#E8E8F0 |2009<br />[[2009. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|POL}}<br>[[Polija]] |'''{{spw|vb|ITA}}''' |'''3–0''' |{{spw|vb|NED}} |{{spw|vb|POL}} |'''3–0''' |{{spw|vb|GER}} |16 |- |2011<br />[[2011. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|ITA}} {{flagicon|SRB}}<br>[[Itālija]] / [[Serbija]] |'''{{spw|vb|SRB}}''' |'''3–2''' |{{spw|vb|GER}} |{{spw|vb|TUR}} |'''3–2''' |{{spw|vb|ITA}} |16 |- bgcolor=#E8E8F0 |2013<br />[[2013. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|GER}} {{flagicon|SUI}}<br>[[Vācija]] / [[Šveice]] |'''{{spw|vb|RUS}}''' |'''3–1''' |{{spw|vb|GER}} |{{spw|vb|BEL}} |'''3–2''' |{{spw|vb|SRB}} |16 |- |2015<br />[[2015. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|BEL}} {{flagicon|NED}}<br>[[Beļģija]] / [[Nīderlande]] |'''{{spw|vb|RUS}}''' |'''3–0''' |{{spw|vb|NED}} |{{spw|vb|SRB}} |'''3–0''' |{{spw|vb|TUR}} |16 |- bgcolor=#E8E8F0 |2017<br />[[2017. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|AZE}} {{flagicon|GEO}}<br>[[Azerbaidžāna]] / [[Gruzija]] |'''{{spw|vb|SRB}}''' |'''3–1''' |{{spw|vb|NED}} |{{spw|vb|TUR}} |'''3–1''' |{{spw|vb|AZE}} |16 |- |2019<br />[[2019. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|HUN}} {{flagicon|POL}} {{flagicon|SVK}} {{flagicon|TUR}}<br>[[Ungārija]] / [[Polija]] / [[Slovākija]] / [[Turcija]] |'''{{spw|vb|SRB}}''' |'''3–2''' |{{spw|vb|TUR}} |{{spw|vb|ITA}} |'''3–0''' |{{spw|vb|POL}} |24 |- bgcolor=#E8E8F0 |2021<br />[[2021. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|BUL}} {{flagicon|CRO}} {{flagicon|ROU}} {{flagicon|SRB}}<br>[[Bulgārija]] / [[Horvātija]] / [[Rumānija]] / [[Serbija]] |'''{{spw|vb|ITA}}''' |'''3–1''' |{{spw|vb|SRB}} |{{spw|vb|TUR}} |'''3–0''' |{{spw|vb|NED}} |24 |- |2023<br />[[2023. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|BEL}} {{flagicon|EST}} {{flagicon|GER}} {{flagicon|ITA}}<br>[[Beļģija]] / [[Igaunija]] / [[Vācija]] / [[Itālija]] |'''{{spw|vb|TUR}}''' |'''3–2''' |{{spw|vb|SRB}} |{{spw|vb|NED}} |'''3–0''' |{{spw|vb|ITA}} |24 |- bgcolor=#E8E8F0 |2026<br />[[2026. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |{{flagicon|AZE}} {{flagicon|CZE}} {{flagicon|SWE}} {{flagicon|TUR}}<br>[[Azerbaidžāna]] / [[Čehija]] / [[Zviedrija]] / [[Turcija]] |'''{{spw|vb|TUR}}''' |'''3–2''' |{{spw|vb|ITA}} |{{spw|vb|SRB}} |'''3–1''' |{{spw|vb|POL}} |24 |- |2028<br />[[2028. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|sīkāk]] |TBD | | | | | | |24 |} == Medaļu kopvērtējums == {| class="wikitable" |- align="center" !width=180px align=left|Izlase |width=80px align="center" style="{{medal-style|gold}}" |'''Zelts''' |width=80px align="center" style="{{medal-style|silver}}" |'''Sudrabs''' |width=80px align="center" style="{{medal-style|bronze}}" |'''Bronza''' !width=80px bgcolor="#E0FFFF"| Kopā |- align="center" | align="left" | {{spw|vb|URS}} | 13 || 4 || 0 || 17 |- align="center" | align="left" | {{spw|vb|RUS}} | 6 || 0 || 3 ||9 |- align="center" | align=left | {{spw|vb|SRB}} | 3 || 3 || 2 || 8 |- align="center" | align=left | {{spw|vb|ITA}} | 3 || 3 || 3 || 9 |- align="center" | align="left" | {{spw|vb|POL}} | 2 || 4 || 5 || 11 |- align="center" | align=left | {{spw|vb|TUR}} | 2 || 2 || 3 || 7 |- align="center" | align="left" | {{spw|vb|DDR}} | 2 || 4 || 1 || 7 |- align="center" | align="left" | {{spw|vb|TCH}} | 1 || 4 || 3 || 8 |- align="center" | align=left | {{spw|vb|NED}} | 1 || 4 || 2 || 7 |- align="center" | align=left | {{spw|vb|BUL}} | 1 || 0 || 2 || 3 |- align="center" | align=left | {{spw|vb|CRO}} | 0 || 3 || 0 || 3 |- align="center" | align=left | {{spw|vb|DEU}} | 0 || 2 || 2 || 4 |- align="center" | align=left | {{spw|vb|HUN}} | 0 || 1 || 3 || 4 |- align="center" | align=left | {{spw|vb|BEL}} | 0 || 0 || 1 || 1 |- align="center" | align=left | {{spw|vb|ROU}} | 0 || 0 || 1 || 1 |- align="center" | align=left | {{spw|vb|UKR}} | 0 || 0 || 1 || 1 |- align="center" | align=left | {{spw|vb|CZE}} | 0 || 0 || 1 || 1 |- align="center" | align=left | {{spw|vb|YUG}} | 0 || 0 || 1 || 1 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[http://www.cev.eu/ CEV] *[https://www-old.cev.eu/Competition-Area/History.aspx?ID=293 Turnīra vēsture] [[Kategorija:Volejbols]] [[Kategorija:Eiropas čempionāti]] fceocoza4uh39h2somh50ul29vl4ule 0 637844 4519282 4510930 2026-09-08T15:18:13Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: =en-US → =en, lv-LV → lv using [[Project:AWB|AWB]] 4519282 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Adrians Andževs | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2007|02|23}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Gulbene}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = 191 [[centimetrs|cm]] | svars = | poz = [[saspēles vadītājs]]<br>[[uzbrūkošais aizsargs]] | kar_sāk = | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = <!-- {{flaga|Latvija}} [[Rīgas VEF]] --> | numurs = | amats = | līga = <!-- [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]] --> <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2025—2026 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas VEF]] | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = | kl_sez 4 = | klubs 4 = | kl_sez 5 = | klubs 5 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2025—pašlaik | taut 1 = {{bk|Latvija}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = Mārtiņš Bērziņš | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Adrians Andževs''' (dzimis {{dat|2007|02|23}} [[Gulbene|Gulbenē]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] un [[Uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vefriga.com/speletaji/adrians-andzevs/|title=ADRIANS ANDŽEVS - VEF Rīga|access-date=2026-08-22|language=lv}}</ref> Pēdējais klubs, ko pārstāvēja 2026. gadā, ir [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubs [[Rīgas VEF]], bet iepriekš spēlējis un trenējis [[Spānijas ACB līga]]s kluba [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]] jaunatnes sistēmā. 2025. gadā debitējis [[Latvijas basketbola izlase]]s sastāvā. == Karjera == A. Andževs ir viens no daudzajiem basketbolistiem, kas nāk no [[Gulbene]]s. Jaunatnes vecumā trenējies un spēlējis [[LJBL]] dzimtās pilsētas jaunatnes komandās, bet jau 15 gadu vecumā pārcēlies uz [[Spānija|Spāniju]], tālāk pilnveidojoties [[ACB līga]]s kluba [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]] jaunatnes sistēmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/padomaju-ka-man-tas-ir-labakais-variants-andzevs-skaidro-pievienosanos-vef-riga/|title=“Padomāju, ka man tas ir labākais variants” – Andževs skaidro pievienošanos “VEF Rīga”|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2026-08-22|date=2025-12-10|language=en}}</ref> 2025. gada vasarā pievienojās vienam no vadošajiem [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubiem [[Rīgas VEF]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/04082025-vef_sastavam_pievienojas_u18_izlases_lide|title=VEF sastāvam pievienojas U18 izlases līderis Andževs|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-22|date=2025-08-04|language=lv}}</ref> kurā aizvadīja pilnu sezonu, iegūstot nozīmīgu vietu komandas rotācijā saspēles vadītāja pozīcijā. Regulārās sezonas 24 spēlēs A. Andževs spēlēja vidēji 19,8 minūtes un guva 5,9 punktus vidēji spēlē, kā arī iedeva 2,4 rezultatīvas piespēles. Pārstāvējis Latvijas jaunatnes izlases gan pie sava vecuma spēlētājiem (U-16 un U-18 čempionāti), gan arī spēlēja [[2024. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|2024. gada Eiropas U-18 čempionātā]] pie gadu vecākiem jauniešiem, dodoties laukumā kā sākumsastāva saspēles vadītājs. Savukārt vēl gadu vēlāk viņa loma U-18 izlases sastāvā bija vēl lielāka un A. Andževs bija viens no tās līderiem, gūstot vidēji 12,3 punktus un 4 rezultatīvas piespēles [[2025. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|2025. gada Eiropas U-18 čempionātā]], kur Latvijas izlase izcīnīja 4. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/273168/adrians-andzevs|title=Adrians Andzevs, Basketball Player, Stats, Height, Age|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2026-08-22|language=en}}</ref> 2025. gadā A. Andževs tika iekļauts [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlases]] kandidātu sarakstā un decembrī debitēja pieaugušo izlasē, dodoties laukumā uzvarētā spēlē pret [[Austijas basketbola izlase|Austijas izlasi]] (14 minūtēs guva 6 punktus, kā arī izcīnīja 2 atlēkušās bumbas un iedeva 2 rezultatīvas piespēles). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{Latvijas basketbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Andževs, Adrians}} [[Kategorija:2007. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Gulbenē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] 3pyn235cp5w7rek3jdrydz42nmog944 0 637899 4519306 4511312 2026-09-08T17:06:11Z Baisulis 11523 Izlaboti [[:Kategorija:Lapas ar vairākiem viena argumenta izsaukumiem veidnēs|argumenti]], izmantojot [[:en:User:Frietjes/findargdups|findargdups]] 4519306 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Deivids Roulends Frānsiss | vārds_orģ = ''David Rowland Francis'' | attēls = Picture of David R. Francis.jpg | amats = [[ASV vēstinieks Krievijā]] | term_sākums = {{dat|1916|5|5|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1917|11|7|N|bez}} | prezidents = [[Vudro Vilsons]] | priekštecis = [[Džordžs Marje Jr.]] | pēctecis = [[Viljams Kristiāns Bullits]] <small>(vēstnieks Padomju Savienībā)</small> | amats2 = [[Olimpisko spēļu organizācijas komitejas prezidents]] | term_sākums2 = {{dat|1900|10|28|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|1904|9|3|N|bez}} | prezidents2 = [[Pjērs de Kubertēns]] | priekštecis2 = [[Pjērs de Kubertēns]] | pēctecis2 = [[Viljams Grenfels]] | amats3 = 20. [[ASV iekšlietu ministrs]] | term_sākums3 = {{dat|1896|9|3|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|1897|3|5|N|bez}} | prezidents3 = [[Grovers Klīvlends]] <br /> [[Viljams Makinlijs]] | priekštecis3 = [[Hoks Smits]] | pēctecis3 = [[Kornēliuss Bliss]] | amats4 = 27. [[Misūri štata gubernators]] | term_sākums4 = {{dat|1889|1|14|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|1893|1|9|N|bez}} | priekštecis4 = [[Alberts P. Morhauss]] | pēctecis4 = [[Viljams Dž. Stouns]] | amats5 = 26. [[Sentluisa]]s mērs | term_sākums5 = {{dat|1885|4|14|N|bez}} | term_beigas5 = {{dat|1889|1|2|N|bez}} | priekštecis5 = [[Viljams K. Evings]] | pēctecis5 = [[Edvards A. Nūmans]] | dzim_dati = {{dat|1850|10|1|N}} | dzim_vieta = [[Ričmonda (Kentuki)|Ričmonda]], [[Kentuki]], {{USA}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1927|1|15|1850|10|1|N}} | mir_vieta = [[Sentluisa]], [[Misūri (štats)|Misūri]], {{USA}} | tautība = [[amerikāņi|amerikānis]] | partija = [[ASV Demokrātiskā partija]] | profesija = politiķis | reliģija = | paraksts = Signature of David Rowland Francis.png | piezīmes = }} '''Deivids Roulends Frānsiss''' ({{val|en|David Rowland Francis}}; dzimis {{dat|1850|10|1}}, miris {{dat|1927|1|15}}) bija amerikāņu politiķis un diplomāts. Viņš ieņēma dažādus amatus, tostarp [[Sentluisa]]s mēra, [[Misūri (štats)|Misūri]] štata 27. gubernatora un [[ASV iekšlietu ministrs|ASV iekšlietu ministra]] amatu. Viņš bija [[ASV vēstnieks Krievijā]] no 1916. līdz 1917. gadam. Frensiss bija [[ASV Demokrātiskā partija|ASV Demokrātiskās partijas]] pārstāvis.<ref name="DRFObit1927">{{Ziņu atsauce|title=D. R. FRANCIS DEAD; EX-AMBASSADOR; Was in Russia When Kerensky Deposed Czar, Also When "Reds" Seized Power. EX-SECRETARY OF INTERIOR Served Missouri as Governor and St. Louis as Mayor -- Headed the 1904 World's Fair.|url=https://www.nytimes.com/1927/01/16/archives/d-r-francis-dead-exaassador-was-in-russia-when-kerensky-deposed.html|access-date=13 July 2017|work=[[The New York Times]]|date=16 January 1927}}</ref> == Agrīnā dzīve == Frānsiss piedzima 1850. gada 1. oktobrī Ričmondā, Kentuki štatā, Elīzas Kaldvelas (dzimusi Roulande) (1830—1898) un Džona Broddusa Frensisa (1818—1894) ģimenē. 1870. gadā viņš absolvēja [[Vašingtonas Universitāte|Vašingtonas Universitāti]], kur bija ''[[Beta Theta Pi]]'' brālības Alfa Iota nodaļas biedrs.<ref name="DRFObit1927"/> == Karjera == Iegūstot augstāko izglītību, viņš izveidoja veiksmīgu uzņēmēja karjeru Sentluisā, kur ieņēma arī Graudu tirgotāju biržas prezidenta amatu. 1880. gada rudenī viņš kļuva par vienu no Sentluisas Kalnrūpniecības un biržas līdzdibinātājiem. 1885. gadā kā Demokrātu partijas pārstāvis viņu ievēlēja par [[Sentluisa]]s mēru. Vēlāk, [[1888. gads|1888. gadā]], viņu ievēlēja par Misūri štata gubernatoru — tādējādi viņš kļuva par vienīgo Sentluisas mēru, kurš ieņēmis šo amatu. No 1896. līdz 1897. gadam viņš pildīja [[ASV iekšlietu ministrs|ASV iekšlietu ministra]] pienākumus prezidenta [[Grovers Klīvlends|Grovera Klīvlenda]] administrācijā. === 1904. gada Pasaules izstāde === {{pamatraksts|1904. gada Pasaules izstāde}} Frānsiss bija viens no galvenajiem [[1904. gada Pasaules izstāde|1904. gada Sentluisas pasaules izstādes]] organizēšanas iniciatoriem un ieņēma tās prezidenta amatu. Vēsturnieku vērtējumā šajā izstādē būtiska nozīme bija rases un impērijas tematikai, un tā atstāja paliekošu ietekmi uz intelektuālajām aprindām vēstures, mākslas vēstures, arhitektūras un antropoloģijas nozarēs. Savukārt plašākai sabiedrībai izstāde galvenokārt saistījās ar izklaides industriju, patēriņa preču demonstrējumiem un populāro kultūru. Līdztekus pasaules izstādei norisinājās arī [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles]]. Pārraugot spēļu atklāšanas ceremoniju, Frānsiss kļuva par vienīgo ASV pilsoni, kurš atklājis olimpiskās spēles, nebūdams valsts prezidents vai viceprezidents. === Vēlākā karjera === 1905. gadā, pēc ievēlēšanas par Pasaules izstādes prezidentu, Pasaules izstādes direktori viņu nosūtīja uz [[Eiropa|Eiropu]], lai pateiktos karaļiem, imperatoriem un citiem valdniekiem par viņu ieguldījumu izstādes panākumos. Viņu apbalvoja Vācijas un Austrijas imperatori un Nīderlandes karaliene [[Vilhelmīna]].<ref name="DRFObit1927"/> 1910. gadā Frānsisu arestēja par nodokļu nemaksāšanu, bet vēlāk atbrīvoja pret drošības naudu.<ref>[http://chroniclingamerica.loc.gov/lccn/sn88085187/1910-03-12/ed-1/seq-8/ Gov. Francis Gives $200 Bail], at the ''Tacoma Times'' (via [[Chronicling America]]); published March 12, 1910; retrieved April 14, 2014</ref> == Diplomātiskā karjera == Prezidents [[Vudro Vilsons]] Frānsisu 1916. gadā iecēla par [[ASV vēstnieks Krievijā|ASV vēstnieku]] [[Kirevijas impērija|Krievijas impērijā]], šo amatu viņš ieņēma līdz 1917. gadam (kļūstot par pēdējo ASV diplomātisko pārstāvi šajā valstī).<ref name="1916Appointment">{{Ziņu atsauce|title=FRANCIS GOING TO RUSSIA.; Missouri Ex-Governor Accepts Appointment as Ambassador.|url=https://www.nytimes.com/1916/02/23/archives/francis-going-to-russia-missouri-exgovernor-accepts-appointment-as.html|access-date=13 July 2017|work=[[The New York Times]]|date=23 February 1916}}</ref> 1916. gada nogalē viņš laimīgā kārtā izbēga no komunistu organizēta atentāta mēģinājuma.<ref name="1917Assassination">{{Ziņu atsauce|last1=Times|title=FRANCIS ESCAPES PLOT TO KILL HIM; Attempt Made in Finland to Blow Up Train on Which Ambassador Was Traveling.|url=https://www.nytimes.com/1917/07/20/archives/francis-escapes-plot-to-kill-him-attempt-made-in-finland-to-blow-up.html|access-date=13 July 2017|work=[[The New York Times]]|date=20 July 1917}}</ref> Pildot vēstnieka pienākumus, Frānsisu izskatīja kā kandidātu iecelšanai ASV senatora amatā no Misūri štata.<ref name="1918Senate">{{Ziņu atsauce|title=BARS NAMING FRANCIS.; Lansing's Objection Prevents Appointment of Ambassador as Senator|url=https://www.nytimes.com/1918/04/24/archives/bars-naming-francis-lansings-objection-prevents-appointment-of.html|access-date=13 July 2017|work=[[The New York Times]]|date=24 April 1918}}</ref> Diplomātiskās misijas laikā 1917. gadā viņš kļuva par aculiecinieku gan sociāldemokrātiskajai [[Februāra revolūcija]]i, gan komunistu īstenotajai [[Oktobra revolūcija]]i.<ref>{{Ziņu atsauce|title=Francis Warns Russians of Danger in Separate Peace|url=https://www.nytimes.com/1918/01/14/archives/francis-warns-russians-of-danger-in-separate-peace.html|access-date=13 July 2017|work=[[The New York Times]]|date=14 January 1918}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|title=Ex-Ambassador Francis Describes the Russian Revolution|url=https://www.nytimes.com/1921/08/21/archives/exambassador-francis-describes-the-russian-revolution.html|access-date=13 July 2017|work=[[The New York Times]]|date=21 August 1921}}</ref> Frānsisa starpniecības rezultātā ASV oficiāli atzina īslaicīgi pastāvošo [[Krievijas Republika|Krievijas Republiku]], vienlaikus atsakoties atzīt [[boļševiki|boļševiku]] režīmu, kas pārņēma varu Oktobra apvērsuma gaitā.<ref>{{publikācijas atsauce |date=1927-01-24 |title=Milestones: Jan. 24, 1927 |language=en |magazine=Time |url=https://content.time.com/time/subscriber/article/0,33009,786703,00.html |access-date=2023-01-14 |issn=0040-781X}}</ref> == Personīgā dzīve == 1876. gada 20. janvārī viņš apprecējās ar Džeinu Periju. Viņiem laulībā piedzima seši bērni: Džons Deivids Perijs (1876—1950), Deivids Roulends jaunākais (1879—1938), Čārlzs Broduss (1881—1957), Taltons Tērners (1882—1955), Tomass (1884—1964) un Sidnijs Roulends Frensiss (1888—1960). Frānsiss nomira Sentluisā, Misūri, 1927. gada 15. janvārī. Viņu apglabāja [[Belfonteinas kapsēta|Belfonteinas kapsētā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Frānsiss, Deivids}} [[Kategorija:1850. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1927. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV diplomāti]] [[Kategorija:ASV politiķi]] [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpiskās spēles]] thn9jw6nbzwp9h5oosf5my8bgcnc925 0 638095 4519406 4512705 2026-09-08T20:53:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519406 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | dz_dat_alt = 17.09.1874 | m_dat_alt = 1942 }} '''Pēteris Ozolnieks''' (1874. gada 17. septembris — 1942) bija [[Latvija]]s uzņēmējs un velosipēdu ražotājs, [[Pētera Ozolnieka velosipēdu fabrika|Pētera Ozolnieka velosipēdu fabrikas]] dibinātājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://automuzejs.lv/eksponats/ozolnieks-5/|title=Ozolnieks - Retro Auto muzejs|access-date=2026-08-24|language=lv|archive-date=2026-08-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20260825042746/https://automuzejs.lv/eksponats/ozolnieks-5/}}</ref> == Dzīve un darbība == Pēteris Ozolnieks dzimis 1874. gada 17. septembrī [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Salas pagasts (Mārupes novads)|Salas pagasta]] zemnieka ģimenē. 1894. gadā viņš nodibināja nelielu mehānisko darbnīcu [[Rīga|Rīgā]], Aleksandra ielā 33, kur sākotnēji nodarbojās ar dažādu mehānismu, tostarp velosipēdu, remontu. 1895. gadā Ozolnieks uzsāka arī velosipēdu izgatavošanu un saņēma atļauju atvērt velosipēdu fabriku. Lai iegūtu nepieciešamās tehniskās zināšanas, 1899. gadā Ozolnieks devās uz [[Vācija|Vācijas]] rūpniecības centriem. Vairāk nekā gadu viņš strādāja dažādās Vācijas velosipēdu fabrikās un apmeklēja tehniskos kursus. Pēc atgriešanās Rīgā viņš saņēma bankas aizdevumu, iegādājās zemes gabalu Pēterburgas šosejā 20 un paplašināja savu ražotni. 1904. gadā fabrika tika rekonstruēta un paplašināta, bet 1909. gadā Ozolnieks saņēma atļauju iekārtot jaunu velosipēdu fabriku Pēterburgas šosejā. 1910. gadā ražošana tika uzsākta jaunajā ēkā. Fabrikā tika izmantoti [[lokomobile]], gāzes motors un specializēti darbagaldi. [[Attēls:Peteris_Ozolnieks_velosipeds_ar_kungu.jpeg|thumb|Kungs ar P. Ozolnieka fabrikas ražoto kungu velosipēdu, 20. gadsimta 30. gadi]] Ozolnieka galvenais pirmskara velosipēdu modelis bija ''Mars'', kas kļuva par pazīstamu tirdzniecības marku visā [[Baltija|Baltijas]] reģionā. Šie velosipēdi bija pazīstami ar stabilu konstrukciju, garu rāmi un izturību. Tos pārdeva ne tikai [[Vidzemes guberņa|Vidzemē]], [[Kurzemes guberņa|Kurzemē]] un [[Igaunija|Igaunijas]] teritorijā, bet arī [[Viļņas guberņa|Viļņas]] un [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņās]]. 1915. gadā, tuvojoties [[Vācijas Impērija|Vācijas Impērijas]] karaspēkam [[Rīga|Rīgai]], fabriku evakuēja uz [[Maskava|Maskavu]]. Tur Ozolnieks saņēma atļauju atvērt mehānisko darbnīcu Staro Aleksejevskas ielā 5. Ražotnē tika nodarbināti aptuveni 60 strādnieki un kalpotāji, kas galvenokārt bija evakuēti no Rīgas. Kara laikā tur izgatavoja [[Lidmašīna|lidmašīnu]], [[Automobilis|automobiļu]] un ieroču daļas, kā arī remontēja dažādus mehānismus un spēkratus. == Pēc Pirmā pasaules kara == 1921. gadā Ozolnieka velosipēdu fabrika atsāka darbību Rīgā. Kara sekas apgrūtināja ražošanas atjaunošanu, un tikai 1927. gadā fabrika sasniedza 1914. gada ražošanas apjomu. Ozolnieka velosipēdi bija salīdzinoši smagi, taču izcēlās ar izturību un drošību, tādēļ īpaši populāri bija lauku iedzīvotāju vidū. 1923. gadā Kuldīgas izstādē Ozolnieka velosipēdi saņēma ''Grand Prix'', bet 1926. gadā Jelgavas izstādē — ''Goda krustu''. Pēc šiem panākumiem viņa ražotajiem velosipēdiem tika piešķirta tirdzniecības marka ''Grand Prix''. 20. gadsimta 30. gadu beigās fabrika tika paplašināta un modernizēta. Tika uzstādīti jauni darbagaldi un virpošanas automāti. 1931. gadā Ozolnieks atvēra firmas veikalu Rīgā, Brīvības ielā 13. Līdz 1940. gadam fabrika bija saražojusi aptuveni 40 000 velosipēdu. == Fabrikas nacionalizācija un nāve == Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā Pētera Ozolnieka fabrika tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], un Ozolnieks tika atlaists. 1940. gada beigās fabriku pievienoja rūpnīcai ''A. Lippert'', izveidojot [[Rīgas mehāniskā rūpnīca|Rīgas mehānisko rūpnīcu]]. Pēteris Ozolnieks miris 1942. gadā [[Rīga|Rīgā]]. == Skatīt arī == * [[Pētera Ozolnieka velosipēdu fabrika]] * [[Leitnera velosipēdu fabrika]] * [[Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Velosipēdu ražotāji]] [[Kategorija:1874. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1942. gadā mirušie]] ajy3w1hsd6e92m77fxbehly6jyigyku 0 638159 4519326 4513224 2026-09-08T17:45:58Z Biafra 13794 4519326 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Frenks Vītons | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Frank Wheaton'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Frenks Endžels Vītons | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1876|10|15}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Patmena}} | mir_dat = {{dat|1965|10|29}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Belingema}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Frenks Endžels Vītons''' ({{val|en|Frank Angell Wheaton}}; dzimis {{dat|1876|10|15}}, miris {{dat|1965|10|29}}) bija amerikāņu [[tenisists]]. Viņš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|tenisa vienspēlēs]].<ref name="sports-reference">{{cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/wh/frank-wheaton-1.html |title=Frank Wheaton Olympic Results |access-date=January 27, 2014 |work=sports-reference.com |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140201225707/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/wh/frank-wheaton-1.html |archive-date=February 1, 2014}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2802 |title=Frank Wheaton |work=Olympedia |access-date=February 21, 2021}}</ref> 1905. gadā viņš pārcēlās uz Belingemu, [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štatā]], kur praktizēja kā [[ārsts]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Vītons, Frenks}} [[Kategorija:1876. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1965. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] b88v92erdtzxkga9udsd3bpd4mcgx3z 0 638410 4519472 4517282 2026-09-09T04:50:02Z Treisijs 347 Atveidoju personvārdu gan pēc arābu, gan pēc franču īpašvārdu atveidošanas norādījumiem 4519472 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Abdelmadžīds Tabūns | vārds_orģ = {{ara|عبد المجيد تبون}} | attēls = Abdelmadjid_Tebboune_(2023)_(cropped).jpg | att_izm = 200px | apraksts = Abdelmadžīds Tabūns <!------ Pirmais amats ------>| amats = 8. [[Alžīrijas valsts vadītāji|Alžīrijas prezidents]] | term_sākums = {{dat|2019|12|19|N}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | premjers = | priekštecis = [[Abdelkāders Bensālahs]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Alžīrijas premjerministrs]] | term_sākums2 = {{dat|2017|5|24|N}} | term_beigas2 = {{dat|2017|8|15|N}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = [[Abdelazīzs Būteflīka]] | premjers2 = | priekštecis2 = [[Abdelmaleks Sellāls]] | pēctecis2 = [[Ahmeds Ujahja]] <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dat|1945|11|17}} | dzim_vieta = {{flagicon image|Flag of France.svg}} [[Mešrija]], [[Franču Alžīrija]] (tagad {{DZA}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = neatkarīgs | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = politiķis, valsts pārvaldes darbinieks | alma_mater = Alžīrijas Nacionālā administrācijas skola | reliģija = [[sunnītu islāms]] | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Abd el Medžīds Tabūns''' ({{val|ar|عبد المجيد تبون}}, ''ʿAbd al-Majīd Tabbūn'') jeb '''Abdelmadžids Tebuns''' ({{val|fr|Abdelmadjid Tebboune}}; dzimis {{dat|1945|11|17}}) ir [[Alžīrija|Alžīrijas]] politiķis un valsts pārvaldes darbinieks, kopš [[2019. gads|2019. gada]] [[19. decembris|19. decembra]] — [[Alžīrijas prezidents]].<ref name="bio">{{Tīmekļa atsauce |url=https://embmoscow.mfa.gov.dz/news-and-press-releases/presidential-biography-of-the-president-of-the-republic-mr-abdelmadjid-tebboune |title=Presidential: Biography of the President of the Republic, Mr. Abdelmadjid Tebboune |publisher=Embassy of Algeria in Moscow |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> No 2017. gada maija līdz augustam bija [[Alžīrijas premjerministrs]]. == Biogrāfija == [[Attēls:Young Tebboune.jpg|thumb|upright=0.7|left|Tabūns jaunībā]] Abdelmadžīds Tabūns dzimis 1945. gada 17. novembrī Mešrijā, tagadējā [[Nāmas vilāja|Nāmas vilājā]]. Viņa ģimene vēlāk pārcēlās uz [[Sīdi Belabesa|Sīdi Belabesu]]. 1969. gadā viņš absolvēja Alžīrijas Nacionālo administrācijas skolu, specializējoties ekonomikā un finansēs.<ref name="bio"/> Pēc studijām Tabūns sāka darbu valsts pārvaldē. Viņš ieņēma vairākus administratīvus amatus dažādos Alžīrijas reģionos, tostarp bija Dželfas, Adrāras, Batnas un Msīlas vilāju ģenerālsekretārs. Vēlāk viņš kļuva par Adrāras, Tiaretas un Tizi Uzu vilāju vadītāju.<ref name="bio"/> == Politiskā karjera == 1991. gadā Tabūns tika iecelts par vietējo pašvaldību lietu ministra delegātu. 1999. gadā viņš kļuva par komunikāciju un kultūras ministru, bet 2001. gadā — par mājokļu un pilsētplānošanas ministru. Šo amatu viņš atkārtoti ieņēma no 2012. gada. 2017. gadā Tabūns īslaicīgi pildīja arī tirdzniecības ministra pienākumus.<ref name="bio"/> 2017. gada 24. maijā prezidents [[Abdelazīzs Buteflika]] iecēla Tabūnu par Alžīrijas premjerministru. Viņa valdības vadītāja pilnvaru laiks bija īss, un 2017. gada augustā viņu amatā nomainīja [[Ahmeds Ujahja]]. == Alžīrijas prezidents == Pēc Abdelazīza Buteflikas atkāpšanās 2019. gada aprīlī Alžīrijā tika izsludinātas prezidenta vēlēšanas. Tabūns kandidēja 2019. gada prezidenta vēlēšanās un 12. decembrī uzvarēja jau pirmajā kārtā. Prezidenta amatā viņš stājās 2019. gada 19. decembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mfa.gov.dz/discover-algeria/history-of-algeria |title=History of Algeria |publisher=Ministry of Foreign Affairs of Algeria |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> Viņa pirmā prezidentūras termiņa sākums sakrita ar [[Hirak]] protesta kustības turpināšanos. Kustība bija sākusies 2019. gada februārī un sākotnēji bija vērsta pret Buteflikas nodomu kandidēt uz piekto prezidenta pilnvaru termiņu, bet vēlāk pieprasīja plašākas politiskās sistēmas reformas. Tabūna prezidentūras laikā Alžīrijas valdība saglabāja ievērojamus sociālos izdevumus, tostarp subsīdijas, mājokļu programmas un bezdarbnieku pabalstus. Vienlaikus tika īstenoti pasākumi, kuru mērķis bija dažādot ekonomiku un samazināt tās atkarību no naftas un dabasgāzes ieņēmumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/world/africa/algerian-president-prepares-saturday-election-facing-little-competition-2024-09-06/ |title=Algerian president prepares for Saturday election facing little competition |publisher=Reuters |date=2024-09-06 |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> === Otrais prezidentūras termiņš === 2024. gada 7. septembrī Tabūns kandidēja uz otro prezidenta pilnvaru termiņu. Alžīrijas Konstitucionālā tiesa paziņoja, ka viņš ieguvis 84,30% balsu. Vēlēšanu galīgie rezultāti tika apstiprināti 14. septembrī; vēlētāju aktivitāte bija 46,10%.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/world/africa/algeria-court-confirms-tebboune-re-elected-president-with-8430-vote-2024-09-14/ |title=Algeria court confirms Tebboune re-elected president with 84.30% of vote |publisher=Reuters |date=2024-09-14 |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref><ref name="bio"/> Tabūna konkurenti bija mērenais islāmists Abdelālī Hasanī Šerīfs un Sociālistisko spēku frontes kandidāts Jusefs Aušīšs. Opozīcijas pārstāvji vēlēšanu laikā izteica apsūdzības par iespējamiem pārkāpumiem, tomēr Konstitucionālā tiesa apstiprināja Tabūna uzvaru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/world/africa/algerian-candidate-hassani-cherifs-campaign-says-it-recorded-election-violations-2024-09-08/ |title=Algerian candidate Hassani Cherif's campaign says it recorded election violations |publisher=Reuters |date=2024-09-08 |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.el-mouradia.dz/ Alžīrijas prezidenta oficiālā tīmekļvietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191210101750/https://www.el-mouradia.dz/ |date={{dat|2019|12|10||bez}} }} {{DEFAULTSORT:Tabūns, Abdelmadžīds}} [[Kategorija:1945. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Alžīrijas prezidenti]] [[Kategorija:Alžīrijas politiķi]] gghp8kmfhvto1p3jk7mjmxgz3hngs2p 4519473 4519472 2026-09-09T04:50:51Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[Abdelmadžīds Tabūns]] uz [[Abd el Medžīds Tabūns]]: Tā kā šis ir Alžīrijas prezidents, tad pārvietoju uz arābu īpašvārdu atveidošanas norādījumos veidoto personvārdu 4519472 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Abdelmadžīds Tabūns | vārds_orģ = {{ara|عبد المجيد تبون}} | attēls = Abdelmadjid_Tebboune_(2023)_(cropped).jpg | att_izm = 200px | apraksts = Abdelmadžīds Tabūns <!------ Pirmais amats ------>| amats = 8. [[Alžīrijas valsts vadītāji|Alžīrijas prezidents]] | term_sākums = {{dat|2019|12|19|N}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | premjers = | priekštecis = [[Abdelkāders Bensālahs]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Alžīrijas premjerministrs]] | term_sākums2 = {{dat|2017|5|24|N}} | term_beigas2 = {{dat|2017|8|15|N}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = [[Abdelazīzs Būteflīka]] | premjers2 = | priekštecis2 = [[Abdelmaleks Sellāls]] | pēctecis2 = [[Ahmeds Ujahja]] <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dat|1945|11|17}} | dzim_vieta = {{flagicon image|Flag of France.svg}} [[Mešrija]], [[Franču Alžīrija]] (tagad {{DZA}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = neatkarīgs | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = politiķis, valsts pārvaldes darbinieks | alma_mater = Alžīrijas Nacionālā administrācijas skola | reliģija = [[sunnītu islāms]] | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Abd el Medžīds Tabūns''' ({{val|ar|عبد المجيد تبون}}, ''ʿAbd al-Majīd Tabbūn'') jeb '''Abdelmadžids Tebuns''' ({{val|fr|Abdelmadjid Tebboune}}; dzimis {{dat|1945|11|17}}) ir [[Alžīrija|Alžīrijas]] politiķis un valsts pārvaldes darbinieks, kopš [[2019. gads|2019. gada]] [[19. decembris|19. decembra]] — [[Alžīrijas prezidents]].<ref name="bio">{{Tīmekļa atsauce |url=https://embmoscow.mfa.gov.dz/news-and-press-releases/presidential-biography-of-the-president-of-the-republic-mr-abdelmadjid-tebboune |title=Presidential: Biography of the President of the Republic, Mr. Abdelmadjid Tebboune |publisher=Embassy of Algeria in Moscow |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> No 2017. gada maija līdz augustam bija [[Alžīrijas premjerministrs]]. == Biogrāfija == [[Attēls:Young Tebboune.jpg|thumb|upright=0.7|left|Tabūns jaunībā]] Abdelmadžīds Tabūns dzimis 1945. gada 17. novembrī Mešrijā, tagadējā [[Nāmas vilāja|Nāmas vilājā]]. Viņa ģimene vēlāk pārcēlās uz [[Sīdi Belabesa|Sīdi Belabesu]]. 1969. gadā viņš absolvēja Alžīrijas Nacionālo administrācijas skolu, specializējoties ekonomikā un finansēs.<ref name="bio"/> Pēc studijām Tabūns sāka darbu valsts pārvaldē. Viņš ieņēma vairākus administratīvus amatus dažādos Alžīrijas reģionos, tostarp bija Dželfas, Adrāras, Batnas un Msīlas vilāju ģenerālsekretārs. Vēlāk viņš kļuva par Adrāras, Tiaretas un Tizi Uzu vilāju vadītāju.<ref name="bio"/> == Politiskā karjera == 1991. gadā Tabūns tika iecelts par vietējo pašvaldību lietu ministra delegātu. 1999. gadā viņš kļuva par komunikāciju un kultūras ministru, bet 2001. gadā — par mājokļu un pilsētplānošanas ministru. Šo amatu viņš atkārtoti ieņēma no 2012. gada. 2017. gadā Tabūns īslaicīgi pildīja arī tirdzniecības ministra pienākumus.<ref name="bio"/> 2017. gada 24. maijā prezidents [[Abdelazīzs Buteflika]] iecēla Tabūnu par Alžīrijas premjerministru. Viņa valdības vadītāja pilnvaru laiks bija īss, un 2017. gada augustā viņu amatā nomainīja [[Ahmeds Ujahja]]. == Alžīrijas prezidents == Pēc Abdelazīza Buteflikas atkāpšanās 2019. gada aprīlī Alžīrijā tika izsludinātas prezidenta vēlēšanas. Tabūns kandidēja 2019. gada prezidenta vēlēšanās un 12. decembrī uzvarēja jau pirmajā kārtā. Prezidenta amatā viņš stājās 2019. gada 19. decembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mfa.gov.dz/discover-algeria/history-of-algeria |title=History of Algeria |publisher=Ministry of Foreign Affairs of Algeria |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> Viņa pirmā prezidentūras termiņa sākums sakrita ar [[Hirak]] protesta kustības turpināšanos. Kustība bija sākusies 2019. gada februārī un sākotnēji bija vērsta pret Buteflikas nodomu kandidēt uz piekto prezidenta pilnvaru termiņu, bet vēlāk pieprasīja plašākas politiskās sistēmas reformas. Tabūna prezidentūras laikā Alžīrijas valdība saglabāja ievērojamus sociālos izdevumus, tostarp subsīdijas, mājokļu programmas un bezdarbnieku pabalstus. Vienlaikus tika īstenoti pasākumi, kuru mērķis bija dažādot ekonomiku un samazināt tās atkarību no naftas un dabasgāzes ieņēmumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/world/africa/algerian-president-prepares-saturday-election-facing-little-competition-2024-09-06/ |title=Algerian president prepares for Saturday election facing little competition |publisher=Reuters |date=2024-09-06 |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> === Otrais prezidentūras termiņš === 2024. gada 7. septembrī Tabūns kandidēja uz otro prezidenta pilnvaru termiņu. Alžīrijas Konstitucionālā tiesa paziņoja, ka viņš ieguvis 84,30% balsu. Vēlēšanu galīgie rezultāti tika apstiprināti 14. septembrī; vēlētāju aktivitāte bija 46,10%.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/world/africa/algeria-court-confirms-tebboune-re-elected-president-with-8430-vote-2024-09-14/ |title=Algeria court confirms Tebboune re-elected president with 84.30% of vote |publisher=Reuters |date=2024-09-14 |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref><ref name="bio"/> Tabūna konkurenti bija mērenais islāmists Abdelālī Hasanī Šerīfs un Sociālistisko spēku frontes kandidāts Jusefs Aušīšs. Opozīcijas pārstāvji vēlēšanu laikā izteica apsūdzības par iespējamiem pārkāpumiem, tomēr Konstitucionālā tiesa apstiprināja Tabūna uzvaru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/world/africa/algerian-candidate-hassani-cherifs-campaign-says-it-recorded-election-violations-2024-09-08/ |title=Algerian candidate Hassani Cherif's campaign says it recorded election violations |publisher=Reuters |date=2024-09-08 |access-date=2026-08-28 |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.el-mouradia.dz/ Alžīrijas prezidenta oficiālā tīmekļvietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191210101750/https://www.el-mouradia.dz/ |date={{dat|2019|12|10||bez}} }} {{DEFAULTSORT:Tabūns, Abdelmadžīds}} [[Kategorija:1945. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Alžīrijas prezidenti]] [[Kategorija:Alžīrijas politiķi]] gghp8kmfhvto1p3jk7mjmxgz3hngs2p 0 638755 4519284 4516623 2026-09-08T15:28:19Z Baisulis 11523 /* ievads */ precizējums........ 4519284 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Džons Kardvels | piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Cīņas sports | vārds_orig = ''John Cardwell'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džons Midltons Kardvels | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1886}} | dz_viet = | mir_dat = {{dat|1907|7|27}} | mir_viet = | tautība = amerikānis | dzīvesvieta = | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{USA}} | sporta veids = [[Cīņas sports]] | klubs = | disciplīna = Brīvā cīņa <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Džons Midltons Kardvels''' ({{val|en|John Middleton Cardwell}}; dzimis {{dat|1886}}, miris {{dat|1907|7|27}}) bija amerikāņu cīkstonis. Viņš [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] startēja cīņas sporta [[Cīņas sports 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 56,7 kg vīriešiem|brīvās cīņas gaiļa svara kategorijā (līdz 56,7 kg)]].<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ca/john-cardwell-1.html |title=John Cardwell Olympic Results |access-date=2026. gada 2. septembris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418020742/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ca/john-cardwell-1.html |archive-date=2026. gada 2. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/60590 |title=John Cardwell |work=Olympedia |access-date=2026. gada 2. septembris}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Kardvels, Čārlzs}} [[Kategorija:1886. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1907. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV cīkstoņi]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Cīkstoņi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] p6nzx7s4acpbc7lfqd9jtbypmgp2niz 0 638914 4519418 4518914 2026-09-08T23:47:26Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 11 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519418 wikitext text/x-wiki [[Futbols|Futbolā]] '''rezultatīva piespēle''' ir ieguldījums, kas noved pie [[Vārtu gūšana futbolā|vārtu guvuma]], ja to veic kāds spēlētājs no vārtus guvušās komandas, kurš pats nav vārtu guvējs. Spēlētāju veikto rezultatīvo piespēļu statistiku oficiāli var uzskaitīt sacensību organizatori vai arī neoficiāli, piemēram, žurnālisti vai ''fantasy football'' sacensību organizatori. Rezultatīvo piespēļu uzskaite nav noteikta oficiālajos [[Futbola noteikumi|spēles noteikumos]], un kritēriji, pēc kuriem tiek piešķirta rezultatīva piespēle, var atšķirties. Līdz pat 20. gadsimta beigām rezultatīvās piespēles praktiski vispār netika sistemātiski uzskaitītas, lai gan spēļu aprakstos bieži tika minēts, ka kāds spēlētājs ir „izveidojis” vienus vai vairākus vārtu guvumus. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem dažas līgas ir sākušas oficiāli uzskaitīt rezultatīvās piespēles un, pamatojoties uz šo statistiku, piešķirt individuālus apbalvojumus. Atsevišķo spēlētāja statistiku — „[[Vārtu gūšana futbolā#V%C4%81rtu guvuma autora noteik%C5%A1ana|gūtie vārti]]” un „rezultatīvās piespēles” — var apvienot vienā rādītājā, ko dēvē par „ieguldījumu vārtu guvumos” vai „dalību vārtu guvumos” (''goal contributions'' vai ''goal involvements''). Tas ir līdzīgi rādītājam, ko [[Hokejs|hokejā]] sauc par „[[Punkts (hokejs)|punktu]]”. == Kritēriji == Visbiežāk rezultatīva piespēle tiek piešķirta spēlētājam par bumbas [[Piespēle (futbols)|piespēlēšanu]] vai [[Centrējums (futbols)|centrējumu]] spēlētājam, kurš gūst vārtus. Rezultatīva piespēle var tikt piešķirta arī spēlētājam, kura sitiens atsitas pret pretinieku aizsargu, [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargu]] vai vārtu stabu un pēc tam nonāk pie komandas biedra, kurš gūst vārtus. Dažas uzskaites sistēmas var piešķirt rezultatīvu piespēli spēlētājam, kurš nopelna [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitienu]] vai [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitienu]], ko pēc tam realizē cits spēlētājs,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf|title=1986 World Cup Technical Report, part 4|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=198|language=en|archive-date={{dat|2012|10|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121013164049/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf|title=1990 World Cup Technical Report, part 6|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=281|language=en|archive-date={{dat|2012|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121111050409/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf}}</ref> vai uzbrūkošajam spēlētājam par ieguldījumu pretinieku [[Pašvārti|pašvārtu]] guvumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm|title=Haverford College vs Alvernia College (Sep 18, 2007)|website=www.haverford.edu|access-date=2026-09-04|archive-date=2007-07-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20070713150309/http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm}}</ref> Vārtu guvumam var nebūt rezultatīvas piespēles vai arī tam var būt viena rezultatīva piespēle; dažas uzskaites sistēmas pieļauj arī divu rezultatīvu piespēļu piešķiršanu.<ref name=":0" /><ref name=":6">NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(1)</ref> === ''Opta'' kritēriji === ''[[Opta]]'', Lielbritānijas sporta analītikas uzņēmums un oficiālais [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] statistikas nodrošinātājs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp|title=PLANETFOOTBALL.COM - latest news and official OPTA stats|website=www.optasoccer.com|access-date=2026-09-05|archive-date=2000-12-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20001213173200/http://www.optasoccer.com/optamizer/ABOUT/index.asp}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C|title=Sports Internet Grp {{!}} Results - Period to 31 August 1999 {{!}} InvestEgate|website=www.investegate.co.uk|access-date=2026-09-05|archive-date=2020-12-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20201227172508/https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C}}</ref> rezultatīvu piespēli definē kā: „Pēdējais komandas biedra pieskāriens bumbai, kas ļauj bumbas saņēmējam gūt vārtus.” ''Opta'' nosaka, ka gadījumā, ja rezultatīvā piespēle tiek novirzīta no pretinieku spēlētāja, tā joprojām tiek uzskatīta par piespēli vārtu guvējam neatkarīgi no šīs novirzes. Tāpat, saskaņā ar ''Opta'' noteikumiem, „[[Pašvārti|pašvārtu]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] un tiešā stūra sitiena vārtu guvuma gadījumā, rezultatīva piespēle netiek piešķirta. Tas pats noteikums attiecas uz 11 metru soda sitieniem, izņemot gadījumu, kad soda sitiena izpildītājs izvēlas piespēlēt bumbu citam spēlētājam, kurš gūst vārtus.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsperform.com/opta-event-definitions/|title=Opta Event Definitions|last=Perform|first=Stats|website=Stats Perform|access-date=2026-09-05|language=en}}</ref> Saskaņā ar ''Opta'' datiem rezultatīva piespēle netiek piešķirta šādos gadījumos: * Vārti, kas gūti tieši no [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitiena]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] vai [[Stūra sitiens|stūra sitiena]] * [[Pašvārti]] * Bumba, kas pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tādējādi maina tās virzību pie vārtu guvēja * Bumba, kas pēc sitiena atlec no vārtu staba ''Opta'' uzskata, ka šāda stingra definīcija padara rezultatīvo piespēļu statistiku precīzāku un taisnīgāku, analizējot spēlētāju sportisko sniegumu. === FIFA Pasaules kauss === FIFA Tehniskā izpētes grupa ir atbildīga par rezultatīvo piespēļu punktu piešķiršanu [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā.<ref>{{cite web|url=https://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|title=adidas Golden Shoe Award|publisher=FIFA|access-date=29 July 2008|archive-url=https://web.archive.org/web/20080626175841/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|archive-date=26 June 2008}}</ref> Savā ziņojumā par [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], Tehniskā izpētes grupa pirmo reizi aprēķināja neoficiālu rezultatīvo piespēļu statistiku, izstrādājot šādus kritērijus:<ref name=":0" /> # Rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš veica pēdējo piespēli vārtu guvējam. # Turklāt rezultatīvā piespēle varēja tikt piešķirta arī spēlētājam, kurš bumbu kontrolēja divas darbības iepriekš, ja viņa darbībai bija izšķiroša nozīme vārtu guvumā. # Pēc vārtu guvuma no atlēkušās bumbas rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš bija izdarījis sitienu vārtu virzienā. # Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena vai [[Brīvsitiens (futbols)|tieši izpildīta brīvsitiena]], rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru tika izdarīts pārkāpums. # Ja pats vārtu guvējs bija izveidojis vārtu guvuma situāciju sev (piemēram, ar [[Dribls|driblu]] vai individuālu izrāvienu), rezultatīva piespēle netika piešķirta. # Rezultatīva piespēle netika piešķirta arī tad, ja vārtu guvējs izmantoja pretinieka neveiksmīgu piespēli. [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada Pasaules kausa]] tehniskajā ziņojumā tika izmantoti līdzīgi kritēriji, taču tika mainīts noteikums par brīvsitieniem un 11 metru soda sitieniem:<ref name=":1" /> * Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena, rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru soda laukumā tika izdarīts pārkāpums, izņemot gadījumu, kad pats pārkāpumu izprovocējušais spēlētājs pēc tam izpildīja 11 metru soda sitienu.{{Nepieciešama atsauce}} ''Planet World Cup'' ir aprēķinājis arī retrospektīvus datus par rezultatīvajām piespēlēm, sākot ar [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1966/wc66statistics.html|title=Planet World Cup - 1966 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> Tomēr 1986. gada dati atšķiras no FIFA datiem.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1986/wc86statistics.html|title=Planet World Cup - 1986 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}</ref> FIFA oficiāli sāka uzskaitīt rezultatīvās piespēles [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] turnīros, sākot ar [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]].<ref name=":2">Bryan, Rebecca (11 July 1994). "Football by the numbers". Los Angeles: Agence France Presse. "rezultatīvā piespēle bija kļuvusi pietiekami nozīmīga, lai to iekļautu Zelta buča balvas aprēķinā, kas visos iepriekšējos Pasaules kausa turnīros tika piešķirta, pamatojoties tikai uz gūto vārtu skaitu. Saskaņā ar šo sistēmu spēlētājs saņem trīs punktus par gūtajiem vārtiem un vienu punktu par rezultatīvu piespēli. „Mēs noteicām divu punktu starpību, jo nevēlamies, lai balvu iegūtu spēlētājs, kurš pats nav guvis vārtus,” sacīja FIFA amatpersona.</ref> Parasti tiek uzskatīts, ka šādu statistiku ieviešanu veicināja līdzjutēju pieaugošā interese par detalizētu [[:Kategorija:Sporta rekordi un statistika|sporta statistiku]].<ref name=":2" /> 1994. gada Pasaules kauss bija arī pirmais Pasaules kauss, kurā rezultatīvās piespēles tika izmantotas kā papildu kritērijs, lai noteiktu [[Zelta bucis|Zelta]] [[Zelta bucis|futbola zābaka]] ieguvēju — turnīra rezultatīvāko spēlētāju.<ref name=":2" /><ref name=":3">"Romariu atzīts par 1994. gada Pasaules kausa labāko spēlētāju un "FIFA/adidas Zelta bumbas" ieguvēju; Saļenko un Stoičkovs dala 1994. gada Pasaules kausa rezultatīvākā spēlētāja godu." ''Business Wire''. 17 July 1994. "FIFA paziņoja, ka Oļegs Saļenko (Krievija) un Hristo Stoičkovs (Bulgārija) ir prestižās "adidas Zelta buča balvas" ieguvēji — abi spēlētāji bija guvuši sešus vārtus un veikuši pa vienai rezultatīvai piespēlei. Kenets Andersons (Zviedrija), kurš bija guvis piecus vārtus un veicis trīs rezultatīvas piespēles, saņēma bronzas „Predator” kopiju. Visa 1994. gada Pasaules kausa laikā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti trīs punkti, bet par katru rezultatīvu piespēli, kas noveda pie vārtu guvuma, — viens punkts. Par vieniem vārtiem varēja piešķirt ne vairāk kā divas rezultatīvas piespēles. Rezultatīvās piespēles tika ņemtas vērā tikai tad, ja divi vai vairāki spēlētāji bija guvuši vienādu vārtu skaitu."</ref> Toreiz gan [[Hristo Stoičkovs]], gan [[Oļegs Saļenko]] turnīru noslēdza ar 19 punktiem — 6 gūtiem vārtiem un 1 rezultatīvu piespēli.<ref name=":3" /> === Francija === Francijas ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'' kopš [[2007.—2008. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2007.–08. gada sezonas]] piešķir ''Trophée de Meilleur Passeur'' („labākā piespēlētāja balva”) spēlētājam, kurš sezonas laikā veicis visvairāk „izšķirošo piespēļu”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm|title=Thauvin n’oublie pas de passer - LFP.fr|website=static.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr|archive-date=2020-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194306/https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm}}</ref> Sporta laikraksts ''[[L'Équipe|L’Équipe]]'' rezultatīvās piespēles neoficiāli bija uzskaitījis jau vairākus gadus pirms tam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesf/frantops.html|title=France - Topscorers|website=www.rsssf.org|access-date=2026-09-05}}</ref> Līgas Sacensību komisija bloķētus sitienus iekļauj „izšķirošo piespēļu” kategorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/james-rodriguez-en-prince-de-la-passe.htm|title=LFP.fr - James Rodriguez en prince de la passe|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/c-est-la-bonne-pour-mathieu-valbuena.htm|title=LFP.fr - C’est la bonne pour Mathieu Valbuena|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}</ref> [[2012.—2013. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2012.–13. gada sezonā]] [[Matjē Valbuena]] un [[Dimitri Pajē]] abi sezonu noslēdza ar 12 rezultatīvām piespēlēm. Valbuena ieguva balvu, jo viņa kopējā statistikā bija mazāk bloķētu sitienu — 3, salīdzinot ar Pajē — 5.<ref name=":4" /> === Spānija === [[1998.—1999. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1998.–99. gada ''La Liga'' sezonā]] SDI pārdeva savu ''Gecasport'' datubāzi Spānijas plašsaziņas līdzekļiem, kurā ''asistencias de gol'' tika definētas kā „piespēles, kas nekavējoties noved pie sitiena un vārtu guvuma”.<ref>{{cite web|url=http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|title=Criterios de Elaboración de Estadísticas|website=sdifutbol.com|access-date=5 June 2020|language=es|archive-url=https://web.archive.org/web/19991118060515/http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|archive-date=18 November 1999|quote={{lang|es|pases que implican, de manera inmediata, un tiro y gol}}}}; {{cite journal|last1=Lago-Peñas|first1=Carlos|last2=Lago-Ballesteros|first2=Joaquín|last3=Dellal|first3=Alexandre|last4=Gómez|first4=Maite|date=1 June 2010|title=Game-Related Statistics that Discriminated Winning, Drawing and Losing Teams from the Spanish Soccer League|journal=Journal of Sports Science & Medicine|volume=9|issue=2|pages=288–293|issn=1303-2968|pmc=3761743|pmid=24149698|quote=Gecasport, a private company dedicated to the performance assessment of teams in the Spanish Soccer League (www.sdifutbol.com).}}; {{cite journal|last=Peña|first=Donald|date=July 2004|title=Goleada estadística|url=http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|journal=Indice|language=es|pages=18–19|issn=1697-2325|archive-url=https://web.archive.org/web/20040927204009/http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|archive-date=27 September 2004|access-date=5 June 2020|number=5}}</ref> === Ukraina === Ukrainā izsekojama un dokumentēta rezultatīvo piespēļu uzskaite sākās ar Ukrainas laikrakstu „Komanda” 2004.–05. gada Ukrainas Augstākās līgas (''[[Ukrainas futbola Premjerlīga|Vyshcha Liha]]'') sezonā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://upl.ua/ua/news/view/8242|title=Чи обжене Ярмоленко Тайсона?|website=upl.ua|access-date=2026-09-05|language=uk}}</ref> Rezultatīvās piespēles aprēķināšana rada zināmas problēmas, nosakot, kas ir „pēdējā piespēle”, kuras rezultātā tika gūti vārti.<ref name=":5" /> Dažādām institūcijām ir atšķirīga izpratne par šo jautājumu. Daži speciālisti uzskata, ka rezultatīvai piespēlei ir jābūt apzinātai darbībai, proti, tā neietver situāciju, kad bumba nejauši atlec pie spēlētāja, kurš pēc tam gūst vārtus. === Apvienotā Karaliste === Apvienotajā Karalistē oficiālo spēļu statistiku, tostarp rezultatīvās piespēles, [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]], [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgā]] un [[Anglijas futbola līga|Anglijas Futbola līgā]] nodrošina ''PA Sport'' ar ''Actim'' zīmolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html|title=What is the Actim Index? FAQ's on the official football statistics - PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802142401/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-stats-faqs.html}}</ref> Kopš [[2006.—2007. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2006.–07. gada sezonas]] rezultatīvās piespēles tiek ņemtas vērā Premjerlīgas spēlētāju snieguma ''Actim Index'' rādītājā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html|title=Actim Index explained - Official player ratings from PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en|archive-date=2008-08-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20080802143312/http://www.pa-sport.com/en/actim/actim-index-explained.html}}</ref> ''Fantasy football'' sacensību sniegtā rezultatīvo piespēļu statistika var atšķirties no ''Actim'' datiem; dažās sacensībās rezultatīvā piespēle vienmēr tiek piešķirta tam komandas biedram, kurš bija pēdējais spēlētājs, kas pieskārās bumbai pirms vārtu guvēja, neatkarīgi no citiem spēles apstākļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/|title=Mesut Ozil... When is an assist not an assist?|website=hereisthecity.com|access-date=2026-09-06|archive-date=2014-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20140727161623/http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/}}</ref> Balva ''Premier League Playmaker of the Season'' tika ieviesta [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017.–18. gada Premjerlīgas sezonā]] un tiek piešķirta spēlētājam ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/en/news/667152|title=New Premier League player award announced|website=www.premierleague.com|access-date=2026-09-06|date=2018-04-18|language=en}}</ref> === Amerikas Savienotās Valstis === Sākotnējā [[Ziemeļamerikas futbola līga]] statistiku par rezultatīvajām piespēlēm uzskaitīja jau kopš tās dibināšanas, 1968. gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā dibinātā ''United Soccer Association'' un ''National Professional Soccer League''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.midfielddynamo.com/players/awards/usa_nasl_ts.htm|title=NASL Top Scorer Award - Midfield Dynamo|website=www.midfielddynamo.com|access-date=2026-09-06}}</ref> Līdzīga statistika jau tika uzskaitīta [[Rezultatīva piespēle (basketbols)|basketbolā]] un [[Rezultatīva piespēle (hokejs)|hokejā]] — abos Ziemeļamerikā plaši izplatītos sporta veidos. ''[[ASV augstākā futbola līga|Major League Soccer]]'' iepriekš piešķīra MLS Zelta buci, pamatojoties uz sistēmu, kurā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti 2 punkti, bet par katru rezultatīvo piespēli — 1 punkts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot|title=MLS Golden Boot winners|work=MLSsoccer.com|access-date=2026-09-06|date=2015-12-06|language=en|archive-date=2018-09-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20180908130624/https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot}}</ref> [[NCAA]] nosaka statistikas, tostarp rezultatīvo piespēļu, uzskaites noteikumus [[Koledžu futbols Amerikas Savienotajās Valstīs|koledžu futbolā ASV]].<ref>{{cite book|chapter-url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf#page=2|chapter=Section 5: Assists|year=2009|url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|title=Official Soccer Statistics Rules; Approved Rulings and Interpretations|publisher=NCAA|page=2|access-date=25 June 2010|archive-url=https://web.archive.org/web/20100331153332/http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|archive-date=31 March 2010}}</ref> Rezultatīvu piespēli var piešķirt diviem spēlētājiem, ja otrajam spēlētājam pirms piespēles veikšanas nebija jāapspēlē pretinieku aizsargs.<ref name=":6" /> Par 11 metru soda sitiena izprovocēšanu rezultatīva piespēle netiek piešķirta.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(3)</ref> Ja vārti tiek gūti pēc vārtsarga atvairīta vai spēlētāja bloķēta sitiena, vai pēc bumbas atsitiena pret vārtu konstrukciju, rezultatīvā piespēle tiek piešķirta pirmajam spēlētājam, kurš izdarīja sitienu.<ref>NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(8),(9)</ref> == Statistika == Šie kopējie rādītāji ir oficiālie dati, ko atzīst attiecīgā sporta veida pārvaldes institūcija. Neatkarīgi statistikas pakalpojumu sniedzēji var uzrādīt atšķirīgus datus, piemēram, piešķirot konkrēta vārtu guvuma rezultatīvo piespēli citam spēlētājam vai arī sākot rezultatīvo piespēļu uzskaiti agrāk vai vēlāk nekā oficiālais statistikas sniedzējs. Paredzamās rezultatīvās piespēles (''expected assists'' – xA) ir snieguma rādītājs, kas mēra varbūtību, ka izpildīta piespēle kļūs par rezultatīvu piespēli, ņemot vērā piespēles attālumu un tās veidu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12829539/expected-goals-expected-assists-pressures-carries-high-turnovers-and-more-advanced-stats-explained|title=Expected goals, expected assists, pressures, carries, high turnovers and more {{!}} Advanced stats explained|work=Sky Sports|access-date=2026-09-06|language=en-GB}}</ref> === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm visās sacensībās (visu laiku) === <div style="max-width: 800px; font-size:85%;"> Piezīmes: Kritēriji rezultatīvās piespēles piešķiršanai var atšķirties atkarībā no avota. Tālāk sniegtā statistika balstās uz [[Rezultatīva piespēle (futbols)#Opta krit%C4%93riji|'''''Opta'' rezultatīvās piespēles kritērijiem''']], saskaņā ar kuriem rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' gadījumos, kad bumba pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tas ir būtiski mainījis bumbas trajektoriju un tās nonākšanu pie saņēmēja (vārtu guvēja). Rezultatīvās piespēles '''netiek ieskaitītas''' arī par 11 metru soda sitieniem, tieši no stūra sitiena vai brīvsitiena gūtiem vārtiem, kā arī pašvārtiem. Šī statistika balstās tikai uz <u>oficiālajām spēlēm</u>. Vismaz 300 rezultatīvu piespēļu. '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi. Dati uz 2026. gada 6. septembri. </div> {| class="wikitable plainrowheaders sortable" style="text-align:center" !Spēlētājs !{{Tooltip|P|Pozīcija}} !Karjera !Komanda(-s) !{{Tooltip|RP|Rezultatīvās piespēles}} !{{Tooltip|S|Spēles}} !{{Tooltip|A|Atsauces}} |- | align="left" |{{flagicon|ARG}} '''[[Lionels Mesi]]''' |U |2004– |[[FC Barcelona|''Barcelona'']], [[Paris Saint-Germain FC|''Paris Saint-Germain'']], [[Inter Miami CF|''Inter Miami'']], [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |'''422''' |1,172 |<ref>{{cite web|url=https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/|title=Opta Assists – Detailed Stats|access-date=2025-12-02|archive-date=25 September 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250925141640/https://www.messivsronaldo.app/detailed-stats/opta-assists/}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|HUN}} [[Ferencs Puškāšs]] |U |1943–1966 |''[[Budapest Honvéd]]'', [[Real Madrid C.F.|''Real Madrid'']], [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]], [[Spānijas futbola izlase|Spānija]], [[Madrides autonomā futbola izlase|Madride]] |'''374''' |719 |<ref name="Puskas">{{cite web|url=https://ferencpuskas.net/|title=Puskas|access-date=2025-12-02|archive-date=22 May 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250522194233/https://ferencpuskas.net/}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Pelē]] |U |1956–1977 |[[Santos FC|''Santos'']], [[New York Cosmos (1971–1985)|''New York Cosmos'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''366''' |818 |<ref name="Puskas" /> |- | align="left" |{{flagicon|NED}} [[Johans Kruifs]] |U |1964–1984 |[[AFC Ajax|''Ajax'']], [[FC Barcelona|''Barcelona'']], ''[[Los Angeles Aztecs]]'', ''[[Washington Diplomats]]'', [[Levante UD|''Levante'']], ''[[Feyenoord]]'', [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]] |'''358''' |761 |<ref name="Puskas" /> |- | align="left" |{{flagicon|SER}} '''[[Dušans Tadičs]]''' |P |2006– |[[FK Vojvodina|''Vojvodina'']], [[FC Groningen|''Groningen'']], [[FC Twente|''Twente'']], [[Southampton F.C.|''Southampton'']], [[A.F.C. Ajax|''Ajax'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahçe'']], [[Al-Wahda F.C.|''Al-Wahda'']], ''[[NEC Nijmegen]]'', [[Serbijas futbola izlase|Serbija]] |'''324''' |960 |<ref>{{cite web|url=https://ntpd.eu/RZVv1/|title=Dušan Tadić Assists|access-date=16 August 2026}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|ENG}} [[Stenlijs Metjūss]] |U |1932–1965 |[[Stoke City F.C.|''Stoke City'']], [[Blackpool F.C.|''Blackpool'']], ''[[Toronto City]]'', [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] |'''320''' |851 |<ref>{{cite web|url=https://ntpd.eu/eE1bG/|title=Stanley Matthews assists|access-date=30 August 2026}}</ref> |- | align="left" |{{flagicon|BRA}} [[Aleksandru de Souza|Alekss]] |P |1995–2014 |[[Coritiba Foot Ball Club|''Coritiba'']], [[Sociedade Esportiva Palmeiras|''Palmeiras'']], [[Clube de Regatas do Flamengo|''Flamengo'']], [[Cruzeiro Esporte Clube|''Cruzeiro'']], [[Fenerbahçe S.K. (football)|''Fenerbahce'']], [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |'''307''' |929 |<ref>{{cite web|url=https://ntpd.eu/DmWYJ/|title=Alex de Souza Assists|access-date=16 August 2026}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm izlašu futbolā (visu laiku) === '''Treknrakstā''' norādīti spēlētāji, kuri joprojām ir aktīvi izlašu līmenī. {| class="wikitable" |+ !Vieta !Spēlētājs !Izlase !Rez. piesp. !Atsauces |- |1 |[[Lionels Mesi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] |65 |<ref>{{cite news|url=https://www.si.com/soccer/lionel-messi-neymar-record-unprecedented-international-achievement|title=Lionel Messi Surpasses Neymar Record to Set Unprecedented International Achievement|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Sporting News}}</ref><ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/lists/argentina-s-lionel-messi-becomes-all-time-international-assists-leader-surpassing-brazil-s-neymar-and-usmnt-s-landon-donovan/blt73c53ddfe7b9c911|title=Argentina's Lionel Messi becomes all-time international assists leader, surpassing Brazil's Neymar and USMNT's Landon Donovan|access-date=16 October 2025|date=15 October 2025|website=Goal.com}}</ref> |- |2 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |59 |<ref>{{cite web|url=https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/|title=Despite Injury Posing Threat to Future, Neymar Outmuscles Superstar Rivals in a Shocking Stat|website=essentiallysports.com|accessdate=29 July 2025|date=20 October 2023|archive-date=24 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241124235906/https://www.essentiallysports.com/soccer-football-news-despite-injury-posing-threat-to-future-neymar-outmuscles-superstar-rivals-in-a-shocking-stat/}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|title=Neymar na seleção brasileira: jogos, gols e assistências|website=goal.com|accessdate=29 July 2025|date=17 August 2023|language=pt|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250729193309/https://www.goal.com/br/not%C3%ADcias/neymar-na-selecao-brasileira-jogos-gols-e-assistencias/htlrsc2lvlw311m5kelj63hgm|archivedate=29 July 2025}}</ref> |- |3 |[[Lendons Donovans]] |[[ASV futbola izlase|ASV]] |58 |<ref name=":12">{{Cite web|url=https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history|title=Top 10 players with most assists in international football history|website=Khel Now|access-date=4 June 2025|language=en-us|archive-date=5 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241105211716/https://khelnow.com/football/2023-09-world-football-most-assists-international-history}}</ref> |- |4 |[[Ferencs Puškāšs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |53 |<ref name=":12" /> |- |5 |[[Šāndors Kočišs]] |[[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] |51 |<ref name=":12" /> |- |6 |[[Pelē]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] |47 |<ref name=":12" /> |- |7 |[[Tomass Millers]] |[[Vācijas futbola izlase|Vācija]] |41 |<ref name=":12" /> |- |8 |[[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]] |[[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] |39 |<ref>{{cite web|url=https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte|title=Luis Suárez shocks fans with retirement announcement|website=playingfor90.com|accessdate=8 August 2025|date=3 September 2024|archive-date=23 May 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250523121527/https://playingfor90.com/posts/luis-suarez-shocks-fans-with-retirement-announcement-01j6wj16ypte}}</ref> |- |9 |'''[[Krištianu Ronaldu]]''' |[[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] |37 |<ref name=":12" /> |- |10 |'''[[Kevins de Breine|Kevins De Breine]]''' |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] |36 |<ref>{{cite web|url=https://www.flashscore.com/player/de-bruyne-kevin/MsPs6OI5/|title=Kevin De Bruyne|access-date=27 November 2025|archive-date=30 August 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250830205923/https://www.flashscore.com/player/de-bruyne-kevin/MsPs6OI5/}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās (visu laiku) === {| class="wikitable sport table" |+ ! data-sort-type="text" |Turnīrs ! data-sort-type="number" |Rekordu sākums ! data-sort-type="text" |Līderis(-i) ! data-sort-type="text" |Komanda(-s) ! data-sort-type="number" |Rez. p. ! class="unsortable" |Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] | align="center" |[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |12 |<ref>{{cite web|url=https://economictimes.indiatimes.com/news/sports/football/lionel-messi-reaches-a-world-cup-milestone-no-player-has-achieved-before/articleshow/132340196.cms|title=Lionel Messi reaches a World Cup milestone no player has achieved before|publisher=The Economic Times|date=12 July 2026}}</ref> |- | rowspan="2" |[[Eiropas čempionāts futbolā]] | rowspan="2" align="center" |[[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | rowspan="2" align="center" |8 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece|title=Euro 2024: Cristiano Ronaldo becomes the player with joint-most assists in Euros history|accessdate=29 July 2025|date=22 June 2024|magazine=Sportstar|archive-date=10 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240710194158/https://sportstar.thehindu.com/football/cristiano-ronaldo-becomes-player-with-most-assists-in-euros-history-turkiye-vs-portugal-euro-2024-stats-news/article68305691.ece}}</ref> |- |[[Cristiano Ronaldo]] |[[Portugāles futbola izlase|Portugāle]] |- |''[[Copa América]]'' | align="center" |[[1916. gada Dienvidamerikas čempionāts futbolā|1916]] |[[Lionel Messi]] |[[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | align="center" |18 |<ref>{{cite web|url=https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener|title=Lionel Messi pulls strings as Argentina tame Canada in Copa América opener|accessdate=29 July 2025|date=21 June 2024|newspaper=[[The Guardian]]|archive-date=21 June 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240621022347/https://www.theguardian.com/football/article/2024/jun/20/lionel-messi-pulls-strings-as-argentina-tame-canada-in-copa-america-opener}}</ref> |- | rowspan="2" |[[FIFA Klubu Pasaules kauss]] | rowspan="2" align="center" |[[2000. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2000]] |[[Neri Kardoso]] |''[[Boca Juniors]]'', [[C.F. Monterrey|''Monterrey'']] | rowspan="2" align="center" |5 | rowspan="2&quot;" |<ref>{{cite web|url=https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|title=What are the records Lionel Messi could achieve during 2025 FIFA Club World Cup debut with Inter Miami?|publisher=IndiaToday group|website=SportsTak|access-date=27 August 2026|date=14 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260827104506/https://thesportstak.com/football/story/what-are-the-records-lionel-messi-could-achieve-during-2025-fifa-club-world-cup-debut-with-inter-miami-3181282-2025-06-14|archive-date=27 August 2026}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|title=Lionel Messi: Five records the GOAT can break at 2025 Club World Cup|last=Stewart|first=Ben|website=PlanetFootball|access-date=27 August 2026|date=13 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20260310162428/https://www.planetfootball.com/lists-and-rankings/records-lionel-messi-could-break-2025-club-world-cup|archive-date=10 March 2026}}</ref> |- |[[Šoma Doi]] |''[[Kashima Antlers]]'' |- |[[FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|FIFA Pasaules kausa kvalifikācija (CONMEBOL)]] | align="center" |1994 |[[Neimars]] |[[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]] | align="center" |19 |<ref>{{Cite web|url=https://iffhs.com/en/news/iffhs-mens-continental-news-south-america-4003|title=Statistics on WC 2026 qualifiers in South America (match-day 12)|publisher=[[IFFHS]]|access-date=22 November 2024|date=20 November 2024|archive-date=29 November 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241129233732/https://www.iffhs.com/posts/4003}}</ref> |- | data-sort-value="Uefa" |[[UEFA Čempionu līga]] | align="center" data-sort-value="2000" |[[1992.—1993. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]]{{efn|UEFA ierindo [[Krištianu Ronaldu]] pirmajā vietā ar 42 rezultatīvām piespēlēm.<ref>{{cite web |title=Player Stats - Most Assists |url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/ |website=[[UEFA]] |access-date=30 November 2025 |archive-date=4 June 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604102055/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/rankings/players/assists/}}</ref>}} |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |41 |<ref name="Assists">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/|title=Who Has the Most Champions League Assists?|publisher=Opta|access-date=5 December 2023|date=12 October 2023|archive-date=5 December 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231205182446/https://theanalyst.com/eu/2023/10/who-has-the-most-champions-league-assists/}}</ref> |- |[[UEFA Eiropas līga|UEFA Kauss/UEFA Eiropas līga]] | align="center" |[[2001.–2002. gada UEFA Kausa sezona|2001]] |[[Boržeks Dočkals]] |[[FC Slovan Liberec|''Slovan Liberec'']], [[Rosenborg BK|''Rosenborg'']], [[SK Slavia Prague|''Slavia Prague'']] | align="center" |26 |<ref>{{cite web|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/|title=Players – Most assists|publisher=UEFA|access-date=6 August 2020|archive-date=24 September 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210924043103/https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/rankings/players/assists/}}</ref> |- | rowspan="2" |[[UEFA Superkauss]] | rowspan="2" align="center" |[[1973. gada Eiropas Superkauss|1973]] |[[Gerets Beils]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |3 | rowspan="2" |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/historical-season/uefa_super_cup/assists|title=Most UEFA Super Cup assists|website=BeSoccer|date=18 August 2023}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Vitolo]] |[[Sevilla FC|''Sevilla'']], ''[[Atlético Madrid]]'' |- | data-sort-value="Premier" |[[Anglijas futbola Premjerlīga]] | align="center" data-sort-value="1992" |[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|1992]] | data-sort-value="Giggs" |[[Raiens Gigss]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |162 |<ref>{{cite web|url=https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist|title=Assists|publisher=Premier League|website=Premier League Player Stats|access-date=5 June 2020|archive-date=24 June 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170624144700/https://www.premierleague.com/stats/top/players/goal_assist}}; {{cite web|url=https://www.premierleague.com/players/335/player/overview|title=Ryan Giggs|publisher=Premier League|website=Premier League Players|access-date=5 June 2020|archive-date=5 June 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200605194301/https://www.premierleague.com/players/335/player/overview}}</ref> |- | data-sort-value="Laliga" |''[[La Liga]]'' | align="center" data-sort-value="1990" |[[1929. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1929]] | data-sort-value="Messi" |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |192 |<ref>{{cite web|url=https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|title=15 of Lionel Messi's best La Liga records that will never be broken|website=onefootball.com|access-date=12 August 2025|date=8 August 2021|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250812174207/https://onefootball.com/en/news/15-of-lionel-messis-best-la-liga-records-that-will-never-be-broken-35007529|archivedate=12 August 2025}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' | align="center" |[[1986.—1987. gada Itālijas futbola čempionāta A sērija|1986]] |[[Frančesko Toti]] |[[AS Roma|''Roma'']] | align="center" |140 |<ref>{{cite web|url=https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06|title=Francesco Totti, i numeri in carriera a 30 anni dall'esordio|website=sport.sky.it/|access-date=3 November 2025|date=28 March 2023|archive-date=4 June 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230604184029/https://sport.sky.it/calcio/serie-a/francesco-totti-carriera-numeri-esordio#06}}<!-- auto-translated from Italian by Module:CS1 translator --></ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] | align="center" |[[1992.—1993. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1992]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |178 |<ref>{{cite web|url=https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555|title=Bundesliga records: goals, titles, attendances for players and clubs|publisher=Bundesliga|accessdate=3 August 2025|archive-date=26 July 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250726093839/https://www.bundesliga.com/en/faq/10-things-on-the-bundesliga/bundesliga-records-goals-titles-attendances-for-players-and-clubs-10555}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' | align="center" |[[1996. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|1996]] |[[Lendons Donovans]] |''[[LA Galaxy]]'' | align="center" |136 |<ref name="mls_stat_page">{{cite web|url=https://www.mlssoccer.com/stats/alltime|title=Stats (All-time)|publisher=Major League Soccer|access-date=28 June 2023|archive-date=12 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201112004015/https://www.mlssoccer.com/stats/alltime}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' | align="center" |[[2001.—2002. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2001]] |[[Dimitri Pajē]] |[[FC Nantes|''Nantes'']], [[AS Saint-Étienne|''Saint-Étienne'']], [[Lille OSC|''Lille'']], [[Olympique de Marseille|''Marseille'']] | align="center" |115 |<ref>{{cite web|url=https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists|title=Ligue 1 2024 top assists table|website=BeSoccer|access-date=28 August 2023|archive-date=28 August 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230828220624/https://www.besoccer.com/competition/rankings/ligue_1/2024/assists}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] | align="center" |[[2015. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|2015]] |[[Džordžians De Arasketa]] |''[[Cruzeiro Esporte Clube|Cruzeiro]]'', [[CR Flamengo|''Flamengo'']] | align="center" |82 |<ref>{{cite web|url=https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026|title=Os recordes que podem ser batidos no Brasileirão 2026|last=Rodrigues|first=Rodolfo|publisher=Placar|website=placar.com.br|date=28 January 2026|language=pt|trans-title=The records that could be broken in the 2026 Brasileirão|archive-url=https://web.archive.org/web/20260131073207/https://placar.com.br/brasileirao/os-recordes-que-podem-ser-batidos-no-brasileirao-2026/|archive-date=31 January 2026}}</ref> |} === Spēlētāji ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm konkrētās sacensībās vienas sezonas laikā === {| class="wikitable sortable" |+ !Turnīrs<ref>{{cite web|url=https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs|title=Players With the Most Assists in a Single Season in Europe's Top-Five Leagues|website=90min|access-date=19 January 2021|date=24 November 2020|archive-date=24 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124065528/https://www.90min.com/in/posts/players-with-the-most-assists-in-a-single-season-in-europe-s-top-five-leagues-01eqtnrfkhrs}}</ref> !Spēlētājs(-i) !Komanda(-s) !Rez. p. !Sezona(-s) !Atsauces |- |[[FIFA Pasaules kauss]] |[[Raimons Kopa]] |[[Francijas futbola izlase|Francija]] | align="center" |8{{efn|FIFA un ''Opta'' par spēlētāju ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm vienā Pasaules kausa turnīrā uzskata [[Maikls Olise|Maiklu Olisi]] — 7 rezultatīvas piespēles 2026. gada Pasaules kausā. Tomēr viņu rezultatīvo piespēļu statistika aptver tikai dokumentētas rezultatīvās piespēles, sākot no 1966. gada Pasaules kausa.<ref>{{Cite web |title=Top assisters at the World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-url=https://web.archive.org/web/20260714061251/https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/most-assists-top-assisters |archive-date=14 July 2026 |access-date=2026-07-21 |website=FIFA}}</ref><ref name="opta_most_assists_single">{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/most-assists-at-a-world-cup-tournament |title=Most Assists at a World Cup Tournament - Opta Analyst |first=Ryan|last=Benson|access-date=20 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> Tādēļ šajā statistikā nav iekļauti dati par iepriekšējiem turnīriem.<ref name="globo_kopa" /><ref name="tarde" />}}{{efn|Daži avoti Kopam piedēvē deviņas rezultatīvas piespēles,<ref>{{cite web |title=Est ce que Michael Olise peut devenir le meilleur passeur de l'histoire de la Coupe du monde ? |trans-title=Can Michael Olise become the best assist provider in World Cup history? |work=CANAL+ |language=fr |url=https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-url=https://web.archive.org/web/20260822182727/https://www.canalplus.com/articles/sports/est-ce-que-michael-olise-peut-devenir-le-meilleur-passeur-de-l-histoire-de-la-coupe-du-monde |archive-date=22 August 2026}}</ref><ref>{{cite web |title=Raymond Kopa – Ballon d'Or 1958: Stats & Career |work=Ballondor.com |publisher=[[Amaury Sport Organisation]] (A.S.O.) |url=https://ballondor.com/players/raymond-kopa-7986820 |access-date=22 August 2026}}</ref> tostarp vienu papildu, ''Opta'' kritērijiem neatbilstošu rezultatīvo piespēli jeb „fantasy" rezultatīvo piespēli<ref>{{cite web|url=https://theanalyst.com/articles/opta-football-stats-definitions |title=Opta Football Stats Definitions |date=13 July 2024 |access-date=21 July 2026 |work=The Analyst}}</ref> 1958. gada Pasaules kausa grupu turnīra spēlē pret Paragvaju, kur viņa sitiens tika bloķēts, pirms [[Marjans Višņevskis]] guva vārtus; šo spēles epizodi apstiprina [[Francijas Futbola federācija|FFF]].<ref>{{cite web |title=France - Paraguay |publisher=Fédération Française de Football |language=fr |url=https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20260825153215/https://www.fff.fr/selection/matchs/2287-france-paraguay.html |archive-date=25 August 2026}}</ref>}} | align="center" |[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] |<ref name="flashscore_kopa">{{cite news|url=https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|title=The The story of when Sweden hosted the 1958 FIFA World Cup|publisher=''Livesport Ltd''|access-date=14 July 2026|date=11 June 2026|last=Tomas|first=Anthony|website=Flashscore.se|archive-url=https://web.archive.org/web/20260822142255/https://www.flashscore.se/news/soccer-world-championship-when-sweden-welcomed-the-world-the-story-of-the-1958-fifa-world-cup/facLgrLq/|archive-date=22 August 2026}}</ref><ref name="tntsports_kopa">{{cite news|url=https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|title=The FIFA World Cup records France, Kylian Mbappe and Michael Olise will target after Les Bleus' scintillating Sweden wins|work=TNT Sports|access-date=14 July 2026|date=1 July 2026|last=Byfield|first=Chris|archive-url=https://web.archive.org/web/20260903201726/https://www.tntsports.co.uk/football/world-cup/2026/fifa-world-cup-records-kylian-mbappe-michael-olise-france_sto23314997/story.shtml|archive-date={{dat|2026|09|03||bez}}}}</ref><ref name="globo_kopa">{{cite web|url=https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|title=Olise iguala trio do Brasil e se aproxima de recorde de assistências em uma Copa|last1=Barros|first1=Davi|last2=Maleson|first2=Roberto|publisher=''Globo''|website=ge.globo.com|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise equals Brazil trio and comes close to assist record in a World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260727183225/https://ge.globo.com/futebol/copa-do-mundo/noticia/2026/07/18/olise-iguala-trio-do-brasil-e-se-aproxima-de-recorde-de-assistencias-em-uma-copa.ghtml|archive-date=27 July 2026}}</ref><ref name="tarde">{{cite web|url=https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|title=Olise quebra recorde de Pelé que durava 56 anos na Copa do Mundo|last=Mazzoni|first=Téo|publisher=''Jornal A Tarde''|website=atarde.com.br|date=18 July 2026|language=pt-BR|trans-title=Olise breaks Pelé's record that had stood for 56 years at the World Cup|archive-url=https://web.archive.org/web/20260825152740/https://atarde.com.br/copa-do-mundo/olise-quebra-recorde-de-pele-que-durava-56-anos-na-copa-do-mundo-1395750|archive-date=25 August 2026}}</ref> |- | rowspan="4 " |[[Eiropas čempionāts futbolā]] |[[Ļubinko Drulovičs]] |[[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvija]] | rowspan="4" align="center" |4 | align="center" |[[UEFA Euro 2000|2000]] | rowspan="4" |<ref>{{cite web|url=https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/|title=EURO final tournament assists: All you need to know|publisher=[[UEFA]]|access-date=12 August 2025|date=1 January 2023|archive-date=3 December 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241203065947/https://fr.uefa.com/euro2024/news/025e-0f9c881c7fb4-c8a45ab1df98-1000--euro-final-tournament-assists-all-you-need-to-know/}}</ref> |- |[[Karels Poborskis]] |[[Čehijas futbola izlase|Čehija]] | align="center" |[[UEFA Euro 2004|2004]] |- |[[Edens Azārs]] |[[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Ārons Remzijs]] |[[Velsas futbola izlase|Velsa]] | align="center" |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] |- |[[Copa América]] |[[Hamess Rodrigess]] |[[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbija]] | align="center" |6 | align="center" |[[2024 Copa América|2024]] |<ref>{{cite news|url=https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay|title=James makes history by surpassing Messi's record in the CONMEBOL Copa America™|publisher=[[CONMEBOL]]|accessdate=12 August 2025|date=11 July 2024|archive-date=6 August 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250806094351/https://copaamerica.com/en/news/james-record-assists-copa-america-colombia-uruguay}}</ref> |- |[[UEFA Čempionu līga]] |[[Luišs Figu]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |9 | align="center" |[[1999.—2000. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1999–2000]] |<ref name="Most assist in single season">{{Cite web|url=https://theanalyst.com/eu/2023/10/most-assists-in-a-champions-league-season/|title=Most Assists in a Single Champions League Campaign|website=Opta|date=12 October 2023}}</ref> |- |''[[Major League Soccer]]'' |[[Karloss Valderrama]] |''[[Tampa Bay Mutiny]]'' | align="center" |26{{efn|Tā kā ''[[Major League Soccer]]'' atzīst arī otrās pakāpes rezultatīvās piespēles, daži avoti [[Karloss Valderrama|Karlosa Valderramas]] rezultatīvo piespēļu rekordu uzskaita kā 21 rezultatīvu piespēli.<ref>{{cite web|title=2000 Major League Soccer Stats|url=https://fbref.com/en/comps/22/2000/stats/2000-Major-League-Soccer-Stats|access-date=29 May 2026|website=FBref}}</ref>}} | align="center" |[[2000. gada ASV augstākās futbola līgas sezona|2000]] |<ref>[http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats MLS Site] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100804025603/http://www.mlssoccer.com/content/2000-full-season-stats|date=4 August 2010}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record|title=Can Carles Gil break the MLS single-season assists record?|website=MLSSoccer.com|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044812/https://www.mlssoccer.com/news/can-carles-gil-break-the-mls-single-season-assists-record}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season|title=Most assists in a Major League Soccer season|publisher=Guinness World Records|access-date=2 January 2025|archive-date=2 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250102193645/https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/78423-most-assists-in-a-major-league-soccer-season}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/|title=After Messi Posts 5 Assists, 5 Other MLS Records He Could Break|last=Quillen|first=Ian Nicholas|website=Forbes|access-date=27 July 2025|language=en|archive-date=12 June 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250612044811/https://www.forbes.com/sites/ianquillen/2024/05/05/messi-makes-mls-assist-history-what-other-records-will-he-break/}}</ref> |- | rowspan="2" |''[[La Liga]]'' |[[Mičels (futbolists)|Mičels]] |[[Real Madrid CF|''Real Madrid'']] | rowspan="2" align="center" |21 | align="center" |[[1987.–1988. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|1987–88]] |<ref>{{cite web|url=https://www.historiaelectoral.com/record.html|title=Historia de La Liga Española|work=historiaelectoral.com|access-date=8 January 2025|archive-date=8 January 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250108085413/https://www.historiaelectoral.com/record.html}}</ref> |- |[[Lionels Mesi]] |[[FC Barcelona|''Barcelona'']] | align="center" |[[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite web|url=https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html|title=Messi breaks LaLiga Santander record for most assists in a season|website=Marca|access-date=20 July 2020|date=19 July 2020|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720135450/https://www.marca.com/en/football/barcelona/2020/07/19/5f149ddd22601d730d8b4595.html}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century|title=Stats: Messi breaks two all-time records; Ramos' unique first this century|publisher=ESPN|access-date=20 July 2020|date=20 July 2020|archive-date=18 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200818143241/https://www.espn.com/soccer/blog-espn-fc-united/story/4141175/by-the-numbers-lionel-messi-breaks-two-all-time-records-sergio-ramos-unique-first-this-century}}</ref> |- |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] |[[Tomass Millers]] |[[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019–20]] |<ref>{{cite news|url=https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181|title=Thomas Muller Breaks Kevin De Bruyne's Bundesliga Assist Record|access-date=18 August 2020|website=beIN Sports|archive-date=20 July 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200720121400/https://www.beinsports.com/us/bundesliga/news/thomas-muller-breaks-kevin-de-bruynes-bundesl/1492181}}</ref> |- |[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]] |[[Brunu Fernandešs]] |[[Manchester United F.C.|''Manchester United'']] | align="center" |21 | align="center" |[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.premierleague.com/en/news/4615664/fernandes-breaks-premier-league-record-with-21st-assist-of-the-season|title=Fernandes breaks Premier League record with 21st assist of the season|publisher=Premier League|access-date=24 May 2026|date=24 May 2026}}</ref> |- |''[[Ligue 1]]'' |[[Anhels Di Marija]] |''[[Paris Saint-Germain]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2015.—2016. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2015–16]] |<ref>{{cite news|url=https://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists|title=Angel Di Maria sets new Ligue 1 record with 18 assists|access-date=3 August 2020|date=14 May 2016|website=Goal|archive-date=24 March 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170324213521/http://www.goal.com/en/news/1722/ligue-1/2016/05/14/23532522/di-maria-sets-new-ligue-1-record-with-18-assists}}</ref> |- |''[[Serie A]]'' |[[Federiko Dimarko]] |''[[Inter Milan]]'' | align="center" |18 | align="center" |[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025–26]] |<ref>{{cite news|url=https://www.inter.it/en/news/dimarco-record-assist-serie-a-25-26|title=Dimarco's all-time Serie A assist record|publisher=Inter Milan|access-date=27 April 2026|date=27 April 2026}}</ref> |- |[[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]] |[[Dario Konka]] |[[Fluminense FC|''Fluminense'']] | align="center" |19 | align="center" |[[2010. gada Brazīlijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2010]] |<ref>{{cite web|url=https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|title=Ex-Flu é quem deu mais assistências em uma edição do Brasileirão de pontos corridos|website=Netflu|date=18 January 2024|trans-title=Former Fluminense player has provided the most assists in a single edition of the Brazilian Championship under the current points system|archive-url=https://web.archive.org/web/20240122104312/https://www.netflu.com.br/ex-flu-e-quem-deu-mais-assistencias-em-uma-edicao-do-brasileirao-de-pontos-corridos-confira/|archive-date=22 January 2024}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|title=Palmeiras vê 'setor problema' virar solução neste início de temporada|last=Latif|first=Flavio|website=UOL|access-date=25 August 2026|date=4 April 2026|trans-title=Palmeiras sees 'problem sector' turn into solution at the start of the season|archive-url=https://web.archive.org/web/20260404185706/https://www.uol.com.br/esporte/futebol/ultimas-noticias/2026/04/04/palmeiras-ve-setor-problema-virar-solucao-neste-inicio-de-temporada.ghtm|archive-date=4 April 2026}}</ref> |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] 4kwwf6hscdq2k7nbjc0vpvr0susbzyw 0 638940 4519446 4517768 2026-09-09T04:09:58Z Pirags 3757 4519446 wikitext text/x-wiki [[attēls:A.I. Rumyantsev by Borovikovsky.jpg|thumb|Aleksandrs Rumjancevs]] '''Aleksandrs Rumjancevs''' ({{val|ru|Алекса́ндр Ива́нович Румя́нцев}}; 1680—1749) bija [[krievi|krievu]] virsnieks un diplomāts, [[Pēteris I|Pētera I]] ģenerāladjutants (no 1718), [[Astrahaņa]]s, pēc tam [[Kazaņa]]s gubernators (1735) ģenerālleitnanta pakāpē ķeizarienes [[Anna I|Annas]] valdīšanas laikā. [[Krievu—zviedru karš (1741—1743)|Krievu—zviedru kara]] laikā no 1742. gada augusta viņš bija Krievijas pilnvarotais pārstāvis miera sarunās ar Zviedriju. 1743. gada augustā viņš parakstīja [[Obu]] līgumu ar Zviedriju, 1744. gadā Rumjancevam piešķīra grāfa titulu. [[Vidzemes bruņniecība]]s loceklis. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT: Rumjancevs, Aleksandrs}} [[Kategorija:1680. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1749. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]] t39te6z57l0bckzebyusb2l5ne5qywg 0 638959 4519314 4517863 2026-09-08T17:25:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519314 wikitext text/x-wiki [[Attēls:LocationPolarRegions.png|thumb|Polārie reģioni pasaules kartē]] '''Polārie reģioni''' ir [[Zeme]]s apgabali ap [[Ziemeļpols|Ziemeļpolu]] un [[Dienvidpols|Dienvidpolu]]. Parasti pie tiem pieskaita teritorijas uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|Ziemeļu polārā loka]] un uz dienvidiem no [[Dienvidu polārais loks|Dienvidu polārā loka]]. Ziemeļu polāro reģionu sauc par [[Arktika|Arktiku]], bet dienvidu — par [[Antarktika|Antarktiku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://nsidc.org/learn/cryosphere-glossary/polar-region |title=Polar region |publisher=National Snow and Ice Data Center |language=en |access-date={{dat|2026|09|05||bez}}}}</ref> Polārajiem reģioniem raksturīgs [[polārais klimats]], zemas gaisa temperatūras, plašas sniega un ledus teritorijas, kā arī izteiktas sezonālās dienasgaismas svārstības. Polāro loku tuvumā vasarā novērojama [[polārā diena]], bet ziemā — [[polārā nakts]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://nsidc.org/learn/cryosphere-glossary/polar-region |title=Polar region |publisher=National Snow and Ice Data Center |language=en |access-date={{dat|2026|09|05||bez}}}}</ref> == Ģeogrāfija == Arktiku un Antarktiku raksturo būtiski atšķirīga ģeogrāfiskā uzbūve. Arktikas centrā atrodas [[Ziemeļu Ledus okeāns]], kuru ieskauj [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s sauszemes teritorijas. Savukārt Antarktikas centrā atrodas kontinents — [[Antarktīda]], kuru no visām pusēm ieskauj [[Dienvidu okeāns]]. Šī sauszemes un okeāna izvietojuma atšķirība būtiski ietekmē abu polāro reģionu klimatu, okeāna straumes un jūras ledus režīmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.climate.gov/news-features/understanding-climate/polar-opposites-arctic-and-antarctic |title=Polar Opposites: the Arctic and Antarctic |publisher=NOAA Climate.gov |language=en |access-date={{dat|2026|09|05||bez}} |archive-date={{dat|2019|02|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190222152103/https://www.climate.gov/news-features/understanding-climate/polar-opposites-arctic-and-antarctic }}</ref> Arktikā ietilpst Ziemeļu Ledus okeāns un tam piegulošās [[Krievija]]s, [[Kanāda]]s, [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]], [[Grenlande]]s, [[Norvēģija]]s un citu ziemeļu teritoriju daļas. Antarktikas reģionu veido Antarktīdas kontinents, piekrastes salas un apkārtējās jūras. Polāro loku ģeogrāfiskais platums ir aptuveni 66°34′ ziemeļu un dienvidu platuma. Tie apzīmē robežu, aiz kuras vismaz vienu dienu gadā Saule nenoriet vai nepaceļas virs horizonta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://oceanservice.noaa.gov/facts/latitude.html |title=What is latitude? |publisher=National Oceanic and Atmospheric Administration |language=en |access-date={{dat|2026|09|05||bez}}}}</ref> == Klimats == Polārajos reģionos valda auksts klimats. Pēc [[Kepena klimata klasifikācija|Kepena klimata klasifikācijas]] polārajam klimatam raksturīga vidējā temperatūra zem 10 °C pat gada siltākajā mēnesī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.noaa.gov/jetstream/global/climate-zones |title=Climate Zones |publisher=National Oceanic and Atmospheric Administration |language=en |access-date={{dat|2026|09|05||bez}}}}</ref> Liela daļa nokrišņu izkrīt sniega veidā. Antarktīdas iekšienē nokrišņu daudzums ir ļoti neliels, tāpēc, neraugoties uz milzīgo ledus segu, kontinenta centrālās teritorijas pēc nokrišņu daudzuma tiek uzskatītas par polāru tuksnesi. Svarīga polāro reģionu sastāvdaļa ir [[kriosfēra]], kurā ietilpst jūras ledus, ledāji, kontinentālās ledus segas, sniega sega un [[mūžīgais sasalums]]. Antarktīdā atrodas pasaulē lielākā kontinentālā ledus sega, bet Arktikā ievērojamu teritoriju aizņem Grenlandes ledus sega un sezonāls vai daudzgadīgs Ziemeļu Ledus okeāna jūras ledus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://oceanservice.noaa.gov/facts/cryosphere.html |title=What is the cryosphere? |publisher=National Oceanic and Atmospheric Administration |language=en |access-date={{dat|2026|09|05||bez}}}}</ref> == Dzīvā daba == Aukstā klimata dēļ polāro reģionu bioloģiskā daudzveidība ir mazāka nekā mērenajos un tropu reģionos, tomēr tajos izveidojušās īpaši aukstumam pielāgotas ekosistēmas. Arktikas sauszemes teritorijās dominē [[tundra]], kur aug sūnas, ķērpji, grīšļi, graudzāles un zemi krūmi. Arktikas faunai raksturīgi [[polārlācis|polārlāči]], [[ziemeļbriedis|ziemeļbrieži]], [[polārlapsa]]s, roņi, valzirgi un dažādi jūras putni. Antarktīdā sauszemes ekosistēmas ir ievērojami nabadzīgākas. Lielākā daļa dzīvnieku ir saistīta ar okeānu un piekrasti. Raksturīgākie dzīvnieki ir [[pingvīni]], roņi un jūras putni. Dienvidu okeāna barības ķēdēs īpaši nozīmīgs ir [[Antarktikas krils]]. == Cilvēki == Arktikā cilvēki dzīvo jau vairākus tūkstošus gadu. Reģionu tradicionāli apdzīvo vairākas pamatiedzīvotāju tautas, tostarp [[inuīti]], [[sāmi]], [[ņenci]], [[čukči]], [[evenki]] un citas Ziemeļeirāzijas un Ziemeļamerikas tautas. To tradicionālā saimniecība daudzviet saistīta ar ziemeļbriežu audzēšanu, zvejniecību, medībām un jūras zīdītāju izmantošanu. Atšķirībā no Arktikas Antarktīdā nav pastāvīgu pamatiedzīvotāju. Kontinentā uzturas galvenokārt zinātnieki un tehniskais personāls starptautiskajās pētniecības stacijās. == Nozīme Zemes klimata sistēmā == Polārie reģioni ir būtiska globālās klimata sistēmas sastāvdaļa. Sniegs un ledus atstaro lielu daļu [[Saule]]s starojuma, tādējādi ietekmējot Zemes enerģijas bilanci. Polārie okeāni ir nozīmīgi arī globālajā okeāna cirkulācijā un siltuma un oglekļa apmaiņā starp okeānu un atmosfēru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://oceanservice.noaa.gov/facts/cryosphere.html |title=What is the cryosphere? |publisher=National Oceanic and Atmospheric Administration |language=en |access-date={{dat|2026|09|05||bez}}}}</ref> Polārie reģioni ir īpaši jutīgi pret [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņām]]. Arktikā pēdējās desmitgadēs īpaši strauji palielinājusies gaisa temperatūra un samazinājusies jūras ledus platība, bet pārmaiņas ledājos, mūžīgajā sasalumā un ekosistēmās ietekmē ne tikai vietējo vidi, bet arī globālos klimatiskos procesus. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Arktika]] 5lwo82hnyqlwebvztp56gttqumrcmu4 0 638997 4519480 4518179 2026-09-09T05:04:29Z Biafra 13794 4519480 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Marileidija Paulino | vārds_orig = ''Marileidy Paulino'' | attēls = Marileidy Paulino Oregon 2022.jpg | att_izm = | paraksts = Marileidija Paulino 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|10|25}} | dz_viet = {{vieta|Dominikāna|Peravia|Nizao}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{DOM}} | dzīvesvieta = | garums = 172 [[Centimetrs|cm]] | svars = | iesauka = | izglītība = ''Universidad Autónoma de Santo Domingo'' <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[100 m]], [[200 m]], [[400 m]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 11,38 <small>(2023)</small> | PR1_d = 100 m | PR2 = 22,30 <small>(2025)</small> | PR2_d = 200 m | PR3 = 47,98 <small>(2025)</small> | PR3_d = 400 m | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{DOM}}}} {{MedalCompetition|[[Vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]]}} {{MedalGold|[[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 2024]]|[[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|400 m]]}} {{MedalSilver|[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]]|[[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|400 m]]}} {{MedalSilver|[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]]|[[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|4×400 m jauktā stafete]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Jūdžīna 2022]]|4×400 m jauktā stafete}} {{MedalGold|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Budapešta 2023]]|400 m}} {{MedalSilver|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Jūdžīna 2022]]|400 m}} {{MedalSilver|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Tokija 2025]]|400 m}} }} '''Marileidija Paulino''' ({{val|es|Marileidy Paulino}}; dzimusi {{dat|1996|10|25}}) ir [[Dominikānas Republika]]s [[vieglatlēte]], startē [[sprints|sprinta]] disciplīnās, galvenokārt [[400 metri|400 metru]] distancē. Viņa ir [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzes olimpisko spēļu]] čempione, kā arī divkārtēja [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempione]] 400 m un stafetē. M. Paulino ieguva sudraba medaļu 400 m distancē [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada Tokijas olimpiskajās spēlēs]], kļūstot par pirmo sievieti no Dominikānas Republikas, kas ieguvusi individuālo olimpisko medaļu vieglatlētikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/news/feature/marileidy-paulino-400m-dominican-republic|title=Marileidy Paulino, from 400m newcomer to Olympic silver medallist in one year {{!}} FEATURE {{!}} World Athletics|website=worldathletics.org|access-date=2026-09-05}}</ref> Nākamajās [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] viņa ieguva zelta medaļu 400 m disciplīnā, kļūstot tikai par trešo Dominikānas Republikas pārstāvi, kas ieguvusi olimpisko zelta medaļu. M. Paulino ieguva arī sudraba medaļu 400 m [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules vieglatlētikas čempionātā]], izcīnot arī zelta medaļu jauktajā 4 × 400 m stafetē. [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] viņa kļuva par čempioni 400 m sacensībās. Kopš 2023. gada maija M. Paulino ir pasaules ranga līdere 400 m skrējienā. [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] M. Paulino kopā ar [[vingrotājs|vingrotāju]] [[Odriss Nins Rejess|Odrisu Ninu Rejesu]] bija [[Dominikānas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Dominikānas karognesēja]] olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā. == Personīgie rekordi == {| class="wikitable" style="text-align:left; width: 50%; font-size: 95%;" cellpadding="2" || '''Disciplīna''' || '''Rezultāts''' || '''Datums''' || '''Vieta''' |- | [[200 m]] || 22,30 || {{dat|2025|05|04|SK|bez}} || {{vieta|ASV|Maiami}} |- | [[400 m]] || 47,98 || {{dat|2025|9|18|SK|bez}} || {{vieta|Japāna|Tokija}} |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{vieglatlēts-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Paulino, Marileidija}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dominikānas vieglatlēti]] [[Kategorija:Sprinteri]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Dominikānas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Dominikānas olimpiskie sudraba medaļnieki]] fu6876i5er9drbnxnmgzz0ae0ym2va9 0 639027 4519349 4518566 2026-09-08T19:02:32Z Baisulis 11523 /* ievads */ izņemta bojāta attēla saite..... 4519349 wikitext text/x-wiki {{Infobox settlement | name = Tivata | native_name = ''Тиват'' | native_name_lang = cnr | settlement_type = [[Pilsēta]] un [[Administratīvais centrs]] | pushpin_map = Montenegro | pushpin_label_position = left | pushpin_map_caption = Atrašanās vieta Melnkalnē | subdivision_type = [[Valsts]] | subdivision_name = {{MNE}} | subdivision_type1 = [[Pašvaldība]] | subdivision_name1 = [[Tivatas pašvaldība]] | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | image_skyline = Tivat_(39402964831).jpg | population_as_of = 2023 | population_blank1 = 16 338 | population_blank1_title = Pašvaldība | area_total_km2 = 46 | coordinates = {{coord|42.43|18.70|region:ME|display=inline,title}} | area_code_type = [[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Telefona kods]] | area_code = +382&nbsp;32 | blank1_info_sec1 = TV | blank1_name_sec1 = [[Auto reģistrācijas zīmes]] | postal_code_type = [[Pasta indekss]] | postal_code = 85320 | website = {{URL|https://tivat.me/}} }} '''Tivata''' ({{val|cnr|Tivat, Тиват}}; {{val|it|Teodo}}) ir pilsēta [[Melnkalne|Melnkalnē]], [[Tivatas pašvaldība]]s administratīvais centrs. Tā atrodas [[Kotoras līcis|Kotoras līča]] piekrastē, [[Adrijas jūra]]s austrumu daļā, Vrmacas pussalas pakājē. Tivata ir viena no nozīmīgākajām Melnkalnes piekrastes tūrisma un jahtu ostu pilsētām. 2023. gadā Tivatas pašvaldībā dzīvoja {{sk|16338}} iedzīvotāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.monstat.org/uploads/files/popis%202021/saopstenja/SAOPSTENJE_Popis%20stanovnistva%202023%20I_ENG.pdf |title=The 2023 Census of Population, Households, and Dwellings |publisher=MONSTAT |access-date=2026-09-06 |language=en }}</ref> == Vēsture == Tivatas apkārtne bijusi apdzīvota jau kopš [[Senie laiki|senajiem laikiem]]. Arheoloģiskie atradumi liecina par [[Ilīrieši|ilīriešu]], vēlāk [[Senā Roma|romiešu]] un agrīno kristiešu klātbūtni Kotoras līča reģionā. Viduslaikos Tivatas teritorija atradās ciešā saistībā ar netālo [[Kotora|Kotoru]]. No 1420. gada liela daļa Kotoras līča, tostarp Tivatas apkārtne, nonāca [[Venēcijas Republika]]s varā. Venēciešu valdīšanas laikā pilsēta bija pazīstama ar itāļu nosaukumu '''Teodo'''. Piekrastē tika izbūvētas turīgu Kotoras dzimtu vasaras rezidences un muižas. Pēc [[Venēcijas Republika]]s pastāvēšanas beigām 1797. gadā Tivatas teritorija vairākkārt mainīja politisko piederību. Tā nonāca [[Hābsburgu monarhija]]s, pēc tam [[Napoleona kari|Napoleona]] pārvaldītās [[Ilīrijas provinces|Ilīrijas provinču]] sastāvā, bet 1814. gadā atkal tika pievienota [[Austrijas Impērija]]i. [[Austroungārija|Austroungārijas]] laikā Tivata ieguva ievērojamu militāro nozīmi. 1889. gadā šeit tika izveidots Austroungārijas kara flotes arsenāls, kas kļuva par vienu no svarīgākajiem Kotoras līča militārās infrastruktūras objektiem. Arsenāla izveide veicināja pilsētas ekonomisko un demogrāfisko attīstību. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un Austrijas-Ungārijas sabrukuma Tivata 1918. gadā tika iekļauta [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste|Serbu, horvātu un slovēņu karalistē]], kas 1929. gadā tika pārdēvēta par [[Dienvidslāvijas Karaliste|Dienvidslāvijas Karalisti]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā no 1941. līdz 1943. gadam Tivatu okupēja [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālija]], bet pēc Itālijas kapitulācijas pilsētu kontrolēja [[Nacistiskā Vācija|Vācijas]] spēki. 1944. gadā to ieņēma Dienvidslāvijas partizāni. Pēc kara Tivata kļuva par [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas]] sastāvā esošās Melnkalnes daļu. Pilsētā turpināja darboties jūras kara flotes remonta uzņēmums ''Arsenal'', kas vairākus gadu desmitus bija viens no galvenajiem vietējiem darba devējiem. Pēc [[Dienvidslāvijas sabrukums|Dienvidslāvijas sabrukuma]] Tivata atradās Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas, bet vēlāk [[Serbija un Melnkalne|Serbijas un Melnkalnes]] sastāvā. Kopš [[Melnkalnes neatkarības referendums|Melnkalnes neatkarības atjaunošanas]] 2006. gadā Tivata ir neatkarīgās Melnkalnes pilsēta. 21. gadsimtā pilsētas ekonomika arvien vairāk orientēta uz tūrismu un jahtu apkalpošanu. Bijušā kara flotes arsenāla teritorijā tika izveidota luksusa jahtu osta un dzīvojamais komplekss ''Porto Montenegro'', kas būtiski mainīja Tivatas piekrastes apbūvi un nostiprināja pilsētas nozīmi kā starptautiska jahtu tūrisma centru. == Ģeogrāfija == Tivata atrodas Kotoras līča centrālajā daļā, Vrmacas pussalas dienvidrietumu piekrastē. Pretējā līča pusē atrodas [[Lušticas pussala]]. Pilsētas teritorijai raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar siltām un sausām vasarām un maigām, nokrišņiem bagātām ziemām. Tivatas pašvaldība ir viena no teritoriāli mazākajām Melnkalnē. Tajā ietilpst pati Tivata un vairāki apkārtējie piekrastes ciemi. Netālu no pilsētas atrodas trīs salas — Prevlaka jeb Ziedu sala, Sveti Marko un Gospa od Milosti. == Ekonomika == Vēsturiski nozīmīga loma Tivatas ekonomikā bija kuģu būvei un remontam, kas bija saistīts ar pilsētā esošo kara flotes arsenālu. Mūsdienās galvenās ekonomikas nozares ir [[tūrisms]], viesnīcu nozare, nekustamais īpašums, mazumtirdzniecība un jahtu apkalpošana. Viens no nozīmīgākajiem pilsētas ekonomiskajiem objektiem ir jahtu osta ''Porto Montenegro'', kas izveidota bijušā militārā arsenāla teritorijā. Tūrisma attīstību veicina pilsētas atrašanās Kotoras līcī un tuvums [[Kotora|Kotorai]], [[Budva|Budvai]] un citām Melnkalnes piekrastes pilsētām. == Transports == Aptuveni trīs kilometrus uz dienvidaustrumiem no pilsētas centra atrodas [[Tivatas lidosta]], viena no divām Melnkalnes starptautiskajām lidostām. Tā ir īpaši noslogota vasaras tūrisma sezonā un apkalpo reisus uz daudzām Eiropas pilsētām. Tivatu šķērso Adrijas piekrastes autoceļš, kas to savieno ar Kotoru, Budvu un [[Herceg Novi|Hercegnovi]]. Savienojumu ar Herceg Novi pusi nodrošina arī prāmju līnija pāri Kotoras līča Veriges šaurumam starp Kamenari un Lepetani. No Tivatas uz Kotoru var nokļūt arī pa Vrmaca tuneli. == Iedzīvotāji == Saskaņā ar Melnkalnes statistikas pārvaldes ''MONSTAT'' 2023. gada tautas skaitīšanas rezultātiem Tivatas pašvaldībā dzīvoja 16 338 cilvēki jeb aptuveni 2,6% no visiem Melnkalnes iedzīvotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.monstat.org/uploads/files/popis%202021/saopstenja/SAOPSTENJE_Popis%20stanovnistva%202023%20I_ENG.pdf |title=The 2023 Census of Population, Households, and Dwellings |publisher=MONSTAT |access-date=2026-09-06 |language=en }}</ref> Pašvaldības iedzīvotāju etniskais sastāvs ir daudzveidīgs. 2023. gada tautas skaitīšanā lielākās grupas bija serbi un melnkalnieši; pašvaldībā dzīvoja arī horvāti un citu tautību pārstāvji.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.monstat.org/uploads/files/popis%202021/saopstenja/SAOPSTENJE_Popis%20stanovnistva%202023%20II_ENG.pdf |title=Population of Montenegro by national, i.e. ethnical affiliation |publisher=MONSTAT |access-date=2026-09-06 |language=en }}</ref> == Skatīt arī == * [[Tivatas lidosta]] * [[Kotoras līcis]] * [[Kotora]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne|https://tivat.me/}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Melnkalnes pilsētas]] 67og6hqu6wxw9j11vki39rxxk7ys3iv 0 639066 4519512 4518588 2026-09-09T06:28:30Z Pirags 3757 4519512 wikitext text/x-wiki [[attēls:Portrait of Count Roman Illarionovich Vorontsov.jpg|thumb|Romāns Voroncovs]] '''Romāns Voroncovs''' ({{val|ru|Роман Илларионович Воронцов}}; 1717–1783) bija [[Krievijas Impērija]]s valstsvīrs, kurš kopā ar vecāko brāli [[Mihails Voroncovs|Mihailu]] 1741. ɡadā piedalījās ɡalma pučā, kas nodrošināja [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabetes Petrovnas]] kļūšanu par ķeizarieni. 1760. ɡadā ieɡuva ɡrāfa titulu. [[Pēteris III|Pētera III]] laikā 1761. ɡadā viņu paauɡstināja par ģenerālanšefu. [[Katrīna II Lielā|Katrīnas Lielās]] laikā ierakstīts [[Livonijas bruņniecība]]s matrikulā (nr. 201, 1765). 1778. ɡadā viņu iecēla par [[Vladimira]]s, [[Penza]]s, [[Tambova]]s un [[Kostroma]]s ģenerālgubernatoru (1778–1783). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Voroncovs, Romāns}} [[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]] [[Kategorija:1717. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1783. gadā mirušie]] fs305qkqwcbd29b7jmuzj93acjwob6z 0 639069 4519510 4518626 2026-09-09T06:26:00Z Pirags 3757 4519510 wikitext text/x-wiki [[attēls:Фёдор Рокотов (1760е) Портрет Никиты Ивановича Панина.jpeg|thumb|Ņikita Paņins]] '''Ņikita Paņins''' ({{val|ru|Никита Иванович Панин}}; 1718—1783) bija [[krievi|krievu]] diplomāts. Viņa tēvs bija krievu okupētās [[Pērnava]]s komandants. [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabetes Petrovnas]] valdīšanas laikā 1747. gadā viņu iecēla par Krievijas sūtni Kopenhāgenā, tad Stokholmā (1748–1760). Kad [[Katrīna II]] 1762. gada jūnijā sarīkoja pils apvērsumu un gāza no troņa savu vīru Pēteri III, Panins neveiksmīɡi mēģināja Krievijā izveidot konstitucionālu monarhiju un bija Ārlietu kolēģijas vadītājs no 1763. līdz 1781. gadam. 1764. ɡadā viņš ierosināja izveidot Krievijas—Prūsijas aliansi (“Ziemeļu akordu”) kopā ar Anɡliju, Poliju-Lietuvu un [[Zviedrija|Zviedriju]]. Ierakstīts [[Livonijas bruņniecība]]s matrikulā (nr. 204, 1769). 1773. gadā ķeizariene Katrīna II Ņikitam Paņinam piešķīra [[Kanclers (valsts sekretārs)| pirmās klases īstenā slepenpadomnieka]] statusu. 1781. gadā viņš atkāpās no amatiem un nomira 1783. gada 31. martā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Paņins, Ņikita}} [[Kategorija:1718. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1783. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]] p0wcymhzietgh2vgvyjvsmjcca7pzzw 0 639089 4519508 4518772 2026-09-09T06:24:30Z Pirags 3757 4519508 wikitext text/x-wiki [[attēls:Grigory Serdyukov 01.jpg|thumb|Pjotrs Paņins]] '''Pjotrs Paņins''' ({{val|ru|Пётр Ива́нович Па́нин}}; 1721—1789) bija [[krievi|krievu]] virsnieks. [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabetes Petrovnas]] valdīšanas laikā piedalījās [[Septiņgadu karš|Septiņgadu karā]], 1759. ɡadā pēc [[Kunersdorfas kauja]]s viņu paauɡstināja par [[Ģenerālleitnants|ģenerālleitnantu]]. 1762. gada jūnijā atbalstīja [[Katrīna II|Katrīnas II]] apvērsumu, gāžot no troņa savu vīru Pēteri III. 1767. ɡadā viņu paauɡstināja par [[ģenerālanšefs|ģenerālanšefu]]. [[Krievu—turku karš (1768—1774)|Krievu—turku kara (1768—1774)]] laikā izcēlās 1770. gada 27. septembra kaujā pie [[Bendera]]s cietokšņa, no 1773. līdz 1775. gadam Pjotrs Paņins piedalījās [[Pugačova vadītā sacelšanās|Pugačova sacelšanās apspiešanā]]. Ierakstīts [[Livonijas bruņniecība]]s matrikulā (nr. 204, 1769). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Paņins, Pjotrs}} [[Kategorija:1721. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1789. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]] e2n0nj3bbo0rg5q2cmeq40n1i8cvsfo 1 639182 4519241 2026-09-08T12:18:06Z Kuutnieks 103360 /* Par 1924. gada Rīgas turnīru */ jauna sadaļa 4519241 wikitext text/x-wiki == Par 1924. gada Rīgas turnīru == Nav skaidrs, kāds 1924. gada Rīgas turnīrs domāts. Tas noteikti nevarētu būt Latvijas Šaha savienības kongress - tur 3. vietā nebija neviens Kerkoviuss, turklāt togad Latvijas čempionātā spēlēja Rūdolfs Kerkoviuss, nevis Pauls Teodors. [[Dalībnieks:Kuutnieks|Kuutnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Kuutnieks|diskusija]]) 2026. gada 8. septembris, plkst. 15.18 (EEST) fumrgmvnbozd1gied12na8eas6rtl27 3 639183 4519256 2026-09-08T13:40:04Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4519256 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Arthur.Veidenbach}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 8. septembris, plkst. 16.40 (EEST) mstldissplh739vsar7ukqfp68q7fil 0 639184 4519260 2026-09-08T14:33:11Z Lietotaajs 19361 Jauna lapa: {{Labošanā}}[[File:Passarella vs brazil.jpg|thumb|[[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas]] izlases spēlētājs [[Daniels Pasarella]] lēcienā spēlē ar galvu pret [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīliju]], [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņā]] '''Sitiens ar galvu''' ir paņēmiens [[Futbols|futbolā]], kad bumba tiek kontrolēta ar galvu, lai to piespēlētu, raidītu pa vārtiem vai izsistu no bīstamās zonas. To var izpildīt, at... 4519260 wikitext text/x-wiki {{Labošanā}}[[File:Passarella vs brazil.jpg|thumb|[[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas]] izlases spēlētājs [[Daniels Pasarella]] lēcienā spēlē ar galvu pret [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīliju]], [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņā]] '''Sitiens ar galvu''' ir paņēmiens [[Futbols|futbolā]], kad bumba tiek kontrolēta ar galvu, lai to piespēlētu, raidītu pa vārtiem vai izsistu no bīstamās zonas. To var izpildīt, atrodoties stāvus, lēcienā vai kritienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20160216035114/http://www.soccerperformance.org/training/heading.htm|title=TECHNIQUE - HEADING|website=soccerperformance.org|access-date=Sep 8, 2026|language=en}}</ref> Spēle ar galvu ir plaši izmantots paņēmiens, ko spēlētāji izmanto praktiski katrā spēlē. Lai gan tas ir noderīgs futbola paņēmiens, spēle ar galvu rada būtiskus veselības riskus, īpaši smadzenēm, tādēļ futbola pārvaldes institūcijas ir veikušas pasākumus šo risku mazināšanai. == Pielietojums == [[file:Norway Italy - June 2025 D 06.jpg|thumb|left|Itālijas aizsargs [[Destinijs Udodži]] [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#I grupa|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē]] Parasti [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] spēlē ar galvu, lai gūtu vārtus, savukārt [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] galvenokārt spēlē ar galvu, lai nepieļautu pretinieka vārtu guvumu. Kad bumba atrodas gaisā, spēle ar galvu bieži vien ir labākais risinājums, jo spēlētājs nevar pieskarties bumbai ar rokām. Lielākā daļa vārtu, kas gūti ar galvu, tiek gūti pēc [[Centrējums (futbols)|centrējuma]] vai [[Stūra sitiens|stūra sitiena]]. Šādās situācijās viens uzbrūkošais spēlētājs pa gaisu nogādā bumbu vārtu priekšā, bet cits spēlētājs — stāvot, lecot vai krītot — ar galvu raida bumbu vārtu virzienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://afootballreport.com/wiki/football_skills_attacking_header|title=Attacking Header|last=AFootballReport|website=afootballreport.com|access-date=2026-09-08|date=2020-10-30|language=en}}</ref> Futbola spēles laikā spēlētājs vidēji var spēlēt ar galvu sešas līdz divpadsmit reizes.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Rodrigues|first=Ana Carolina|last2=Lasmar|first2=Rodrigo Pace|last3=Caramelli|first3=Paulo|date=2016|title=Effects of Soccer Heading on Brain Structure and Function|url=https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4800441/|journal=Frontiers in Neurology|volume=7|pages=38|doi=10.3389/fneur.2016.00038|issn=1664-2295|pmc=4800441|pmid=27047444}}</ref> [[Santiljana|Santijana]], [[Tims Kehils]], [[Freds Robertss]], [[Mariu Žardels]], [[Krištianu Ronaldu]], [[Virdžils van Deiks]], [[Hareds Borheti]], [[Roberts Levandovskis]], [[Telmo Sarra]], [[Diksijs Dīns]], [[Lūks de Jongs]], [[Aleksandrs Mitrovičs]], [[Šāndors Kočišs]], [[Jans Kollers]], [[Rūds Gēlss]], [[Pelē]], [[Serhio Ramoss]], [[Hakans Šikirs]], [[Olivers Bīrhofs]], [[Kennets Andešons|Kenets Andešons]], [[Ivans Samorano|Ivans]] [[Ivans Samorano|Samorano]], [[Kristians Vjēri]] un [[Miroslavs Kloze]] ir daži no spēlētājiem, kuri ir pazīstami ar izcilu spēli ar galvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportskeeda.com/football/5-great-headers-in-recent-football|title=10 of the best headers in recent football|last=FootyFan|website=www.sportskeeda.com|access-date=2026-09-08|date=2013-10-21|language=en-gb}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://in.news.yahoo.com/10-best-headers-recent-football-092811554.html|title=10 of the best headers in recent football|access-date=2026-09-08|language=en-IN}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/espnw/news-commentary/2015worldcup/article/13075090/abby-wambach-2011-header-heard-round-world|website=www.espn.com|access-date=2026-09-08}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iltalehti.fi/jalkapallon-em-2021/a/85e4f5ce-83ac-4b8e-abca-65a9ffc9c85e|title=Huuhkajien sankarilta Joel Pohjanpalolta pyydettiin jo 7-vuotiaana nimikirjoituksia: ”Jolle oli kuuluisuus siellä”|website=www.iltalehti.fi|access-date=2026-09-08|language=fi}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/1999/sep/12/newsstory.sport11|title=Chelsea face hero with feet of clay|work=The Guardian|access-date=2026-09-08|date=1999-09-12|last=Kuper|first=Simon|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/euro2000/teams/sweden/squad/746682.stm|title=BBC SPORT {{!}} EURO2000 {{!}} SQUAD {{!}} Kennet Andersson|website=news.bbc.co.uk|access-date=2026-09-08}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20171108034634/http://www.calciosudamericano.it/lettere-dal-sud-america-zamorano-il-galantuomo/|title=Lettere dal Sud America – Zamorano, il galantuomo|website=www.calciosudamericano.it|access-date=2026-09-08|language=it-IT}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/446613-serie-a-special-7-stars-to-have-played-for-milaninter-amp-juventus|title=Serie A Special: Seven Stars Who Played For Milan, Inter and Juventus|last=Soldo|first=Ivan|website=bleacherreport.com|access-date=2026-09-08|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola tehniskie elementi]] [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] 5yz2x5so1zi90b0zhwxgcg33xv9ulu1 4519337 4519260 2026-09-08T18:42:23Z Lietotaajs 19361 4519337 wikitext text/x-wiki {{Labošanā}}[[File:Passarella vs brazil.jpg|thumb|[[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas]] izlases spēlētājs [[Daniels Pasarella]] lēcienā spēlē ar galvu pret [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīliju]], [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņā]] '''Sitiens ar galvu''' ir paņēmiens [[Futbols|futbolā]], kad bumba tiek kontrolēta ar galvu, lai to piespēlētu, raidītu pa vārtiem vai izsistu no bīstamās zonas. To var izpildīt, atrodoties stāvus, lēcienā vai kritienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20160216035114/http://www.soccerperformance.org/training/heading.htm|title=TECHNIQUE - HEADING|website=soccerperformance.org|access-date=Sep 8, 2026|language=en}}</ref> Spēle ar galvu ir plaši izmantots paņēmiens, ko spēlētāji izmanto praktiski katrā spēlē. Lai gan tas ir noderīgs futbola paņēmiens, spēle ar galvu rada būtiskus veselības riskus, īpaši smadzenēm, tādēļ futbola pārvaldes institūcijas ir veikušas pasākumus šo risku mazināšanai. == Pielietojums == [[file:Norway Italy - June 2025 D 06.jpg|thumb|left|Itālijas aizsargs [[Destinijs Udodži]] [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#I grupa|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē]] Parasti [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] spēlē ar galvu, lai gūtu vārtus, savukārt [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] galvenokārt spēlē ar galvu, lai nepieļautu pretinieka vārtu guvumu. Kad bumba atrodas gaisā, spēle ar galvu bieži vien ir labākais risinājums, jo spēlētājs nevar pieskarties bumbai ar rokām. Lielākā daļa vārtu, kas gūti ar galvu, tiek gūti pēc [[Centrējums (futbols)|centrējuma]] vai [[Stūra sitiens|stūra sitiena]]. Šādās situācijās viens uzbrūkošais spēlētājs pa gaisu nogādā bumbu vārtu priekšā, bet cits spēlētājs — stāvot, lecot vai krītot — ar galvu raida bumbu vārtu virzienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://afootballreport.com/wiki/football_skills_attacking_header|title=Attacking Header|last=AFootballReport|website=afootballreport.com|access-date=2026-09-08|date=2020-10-30|language=en}}</ref> Futbola spēles laikā spēlētājs vidēji var spēlēt ar galvu sešas līdz divpadsmit reizes.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Rodrigues|first=Ana Carolina|last2=Lasmar|first2=Rodrigo Pace|last3=Caramelli|first3=Paulo|date=2016|title=Effects of Soccer Heading on Brain Structure and Function|url=https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4800441/|journal=Frontiers in Neurology|volume=7|pages=38|doi=10.3389/fneur.2016.00038|issn=1664-2295|pmc=4800441|pmid=27047444}}</ref> [[Santiljana|Santijana]], [[Tims Kehils]], [[Freds Robertss]], [[Mariu Žardels]], [[Krištianu Ronaldu]], [[Virdžils van Deiks]], [[Hareds Borheti]], [[Roberts Levandovskis]], [[Telmo Sarra]], [[Diksijs Dīns]], [[Lūks de Jongs]], [[Aleksandrs Mitrovičs]], [[Šāndors Kočišs]], [[Jans Kollers]], [[Rūds Gēlss]], [[Pelē]], [[Serhio Ramoss]], [[Hakans Šikirs]], [[Olivers Bīrhofs]], [[Kennets Andešons|Kenets Andešons]], [[Ivans Samorano|Ivans]] [[Ivans Samorano|Samorano]], [[Kristians Vjēri]] un [[Miroslavs Kloze]] ir daži no spēlētājiem, kuri ir pazīstami ar izcilu spēli ar galvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportskeeda.com/football/5-great-headers-in-recent-football|title=10 of the best headers in recent football|last=FootyFan|website=www.sportskeeda.com|access-date=2026-09-08|date=2013-10-21|language=en-gb}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://in.news.yahoo.com/10-best-headers-recent-football-092811554.html|title=10 of the best headers in recent football|access-date=2026-09-08|language=en-IN}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/espnw/news-commentary/2015worldcup/article/13075090/abby-wambach-2011-header-heard-round-world|website=www.espn.com|access-date=2026-09-08}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iltalehti.fi/jalkapallon-em-2021/a/85e4f5ce-83ac-4b8e-abca-65a9ffc9c85e|title=Huuhkajien sankarilta Joel Pohjanpalolta pyydettiin jo 7-vuotiaana nimikirjoituksia: ”Jolle oli kuuluisuus siellä”|website=www.iltalehti.fi|access-date=2026-09-08|language=fi}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/1999/sep/12/newsstory.sport11|title=Chelsea face hero with feet of clay|work=The Guardian|access-date=2026-09-08|date=1999-09-12|last=Kuper|first=Simon|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/euro2000/teams/sweden/squad/746682.stm|title=BBC SPORT {{!}} EURO2000 {{!}} SQUAD {{!}} Kennet Andersson|website=news.bbc.co.uk|access-date=2026-09-08}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20171108034634/http://www.calciosudamericano.it/lettere-dal-sud-america-zamorano-il-galantuomo/|title=Lettere dal Sud America – Zamorano, il galantuomo|website=www.calciosudamericano.it|access-date=2026-09-08|language=it-IT}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/446613-serie-a-special-7-stars-to-have-played-for-milaninter-amp-juventus|title=Serie A Special: Seven Stars Who Played For Milan, Inter and Juventus|last=Soldo|first=Ivan|website=bleacherreport.com|access-date=2026-09-08|language=en}}</ref> == Veselības problēmas == === Riski === [[File:Gomis and Neustädter in a header duel (October 2017) - Pic2.jpg|thumb|170px|[[Bafetimbi Gomī]] (pa kreisi) un [[Romāns Noišteters]] (pa labi) gandrīz saskrienas ar galvām, cīnoties par gaisa bumbu 2017. gada [[Starpkontinentālais derbijs (futbols)|Starpkontinentālajā derbijā]]]] Bumbas spēlēšana ar galvu gan treniņos, gan sacensību spēlēs rada veselības riskus, kas var izpausties uzreiz vai pēc vairākiem gadiem. Turklāt trauma var rasties gan pēc vienas vienīgas bumbas spēlēšanas ar galvu, gan atkārtotu sitienu ar galvu rezultātā.{{Nepieciešama atsauce}} Visbiežākā trauma, kas saistīta ar spēli ar galvu, ir [[smadzeņu satricinājums]], kas veido 22% no visām futbola traumām. Bažas rada arī atkārtoti triecieni pa galvu, kas rodas, spēlējot ar galvu. Lai gan šādu traumu simptomi nav tik izteikti kā smadzeņu satricinājuma gadījumā, smadzenēm tomēr tiek nodarīts kaitējums. Ilgtermiņā traumas dažos gadījumos var būt nopietnākas par smadzeņu satricinājumiem. 2019. gada pētījums liecina, ka futbolistiem, izņemot vārtsargus, ir trīsarpus reizes lielāks risks saslimt ar neirodeģeneratīvu slimību nekā pārējiem iedzīvotājiem. 2021. gadā tika publicēts pētījums, kas liecina, ka aizsargiem ir lielāks [[Demence|demences]] attīstības risks.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/07/22/sports/soccer/soccer-headers.html|title=Does Soccer Still Need the Header?|work=The New York Times|access-date=2026-09-08|date=2022-07-22|last=Smith|first=Rory|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> === Negadījumi === Bijušais Anglijas profesionālais futbolists [[Džefs Estls|Džefs]] [[Džefs Estls|Estls]] tika atzīts par mirušu no [[Arodslimība|arodslimības]] — [[Hroniska traumatiska encefalopātija|hroniskas traumatiskas encefalopātijas]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/uk-england-birmingham-27654892|title=Jeff Astle: West Brom legend 'killed by boxing brain condition'|work=BBC News|access-date=2026-09-08|date=2014-06-01|language=en-GB}}</ref> kas tika saistīta ar atkārtotu futbola bumbas spēlēšanu ar galvu. Arī bijušais Velsas profesionālais futbolists [[Alans Džārviss]] tika atzīts par mirušu līdzīgos apstākļos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/blog/2021/mar/11/football-grapples-slowly-with-brain-injury-19-years-on-from-jeff-astle|title=Football grapples slowly with brain injury, 19 years on from Jeff Astle's death|work=The Guardian|access-date=2026-09-08|date=2021-03-11|last=Bull|first=Andy|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola tehniskie elementi]] [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] eyrsxwennuwyizrswu1in4f74nq2kur 4519546 4519337 2026-09-09T11:17:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4519546 wikitext text/x-wiki {{Labošanā}}[[File:Passarella vs brazil.jpg|thumb|[[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas]] izlases spēlētājs [[Daniels Pasarella]] lēcienā spēlē ar galvu pret [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīliju]], [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņā]] '''Sitiens ar galvu''' ir paņēmiens [[Futbols|futbolā]], kad bumba tiek kontrolēta ar galvu, lai to piespēlētu, raidītu pa vārtiem vai izsistu no bīstamās zonas. To var izpildīt, atrodoties stāvus, lēcienā vai kritienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.soccerperformance.org/training/heading.htm|title=TECHNIQUE - HEADING|website=soccerperformance.org|access-date=Sep 8, 2026|language=en|archive-date={{dat|2016|02|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160216035114/http://www.soccerperformance.org/training/heading.htm}}</ref> Spēle ar galvu ir plaši izmantots paņēmiens, ko spēlētāji izmanto praktiski katrā spēlē. Lai gan tas ir noderīgs futbola paņēmiens, spēle ar galvu rada būtiskus veselības riskus, īpaši smadzenēm, tādēļ futbola pārvaldes institūcijas ir veikušas pasākumus šo risku mazināšanai. == Pielietojums == [[file:Norway Italy - June 2025 D 06.jpg|thumb|left|Itālijas aizsargs [[Destinijs Udodži]] [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#I grupa|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē]] Parasti [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] spēlē ar galvu, lai gūtu vārtus, savukārt [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] galvenokārt spēlē ar galvu, lai nepieļautu pretinieka vārtu guvumu. Kad bumba atrodas gaisā, spēle ar galvu bieži vien ir labākais risinājums, jo spēlētājs nevar pieskarties bumbai ar rokām. Lielākā daļa vārtu, kas gūti ar galvu, tiek gūti pēc [[Centrējums (futbols)|centrējuma]] vai [[Stūra sitiens|stūra sitiena]]. Šādās situācijās viens uzbrūkošais spēlētājs pa gaisu nogādā bumbu vārtu priekšā, bet cits spēlētājs — stāvot, lecot vai krītot — ar galvu raida bumbu vārtu virzienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://afootballreport.com/wiki/football_skills_attacking_header|title=Attacking Header|last=AFootballReport|website=afootballreport.com|access-date=2026-09-08|date=2020-10-30|language=en}}</ref> Futbola spēles laikā spēlētājs vidēji var spēlēt ar galvu sešas līdz divpadsmit reizes.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Rodrigues|first=Ana Carolina|last2=Lasmar|first2=Rodrigo Pace|last3=Caramelli|first3=Paulo|date=2016|title=Effects of Soccer Heading on Brain Structure and Function|url=https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4800441/|journal=Frontiers in Neurology|volume=7|pages=38|doi=10.3389/fneur.2016.00038|issn=1664-2295|pmc=4800441|pmid=27047444}}</ref> [[Santiljana|Santijana]], [[Tims Kehils]], [[Freds Robertss]], [[Mariu Žardels]], [[Krištianu Ronaldu]], [[Virdžils van Deiks]], [[Hareds Borheti]], [[Roberts Levandovskis]], [[Telmo Sarra]], [[Diksijs Dīns]], [[Lūks de Jongs]], [[Aleksandrs Mitrovičs]], [[Šāndors Kočišs]], [[Jans Kollers]], [[Rūds Gēlss]], [[Pelē]], [[Serhio Ramoss]], [[Hakans Šikirs]], [[Olivers Bīrhofs]], [[Kennets Andešons|Kenets Andešons]], [[Ivans Samorano|Ivans]] [[Ivans Samorano|Samorano]], [[Kristians Vjēri]] un [[Miroslavs Kloze]] ir daži no spēlētājiem, kuri ir pazīstami ar izcilu spēli ar galvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportskeeda.com/football/5-great-headers-in-recent-football|title=10 of the best headers in recent football|last=FootyFan|website=www.sportskeeda.com|access-date=2026-09-08|date=2013-10-21|language=en-gb}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://in.news.yahoo.com/10-best-headers-recent-football-092811554.html|title=10 of the best headers in recent football|access-date=2026-09-08|language=en-IN}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/espnw/news-commentary/2015worldcup/article/13075090/abby-wambach-2011-header-heard-round-world|website=www.espn.com|access-date=2026-09-08}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iltalehti.fi/jalkapallon-em-2021/a/85e4f5ce-83ac-4b8e-abca-65a9ffc9c85e|title=Huuhkajien sankarilta Joel Pohjanpalolta pyydettiin jo 7-vuotiaana nimikirjoituksia: ”Jolle oli kuuluisuus siellä”|website=www.iltalehti.fi|access-date=2026-09-08|language=fi}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/1999/sep/12/newsstory.sport11|title=Chelsea face hero with feet of clay|work=The Guardian|access-date=2026-09-08|date=1999-09-12|last=Kuper|first=Simon|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/euro2000/teams/sweden/squad/746682.stm|title=BBC SPORT {{!}} EURO2000 {{!}} SQUAD {{!}} Kennet Andersson|website=news.bbc.co.uk|access-date=2026-09-08}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.calciosudamericano.it/lettere-dal-sud-america-zamorano-il-galantuomo/|title=Lettere dal Sud America – Zamorano, il galantuomo|website=www.calciosudamericano.it|access-date=2026-09-08|language=it-IT|archive-date=2017-11-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20171108034634/http://www.calciosudamericano.it/lettere-dal-sud-america-zamorano-il-galantuomo/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/446613-serie-a-special-7-stars-to-have-played-for-milaninter-amp-juventus|title=Serie A Special: Seven Stars Who Played For Milan, Inter and Juventus|last=Soldo|first=Ivan|website=bleacherreport.com|access-date=2026-09-08|language=en}}</ref> == Veselības problēmas == === Riski === [[File:Gomis and Neustädter in a header duel (October 2017) - Pic2.jpg|thumb|170px|[[Bafetimbi Gomī]] (pa kreisi) un [[Romāns Noišteters]] (pa labi) gandrīz saskrienas ar galvām, cīnoties par gaisa bumbu 2017. gada [[Starpkontinentālais derbijs (futbols)|Starpkontinentālajā derbijā]]]] Bumbas spēlēšana ar galvu gan treniņos, gan sacensību spēlēs rada veselības riskus, kas var izpausties uzreiz vai pēc vairākiem gadiem. Turklāt trauma var rasties gan pēc vienas vienīgas bumbas spēlēšanas ar galvu, gan atkārtotu sitienu ar galvu rezultātā.{{Nepieciešama atsauce}} Visbiežākā trauma, kas saistīta ar spēli ar galvu, ir [[smadzeņu satricinājums]], kas veido 22% no visām futbola traumām. Bažas rada arī atkārtoti triecieni pa galvu, kas rodas, spēlējot ar galvu. Lai gan šādu traumu simptomi nav tik izteikti kā smadzeņu satricinājuma gadījumā, smadzenēm tomēr tiek nodarīts kaitējums. Ilgtermiņā traumas dažos gadījumos var būt nopietnākas par smadzeņu satricinājumiem. 2019. gada pētījums liecina, ka futbolistiem, izņemot vārtsargus, ir trīsarpus reizes lielāks risks saslimt ar neirodeģeneratīvu slimību nekā pārējiem iedzīvotājiem. 2021. gadā tika publicēts pētījums, kas liecina, ka aizsargiem ir lielāks [[Demence|demences]] attīstības risks.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/07/22/sports/soccer/soccer-headers.html|title=Does Soccer Still Need the Header?|work=The New York Times|access-date=2026-09-08|date=2022-07-22|last=Smith|first=Rory|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> === Negadījumi === Bijušais Anglijas profesionālais futbolists [[Džefs Estls|Džefs]] [[Džefs Estls|Estls]] tika atzīts par mirušu no [[Arodslimība|arodslimības]] — [[Hroniska traumatiska encefalopātija|hroniskas traumatiskas encefalopātijas]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/uk-england-birmingham-27654892|title=Jeff Astle: West Brom legend 'killed by boxing brain condition'|work=BBC News|access-date=2026-09-08|date=2014-06-01|language=en-GB}}</ref> kas tika saistīta ar atkārtotu futbola bumbas spēlēšanu ar galvu. Arī bijušais Velsas profesionālais futbolists [[Alans Džārviss]] tika atzīts par mirušu līdzīgos apstākļos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/blog/2021/mar/11/football-grapples-slowly-with-brain-injury-19-years-on-from-jeff-astle|title=Football grapples slowly with brain injury, 19 years on from Jeff Astle's death|work=The Guardian|access-date=2026-09-08|date=2021-03-11|last=Bull|first=Andy|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola tehniskie elementi]] [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] qoq847qqn9y0hyq6ou39hxubd9vzfyh 0 639187 4519285 2026-09-08T15:34:56Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Vilhelms Vitekopfs]] 4519285 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vilhelms Vitekopfs]] jinphqp5ga8dbt6xsmpwqbs4a0kdtwh 0 639188 4519286 2026-09-08T15:35:15Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Vilhelms Vitekopfs]] 4519286 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vilhelms Vitekopfs]] jinphqp5ga8dbt6xsmpwqbs4a0kdtwh 0 639192 4519307 2026-09-08T17:06:45Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Deivids Frānsiss]] 4519307 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Deivids Frānsiss]] 44najl9x8bkuuazy34eybhn5urftfww 0 639193 4519312 2026-09-08T17:17:23Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Alberts Eihelis]] 4519312 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Alberts Eihelis]] iuhyvkpgxefnpyahg6n20cc3reuc8c2 0 639194 4519318 2026-09-08T17:30:36Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Fotogrāfs]] 4519318 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Fotogrāfs]] dv39ig8xgrvvz2m9trib3gomf1brrdq 0 639195 4519342 2026-09-08T18:57:25Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Persiešu alfabēts]] 4519342 wikitext text/x-wiki #redirect [[Persiešu alfabēts]] 0uacj9zvlsng8de9x7ukt104zkedlzt 0 639196 4519356 2026-09-08T19:10:04Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ''Ἑπτάνησος Πολιτεία''<br>''Repubblica Settinsulare'' |nosaukums_latv_val = Septiņu Apvienoto salu Republika |sugasvārds = republika | |kontinents = Eiropa |reģions = [[Jonijas salas]] |valsts = mūsdienu [[Grieķija]] |laikmets = [[Napoleona kari]] |statuss = [[Osmaņu Impērija]]s vasaļvalsts |statusa_teksts = Autonoma republika Osm... 4519356 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ''Ἑπτάνησος Πολιτεία''<br>''Repubblica Settinsulare'' |nosaukums_latv_val = Septiņu Apvienoto salu Republika |sugasvārds = republika | |kontinents = Eiropa |reģions = [[Jonijas salas]] |valsts = mūsdienu [[Grieķija]] |laikmets = [[Napoleona kari]] |statuss = [[Osmaņu Impērija]]s vasaļvalsts |statusa_teksts = Autonoma republika Osmaņu Impērijas virsvarā un [[Krievijas Impērija]]s aizsardzībā |impērija = Osmaņu Impērija |valdības_veids = aristokrātiska federāla republika | |gads_sākums = 1800 |gads_beigas = 1807 | |event_start = [[Konstantinopoles līgums (1800)|Konstantinopoles līgums]] |date_start = 21. marts 1800 |event_end = Nodošana [[Pirmā Francijas impērija|Francijai]] |date_end = 1807 | |event1 = Pirmās konstitūcijas pieņemšana |date_event1 = 1800 |event2 = Jaunas konstitūcijas pieņemšana |date_event2 = 1803 |event3 = [[Tilzītes miera līgumi|Tilzītes līgums]] |date_event3 = 1807 | |event_pre = [[Francijas valdīšana Jonijas salās (1797—1799)|Francijas valdīšana Jonijas salās]] |date_pre = 1797—1799 |event_post = [[Francijas valdīšana Jonijas salās (1807—1814)|Francijas valdīšana Jonijas salās]] |date_post = 1807—1814 | |p1 = Francijas valdīšana Jonijas salās (1797—1799) |flag_p1 = Flag of France.svg |s1 = Francijas valdīšana Jonijas salās (1807—1814) |flag_s1 = Flag of France.svg | |image_flag = Flag of the Septinsular Republic.svg |flag_type = Karogs |image_coat = |symbol_type = |image_map = SeptinsularRepublic1801.jpg |image_map_caption = Septiņu Apvienoto salu Republika 1801. gadā |galvaspilsēta = [[Korfu (pilsēta)|Korfu]] |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = [[grieķu valoda|grieķu]], [[itāļu valoda|itāļu]] |reliģija = [[Austrumu pareizticīgā baznīca|pareizticība]], [[Romas Katoļu baznīca|katolicisms]] |nauda = | |leader1 = [[Selims III]] |year_leader1 = 1800—1807 |title_leader = Osmaņu sultāns |representative1 = |year_representative1 = |title_representative = }} '''Septiņu Apvienoto salu Republika''' ({{val|el|Ἑπτάνησος Πολιτεία}}, {{val|it|Repubblica Settinsulare}}), pazīstama arī kā '''Septiņsalu Republika''', bija autonoma federāla valsts [[Jonijas salas|Jonijas salās]], kas pastāvēja no 1800. līdz 1807. gadam. Tā atradās [[Osmaņu Impērija]]s nominālā virsvarā un vienlaikus bija [[Krievijas Impērija]]s politiskajā un militārajā aizsardzībā. Republiku veidoja septiņas galvenās Jonijas salas — [[Korfu]], [[Paksi]], [[Lefkada]], [[Kefalonija]], [[Itaka]], [[Zakinta]] un [[Kitira]]. Republika tiek uzskatīta par pirmo autonomo grieķu pārvaldīto valsti kopš [[Bizantijas Impērija]]s sabrukuma 1453. gadā. Lai gan tā nebija pilnībā suverēna valsts, tās izveidei bija ievērojama nozīme vēlākajā grieķu politiskās pašapziņas un valstiskuma attīstībā. :contentReference[oaicite:0]{index=0} == Vēsture == Līdz 1797. gadam Jonijas salas vairākus gadsimtus atradās [[Venēcijas Republika]]s pārvaldībā. Pēc Venēcijas Republikas likvidēšanas saskaņā ar [[Kampoformio miera līgums|Kampoformio miera līgumu]] salas nonāca [[Francijas Pirmā republika|Francijas]] kontrolē. Francijas administrācija salās ieviesa revolucionārās reformas un likvidēja vairākas aristokrātijas privilēģijas, taču tās politika drīz izraisīja pretestību vietējās elites un daļas iedzīvotāju vidū. 1798. gadā [[Krievijas Impērija]] un [[Osmaņu Impērija]], kas tajā laikā bija sabiedrotās cīņā pret Franciju, uzsāka kopīgu militāro operāciju Jonijas salās. Krievu un osmaņu flote admirāļa [[Fjodors Ušakovs|Fjodora Ušakova]] vadībā pakāpeniski ieņēma salas, bet 1799. gada martā pēc aplenkuma kapitulēja arī Francijas garnizons Korfu. :contentReference[oaicite:1]{index=1} 1800. gada 21. martā [[Konstantinopole|Konstantinopolē]] Krievijas un Osmaņu Impērijas pārstāvji parakstīja līgumu, ar kuru tika izveidota Septiņu Apvienoto salu Republika. Jaunajai valstij tika piešķirta plaša iekšējā autonomija, taču tā atzina Osmaņu sultāna virsvaru un tai bija jāmaksā ikgadējs mesls 75 000 piastru apmērā. Krievija savukārt ieguva nozīmīgu lomu republikas ārpolitikas un drošības jautājumos. :contentReference[oaicite:2]{index=2} Sākotnējā, tā sauktā Bizantijas konstitūcija, izveidoja aristokrātisku pārvaldes sistēmu, kurā dominēja Jonijas salu muižniecība. Tas izraisīja sociālu un politisku neapmierinātību, un jau 1801. gadā sākās mēģinājumi reformēt valsts pārvaldi. 1803. gadā tika pieņemta jauna konstitūcija, kas paplašināja politisko pārstāvniecību, lai gan republika joprojām saglabāja izteikti aristokrātisku raksturu. :contentReference[oaicite:3]{index=3} Republikas centrālās institūcijas atradās [[Korfu (pilsēta)|Korfu]]. Valsti veidojošajām salām bija ievērojama vietējā autonomija, taču tās pārstāvēja kopīgs Senāts. Šajā laikā politisko darbību sāka arī vairāki vēlāk nozīmīgi Grieķijas valstsvīri, tostarp [[Joannis Kapodistrijs]], kurš vēlāk kļuva par pirmo neatkarīgās Grieķijas valsts vadītāju. Napoleona karu laikā starptautiskā situācija strauji mainījās. Pēc [[Krievu—turku karš (1806—1812)|Krievijas—Osmaņu kara]] sākuma 1806. gadā republikas stāvoklis kļuva arvien nestabilāks. 1807. gadā tās teritoriju apdraudēja arī [[Ali pašā no Janinas|Ali pašā]] spēki, bet republikas vadība nostiprināja Lefkadas aizsardzību. Šajā periodā Joannis Kapodistrijs organizēja salas aizsardzību un sadarbojās ar vairākiem grieķu militārajiem līderiem, kuri vēlāk piedalījās [[Grieķijas neatkarības karš|Grieķijas neatkarības karā]]. :contentReference[oaicite:4]{index=4} Republikas pastāvēšana beidzās pēc [[Tilzītes miera līgumi|Tilzītes miera līgumiem]] starp [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] Franciju un Krievijas imperatoru [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandru I]] 1807. gada jūlijā. Krievija piekrita nodot Jonijas salas Francijai. Augustā Francijas karaspēks ieradās Korfu un pārņēma republikas teritoriju, bet 1. septembrī Francijas ģenerālis [[Sezārs Bertjē]] paziņoja par tās pievienošanu Francijai. :contentReference[oaicite:5]{index=5} Pēc 1807. gada Jonijas salas atkal nonāca Francijas pārvaldībā. [[Apvienotā Karaliste]] 1809.—1810. gadā ieņēma lielāko daļu salu, bet Korfu Francijas kontrolē saglabājās līdz 1814. gadam. 1815. gadā saskaņā ar [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] rezultātiem tika izveidota Lielbritānijas protektorātā esošā [[Jonijas salu Savienotās Valstis|Jonijas salu Savienoto Valstu]] federācija. 1864. gadā Jonijas salas tika pievienotas [[Grieķijas Karaliste|Grieķijas Karalistei]]. :contentReference[oaicite:6]{index=6} == Valsts iekārta == Septiņu Apvienoto salu Republika formāli bija federāla aristokrātiska republika. To veidoja septiņas galvenās Jonijas salas, un katrai no tām bija savas vietējās pārvaldes institūcijas. Centrālā likumdošanas un politiskā institūcija bija Senāts, kura rezidence atradās Korfu. Saskaņā ar 1800. gada līgumu republika atzina Osmaņu sultāna virsvaru, tomēr Osmaņu administrācija tieši neiejaucās tās ikdienas pārvaldē. Krievijas Impērijai bija ievērojami lielāka faktiskā ietekme uz republikas politiku, īpaši tās ārpolitiku un militāro drošību. :contentReference[oaicite:7]{index=7} == Teritorija == Republiku veidoja septiņas galvenās Jonijas salas: * [[Korfu]]; * [[Paksi]]; * [[Lefkada]]; * [[Kefalonija]]; * [[Itaka]]; * [[Zakinta]]; * [[Kitira]]. Republikas nosaukums bija tieši saistīts ar šīm septiņām salām. Atsevišķos periodos tās kontrolē atradās arī dažas teritorijas Grieķijas kontinentālajā piekrastē, tostarp [[Parga]]. == Nozīme == Septiņu Apvienoto salu Republikas pastāvēšana bija nozīmīgs posms mūsdienu Grieķijas politiskajā vēsturē. Tā nodrošināja grieķu elitei pieredzi valsts pārvaldē, diplomātijā un konstitucionālo institūciju darbībā. Republikas pārvaldes institūcijās savu politisko karjeru sāka Joannis Kapodistrijs, kuram vēlāk bija būtiska loma neatkarīgās Grieķijas valsts izveidē. Lai gan republika pastāvēja tikai septiņus gadus un atradās lielvalstu politiskajā ietekmē, tā bija pirmā autonoma grieķu valsts veida politiskā vienība kopš Konstantinopoles krišanas 1453. gadā. :contentReference[oaicite:8]{index=8} == Skatīt arī == * [[Jonijas salas]] * [[Jonijas salu Savienotās Valstis]] * [[Joannis Kapodistrijs]] * [[Grieķijas neatkarības karš]] * [[Napoleona kari]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grieķijas vēsture]] 51ikdwr4unwg4haxne09t45g44snar8 4519357 4519356 2026-09-08T19:10:52Z Votre Provocateur 111653 4519357 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ''Ἑπτάνησος Πολιτεία''<br>''Repubblica Settinsulare'' |nosaukums_latv_val = Septiņu Apvienoto salu Republika |sugasvārds = republika | |kontinents = Eiropa |reģions = [[Jonijas salas]] |valsts = mūsdienu [[Grieķija]] |laikmets = [[Napoleona kari]] |statuss = [[Osmaņu Impērija]]s vasaļvalsts |statusa_teksts = Autonoma republika Osmaņu Impērijas virsvarā un [[Krievijas Impērija]]s aizsardzībā |impērija = Osmaņu Impērija |valdības_veids = aristokrātiska federāla republika | |gads_sākums = 1800 |gads_beigas = 1807 | |event_start = [[Konstantinopoles līgums (1800)|Konstantinopoles līgums]] |date_start = 21. marts 1800 |event_end = Nodošana [[Pirmā Francijas impērija|Francijai]] |date_end = 1807 | |event1 = Pirmās konstitūcijas pieņemšana |date_event1 = 1800 |event2 = Jaunas konstitūcijas pieņemšana |date_event2 = 1803 |event3 = [[Tilzītes miera līgumi|Tilzītes līgums]] |date_event3 = 1807 | |event_pre = [[Francijas valdīšana Jonijas salās (1797—1799)|Francijas valdīšana Jonijas salās]] |date_pre = 1797—1799 |event_post = [[Francijas valdīšana Jonijas salās (1807—1814)|Francijas valdīšana Jonijas salās]] |date_post = 1807—1814 | |p1 = Francijas valdīšana Jonijas salās (1797—1799) |flag_p1 = Flag of France.svg |s1 = Francijas valdīšana Jonijas salās (1807—1814) |flag_s1 = Flag of France.svg | |image_flag = Flag of the Septinsular Republic.svg |flag_type = Karogs |image_coat = |symbol_type = |image_map = SeptinsularRepublic1801.jpg |image_map_caption = Septiņu Apvienoto salu Republika 1801. gadā |galvaspilsēta = [[Korfu (pilsēta)|Korfu]] |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = [[grieķu valoda|grieķu]], [[itāļu valoda|itāļu]] |reliģija = [[Austrumu pareizticīgā baznīca|pareizticība]], [[Romas Katoļu baznīca|katolicisms]] |nauda = | |leader1 = [[Selims III]] |year_leader1 = 1800—1807 |title_leader = Osmaņu sultāns |representative1 = |year_representative1 = |title_representative = }} '''Septiņu Apvienoto salu Republika''' ({{val|el|Ἑπτάνησος Πολιτεία}}, {{val|it|Repubblica Settinsulare}}), pazīstama arī kā '''Septiņsalu Republika''', bija autonoma federāla valsts [[Jonijas salas|Jonijas salās]], kas pastāvēja no 1800. līdz 1807. gadam. Tā atradās [[Osmaņu Impērija]]s nominālā virsvarā un vienlaikus bija [[Krievijas Impērija]]s politiskajā un militārajā aizsardzībā. Republiku veidoja septiņas galvenās Jonijas salas — [[Korfu]], [[Paksi]], [[Lefkada]], [[Kefalonija]], [[Itaka]], [[Zakinta]] un [[Kitira]]. Republika tiek uzskatīta par pirmo autonomo grieķu pārvaldīto valsti kopš [[Bizantijas Impērija]]s sabrukuma 1453. gadā. Lai gan tā nebija pilnībā suverēna valsts, tās izveidei bija ievērojama nozīme vēlākajā grieķu politiskās pašapziņas un valstiskuma attīstībā. == Vēsture == Līdz 1797. gadam Jonijas salas vairākus gadsimtus atradās [[Venēcijas Republika]]s pārvaldībā. Pēc Venēcijas Republikas likvidēšanas saskaņā ar [[Kampoformio miera līgums|Kampoformio miera līgumu]] salas nonāca [[Francijas Pirmā republika|Francijas]] kontrolē. Francijas administrācija salās ieviesa revolucionārās reformas un likvidēja vairākas aristokrātijas privilēģijas, taču tās politika drīz izraisīja pretestību vietējās elites un daļas iedzīvotāju vidū. 1798. gadā [[Krievijas Impērija]] un [[Osmaņu Impērija]], kas tajā laikā bija sabiedrotās cīņā pret Franciju, uzsāka kopīgu militāro operāciju Jonijas salās. Krievu un osmaņu flote admirāļa [[Fjodors Ušakovs|Fjodora Ušakova]] vadībā pakāpeniski ieņēma salas, bet 1799. gada martā pēc aplenkuma kapitulēja arī Francijas garnizons Korfu. 1800. gada 21. martā [[Konstantinopole|Konstantinopolē]] Krievijas un Osmaņu Impērijas pārstāvji parakstīja līgumu, ar kuru tika izveidota Septiņu Apvienoto salu Republika. Jaunajai valstij tika piešķirta plaša iekšējā autonomija, taču tā atzina Osmaņu sultāna virsvaru un tai bija jāmaksā ikgadējs mesls 75 000 piastru apmērā. Krievija savukārt ieguva nozīmīgu lomu republikas ārpolitikas un drošības jautājumos. Sākotnējā, tā sauktā Bizantijas konstitūcija, izveidoja aristokrātisku pārvaldes sistēmu, kurā dominēja Jonijas salu muižniecība. Tas izraisīja sociālu un politisku neapmierinātību, un jau 1801. gadā sākās mēģinājumi reformēt valsts pārvaldi. 1803. gadā tika pieņemta jauna konstitūcija, kas paplašināja politisko pārstāvniecību, lai gan republika joprojām saglabāja izteikti aristokrātisku raksturu. Republikas centrālās institūcijas atradās [[Korfu (pilsēta)|Korfu]]. Valsti veidojošajām salām bija ievērojama vietējā autonomija, taču tās pārstāvēja kopīgs Senāts. Šajā laikā politisko darbību sāka arī vairāki vēlāk nozīmīgi Grieķijas valstsvīri, tostarp [[Joannis Kapodistrijs]], kurš vēlāk kļuva par pirmo neatkarīgās Grieķijas valsts vadītāju. Napoleona karu laikā starptautiskā situācija strauji mainījās. Pēc [[Krievu—turku karš (1806—1812)|Krievijas—Osmaņu kara]] sākuma 1806. gadā republikas stāvoklis kļuva arvien nestabilāks. 1807. gadā tās teritoriju apdraudēja arī [[Ali pašā no Janinas|Ali pašā]] spēki, bet republikas vadība nostiprināja Lefkadas aizsardzību. Šajā periodā Joannis Kapodistrijs organizēja salas aizsardzību un sadarbojās ar vairākiem grieķu militārajiem līderiem, kuri vēlāk piedalījās [[Grieķijas neatkarības karš|Grieķijas neatkarības karā]]. Republikas pastāvēšana beidzās pēc [[Tilzītes miera līgumi|Tilzītes miera līgumiem]] starp [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] Franciju un Krievijas imperatoru [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandru I]] 1807. gada jūlijā. Krievija piekrita nodot Jonijas salas Francijai. Augustā Francijas karaspēks ieradās Korfu un pārņēma republikas teritoriju, bet 1. septembrī Francijas ģenerālis [[Sezārs Bertjē]] paziņoja par tās pievienošanu Francijai. Pēc 1807. gada Jonijas salas atkal nonāca Francijas pārvaldībā. [[Apvienotā Karaliste]] 1809.—1810. gadā ieņēma lielāko daļu salu, bet Korfu Francijas kontrolē saglabājās līdz 1814. gadam. 1815. gadā saskaņā ar [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] rezultātiem tika izveidota Lielbritānijas protektorātā esošā [[Jonijas salu Savienotās Valstis|Jonijas salu Savienoto Valstu]] federācija. 1864. gadā Jonijas salas tika pievienotas [[Grieķijas Karaliste|Grieķijas Karalistei]]. == Valsts iekārta == Septiņu Apvienoto salu Republika formāli bija federāla aristokrātiska republika. To veidoja septiņas galvenās Jonijas salas, un katrai no tām bija savas vietējās pārvaldes institūcijas. Centrālā likumdošanas un politiskā institūcija bija Senāts, kura rezidence atradās Korfu. Saskaņā ar 1800. gada līgumu republika atzina Osmaņu sultāna virsvaru, tomēr Osmaņu administrācija tieši neiejaucās tās ikdienas pārvaldē. Krievijas Impērijai bija ievērojami lielāka faktiskā ietekme uz republikas politiku, īpaši tās ārpolitiku un militāro drošību. == Teritorija == Republiku veidoja septiņas galvenās Jonijas salas: * [[Korfu]]; * [[Paksi]]; * [[Lefkada]]; * [[Kefalonija]]; * [[Itaka]]; * [[Zakinta]]; * [[Kitira]]. Republikas nosaukums bija tieši saistīts ar šīm septiņām salām. Atsevišķos periodos tās kontrolē atradās arī dažas teritorijas Grieķijas kontinentālajā piekrastē, tostarp [[Parga]]. == Nozīme == Septiņu Apvienoto salu Republikas pastāvēšana bija nozīmīgs posms mūsdienu Grieķijas politiskajā vēsturē. Tā nodrošināja grieķu elitei pieredzi valsts pārvaldē, diplomātijā un konstitucionālo institūciju darbībā. Republikas pārvaldes institūcijās savu politisko karjeru sāka Joannis Kapodistrijs, kuram vēlāk bija būtiska loma neatkarīgās Grieķijas valsts izveidē. Lai gan republika pastāvēja tikai septiņus gadus un atradās lielvalstu politiskajā ietekmē, tā bija pirmā autonoma grieķu valsts veida politiskā vienība kopš Konstantinopoles krišanas 1453. gadā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grieķijas vēsture]] 36vkc72mhpnk46gzcuilt9lnkxknm2f 0 639197 4519358 2026-09-08T19:11:42Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Tilzītes miera līgums]] 4519358 wikitext text/x-wiki #redirect [[Tilzītes miera līgums]] pl89ugedxndc6i6wsxtscw1ypwxpfnj 0 639198 4519359 2026-09-08T19:13:41Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Līguma infokaste | nosaukums = Konstantinopoles līgums | pilnais_nosaukums = | attēls = | attēla_paraksts = | veids = starptautisks līgums | parakstīts = [[1800]]. gada [[2. aprīlis|2. aprīlī]]<br><small>(21. martā pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]])</small> | vieta = [[Konstantinopole]], [[Osmaņu Impērija]] | spēkā_stājās = 1800 | parakstītāji = {{flagicon|Russian Empire}} [[Krievijas Impērija]]<br>{{flagicon|Ottoman Empire}} Osmaņu Impēr... 4519359 wikitext text/x-wiki {{Līguma infokaste | nosaukums = Konstantinopoles līgums | pilnais_nosaukums = | attēls = | attēla_paraksts = | veids = starptautisks līgums | parakstīts = [[1800]]. gada [[2. aprīlis|2. aprīlī]]<br><small>(21. martā pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]])</small> | vieta = [[Konstantinopole]], [[Osmaņu Impērija]] | spēkā_stājās = 1800 | parakstītāji = {{flagicon|Russian Empire}} [[Krievijas Impērija]]<br>{{flagicon|Ottoman Empire}} [[Osmaņu Impērija]] | valodas = }} '''Konstantinopoles līgums''' bija [[1800]]. gada [[2. aprīlis|2. aprīlī]] (21. martā pēc tolaik Krievijā lietotā [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]]) [[Konstantinopole|Konstantinopolē]] noslēgts līgums starp [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]] un [[Osmaņu Impērija|Osmaņu Impēriju]], ar kuru tika izveidota [[Septiņu Apvienoto salu Republika]]. Jaunā valsts aptvēra septiņas galvenās [[Jonijas salas]] un atradās Osmaņu sultāna formālā virsvarā, vienlaikus faktiski baudot Krievijas politisko un militāro aizsardzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.greece2021.gr/en/timeline/1489-establishment-of-the-republic-of-the-seven-united-islands-septinsular-republic-eptanissos-politeia.html |title=Establishment of the "Republic of the Seven United Islands" |publisher=Greece 2021 |language=en}}</ref> Līgums bija nozīmīgs [[Grieķija|Grieķijas]] politiskās vēstures notikums, jo tā rezultātā izveidotā Septiņu Apvienoto salu Republika kļuva par pirmo autonomo grieķu pārvaldīto valstisko veidojumu kopš [[Bizantijas Impērija|Bizantijas Impērijas]] krišanas 1453. gadā. :contentReference[oaicite:0]{index=0} == Priekšvēsture == [[Jonijas salas]] — [[Korfu]], [[Paksi]], [[Lefkada]], [[Kefalonija]], [[Itaka]], [[Zakinta]] un [[Kitira]] — vairākus gadsimtus atradās [[Venēcijas Republika]]s pārvaldībā. Atšķirībā no lielākās daļas grieķu apdzīvoto teritoriju tās nebija nonākušas tiešā Osmaņu Impērijas pārvaldē. Venēcijai piederēja arī vairāki atbalsta punkti kontinentālajā piekrastē, tostarp [[Parga]], [[Preveza]], [[Vonica]] un [[Butrinta]]. :contentReference[oaicite:1]{index=1} Pēc Venēcijas Republikas likvidēšanas [[1797]]. gadā un [[Kampoformio miera līgums|Kampoformio miera līguma]] noslēgšanas Jonijas salas nonāca [[Francijas Pirmā republika|Francijas]] kontrolē. Sākotnēji daļa vietējo iedzīvotāju Francijas varu uztvēra labvēlīgi, tomēr revolucionārās reformas, aristokrātijas privilēģiju atcelšana un Francijas varas pret baznīcu vērstā politika izraisīja pretestību, īpaši vietējās muižniecības vidū. :contentReference[oaicite:2]{index=2} [[1798]]. gadā Krievija un Osmaņu Impērija, kuras tobrīd bija sabiedrotās cīņā pret Franciju, sāka kopīgu militāru operāciju pret Francijas garnizoniem Jonijas salās. Apvienoto spēku floti vadīja Krievijas admirālis [[Fjodors Ušakovs]]. Līdz [[1799]]. gada pavasarim tika ieņemtas gandrīz visas salas, bet pēc [[Korfu aplenkums (1798—1799)|Korfu aplenkuma]] kapitulēja arī galvenais Francijas garnizons. Pēc Francijas spēku padzīšanas salās izveidoja pagaidu pārvaldes institūcijas. Vietējās elites pārstāvji centās panākt starptautisku jaunās politiskās kārtības atzīšanu un pēc iespējas plašāku pašpārvaldi. 1799. gada jūnijā salu Senāts nosūtīja delegāciju uz Konstantinopoli un [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]]. Tās uzdevums bija panākt salu politiskā statusa noteikšanu un izstrādāt jaunās valsts konstitucionālo pamatu. Sarunās piedalījās arī [[Antonioss Marija Kapodistrijs]] un Nikolaoss Gradenigoss Sigouross Desillass. :contentReference[oaicite:3]{index=3} == Līguma noslēgšana == Sarunās starp Krieviju, Osmaņu Impēriju un Jonijas salu pārstāvjiem radās domstarpības par jaunās valsts statusu. Salu pārstāvji vēlējās iegūt pēc iespējas plašāku neatkarību, bet [[Augstā Porta]] nevēlējās pieļaut pilnīgi neatkarīgas valsts izveidi savas ietekmes zonā. Rezultātā [[1800]]. gada 2. aprīlī (21. martā pēc Jūlija kalendāra) tika noslēgts Konstantinopoles līgums. Ar to tika nodibināta '''Septiņu Apvienoto salu Republika''' (grieķu: ''Πολιτεία τῶν Ἑνωμένων Ἑπτὰ Νήσων'', itāļu: ''Repubblica delle Sette Isole Unite''). :contentReference[oaicite:4]{index=4} Jaunās valsts iekārta zināmā mērā tika veidota pēc [[Ragūzas Republika|Ragūzas Republikas]] parauga. Tā bija aristokrātiska republika, kurā dominēja vietējā muižniecība un ievērojamākās dzimtas. == Līguma noteikumi == Saskaņā ar līgumu Septiņu Apvienoto salu Republiku veidoja septiņas galvenās Jonijas salas: * [[Korfu]]; * [[Paksi]]; * [[Lefkada]]; * [[Kefalonija]]; * [[Itaka]]; * [[Zakinta]]; * [[Kitira]]. Republikai tika piešķirta plaša iekšējā autonomija, taču tā formāli atzina Osmaņu sultāna virsvaru. Kā šīs atkarības apliecinājums republikai bija jāmaksā sultānam ikgadējs mesls 75 000 [[piastrs|piastru]] apmērā. :contentReference[oaicite:5]{index=5} Republikas iekšējo pārvaldi bija paredzēts īstenot vietējām institūcijām. Katras salas pārstāvji piedalījās kopīgās federālajās institūcijās, kuru centrālā mītne atradās [[Korfu (pilsēta)|Korfu]]. Jaunās valsts konstitūcijai bija nepieciešams Krievijas un Osmaņu Impērijas apstiprinājums. Līdz republikas militāro spēku izveidei tās nocietinājumos drīkstēja palikt Krievijas un Osmaņu karaspēks, lai garantētu salu aizsardzību pret Franciju. :contentReference[oaicite:6]{index=6} Krievija uzņēmās garantēt republikas teritoriālo integritāti. Krievijas militārā klātbūtne Jonijas salās faktiski nozīmēja, ka Krievijas politiskā ietekme jaunajā valstī bija ievērojami lielāka nekā Osmaņu Impērijas tiešā ietekme. == Kontinentālās teritorijas == Līgums noteica arī agrāko Venēcijas teritoriju statusu [[Epīra|Epīras]] piekrastē. [[Parga]], [[Vonica]], [[Preveza]] un [[Butrinta]] netika iekļautas Septiņu Apvienoto salu Republikā un tika nodotas Osmaņu Impērijas kontrolē. Tomēr šīm teritorijām tika piešķirts īpašs statuss. Kristīgajiem iedzīvotājiem tika garantētas reliģiskās un tiesiskās privilēģijas, savukārt musulmaņiem, izņemot Osmaņu garnizona pārstāvjus, bija aizliegts tur pastāvīgi apmesties un iegādāties zemi. Nodokļu slogs nedrīkstēja pārsniegt Venēcijas varas laikā pastāvējušo līmeni. Pēc kara nodarītajiem postījumiem tika paredzēts arī divu gadu atbrīvojums no nodokļiem. :contentReference[oaicite:7]{index=7} == Konstitūcija == Vienlaikus ar līgumu tika izstrādāta Septiņu Apvienoto salu Republikas pirmā konstitūcija, kas kļuva pazīstama kā '''Bizantijas konstitūcija'''. Tajā bija 37 panti. Konstitūcija paredzēja aristokrātisku federālu republiku. Katrā salā vietējo pārvaldi vadīja trīs sindiki, kurus katru gadu ievēlēja no vietējās muižniecības Lielās padomes locekļiem. Federācijas centrālā institūcija bija [[Korfu]] esošais Senāts, kurā bija pārstāvētas republiku veidojošās salas. Senāta priekšsēdētājs jeb arhonts pildīja valsts vadītāja funkcijas. :contentReference[oaicite:8]{index=8} Konstitucionālā sistēma nostiprināja tradicionālās aristokrātijas politisko dominanci, kas drīz izraisīja neapmierinātību citās iedzīvotāju grupās. Tika izstrādāts arī jaunās republikas karogs. Tajā bija attēlots no Venēcijas simbolikas pārņemtais [[Svētā Marka lauva]], kas turēja septiņu bultu saišķi — vienu bultu katrai republikā ietilpstošajai galvenajai salai. 1800. gada 1. novembrī Jonijas salu delegāti Konstantinopolē saņēma konstitūciju, republikas autonomiju apliecinošu dokumentu un jauno karogu. Pēc tam karogu svinīgā ceremonijā svētīja [[Konstantinopoles ekumeniskais patriarhs]]. :contentReference[oaicite:9]{index=9} == Sekas == Konstantinopoles līgums radīja jaunu politisko situāciju Jonijas salās. Lai gan republika nebija pilnīgi neatkarīga, tai bija sava pārvalde, konstitūcija un valsts institūcijas. 1800. gada konstitūcijā noteiktā aristokrātiskā sistēma tomēr izraisīja ievērojamu sabiedrības pretestību. Politisko konfliktu rezultātā jau [[1801]]. gadā tika mēģināts pārveidot valsts iekārtu, bet [[1803]]. gadā tika pieņemta jauna konstitūcija. :contentReference[oaicite:10]{index=10} [[Apvienotā Karaliste]] 1801. gada janvārī atzina Konstantinopoles līgumā izveidoto politisko kārtību. :contentReference[oaicite:11]{index=11} Republika pastāvēja līdz [[1807]]. gadam. Pēc [[Tilzītes miera līgumi|Tilzītes miera līgumu]] noslēgšanas Krievija piekrita Jonijas salu nodošanai [[Pirmā Francijas impērija|Napoleona Francijai]], un Septiņu Apvienoto salu Republika beidza pastāvēt. Konstantinopoles līgumam bija ilgtermiņa nozīme Grieķijas politiskajā vēsturē. Septiņu Apvienoto salu Republikā izveidojās grieķu pārvaldītas valsts institūcijas un politisko pieredzi ieguva vairāki vēlāk nozīmīgi Grieķijas valstsvīri, tostarp [[Joannis Kapodistrijs]], kurš pēc [[Grieķijas neatkarības karš|Grieķijas neatkarības kara]] kļuva par pirmo neatkarīgās Grieķijas valsts vadītāju. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:1800. gads]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas līgumi]] [[Kategorija:Osmaņu Impērijas līgumi]] [[Kategorija:Grieķijas vēsture]] 8rmuavcm6irm50u8mmjwev41nay4nbm 4519360 4519359 2026-09-08T19:15:19Z Votre Provocateur 111653 4519360 wikitext text/x-wiki '''Konstantinopoles līgums''' bija [[1800]]. gada [[2. aprīlis|2. aprīlī]] (21. martā pēc tolaik Krievijā lietotā [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]]) [[Konstantinopole|Konstantinopolē]] noslēgts līgums starp [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]] un [[Osmaņu Impērija|Osmaņu Impēriju]], ar kuru tika izveidota [[Septiņu Salu Republika|Septiņu Apvienoto salu Republika]]. Jaunā valsts aptvēra septiņas galvenās [[Jonijas salas]] un atradās Osmaņu sultāna formālā virsvarā, vienlaikus faktiski baudot Krievijas politisko un militāro aizsardzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.greece2021.gr/en/timeline/1489-establishment-of-the-republic-of-the-seven-united-islands-septinsular-republic-eptanissos-politeia.html |title=Establishment of the "Republic of the Seven United Islands" |publisher=Greece 2021 |language=en}}</ref> Līgums bija nozīmīgs [[Grieķija|Grieķijas]] politiskās vēstures notikums, jo tā rezultātā izveidotā Septiņu Apvienoto salu Republika kļuva par pirmo autonomo grieķu pārvaldīto valstisko veidojumu kopš [[Bizantijas Impērija|Bizantijas Impērijas]] krišanas 1453. gadā. == Priekšvēsture == [[Jonijas salas]] — [[Korfu]], [[Paksi]], [[Lefkada]], [[Kefalonija]], [[Itaka]], [[Zakinta]] un [[Kitira]] — vairākus gadsimtus atradās [[Venēcijas Republika]]s pārvaldībā. Atšķirībā no lielākās daļas grieķu apdzīvoto teritoriju tās nebija nonākušas tiešā Osmaņu Impērijas pārvaldē. Venēcijai piederēja arī vairāki atbalsta punkti kontinentālajā piekrastē, tostarp [[Parga]], [[Preveza]], [[Vonica]] un [[Butrinta]]. Pēc Venēcijas Republikas likvidēšanas [[1797]]. gadā un [[Kampoformio miera līgums|Kampoformio miera līguma]] noslēgšanas Jonijas salas nonāca [[Francijas Pirmā republika|Francijas]] kontrolē. Sākotnēji daļa vietējo iedzīvotāju Francijas varu uztvēra labvēlīgi, tomēr revolucionārās reformas, aristokrātijas privilēģiju atcelšana un Francijas varas pret baznīcu vērstā politika izraisīja pretestību, īpaši vietējās muižniecības vidū. [[1798]]. gadā Krievija un Osmaņu Impērija, kuras tobrīd bija sabiedrotās cīņā pret Franciju, sāka kopīgu militāru operāciju pret Francijas garnizoniem Jonijas salās. Apvienoto spēku floti vadīja Krievijas admirālis [[Fjodors Ušakovs]]. Līdz [[1799]]. gada pavasarim tika ieņemtas gandrīz visas salas, bet pēc [[Korfu aplenkums (1798—1799)|Korfu aplenkuma]] kapitulēja arī galvenais Francijas garnizons. Pēc Francijas spēku padzīšanas salās izveidoja pagaidu pārvaldes institūcijas. Vietējās elites pārstāvji centās panākt starptautisku jaunās politiskās kārtības atzīšanu un pēc iespējas plašāku pašpārvaldi. 1799. gada jūnijā salu Senāts nosūtīja delegāciju uz Konstantinopoli un [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]]. Tās uzdevums bija panākt salu politiskā statusa noteikšanu un izstrādāt jaunās valsts konstitucionālo pamatu. Sarunās piedalījās arī [[Antonioss Marija Kapodistrijs]] un Nikolaoss Gradenigoss Sigouross Desillass. == Līguma noslēgšana == Sarunās starp Krieviju, Osmaņu Impēriju un Jonijas salu pārstāvjiem radās domstarpības par jaunās valsts statusu. Salu pārstāvji vēlējās iegūt pēc iespējas plašāku neatkarību, bet [[Augstā Porta]] nevēlējās pieļaut pilnīgi neatkarīgas valsts izveidi savas ietekmes zonā. Rezultātā [[1800]]. gada 2. aprīlī (21. martā pēc Jūlija kalendāra) tika noslēgts Konstantinopoles līgums. Ar to tika nodibināta Septiņu Apvienoto salu Republika ([[Grieķu valoda|grieķu]]: ''Πολιτεία τῶν Ἑνωμένων Ἑπτὰ Νήσων'', [[Itāļu valoda|itāļu]]: ''Repubblica delle Sette Isole Unite''). Jaunās valsts iekārta zināmā mērā tika veidota pēc [[Ragūzas Republika|Ragūzas Republikas]] parauga. Tā bija aristokrātiska republika, kurā dominēja vietējā muižniecība un ievērojamākās dzimtas. == Līguma noteikumi == Saskaņā ar līgumu Septiņu Apvienoto salu Republiku veidoja septiņas galvenās Jonijas salas: * [[Korfu]]; * [[Paksi]]; * [[Lefkada]]; * [[Kefalonija]]; * [[Itaka]]; * [[Zakinta]]; * [[Kitira]]. Republikai tika piešķirta plaša iekšējā autonomija, taču tā formāli atzina Osmaņu sultāna virsvaru. Kā šīs atkarības apliecinājums republikai bija jāmaksā sultānam ikgadējs mesls 75 000 [[piastrs|piastru]] apmērā. Republikas iekšējo pārvaldi bija paredzēts īstenot vietējām institūcijām. Katras salas pārstāvji piedalījās kopīgās federālajās institūcijās, kuru centrālā mītne atradās [[Korfu (pilsēta)|Korfu]]. Jaunās valsts konstitūcijai bija nepieciešams Krievijas un Osmaņu Impērijas apstiprinājums. Līdz republikas militāro spēku izveidei tās nocietinājumos drīkstēja palikt Krievijas un Osmaņu karaspēks, lai garantētu salu aizsardzību pret Franciju. Krievija uzņēmās garantēt republikas teritoriālo integritāti. Krievijas militārā klātbūtne Jonijas salās faktiski nozīmēja, ka Krievijas politiskā ietekme jaunajā valstī bija ievērojami lielāka nekā Osmaņu Impērijas tiešā ietekme. == Kontinentālās teritorijas == Līgums noteica arī agrāko Venēcijas teritoriju statusu [[Epīra|Epīras]] piekrastē. [[Parga]], [[Vonica]], [[Preveza]] un [[Butrinta]] netika iekļautas Septiņu Apvienoto salu Republikā un tika nodotas Osmaņu Impērijas kontrolē. Tomēr šīm teritorijām tika piešķirts īpašs statuss. Kristīgajiem iedzīvotājiem tika garantētas reliģiskās un tiesiskās privilēģijas, savukārt musulmaņiem, izņemot Osmaņu garnizona pārstāvjus, bija aizliegts tur pastāvīgi apmesties un iegādāties zemi. Nodokļu slogs nedrīkstēja pārsniegt Venēcijas varas laikā pastāvējušo līmeni. Pēc kara nodarītajiem postījumiem tika paredzēts arī divu gadu atbrīvojums no nodokļiem. :contentReference[oaicite:7]{index=7} == Konstitūcija == Vienlaikus ar līgumu tika izstrādāta Septiņu Apvienoto salu Republikas pirmā konstitūcija, kas kļuva pazīstama kā Bizantijas konstitūcija. Tajā bija 37 panti. Konstitūcija paredzēja aristokrātisku federālu republiku. Katrā salā vietējo pārvaldi vadīja trīs sindiki, kurus katru gadu ievēlēja no vietējās muižniecības Lielās padomes locekļiem. Federācijas centrālā institūcija bija [[Korfu]] esošais Senāts, kurā bija pārstāvētas republiku veidojošās salas. Senāta priekšsēdētājs jeb arhonts pildīja valsts vadītāja funkcijas. Konstitucionālā sistēma nostiprināja tradicionālās aristokrātijas politisko dominanci, kas drīz izraisīja neapmierinātību citās iedzīvotāju grupās. Tika izstrādāts arī jaunās republikas karogs. Tajā bija attēlots no Venēcijas simbolikas pārņemtais [[Svētā Marka lauva]], kas turēja septiņu bultu saišķi — vienu bultu katrai republikā ietilpstošajai galvenajai salai. 1800. gada 1. novembrī Jonijas salu delegāti Konstantinopolē saņēma konstitūciju, republikas autonomiju apliecinošu dokumentu un jauno karogu. Pēc tam karogu svinīgā ceremonijā svētīja Konstantinopoles ekumeniskais patriarhs. == Sekas == Konstantinopoles līgums radīja jaunu politisko situāciju Jonijas salās. Lai gan republika nebija pilnīgi neatkarīga, tai bija sava pārvalde, konstitūcija un valsts institūcijas. 1800. gada konstitūcijā noteiktā aristokrātiskā sistēma tomēr izraisīja ievērojamu sabiedrības pretestību. Politisko konfliktu rezultātā jau [[1801]]. gadā tika mēģināts pārveidot valsts iekārtu, bet [[1803]]. gadā tika pieņemta jauna konstitūcija. [[Apvienotā Karaliste]] 1801. gada janvārī atzina Konstantinopoles līgumā izveidoto politisko kārtību. Republika pastāvēja līdz [[1807]]. gadam. Pēc [[Tilzītes miera līgumi|Tilzītes miera līgumu]] noslēgšanas Krievija piekrita Jonijas salu nodošanai [[Pirmā Francijas impērija|Napoleona Francijai]], un Septiņu Apvienoto salu Republika beidza pastāvēt. Konstantinopoles līgumam bija ilgtermiņa nozīme Grieķijas politiskajā vēsturē. Septiņu Apvienoto salu Republikā izveidojās grieķu pārvaldītas valsts institūcijas un politisko pieredzi ieguva vairāki vēlāk nozīmīgi Grieķijas valstsvīri, tostarp [[Joannis Kapodistrijs]], kurš pēc [[Grieķijas neatkarības karš|Grieķijas neatkarības kara]] kļuva par pirmo neatkarīgās Grieķijas valsts vadītāju. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:1800. gads]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas līgumi]] [[Kategorija:Osmaņu Impērijas līgumi]] [[Kategorija:Grieķijas vēsture]] 4sm8jygbm9mwgf0qo4lkijg5nsdgcp1 4519361 4519360 2026-09-08T19:18:18Z Votre Provocateur 111653 4519361 wikitext text/x-wiki '''Konstantinopoles līgums''' bija [[1800]]. gada [[2. aprīlis|2. aprīlī]] (21. martā pēc tolaik [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] lietotā [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]]) [[Konstantinopole|Konstantinopolē]] noslēgts līgums starp [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]] un [[Osmaņu Impērija|Osmaņu Impēriju]], ar kuru tika izveidota [[Septiņu Salu Republika|Septiņu Apvienoto salu Republika]]. Jaunā valsts aptvēra septiņas galvenās [[Jonijas salas]] un atradās Osmaņu sultāna formālā virsvarā, vienlaikus faktiski baudot Krievijas politisko un militāro aizsardzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.greece2021.gr/en/timeline/1489-establishment-of-the-republic-of-the-seven-united-islands-septinsular-republic-eptanissos-politeia.html |title=Establishment of the "Republic of the Seven United Islands" |publisher=Greece 2021 |language=en}}</ref> Līgums bija nozīmīgs [[Grieķija|Grieķijas]] politiskās vēstures notikums, jo tā rezultātā izveidotā Septiņu Apvienoto salu Republika kļuva par pirmo autonomo grieķu pārvaldīto valstisko veidojumu kopš [[Bizantijas Impērija|Bizantijas Impērijas]] krišanas 1453. gadā. == Priekšvēsture == [[Jonijas salas]] — [[Korfu]], [[Paksi]], [[Lefkada]], [[Kefalonija]], [[Itaka]], [[Zakinta]] un [[Kitira]] — vairākus gadsimtus atradās [[Venēcijas Republika]]s pārvaldībā. Atšķirībā no lielākās daļas grieķu apdzīvoto teritoriju tās nebija nonākušas tiešā Osmaņu Impērijas pārvaldē. Venēcijai piederēja arī vairāki atbalsta punkti kontinentālajā piekrastē, tostarp [[Parga]], [[Preveza]], [[Vonica]] un [[Butrinta]]. Pēc Venēcijas Republikas likvidēšanas [[1797]]. gadā un [[Kampoformio miera līgums|Kampoformio miera līguma]] noslēgšanas Jonijas salas nonāca [[Francijas Pirmā republika|Francijas]] kontrolē. Sākotnēji daļa vietējo iedzīvotāju Francijas varu uztvēra labvēlīgi, tomēr revolucionārās reformas, aristokrātijas privilēģiju atcelšana un Francijas varas pret baznīcu vērstā politika izraisīja pretestību, īpaši vietējās muižniecības vidū. [[1798]]. gadā Krievija un Osmaņu Impērija, kuras tobrīd bija sabiedrotās cīņā pret Franciju, sāka kopīgu militāru operāciju pret Francijas garnizoniem Jonijas salās. Apvienoto spēku floti vadīja Krievijas admirālis [[Fjodors Ušakovs]]. Līdz [[1799]]. gada pavasarim tika ieņemtas gandrīz visas salas, bet pēc [[Korfu aplenkums (1798—1799)|Korfu aplenkuma]] kapitulēja arī galvenais Francijas garnizons. Pēc Francijas spēku padzīšanas salās izveidoja pagaidu pārvaldes institūcijas. Vietējās elites pārstāvji centās panākt starptautisku jaunās politiskās kārtības atzīšanu un pēc iespējas plašāku pašpārvaldi. 1799. gada jūnijā salu Senāts nosūtīja delegāciju uz Konstantinopoli un [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]]. Tās uzdevums bija panākt salu politiskā statusa noteikšanu un izstrādāt jaunās valsts konstitucionālo pamatu. Sarunās piedalījās arī [[Antonioss Marija Kapodistrijs]] un Nikolaoss Gradenigoss Sigouross Desillass. == Līguma noslēgšana == Sarunās starp Krieviju, Osmaņu Impēriju un Jonijas salu pārstāvjiem radās domstarpības par jaunās valsts statusu. Salu pārstāvji vēlējās iegūt pēc iespējas plašāku neatkarību, bet [[Augstā Porta]] nevēlējās pieļaut pilnīgi neatkarīgas valsts izveidi savas ietekmes zonā. Rezultātā [[1800]]. gada 2. aprīlī (21. martā pēc Jūlija kalendāra) tika noslēgts Konstantinopoles līgums. Ar to tika nodibināta Septiņu Apvienoto salu Republika ([[Grieķu valoda|grieķu]]: ''Πολιτεία τῶν Ἑνωμένων Ἑπτὰ Νήσων'', [[Itāļu valoda|itāļu]]: ''Repubblica delle Sette Isole Unite''). Jaunās valsts iekārta zināmā mērā tika veidota pēc [[Ragūzas Republika|Ragūzas Republikas]] parauga. Tā bija aristokrātiska republika, kurā dominēja vietējā muižniecība un ievērojamākās dzimtas. == Līguma noteikumi == Saskaņā ar līgumu Septiņu Apvienoto salu Republiku veidoja septiņas galvenās Jonijas salas: * [[Korfu]]; * [[Paksi]]; * [[Lefkada]]; * [[Kefalonija]]; * [[Itaka]]; * [[Zakinta]]; * [[Kitira]]. Republikai tika piešķirta plaša iekšējā autonomija, taču tā formāli atzina Osmaņu sultāna virsvaru. Kā šīs atkarības apliecinājums republikai bija jāmaksā sultānam ikgadējs mesls 75 000 [[piastrs|piastru]] apmērā. Republikas iekšējo pārvaldi bija paredzēts īstenot vietējām institūcijām. Katras salas pārstāvji piedalījās kopīgās federālajās institūcijās, kuru centrālā mītne atradās [[Korfu (pilsēta)|Korfu]]. Jaunās valsts konstitūcijai bija nepieciešams Krievijas un Osmaņu Impērijas apstiprinājums. Līdz republikas militāro spēku izveidei tās nocietinājumos drīkstēja palikt Krievijas un Osmaņu karaspēks, lai garantētu salu aizsardzību pret Franciju. Krievija uzņēmās garantēt republikas teritoriālo integritāti. Krievijas militārā klātbūtne Jonijas salās faktiski nozīmēja, ka Krievijas politiskā ietekme jaunajā valstī bija ievērojami lielāka nekā Osmaņu Impērijas tiešā ietekme. == Kontinentālās teritorijas == Līgums noteica arī agrāko Venēcijas teritoriju statusu [[Epīra|Epīras]] piekrastē. [[Parga]], [[Vonica]], [[Preveza]] un [[Butrinta]] netika iekļautas Septiņu Apvienoto salu Republikā un tika nodotas Osmaņu Impērijas kontrolē. Tomēr šīm teritorijām tika piešķirts īpašs statuss. Kristīgajiem iedzīvotājiem tika garantētas reliģiskās un tiesiskās privilēģijas, savukārt musulmaņiem, izņemot Osmaņu garnizona pārstāvjus, bija aizliegts tur pastāvīgi apmesties un iegādāties zemi. Nodokļu slogs nedrīkstēja pārsniegt Venēcijas varas laikā pastāvējušo līmeni. Pēc kara nodarītajiem postījumiem tika paredzēts arī divu gadu atbrīvojums no nodokļiem. :contentReference[oaicite:7]{index=7} == Konstitūcija == Vienlaikus ar līgumu tika izstrādāta Septiņu Apvienoto salu Republikas pirmā konstitūcija, kas kļuva pazīstama kā Bizantijas konstitūcija. Tajā bija 37 panti. Konstitūcija paredzēja aristokrātisku federālu republiku. Katrā salā vietējo pārvaldi vadīja trīs sindiki, kurus katru gadu ievēlēja no vietējās muižniecības Lielās padomes locekļiem. Federācijas centrālā institūcija bija [[Korfu]] esošais Senāts, kurā bija pārstāvētas republiku veidojošās salas. Senāta priekšsēdētājs jeb arhonts pildīja valsts vadītāja funkcijas. Konstitucionālā sistēma nostiprināja tradicionālās aristokrātijas politisko dominanci, kas drīz izraisīja neapmierinātību citās iedzīvotāju grupās. Tika izstrādāts arī jaunās republikas karogs. Tajā bija attēlots no Venēcijas simbolikas pārņemtais [[Svētā Marka lauva]], kas turēja septiņu bultu saišķi — vienu bultu katrai republikā ietilpstošajai galvenajai salai. 1800. gada 1. novembrī Jonijas salu delegāti Konstantinopolē saņēma konstitūciju, republikas autonomiju apliecinošu dokumentu un jauno karogu. Pēc tam karogu svinīgā ceremonijā svētīja Konstantinopoles ekumeniskais patriarhs. == Sekas == Konstantinopoles līgums radīja jaunu politisko situāciju Jonijas salās. Lai gan republika nebija pilnīgi neatkarīga, tai bija sava pārvalde, konstitūcija un valsts institūcijas. 1800. gada konstitūcijā noteiktā aristokrātiskā sistēma tomēr izraisīja ievērojamu sabiedrības pretestību. Politisko konfliktu rezultātā jau [[1801]]. gadā tika mēģināts pārveidot valsts iekārtu, bet [[1803]]. gadā tika pieņemta jauna konstitūcija. [[Apvienotā Karaliste]] 1801. gada janvārī atzina Konstantinopoles līgumā izveidoto politisko kārtību. Republika pastāvēja līdz [[1807]]. gadam. Pēc [[Tilzītes miera līgumi|Tilzītes miera līgumu]] noslēgšanas Krievija piekrita Jonijas salu nodošanai [[Pirmā Francijas impērija|Napoleona Francijai]], un Septiņu Apvienoto salu Republika beidza pastāvēt. Konstantinopoles līgumam bija ilgtermiņa nozīme Grieķijas politiskajā vēsturē. Septiņu Apvienoto salu Republikā izveidojās grieķu pārvaldītas valsts institūcijas un politisko pieredzi ieguva vairāki vēlāk nozīmīgi Grieķijas valstsvīri, tostarp [[Joannis Kapodistrijs]], kurš pēc [[Grieķijas neatkarības karš|Grieķijas neatkarības kara]] kļuva par pirmo neatkarīgās Grieķijas valsts vadītāju. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:1800. gads]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas līgumi]] [[Kategorija:Osmaņu Impērijas līgumi]] [[Kategorija:Grieķijas vēsture]] rl8gbhe9x07gu06dzpo35o3qjuw0uzw 4519362 4519361 2026-09-08T19:18:44Z Votre Provocateur 111653 4519362 wikitext text/x-wiki '''Konstantinopoles līgums''' bija [[1800]]. gada [[2. aprīlis|2. aprīlī]] (21. martā pēc tolaik [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] lietotā [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]]) [[Konstantinopole|Konstantinopolē]] noslēgts līgums starp [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]] un [[Osmaņu Impērija|Osmaņu Impēriju]], ar kuru tika izveidota [[Septiņu Salu Republika|Septiņu Apvienoto salu Republika]]. Jaunā valsts aptvēra septiņas galvenās [[Jonijas salas]] un atradās Osmaņu sultāna formālā virsvarā, vienlaikus faktiski baudot Krievijas politisko un militāro aizsardzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.greece2021.gr/en/timeline/1489-establishment-of-the-republic-of-the-seven-united-islands-septinsular-republic-eptanissos-politeia.html |title=Establishment of the "Republic of the Seven United Islands" |publisher=Greece 2021 |language=en}}</ref> Līgums bija nozīmīgs [[Grieķija|Grieķijas]] politiskās vēstures notikums, jo tā rezultātā izveidotā Septiņu Apvienoto salu Republika kļuva par pirmo autonomo grieķu pārvaldīto valstisko veidojumu kopš [[Bizantijas Impērija|Bizantijas Impērijas]] krišanas 1453. gadā. == Priekšvēsture == [[Jonijas salas]] — [[Korfu]], [[Paksi]], [[Lefkada]], [[Kefalonija]], [[Itaka]], [[Zakinta]] un [[Kitira]] — vairākus gadsimtus atradās [[Venēcijas Republika]]s pārvaldībā. Atšķirībā no lielākās daļas grieķu apdzīvoto teritoriju tās nebija nonākušas tiešā Osmaņu Impērijas pārvaldē. Venēcijai piederēja arī vairāki atbalsta punkti kontinentālajā piekrastē, tostarp [[Parga]], [[Preveza]], [[Vonica]] un [[Butrinta]]. Pēc Venēcijas Republikas likvidēšanas [[1797]]. gadā un [[Kampoformio miera līgums|Kampoformio miera līguma]] noslēgšanas Jonijas salas nonāca [[Francijas Pirmā republika|Francijas]] kontrolē. Sākotnēji daļa vietējo iedzīvotāju Francijas varu uztvēra labvēlīgi, tomēr revolucionārās reformas, aristokrātijas privilēģiju atcelšana un Francijas varas pret baznīcu vērstā politika izraisīja pretestību, īpaši vietējās muižniecības vidū. [[1798]]. gadā Krievija un Osmaņu Impērija, kuras tobrīd bija sabiedrotās cīņā pret Franciju, sāka kopīgu militāru operāciju pret Francijas garnizoniem Jonijas salās. Apvienoto spēku floti vadīja Krievijas admirālis [[Fjodors Ušakovs]]. Līdz [[1799]]. gada pavasarim tika ieņemtas gandrīz visas salas, bet pēc [[Korfu aplenkums (1798—1799)|Korfu aplenkuma]] kapitulēja arī galvenais Francijas garnizons. Pēc Francijas spēku padzīšanas salās izveidoja pagaidu pārvaldes institūcijas. Vietējās elites pārstāvji centās panākt starptautisku jaunās politiskās kārtības atzīšanu un pēc iespējas plašāku pašpārvaldi. 1799. gada jūnijā salu Senāts nosūtīja delegāciju uz Konstantinopoli un [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]]. Tās uzdevums bija panākt salu politiskā statusa noteikšanu un izstrādāt jaunās valsts konstitucionālo pamatu. Sarunās piedalījās arī [[Antonioss Marija Kapodistrijs]] un Nikolaoss Gradenigoss Sigouross Desillass. == Līguma noslēgšana == Sarunās starp Krieviju, Osmaņu Impēriju un Jonijas salu pārstāvjiem radās domstarpības par jaunās valsts statusu. Salu pārstāvji vēlējās iegūt pēc iespējas plašāku neatkarību, bet [[Augstā Porta]] nevēlējās pieļaut pilnīgi neatkarīgas valsts izveidi savas ietekmes zonā. Rezultātā [[1800]]. gada 2. aprīlī (21. martā pēc Jūlija kalendāra) tika noslēgts Konstantinopoles līgums. Ar to tika nodibināta Septiņu Apvienoto salu Republika ([[Grieķu valoda|grieķu]]: ''Πολιτεία τῶν Ἑνωμένων Ἑπτὰ Νήσων'', [[Itāļu valoda|itāļu]]: ''Repubblica delle Sette Isole Unite''). Jaunās valsts iekārta zināmā mērā tika veidota pēc [[Ragūzas Republika|Ragūzas Republikas]] parauga. Tā bija aristokrātiska republika, kurā dominēja vietējā muižniecība un ievērojamākās dzimtas. == Līguma noteikumi == Saskaņā ar līgumu Septiņu Apvienoto salu Republiku veidoja septiņas galvenās Jonijas salas: * [[Korfu]]; * [[Paksi]]; * [[Lefkada]]; * [[Kefalonija]]; * [[Itaka]]; * [[Zakinta]]; * [[Kitira]]. Republikai tika piešķirta plaša iekšējā autonomija, taču tā formāli atzina Osmaņu sultāna virsvaru. Kā šīs atkarības apliecinājums republikai bija jāmaksā sultānam ikgadējs mesls 75 000 [[piastrs|piastru]] apmērā. Republikas iekšējo pārvaldi bija paredzēts īstenot vietējām institūcijām. Katras salas pārstāvji piedalījās kopīgās federālajās institūcijās, kuru centrālā mītne atradās [[Korfu (pilsēta)|Korfu]]. Jaunās valsts konstitūcijai bija nepieciešams Krievijas un Osmaņu Impērijas apstiprinājums. Līdz republikas militāro spēku izveidei tās nocietinājumos drīkstēja palikt Krievijas un Osmaņu karaspēks, lai garantētu salu aizsardzību pret Franciju. Krievija uzņēmās garantēt republikas teritoriālo integritāti. Krievijas militārā klātbūtne Jonijas salās faktiski nozīmēja, ka Krievijas politiskā ietekme jaunajā valstī bija ievērojami lielāka nekā Osmaņu Impērijas tiešā ietekme. == Kontinentālās teritorijas == Līgums noteica arī agrāko Venēcijas teritoriju statusu [[Epīra|Epīras]] piekrastē. [[Parga]], [[Vonica]], [[Preveza]] un [[Butrinta]] netika iekļautas Septiņu Apvienoto salu Republikā un tika nodotas Osmaņu Impērijas kontrolē. Tomēr šīm teritorijām tika piešķirts īpašs statuss. Kristīgajiem iedzīvotājiem tika garantētas reliģiskās un tiesiskās privilēģijas, savukārt musulmaņiem, izņemot Osmaņu garnizona pārstāvjus, bija aizliegts tur pastāvīgi apmesties un iegādāties zemi. Nodokļu slogs nedrīkstēja pārsniegt Venēcijas varas laikā pastāvējušo līmeni. Pēc kara nodarītajiem postījumiem tika paredzēts arī divu gadu atbrīvojums no nodokļiem. == Konstitūcija == Vienlaikus ar līgumu tika izstrādāta Septiņu Apvienoto salu Republikas pirmā konstitūcija, kas kļuva pazīstama kā Bizantijas konstitūcija. Tajā bija 37 panti. Konstitūcija paredzēja aristokrātisku federālu republiku. Katrā salā vietējo pārvaldi vadīja trīs sindiki, kurus katru gadu ievēlēja no vietējās muižniecības Lielās padomes locekļiem. Federācijas centrālā institūcija bija [[Korfu]] esošais Senāts, kurā bija pārstāvētas republiku veidojošās salas. Senāta priekšsēdētājs jeb arhonts pildīja valsts vadītāja funkcijas. Konstitucionālā sistēma nostiprināja tradicionālās aristokrātijas politisko dominanci, kas drīz izraisīja neapmierinātību citās iedzīvotāju grupās. Tika izstrādāts arī jaunās republikas karogs. Tajā bija attēlots no Venēcijas simbolikas pārņemtais [[Svētā Marka lauva]], kas turēja septiņu bultu saišķi — vienu bultu katrai republikā ietilpstošajai galvenajai salai. 1800. gada 1. novembrī Jonijas salu delegāti Konstantinopolē saņēma konstitūciju, republikas autonomiju apliecinošu dokumentu un jauno karogu. Pēc tam karogu svinīgā ceremonijā svētīja Konstantinopoles ekumeniskais patriarhs. == Sekas == Konstantinopoles līgums radīja jaunu politisko situāciju Jonijas salās. Lai gan republika nebija pilnīgi neatkarīga, tai bija sava pārvalde, konstitūcija un valsts institūcijas. 1800. gada konstitūcijā noteiktā aristokrātiskā sistēma tomēr izraisīja ievērojamu sabiedrības pretestību. Politisko konfliktu rezultātā jau [[1801]]. gadā tika mēģināts pārveidot valsts iekārtu, bet [[1803]]. gadā tika pieņemta jauna konstitūcija. [[Apvienotā Karaliste]] 1801. gada janvārī atzina Konstantinopoles līgumā izveidoto politisko kārtību. Republika pastāvēja līdz [[1807]]. gadam. Pēc [[Tilzītes miera līgumi|Tilzītes miera līgumu]] noslēgšanas Krievija piekrita Jonijas salu nodošanai [[Pirmā Francijas impērija|Napoleona Francijai]], un Septiņu Apvienoto salu Republika beidza pastāvēt. Konstantinopoles līgumam bija ilgtermiņa nozīme Grieķijas politiskajā vēsturē. Septiņu Apvienoto salu Republikā izveidojās grieķu pārvaldītas valsts institūcijas un politisko pieredzi ieguva vairāki vēlāk nozīmīgi Grieķijas valstsvīri, tostarp [[Joannis Kapodistrijs]], kurš pēc [[Grieķijas neatkarības karš|Grieķijas neatkarības kara]] kļuva par pirmo neatkarīgās Grieķijas valsts vadītāju. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:1800. gads]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas līgumi]] [[Kategorija:Osmaņu Impērijas līgumi]] [[Kategorija:Grieķijas vēsture]] 1xem43pemibs76pmjbq38xgtoablut6 4519363 4519362 2026-09-08T19:19:00Z Votre Provocateur 111653 4519363 wikitext text/x-wiki '''Konstantinopoles līgums''' bija [[1800]]. gada [[2. aprīlis|2. aprīlī]] (21. martā pēc tolaik [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] lietotā [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]]) [[Konstantinopole|Konstantinopolē]] noslēgts līgums starp [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]] un [[Osmaņu Impērija|Osmaņu Impēriju]], ar kuru tika izveidota [[Septiņu Salu Republika|Septiņu Apvienoto salu Republika]]. Jaunā valsts aptvēra septiņas galvenās [[Jonijas salas]] un atradās Osmaņu sultāna formālā virsvarā, vienlaikus faktiski baudot Krievijas politisko un militāro aizsardzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.greece2021.gr/en/timeline/1489-establishment-of-the-republic-of-the-seven-united-islands-septinsular-republic-eptanissos-politeia.html |title=Establishment of the "Republic of the Seven United Islands" |publisher=Greece 2021 |language=en}}</ref> Līgums bija nozīmīgs [[Grieķija|Grieķijas]] politiskās vēstures notikums, jo tā rezultātā izveidotā Septiņu Apvienoto salu Republika kļuva par pirmo autonomo grieķu pārvaldīto valstisko veidojumu kopš [[Bizantijas Impērija|Bizantijas Impērijas]] krišanas 1453. gadā. == Priekšvēsture == [[Jonijas salas]] — [[Korfu]], [[Paksi]], [[Lefkada]], [[Kefalonija]], [[Itaka]], [[Zakinta]] un [[Kitira]] — vairākus gadsimtus atradās [[Venēcijas Republika]]s pārvaldībā. Atšķirībā no lielākās daļas grieķu apdzīvoto teritoriju tās nebija nonākušas tiešā Osmaņu Impērijas pārvaldē. Venēcijai piederēja arī vairāki atbalsta punkti kontinentālajā piekrastē, tostarp [[Parga]], [[Preveza]], [[Vonica]] un [[Butrinta]]. Pēc Venēcijas Republikas likvidēšanas [[1797]]. gadā un [[Kampoformio miera līgums|Kampoformio miera līguma]] noslēgšanas Jonijas salas nonāca [[Francijas Pirmā republika|Francijas]] kontrolē. Sākotnēji daļa vietējo iedzīvotāju Francijas varu uztvēra labvēlīgi, tomēr revolucionārās reformas, aristokrātijas privilēģiju atcelšana un Francijas varas pret baznīcu vērstā politika izraisīja pretestību, īpaši vietējās muižniecības vidū. [[1798]]. gadā Krievija un Osmaņu Impērija, kuras tobrīd bija sabiedrotās cīņā pret Franciju, sāka kopīgu militāru operāciju pret Francijas garnizoniem Jonijas salās. Apvienoto spēku floti vadīja Krievijas admirālis [[Fjodors Ušakovs]]. Līdz [[1799]]. gada pavasarim tika ieņemtas gandrīz visas salas, bet pēc [[Korfu aplenkums (1798—1799)|Korfu aplenkuma]] kapitulēja arī galvenais Francijas garnizons. Pēc Francijas spēku padzīšanas salās izveidoja pagaidu pārvaldes institūcijas. Vietējās elites pārstāvji centās panākt starptautisku jaunās politiskās kārtības atzīšanu un pēc iespējas plašāku pašpārvaldi. 1799. gada jūnijā salu Senāts nosūtīja delegāciju uz Konstantinopoli un [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]]. Tās uzdevums bija panākt salu politiskā statusa noteikšanu un izstrādāt jaunās valsts konstitucionālo pamatu. Sarunās piedalījās arī [[Antonioss Marija Kapodistrijs]] un Nikolaoss Gradenigoss Sigouross Desillass. == Līguma noslēgšana == Sarunās starp Krieviju, Osmaņu Impēriju un Jonijas salu pārstāvjiem radās domstarpības par jaunās valsts statusu. Salu pārstāvji vēlējās iegūt pēc iespējas plašāku neatkarību, bet [[Augstā Porta]] nevēlējās pieļaut pilnīgi neatkarīgas valsts izveidi savas ietekmes zonā. Rezultātā [[1800]]. gada 2. aprīlī (21. martā pēc Jūlija kalendāra) tika noslēgts Konstantinopoles līgums. Ar to tika nodibināta Septiņu Apvienoto salu Republika ([[Grieķu valoda|grieķu]]: ''Πολιτεία τῶν Ἑνωμένων Ἑπτὰ Νήσων'', [[Itāļu valoda|itāļu]]: ''Repubblica delle Sette Isole Unite''). Jaunās valsts iekārta zināmā mērā tika veidota pēc [[Ragūzas Republika|Ragūzas Republikas]] parauga. Tā bija aristokrātiska republika, kurā dominēja vietējā muižniecība un ievērojamākās dzimtas. == Līguma noteikumi == Saskaņā ar līgumu Septiņu Apvienoto salu Republiku veidoja septiņas galvenās Jonijas salas: * [[Korfu]]; * [[Paksi]]; * [[Lefkada]]; * [[Kefalonija]]; * [[Itaka]]; * [[Zakinta]]; * [[Kitira]]. Republikai tika piešķirta plaša iekšējā autonomija, taču tā formāli atzina Osmaņu sultāna virsvaru. Kā šīs atkarības apliecinājums republikai bija jāmaksā sultānam ikgadējs mesls 75 000 [[piastrs|piastru]] apmērā. Republikas iekšējo pārvaldi bija paredzēts īstenot vietējām institūcijām. Katras salas pārstāvji piedalījās kopīgās federālajās institūcijās, kuru centrālā mītne atradās [[Korfu (pilsēta)|Korfu]]. Jaunās valsts konstitūcijai bija nepieciešams Krievijas un Osmaņu Impērijas apstiprinājums. Līdz republikas militāro spēku izveidei tās nocietinājumos drīkstēja palikt Krievijas un Osmaņu karaspēks, lai garantētu salu aizsardzību pret Franciju. Krievija uzņēmās garantēt republikas teritoriālo integritāti. Krievijas militārā klātbūtne Jonijas salās faktiski nozīmēja, ka Krievijas politiskā ietekme jaunajā valstī bija ievērojami lielāka nekā Osmaņu Impērijas tiešā ietekme. == Kontinentālās teritorijas == Līgums noteica arī agrāko Venēcijas teritoriju statusu [[Epīra|Epīras]] piekrastē. [[Parga]], [[Vonica]], [[Preveza]] un [[Butrinta]] netika iekļautas Septiņu Apvienoto salu Republikā un tika nodotas Osmaņu Impērijas kontrolē. Tomēr šīm teritorijām tika piešķirts īpašs statuss. Kristīgajiem iedzīvotājiem tika garantētas reliģiskās un tiesiskās privilēģijas, savukārt musulmaņiem, izņemot Osmaņu garnizona pārstāvjus, bija aizliegts tur pastāvīgi apmesties un iegādāties zemi. Nodokļu slogs nedrīkstēja pārsniegt Venēcijas varas laikā pastāvējušo līmeni. Pēc kara nodarītajiem postījumiem tika paredzēts arī divu gadu atbrīvojums no nodokļiem. == Konstitūcija == Vienlaikus ar līgumu tika izstrādāta Septiņu Apvienoto salu Republikas pirmā konstitūcija, kas kļuva pazīstama kā Bizantijas konstitūcija. Tajā bija 37 panti. Konstitūcija paredzēja aristokrātisku federālu republiku. Katrā salā vietējo pārvaldi vadīja trīs sindiki, kurus katru gadu ievēlēja no vietējās muižniecības Lielās padomes locekļiem. Federācijas centrālā institūcija bija [[Korfu]] esošais Senāts, kurā bija pārstāvētas republiku veidojošās salas. Senāta priekšsēdētājs jeb arhonts pildīja valsts vadītāja funkcijas. Konstitucionālā sistēma nostiprināja tradicionālās aristokrātijas politisko dominanci, kas drīz izraisīja neapmierinātību citās iedzīvotāju grupās. Tika izstrādāts arī jaunās republikas karogs. Tajā bija attēlots no Venēcijas simbolikas pārņemtais [[Svētā Marka lauva]], kas turēja septiņu bultu saišķi — vienu bultu katrai republikā ietilpstošajai galvenajai salai. 1800. gada 1. novembrī Jonijas salu delegāti Konstantinopolē saņēma konstitūciju, republikas autonomiju apliecinošu dokumentu un jauno karogu. Pēc tam karogu svinīgā ceremonijā svētīja Konstantinopoles ekumeniskais patriarhs. == Sekas == Konstantinopoles līgums radīja jaunu politisko situāciju Jonijas salās. Lai gan republika nebija pilnīgi neatkarīga, tai bija sava pārvalde, konstitūcija un valsts institūcijas. 1800. gada konstitūcijā noteiktā aristokrātiskā sistēma tomēr izraisīja ievērojamu sabiedrības pretestību. Politisko konfliktu rezultātā jau [[1801]]. gadā tika mēģināts pārveidot valsts iekārtu, bet [[1803]]. gadā tika pieņemta jauna konstitūcija. [[Apvienotā Karaliste]] 1801. gada janvārī atzina Konstantinopoles līgumā izveidoto politisko kārtību. Republika pastāvēja līdz [[1807]]. gadam. Pēc [[Tilzītes miera līgumi|Tilzītes miera līgumu]] noslēgšanas Krievija piekrita Jonijas salu nodošanai [[Pirmā Francijas impērija|Napoleona Francijai]], un Septiņu Apvienoto salu Republika beidza pastāvēt. Konstantinopoles līgumam bija ilgtermiņa nozīme Grieķijas politiskajā vēsturē. Septiņu Apvienoto salu Republikā izveidojās grieķu pārvaldītas valsts institūcijas un politisko pieredzi ieguva vairāki vēlāk nozīmīgi Grieķijas valstsvīri, tostarp [[Joannis Kapodistrijs]], kurš pēc [[Grieķijas neatkarības karš|Grieķijas neatkarības kara]] kļuva par pirmo neatkarīgās Grieķijas valsts vadītāju. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:1800. gads]] [[Kategorija:Grieķijas vēsture]] jpinddjlh8i4zdm7lp4z13yd9fac1cp 4519364 4519363 2026-09-08T19:19:16Z Votre Provocateur 111653 4519364 wikitext text/x-wiki '''Konstantinopoles līgums''' bija [[1800]]. gada [[2. aprīlis|2. aprīlī]] (21. martā pēc tolaik [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] lietotā [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]]) [[Konstantinopole|Konstantinopolē]] noslēgts līgums starp [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]] un [[Osmaņu Impērija|Osmaņu Impēriju]], ar kuru tika izveidota [[Septiņu Salu Republika|Septiņu Apvienoto salu Republika]]. Jaunā valsts aptvēra septiņas galvenās [[Jonijas salas]] un atradās Osmaņu sultāna formālā virsvarā, vienlaikus faktiski baudot Krievijas politisko un militāro aizsardzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.greece2021.gr/en/timeline/1489-establishment-of-the-republic-of-the-seven-united-islands-septinsular-republic-eptanissos-politeia.html |title=Establishment of the "Republic of the Seven United Islands" |publisher=Greece 2021 |language=en}}</ref> Līgums bija nozīmīgs [[Grieķija|Grieķijas]] politiskās vēstures notikums, jo tā rezultātā izveidotā Septiņu Apvienoto Salu Republika kļuva par pirmo autonomo grieķu pārvaldīto valstisko veidojumu kopš [[Bizantijas Impērija|Bizantijas Impērijas]] krišanas 1453. gadā. == Priekšvēsture == [[Jonijas salas]] — [[Korfu]], [[Paksi]], [[Lefkada]], [[Kefalonija]], [[Itaka]], [[Zakinta]] un [[Kitira]] — vairākus gadsimtus atradās [[Venēcijas Republika]]s pārvaldībā. Atšķirībā no lielākās daļas grieķu apdzīvoto teritoriju tās nebija nonākušas tiešā Osmaņu Impērijas pārvaldē. Venēcijai piederēja arī vairāki atbalsta punkti kontinentālajā piekrastē, tostarp [[Parga]], [[Preveza]], [[Vonica]] un [[Butrinta]]. Pēc Venēcijas Republikas likvidēšanas [[1797]]. gadā un [[Kampoformio miera līgums|Kampoformio miera līguma]] noslēgšanas Jonijas salas nonāca [[Francijas Pirmā republika|Francijas]] kontrolē. Sākotnēji daļa vietējo iedzīvotāju Francijas varu uztvēra labvēlīgi, tomēr revolucionārās reformas, aristokrātijas privilēģiju atcelšana un Francijas varas pret baznīcu vērstā politika izraisīja pretestību, īpaši vietējās muižniecības vidū. [[1798]]. gadā Krievija un Osmaņu Impērija, kuras tobrīd bija sabiedrotās cīņā pret Franciju, sāka kopīgu militāru operāciju pret Francijas garnizoniem Jonijas salās. Apvienoto spēku floti vadīja Krievijas admirālis [[Fjodors Ušakovs]]. Līdz [[1799]]. gada pavasarim tika ieņemtas gandrīz visas salas, bet pēc [[Korfu aplenkums (1798—1799)|Korfu aplenkuma]] kapitulēja arī galvenais Francijas garnizons. Pēc Francijas spēku padzīšanas salās izveidoja pagaidu pārvaldes institūcijas. Vietējās elites pārstāvji centās panākt starptautisku jaunās politiskās kārtības atzīšanu un pēc iespējas plašāku pašpārvaldi. 1799. gada jūnijā salu Senāts nosūtīja delegāciju uz Konstantinopoli un [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]]. Tās uzdevums bija panākt salu politiskā statusa noteikšanu un izstrādāt jaunās valsts konstitucionālo pamatu. Sarunās piedalījās arī [[Antonioss Marija Kapodistrijs]] un Nikolaoss Gradenigoss Sigouross Desillass. == Līguma noslēgšana == Sarunās starp Krieviju, Osmaņu Impēriju un Jonijas salu pārstāvjiem radās domstarpības par jaunās valsts statusu. Salu pārstāvji vēlējās iegūt pēc iespējas plašāku neatkarību, bet [[Augstā Porta]] nevēlējās pieļaut pilnīgi neatkarīgas valsts izveidi savas ietekmes zonā. Rezultātā [[1800]]. gada 2. aprīlī (21. martā pēc Jūlija kalendāra) tika noslēgts Konstantinopoles līgums. Ar to tika nodibināta Septiņu Apvienoto salu Republika ([[Grieķu valoda|grieķu]]: ''Πολιτεία τῶν Ἑνωμένων Ἑπτὰ Νήσων'', [[Itāļu valoda|itāļu]]: ''Repubblica delle Sette Isole Unite''). Jaunās valsts iekārta zināmā mērā tika veidota pēc [[Ragūzas Republika|Ragūzas Republikas]] parauga. Tā bija aristokrātiska republika, kurā dominēja vietējā muižniecība un ievērojamākās dzimtas. == Līguma noteikumi == Saskaņā ar līgumu Septiņu Apvienoto salu Republiku veidoja septiņas galvenās Jonijas salas: * [[Korfu]]; * [[Paksi]]; * [[Lefkada]]; * [[Kefalonija]]; * [[Itaka]]; * [[Zakinta]]; * [[Kitira]]. Republikai tika piešķirta plaša iekšējā autonomija, taču tā formāli atzina Osmaņu sultāna virsvaru. Kā šīs atkarības apliecinājums republikai bija jāmaksā sultānam ikgadējs mesls 75 000 [[piastrs|piastru]] apmērā. Republikas iekšējo pārvaldi bija paredzēts īstenot vietējām institūcijām. Katras salas pārstāvji piedalījās kopīgās federālajās institūcijās, kuru centrālā mītne atradās [[Korfu (pilsēta)|Korfu]]. Jaunās valsts konstitūcijai bija nepieciešams Krievijas un Osmaņu Impērijas apstiprinājums. Līdz republikas militāro spēku izveidei tās nocietinājumos drīkstēja palikt Krievijas un Osmaņu karaspēks, lai garantētu salu aizsardzību pret Franciju. Krievija uzņēmās garantēt republikas teritoriālo integritāti. Krievijas militārā klātbūtne Jonijas salās faktiski nozīmēja, ka Krievijas politiskā ietekme jaunajā valstī bija ievērojami lielāka nekā Osmaņu Impērijas tiešā ietekme. == Kontinentālās teritorijas == Līgums noteica arī agrāko Venēcijas teritoriju statusu [[Epīra|Epīras]] piekrastē. [[Parga]], [[Vonica]], [[Preveza]] un [[Butrinta]] netika iekļautas Septiņu Apvienoto salu Republikā un tika nodotas Osmaņu Impērijas kontrolē. Tomēr šīm teritorijām tika piešķirts īpašs statuss. Kristīgajiem iedzīvotājiem tika garantētas reliģiskās un tiesiskās privilēģijas, savukārt musulmaņiem, izņemot Osmaņu garnizona pārstāvjus, bija aizliegts tur pastāvīgi apmesties un iegādāties zemi. Nodokļu slogs nedrīkstēja pārsniegt Venēcijas varas laikā pastāvējušo līmeni. Pēc kara nodarītajiem postījumiem tika paredzēts arī divu gadu atbrīvojums no nodokļiem. == Konstitūcija == Vienlaikus ar līgumu tika izstrādāta Septiņu Apvienoto salu Republikas pirmā konstitūcija, kas kļuva pazīstama kā Bizantijas konstitūcija. Tajā bija 37 panti. Konstitūcija paredzēja aristokrātisku federālu republiku. Katrā salā vietējo pārvaldi vadīja trīs sindiki, kurus katru gadu ievēlēja no vietējās muižniecības Lielās padomes locekļiem. Federācijas centrālā institūcija bija [[Korfu]] esošais Senāts, kurā bija pārstāvētas republiku veidojošās salas. Senāta priekšsēdētājs jeb arhonts pildīja valsts vadītāja funkcijas. Konstitucionālā sistēma nostiprināja tradicionālās aristokrātijas politisko dominanci, kas drīz izraisīja neapmierinātību citās iedzīvotāju grupās. Tika izstrādāts arī jaunās republikas karogs. Tajā bija attēlots no Venēcijas simbolikas pārņemtais [[Svētā Marka lauva]], kas turēja septiņu bultu saišķi — vienu bultu katrai republikā ietilpstošajai galvenajai salai. 1800. gada 1. novembrī Jonijas salu delegāti Konstantinopolē saņēma konstitūciju, republikas autonomiju apliecinošu dokumentu un jauno karogu. Pēc tam karogu svinīgā ceremonijā svētīja Konstantinopoles ekumeniskais patriarhs. == Sekas == Konstantinopoles līgums radīja jaunu politisko situāciju Jonijas salās. Lai gan republika nebija pilnīgi neatkarīga, tai bija sava pārvalde, konstitūcija un valsts institūcijas. 1800. gada konstitūcijā noteiktā aristokrātiskā sistēma tomēr izraisīja ievērojamu sabiedrības pretestību. Politisko konfliktu rezultātā jau [[1801]]. gadā tika mēģināts pārveidot valsts iekārtu, bet [[1803]]. gadā tika pieņemta jauna konstitūcija. [[Apvienotā Karaliste]] 1801. gada janvārī atzina Konstantinopoles līgumā izveidoto politisko kārtību. Republika pastāvēja līdz [[1807]]. gadam. Pēc [[Tilzītes miera līgumi|Tilzītes miera līgumu]] noslēgšanas Krievija piekrita Jonijas salu nodošanai [[Pirmā Francijas impērija|Napoleona Francijai]], un Septiņu Apvienoto salu Republika beidza pastāvēt. Konstantinopoles līgumam bija ilgtermiņa nozīme Grieķijas politiskajā vēsturē. Septiņu Apvienoto salu Republikā izveidojās grieķu pārvaldītas valsts institūcijas un politisko pieredzi ieguva vairāki vēlāk nozīmīgi Grieķijas valstsvīri, tostarp [[Joannis Kapodistrijs]], kurš pēc [[Grieķijas neatkarības karš|Grieķijas neatkarības kara]] kļuva par pirmo neatkarīgās Grieķijas valsts vadītāju. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:1800. gads]] [[Kategorija:Grieķijas vēsture]] no7l6en6aob5ge7wsddhqnbxtetuzd6 0 639199 4519369 2026-09-08T19:30:09Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Valodu saime | name = Slāvu valodas | familycolor = Indo-European | fam1 = [[Indoeiropiešu valodas]] | fam2 = [[Baltu-slāvu valodas]] | child1 = [[Austrumslāvu valodas]] | child2 = [[Rietumslāvu valodas]] | child3 = [[Dienvidslāvu valodas]] }} '''Slāvu valodu vēsture''' aptver [[slāvu valodas|slāvu valodu]] izveidošanos no [[indoeiropiešu pirmvaloda|indoeiropiešu pirmvalodas]] un [[baltu-slāvu pirmvaloda|baltu-slāvu pirmvalodas]], slāvu pirmvaloda|slāvu pir... 4519369 wikitext text/x-wiki {{Valodu saime | name = Slāvu valodas | familycolor = Indo-European | fam1 = [[Indoeiropiešu valodas]] | fam2 = [[Baltu-slāvu valodas]] | child1 = [[Austrumslāvu valodas]] | child2 = [[Rietumslāvu valodas]] | child3 = [[Dienvidslāvu valodas]] }} '''Slāvu valodu vēsture''' aptver [[slāvu valodas|slāvu valodu]] izveidošanos no [[indoeiropiešu pirmvaloda|indoeiropiešu pirmvalodas]] un [[baltu-slāvu pirmvaloda|baltu-slāvu pirmvalodas]], [[slāvu pirmvaloda|slāvu pirmvalodas]] attīstību, tās dialektālo diferenciāciju, pirmās slāvu rakstu valodas rašanos 9. gadsimtā un vēlāko mūsdienu slāvu literāro valodu veidošanos. Slāvu valodas ir viena no lielākajām [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupām, un to vēsturiskā attīstība ir cieši saistīta ar slāvu tautu migrācijām Centrāleiropā, Austrumeiropā un [[Balkānu pussala|Balkānos]].<ref name="Sussex2006">Roland Sussex, Paul Cubberley. ''The Slavic Languages''. Cambridge: Cambridge University Press, 2006. ISBN 978-0-521-22315-7.</ref> Slāvu valodu vēstures izpētē galvenā nozīme ir [[salīdzinoši vēsturiskā valodniecība|salīdzinoši vēsturiskajai metodei]]. Tā ļauj, salīdzinot radniecīgu valodu skaņu sistēmas, gramatiku un leksiku, rekonstruēt to senākās formas. Slāvu pirmvaloda nav tieši dokumentēta rakstītajos avotos, tādēļ tās fonoloģiskā un gramatiskā sistēma tiek rekonstruēta, salīdzinot senākos slāvu rakstu pieminekļus ar mūsdienu un vēsturiski dokumentētajām slāvu valodām.<ref name="Schenker1995">Alexander M. Schenker. ''The Dawn of Slavic: An Introduction to Slavic Philology''. New Haven — London: Yale University Press, 1995. ISBN 978-0-300-05846-8.</ref> == Izcelsme == === Indoeiropiešu un baltu-slāvu posms === Slāvu valodas pieder pie [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu saimes]]. To attālākais rekonstruētais priekštecis ir indoeiropiešu pirmvaloda, no kuras aizvēsturiskajā laikmetā izveidojās vairākas atsevišķas valodu grupas. Slāvu valodas visciešākā ģenētiskā radniecība ir ar [[baltu valodas|baltu valodām]], tādēļ mūsdienu indoeiropiešu valodniecībā abas grupas parasti apvieno [[baltu-slāvu valodas|baltu-slāvu valodu]] atzarā.<ref name="Sussex2006"/> Baltu un slāvu valodām ir virkne kopīgu fonoloģisku, morfoloģisku un akcentoloģisku jauninājumu, kuri nav sastopami citos indoeiropiešu atzaros. Tas ļauj rekonstruēt [[baltu-slāvu pirmvaloda|baltu-slāvu pirmvalodas]] attīstības posmu, kas pastāvēja pēc indoeiropiešu pirmvalodas sairšanas, bet pirms atsevišķas baltu un slāvu valodu attīstības sākuma. Precīza baltu-slāvu un vēlākās slāvu pirmvalodas hronoloģija joprojām ir diskusiju objekts.<ref name="SussexClassification">Roland Sussex, Paul Cubberley. “Linguistic evolution, genetic affiliation and classification”. In: ''The Slavic Languages''. Cambridge University Press, 2006, 19.–59. lpp. DOI: 10.1017/CBO9780511486807.004.</ref> Dažādās rekonstrukcijās slāvu valodas kā atsevišķa valodu kopība sākusi veidoties aptuveni 2. gadu tūkstotī p.m.ē. Sussex un Cubberley slāvu pirmvalodas vienotības sākumu aptuveni saista ar 2000.–1500. gadu p.m.ē., tomēr aizvēsturisko periodu datējumi lielā mērā ir hipotētiski.<ref name="SussexClassification"/> Slāvu sākotnējās teritorijas atrašanās vieta nav droši noteikta. Valodniecībā, arheoloģijā un vēstures zinātnē izvirzītas vairākas hipotēzes, tomēr lielākā daļa modeļu slāvu pirmvalodas kodolteritoriju izvieto Centrāleiropas un Austrumeiropas daļā uz ziemeļiem vai ziemeļaustrumiem no [[Karpati|Karpatiem]], aptverot teritorijas, kas mūsdienās atrodas Polijā, Ukrainā un Baltkrievijā.<ref name="Schenker1995"/><ref name="SussexClassification"/> == Slāvu pirmvaloda == [[Slāvu pirmvaloda]] (''Proto-Slavic'') ir rekonstruēta valoda, no kuras cēlušās visas vēsturiskās slāvu valodas. Tā nebija rakstu valoda, un nav saglabājies neviens teksts, kuru varētu tieši identificēt kā slāvu pirmvalodā rakstītu. Tās struktūra rekonstruēta, galvenokārt izmantojot senbaznīcslāvu valodu, viduslaiku slāvu rakstu pieminekļus, mūsdienu slāvu valodas, dialektus, kā arī salīdzinājumu ar citām indoeiropiešu valodām.<ref name="Lunt2001">Horace G. Lunt. ''Old Church Slavonic Grammar''. 7th revised edition. Berlin — New York: Mouton de Gruyter, 2001. ISBN 978-3-11-016284-4.</ref> Valodnieki slāvu pirmvalodas attīstību mēdz iedalīt vairākos hronoloģiskos posmos, tomēr šo posmu robežas dažādās teorijās atšķiras. Parasti izšķir agrīno pirmsslāvu jeb agrīno slāvu posmu, vidējo kopslāvu periodu un vēlo kopslāvu periodu. Pēdējais turpinājās laikā, kad reģionālie dialekti jau ievērojami atšķīrās, bet vairākas skaņu pārmaiņas joprojām izplatījās pa gandrīz visu slāvu valodu teritoriju.<ref name="Lunt2001"/> === Fonoloģiskā attīstība === Slāvu pirmvalodas vēsturē notika būtiska mantotās indoeiropiešu skaņu sistēmas pārveidošanās. Viena no svarīgākajām tendencēm bija virzība uz [[atvērta zilbe|atvērtām zilbēm]], tas ir, zilbēm, kuras beidzas ar patskani. Šī tendence veicināja gala līdzskaņu izzušanu, līdzskaņu kopu pārveidošanu, diftongu monoftongizāciju un citas fonētiskas pārmaiņas.<ref name="Bethin1998">Christina Y. Bethin. ''Slavic Prosody: Language Change and Phonological Theory''. Cambridge: Cambridge University Press, 1998, 12.–111. lpp. DOI: 10.1017/CBO9780511519765.003.</ref> Būtiska nozīme bija arī zilbes sinharmonijas tendencei, kuras ietekmē vienas zilbes skaņas savstarpēji pielāgojās pēc artikulācijas pazīmēm. Ar šo procesu saistītas vairākas slāvu līdzskaņu [[palatalizācija]]s.<ref name="Bethin1998"/> ==== Velāro līdzskaņu palatalizācijas ==== Slāvu pirmvalodā notika vairākas velāro līdzskaņu *k, *g un *x palatalizācijas. To rezultātā dažādos fonētiskos apstākļos radās jaunas līdzskaņu skaņas. Tradicionāli izšķir pirmo, otro un trešo slāvu palatalizāciju. Pirmās palatalizācijas laikā velārie līdzskaņi noteiktu priekšējās rindas patskaņu un *j priekšā pārvērtās par palatāliem vai postalveolāriem līdzskaņiem. Šo pārmaiņu sekas ir saglabājušās daudzās mūsdienu slāvu valodu morfoloģiskajās alternācijās.<ref name="SussexPhonology">Roland Sussex, Paul Cubberley. “Phonology”. In: ''The Slavic Languages''. Cambridge University Press, 2006, 110.–191. lpp. DOI: 10.1017/CBO9780511486807.006.</ref> Palatalizācijas kļuva par vienu no raksturīgākajām slāvu fonoloģiskās sistēmas īpašībām. Vēlāk dažādās slāvu valodās palatalizēto un nepalatalizēto līdzskaņu opozīcija attīstījās atšķirīgi. Tā īpaši plaši saglabājās austrumslāvu valodās, savukārt citās valodās daļa seno opozīciju izzuda vai tika pārstrukturēta.<ref name="SussexPhonology"/> ==== Diftongu pārveidošanās ==== Slāvu pirmvalodā mantotie indoeiropiešu diftongi lielākoties tika monoftongizēti vai citādi pārveidoti. Arī patskaņu un sonantu savienojumi piedzīvoja regulāras pārmaiņas, kas dažādos dialektos vēlāk noveda pie atšķirīgiem rezultātiem. Īpaši nozīmīga bija savienojumu ar *r un *l attīstība. Tā kļuva par vienu no pazīmēm, pēc kurām iespējams noteikt agrīno slāvu dialektu diferenciāciju. Piemēram, seno savienojumu *TorT tipa attīstība deva atšķirīgus rezultātus austrumslāvu, rietumslāvu un dienvidslāvu teritorijās. === Deguna patskaņi === Kopslāvu periodā izveidojās [[deguna patskanis|deguna patskaņi]] *ę un *ǫ. Vēlāk gandrīz visās slāvu valodās nazalitāte izzuda, taču tās rezultāti dažādās valodās bija atšķirīgi. Vislabāk deguna patskaņi saglabājās [[poļu valoda|poļu valodā]], kur mūsdienu rakstībā tos tradicionāli apzīmē ar ''ę'' un ''ą''. Citās valodās tie pārgāja dažādos patskaņos vai patskaņu un līdzskaņu savienojumos. Šīs atšķirības ir nozīmīgs materiāls slāvu valodu vēsturiskās fonoloģijas rekonstrukcijā.<ref name="SussexPhonology"/> === Reducētie patskaņi === Vēlajā kopslāvu periodā pastāvēja divi īsi reducēti patskaņi — tā sauktie [[jers|jeri]], kurus tradicionāli rekonstruē kā *ъ un *ь. Senbaznīcslāvu rakstībā tiem atbilda burti ''ъ'' un ''ь''. Aptuveni pirmā un otrā gadu tūkstoša mijā jeri dažādās pozīcijās vai nu izzuda, vai pārvērtās pilnos patskaņos. Šis process radikāli mainīja slāvu valodu zilbju struktūru. Pēc vājo jeru izzušanas izveidojās daudzas slēgtas zilbes un līdzskaņu kopas, kas iepriekš kopslāvu valodā nebija iespējamas.<ref name="Bethin1998"/><ref name="Lunt2001"/> Jeru attīstības atšķirības kļuva par vienu no būtiskākajiem faktoriem atsevišķu slāvu valodu fonoloģisko sistēmu izveidē. == Slāvu migrācijas un dialektu diferenciācija == [[Attēls:Slavic tribes in the 7th to 9th century.jpg|thumb|Slāvu cilšu izplatība agrīnajos viduslaikos]] Mūsu ēras pirmajos gadsimtos slāvu pirmvalodas runātāju teritorija sāka strauji paplašināties. Īpaši nozīmīga bija [[slāvu migrācija]] 6. un 7. gadsimtā, kad slāvu grupas izplatījās lielā daļā Centrāleiropas, Austrumeiropas un Balkānu pussalas.<ref name="Schenker1995"/> Rakstītajos avotos slāvi plašāk parādās mūsu ēras 6. gadsimtā. Bizantiešu autori [[Prokopijs no Cēzarejas]], [[Jordāns]] un citi aprakstīja tautas, kuras parasti identificē ar agrīnajiem slāviem. Slāvu ekspansija Balkānos noveda pie plašu reģionu slāviskošanās, savukārt Centrāleiropā slāvu valoda izplatījās līdz pat Elbas baseinam un Alpu austrumu daļai.<ref name="Schenker1995"/> Teritoriālās izplešanās rezultātā agrāk samērā kompaktais dialektu kontinuums tika izstiepts milzīgā teritorijā. Attālums starp atsevišķām slāvu kopienām pieauga, un pastiprinājās to kontakti ar dažādām neslāvu valodām. Tas veicināja reģionālo atšķirību palielināšanos. Tomēr arī pēc lielajām migrācijām slāvu dialekti vēl kādu laiku saglabāja ievērojamu savstarpēju tuvību. Pētnieki norāda, ka vēl 9. gadsimtā dažādu slāvu reģionu dialekti acīmredzot bija pietiekami savstarpēji saprotami, lai vienā slāvu dialektā veidotu reliģiskus tekstus, kas bija izmantojami arī citos slāvu reģionos.<ref name="BalkanOCS">Victor A. Friedman, Brian D. Joseph. ''The Balkan Languages''. Cambridge University Press, 2024.</ref> == Slāvu valodu iedalījuma veidošanās == Tradicionāli slāvu valodas iedala trīs galvenajās grupās: * [[austrumslāvu valodas]]; * [[rietumslāvu valodas]]; * [[dienvidslāvu valodas]]. Šis iedalījums izveidojies, pamatojoties uz vairāku fonoloģisku, morfoloģisku un leksisku izoglosu kombināciju. Tomēr robežas starp trim grupām nekad nav bijušas absolūtas. Vēsturiskie slāvu dialekti sākotnēji veidoja dialektu kontinuumu, kurā atsevišķas pazīmes šķērsoja tradicionālo grupu robežas.<ref name="SussexSocio">Roland Sussex, Paul Cubberley. “Socio-historical evolution”. In: ''The Slavic Languages''. Cambridge University Press, 2006.</ref> === Dienvidslāvu valodu nodalīšanās === Dienvidslāvu dialektu ģeogrāfisko atdalīšanos no rietumslāvu un austrumslāvu teritorijas veicināja neslāvu tautu ienākšana Centrāleiropā. Īpaši nozīmīga bija [[ungāri|ungāru]] nostiprināšanās [[Panonijas līdzenums|Panonijas baseinā]] 9. un 10. gadsimtā. Rezultātā starp ziemeļu slāvu un dienvidslāvu valodu teritorijām izveidojās ģeogrāfisks pārrāvums. Dienvidslāvu dialekti turpināja attīstīties Balkānu valodu kontaktu vidē, mijiedarbojoties ar [[grieķu valoda|grieķu]], [[albāņu valoda|albāņu]], romāņu un vēlāk arī [[turku valoda|turku valodu]].<ref name="SussexSocio"/> Dienvidslāvu telpā vēlāk izveidojās [[slovēņu valoda|slovēņu]], [[horvātu valoda|horvātu]], [[serbu valoda|serbu]], [[bosniešu valoda|bosniešu]], [[melnkalniešu valoda|melnkalniešu]], [[bulgāru valoda|bulgāru]] un [[maķedoniešu valoda]]. To vidū īpaši būtiskas tipoloģiskas pārmaiņas skāra bulgāru un maķedoniešu valodu, kurās gandrīz pilnībā izzuda senā lietvārdu locījumu sistēma un attīstījās vairākas [[Balkānu valodu savienība|Balkānu valodu savienībai]] raksturīgas pazīmes. === Rietumslāvu valodas === Rietumslāvu dialekti izplatījās teritorijās uz ziemeļiem no Karpatiem un Centrāleiropā. No tiem attīstījās [[poļu valoda|poļu]], [[čehu valoda|čehu]], [[slovāku valoda|slovāku]], augš- un [[lejassorbu valoda|lejassorbu valoda]], kā arī vairākas vēlāk izmirušas valodas. Viduslaikos slāvu valodu teritorija sniedzās ievērojami tālāk uz rietumiem nekā mūsdienās. Mūsdienu Vācijas ziemeļu un austrumu daļā pastāvēja vairāki rietumslāvu dialekti. Daļa no tiem tika germanizēti viduslaiku un agro jauno laiku gaitā. Pie izmirušajām rietumslāvu valodām pieder [[polābu valoda]], kas līdz 18. gadsimtam saglabājās atsevišķās kopienās pie Elbas lejteces. === Austrumslāvu valodas === Austrumslāvu dialekti izplatījās plašajā Austrumeiropas līdzenuma teritorijā. Viduslaikos tie bija galvenais saziņas līdzeklis [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemē]] un citās austrumslāvu zemēs. No austrumslāvu dialektu kopuma ilgstošas diferenciācijas rezultātā izveidojās [[ukraiņu valoda|ukraiņu]], [[baltkrievu valoda|baltkrievu]] un [[krievu valoda]]. To attīstību ietekmēja gan savstarpējie kontakti, gan mijiedarbība ar kaimiņu baltu, somugru, tjurku, poļu un citām valodām. == Senbaznīcslāvu valodas rašanās == [[Attēls:Kievleaflet.jpg|thumb|Viens no senākajiem slāvu rakstu pieminekļiem — Kijivas lapiņas, rakstītas glagolicā]] Būtisks pagrieziena punkts slāvu valodu vēsturē bija rakstības izveidošanās 9. gadsimtā. 862. vai 863. gadā [[Lielmorāvija|Lielmorāvijas]] valdnieks [[Rostislavs]] vērsās pie [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] imperatora [[Mihails III|Mihaila III]], lūdzot nosūtīt misionārus, kuri spētu sludināt kristietību vietējiem iedzīvotājiem saprotamā valodā. Misijas veikšanai tika izraudzīti brāļi [[Kirils un Metodijs|Konstantīns (vēlāk Kirils) un Metodijs]] no [[Saloniki]]em. Konstantīns izveidoja slāvu valodai piemērotu rakstības sistēmu — [[glagolica|glagolicu]] — un kopā ar Metodiju un viņu skolniekiem pārtulkoja slāvu valodā Bībeles un liturģiskos tekstus.<ref name="Metzger1977">Bruce M. Metzger. “The Old Church Slavonic Version”. In: ''The Early Versions of the New Testament: Their Origin, Transmission, and Limitations''. Oxford: Clarendon Press, 1977, 394.–442. lpp. DOI: 10.1093/acprof:oso/9780198261704.003.0009.</ref> Šo tekstu valoda balstījās galvenokārt Saloniku apkārtnes dienvidslāvu dialektā un mūsdienās tiek saukta par [[senbaznīcslāvu valoda|senbaznīcslāvu valodu]]. Tā bija pirmā literāri dokumentētā slāvu valoda.<ref name="Lunt2001"/> Kirila un Metodija darbības laikā slāvu dialektu savstarpējās atšķirības vēl nebija tik lielas kā vēlāk, tādēļ dienvidslāvu izcelsmes literārā valoda varēja funkcionēt arī Morāvijā un citās slāvu zemēs.<ref name="BalkanOCS"/> == Glagolica un kirilica == Pirmais slāvu alfabēts bija [[glagolica]]. Tā izveidošana tradicionāli tiek saistīta ar Konstantīnu Filozofu jeb Kirilu. Senākie saglabājušies senbaznīcslāvu manuskripti liecina, ka glagolica bija agrīnās slāvu kristīgās literatūras sākotnējā rakstība.<ref name="Metzger1977"/> [[Kirilica]], pretēji tās nosaukuma radītajam priekšstatam, visticamāk, izveidojās nedaudz vēlāk Kirila un Metodija skolnieku vidē [[Pirmā Bulgārijas cariste|Pirmajā Bulgārijas caristē]]. Tās grafiskais pamats lielā mērā bija grieķu unciālais raksts, kam tika pievienotas zīmes skaņām, kurām grieķu alfabētā nebija tiešu ekvivalentu.<ref name="Lunt2001"/> Kirilica pakāpeniski kļuva par dominējošo rakstību pareizticīgo slāvu zemēs un vēlāk kalpoja par pamatu vairāku mūsdienu slāvu valodu alfabētiem. Savukārt katoļu slāvu zemēs nostiprinājās [[latīņu alfabēts]]. Šī rakstības atšķirība vēlāk daļēji sakrita ar reliģiskās un kultūras orientācijas robežām. Poļu, čehu, slovāku, slovēņu un horvātu rakstībā dominēja latīņu alfabēts, bet krievu, ukraiņu, baltkrievu, bulgāru, maķedoniešu un serbu literārajā tradīcijā nozīmīga loma bija kirilicai. Serbu valodā mūsdienās tiek izmantota gan kirilica, gan latīņu rakstība.<ref name="SussexSocio"/> == Baznīcslāvu valoda == Pēc Kirila un Metodija misijas beigām senbaznīcslāvu literārā tradīcija turpinājās galvenokārt Bulgārijā, vēlāk arī Serbijā un austrumslāvu zemēs. Dažādos reģionos sākotnējā senbaznīcslāvu valoda pakāpeniski tika pielāgota vietējai izrunai un gramatikai. Tā izveidojās vairākas [[baznīcslāvu valoda|baznīcslāvu valodas]] redakcijas jeb recenzijas — bulgāru, serbu, krievu un citas. Baznīcslāvu valoda vairākus gadsimtus bija nozīmīga rakstu un liturģiskā valoda pareizticīgo slāvu kultūrās. Austrumslāvu zemēs baznīcslāvu valoda būtiski ietekmēja literārās valodas attīstību, sevišķi leksiku un stilu. Īpaši nozīmīga šī ietekme bija [[krievu valoda|krievu literārās valodas]] vēsturē. == Viduslaiku slāvu rakstu valodas == Viduslaikos līdzās baznīcslāvu tradīcijai pakāpeniski attīstījās arī reģionālās rakstu valodas. To pamatā atradās vietējie dialekti, tomēr rakstos bieži saglabājās baznīcslāvu, latīņu, vācu, grieķu vai citu prestižu valodu ietekme. Rietumslāvu zemēs būtiska nozīme bija latīņu valodai, kas ilgu laiku funkcionēja kā baznīcas, administrācijas, zinātnes un izglītības valoda. Tomēr jau viduslaikos sāka veidoties čehu un poļu rakstības tradīcijas. Čehu valoda īpaši nozīmīgu literārās attīstības posmu piedzīvoja 14. un 15. gadsimtā. [[Jans Huss]] un ar viņu saistītā reformācijas kustība sekmēja rakstītās čehu valodas paplašināšanos un ortogrāfijas pilnveidošanu. Polijā viduslaiku beigās un agro jauno laiku sākumā arvien vairāk tekstu tika rakstīts poļu valodā, bet 16. gadsimtā tā kļuva par attīstītu literāru un administratīvu valodu. Austrumslāvu teritorijā paralēli baznīcslāvu tradīcijai pastāvēja dažādas austrumslāvu rakstu formas. Kijivas Krievzemes un tās pēcteces politiskajās vienībās valodas situāciju raksturoja baznīcslāvu un vietējās austrumslāvu valodas mijiedarbība. == Fonoloģiskā diferenciācija pēc kopslāvu perioda == Pēc slāvu valodu kopības sairšanas atsevišķos dialektos turpinājās būtiskas fonētiskas pārmaiņas. Viena no nozīmīgākajām vēsturiskajām fonēmām bija tā sauktais [[jats]] (Ѣ), kura izruna vēlajā kopslāvu periodā, iespējams, jau bija dialektāli atšķirīga. Tā turpmākie refleksi kļuva par svarīgu slāvu dialektu klasifikācijas pazīmi. Piemēram, jata attīstības rezultātā dažādās dienvidslāvu izloksnēs radās ''e'', ''ije/je'' vai ''i'', kas kļuva par pamatu ekaviskā, ijekaviskā un ikaviskā izrunas tipa nošķiršanai serbu un horvātu dialektoloģijā. Austrumslāvu valodās īpaši nozīmīga bija pilnskaņas jeb [[polnoglasije]] attīstība. Senajiem savienojumiem ar šķidrajiem sonantiem atbilda tādas austrumslāvu formas kā krievu ''город'', salīdzinot ar poļu ''gród'' vai baznīcslāvu ''град''. Arī akcentu sistēma dažādās valodās attīstījās ļoti atšķirīgi. Dažās slāvu valodās, piemēram, krievu valodā, saglabājās brīvs un morfoloģiski kustīgs uzsvars. Poļu valodā vēsturiski izveidojās gandrīz fiksēts uzsvars uz priekšpēdējo zilbi, čehu un slovāku valodā — galvenokārt uz pirmo zilbi. Savukārt daļa dienvidslāvu valodu saglabāja sarežģītākas tonālā uzsvara sistēmas.<ref name="SussexPhonology"/> == Gramatiskās sistēmas pārmaiņas == Slāvu pirmvaloda bija izteikti fleksīva valoda. Tajā pastāvēja bagāta lietvārdu locījumu un darbības vārdu formu sistēma. Lietvārdiem bija vienskaitlis, [[divskaitlis]] un daudzskaitlis, kā arī vairāki locījumi. Daudzas no šīm kategorijām saglabājās mūsdienu slāvu valodās, tomēr to vēsturiskā attīstība bijusi atšķirīga. Divskaitlis gandrīz visās lielajās slāvu valodās izzuda. Vispilnīgāk tas saglabājies [[slovēņu valoda|slovēņu]] un [[sorbu valodas|sorbu valodās]]. Arī lietvārdu locījumu sistēma dažādās valodās piedzīvoja atšķirīgu attīstību. Krievu, ukraiņu, poļu, čehu un lielākajā daļā citu slāvu valodu saglabājās plaša locījumu sistēma. Turpretī bulgāru un maķedoniešu valodā senā deklinācija lielā mērā izzuda. Bulgāru un maķedoniešu valodā attīstījās arī slāvu valodām netipiska noteiktības artikula sistēma, kur artikuls tiek pievienots lietvārda vai īpašības vārda beigās. Šīs pazīmes parasti skaidro kā daļu no ilgstošās Balkānu valodu savstarpējās konverģences. Slāvu valodu darbības vārdu sistēmā īpaši nozīmīga kļuva [[darbības vārda aspekts|aspekta]] opozīcija starp perfektīvajiem un imperfektīvajiem darbības vārdiem. Tās elementi bija sastopami jau pirmvalodas posmā, bet vēlāk aspektuālā sistēma tika ievērojami paplašināta un gramatikalizēta. == Kontakti ar citām valodām == Slāvu valodu vēsturē liela nozīme bijusi valodu kontaktiem. Slāvu valodu izplatīšanās plašā Eiropas teritorijā radīja ilgstošus kontaktus ar ģermāņu, romāņu, grieķu, albāņu, somugru, baltu un tjurku valodām.<ref name="Contacts">Victor A. Friedman. “Language Contacts”. In: Danko Šipka, Wayles Browne (eds.). ''The Cambridge Handbook of Slavic Linguistics''. Cambridge: Cambridge University Press, 2024.</ref> Rietumslāvu valodas ilgstoši atradās ciešā kontaktā ar [[vācu valoda|vācu valodu]]. Tas redzams gan leksiskajos aizguvumos, gan dažos sintaktiskos modeļos. Dienvidslāvu valodas Balkānos mijiedarbojās ar grieķu, albāņu, romāņu un pēc [[Osmaņu Impērija|Osmaņu impērijas]] ekspansijas arī turku valodu. Bulgāru, maķedoniešu un daļēji serbu dialekti piedalījās Balkānu valodu savienības veidošanā. Austrumslāvu valodām dažādos vēstures posmos bijuši cieši kontakti ar [[baltu valodas|baltu]], [[somugru valodas|somugru]], tjurku, poļu, vācu un citām valodām. Krievu valodas izplatība Sibīrijā un Ziemeļāzijā vēlāk radīja kontaktus ar desmitiem vietējo valodu.<ref name="Contacts"/> == Literāro valodu standartizācija == === Agrie jaunie laiki === No 16. līdz 18. gadsimtam vairākās slāvu zemēs pakāpeniski nostiprinājās literāro valodu standartizācijas procesi. Reformācija, grāmatu iespiešanas izplatība un laicīgās literatūras pieaugums veicināja vietējo valodu prestiža paaugstināšanos. Čehu literārās valodas vēsturē īpaši nozīmīga bija 16. gadsimta [[Kralices Bībele]], kuras valoda vēlāk kļuva par vienu no čehu literārās normas avotiem. Polijā 16. gadsimtu bieži uzskata par poļu literārās valodas „zelta laikmetu”, kad tā plaši tika izmantota literatūrā, politiskajā publicistikā un citās sabiedriskās dzīves jomās. Krievijā literārās valodas modernizācija īpaši intensīvi norisinājās 18. gadsimtā. [[Pēteris I]] ieviesa tā saukto civilo kirilicas rakstu, bet tādi autori un zinātnieki kā [[Mihails Lomonosovs]] centās sistematizēt literārās valodas normas. === 19. gadsimts un nacionālās kustības === 19. gadsimtā slāvu literāro valodu attīstība cieši savijās ar [[nacionālisms|nacionālo kustību]] un moderno nāciju veidošanos. Valoda kļuva par vienu no svarīgākajiem kolektīvās identitātes elementiem. Čehu nacionālās atmodas laikā [[Josefs Dobrovskis]], [[Josefs Jungmans]] un citi filologi sekmēja čehu literārās valodas atjaunošanu un terminoloģijas paplašināšanu. Slovāku literārās valodas vēsturē nozīmīgas bija gan [[Antons Bernolāks|Antona Bernolāka]], gan vēlāk [[Ļudovīts Štūrs|Ļudovīta Štūra]] kodifikācijas. Štūra 1840. gadu norma, kas galvenokārt balstījās centrālās Slovākijas dialektos, kļuva par pamatu mūsdienu slovāku literārajai valodai. Serbu literārās valodas reformu 19. gadsimtā īstenoja [[Vuks Karadžičs]]. Viņš aizstāvēja principu, ka literārajai valodai jābalstās dzīvajā tautas valodā, un reformēja serbu kirilisko rakstību. Horvātu nacionālās atmodas laikā [[Ļudevits Gajs]] un [[Ilīrisms|ilīriešu kustība]] sekmēja horvātu rakstības un literārās valodas standartizāciju. Serbu un horvātu valodas standartizācijas procesi 19. gadsimtā savstarpēji mijiedarbojās, lai gan tie bija saistīti ar atšķirīgām nacionālām un kultūras tradīcijām.<ref name="Kubik2013">Damian Kubik. “Południowosłowiańskie wyobrażenia o języku narodowym. Standaryzacja serbskiego i chorwackiego języka literackiego w kontekście slawistyki w I połowie XIX wieku”. ''Studia Litteraria Universitatis Iagellonicae Cracoviensis'', 2013, 8(2), 53.–69. lpp. DOI: 10.4467/20843933ST.13.004.2004.</ref> Bulgāru literārās valodas standartizācija intensīvi norisinājās 19. gadsimta Bulgāru nacionālās atmodas laikā un pēc Bulgārijas valstiskuma atjaunošanas. == 20. gadsimts == 20. gadsimta politiskās pārmaiņas būtiski ietekmēja slāvu valodu statusu un standartizāciju. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un vairāku jaunu valstu izveides slāvu valodas kļuva par valsts administrācijas, izglītības un masu komunikācijas līdzekļiem daudz plašākā mērogā. [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]] čehu un slovāku valoda attīstījās vienotas valsts ietvaros, bet pēc Čehoslovākijas sadalīšanās 1993. gadā abas turpināja pastāvēt kā atsevišķu valstu oficiālās valodas. [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] nozīmīga loma bija serbu un horvātu valodas standartiem, kurus lielā daļā 20. gadsimta bieži aplūkoja kopīgās [[serbu-horvātu valoda|serbu-horvātu valodas]] ietvaros. Pēc Dienvidslāvijas sabrukuma 1990. gados [[bosniešu valoda|bosniešu]], horvātu, serbu un vēlāk arī melnkalniešu valoda tika institucionalizētas kā atsevišķas nacionālās standartvalodas. Strukturāli tās joprojām ir ļoti tuvas un balstās galvenokārt [[štokavu dialekts|štokavu dialektu]] kontinuumā. [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] krievu valoda kļuva par galveno starpnacionālās saziņas valodu un būtiski ietekmēja ukraiņu, baltkrievu un citas PSRS valodas. Vienlaikus tika izveidotas plašas standartizētas izglītības, terminoloģijas un izdevējdarbības sistēmas dažādām padomju tautu valodām. Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā ukraiņu un baltkrievu valodas turpināja attīstīties neatkarīgu valstu sociolingvistiskajos apstākļos. == Mūsdienu slāvu valodas == Mūsdienās slāvu valodas tradicionāli iedala trīs grupās. {| class="wikitable" ! Grupa ! Galvenās mūsdienu valodas |- | [[Austrumslāvu valodas|Austrumslāvu]] | [[baltkrievu valoda|baltkrievu]], [[krievu valoda|krievu]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]] |- | [[Rietumslāvu valodas|Rietumslāvu]] | [[čehu valoda|čehu]], [[poļu valoda|poļu]], [[slovāku valoda|slovāku]], [[augšsorbu valoda|augšsorbu]], [[lejassorbu valoda|lejassorbu]] |- | [[Dienvidslāvu valodas|Dienvidslāvu]] | [[bosniešu valoda|bosniešu]], [[bulgāru valoda|bulgāru]], [[horvātu valoda|horvātu]], [[maķedoniešu valoda|maķedoniešu]], [[melnkalniešu valoda|melnkalniešu]], [[serbu valoda|serbu]], [[slovēņu valoda|slovēņu]] |} Pastāv arī vairākas mazākas literārās valodas un reģionāli valodas paveidi, kuru statuss valodniecībā un valodas politikā var būt diskutabls. Pie tiem pieskaita, piemēram, [[rusīnu valoda|rusīnu valodu]] un dažādas slāvu literārās mikrovalodas. Neraugoties uz vairāk nekā tūkstoš gadu ilgu patstāvīgu attīstību, slāvu valodas joprojām saglabā ievērojamu kopīgas leksikas, gramatisko struktūru un fonoloģisko atbilsmju daudzumu. Šīs līdzības ļauj samērā detalizēti rekonstruēt slāvu pirmvalodu un tās vēsturiskās pārmaiņas.<ref name="Sussex2006"/> == Slāvu valodu vēsturiskā izpēte == Zinātniska slāvu valodu vēstures izpēte sāka intensīvi attīstīties 18. gadsimta beigās un 19. gadsimtā līdz ar [[salīdzinoši vēsturiskā valodniecība|salīdzinoši vēsturiskās valodniecības]] izveidošanos. Viens no slāvistikas pamatlicējiem bija čehu filologs [[Josefs Dobrovskis]], kura darbi par slāvu valodu gramatiku un senbaznīcslāvu tradīciju būtiski ietekmēja turpmāko pētniecību. 19. gadsimtā slāvu valodas kļuva par vienu no svarīgiem materiāliem indoeiropiešu salīdzinošajā valodniecībā. Vēlāk slāvu valodu vēsturiskajā izpētē nozīmīgu ieguldījumu deva [[Augusts Leskīns]], [[Vatroslavs Jagičs]], [[Antuāns Meijē]], [[Nikolajs Trubeckojs]], [[Romāns Jakobsons]] un daudzi citi valodnieki. 20. gadsimtā vēsturisko slāvistiku būtiski ietekmēja strukturālās fonoloģijas, dialektoloģijas un akcentoloģijas attīstība. Mūsdienās tradicionālās salīdzinoši vēsturiskās metodes papildina korpusu lingvistika, tipoloģija, sociolingvistika un kvantitatīvās valodu radniecības analīzes.<ref name="Handbook2024">Danko Šipka, Wayles Browne (eds.). ''The Cambridge Handbook of Slavic Linguistics''. Cambridge: Cambridge University Press, 2024. ISBN 978-1-108-83772-9.</ref> == Skatīt arī == * [[Slāvu valodas]] * [[Slāvu pirmvaloda]] * [[Baltu-slāvu valodas]] * [[Baltu-slāvu pirmvaloda]] * [[Senbaznīcslāvu valoda]] * [[Baznīcslāvu valoda]] * [[Glagolica]] * [[Kirilica]] * [[Slāvi]] * [[Slāvu migrācija]] * [[Slāvistika]] * [[Indoeiropiešu valodas]] * [[Indoeiropiešu pirmvaloda]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Bethin, Christina Y. ''Slavic Prosody: Language Change and Phonological Theory''. Cambridge: Cambridge University Press, 1998. ISBN 978-0-521-59148-5. * Lunt, Horace G. ''Old Church Slavonic Grammar''. 7th revised edition. Berlin — New York: Mouton de Gruyter, 2001. ISBN 978-3-11-016284-4. * Schenker, Alexander M. ''The Dawn of Slavic: An Introduction to Slavic Philology''. New Haven — London: Yale University Press, 1995. ISBN 978-0-300-05846-8. * Sussex, Roland; Cubberley, Paul. ''The Slavic Languages''. Cambridge: Cambridge University Press, 2006. ISBN 978-0-521-22315-7. * Šipka, Danko; Browne, Wayles (eds.). ''The Cambridge Handbook of Slavic Linguistics''. Cambridge: Cambridge University Press, 2024. == Ārējās saites == * [https://www.cambridge.org/core/books/slavic-languages/ ''The Slavic Languages''] — Cambridge University Press * [https://www.degruyter.com/document/doi/10.1515/9783110876888/html ''Old Church Slavonic Grammar''] — De Gruyter * [https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-handbook-of-slavic-linguistics/ ''The Cambridge Handbook of Slavic Linguistics''] — Cambridge University Press [[Kategorija:Slāvu valodas]] fvrqbkoymii16ao7pr3fahee425ln6d 4519370 4519369 2026-09-08T19:31:43Z Votre Provocateur 111653 4519370 wikitext text/x-wiki '''Slāvu valodu vēsture''' aptver [[slāvu valodas|slāvu valodu]] izveidošanos no [[indoeiropiešu pirmvaloda|indoeiropiešu pirmvalodas]] un [[Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze|baltu-slāvu pirmvalodas]], [[slāvu pirmvaloda|slāvu pirmvalodas]] attīstību, tās dialektālo diferenciāciju, pirmās slāvu rakstu valodas rašanos 9. gadsimtā un vēlāko mūsdienu slāvu literāro valodu veidošanos. Slāvu valodas ir viena no lielākajām [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupām, un to vēsturiskā attīstība ir cieši saistīta ar slāvu tautu migrācijām Centrāleiropā, Austrumeiropā un [[Balkānu pussala|Balkānos]].<ref name="Sussex2006">Roland Sussex, Paul Cubberley. ''The Slavic Languages''. Cambridge: Cambridge University Press, 2006. ISBN 978-0-521-22315-7.</ref> Slāvu valodu vēstures izpētē galvenā nozīme ir salīdzinoši vēsturiskajai metodei. Tā ļauj, salīdzinot radniecīgu valodu skaņu sistēmas, gramatiku un leksiku, rekonstruēt to senākās formas. Slāvu pirmvaloda nav tieši dokumentēta rakstītajos avotos, tādēļ tās fonoloģiskā un gramatiskā sistēma tiek rekonstruēta, salīdzinot senākos slāvu rakstu pieminekļus ar mūsdienu un vēsturiski dokumentētajām slāvu valodām.<ref name="Schenker1995">Alexander M. Schenker. ''The Dawn of Slavic: An Introduction to Slavic Philology''. New Haven — London: Yale University Press, 1995. ISBN 978-0-300-05846-8.</ref> == Izcelsme == === Indoeiropiešu un baltu-slāvu posms === Slāvu valodas pieder pie [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu saimes]]. To attālākais rekonstruētais priekštecis ir indoeiropiešu pirmvaloda, no kuras aizvēsturiskajā laikmetā izveidojās vairākas atsevišķas valodu grupas. Slāvu valodas visciešākā ģenētiskā radniecība ir ar [[baltu valodas|baltu valodām]], tādēļ mūsdienu indoeiropiešu valodniecībā abas grupas parasti apvieno [[baltu-slāvu valodas|baltu-slāvu valodu]] atzarā.<ref name="Sussex2006"/> Baltu un slāvu valodām ir virkne kopīgu fonoloģisku, morfoloģisku un akcentoloģisku jauninājumu, kuri nav sastopami citos indoeiropiešu atzaros. Tas ļauj rekonstruēt [[Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze|baltu-slāvu pirmvalodas]] attīstības posmu, kas pastāvēja pēc indoeiropiešu pirmvalodas sairšanas, bet pirms atsevišķas baltu un slāvu valodu attīstības sākuma. Precīza baltu-slāvu un vēlākās slāvu pirmvalodas hronoloģija joprojām ir diskusiju objekts.<ref name="SussexClassification">Roland Sussex, Paul Cubberley. “Linguistic evolution, genetic affiliation and classification”. In: ''The Slavic Languages''. Cambridge University Press, 2006, 19.–59. lpp. DOI: 10.1017/CBO9780511486807.004.</ref> Dažādās rekonstrukcijās slāvu valodas kā atsevišķa valodu kopība sākusi veidoties aptuveni 2. gadu tūkstotī p.m.ē. Sussex un Cubberley slāvu pirmvalodas vienotības sākumu aptuveni saista ar 2000.–1500. gadu p.m.ē., tomēr aizvēsturisko periodu datējumi lielā mērā ir hipotētiski.<ref name="SussexClassification"/> Slāvu sākotnējās teritorijas atrašanās vieta nav droši noteikta. Valodniecībā, arheoloģijā un vēstures zinātnē izvirzītas vairākas hipotēzes, tomēr lielākā daļa modeļu slāvu pirmvalodas kodolteritoriju izvieto Centrāleiropas un Austrumeiropas daļā uz ziemeļiem vai ziemeļaustrumiem no [[Karpati|Karpatiem]], aptverot teritorijas, kas mūsdienās atrodas Polijā, Ukrainā un Baltkrievijā.<ref name="Schenker1995"/><ref name="SussexClassification"/> == Slāvu pirmvaloda == [[Slāvu pirmvaloda]] (''Proto-Slavic'') ir rekonstruēta valoda, no kuras cēlušās visas vēsturiskās slāvu valodas. Tā nebija rakstu valoda, un nav saglabājies neviens teksts, kuru varētu tieši identificēt kā slāvu pirmvalodā rakstītu. Tās struktūra rekonstruēta, galvenokārt izmantojot senbaznīcslāvu valodu, viduslaiku slāvu rakstu pieminekļus, mūsdienu slāvu valodas, dialektus, kā arī salīdzinājumu ar citām indoeiropiešu valodām.<ref name="Lunt2001">Horace G. Lunt. ''Old Church Slavonic Grammar''. 7th revised edition. Berlin — New York: Mouton de Gruyter, 2001. ISBN 978-3-11-016284-4.</ref> Valodnieki slāvu pirmvalodas attīstību mēdz iedalīt vairākos hronoloģiskos posmos, tomēr šo posmu robežas dažādās teorijās atšķiras. Parasti izšķir agrīno pirmsslāvu jeb agrīno slāvu posmu, vidējo kopslāvu periodu un vēlo kopslāvu periodu. Pēdējais turpinājās laikā, kad reģionālie dialekti jau ievērojami atšķīrās, bet vairākas skaņu pārmaiņas joprojām izplatījās pa gandrīz visu slāvu valodu teritoriju.<ref name="Lunt2001"/> === Fonoloģiskā attīstība === Slāvu pirmvalodas vēsturē notika būtiska mantotās indoeiropiešu skaņu sistēmas pārveidošanās. Viena no svarīgākajām tendencēm bija virzība uz [[atvērta zilbe|atvērtām zilbēm]], tas ir, zilbēm, kuras beidzas ar patskani. Šī tendence veicināja gala līdzskaņu izzušanu, līdzskaņu kopu pārveidošanu, diftongu monoftongizāciju un citas fonētiskas pārmaiņas.<ref name="Bethin1998">Christina Y. Bethin. ''Slavic Prosody: Language Change and Phonological Theory''. Cambridge: Cambridge University Press, 1998, 12.–111. lpp. DOI: 10.1017/CBO9780511519765.003.</ref> Būtiska nozīme bija arī zilbes sinharmonijas tendencei, kuras ietekmē vienas zilbes skaņas savstarpēji pielāgojās pēc artikulācijas pazīmēm. Ar šo procesu saistītas vairākas slāvu līdzskaņu [[palatalizācija]]s.<ref name="Bethin1998"/> ==== Velāro līdzskaņu palatalizācijas ==== Slāvu pirmvalodā notika vairākas velāro līdzskaņu *k, *g un *x palatalizācijas. To rezultātā dažādos fonētiskos apstākļos radās jaunas līdzskaņu skaņas. Tradicionāli izšķir pirmo, otro un trešo slāvu palatalizāciju. Pirmās palatalizācijas laikā velārie līdzskaņi noteiktu priekšējās rindas patskaņu un *j priekšā pārvērtās par palatāliem vai postalveolāriem līdzskaņiem. Šo pārmaiņu sekas ir saglabājušās daudzās mūsdienu slāvu valodu morfoloģiskajās alternācijās.<ref name="SussexPhonology">Roland Sussex, Paul Cubberley. “Phonology”. In: ''The Slavic Languages''. Cambridge University Press, 2006, 110.–191. lpp. DOI: 10.1017/CBO9780511486807.006.</ref> Palatalizācijas kļuva par vienu no raksturīgākajām slāvu fonoloģiskās sistēmas īpašībām. Vēlāk dažādās slāvu valodās palatalizēto un nepalatalizēto līdzskaņu opozīcija attīstījās atšķirīgi. Tā īpaši plaši saglabājās austrumslāvu valodās, savukārt citās valodās daļa seno opozīciju izzuda vai tika pārstrukturēta.<ref name="SussexPhonology"/> ==== Diftongu pārveidošanās ==== Slāvu pirmvalodā mantotie indoeiropiešu diftongi lielākoties tika monoftongizēti vai citādi pārveidoti. Arī patskaņu un sonantu savienojumi piedzīvoja regulāras pārmaiņas, kas dažādos dialektos vēlāk noveda pie atšķirīgiem rezultātiem. Īpaši nozīmīga bija savienojumu ar *r un *l attīstība. Tā kļuva par vienu no pazīmēm, pēc kurām iespējams noteikt agrīno slāvu dialektu diferenciāciju. Piemēram, seno savienojumu *TorT tipa attīstība deva atšķirīgus rezultātus austrumslāvu, rietumslāvu un dienvidslāvu teritorijās. === Deguna patskaņi === Kopslāvu periodā izveidojās [[deguna patskanis|deguna patskaņi]] *ę un *ǫ. Vēlāk gandrīz visās slāvu valodās nazalitāte izzuda, taču tās rezultāti dažādās valodās bija atšķirīgi. Vislabāk deguna patskaņi saglabājās [[poļu valoda|poļu valodā]], kur mūsdienu rakstībā tos tradicionāli apzīmē ar ''ę'' un ''ą''. Citās valodās tie pārgāja dažādos patskaņos vai patskaņu un līdzskaņu savienojumos. Šīs atšķirības ir nozīmīgs materiāls slāvu valodu vēsturiskās fonoloģijas rekonstrukcijā.<ref name="SussexPhonology"/> === Reducētie patskaņi === Vēlajā kopslāvu periodā pastāvēja divi īsi reducēti patskaņi — tā sauktie [[jers|jeri]], kurus tradicionāli rekonstruē kā *ъ un *ь. Senbaznīcslāvu rakstībā tiem atbilda burti ''ъ'' un ''ь''. Aptuveni pirmā un otrā gadu tūkstoša mijā jeri dažādās pozīcijās vai nu izzuda, vai pārvērtās pilnos patskaņos. Šis process radikāli mainīja slāvu valodu zilbju struktūru. Pēc vājo jeru izzušanas izveidojās daudzas slēgtas zilbes un līdzskaņu kopas, kas iepriekš kopslāvu valodā nebija iespējamas.<ref name="Bethin1998"/><ref name="Lunt2001"/> Jeru attīstības atšķirības kļuva par vienu no būtiskākajiem faktoriem atsevišķu slāvu valodu fonoloģisko sistēmu izveidē. == Slāvu migrācijas un dialektu diferenciācija == [[Attēls:Slavic tribes in the 7th to 9th century.jpg|thumb|Slāvu cilšu izplatība agrīnajos viduslaikos]] Mūsu ēras pirmajos gadsimtos slāvu pirmvalodas runātāju teritorija sāka strauji paplašināties. Īpaši nozīmīga bija slāvu migrācija 6. un 7. gadsimtā, kad slāvu grupas izplatījās lielā daļā Centrāleiropas, Austrumeiropas un Balkānu pussalas.<ref name="Schenker1995"/> Rakstītajos avotos slāvi plašāk parādās mūsu ēras 6. gadsimtā. Bizantiešu autori [[Prokopijs no Cēzarejas]], [[Jordāns]] un citi aprakstīja tautas, kuras parasti identificē ar agrīnajiem slāviem. Slāvu ekspansija Balkānos noveda pie plašu reģionu slāviskošanās, savukārt Centrāleiropā slāvu valoda izplatījās līdz pat Elbas baseinam un Alpu austrumu daļai.<ref name="Schenker1995"/> Teritoriālās izplešanās rezultātā agrāk samērā kompaktais dialektu kontinuums tika izstiepts milzīgā teritorijā. Attālums starp atsevišķām slāvu kopienām pieauga, un pastiprinājās to kontakti ar dažādām neslāvu valodām. Tas veicināja reģionālo atšķirību palielināšanos. Tomēr arī pēc lielajām migrācijām slāvu dialekti vēl kādu laiku saglabāja ievērojamu savstarpēju tuvību. Pētnieki norāda, ka vēl 9. gadsimtā dažādu slāvu reģionu dialekti acīmredzot bija pietiekami savstarpēji saprotami, lai vienā slāvu dialektā veidotu reliģiskus tekstus, kas bija izmantojami arī citos slāvu reģionos.<ref name="BalkanOCS">Victor A. Friedman, Brian D. Joseph. ''The Balkan Languages''. Cambridge University Press, 2024.</ref> == Slāvu valodu iedalījuma veidošanās == Tradicionāli slāvu valodas iedala trīs galvenajās grupās: * [[austrumslāvu valodas]]; * [[rietumslāvu valodas]]; * [[dienvidslāvu valodas]]. Šis iedalījums izveidojies, pamatojoties uz vairāku fonoloģisku, morfoloģisku un leksisku izoglosu kombināciju. Tomēr robežas starp trim grupām nekad nav bijušas absolūtas. Vēsturiskie slāvu dialekti sākotnēji veidoja dialektu kontinuumu, kurā atsevišķas pazīmes šķērsoja tradicionālo grupu robežas.<ref name="SussexSocio">Roland Sussex, Paul Cubberley. “Socio-historical evolution”. In: ''The Slavic Languages''. Cambridge University Press, 2006.</ref> === Dienvidslāvu valodu nodalīšanās === Dienvidslāvu dialektu ģeogrāfisko atdalīšanos no rietumslāvu un austrumslāvu teritorijas veicināja neslāvu tautu ienākšana Centrāleiropā. Īpaši nozīmīga bija [[ungāri|ungāru]] nostiprināšanās [[Panonijas līdzenums|Panonijas baseinā]] 9. un 10. gadsimtā. Rezultātā starp ziemeļu slāvu un dienvidslāvu valodu teritorijām izveidojās ģeogrāfisks pārrāvums. Dienvidslāvu dialekti turpināja attīstīties Balkānu valodu kontaktu vidē, mijiedarbojoties ar [[grieķu valoda|grieķu]], [[albāņu valoda|albāņu]], romāņu un vēlāk arī [[turku valoda|turku valodu]].<ref name="SussexSocio"/> Dienvidslāvu telpā vēlāk izveidojās [[slovēņu valoda|slovēņu]], [[horvātu valoda|horvātu]], [[serbu valoda|serbu]], [[bosniešu valoda|bosniešu]], [[melnkalniešu valoda|melnkalniešu]], [[bulgāru valoda|bulgāru]] un [[maķedoniešu valoda]]. To vidū īpaši būtiskas tipoloģiskas pārmaiņas skāra bulgāru un maķedoniešu valodu, kurās gandrīz pilnībā izzuda senā lietvārdu locījumu sistēma un attīstījās vairākas [[Balkānu valodu savienība|Balkānu valodu savienībai]] raksturīgas pazīmes. === Rietumslāvu valodas === Rietumslāvu dialekti izplatījās teritorijās uz ziemeļiem no Karpatiem un Centrāleiropā. No tiem attīstījās [[poļu valoda|poļu]], [[čehu valoda|čehu]], [[slovāku valoda|slovāku]], augš- un [[lejassorbu valoda|lejassorbu valoda]], kā arī vairākas vēlāk izmirušas valodas. Viduslaikos slāvu valodu teritorija sniedzās ievērojami tālāk uz rietumiem nekā mūsdienās. Mūsdienu Vācijas ziemeļu un austrumu daļā pastāvēja vairāki rietumslāvu dialekti. Daļa no tiem tika germanizēti viduslaiku un agro jauno laiku gaitā. Pie izmirušajām rietumslāvu valodām pieder [[polābu valoda]], kas līdz 18. gadsimtam saglabājās atsevišķās kopienās pie Elbas lejteces. === Austrumslāvu valodas === Austrumslāvu dialekti izplatījās plašajā Austrumeiropas līdzenuma teritorijā. Viduslaikos tie bija galvenais saziņas līdzeklis [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemē]] un citās austrumslāvu zemēs. No austrumslāvu dialektu kopuma ilgstošas diferenciācijas rezultātā izveidojās [[ukraiņu valoda|ukraiņu]], [[baltkrievu valoda|baltkrievu]] un [[krievu valoda]]. To attīstību ietekmēja gan savstarpējie kontakti, gan mijiedarbība ar kaimiņu baltu, somugru, tjurku, poļu un citām valodām. == Senbaznīcslāvu valodas rašanās == Būtisks pagrieziena punkts slāvu valodu vēsturē bija rakstības izveidošanās 9. gadsimtā. 862. vai 863. gadā [[Lielmorāvija|Lielmorāvijas]] valdnieks Rostislavs vērsās pie [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] imperatora [[Mihails III|Mihaila III]], lūdzot nosūtīt misionārus, kuri spētu sludināt kristietību vietējiem iedzīvotājiem saprotamā valodā. Misijas veikšanai tika izraudzīti brāļi [[Kirils un Metodijs|Konstantīns (vēlāk Kirils) un Metodijs]] no [[Saloniki]]em. Konstantīns izveidoja slāvu valodai piemērotu rakstības sistēmu — [[glagolica|glagolicu]] — un kopā ar Metodiju un viņu skolniekiem pārtulkoja slāvu valodā Bībeles un liturģiskos tekstus.<ref name="Metzger1977">Bruce M. Metzger. “The Old Church Slavonic Version”. In: ''The Early Versions of the New Testament: Their Origin, Transmission, and Limitations''. Oxford: Clarendon Press, 1977, 394.–442. lpp. DOI: 10.1093/acprof:oso/9780198261704.003.0009.</ref> Šo tekstu valoda balstījās galvenokārt Saloniku apkārtnes dienvidslāvu dialektā un mūsdienās tiek saukta par [[senbaznīcslāvu valoda|senbaznīcslāvu valodu]]. Tā bija pirmā literāri dokumentētā slāvu valoda.<ref name="Lunt2001"/> Kirila un Metodija darbības laikā slāvu dialektu savstarpējās atšķirības vēl nebija tik lielas kā vēlāk, tādēļ dienvidslāvu izcelsmes literārā valoda varēja funkcionēt arī Morāvijā un citās slāvu zemēs.<ref name="BalkanOCS"/> == Glagolica un kirilica == Pirmais slāvu alfabēts bija [[glagolica]]. Tā izveidošana tradicionāli tiek saistīta ar Konstantīnu Filozofu jeb Kirilu. Senākie saglabājušies senbaznīcslāvu manuskripti liecina, ka glagolica bija agrīnās slāvu kristīgās literatūras sākotnējā rakstība.<ref name="Metzger1977"/> [[Kirilica]], pretēji tās nosaukuma radītajam priekšstatam, visticamāk, izveidojās nedaudz vēlāk Kirila un Metodija skolnieku vidē [[Pirmā Bulgārijas cariste|Pirmajā Bulgārijas caristē]]. Tās grafiskais pamats lielā mērā bija grieķu unciālais raksts, kam tika pievienotas zīmes skaņām, kurām grieķu alfabētā nebija tiešu ekvivalentu.<ref name="Lunt2001"/> Kirilica pakāpeniski kļuva par dominējošo rakstību pareizticīgo slāvu zemēs un vēlāk kalpoja par pamatu vairāku mūsdienu slāvu valodu alfabētiem. Savukārt katoļu slāvu zemēs nostiprinājās [[latīņu alfabēts]]. Šī rakstības atšķirība vēlāk daļēji sakrita ar reliģiskās un kultūras orientācijas robežām. Poļu, čehu, slovāku, slovēņu un horvātu rakstībā dominēja latīņu alfabēts, bet krievu, ukraiņu, baltkrievu, bulgāru, maķedoniešu un serbu literārajā tradīcijā nozīmīga loma bija kirilicai. Serbu valodā mūsdienās tiek izmantota gan kirilica, gan latīņu rakstība.<ref name="SussexSocio"/> == Baznīcslāvu valoda == Pēc Kirila un Metodija misijas beigām senbaznīcslāvu literārā tradīcija turpinājās galvenokārt Bulgārijā, vēlāk arī Serbijā un austrumslāvu zemēs. Dažādos reģionos sākotnējā senbaznīcslāvu valoda pakāpeniski tika pielāgota vietējai izrunai un gramatikai. Tā izveidojās vairākas [[baznīcslāvu valoda|baznīcslāvu valodas]] redakcijas jeb recenzijas — bulgāru, serbu, krievu un citas. Baznīcslāvu valoda vairākus gadsimtus bija nozīmīga rakstu un liturģiskā valoda pareizticīgo slāvu kultūrās. Austrumslāvu zemēs baznīcslāvu valoda būtiski ietekmēja literārās valodas attīstību, sevišķi leksiku un stilu. Īpaši nozīmīga šī ietekme bija [[krievu valoda|krievu literārās valodas]] vēsturē. == Viduslaiku slāvu rakstu valodas == Viduslaikos līdzās baznīcslāvu tradīcijai pakāpeniski attīstījās arī reģionālās rakstu valodas. To pamatā atradās vietējie dialekti, tomēr rakstos bieži saglabājās baznīcslāvu, latīņu, vācu, grieķu vai citu prestižu valodu ietekme. Rietumslāvu zemēs būtiska nozīme bija latīņu valodai, kas ilgu laiku funkcionēja kā baznīcas, administrācijas, zinātnes un izglītības valoda. Tomēr jau viduslaikos sāka veidoties čehu un poļu rakstības tradīcijas. Čehu valoda īpaši nozīmīgu literārās attīstības posmu piedzīvoja 14. un 15. gadsimtā. [[Jans Huss]] un ar viņu saistītā reformācijas kustība sekmēja rakstītās čehu valodas paplašināšanos un ortogrāfijas pilnveidošanu. Polijā viduslaiku beigās un agro jauno laiku sākumā arvien vairāk tekstu tika rakstīts poļu valodā, bet 16. gadsimtā tā kļuva par attīstītu literāru un administratīvu valodu. Austrumslāvu teritorijā paralēli baznīcslāvu tradīcijai pastāvēja dažādas austrumslāvu rakstu formas. Kijivas Krievzemes un tās pēcteces politiskajās vienībās valodas situāciju raksturoja baznīcslāvu un vietējās austrumslāvu valodas mijiedarbība. == Fonoloģiskā diferenciācija pēc kopslāvu perioda == Pēc slāvu valodu kopības sairšanas atsevišķos dialektos turpinājās būtiskas fonētiskas pārmaiņas. Viena no nozīmīgākajām vēsturiskajām fonēmām bija tā sauktais [[jats]] (Ѣ), kura izruna vēlajā kopslāvu periodā, iespējams, jau bija dialektāli atšķirīga. Tā turpmākie refleksi kļuva par svarīgu slāvu dialektu klasifikācijas pazīmi. Piemēram, jata attīstības rezultātā dažādās dienvidslāvu izloksnēs radās ''e'', ''ije/je'' vai ''i'', kas kļuva par pamatu ekaviskā, ijekaviskā un ikaviskā izrunas tipa nošķiršanai serbu un horvātu dialektoloģijā. Austrumslāvu valodās īpaši nozīmīga bija pilnskaņas jeb [[polnoglasije]] attīstība. Senajiem savienojumiem ar šķidrajiem sonantiem atbilda tādas austrumslāvu formas kā krievu ''город'', salīdzinot ar poļu ''gród'' vai baznīcslāvu ''град''. Arī akcentu sistēma dažādās valodās attīstījās ļoti atšķirīgi. Dažās slāvu valodās, piemēram, krievu valodā, saglabājās brīvs un morfoloģiski kustīgs uzsvars. Poļu valodā vēsturiski izveidojās gandrīz fiksēts uzsvars uz priekšpēdējo zilbi, čehu un slovāku valodā — galvenokārt uz pirmo zilbi. Savukārt daļa dienvidslāvu valodu saglabāja sarežģītākas tonālā uzsvara sistēmas.<ref name="SussexPhonology"/> == Gramatiskās sistēmas pārmaiņas == Slāvu pirmvaloda bija izteikti fleksīva valoda. Tajā pastāvēja bagāta lietvārdu locījumu un darbības vārdu formu sistēma. Lietvārdiem bija vienskaitlis, [[divskaitlis]] un daudzskaitlis, kā arī vairāki locījumi. Daudzas no šīm kategorijām saglabājās mūsdienu slāvu valodās, tomēr to vēsturiskā attīstība bijusi atšķirīga. Divskaitlis gandrīz visās lielajās slāvu valodās izzuda. Vispilnīgāk tas saglabājies [[slovēņu valoda|slovēņu]] un [[sorbu valodas|sorbu valodās]]. Arī lietvārdu locījumu sistēma dažādās valodās piedzīvoja atšķirīgu attīstību. Krievu, ukraiņu, poļu, čehu un lielākajā daļā citu slāvu valodu saglabājās plaša locījumu sistēma. Turpretī bulgāru un maķedoniešu valodā senā deklinācija lielā mērā izzuda. Bulgāru un maķedoniešu valodā attīstījās arī slāvu valodām netipiska noteiktības artikula sistēma, kur artikuls tiek pievienots lietvārda vai īpašības vārda beigās. Šīs pazīmes parasti skaidro kā daļu no ilgstošās Balkānu valodu savstarpējās konverģences. Slāvu valodu darbības vārdu sistēmā īpaši nozīmīga kļuva [[darbības vārda aspekts|aspekta]] opozīcija starp perfektīvajiem un imperfektīvajiem darbības vārdiem. Tās elementi bija sastopami jau pirmvalodas posmā, bet vēlāk aspektuālā sistēma tika ievērojami paplašināta un gramatikalizēta. == Kontakti ar citām valodām == Slāvu valodu vēsturē liela nozīme bijusi valodu kontaktiem. Slāvu valodu izplatīšanās plašā Eiropas teritorijā radīja ilgstošus kontaktus ar ģermāņu, romāņu, grieķu, albāņu, somugru, baltu un tjurku valodām.<ref name="Contacts">Victor A. Friedman. “Language Contacts”. In: Danko Šipka, Wayles Browne (eds.). ''The Cambridge Handbook of Slavic Linguistics''. Cambridge: Cambridge University Press, 2024.</ref> Rietumslāvu valodas ilgstoši atradās ciešā kontaktā ar [[vācu valoda|vācu valodu]]. Tas redzams gan leksiskajos aizguvumos, gan dažos sintaktiskos modeļos. Dienvidslāvu valodas Balkānos mijiedarbojās ar grieķu, albāņu, romāņu un pēc [[Osmaņu Impērija|Osmaņu impērijas]] ekspansijas arī turku valodu. Bulgāru, maķedoniešu un daļēji serbu dialekti piedalījās Balkānu valodu savienības veidošanā. Austrumslāvu valodām dažādos vēstures posmos bijuši cieši kontakti ar [[baltu valodas|baltu]], [[somugru valodas|somugru]], tjurku, poļu, vācu un citām valodām. Krievu valodas izplatība Sibīrijā un Ziemeļāzijā vēlāk radīja kontaktus ar desmitiem vietējo valodu.<ref name="Contacts"/> == Literāro valodu standartizācija == === Agrie jaunie laiki === No 16. līdz 18. gadsimtam vairākās slāvu zemēs pakāpeniski nostiprinājās literāro valodu standartizācijas procesi. Reformācija, grāmatu iespiešanas izplatība un laicīgās literatūras pieaugums veicināja vietējo valodu prestiža paaugstināšanos. Čehu literārās valodas vēsturē īpaši nozīmīga bija 16. gadsimta [[Kralices Bībele]], kuras valoda vēlāk kļuva par vienu no čehu literārās normas avotiem. Polijā 16. gadsimtu bieži uzskata par poļu literārās valodas „zelta laikmetu”, kad tā plaši tika izmantota literatūrā, politiskajā publicistikā un citās sabiedriskās dzīves jomās. Krievijā literārās valodas modernizācija īpaši intensīvi norisinājās 18. gadsimtā. [[Pēteris I]] ieviesa tā saukto civilo kirilicas rakstu, bet tādi autori un zinātnieki kā [[Mihails Lomonosovs]] centās sistematizēt literārās valodas normas. === 19. gadsimts un nacionālās kustības === 19. gadsimtā slāvu literāro valodu attīstība cieši savijās ar [[nacionālisms|nacionālo kustību]] un moderno nāciju veidošanos. Valoda kļuva par vienu no svarīgākajiem kolektīvās identitātes elementiem. Čehu nacionālās atmodas laikā [[Josefs Dobrovskis]], [[Josefs Jungmans]] un citi filologi sekmēja čehu literārās valodas atjaunošanu un terminoloģijas paplašināšanu. Slovāku literārās valodas vēsturē nozīmīgas bija gan [[Antons Bernolāks|Antona Bernolāka]], gan vēlāk [[Ļudovīts Štūrs|Ļudovīta Štūra]] kodifikācijas. Štūra 1840. gadu norma, kas galvenokārt balstījās centrālās Slovākijas dialektos, kļuva par pamatu mūsdienu slovāku literārajai valodai. Serbu literārās valodas reformu 19. gadsimtā īstenoja [[Vuks Karadžičs]]. Viņš aizstāvēja principu, ka literārajai valodai jābalstās dzīvajā tautas valodā, un reformēja serbu kirilisko rakstību. Horvātu nacionālās atmodas laikā [[Ļudevits Gajs]] un [[Ilīrisms|ilīriešu kustība]] sekmēja horvātu rakstības un literārās valodas standartizāciju. Serbu un horvātu valodas standartizācijas procesi 19. gadsimtā savstarpēji mijiedarbojās, lai gan tie bija saistīti ar atšķirīgām nacionālām un kultūras tradīcijām.<ref name="Kubik2013">Damian Kubik. “Południowosłowiańskie wyobrażenia o języku narodowym. Standaryzacja serbskiego i chorwackiego języka literackiego w kontekście slawistyki w I połowie XIX wieku”. ''Studia Litteraria Universitatis Iagellonicae Cracoviensis'', 2013, 8(2), 53.–69. lpp. DOI: 10.4467/20843933ST.13.004.2004.</ref> Bulgāru literārās valodas standartizācija intensīvi norisinājās 19. gadsimta Bulgāru nacionālās atmodas laikā un pēc Bulgārijas valstiskuma atjaunošanas. == 20. gadsimts == 20. gadsimta politiskās pārmaiņas būtiski ietekmēja slāvu valodu statusu un standartizāciju. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un vairāku jaunu valstu izveides slāvu valodas kļuva par valsts administrācijas, izglītības un masu komunikācijas līdzekļiem daudz plašākā mērogā. [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]] čehu un slovāku valoda attīstījās vienotas valsts ietvaros, bet pēc Čehoslovākijas sadalīšanās 1993. gadā abas turpināja pastāvēt kā atsevišķu valstu oficiālās valodas. [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] nozīmīga loma bija serbu un horvātu valodas standartiem, kurus lielā daļā 20. gadsimta bieži aplūkoja kopīgās [[Serbhorvātu valoda|serbhorvātu valodas]] ietvaros. Pēc Dienvidslāvijas sabrukuma 1990. gados [[bosniešu valoda|bosniešu]], horvātu, serbu un vēlāk arī melnkalniešu valoda tika institucionalizētas kā atsevišķas nacionālās standartvalodas. Strukturāli tās joprojām ir ļoti tuvas un balstās galvenokārt [[Štokaviešu dialekts|štokaviešu dialektu]] kontinuumā. [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] krievu valoda kļuva par galveno starpnacionālās saziņas valodu un būtiski ietekmēja ukraiņu, baltkrievu un citas PSRS valodas. Vienlaikus tika izveidotas plašas standartizētas izglītības, terminoloģijas un izdevējdarbības sistēmas dažādām padomju tautu valodām. Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā ukraiņu un baltkrievu valodas turpināja attīstīties neatkarīgu valstu sociolingvistiskajos apstākļos. == Mūsdienu slāvu valodas == Mūsdienās slāvu valodas tradicionāli iedala trīs grupās. {| class="wikitable" ! Grupa ! Galvenās mūsdienu valodas |- | [[Austrumslāvu valodas|Austrumslāvu]] | [[baltkrievu valoda|baltkrievu]], [[krievu valoda|krievu]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]] |- | [[Rietumslāvu valodas|Rietumslāvu]] | [[čehu valoda|čehu]], [[poļu valoda|poļu]], [[slovāku valoda|slovāku]], [[augšsorbu valoda|augšsorbu]], [[lejassorbu valoda|lejassorbu]] |- | [[Dienvidslāvu valodas|Dienvidslāvu]] | [[bosniešu valoda|bosniešu]], [[bulgāru valoda|bulgāru]], [[horvātu valoda|horvātu]], [[maķedoniešu valoda|maķedoniešu]], [[melnkalniešu valoda|melnkalniešu]], [[serbu valoda|serbu]], [[slovēņu valoda|slovēņu]] |} Pastāv arī vairākas mazākas literārās valodas un reģionāli valodas paveidi, kuru statuss valodniecībā un valodas politikā var būt diskutabls. Pie tiem pieskaita, piemēram, [[rusīnu valoda|rusīnu valodu]] un dažādas slāvu literārās mikrovalodas. Neraugoties uz vairāk nekā tūkstoš gadu ilgu patstāvīgu attīstību, slāvu valodas joprojām saglabā ievērojamu kopīgas leksikas, gramatisko struktūru un fonoloģisko atbilsmju daudzumu. Šīs līdzības ļauj samērā detalizēti rekonstruēt slāvu pirmvalodu un tās vēsturiskās pārmaiņas.<ref name="Sussex2006"/> == Slāvu valodu vēsturiskā izpēte == Zinātniska slāvu valodu vēstures izpēte sāka intensīvi attīstīties 18. gadsimta beigās un 19. gadsimtā līdz ar salīdzinoši vēsturiskās valodniecības izveidošanos. Viens no slāvistikas pamatlicējiem bija čehu filologs [[Josefs Dobrovskis]], kura darbi par slāvu valodu gramatiku un senbaznīcslāvu tradīciju būtiski ietekmēja turpmāko pētniecību. 19. gadsimtā slāvu valodas kļuva par vienu no svarīgiem materiāliem indoeiropiešu salīdzinošajā valodniecībā. Vēlāk slāvu valodu vēsturiskajā izpētē nozīmīgu ieguldījumu deva [[Augusts Leskīns]], [[Vatroslavs Jagičs]], [[Antuāns Meijē]], [[Nikolajs Trubeckojs]], [[Romāns Jakobsons]] un daudzi citi valodnieki. 20. gadsimtā vēsturisko slāvistiku būtiski ietekmēja strukturālās fonoloģijas, dialektoloģijas un akcentoloģijas attīstība. Mūsdienās tradicionālās salīdzinoši vēsturiskās metodes papildina korpusu lingvistika, tipoloģija, sociolingvistika un kvantitatīvās valodu radniecības analīzes.<ref name="Handbook2024">Danko Šipka, Wayles Browne (eds.). ''The Cambridge Handbook of Slavic Linguistics''. Cambridge: Cambridge University Press, 2024. ISBN 978-1-108-83772-9.</ref> == Skatīt arī == * [[Slāvu valodas]] * [[Slāvu pirmvaloda]] * [[Baltu-slāvu valodas]] * [[Senbaznīcslāvu valoda]] * [[Baznīcslāvu valoda]] * [[Glagolica]] * [[Kirilica]] * [[Slāvi]] * [[Indoeiropiešu valodas]] * [[Indoeiropiešu pirmvaloda]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Bethin, Christina Y. ''Slavic Prosody: Language Change and Phonological Theory''. Cambridge: Cambridge University Press, 1998. ISBN 978-0-521-59148-5. * Lunt, Horace G. ''Old Church Slavonic Grammar''. 7th revised edition. Berlin — New York: Mouton de Gruyter, 2001. ISBN 978-3-11-016284-4. * Schenker, Alexander M. ''The Dawn of Slavic: An Introduction to Slavic Philology''. New Haven — London: Yale University Press, 1995. ISBN 978-0-300-05846-8. * Sussex, Roland; Cubberley, Paul. ''The Slavic Languages''. Cambridge: Cambridge University Press, 2006. ISBN 978-0-521-22315-7. * Šipka, Danko; Browne, Wayles (eds.). ''The Cambridge Handbook of Slavic Linguistics''. Cambridge: Cambridge University Press, 2024. == Ārējās saites == * [https://www.cambridge.org/core/books/slavic-languages/ ''The Slavic Languages''] — Cambridge University Press * [https://www.degruyter.com/document/doi/10.1515/9783110876888/html ''Old Church Slavonic Grammar''] — De Gruyter * [https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-handbook-of-slavic-linguistics/ ''The Cambridge Handbook of Slavic Linguistics''] — Cambridge University Press [[Kategorija:Slāvu valodas]] 868gjbbgizyv6kogvemqevk4l2eqsnf 4519371 4519370 2026-09-08T19:32:20Z Votre Provocateur 111653 4519371 wikitext text/x-wiki '''Slāvu valodu vēsture''' aptver [[slāvu valodas|slāvu valodu]] izveidošanos no [[indoeiropiešu pirmvaloda|indoeiropiešu pirmvalodas]] un [[Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze|baltu-slāvu pirmvalodas]], [[slāvu pirmvaloda|slāvu pirmvalodas]] attīstību, tās dialektālo diferenciāciju, pirmās slāvu rakstu valodas rašanos 9. gadsimtā un vēlāko mūsdienu slāvu literāro valodu veidošanos. Slāvu valodas ir viena no lielākajām [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupām, un to vēsturiskā attīstība ir cieši saistīta ar slāvu tautu migrācijām [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]], [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Balkānu pussala|Balkānos]].<ref name="Sussex2006">Roland Sussex, Paul Cubberley. ''The Slavic Languages''. Cambridge: Cambridge University Press, 2006. ISBN 978-0-521-22315-7.</ref> Slāvu valodu vēstures izpētē galvenā nozīme ir salīdzinoši vēsturiskajai metodei. Tā ļauj, salīdzinot radniecīgu valodu skaņu sistēmas, gramatiku un leksiku, rekonstruēt to senākās formas. Slāvu pirmvaloda nav tieši dokumentēta rakstītajos avotos, tādēļ tās fonoloģiskā un gramatiskā sistēma tiek rekonstruēta, salīdzinot senākos slāvu rakstu pieminekļus ar mūsdienu un vēsturiski dokumentētajām slāvu valodām.<ref name="Schenker1995">Alexander M. Schenker. ''The Dawn of Slavic: An Introduction to Slavic Philology''. New Haven — London: Yale University Press, 1995. ISBN 978-0-300-05846-8.</ref> == Izcelsme == === Indoeiropiešu un baltu-slāvu posms === Slāvu valodas pieder pie [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu saimes]]. To attālākais rekonstruētais priekštecis ir indoeiropiešu pirmvaloda, no kuras aizvēsturiskajā laikmetā izveidojās vairākas atsevišķas valodu grupas. Slāvu valodas visciešākā ģenētiskā radniecība ir ar [[baltu valodas|baltu valodām]], tādēļ mūsdienu indoeiropiešu valodniecībā abas grupas parasti apvieno [[baltu-slāvu valodas|baltu-slāvu valodu]] atzarā.<ref name="Sussex2006"/> Baltu un slāvu valodām ir virkne kopīgu fonoloģisku, morfoloģisku un akcentoloģisku jauninājumu, kuri nav sastopami citos indoeiropiešu atzaros. Tas ļauj rekonstruēt [[Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze|baltu-slāvu pirmvalodas]] attīstības posmu, kas pastāvēja pēc indoeiropiešu pirmvalodas sairšanas, bet pirms atsevišķas baltu un slāvu valodu attīstības sākuma. Precīza baltu-slāvu un vēlākās slāvu pirmvalodas hronoloģija joprojām ir diskusiju objekts.<ref name="SussexClassification">Roland Sussex, Paul Cubberley. “Linguistic evolution, genetic affiliation and classification”. In: ''The Slavic Languages''. Cambridge University Press, 2006, 19.–59. lpp. DOI: 10.1017/CBO9780511486807.004.</ref> Dažādās rekonstrukcijās slāvu valodas kā atsevišķa valodu kopība sākusi veidoties aptuveni 2. gadu tūkstotī p.m.ē. Sussex un Cubberley slāvu pirmvalodas vienotības sākumu aptuveni saista ar 2000.–1500. gadu p.m.ē., tomēr aizvēsturisko periodu datējumi lielā mērā ir hipotētiski.<ref name="SussexClassification"/> Slāvu sākotnējās teritorijas atrašanās vieta nav droši noteikta. Valodniecībā, arheoloģijā un vēstures zinātnē izvirzītas vairākas hipotēzes, tomēr lielākā daļa modeļu slāvu pirmvalodas kodolteritoriju izvieto Centrāleiropas un Austrumeiropas daļā uz ziemeļiem vai ziemeļaustrumiem no [[Karpati|Karpatiem]], aptverot teritorijas, kas mūsdienās atrodas Polijā, Ukrainā un Baltkrievijā.<ref name="Schenker1995"/><ref name="SussexClassification"/> == Slāvu pirmvaloda == [[Slāvu pirmvaloda]] (''Proto-Slavic'') ir rekonstruēta valoda, no kuras cēlušās visas vēsturiskās slāvu valodas. Tā nebija rakstu valoda, un nav saglabājies neviens teksts, kuru varētu tieši identificēt kā slāvu pirmvalodā rakstītu. Tās struktūra rekonstruēta, galvenokārt izmantojot senbaznīcslāvu valodu, viduslaiku slāvu rakstu pieminekļus, mūsdienu slāvu valodas, dialektus, kā arī salīdzinājumu ar citām indoeiropiešu valodām.<ref name="Lunt2001">Horace G. Lunt. ''Old Church Slavonic Grammar''. 7th revised edition. Berlin — New York: Mouton de Gruyter, 2001. ISBN 978-3-11-016284-4.</ref> Valodnieki slāvu pirmvalodas attīstību mēdz iedalīt vairākos hronoloģiskos posmos, tomēr šo posmu robežas dažādās teorijās atšķiras. Parasti izšķir agrīno pirmsslāvu jeb agrīno slāvu posmu, vidējo kopslāvu periodu un vēlo kopslāvu periodu. Pēdējais turpinājās laikā, kad reģionālie dialekti jau ievērojami atšķīrās, bet vairākas skaņu pārmaiņas joprojām izplatījās pa gandrīz visu slāvu valodu teritoriju.<ref name="Lunt2001"/> === Fonoloģiskā attīstība === Slāvu pirmvalodas vēsturē notika būtiska mantotās indoeiropiešu skaņu sistēmas pārveidošanās. Viena no svarīgākajām tendencēm bija virzība uz [[atvērta zilbe|atvērtām zilbēm]], tas ir, zilbēm, kuras beidzas ar patskani. Šī tendence veicināja gala līdzskaņu izzušanu, līdzskaņu kopu pārveidošanu, diftongu monoftongizāciju un citas fonētiskas pārmaiņas.<ref name="Bethin1998">Christina Y. Bethin. ''Slavic Prosody: Language Change and Phonological Theory''. Cambridge: Cambridge University Press, 1998, 12.–111. lpp. DOI: 10.1017/CBO9780511519765.003.</ref> Būtiska nozīme bija arī zilbes sinharmonijas tendencei, kuras ietekmē vienas zilbes skaņas savstarpēji pielāgojās pēc artikulācijas pazīmēm. Ar šo procesu saistītas vairākas slāvu līdzskaņu [[palatalizācija]]s.<ref name="Bethin1998"/> ==== Velāro līdzskaņu palatalizācijas ==== Slāvu pirmvalodā notika vairākas velāro līdzskaņu *k, *g un *x palatalizācijas. To rezultātā dažādos fonētiskos apstākļos radās jaunas līdzskaņu skaņas. Tradicionāli izšķir pirmo, otro un trešo slāvu palatalizāciju. Pirmās palatalizācijas laikā velārie līdzskaņi noteiktu priekšējās rindas patskaņu un *j priekšā pārvērtās par palatāliem vai postalveolāriem līdzskaņiem. Šo pārmaiņu sekas ir saglabājušās daudzās mūsdienu slāvu valodu morfoloģiskajās alternācijās.<ref name="SussexPhonology">Roland Sussex, Paul Cubberley. “Phonology”. In: ''The Slavic Languages''. Cambridge University Press, 2006, 110.–191. lpp. DOI: 10.1017/CBO9780511486807.006.</ref> Palatalizācijas kļuva par vienu no raksturīgākajām slāvu fonoloģiskās sistēmas īpašībām. Vēlāk dažādās slāvu valodās palatalizēto un nepalatalizēto līdzskaņu opozīcija attīstījās atšķirīgi. Tā īpaši plaši saglabājās austrumslāvu valodās, savukārt citās valodās daļa seno opozīciju izzuda vai tika pārstrukturēta.<ref name="SussexPhonology"/> ==== Diftongu pārveidošanās ==== Slāvu pirmvalodā mantotie indoeiropiešu diftongi lielākoties tika monoftongizēti vai citādi pārveidoti. Arī patskaņu un sonantu savienojumi piedzīvoja regulāras pārmaiņas, kas dažādos dialektos vēlāk noveda pie atšķirīgiem rezultātiem. Īpaši nozīmīga bija savienojumu ar *r un *l attīstība. Tā kļuva par vienu no pazīmēm, pēc kurām iespējams noteikt agrīno slāvu dialektu diferenciāciju. Piemēram, seno savienojumu *TorT tipa attīstība deva atšķirīgus rezultātus austrumslāvu, rietumslāvu un dienvidslāvu teritorijās. === Deguna patskaņi === Kopslāvu periodā izveidojās [[deguna patskanis|deguna patskaņi]] *ę un *ǫ. Vēlāk gandrīz visās slāvu valodās nazalitāte izzuda, taču tās rezultāti dažādās valodās bija atšķirīgi. Vislabāk deguna patskaņi saglabājās [[poļu valoda|poļu valodā]], kur mūsdienu rakstībā tos tradicionāli apzīmē ar ''ę'' un ''ą''. Citās valodās tie pārgāja dažādos patskaņos vai patskaņu un līdzskaņu savienojumos. Šīs atšķirības ir nozīmīgs materiāls slāvu valodu vēsturiskās fonoloģijas rekonstrukcijā.<ref name="SussexPhonology"/> === Reducētie patskaņi === Vēlajā kopslāvu periodā pastāvēja divi īsi reducēti patskaņi — tā sauktie [[jers|jeri]], kurus tradicionāli rekonstruē kā *ъ un *ь. Senbaznīcslāvu rakstībā tiem atbilda burti ''ъ'' un ''ь''. Aptuveni pirmā un otrā gadu tūkstoša mijā jeri dažādās pozīcijās vai nu izzuda, vai pārvērtās pilnos patskaņos. Šis process radikāli mainīja slāvu valodu zilbju struktūru. Pēc vājo jeru izzušanas izveidojās daudzas slēgtas zilbes un līdzskaņu kopas, kas iepriekš kopslāvu valodā nebija iespējamas.<ref name="Bethin1998"/><ref name="Lunt2001"/> Jeru attīstības atšķirības kļuva par vienu no būtiskākajiem faktoriem atsevišķu slāvu valodu fonoloģisko sistēmu izveidē. == Slāvu migrācijas un dialektu diferenciācija == [[Attēls:Slavic tribes in the 7th to 9th century.jpg|thumb|Slāvu cilšu izplatība agrīnajos viduslaikos]] Mūsu ēras pirmajos gadsimtos slāvu pirmvalodas runātāju teritorija sāka strauji paplašināties. Īpaši nozīmīga bija slāvu migrācija 6. un 7. gadsimtā, kad slāvu grupas izplatījās lielā daļā Centrāleiropas, Austrumeiropas un Balkānu pussalas.<ref name="Schenker1995"/> Rakstītajos avotos slāvi plašāk parādās mūsu ēras 6. gadsimtā. Bizantiešu autori [[Prokopijs no Cēzarejas]], [[Jordāns]] un citi aprakstīja tautas, kuras parasti identificē ar agrīnajiem slāviem. Slāvu ekspansija Balkānos noveda pie plašu reģionu slāviskošanās, savukārt Centrāleiropā slāvu valoda izplatījās līdz pat Elbas baseinam un Alpu austrumu daļai.<ref name="Schenker1995"/> Teritoriālās izplešanās rezultātā agrāk samērā kompaktais dialektu kontinuums tika izstiepts milzīgā teritorijā. Attālums starp atsevišķām slāvu kopienām pieauga, un pastiprinājās to kontakti ar dažādām neslāvu valodām. Tas veicināja reģionālo atšķirību palielināšanos. Tomēr arī pēc lielajām migrācijām slāvu dialekti vēl kādu laiku saglabāja ievērojamu savstarpēju tuvību. Pētnieki norāda, ka vēl 9. gadsimtā dažādu slāvu reģionu dialekti acīmredzot bija pietiekami savstarpēji saprotami, lai vienā slāvu dialektā veidotu reliģiskus tekstus, kas bija izmantojami arī citos slāvu reģionos.<ref name="BalkanOCS">Victor A. Friedman, Brian D. Joseph. ''The Balkan Languages''. Cambridge University Press, 2024.</ref> == Slāvu valodu iedalījuma veidošanās == Tradicionāli slāvu valodas iedala trīs galvenajās grupās: * [[austrumslāvu valodas]]; * [[rietumslāvu valodas]]; * [[dienvidslāvu valodas]]. Šis iedalījums izveidojies, pamatojoties uz vairāku fonoloģisku, morfoloģisku un leksisku izoglosu kombināciju. Tomēr robežas starp trim grupām nekad nav bijušas absolūtas. Vēsturiskie slāvu dialekti sākotnēji veidoja dialektu kontinuumu, kurā atsevišķas pazīmes šķērsoja tradicionālo grupu robežas.<ref name="SussexSocio">Roland Sussex, Paul Cubberley. “Socio-historical evolution”. In: ''The Slavic Languages''. Cambridge University Press, 2006.</ref> === Dienvidslāvu valodu nodalīšanās === Dienvidslāvu dialektu ģeogrāfisko atdalīšanos no rietumslāvu un austrumslāvu teritorijas veicināja neslāvu tautu ienākšana Centrāleiropā. Īpaši nozīmīga bija [[ungāri|ungāru]] nostiprināšanās [[Panonijas līdzenums|Panonijas baseinā]] 9. un 10. gadsimtā. Rezultātā starp ziemeļu slāvu un dienvidslāvu valodu teritorijām izveidojās ģeogrāfisks pārrāvums. Dienvidslāvu dialekti turpināja attīstīties Balkānu valodu kontaktu vidē, mijiedarbojoties ar [[grieķu valoda|grieķu]], [[albāņu valoda|albāņu]], romāņu un vēlāk arī [[turku valoda|turku valodu]].<ref name="SussexSocio"/> Dienvidslāvu telpā vēlāk izveidojās [[slovēņu valoda|slovēņu]], [[horvātu valoda|horvātu]], [[serbu valoda|serbu]], [[bosniešu valoda|bosniešu]], [[melnkalniešu valoda|melnkalniešu]], [[bulgāru valoda|bulgāru]] un [[maķedoniešu valoda]]. To vidū īpaši būtiskas tipoloģiskas pārmaiņas skāra bulgāru un maķedoniešu valodu, kurās gandrīz pilnībā izzuda senā lietvārdu locījumu sistēma un attīstījās vairākas [[Balkānu valodu savienība|Balkānu valodu savienībai]] raksturīgas pazīmes. === Rietumslāvu valodas === Rietumslāvu dialekti izplatījās teritorijās uz ziemeļiem no Karpatiem un Centrāleiropā. No tiem attīstījās [[poļu valoda|poļu]], [[čehu valoda|čehu]], [[slovāku valoda|slovāku]], augš- un [[lejassorbu valoda|lejassorbu valoda]], kā arī vairākas vēlāk izmirušas valodas. Viduslaikos slāvu valodu teritorija sniedzās ievērojami tālāk uz rietumiem nekā mūsdienās. Mūsdienu Vācijas ziemeļu un austrumu daļā pastāvēja vairāki rietumslāvu dialekti. Daļa no tiem tika germanizēti viduslaiku un agro jauno laiku gaitā. Pie izmirušajām rietumslāvu valodām pieder [[polābu valoda]], kas līdz 18. gadsimtam saglabājās atsevišķās kopienās pie Elbas lejteces. === Austrumslāvu valodas === Austrumslāvu dialekti izplatījās plašajā Austrumeiropas līdzenuma teritorijā. Viduslaikos tie bija galvenais saziņas līdzeklis [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemē]] un citās austrumslāvu zemēs. No austrumslāvu dialektu kopuma ilgstošas diferenciācijas rezultātā izveidojās [[ukraiņu valoda|ukraiņu]], [[baltkrievu valoda|baltkrievu]] un [[krievu valoda]]. To attīstību ietekmēja gan savstarpējie kontakti, gan mijiedarbība ar kaimiņu baltu, somugru, tjurku, poļu un citām valodām. == Senbaznīcslāvu valodas rašanās == Būtisks pagrieziena punkts slāvu valodu vēsturē bija rakstības izveidošanās 9. gadsimtā. 862. vai 863. gadā [[Lielmorāvija|Lielmorāvijas]] valdnieks Rostislavs vērsās pie [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] imperatora [[Mihails III|Mihaila III]], lūdzot nosūtīt misionārus, kuri spētu sludināt kristietību vietējiem iedzīvotājiem saprotamā valodā. Misijas veikšanai tika izraudzīti brāļi [[Kirils un Metodijs|Konstantīns (vēlāk Kirils) un Metodijs]] no [[Saloniki]]em. Konstantīns izveidoja slāvu valodai piemērotu rakstības sistēmu — [[glagolica|glagolicu]] — un kopā ar Metodiju un viņu skolniekiem pārtulkoja slāvu valodā Bībeles un liturģiskos tekstus.<ref name="Metzger1977">Bruce M. Metzger. “The Old Church Slavonic Version”. In: ''The Early Versions of the New Testament: Their Origin, Transmission, and Limitations''. Oxford: Clarendon Press, 1977, 394.–442. lpp. DOI: 10.1093/acprof:oso/9780198261704.003.0009.</ref> Šo tekstu valoda balstījās galvenokārt Saloniku apkārtnes dienvidslāvu dialektā un mūsdienās tiek saukta par [[senbaznīcslāvu valoda|senbaznīcslāvu valodu]]. Tā bija pirmā literāri dokumentētā slāvu valoda.<ref name="Lunt2001"/> Kirila un Metodija darbības laikā slāvu dialektu savstarpējās atšķirības vēl nebija tik lielas kā vēlāk, tādēļ dienvidslāvu izcelsmes literārā valoda varēja funkcionēt arī Morāvijā un citās slāvu zemēs.<ref name="BalkanOCS"/> == Glagolica un kirilica == Pirmais slāvu alfabēts bija [[glagolica]]. Tā izveidošana tradicionāli tiek saistīta ar Konstantīnu Filozofu jeb Kirilu. Senākie saglabājušies senbaznīcslāvu manuskripti liecina, ka glagolica bija agrīnās slāvu kristīgās literatūras sākotnējā rakstība.<ref name="Metzger1977"/> [[Kirilica]], pretēji tās nosaukuma radītajam priekšstatam, visticamāk, izveidojās nedaudz vēlāk Kirila un Metodija skolnieku vidē [[Pirmā Bulgārijas cariste|Pirmajā Bulgārijas caristē]]. Tās grafiskais pamats lielā mērā bija grieķu unciālais raksts, kam tika pievienotas zīmes skaņām, kurām grieķu alfabētā nebija tiešu ekvivalentu.<ref name="Lunt2001"/> Kirilica pakāpeniski kļuva par dominējošo rakstību pareizticīgo slāvu zemēs un vēlāk kalpoja par pamatu vairāku mūsdienu slāvu valodu alfabētiem. Savukārt katoļu slāvu zemēs nostiprinājās [[latīņu alfabēts]]. Šī rakstības atšķirība vēlāk daļēji sakrita ar reliģiskās un kultūras orientācijas robežām. Poļu, čehu, slovāku, slovēņu un horvātu rakstībā dominēja latīņu alfabēts, bet krievu, ukraiņu, baltkrievu, bulgāru, maķedoniešu un serbu literārajā tradīcijā nozīmīga loma bija kirilicai. Serbu valodā mūsdienās tiek izmantota gan kirilica, gan latīņu rakstība.<ref name="SussexSocio"/> == Baznīcslāvu valoda == Pēc Kirila un Metodija misijas beigām senbaznīcslāvu literārā tradīcija turpinājās galvenokārt Bulgārijā, vēlāk arī Serbijā un austrumslāvu zemēs. Dažādos reģionos sākotnējā senbaznīcslāvu valoda pakāpeniski tika pielāgota vietējai izrunai un gramatikai. Tā izveidojās vairākas [[baznīcslāvu valoda|baznīcslāvu valodas]] redakcijas jeb recenzijas — bulgāru, serbu, krievu un citas. Baznīcslāvu valoda vairākus gadsimtus bija nozīmīga rakstu un liturģiskā valoda pareizticīgo slāvu kultūrās. Austrumslāvu zemēs baznīcslāvu valoda būtiski ietekmēja literārās valodas attīstību, sevišķi leksiku un stilu. Īpaši nozīmīga šī ietekme bija [[krievu valoda|krievu literārās valodas]] vēsturē. == Viduslaiku slāvu rakstu valodas == Viduslaikos līdzās baznīcslāvu tradīcijai pakāpeniski attīstījās arī reģionālās rakstu valodas. To pamatā atradās vietējie dialekti, tomēr rakstos bieži saglabājās baznīcslāvu, latīņu, vācu, grieķu vai citu prestižu valodu ietekme. Rietumslāvu zemēs būtiska nozīme bija latīņu valodai, kas ilgu laiku funkcionēja kā baznīcas, administrācijas, zinātnes un izglītības valoda. Tomēr jau viduslaikos sāka veidoties čehu un poļu rakstības tradīcijas. Čehu valoda īpaši nozīmīgu literārās attīstības posmu piedzīvoja 14. un 15. gadsimtā. [[Jans Huss]] un ar viņu saistītā reformācijas kustība sekmēja rakstītās čehu valodas paplašināšanos un ortogrāfijas pilnveidošanu. Polijā viduslaiku beigās un agro jauno laiku sākumā arvien vairāk tekstu tika rakstīts poļu valodā, bet 16. gadsimtā tā kļuva par attīstītu literāru un administratīvu valodu. Austrumslāvu teritorijā paralēli baznīcslāvu tradīcijai pastāvēja dažādas austrumslāvu rakstu formas. Kijivas Krievzemes un tās pēcteces politiskajās vienībās valodas situāciju raksturoja baznīcslāvu un vietējās austrumslāvu valodas mijiedarbība. == Fonoloģiskā diferenciācija pēc kopslāvu perioda == Pēc slāvu valodu kopības sairšanas atsevišķos dialektos turpinājās būtiskas fonētiskas pārmaiņas. Viena no nozīmīgākajām vēsturiskajām fonēmām bija tā sauktais [[jats]] (Ѣ), kura izruna vēlajā kopslāvu periodā, iespējams, jau bija dialektāli atšķirīga. Tā turpmākie refleksi kļuva par svarīgu slāvu dialektu klasifikācijas pazīmi. Piemēram, jata attīstības rezultātā dažādās dienvidslāvu izloksnēs radās ''e'', ''ije/je'' vai ''i'', kas kļuva par pamatu ekaviskā, ijekaviskā un ikaviskā izrunas tipa nošķiršanai serbu un horvātu dialektoloģijā. Austrumslāvu valodās īpaši nozīmīga bija pilnskaņas jeb [[polnoglasije]] attīstība. Senajiem savienojumiem ar šķidrajiem sonantiem atbilda tādas austrumslāvu formas kā krievu ''город'', salīdzinot ar poļu ''gród'' vai baznīcslāvu ''град''. Arī akcentu sistēma dažādās valodās attīstījās ļoti atšķirīgi. Dažās slāvu valodās, piemēram, krievu valodā, saglabājās brīvs un morfoloģiski kustīgs uzsvars. Poļu valodā vēsturiski izveidojās gandrīz fiksēts uzsvars uz priekšpēdējo zilbi, čehu un slovāku valodā — galvenokārt uz pirmo zilbi. Savukārt daļa dienvidslāvu valodu saglabāja sarežģītākas tonālā uzsvara sistēmas.<ref name="SussexPhonology"/> == Gramatiskās sistēmas pārmaiņas == Slāvu pirmvaloda bija izteikti fleksīva valoda. Tajā pastāvēja bagāta lietvārdu locījumu un darbības vārdu formu sistēma. Lietvārdiem bija vienskaitlis, [[divskaitlis]] un daudzskaitlis, kā arī vairāki locījumi. Daudzas no šīm kategorijām saglabājās mūsdienu slāvu valodās, tomēr to vēsturiskā attīstība bijusi atšķirīga. Divskaitlis gandrīz visās lielajās slāvu valodās izzuda. Vispilnīgāk tas saglabājies [[slovēņu valoda|slovēņu]] un [[sorbu valodas|sorbu valodās]]. Arī lietvārdu locījumu sistēma dažādās valodās piedzīvoja atšķirīgu attīstību. Krievu, ukraiņu, poļu, čehu un lielākajā daļā citu slāvu valodu saglabājās plaša locījumu sistēma. Turpretī bulgāru un maķedoniešu valodā senā deklinācija lielā mērā izzuda. Bulgāru un maķedoniešu valodā attīstījās arī slāvu valodām netipiska noteiktības artikula sistēma, kur artikuls tiek pievienots lietvārda vai īpašības vārda beigās. Šīs pazīmes parasti skaidro kā daļu no ilgstošās Balkānu valodu savstarpējās konverģences. Slāvu valodu darbības vārdu sistēmā īpaši nozīmīga kļuva [[darbības vārda aspekts|aspekta]] opozīcija starp perfektīvajiem un imperfektīvajiem darbības vārdiem. Tās elementi bija sastopami jau pirmvalodas posmā, bet vēlāk aspektuālā sistēma tika ievērojami paplašināta un gramatikalizēta. == Kontakti ar citām valodām == Slāvu valodu vēsturē liela nozīme bijusi valodu kontaktiem. Slāvu valodu izplatīšanās plašā Eiropas teritorijā radīja ilgstošus kontaktus ar ģermāņu, romāņu, grieķu, albāņu, somugru, baltu un tjurku valodām.<ref name="Contacts">Victor A. Friedman. “Language Contacts”. In: Danko Šipka, Wayles Browne (eds.). ''The Cambridge Handbook of Slavic Linguistics''. Cambridge: Cambridge University Press, 2024.</ref> Rietumslāvu valodas ilgstoši atradās ciešā kontaktā ar [[vācu valoda|vācu valodu]]. Tas redzams gan leksiskajos aizguvumos, gan dažos sintaktiskos modeļos. Dienvidslāvu valodas Balkānos mijiedarbojās ar grieķu, albāņu, romāņu un pēc [[Osmaņu Impērija|Osmaņu impērijas]] ekspansijas arī turku valodu. Bulgāru, maķedoniešu un daļēji serbu dialekti piedalījās Balkānu valodu savienības veidošanā. Austrumslāvu valodām dažādos vēstures posmos bijuši cieši kontakti ar [[baltu valodas|baltu]], [[somugru valodas|somugru]], tjurku, poļu, vācu un citām valodām. Krievu valodas izplatība Sibīrijā un Ziemeļāzijā vēlāk radīja kontaktus ar desmitiem vietējo valodu.<ref name="Contacts"/> == Literāro valodu standartizācija == === Agrie jaunie laiki === No 16. līdz 18. gadsimtam vairākās slāvu zemēs pakāpeniski nostiprinājās literāro valodu standartizācijas procesi. Reformācija, grāmatu iespiešanas izplatība un laicīgās literatūras pieaugums veicināja vietējo valodu prestiža paaugstināšanos. Čehu literārās valodas vēsturē īpaši nozīmīga bija 16. gadsimta [[Kralices Bībele]], kuras valoda vēlāk kļuva par vienu no čehu literārās normas avotiem. Polijā 16. gadsimtu bieži uzskata par poļu literārās valodas „zelta laikmetu”, kad tā plaši tika izmantota literatūrā, politiskajā publicistikā un citās sabiedriskās dzīves jomās. Krievijā literārās valodas modernizācija īpaši intensīvi norisinājās 18. gadsimtā. [[Pēteris I]] ieviesa tā saukto civilo kirilicas rakstu, bet tādi autori un zinātnieki kā [[Mihails Lomonosovs]] centās sistematizēt literārās valodas normas. === 19. gadsimts un nacionālās kustības === 19. gadsimtā slāvu literāro valodu attīstība cieši savijās ar [[nacionālisms|nacionālo kustību]] un moderno nāciju veidošanos. Valoda kļuva par vienu no svarīgākajiem kolektīvās identitātes elementiem. Čehu nacionālās atmodas laikā [[Josefs Dobrovskis]], [[Josefs Jungmans]] un citi filologi sekmēja čehu literārās valodas atjaunošanu un terminoloģijas paplašināšanu. Slovāku literārās valodas vēsturē nozīmīgas bija gan [[Antons Bernolāks|Antona Bernolāka]], gan vēlāk [[Ļudovīts Štūrs|Ļudovīta Štūra]] kodifikācijas. Štūra 1840. gadu norma, kas galvenokārt balstījās centrālās Slovākijas dialektos, kļuva par pamatu mūsdienu slovāku literārajai valodai. Serbu literārās valodas reformu 19. gadsimtā īstenoja [[Vuks Karadžičs]]. Viņš aizstāvēja principu, ka literārajai valodai jābalstās dzīvajā tautas valodā, un reformēja serbu kirilisko rakstību. Horvātu nacionālās atmodas laikā [[Ļudevits Gajs]] un [[Ilīrisms|ilīriešu kustība]] sekmēja horvātu rakstības un literārās valodas standartizāciju. Serbu un horvātu valodas standartizācijas procesi 19. gadsimtā savstarpēji mijiedarbojās, lai gan tie bija saistīti ar atšķirīgām nacionālām un kultūras tradīcijām.<ref name="Kubik2013">Damian Kubik. “Południowosłowiańskie wyobrażenia o języku narodowym. Standaryzacja serbskiego i chorwackiego języka literackiego w kontekście slawistyki w I połowie XIX wieku”. ''Studia Litteraria Universitatis Iagellonicae Cracoviensis'', 2013, 8(2), 53.–69. lpp. DOI: 10.4467/20843933ST.13.004.2004.</ref> Bulgāru literārās valodas standartizācija intensīvi norisinājās 19. gadsimta Bulgāru nacionālās atmodas laikā un pēc Bulgārijas valstiskuma atjaunošanas. == 20. gadsimts == 20. gadsimta politiskās pārmaiņas būtiski ietekmēja slāvu valodu statusu un standartizāciju. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un vairāku jaunu valstu izveides slāvu valodas kļuva par valsts administrācijas, izglītības un masu komunikācijas līdzekļiem daudz plašākā mērogā. [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]] čehu un slovāku valoda attīstījās vienotas valsts ietvaros, bet pēc Čehoslovākijas sadalīšanās 1993. gadā abas turpināja pastāvēt kā atsevišķu valstu oficiālās valodas. [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] nozīmīga loma bija serbu un horvātu valodas standartiem, kurus lielā daļā 20. gadsimta bieži aplūkoja kopīgās [[Serbhorvātu valoda|serbhorvātu valodas]] ietvaros. Pēc Dienvidslāvijas sabrukuma 1990. gados [[bosniešu valoda|bosniešu]], horvātu, serbu un vēlāk arī melnkalniešu valoda tika institucionalizētas kā atsevišķas nacionālās standartvalodas. Strukturāli tās joprojām ir ļoti tuvas un balstās galvenokārt [[Štokaviešu dialekts|štokaviešu dialektu]] kontinuumā. [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] krievu valoda kļuva par galveno starpnacionālās saziņas valodu un būtiski ietekmēja ukraiņu, baltkrievu un citas PSRS valodas. Vienlaikus tika izveidotas plašas standartizētas izglītības, terminoloģijas un izdevējdarbības sistēmas dažādām padomju tautu valodām. Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā ukraiņu un baltkrievu valodas turpināja attīstīties neatkarīgu valstu sociolingvistiskajos apstākļos. == Mūsdienu slāvu valodas == Mūsdienās slāvu valodas tradicionāli iedala trīs grupās. {| class="wikitable" ! Grupa ! Galvenās mūsdienu valodas |- | [[Austrumslāvu valodas|Austrumslāvu]] | [[baltkrievu valoda|baltkrievu]], [[krievu valoda|krievu]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]] |- | [[Rietumslāvu valodas|Rietumslāvu]] | [[čehu valoda|čehu]], [[poļu valoda|poļu]], [[slovāku valoda|slovāku]], [[augšsorbu valoda|augšsorbu]], [[lejassorbu valoda|lejassorbu]] |- | [[Dienvidslāvu valodas|Dienvidslāvu]] | [[bosniešu valoda|bosniešu]], [[bulgāru valoda|bulgāru]], [[horvātu valoda|horvātu]], [[maķedoniešu valoda|maķedoniešu]], [[melnkalniešu valoda|melnkalniešu]], [[serbu valoda|serbu]], [[slovēņu valoda|slovēņu]] |} Pastāv arī vairākas mazākas literārās valodas un reģionāli valodas paveidi, kuru statuss valodniecībā un valodas politikā var būt diskutabls. Pie tiem pieskaita, piemēram, [[rusīnu valoda|rusīnu valodu]] un dažādas slāvu literārās mikrovalodas. Neraugoties uz vairāk nekā tūkstoš gadu ilgu patstāvīgu attīstību, slāvu valodas joprojām saglabā ievērojamu kopīgas leksikas, gramatisko struktūru un fonoloģisko atbilsmju daudzumu. Šīs līdzības ļauj samērā detalizēti rekonstruēt slāvu pirmvalodu un tās vēsturiskās pārmaiņas.<ref name="Sussex2006"/> == Slāvu valodu vēsturiskā izpēte == Zinātniska slāvu valodu vēstures izpēte sāka intensīvi attīstīties 18. gadsimta beigās un 19. gadsimtā līdz ar salīdzinoši vēsturiskās valodniecības izveidošanos. Viens no slāvistikas pamatlicējiem bija čehu filologs [[Josefs Dobrovskis]], kura darbi par slāvu valodu gramatiku un senbaznīcslāvu tradīciju būtiski ietekmēja turpmāko pētniecību. 19. gadsimtā slāvu valodas kļuva par vienu no svarīgiem materiāliem indoeiropiešu salīdzinošajā valodniecībā. Vēlāk slāvu valodu vēsturiskajā izpētē nozīmīgu ieguldījumu deva [[Augusts Leskīns]], [[Vatroslavs Jagičs]], [[Antuāns Meijē]], [[Nikolajs Trubeckojs]], [[Romāns Jakobsons]] un daudzi citi valodnieki. 20. gadsimtā vēsturisko slāvistiku būtiski ietekmēja strukturālās fonoloģijas, dialektoloģijas un akcentoloģijas attīstība. Mūsdienās tradicionālās salīdzinoši vēsturiskās metodes papildina korpusu lingvistika, tipoloģija, sociolingvistika un kvantitatīvās valodu radniecības analīzes.<ref name="Handbook2024">Danko Šipka, Wayles Browne (eds.). ''The Cambridge Handbook of Slavic Linguistics''. Cambridge: Cambridge University Press, 2024. ISBN 978-1-108-83772-9.</ref> == Skatīt arī == * [[Slāvu valodas]] * [[Slāvu pirmvaloda]] * [[Baltu-slāvu valodas]] * [[Senbaznīcslāvu valoda]] * [[Baznīcslāvu valoda]] * [[Glagolica]] * [[Kirilica]] * [[Slāvi]] * [[Indoeiropiešu valodas]] * [[Indoeiropiešu pirmvaloda]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Bethin, Christina Y. ''Slavic Prosody: Language Change and Phonological Theory''. Cambridge: Cambridge University Press, 1998. ISBN 978-0-521-59148-5. * Lunt, Horace G. ''Old Church Slavonic Grammar''. 7th revised edition. Berlin — New York: Mouton de Gruyter, 2001. ISBN 978-3-11-016284-4. * Schenker, Alexander M. ''The Dawn of Slavic: An Introduction to Slavic Philology''. New Haven — London: Yale University Press, 1995. ISBN 978-0-300-05846-8. * Sussex, Roland; Cubberley, Paul. ''The Slavic Languages''. Cambridge: Cambridge University Press, 2006. ISBN 978-0-521-22315-7. * Šipka, Danko; Browne, Wayles (eds.). ''The Cambridge Handbook of Slavic Linguistics''. Cambridge: Cambridge University Press, 2024. == Ārējās saites == * [https://www.cambridge.org/core/books/slavic-languages/ ''The Slavic Languages''] — Cambridge University Press * [https://www.degruyter.com/document/doi/10.1515/9783110876888/html ''Old Church Slavonic Grammar''] — De Gruyter * [https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-handbook-of-slavic-linguistics/ ''The Cambridge Handbook of Slavic Linguistics''] — Cambridge University Press [[Kategorija:Slāvu valodas]] ioqcutprhbo99ns92tut5e8iuofsn7v 4519372 4519371 2026-09-08T19:34:02Z Votre Provocateur 111653 4519372 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rozšíření Slovanů.png|thumb|Slāvu pirmvalodas un tās dialektu izplatības areāls 6. gadsimtā. Rozā krāsā izcelts Prāgas, Peņkovkas un Koločinas arheoloģisko kultūru komplekss. Visticamāk, šī teritorija aptuveni atbilda slāvu pirmvalodas izplatības areālam.]] '''Slāvu valodu vēsture''' aptver [[slāvu valodas|slāvu valodu]] izveidošanos no [[indoeiropiešu pirmvaloda|indoeiropiešu pirmvalodas]] un [[Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze|baltu-slāvu pirmvalodas]], [[slāvu pirmvaloda|slāvu pirmvalodas]] attīstību, tās dialektālo diferenciāciju, pirmās slāvu rakstu valodas rašanos 9. gadsimtā un vēlāko mūsdienu slāvu literāro valodu veidošanos. Slāvu valodas ir viena no lielākajām [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupām, un to vēsturiskā attīstība ir cieši saistīta ar slāvu tautu migrācijām [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]], [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Balkānu pussala|Balkānos]].<ref name="Sussex2006">Roland Sussex, Paul Cubberley. ''The Slavic Languages''. Cambridge: Cambridge University Press, 2006. ISBN 978-0-521-22315-7.</ref> Slāvu valodu vēstures izpētē galvenā nozīme ir salīdzinoši vēsturiskajai metodei. Tā ļauj, salīdzinot radniecīgu valodu skaņu sistēmas, gramatiku un leksiku, rekonstruēt to senākās formas. Slāvu pirmvaloda nav tieši dokumentēta rakstītajos avotos, tādēļ tās fonoloģiskā un gramatiskā sistēma tiek rekonstruēta, salīdzinot senākos slāvu rakstu pieminekļus ar mūsdienu un vēsturiski dokumentētajām slāvu valodām.<ref name="Schenker1995">Alexander M. Schenker. ''The Dawn of Slavic: An Introduction to Slavic Philology''. New Haven — London: Yale University Press, 1995. ISBN 978-0-300-05846-8.</ref> == Izcelsme == === Indoeiropiešu un baltu-slāvu posms === Slāvu valodas pieder pie [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu saimes]]. To attālākais rekonstruētais priekštecis ir indoeiropiešu pirmvaloda, no kuras aizvēsturiskajā laikmetā izveidojās vairākas atsevišķas valodu grupas. Slāvu valodas visciešākā ģenētiskā radniecība ir ar [[baltu valodas|baltu valodām]], tādēļ mūsdienu indoeiropiešu valodniecībā abas grupas parasti apvieno [[baltu-slāvu valodas|baltu-slāvu valodu]] atzarā.<ref name="Sussex2006"/> Baltu un slāvu valodām ir virkne kopīgu fonoloģisku, morfoloģisku un akcentoloģisku jauninājumu, kuri nav sastopami citos indoeiropiešu atzaros. Tas ļauj rekonstruēt [[Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze|baltu-slāvu pirmvalodas]] attīstības posmu, kas pastāvēja pēc indoeiropiešu pirmvalodas sairšanas, bet pirms atsevišķas baltu un slāvu valodu attīstības sākuma. Precīza baltu-slāvu un vēlākās slāvu pirmvalodas hronoloģija joprojām ir diskusiju objekts.<ref name="SussexClassification">Roland Sussex, Paul Cubberley. “Linguistic evolution, genetic affiliation and classification”. In: ''The Slavic Languages''. Cambridge University Press, 2006, 19.–59. lpp. DOI: 10.1017/CBO9780511486807.004.</ref> Dažādās rekonstrukcijās slāvu valodas kā atsevišķa valodu kopība sākusi veidoties aptuveni 2. gadu tūkstotī p.m.ē. Sussex un Cubberley slāvu pirmvalodas vienotības sākumu aptuveni saista ar 2000.–1500. gadu p.m.ē., tomēr aizvēsturisko periodu datējumi lielā mērā ir hipotētiski.<ref name="SussexClassification"/> Slāvu sākotnējās teritorijas atrašanās vieta nav droši noteikta. Valodniecībā, arheoloģijā un vēstures zinātnē izvirzītas vairākas hipotēzes, tomēr lielākā daļa modeļu slāvu pirmvalodas kodolteritoriju izvieto Centrāleiropas un Austrumeiropas daļā uz ziemeļiem vai ziemeļaustrumiem no [[Karpati|Karpatiem]], aptverot teritorijas, kas mūsdienās atrodas Polijā, Ukrainā un Baltkrievijā.<ref name="Schenker1995"/><ref name="SussexClassification"/> == Slāvu pirmvaloda == [[Slāvu pirmvaloda]] (''Proto-Slavic'') ir rekonstruēta valoda, no kuras cēlušās visas vēsturiskās slāvu valodas. Tā nebija rakstu valoda, un nav saglabājies neviens teksts, kuru varētu tieši identificēt kā slāvu pirmvalodā rakstītu. Tās struktūra rekonstruēta, galvenokārt izmantojot senbaznīcslāvu valodu, viduslaiku slāvu rakstu pieminekļus, mūsdienu slāvu valodas, dialektus, kā arī salīdzinājumu ar citām indoeiropiešu valodām.<ref name="Lunt2001">Horace G. Lunt. ''Old Church Slavonic Grammar''. 7th revised edition. Berlin — New York: Mouton de Gruyter, 2001. ISBN 978-3-11-016284-4.</ref> Valodnieki slāvu pirmvalodas attīstību mēdz iedalīt vairākos hronoloģiskos posmos, tomēr šo posmu robežas dažādās teorijās atšķiras. Parasti izšķir agrīno pirmsslāvu jeb agrīno slāvu posmu, vidējo kopslāvu periodu un vēlo kopslāvu periodu. Pēdējais turpinājās laikā, kad reģionālie dialekti jau ievērojami atšķīrās, bet vairākas skaņu pārmaiņas joprojām izplatījās pa gandrīz visu slāvu valodu teritoriju.<ref name="Lunt2001"/> === Fonoloģiskā attīstība === Slāvu pirmvalodas vēsturē notika būtiska mantotās indoeiropiešu skaņu sistēmas pārveidošanās. Viena no svarīgākajām tendencēm bija virzība uz [[atvērta zilbe|atvērtām zilbēm]], tas ir, zilbēm, kuras beidzas ar patskani. Šī tendence veicināja gala līdzskaņu izzušanu, līdzskaņu kopu pārveidošanu, diftongu monoftongizāciju un citas fonētiskas pārmaiņas.<ref name="Bethin1998">Christina Y. Bethin. ''Slavic Prosody: Language Change and Phonological Theory''. Cambridge: Cambridge University Press, 1998, 12.–111. lpp. DOI: 10.1017/CBO9780511519765.003.</ref> Būtiska nozīme bija arī zilbes sinharmonijas tendencei, kuras ietekmē vienas zilbes skaņas savstarpēji pielāgojās pēc artikulācijas pazīmēm. Ar šo procesu saistītas vairākas slāvu līdzskaņu [[palatalizācija]]s.<ref name="Bethin1998"/> ==== Velāro līdzskaņu palatalizācijas ==== Slāvu pirmvalodā notika vairākas velāro līdzskaņu *k, *g un *x palatalizācijas. To rezultātā dažādos fonētiskos apstākļos radās jaunas līdzskaņu skaņas. Tradicionāli izšķir pirmo, otro un trešo slāvu palatalizāciju. Pirmās palatalizācijas laikā velārie līdzskaņi noteiktu priekšējās rindas patskaņu un *j priekšā pārvērtās par palatāliem vai postalveolāriem līdzskaņiem. Šo pārmaiņu sekas ir saglabājušās daudzās mūsdienu slāvu valodu morfoloģiskajās alternācijās.<ref name="SussexPhonology">Roland Sussex, Paul Cubberley. “Phonology”. In: ''The Slavic Languages''. Cambridge University Press, 2006, 110.–191. lpp. DOI: 10.1017/CBO9780511486807.006.</ref> Palatalizācijas kļuva par vienu no raksturīgākajām slāvu fonoloģiskās sistēmas īpašībām. Vēlāk dažādās slāvu valodās palatalizēto un nepalatalizēto līdzskaņu opozīcija attīstījās atšķirīgi. Tā īpaši plaši saglabājās austrumslāvu valodās, savukārt citās valodās daļa seno opozīciju izzuda vai tika pārstrukturēta.<ref name="SussexPhonology"/> ==== Diftongu pārveidošanās ==== Slāvu pirmvalodā mantotie indoeiropiešu diftongi lielākoties tika monoftongizēti vai citādi pārveidoti. Arī patskaņu un sonantu savienojumi piedzīvoja regulāras pārmaiņas, kas dažādos dialektos vēlāk noveda pie atšķirīgiem rezultātiem. Īpaši nozīmīga bija savienojumu ar *r un *l attīstība. Tā kļuva par vienu no pazīmēm, pēc kurām iespējams noteikt agrīno slāvu dialektu diferenciāciju. Piemēram, seno savienojumu *TorT tipa attīstība deva atšķirīgus rezultātus austrumslāvu, rietumslāvu un dienvidslāvu teritorijās. === Deguna patskaņi === Kopslāvu periodā izveidojās [[deguna patskanis|deguna patskaņi]] *ę un *ǫ. Vēlāk gandrīz visās slāvu valodās nazalitāte izzuda, taču tās rezultāti dažādās valodās bija atšķirīgi. Vislabāk deguna patskaņi saglabājās [[poļu valoda|poļu valodā]], kur mūsdienu rakstībā tos tradicionāli apzīmē ar ''ę'' un ''ą''. Citās valodās tie pārgāja dažādos patskaņos vai patskaņu un līdzskaņu savienojumos. Šīs atšķirības ir nozīmīgs materiāls slāvu valodu vēsturiskās fonoloģijas rekonstrukcijā.<ref name="SussexPhonology"/> === Reducētie patskaņi === Vēlajā kopslāvu periodā pastāvēja divi īsi reducēti patskaņi — tā sauktie [[jers|jeri]], kurus tradicionāli rekonstruē kā *ъ un *ь. Senbaznīcslāvu rakstībā tiem atbilda burti ''ъ'' un ''ь''. Aptuveni pirmā un otrā gadu tūkstoša mijā jeri dažādās pozīcijās vai nu izzuda, vai pārvērtās pilnos patskaņos. Šis process radikāli mainīja slāvu valodu zilbju struktūru. Pēc vājo jeru izzušanas izveidojās daudzas slēgtas zilbes un līdzskaņu kopas, kas iepriekš kopslāvu valodā nebija iespējamas.<ref name="Bethin1998"/><ref name="Lunt2001"/> Jeru attīstības atšķirības kļuva par vienu no būtiskākajiem faktoriem atsevišķu slāvu valodu fonoloģisko sistēmu izveidē. == Slāvu migrācijas un dialektu diferenciācija == [[Attēls:Slavic tribes in the 7th to 9th century.jpg|thumb|Slāvu cilšu izplatība agrīnajos viduslaikos]] Mūsu ēras pirmajos gadsimtos slāvu pirmvalodas runātāju teritorija sāka strauji paplašināties. Īpaši nozīmīga bija slāvu migrācija 6. un 7. gadsimtā, kad slāvu grupas izplatījās lielā daļā Centrāleiropas, Austrumeiropas un Balkānu pussalas.<ref name="Schenker1995"/> Rakstītajos avotos slāvi plašāk parādās mūsu ēras 6. gadsimtā. Bizantiešu autori [[Prokopijs no Cēzarejas]], [[Jordāns]] un citi aprakstīja tautas, kuras parasti identificē ar agrīnajiem slāviem. Slāvu ekspansija Balkānos noveda pie plašu reģionu slāviskošanās, savukārt Centrāleiropā slāvu valoda izplatījās līdz pat Elbas baseinam un Alpu austrumu daļai.<ref name="Schenker1995"/> Teritoriālās izplešanās rezultātā agrāk samērā kompaktais dialektu kontinuums tika izstiepts milzīgā teritorijā. Attālums starp atsevišķām slāvu kopienām pieauga, un pastiprinājās to kontakti ar dažādām neslāvu valodām. Tas veicināja reģionālo atšķirību palielināšanos. Tomēr arī pēc lielajām migrācijām slāvu dialekti vēl kādu laiku saglabāja ievērojamu savstarpēju tuvību. Pētnieki norāda, ka vēl 9. gadsimtā dažādu slāvu reģionu dialekti acīmredzot bija pietiekami savstarpēji saprotami, lai vienā slāvu dialektā veidotu reliģiskus tekstus, kas bija izmantojami arī citos slāvu reģionos.<ref name="BalkanOCS">Victor A. Friedman, Brian D. Joseph. ''The Balkan Languages''. Cambridge University Press, 2024.</ref> == Slāvu valodu iedalījuma veidošanās == Tradicionāli slāvu valodas iedala trīs galvenajās grupās: * [[austrumslāvu valodas]]; * [[rietumslāvu valodas]]; * [[dienvidslāvu valodas]]. Šis iedalījums izveidojies, pamatojoties uz vairāku fonoloģisku, morfoloģisku un leksisku izoglosu kombināciju. Tomēr robežas starp trim grupām nekad nav bijušas absolūtas. Vēsturiskie slāvu dialekti sākotnēji veidoja dialektu kontinuumu, kurā atsevišķas pazīmes šķērsoja tradicionālo grupu robežas.<ref name="SussexSocio">Roland Sussex, Paul Cubberley. “Socio-historical evolution”. In: ''The Slavic Languages''. Cambridge University Press, 2006.</ref> === Dienvidslāvu valodu nodalīšanās === Dienvidslāvu dialektu ģeogrāfisko atdalīšanos no rietumslāvu un austrumslāvu teritorijas veicināja neslāvu tautu ienākšana Centrāleiropā. Īpaši nozīmīga bija [[ungāri|ungāru]] nostiprināšanās [[Panonijas līdzenums|Panonijas baseinā]] 9. un 10. gadsimtā. Rezultātā starp ziemeļu slāvu un dienvidslāvu valodu teritorijām izveidojās ģeogrāfisks pārrāvums. Dienvidslāvu dialekti turpināja attīstīties Balkānu valodu kontaktu vidē, mijiedarbojoties ar [[grieķu valoda|grieķu]], [[albāņu valoda|albāņu]], romāņu un vēlāk arī [[turku valoda|turku valodu]].<ref name="SussexSocio"/> Dienvidslāvu telpā vēlāk izveidojās [[slovēņu valoda|slovēņu]], [[horvātu valoda|horvātu]], [[serbu valoda|serbu]], [[bosniešu valoda|bosniešu]], [[melnkalniešu valoda|melnkalniešu]], [[bulgāru valoda|bulgāru]] un [[maķedoniešu valoda]]. To vidū īpaši būtiskas tipoloģiskas pārmaiņas skāra bulgāru un maķedoniešu valodu, kurās gandrīz pilnībā izzuda senā lietvārdu locījumu sistēma un attīstījās vairākas [[Balkānu valodu savienība|Balkānu valodu savienībai]] raksturīgas pazīmes. === Rietumslāvu valodas === Rietumslāvu dialekti izplatījās teritorijās uz ziemeļiem no Karpatiem un Centrāleiropā. No tiem attīstījās [[poļu valoda|poļu]], [[čehu valoda|čehu]], [[slovāku valoda|slovāku]], augš- un [[lejassorbu valoda|lejassorbu valoda]], kā arī vairākas vēlāk izmirušas valodas. Viduslaikos slāvu valodu teritorija sniedzās ievērojami tālāk uz rietumiem nekā mūsdienās. Mūsdienu Vācijas ziemeļu un austrumu daļā pastāvēja vairāki rietumslāvu dialekti. Daļa no tiem tika germanizēti viduslaiku un agro jauno laiku gaitā. Pie izmirušajām rietumslāvu valodām pieder [[polābu valoda]], kas līdz 18. gadsimtam saglabājās atsevišķās kopienās pie Elbas lejteces. === Austrumslāvu valodas === Austrumslāvu dialekti izplatījās plašajā Austrumeiropas līdzenuma teritorijā. Viduslaikos tie bija galvenais saziņas līdzeklis [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemē]] un citās austrumslāvu zemēs. No austrumslāvu dialektu kopuma ilgstošas diferenciācijas rezultātā izveidojās [[ukraiņu valoda|ukraiņu]], [[baltkrievu valoda|baltkrievu]] un [[krievu valoda]]. To attīstību ietekmēja gan savstarpējie kontakti, gan mijiedarbība ar kaimiņu baltu, somugru, tjurku, poļu un citām valodām. == Senbaznīcslāvu valodas rašanās == Būtisks pagrieziena punkts slāvu valodu vēsturē bija rakstības izveidošanās 9. gadsimtā. 862. vai 863. gadā [[Lielmorāvija|Lielmorāvijas]] valdnieks Rostislavs vērsās pie [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] imperatora [[Mihails III|Mihaila III]], lūdzot nosūtīt misionārus, kuri spētu sludināt kristietību vietējiem iedzīvotājiem saprotamā valodā. Misijas veikšanai tika izraudzīti brāļi [[Kirils un Metodijs|Konstantīns (vēlāk Kirils) un Metodijs]] no [[Saloniki]]em. Konstantīns izveidoja slāvu valodai piemērotu rakstības sistēmu — [[glagolica|glagolicu]] — un kopā ar Metodiju un viņu skolniekiem pārtulkoja slāvu valodā Bībeles un liturģiskos tekstus.<ref name="Metzger1977">Bruce M. Metzger. “The Old Church Slavonic Version”. In: ''The Early Versions of the New Testament: Their Origin, Transmission, and Limitations''. Oxford: Clarendon Press, 1977, 394.–442. lpp. DOI: 10.1093/acprof:oso/9780198261704.003.0009.</ref> Šo tekstu valoda balstījās galvenokārt Saloniku apkārtnes dienvidslāvu dialektā un mūsdienās tiek saukta par [[senbaznīcslāvu valoda|senbaznīcslāvu valodu]]. Tā bija pirmā literāri dokumentētā slāvu valoda.<ref name="Lunt2001"/> Kirila un Metodija darbības laikā slāvu dialektu savstarpējās atšķirības vēl nebija tik lielas kā vēlāk, tādēļ dienvidslāvu izcelsmes literārā valoda varēja funkcionēt arī Morāvijā un citās slāvu zemēs.<ref name="BalkanOCS"/> == Glagolica un kirilica == Pirmais slāvu alfabēts bija [[glagolica]]. Tā izveidošana tradicionāli tiek saistīta ar Konstantīnu Filozofu jeb Kirilu. Senākie saglabājušies senbaznīcslāvu manuskripti liecina, ka glagolica bija agrīnās slāvu kristīgās literatūras sākotnējā rakstība.<ref name="Metzger1977"/> [[Kirilica]], pretēji tās nosaukuma radītajam priekšstatam, visticamāk, izveidojās nedaudz vēlāk Kirila un Metodija skolnieku vidē [[Pirmā Bulgārijas cariste|Pirmajā Bulgārijas caristē]]. Tās grafiskais pamats lielā mērā bija grieķu unciālais raksts, kam tika pievienotas zīmes skaņām, kurām grieķu alfabētā nebija tiešu ekvivalentu.<ref name="Lunt2001"/> Kirilica pakāpeniski kļuva par dominējošo rakstību pareizticīgo slāvu zemēs un vēlāk kalpoja par pamatu vairāku mūsdienu slāvu valodu alfabētiem. Savukārt katoļu slāvu zemēs nostiprinājās [[latīņu alfabēts]]. Šī rakstības atšķirība vēlāk daļēji sakrita ar reliģiskās un kultūras orientācijas robežām. Poļu, čehu, slovāku, slovēņu un horvātu rakstībā dominēja latīņu alfabēts, bet krievu, ukraiņu, baltkrievu, bulgāru, maķedoniešu un serbu literārajā tradīcijā nozīmīga loma bija kirilicai. Serbu valodā mūsdienās tiek izmantota gan kirilica, gan latīņu rakstība.<ref name="SussexSocio"/> == Baznīcslāvu valoda == Pēc Kirila un Metodija misijas beigām senbaznīcslāvu literārā tradīcija turpinājās galvenokārt Bulgārijā, vēlāk arī Serbijā un austrumslāvu zemēs. Dažādos reģionos sākotnējā senbaznīcslāvu valoda pakāpeniski tika pielāgota vietējai izrunai un gramatikai. Tā izveidojās vairākas [[baznīcslāvu valoda|baznīcslāvu valodas]] redakcijas jeb recenzijas — bulgāru, serbu, krievu un citas. Baznīcslāvu valoda vairākus gadsimtus bija nozīmīga rakstu un liturģiskā valoda pareizticīgo slāvu kultūrās. Austrumslāvu zemēs baznīcslāvu valoda būtiski ietekmēja literārās valodas attīstību, sevišķi leksiku un stilu. Īpaši nozīmīga šī ietekme bija [[krievu valoda|krievu literārās valodas]] vēsturē. == Viduslaiku slāvu rakstu valodas == Viduslaikos līdzās baznīcslāvu tradīcijai pakāpeniski attīstījās arī reģionālās rakstu valodas. To pamatā atradās vietējie dialekti, tomēr rakstos bieži saglabājās baznīcslāvu, latīņu, vācu, grieķu vai citu prestižu valodu ietekme. Rietumslāvu zemēs būtiska nozīme bija latīņu valodai, kas ilgu laiku funkcionēja kā baznīcas, administrācijas, zinātnes un izglītības valoda. Tomēr jau viduslaikos sāka veidoties čehu un poļu rakstības tradīcijas. Čehu valoda īpaši nozīmīgu literārās attīstības posmu piedzīvoja 14. un 15. gadsimtā. [[Jans Huss]] un ar viņu saistītā reformācijas kustība sekmēja rakstītās čehu valodas paplašināšanos un ortogrāfijas pilnveidošanu. Polijā viduslaiku beigās un agro jauno laiku sākumā arvien vairāk tekstu tika rakstīts poļu valodā, bet 16. gadsimtā tā kļuva par attīstītu literāru un administratīvu valodu. Austrumslāvu teritorijā paralēli baznīcslāvu tradīcijai pastāvēja dažādas austrumslāvu rakstu formas. Kijivas Krievzemes un tās pēcteces politiskajās vienībās valodas situāciju raksturoja baznīcslāvu un vietējās austrumslāvu valodas mijiedarbība. == Fonoloģiskā diferenciācija pēc kopslāvu perioda == Pēc slāvu valodu kopības sairšanas atsevišķos dialektos turpinājās būtiskas fonētiskas pārmaiņas. Viena no nozīmīgākajām vēsturiskajām fonēmām bija tā sauktais [[jats]] (Ѣ), kura izruna vēlajā kopslāvu periodā, iespējams, jau bija dialektāli atšķirīga. Tā turpmākie refleksi kļuva par svarīgu slāvu dialektu klasifikācijas pazīmi. Piemēram, jata attīstības rezultātā dažādās dienvidslāvu izloksnēs radās ''e'', ''ije/je'' vai ''i'', kas kļuva par pamatu ekaviskā, ijekaviskā un ikaviskā izrunas tipa nošķiršanai serbu un horvātu dialektoloģijā. Austrumslāvu valodās īpaši nozīmīga bija pilnskaņas jeb [[polnoglasije]] attīstība. Senajiem savienojumiem ar šķidrajiem sonantiem atbilda tādas austrumslāvu formas kā krievu ''город'', salīdzinot ar poļu ''gród'' vai baznīcslāvu ''град''. Arī akcentu sistēma dažādās valodās attīstījās ļoti atšķirīgi. Dažās slāvu valodās, piemēram, krievu valodā, saglabājās brīvs un morfoloģiski kustīgs uzsvars. Poļu valodā vēsturiski izveidojās gandrīz fiksēts uzsvars uz priekšpēdējo zilbi, čehu un slovāku valodā — galvenokārt uz pirmo zilbi. Savukārt daļa dienvidslāvu valodu saglabāja sarežģītākas tonālā uzsvara sistēmas.<ref name="SussexPhonology"/> == Gramatiskās sistēmas pārmaiņas == Slāvu pirmvaloda bija izteikti fleksīva valoda. Tajā pastāvēja bagāta lietvārdu locījumu un darbības vārdu formu sistēma. Lietvārdiem bija vienskaitlis, [[divskaitlis]] un daudzskaitlis, kā arī vairāki locījumi. Daudzas no šīm kategorijām saglabājās mūsdienu slāvu valodās, tomēr to vēsturiskā attīstība bijusi atšķirīga. Divskaitlis gandrīz visās lielajās slāvu valodās izzuda. Vispilnīgāk tas saglabājies [[slovēņu valoda|slovēņu]] un [[sorbu valodas|sorbu valodās]]. Arī lietvārdu locījumu sistēma dažādās valodās piedzīvoja atšķirīgu attīstību. Krievu, ukraiņu, poļu, čehu un lielākajā daļā citu slāvu valodu saglabājās plaša locījumu sistēma. Turpretī bulgāru un maķedoniešu valodā senā deklinācija lielā mērā izzuda. Bulgāru un maķedoniešu valodā attīstījās arī slāvu valodām netipiska noteiktības artikula sistēma, kur artikuls tiek pievienots lietvārda vai īpašības vārda beigās. Šīs pazīmes parasti skaidro kā daļu no ilgstošās Balkānu valodu savstarpējās konverģences. Slāvu valodu darbības vārdu sistēmā īpaši nozīmīga kļuva [[darbības vārda aspekts|aspekta]] opozīcija starp perfektīvajiem un imperfektīvajiem darbības vārdiem. Tās elementi bija sastopami jau pirmvalodas posmā, bet vēlāk aspektuālā sistēma tika ievērojami paplašināta un gramatikalizēta. == Kontakti ar citām valodām == Slāvu valodu vēsturē liela nozīme bijusi valodu kontaktiem. Slāvu valodu izplatīšanās plašā Eiropas teritorijā radīja ilgstošus kontaktus ar ģermāņu, romāņu, grieķu, albāņu, somugru, baltu un tjurku valodām.<ref name="Contacts">Victor A. Friedman. “Language Contacts”. In: Danko Šipka, Wayles Browne (eds.). ''The Cambridge Handbook of Slavic Linguistics''. Cambridge: Cambridge University Press, 2024.</ref> Rietumslāvu valodas ilgstoši atradās ciešā kontaktā ar [[vācu valoda|vācu valodu]]. Tas redzams gan leksiskajos aizguvumos, gan dažos sintaktiskos modeļos. Dienvidslāvu valodas Balkānos mijiedarbojās ar grieķu, albāņu, romāņu un pēc [[Osmaņu Impērija|Osmaņu impērijas]] ekspansijas arī turku valodu. Bulgāru, maķedoniešu un daļēji serbu dialekti piedalījās Balkānu valodu savienības veidošanā. Austrumslāvu valodām dažādos vēstures posmos bijuši cieši kontakti ar [[baltu valodas|baltu]], [[somugru valodas|somugru]], tjurku, poļu, vācu un citām valodām. Krievu valodas izplatība Sibīrijā un Ziemeļāzijā vēlāk radīja kontaktus ar desmitiem vietējo valodu.<ref name="Contacts"/> == Literāro valodu standartizācija == === Agrie jaunie laiki === No 16. līdz 18. gadsimtam vairākās slāvu zemēs pakāpeniski nostiprinājās literāro valodu standartizācijas procesi. Reformācija, grāmatu iespiešanas izplatība un laicīgās literatūras pieaugums veicināja vietējo valodu prestiža paaugstināšanos. Čehu literārās valodas vēsturē īpaši nozīmīga bija 16. gadsimta [[Kralices Bībele]], kuras valoda vēlāk kļuva par vienu no čehu literārās normas avotiem. Polijā 16. gadsimtu bieži uzskata par poļu literārās valodas „zelta laikmetu”, kad tā plaši tika izmantota literatūrā, politiskajā publicistikā un citās sabiedriskās dzīves jomās. Krievijā literārās valodas modernizācija īpaši intensīvi norisinājās 18. gadsimtā. [[Pēteris I]] ieviesa tā saukto civilo kirilicas rakstu, bet tādi autori un zinātnieki kā [[Mihails Lomonosovs]] centās sistematizēt literārās valodas normas. === 19. gadsimts un nacionālās kustības === 19. gadsimtā slāvu literāro valodu attīstība cieši savijās ar [[nacionālisms|nacionālo kustību]] un moderno nāciju veidošanos. Valoda kļuva par vienu no svarīgākajiem kolektīvās identitātes elementiem. Čehu nacionālās atmodas laikā [[Josefs Dobrovskis]], [[Josefs Jungmans]] un citi filologi sekmēja čehu literārās valodas atjaunošanu un terminoloģijas paplašināšanu. Slovāku literārās valodas vēsturē nozīmīgas bija gan [[Antons Bernolāks|Antona Bernolāka]], gan vēlāk [[Ļudovīts Štūrs|Ļudovīta Štūra]] kodifikācijas. Štūra 1840. gadu norma, kas galvenokārt balstījās centrālās Slovākijas dialektos, kļuva par pamatu mūsdienu slovāku literārajai valodai. Serbu literārās valodas reformu 19. gadsimtā īstenoja [[Vuks Karadžičs]]. Viņš aizstāvēja principu, ka literārajai valodai jābalstās dzīvajā tautas valodā, un reformēja serbu kirilisko rakstību. Horvātu nacionālās atmodas laikā [[Ļudevits Gajs]] un [[Ilīrisms|ilīriešu kustība]] sekmēja horvātu rakstības un literārās valodas standartizāciju. Serbu un horvātu valodas standartizācijas procesi 19. gadsimtā savstarpēji mijiedarbojās, lai gan tie bija saistīti ar atšķirīgām nacionālām un kultūras tradīcijām.<ref name="Kubik2013">Damian Kubik. “Południowosłowiańskie wyobrażenia o języku narodowym. Standaryzacja serbskiego i chorwackiego języka literackiego w kontekście slawistyki w I połowie XIX wieku”. ''Studia Litteraria Universitatis Iagellonicae Cracoviensis'', 2013, 8(2), 53.–69. lpp. DOI: 10.4467/20843933ST.13.004.2004.</ref> Bulgāru literārās valodas standartizācija intensīvi norisinājās 19. gadsimta Bulgāru nacionālās atmodas laikā un pēc Bulgārijas valstiskuma atjaunošanas. == 20. gadsimts == 20. gadsimta politiskās pārmaiņas būtiski ietekmēja slāvu valodu statusu un standartizāciju. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un vairāku jaunu valstu izveides slāvu valodas kļuva par valsts administrācijas, izglītības un masu komunikācijas līdzekļiem daudz plašākā mērogā. [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]] čehu un slovāku valoda attīstījās vienotas valsts ietvaros, bet pēc Čehoslovākijas sadalīšanās 1993. gadā abas turpināja pastāvēt kā atsevišķu valstu oficiālās valodas. [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] nozīmīga loma bija serbu un horvātu valodas standartiem, kurus lielā daļā 20. gadsimta bieži aplūkoja kopīgās [[Serbhorvātu valoda|serbhorvātu valodas]] ietvaros. Pēc Dienvidslāvijas sabrukuma 1990. gados [[bosniešu valoda|bosniešu]], horvātu, serbu un vēlāk arī melnkalniešu valoda tika institucionalizētas kā atsevišķas nacionālās standartvalodas. Strukturāli tās joprojām ir ļoti tuvas un balstās galvenokārt [[Štokaviešu dialekts|štokaviešu dialektu]] kontinuumā. [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] krievu valoda kļuva par galveno starpnacionālās saziņas valodu un būtiski ietekmēja ukraiņu, baltkrievu un citas PSRS valodas. Vienlaikus tika izveidotas plašas standartizētas izglītības, terminoloģijas un izdevējdarbības sistēmas dažādām padomju tautu valodām. Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā ukraiņu un baltkrievu valodas turpināja attīstīties neatkarīgu valstu sociolingvistiskajos apstākļos. == Mūsdienu slāvu valodas == Mūsdienās slāvu valodas tradicionāli iedala trīs grupās. {| class="wikitable" ! Grupa ! Galvenās mūsdienu valodas |- | [[Austrumslāvu valodas|Austrumslāvu]] | [[baltkrievu valoda|baltkrievu]], [[krievu valoda|krievu]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]] |- | [[Rietumslāvu valodas|Rietumslāvu]] | [[čehu valoda|čehu]], [[poļu valoda|poļu]], [[slovāku valoda|slovāku]], [[augšsorbu valoda|augšsorbu]], [[lejassorbu valoda|lejassorbu]] |- | [[Dienvidslāvu valodas|Dienvidslāvu]] | [[bosniešu valoda|bosniešu]], [[bulgāru valoda|bulgāru]], [[horvātu valoda|horvātu]], [[maķedoniešu valoda|maķedoniešu]], [[melnkalniešu valoda|melnkalniešu]], [[serbu valoda|serbu]], [[slovēņu valoda|slovēņu]] |} Pastāv arī vairākas mazākas literārās valodas un reģionāli valodas paveidi, kuru statuss valodniecībā un valodas politikā var būt diskutabls. Pie tiem pieskaita, piemēram, [[rusīnu valoda|rusīnu valodu]] un dažādas slāvu literārās mikrovalodas. Neraugoties uz vairāk nekā tūkstoš gadu ilgu patstāvīgu attīstību, slāvu valodas joprojām saglabā ievērojamu kopīgas leksikas, gramatisko struktūru un fonoloģisko atbilsmju daudzumu. Šīs līdzības ļauj samērā detalizēti rekonstruēt slāvu pirmvalodu un tās vēsturiskās pārmaiņas.<ref name="Sussex2006"/> == Slāvu valodu vēsturiskā izpēte == Zinātniska slāvu valodu vēstures izpēte sāka intensīvi attīstīties 18. gadsimta beigās un 19. gadsimtā līdz ar salīdzinoši vēsturiskās valodniecības izveidošanos. Viens no slāvistikas pamatlicējiem bija čehu filologs [[Josefs Dobrovskis]], kura darbi par slāvu valodu gramatiku un senbaznīcslāvu tradīciju būtiski ietekmēja turpmāko pētniecību. 19. gadsimtā slāvu valodas kļuva par vienu no svarīgiem materiāliem indoeiropiešu salīdzinošajā valodniecībā. Vēlāk slāvu valodu vēsturiskajā izpētē nozīmīgu ieguldījumu deva [[Augusts Leskīns]], [[Vatroslavs Jagičs]], [[Antuāns Meijē]], [[Nikolajs Trubeckojs]], [[Romāns Jakobsons]] un daudzi citi valodnieki. 20. gadsimtā vēsturisko slāvistiku būtiski ietekmēja strukturālās fonoloģijas, dialektoloģijas un akcentoloģijas attīstība. Mūsdienās tradicionālās salīdzinoši vēsturiskās metodes papildina korpusu lingvistika, tipoloģija, sociolingvistika un kvantitatīvās valodu radniecības analīzes.<ref name="Handbook2024">Danko Šipka, Wayles Browne (eds.). ''The Cambridge Handbook of Slavic Linguistics''. Cambridge: Cambridge University Press, 2024. ISBN 978-1-108-83772-9.</ref> == Skatīt arī == * [[Slāvu valodas]] * [[Slāvu pirmvaloda]] * [[Baltu-slāvu valodas]] * [[Senbaznīcslāvu valoda]] * [[Baznīcslāvu valoda]] * [[Glagolica]] * [[Kirilica]] * [[Slāvi]] * [[Indoeiropiešu valodas]] * [[Indoeiropiešu pirmvaloda]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Bethin, Christina Y. ''Slavic Prosody: Language Change and Phonological Theory''. Cambridge: Cambridge University Press, 1998. ISBN 978-0-521-59148-5. * Lunt, Horace G. ''Old Church Slavonic Grammar''. 7th revised edition. Berlin — New York: Mouton de Gruyter, 2001. ISBN 978-3-11-016284-4. * Schenker, Alexander M. ''The Dawn of Slavic: An Introduction to Slavic Philology''. New Haven — London: Yale University Press, 1995. ISBN 978-0-300-05846-8. * Sussex, Roland; Cubberley, Paul. ''The Slavic Languages''. Cambridge: Cambridge University Press, 2006. ISBN 978-0-521-22315-7. * Šipka, Danko; Browne, Wayles (eds.). ''The Cambridge Handbook of Slavic Linguistics''. Cambridge: Cambridge University Press, 2024. == Ārējās saites == * [https://www.cambridge.org/core/books/slavic-languages/ ''The Slavic Languages''] — Cambridge University Press * [https://www.degruyter.com/document/doi/10.1515/9783110876888/html ''Old Church Slavonic Grammar''] — De Gruyter * [https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-handbook-of-slavic-linguistics/ ''The Cambridge Handbook of Slavic Linguistics''] — Cambridge University Press [[Kategorija:Slāvu valodas]] bw9tws0ag6ny05lqgxnfpvo6nyygla0 4519530 4519372 2026-09-09T09:10:31Z ~2026-48822-58 150082 /* Indoeiropiešu un baltu-slāvu posms */ 4519530 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rozšíření Slovanů.png|thumb|Slāvu pirmvalodas un tās dialektu izplatības areāls 6. gadsimtā. Rozā krāsā izcelts Prāgas, Peņkovkas un Koločinas arheoloģisko kultūru komplekss. Visticamāk, šī teritorija aptuveni atbilda slāvu pirmvalodas izplatības areālam.]] '''Slāvu valodu vēsture''' aptver [[slāvu valodas|slāvu valodu]] izveidošanos no [[indoeiropiešu pirmvaloda|indoeiropiešu pirmvalodas]] un [[Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze|baltu-slāvu pirmvalodas]], [[slāvu pirmvaloda|slāvu pirmvalodas]] attīstību, tās dialektālo diferenciāciju, pirmās slāvu rakstu valodas rašanos 9. gadsimtā un vēlāko mūsdienu slāvu literāro valodu veidošanos. Slāvu valodas ir viena no lielākajām [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupām, un to vēsturiskā attīstība ir cieši saistīta ar slāvu tautu migrācijām [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]], [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Balkānu pussala|Balkānos]].<ref name="Sussex2006">Roland Sussex, Paul Cubberley. ''The Slavic Languages''. Cambridge: Cambridge University Press, 2006. ISBN 978-0-521-22315-7.</ref> Slāvu valodu vēstures izpētē galvenā nozīme ir salīdzinoši vēsturiskajai metodei. Tā ļauj, salīdzinot radniecīgu valodu skaņu sistēmas, gramatiku un leksiku, rekonstruēt to senākās formas. Slāvu pirmvaloda nav tieši dokumentēta rakstītajos avotos, tādēļ tās fonoloģiskā un gramatiskā sistēma tiek rekonstruēta, salīdzinot senākos slāvu rakstu pieminekļus ar mūsdienu un vēsturiski dokumentētajām slāvu valodām.<ref name="Schenker1995">Alexander M. Schenker. ''The Dawn of Slavic: An Introduction to Slavic Philology''. New Haven — London: Yale University Press, 1995. ISBN 978-0-300-05846-8.</ref> == Izcelsme == === Indoeiropiešu un baltu-slāvu posms === Slāvu valodas pieder pie [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu saimes]]. To attālākais rekonstruētais priekštecis ir [[indoeiropiešu pirmvaloda]], no kuras aizvēsturiskajā laikmetā izveidojās vairākas atsevišķas valodu grupas. Slāvu valodas visciešākā ģenētiskā radniecība ir ar [[baltu valodas|baltu valodām]], tādēļ mūsdienu indoeiropiešu valodniecībā abas grupas parasti apvieno [[baltu-slāvu valodas|baltu-slāvu valodu]] atzarā.<ref name="Sussex2006"/> Baltu un slāvu valodām ir virkne kopīgu fonoloģisku, morfoloģisku un akcentoloģisku jauninājumu, kuri nav sastopami citos indoeiropiešu atzaros. Tas ļauj rekonstruēt [[Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze|baltu-slāvu pirmvalodas]] attīstības posmu, kas pastāvēja pēc indoeiropiešu pirmvalodas sairšanas, bet pirms atsevišķas baltu un slāvu valodu attīstības sākuma. Precīza baltu-slāvu un vēlākās slāvu pirmvalodas hronoloģija joprojām ir diskusiju objekts.<ref name="SussexClassification">Roland Sussex, Paul Cubberley. “Linguistic evolution, genetic affiliation and classification”. In: ''The Slavic Languages''. Cambridge University Press, 2006, 19.–59. lpp. DOI: 10.1017/CBO9780511486807.004.</ref> Dažādās rekonstrukcijās slāvu valodas kā atsevišķa valodu kopība sākusi veidoties aptuveni 2. gadu tūkstotī p.m.ē. Sussex un Cubberley slāvu pirmvalodas vienotības sākumu aptuveni saista ar 2000.–1500. gadu p.m.ē., tomēr aizvēsturisko periodu datējumi lielā mērā ir hipotētiski.<ref name="SussexClassification"/> Slāvu sākotnējās teritorijas atrašanās vieta nav droši noteikta. Valodniecībā, arheoloģijā un vēstures zinātnē izvirzītas vairākas hipotēzes, tomēr lielākā daļa modeļu slāvu pirmvalodas kodolteritoriju izvieto Centrāleiropas un Austrumeiropas daļā uz ziemeļiem vai ziemeļaustrumiem no [[Karpati|Karpatiem]], aptverot teritorijas, kas mūsdienās atrodas Polijā, Ukrainā un Baltkrievijā.<ref name="Schenker1995"/><ref name="SussexClassification"/> == Slāvu pirmvaloda == [[Slāvu pirmvaloda]] (''Proto-Slavic'') ir rekonstruēta valoda, no kuras cēlušās visas vēsturiskās slāvu valodas. Tā nebija rakstu valoda, un nav saglabājies neviens teksts, kuru varētu tieši identificēt kā slāvu pirmvalodā rakstītu. Tās struktūra rekonstruēta, galvenokārt izmantojot senbaznīcslāvu valodu, viduslaiku slāvu rakstu pieminekļus, mūsdienu slāvu valodas, dialektus, kā arī salīdzinājumu ar citām indoeiropiešu valodām.<ref name="Lunt2001">Horace G. Lunt. ''Old Church Slavonic Grammar''. 7th revised edition. Berlin — New York: Mouton de Gruyter, 2001. ISBN 978-3-11-016284-4.</ref> Valodnieki slāvu pirmvalodas attīstību mēdz iedalīt vairākos hronoloģiskos posmos, tomēr šo posmu robežas dažādās teorijās atšķiras. Parasti izšķir agrīno pirmsslāvu jeb agrīno slāvu posmu, vidējo kopslāvu periodu un vēlo kopslāvu periodu. Pēdējais turpinājās laikā, kad reģionālie dialekti jau ievērojami atšķīrās, bet vairākas skaņu pārmaiņas joprojām izplatījās pa gandrīz visu slāvu valodu teritoriju.<ref name="Lunt2001"/> === Fonoloģiskā attīstība === Slāvu pirmvalodas vēsturē notika būtiska mantotās indoeiropiešu skaņu sistēmas pārveidošanās. Viena no svarīgākajām tendencēm bija virzība uz [[atvērta zilbe|atvērtām zilbēm]], tas ir, zilbēm, kuras beidzas ar patskani. Šī tendence veicināja gala līdzskaņu izzušanu, līdzskaņu kopu pārveidošanu, diftongu monoftongizāciju un citas fonētiskas pārmaiņas.<ref name="Bethin1998">Christina Y. Bethin. ''Slavic Prosody: Language Change and Phonological Theory''. Cambridge: Cambridge University Press, 1998, 12.–111. lpp. DOI: 10.1017/CBO9780511519765.003.</ref> Būtiska nozīme bija arī zilbes sinharmonijas tendencei, kuras ietekmē vienas zilbes skaņas savstarpēji pielāgojās pēc artikulācijas pazīmēm. Ar šo procesu saistītas vairākas slāvu līdzskaņu [[palatalizācija]]s.<ref name="Bethin1998"/> ==== Velāro līdzskaņu palatalizācijas ==== Slāvu pirmvalodā notika vairākas velāro līdzskaņu *k, *g un *x palatalizācijas. To rezultātā dažādos fonētiskos apstākļos radās jaunas līdzskaņu skaņas. Tradicionāli izšķir pirmo, otro un trešo slāvu palatalizāciju. Pirmās palatalizācijas laikā velārie līdzskaņi noteiktu priekšējās rindas patskaņu un *j priekšā pārvērtās par palatāliem vai postalveolāriem līdzskaņiem. Šo pārmaiņu sekas ir saglabājušās daudzās mūsdienu slāvu valodu morfoloģiskajās alternācijās.<ref name="SussexPhonology">Roland Sussex, Paul Cubberley. “Phonology”. In: ''The Slavic Languages''. Cambridge University Press, 2006, 110.–191. lpp. DOI: 10.1017/CBO9780511486807.006.</ref> Palatalizācijas kļuva par vienu no raksturīgākajām slāvu fonoloģiskās sistēmas īpašībām. Vēlāk dažādās slāvu valodās palatalizēto un nepalatalizēto līdzskaņu opozīcija attīstījās atšķirīgi. Tā īpaši plaši saglabājās austrumslāvu valodās, savukārt citās valodās daļa seno opozīciju izzuda vai tika pārstrukturēta.<ref name="SussexPhonology"/> ==== Diftongu pārveidošanās ==== Slāvu pirmvalodā mantotie indoeiropiešu diftongi lielākoties tika monoftongizēti vai citādi pārveidoti. Arī patskaņu un sonantu savienojumi piedzīvoja regulāras pārmaiņas, kas dažādos dialektos vēlāk noveda pie atšķirīgiem rezultātiem. Īpaši nozīmīga bija savienojumu ar *r un *l attīstība. Tā kļuva par vienu no pazīmēm, pēc kurām iespējams noteikt agrīno slāvu dialektu diferenciāciju. Piemēram, seno savienojumu *TorT tipa attīstība deva atšķirīgus rezultātus austrumslāvu, rietumslāvu un dienvidslāvu teritorijās. === Deguna patskaņi === Kopslāvu periodā izveidojās [[deguna patskanis|deguna patskaņi]] *ę un *ǫ. Vēlāk gandrīz visās slāvu valodās nazalitāte izzuda, taču tās rezultāti dažādās valodās bija atšķirīgi. Vislabāk deguna patskaņi saglabājās [[poļu valoda|poļu valodā]], kur mūsdienu rakstībā tos tradicionāli apzīmē ar ''ę'' un ''ą''. Citās valodās tie pārgāja dažādos patskaņos vai patskaņu un līdzskaņu savienojumos. Šīs atšķirības ir nozīmīgs materiāls slāvu valodu vēsturiskās fonoloģijas rekonstrukcijā.<ref name="SussexPhonology"/> === Reducētie patskaņi === Vēlajā kopslāvu periodā pastāvēja divi īsi reducēti patskaņi — tā sauktie [[jers|jeri]], kurus tradicionāli rekonstruē kā *ъ un *ь. Senbaznīcslāvu rakstībā tiem atbilda burti ''ъ'' un ''ь''. Aptuveni pirmā un otrā gadu tūkstoša mijā jeri dažādās pozīcijās vai nu izzuda, vai pārvērtās pilnos patskaņos. Šis process radikāli mainīja slāvu valodu zilbju struktūru. Pēc vājo jeru izzušanas izveidojās daudzas slēgtas zilbes un līdzskaņu kopas, kas iepriekš kopslāvu valodā nebija iespējamas.<ref name="Bethin1998"/><ref name="Lunt2001"/> Jeru attīstības atšķirības kļuva par vienu no būtiskākajiem faktoriem atsevišķu slāvu valodu fonoloģisko sistēmu izveidē. == Slāvu migrācijas un dialektu diferenciācija == [[Attēls:Slavic tribes in the 7th to 9th century.jpg|thumb|Slāvu cilšu izplatība agrīnajos viduslaikos]] Mūsu ēras pirmajos gadsimtos slāvu pirmvalodas runātāju teritorija sāka strauji paplašināties. Īpaši nozīmīga bija slāvu migrācija 6. un 7. gadsimtā, kad slāvu grupas izplatījās lielā daļā Centrāleiropas, Austrumeiropas un Balkānu pussalas.<ref name="Schenker1995"/> Rakstītajos avotos slāvi plašāk parādās mūsu ēras 6. gadsimtā. Bizantiešu autori [[Prokopijs no Cēzarejas]], [[Jordāns]] un citi aprakstīja tautas, kuras parasti identificē ar agrīnajiem slāviem. Slāvu ekspansija Balkānos noveda pie plašu reģionu slāviskošanās, savukārt Centrāleiropā slāvu valoda izplatījās līdz pat Elbas baseinam un Alpu austrumu daļai.<ref name="Schenker1995"/> Teritoriālās izplešanās rezultātā agrāk samērā kompaktais dialektu kontinuums tika izstiepts milzīgā teritorijā. Attālums starp atsevišķām slāvu kopienām pieauga, un pastiprinājās to kontakti ar dažādām neslāvu valodām. Tas veicināja reģionālo atšķirību palielināšanos. Tomēr arī pēc lielajām migrācijām slāvu dialekti vēl kādu laiku saglabāja ievērojamu savstarpēju tuvību. Pētnieki norāda, ka vēl 9. gadsimtā dažādu slāvu reģionu dialekti acīmredzot bija pietiekami savstarpēji saprotami, lai vienā slāvu dialektā veidotu reliģiskus tekstus, kas bija izmantojami arī citos slāvu reģionos.<ref name="BalkanOCS">Victor A. Friedman, Brian D. Joseph. ''The Balkan Languages''. Cambridge University Press, 2024.</ref> == Slāvu valodu iedalījuma veidošanās == Tradicionāli slāvu valodas iedala trīs galvenajās grupās: * [[austrumslāvu valodas]]; * [[rietumslāvu valodas]]; * [[dienvidslāvu valodas]]. Šis iedalījums izveidojies, pamatojoties uz vairāku fonoloģisku, morfoloģisku un leksisku izoglosu kombināciju. Tomēr robežas starp trim grupām nekad nav bijušas absolūtas. Vēsturiskie slāvu dialekti sākotnēji veidoja dialektu kontinuumu, kurā atsevišķas pazīmes šķērsoja tradicionālo grupu robežas.<ref name="SussexSocio">Roland Sussex, Paul Cubberley. “Socio-historical evolution”. In: ''The Slavic Languages''. Cambridge University Press, 2006.</ref> === Dienvidslāvu valodu nodalīšanās === Dienvidslāvu dialektu ģeogrāfisko atdalīšanos no rietumslāvu un austrumslāvu teritorijas veicināja neslāvu tautu ienākšana Centrāleiropā. Īpaši nozīmīga bija [[ungāri|ungāru]] nostiprināšanās [[Panonijas līdzenums|Panonijas baseinā]] 9. un 10. gadsimtā. Rezultātā starp ziemeļu slāvu un dienvidslāvu valodu teritorijām izveidojās ģeogrāfisks pārrāvums. Dienvidslāvu dialekti turpināja attīstīties Balkānu valodu kontaktu vidē, mijiedarbojoties ar [[grieķu valoda|grieķu]], [[albāņu valoda|albāņu]], romāņu un vēlāk arī [[turku valoda|turku valodu]].<ref name="SussexSocio"/> Dienvidslāvu telpā vēlāk izveidojās [[slovēņu valoda|slovēņu]], [[horvātu valoda|horvātu]], [[serbu valoda|serbu]], [[bosniešu valoda|bosniešu]], [[melnkalniešu valoda|melnkalniešu]], [[bulgāru valoda|bulgāru]] un [[maķedoniešu valoda]]. To vidū īpaši būtiskas tipoloģiskas pārmaiņas skāra bulgāru un maķedoniešu valodu, kurās gandrīz pilnībā izzuda senā lietvārdu locījumu sistēma un attīstījās vairākas [[Balkānu valodu savienība|Balkānu valodu savienībai]] raksturīgas pazīmes. === Rietumslāvu valodas === Rietumslāvu dialekti izplatījās teritorijās uz ziemeļiem no Karpatiem un Centrāleiropā. No tiem attīstījās [[poļu valoda|poļu]], [[čehu valoda|čehu]], [[slovāku valoda|slovāku]], augš- un [[lejassorbu valoda|lejassorbu valoda]], kā arī vairākas vēlāk izmirušas valodas. Viduslaikos slāvu valodu teritorija sniedzās ievērojami tālāk uz rietumiem nekā mūsdienās. Mūsdienu Vācijas ziemeļu un austrumu daļā pastāvēja vairāki rietumslāvu dialekti. Daļa no tiem tika germanizēti viduslaiku un agro jauno laiku gaitā. Pie izmirušajām rietumslāvu valodām pieder [[polābu valoda]], kas līdz 18. gadsimtam saglabājās atsevišķās kopienās pie Elbas lejteces. === Austrumslāvu valodas === Austrumslāvu dialekti izplatījās plašajā Austrumeiropas līdzenuma teritorijā. Viduslaikos tie bija galvenais saziņas līdzeklis [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemē]] un citās austrumslāvu zemēs. No austrumslāvu dialektu kopuma ilgstošas diferenciācijas rezultātā izveidojās [[ukraiņu valoda|ukraiņu]], [[baltkrievu valoda|baltkrievu]] un [[krievu valoda]]. To attīstību ietekmēja gan savstarpējie kontakti, gan mijiedarbība ar kaimiņu baltu, somugru, tjurku, poļu un citām valodām. == Senbaznīcslāvu valodas rašanās == Būtisks pagrieziena punkts slāvu valodu vēsturē bija rakstības izveidošanās 9. gadsimtā. 862. vai 863. gadā [[Lielmorāvija|Lielmorāvijas]] valdnieks Rostislavs vērsās pie [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] imperatora [[Mihails III|Mihaila III]], lūdzot nosūtīt misionārus, kuri spētu sludināt kristietību vietējiem iedzīvotājiem saprotamā valodā. Misijas veikšanai tika izraudzīti brāļi [[Kirils un Metodijs|Konstantīns (vēlāk Kirils) un Metodijs]] no [[Saloniki]]em. Konstantīns izveidoja slāvu valodai piemērotu rakstības sistēmu — [[glagolica|glagolicu]] — un kopā ar Metodiju un viņu skolniekiem pārtulkoja slāvu valodā Bībeles un liturģiskos tekstus.<ref name="Metzger1977">Bruce M. Metzger. “The Old Church Slavonic Version”. In: ''The Early Versions of the New Testament: Their Origin, Transmission, and Limitations''. Oxford: Clarendon Press, 1977, 394.–442. lpp. DOI: 10.1093/acprof:oso/9780198261704.003.0009.</ref> Šo tekstu valoda balstījās galvenokārt Saloniku apkārtnes dienvidslāvu dialektā un mūsdienās tiek saukta par [[senbaznīcslāvu valoda|senbaznīcslāvu valodu]]. Tā bija pirmā literāri dokumentētā slāvu valoda.<ref name="Lunt2001"/> Kirila un Metodija darbības laikā slāvu dialektu savstarpējās atšķirības vēl nebija tik lielas kā vēlāk, tādēļ dienvidslāvu izcelsmes literārā valoda varēja funkcionēt arī Morāvijā un citās slāvu zemēs.<ref name="BalkanOCS"/> == Glagolica un kirilica == Pirmais slāvu alfabēts bija [[glagolica]]. Tā izveidošana tradicionāli tiek saistīta ar Konstantīnu Filozofu jeb Kirilu. Senākie saglabājušies senbaznīcslāvu manuskripti liecina, ka glagolica bija agrīnās slāvu kristīgās literatūras sākotnējā rakstība.<ref name="Metzger1977"/> [[Kirilica]], pretēji tās nosaukuma radītajam priekšstatam, visticamāk, izveidojās nedaudz vēlāk Kirila un Metodija skolnieku vidē [[Pirmā Bulgārijas cariste|Pirmajā Bulgārijas caristē]]. Tās grafiskais pamats lielā mērā bija grieķu unciālais raksts, kam tika pievienotas zīmes skaņām, kurām grieķu alfabētā nebija tiešu ekvivalentu.<ref name="Lunt2001"/> Kirilica pakāpeniski kļuva par dominējošo rakstību pareizticīgo slāvu zemēs un vēlāk kalpoja par pamatu vairāku mūsdienu slāvu valodu alfabētiem. Savukārt katoļu slāvu zemēs nostiprinājās [[latīņu alfabēts]]. Šī rakstības atšķirība vēlāk daļēji sakrita ar reliģiskās un kultūras orientācijas robežām. Poļu, čehu, slovāku, slovēņu un horvātu rakstībā dominēja latīņu alfabēts, bet krievu, ukraiņu, baltkrievu, bulgāru, maķedoniešu un serbu literārajā tradīcijā nozīmīga loma bija kirilicai. Serbu valodā mūsdienās tiek izmantota gan kirilica, gan latīņu rakstība.<ref name="SussexSocio"/> == Baznīcslāvu valoda == Pēc Kirila un Metodija misijas beigām senbaznīcslāvu literārā tradīcija turpinājās galvenokārt Bulgārijā, vēlāk arī Serbijā un austrumslāvu zemēs. Dažādos reģionos sākotnējā senbaznīcslāvu valoda pakāpeniski tika pielāgota vietējai izrunai un gramatikai. Tā izveidojās vairākas [[baznīcslāvu valoda|baznīcslāvu valodas]] redakcijas jeb recenzijas — bulgāru, serbu, krievu un citas. Baznīcslāvu valoda vairākus gadsimtus bija nozīmīga rakstu un liturģiskā valoda pareizticīgo slāvu kultūrās. Austrumslāvu zemēs baznīcslāvu valoda būtiski ietekmēja literārās valodas attīstību, sevišķi leksiku un stilu. Īpaši nozīmīga šī ietekme bija [[krievu valoda|krievu literārās valodas]] vēsturē. == Viduslaiku slāvu rakstu valodas == Viduslaikos līdzās baznīcslāvu tradīcijai pakāpeniski attīstījās arī reģionālās rakstu valodas. To pamatā atradās vietējie dialekti, tomēr rakstos bieži saglabājās baznīcslāvu, latīņu, vācu, grieķu vai citu prestižu valodu ietekme. Rietumslāvu zemēs būtiska nozīme bija latīņu valodai, kas ilgu laiku funkcionēja kā baznīcas, administrācijas, zinātnes un izglītības valoda. Tomēr jau viduslaikos sāka veidoties čehu un poļu rakstības tradīcijas. Čehu valoda īpaši nozīmīgu literārās attīstības posmu piedzīvoja 14. un 15. gadsimtā. [[Jans Huss]] un ar viņu saistītā reformācijas kustība sekmēja rakstītās čehu valodas paplašināšanos un ortogrāfijas pilnveidošanu. Polijā viduslaiku beigās un agro jauno laiku sākumā arvien vairāk tekstu tika rakstīts poļu valodā, bet 16. gadsimtā tā kļuva par attīstītu literāru un administratīvu valodu. Austrumslāvu teritorijā paralēli baznīcslāvu tradīcijai pastāvēja dažādas austrumslāvu rakstu formas. Kijivas Krievzemes un tās pēcteces politiskajās vienībās valodas situāciju raksturoja baznīcslāvu un vietējās austrumslāvu valodas mijiedarbība. == Fonoloģiskā diferenciācija pēc kopslāvu perioda == Pēc slāvu valodu kopības sairšanas atsevišķos dialektos turpinājās būtiskas fonētiskas pārmaiņas. Viena no nozīmīgākajām vēsturiskajām fonēmām bija tā sauktais [[jats]] (Ѣ), kura izruna vēlajā kopslāvu periodā, iespējams, jau bija dialektāli atšķirīga. Tā turpmākie refleksi kļuva par svarīgu slāvu dialektu klasifikācijas pazīmi. Piemēram, jata attīstības rezultātā dažādās dienvidslāvu izloksnēs radās ''e'', ''ije/je'' vai ''i'', kas kļuva par pamatu ekaviskā, ijekaviskā un ikaviskā izrunas tipa nošķiršanai serbu un horvātu dialektoloģijā. Austrumslāvu valodās īpaši nozīmīga bija pilnskaņas jeb [[polnoglasije]] attīstība. Senajiem savienojumiem ar šķidrajiem sonantiem atbilda tādas austrumslāvu formas kā krievu ''город'', salīdzinot ar poļu ''gród'' vai baznīcslāvu ''град''. Arī akcentu sistēma dažādās valodās attīstījās ļoti atšķirīgi. Dažās slāvu valodās, piemēram, krievu valodā, saglabājās brīvs un morfoloģiski kustīgs uzsvars. Poļu valodā vēsturiski izveidojās gandrīz fiksēts uzsvars uz priekšpēdējo zilbi, čehu un slovāku valodā — galvenokārt uz pirmo zilbi. Savukārt daļa dienvidslāvu valodu saglabāja sarežģītākas tonālā uzsvara sistēmas.<ref name="SussexPhonology"/> == Gramatiskās sistēmas pārmaiņas == Slāvu pirmvaloda bija izteikti fleksīva valoda. Tajā pastāvēja bagāta lietvārdu locījumu un darbības vārdu formu sistēma. Lietvārdiem bija vienskaitlis, [[divskaitlis]] un daudzskaitlis, kā arī vairāki locījumi. Daudzas no šīm kategorijām saglabājās mūsdienu slāvu valodās, tomēr to vēsturiskā attīstība bijusi atšķirīga. Divskaitlis gandrīz visās lielajās slāvu valodās izzuda. Vispilnīgāk tas saglabājies [[slovēņu valoda|slovēņu]] un [[sorbu valodas|sorbu valodās]]. Arī lietvārdu locījumu sistēma dažādās valodās piedzīvoja atšķirīgu attīstību. Krievu, ukraiņu, poļu, čehu un lielākajā daļā citu slāvu valodu saglabājās plaša locījumu sistēma. Turpretī bulgāru un maķedoniešu valodā senā deklinācija lielā mērā izzuda. Bulgāru un maķedoniešu valodā attīstījās arī slāvu valodām netipiska noteiktības artikula sistēma, kur artikuls tiek pievienots lietvārda vai īpašības vārda beigās. Šīs pazīmes parasti skaidro kā daļu no ilgstošās Balkānu valodu savstarpējās konverģences. Slāvu valodu darbības vārdu sistēmā īpaši nozīmīga kļuva [[darbības vārda aspekts|aspekta]] opozīcija starp perfektīvajiem un imperfektīvajiem darbības vārdiem. Tās elementi bija sastopami jau pirmvalodas posmā, bet vēlāk aspektuālā sistēma tika ievērojami paplašināta un gramatikalizēta. == Kontakti ar citām valodām == Slāvu valodu vēsturē liela nozīme bijusi valodu kontaktiem. Slāvu valodu izplatīšanās plašā Eiropas teritorijā radīja ilgstošus kontaktus ar ģermāņu, romāņu, grieķu, albāņu, somugru, baltu un tjurku valodām.<ref name="Contacts">Victor A. Friedman. “Language Contacts”. In: Danko Šipka, Wayles Browne (eds.). ''The Cambridge Handbook of Slavic Linguistics''. Cambridge: Cambridge University Press, 2024.</ref> Rietumslāvu valodas ilgstoši atradās ciešā kontaktā ar [[vācu valoda|vācu valodu]]. Tas redzams gan leksiskajos aizguvumos, gan dažos sintaktiskos modeļos. Dienvidslāvu valodas Balkānos mijiedarbojās ar grieķu, albāņu, romāņu un pēc [[Osmaņu Impērija|Osmaņu impērijas]] ekspansijas arī turku valodu. Bulgāru, maķedoniešu un daļēji serbu dialekti piedalījās Balkānu valodu savienības veidošanā. Austrumslāvu valodām dažādos vēstures posmos bijuši cieši kontakti ar [[baltu valodas|baltu]], [[somugru valodas|somugru]], tjurku, poļu, vācu un citām valodām. Krievu valodas izplatība Sibīrijā un Ziemeļāzijā vēlāk radīja kontaktus ar desmitiem vietējo valodu.<ref name="Contacts"/> == Literāro valodu standartizācija == === Agrie jaunie laiki === No 16. līdz 18. gadsimtam vairākās slāvu zemēs pakāpeniski nostiprinājās literāro valodu standartizācijas procesi. Reformācija, grāmatu iespiešanas izplatība un laicīgās literatūras pieaugums veicināja vietējo valodu prestiža paaugstināšanos. Čehu literārās valodas vēsturē īpaši nozīmīga bija 16. gadsimta [[Kralices Bībele]], kuras valoda vēlāk kļuva par vienu no čehu literārās normas avotiem. Polijā 16. gadsimtu bieži uzskata par poļu literārās valodas „zelta laikmetu”, kad tā plaši tika izmantota literatūrā, politiskajā publicistikā un citās sabiedriskās dzīves jomās. Krievijā literārās valodas modernizācija īpaši intensīvi norisinājās 18. gadsimtā. [[Pēteris I]] ieviesa tā saukto civilo kirilicas rakstu, bet tādi autori un zinātnieki kā [[Mihails Lomonosovs]] centās sistematizēt literārās valodas normas. === 19. gadsimts un nacionālās kustības === 19. gadsimtā slāvu literāro valodu attīstība cieši savijās ar [[nacionālisms|nacionālo kustību]] un moderno nāciju veidošanos. Valoda kļuva par vienu no svarīgākajiem kolektīvās identitātes elementiem. Čehu nacionālās atmodas laikā [[Josefs Dobrovskis]], [[Josefs Jungmans]] un citi filologi sekmēja čehu literārās valodas atjaunošanu un terminoloģijas paplašināšanu. Slovāku literārās valodas vēsturē nozīmīgas bija gan [[Antons Bernolāks|Antona Bernolāka]], gan vēlāk [[Ļudovīts Štūrs|Ļudovīta Štūra]] kodifikācijas. Štūra 1840. gadu norma, kas galvenokārt balstījās centrālās Slovākijas dialektos, kļuva par pamatu mūsdienu slovāku literārajai valodai. Serbu literārās valodas reformu 19. gadsimtā īstenoja [[Vuks Karadžičs]]. Viņš aizstāvēja principu, ka literārajai valodai jābalstās dzīvajā tautas valodā, un reformēja serbu kirilisko rakstību. Horvātu nacionālās atmodas laikā [[Ļudevits Gajs]] un [[Ilīrisms|ilīriešu kustība]] sekmēja horvātu rakstības un literārās valodas standartizāciju. Serbu un horvātu valodas standartizācijas procesi 19. gadsimtā savstarpēji mijiedarbojās, lai gan tie bija saistīti ar atšķirīgām nacionālām un kultūras tradīcijām.<ref name="Kubik2013">Damian Kubik. “Południowosłowiańskie wyobrażenia o języku narodowym. Standaryzacja serbskiego i chorwackiego języka literackiego w kontekście slawistyki w I połowie XIX wieku”. ''Studia Litteraria Universitatis Iagellonicae Cracoviensis'', 2013, 8(2), 53.–69. lpp. DOI: 10.4467/20843933ST.13.004.2004.</ref> Bulgāru literārās valodas standartizācija intensīvi norisinājās 19. gadsimta Bulgāru nacionālās atmodas laikā un pēc Bulgārijas valstiskuma atjaunošanas. == 20. gadsimts == 20. gadsimta politiskās pārmaiņas būtiski ietekmēja slāvu valodu statusu un standartizāciju. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un vairāku jaunu valstu izveides slāvu valodas kļuva par valsts administrācijas, izglītības un masu komunikācijas līdzekļiem daudz plašākā mērogā. [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]] čehu un slovāku valoda attīstījās vienotas valsts ietvaros, bet pēc Čehoslovākijas sadalīšanās 1993. gadā abas turpināja pastāvēt kā atsevišķu valstu oficiālās valodas. [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] nozīmīga loma bija serbu un horvātu valodas standartiem, kurus lielā daļā 20. gadsimta bieži aplūkoja kopīgās [[Serbhorvātu valoda|serbhorvātu valodas]] ietvaros. Pēc Dienvidslāvijas sabrukuma 1990. gados [[bosniešu valoda|bosniešu]], horvātu, serbu un vēlāk arī melnkalniešu valoda tika institucionalizētas kā atsevišķas nacionālās standartvalodas. Strukturāli tās joprojām ir ļoti tuvas un balstās galvenokārt [[Štokaviešu dialekts|štokaviešu dialektu]] kontinuumā. [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] krievu valoda kļuva par galveno starpnacionālās saziņas valodu un būtiski ietekmēja ukraiņu, baltkrievu un citas PSRS valodas. Vienlaikus tika izveidotas plašas standartizētas izglītības, terminoloģijas un izdevējdarbības sistēmas dažādām padomju tautu valodām. Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā ukraiņu un baltkrievu valodas turpināja attīstīties neatkarīgu valstu sociolingvistiskajos apstākļos. == Mūsdienu slāvu valodas == Mūsdienās slāvu valodas tradicionāli iedala trīs grupās. {| class="wikitable" ! Grupa ! Galvenās mūsdienu valodas |- | [[Austrumslāvu valodas|Austrumslāvu]] | [[baltkrievu valoda|baltkrievu]], [[krievu valoda|krievu]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]] |- | [[Rietumslāvu valodas|Rietumslāvu]] | [[čehu valoda|čehu]], [[poļu valoda|poļu]], [[slovāku valoda|slovāku]], [[augšsorbu valoda|augšsorbu]], [[lejassorbu valoda|lejassorbu]] |- | [[Dienvidslāvu valodas|Dienvidslāvu]] | [[bosniešu valoda|bosniešu]], [[bulgāru valoda|bulgāru]], [[horvātu valoda|horvātu]], [[maķedoniešu valoda|maķedoniešu]], [[melnkalniešu valoda|melnkalniešu]], [[serbu valoda|serbu]], [[slovēņu valoda|slovēņu]] |} Pastāv arī vairākas mazākas literārās valodas un reģionāli valodas paveidi, kuru statuss valodniecībā un valodas politikā var būt diskutabls. Pie tiem pieskaita, piemēram, [[rusīnu valoda|rusīnu valodu]] un dažādas slāvu literārās mikrovalodas. Neraugoties uz vairāk nekā tūkstoš gadu ilgu patstāvīgu attīstību, slāvu valodas joprojām saglabā ievērojamu kopīgas leksikas, gramatisko struktūru un fonoloģisko atbilsmju daudzumu. Šīs līdzības ļauj samērā detalizēti rekonstruēt slāvu pirmvalodu un tās vēsturiskās pārmaiņas.<ref name="Sussex2006"/> == Slāvu valodu vēsturiskā izpēte == Zinātniska slāvu valodu vēstures izpēte sāka intensīvi attīstīties 18. gadsimta beigās un 19. gadsimtā līdz ar salīdzinoši vēsturiskās valodniecības izveidošanos. Viens no slāvistikas pamatlicējiem bija čehu filologs [[Josefs Dobrovskis]], kura darbi par slāvu valodu gramatiku un senbaznīcslāvu tradīciju būtiski ietekmēja turpmāko pētniecību. 19. gadsimtā slāvu valodas kļuva par vienu no svarīgiem materiāliem indoeiropiešu salīdzinošajā valodniecībā. Vēlāk slāvu valodu vēsturiskajā izpētē nozīmīgu ieguldījumu deva [[Augusts Leskīns]], [[Vatroslavs Jagičs]], [[Antuāns Meijē]], [[Nikolajs Trubeckojs]], [[Romāns Jakobsons]] un daudzi citi valodnieki. 20. gadsimtā vēsturisko slāvistiku būtiski ietekmēja strukturālās fonoloģijas, dialektoloģijas un akcentoloģijas attīstība. Mūsdienās tradicionālās salīdzinoši vēsturiskās metodes papildina korpusu lingvistika, tipoloģija, sociolingvistika un kvantitatīvās valodu radniecības analīzes.<ref name="Handbook2024">Danko Šipka, Wayles Browne (eds.). ''The Cambridge Handbook of Slavic Linguistics''. Cambridge: Cambridge University Press, 2024. ISBN 978-1-108-83772-9.</ref> == Skatīt arī == * [[Slāvu valodas]] * [[Slāvu pirmvaloda]] * [[Baltu-slāvu valodas]] * [[Senbaznīcslāvu valoda]] * [[Baznīcslāvu valoda]] * [[Glagolica]] * [[Kirilica]] * [[Slāvi]] * [[Indoeiropiešu valodas]] * [[Indoeiropiešu pirmvaloda]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Bethin, Christina Y. ''Slavic Prosody: Language Change and Phonological Theory''. Cambridge: Cambridge University Press, 1998. ISBN 978-0-521-59148-5. * Lunt, Horace G. ''Old Church Slavonic Grammar''. 7th revised edition. Berlin — New York: Mouton de Gruyter, 2001. ISBN 978-3-11-016284-4. * Schenker, Alexander M. ''The Dawn of Slavic: An Introduction to Slavic Philology''. New Haven — London: Yale University Press, 1995. ISBN 978-0-300-05846-8. * Sussex, Roland; Cubberley, Paul. ''The Slavic Languages''. Cambridge: Cambridge University Press, 2006. ISBN 978-0-521-22315-7. * Šipka, Danko; Browne, Wayles (eds.). ''The Cambridge Handbook of Slavic Linguistics''. Cambridge: Cambridge University Press, 2024. == Ārējās saites == * [https://www.cambridge.org/core/books/slavic-languages/ ''The Slavic Languages''] — Cambridge University Press * [https://www.degruyter.com/document/doi/10.1515/9783110876888/html ''Old Church Slavonic Grammar''] — De Gruyter * [https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-handbook-of-slavic-linguistics/ ''The Cambridge Handbook of Slavic Linguistics''] — Cambridge University Press [[Kategorija:Slāvu valodas]] hc7je1dqqdjzj7wp5zq8c26z2spr9sv 4519531 4519530 2026-09-09T09:11:29Z ~2026-48822-58 150082 /* Indoeiropiešu un baltu-slāvu posms */ 4519531 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rozšíření Slovanů.png|thumb|Slāvu pirmvalodas un tās dialektu izplatības areāls 6. gadsimtā. Rozā krāsā izcelts Prāgas, Peņkovkas un Koločinas arheoloģisko kultūru komplekss. Visticamāk, šī teritorija aptuveni atbilda slāvu pirmvalodas izplatības areālam.]] '''Slāvu valodu vēsture''' aptver [[slāvu valodas|slāvu valodu]] izveidošanos no [[indoeiropiešu pirmvaloda|indoeiropiešu pirmvalodas]] un [[Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze|baltu-slāvu pirmvalodas]], [[slāvu pirmvaloda|slāvu pirmvalodas]] attīstību, tās dialektālo diferenciāciju, pirmās slāvu rakstu valodas rašanos 9. gadsimtā un vēlāko mūsdienu slāvu literāro valodu veidošanos. Slāvu valodas ir viena no lielākajām [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupām, un to vēsturiskā attīstība ir cieši saistīta ar slāvu tautu migrācijām [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]], [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Balkānu pussala|Balkānos]].<ref name="Sussex2006">Roland Sussex, Paul Cubberley. ''The Slavic Languages''. Cambridge: Cambridge University Press, 2006. ISBN 978-0-521-22315-7.</ref> Slāvu valodu vēstures izpētē galvenā nozīme ir salīdzinoši vēsturiskajai metodei. Tā ļauj, salīdzinot radniecīgu valodu skaņu sistēmas, gramatiku un leksiku, rekonstruēt to senākās formas. Slāvu pirmvaloda nav tieši dokumentēta rakstītajos avotos, tādēļ tās fonoloģiskā un gramatiskā sistēma tiek rekonstruēta, salīdzinot senākos slāvu rakstu pieminekļus ar mūsdienu un vēsturiski dokumentētajām slāvu valodām.<ref name="Schenker1995">Alexander M. Schenker. ''The Dawn of Slavic: An Introduction to Slavic Philology''. New Haven — London: Yale University Press, 1995. ISBN 978-0-300-05846-8.</ref> == Izcelsme == === Indoeiropiešu un baltu-slāvu posms === Slāvu valodas pieder pie [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu saimes]]. To attālākais rekonstruētais priekštecis ir [[indoeiropiešu pirmvaloda]], no kuras aizvēsturiskajā laikmetā izveidojās vairākas atsevišķas valodu grupas. Slāvu valodas visciešākā ģenētiskā radniecība ir ar [[baltu valodas|baltu valodām]], tādēļ mūsdienu indoeiropiešu valodniecībā abas grupas parasti apvieno [[baltu-slāvu valodas|baltu-slāvu valodu]] atzarā.<ref name="Sussex2006"/> Baltu un slāvu valodām ir virkne kopīgu fonoloģisku, morfoloģisku un akcentoloģisku jauninājumu, kuri nav sastopami citos indoeiropiešu atzaros. Tas ļauj rekonstruēt [[Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze|baltu-slāvu pirmvalodas]] attīstības posmu, kas pastāvēja pēc indoeiropiešu pirmvalodas sairšanas, bet pirms atsevišķas baltu un slāvu valodu attīstības sākuma. Precīza baltu-slāvu un vēlākās slāvu pirmvalodas hronoloģija joprojām ir diskusiju objekts.<ref name="SussexClassification">Roland Sussex, Paul Cubberley. “Linguistic evolution, genetic affiliation and classification”. In: ''The Slavic Languages''. Cambridge University Press, 2006, 19.–59. lpp. DOI: 10.1017/CBO9780511486807.004.</ref> Dažādās rekonstrukcijās slāvu valodas kā atsevišķa valodu kopība sākusi veidoties aptuveni 2. gadu tūkstotī p.m.ē. ''Sussex'' un ''Cubberley'' slāvu pirmvalodas vienotības sākumu aptuveni saista ar 2000.–1500. gadu p.m.ē., tomēr aizvēsturisko periodu datējumi lielā mērā ir hipotētiski.<ref name="SussexClassification"/> Slāvu sākotnējās teritorijas atrašanās vieta nav droši noteikta. Valodniecībā, arheoloģijā un vēstures zinātnē izvirzītas vairākas hipotēzes, tomēr lielākā daļa modeļu slāvu pirmvalodas kodolteritoriju izvieto Centrāleiropas un Austrumeiropas daļā uz ziemeļiem vai ziemeļaustrumiem no [[Karpati|Karpatiem]], aptverot teritorijas, kas mūsdienās atrodas Polijā, Ukrainā un Baltkrievijā.<ref name="Schenker1995"/><ref name="SussexClassification"/> == Slāvu pirmvaloda == [[Slāvu pirmvaloda]] (''Proto-Slavic'') ir rekonstruēta valoda, no kuras cēlušās visas vēsturiskās slāvu valodas. Tā nebija rakstu valoda, un nav saglabājies neviens teksts, kuru varētu tieši identificēt kā slāvu pirmvalodā rakstītu. Tās struktūra rekonstruēta, galvenokārt izmantojot senbaznīcslāvu valodu, viduslaiku slāvu rakstu pieminekļus, mūsdienu slāvu valodas, dialektus, kā arī salīdzinājumu ar citām indoeiropiešu valodām.<ref name="Lunt2001">Horace G. Lunt. ''Old Church Slavonic Grammar''. 7th revised edition. Berlin — New York: Mouton de Gruyter, 2001. ISBN 978-3-11-016284-4.</ref> Valodnieki slāvu pirmvalodas attīstību mēdz iedalīt vairākos hronoloģiskos posmos, tomēr šo posmu robežas dažādās teorijās atšķiras. Parasti izšķir agrīno pirmsslāvu jeb agrīno slāvu posmu, vidējo kopslāvu periodu un vēlo kopslāvu periodu. Pēdējais turpinājās laikā, kad reģionālie dialekti jau ievērojami atšķīrās, bet vairākas skaņu pārmaiņas joprojām izplatījās pa gandrīz visu slāvu valodu teritoriju.<ref name="Lunt2001"/> === Fonoloģiskā attīstība === Slāvu pirmvalodas vēsturē notika būtiska mantotās indoeiropiešu skaņu sistēmas pārveidošanās. Viena no svarīgākajām tendencēm bija virzība uz [[atvērta zilbe|atvērtām zilbēm]], tas ir, zilbēm, kuras beidzas ar patskani. Šī tendence veicināja gala līdzskaņu izzušanu, līdzskaņu kopu pārveidošanu, diftongu monoftongizāciju un citas fonētiskas pārmaiņas.<ref name="Bethin1998">Christina Y. Bethin. ''Slavic Prosody: Language Change and Phonological Theory''. Cambridge: Cambridge University Press, 1998, 12.–111. lpp. DOI: 10.1017/CBO9780511519765.003.</ref> Būtiska nozīme bija arī zilbes sinharmonijas tendencei, kuras ietekmē vienas zilbes skaņas savstarpēji pielāgojās pēc artikulācijas pazīmēm. Ar šo procesu saistītas vairākas slāvu līdzskaņu [[palatalizācija]]s.<ref name="Bethin1998"/> ==== Velāro līdzskaņu palatalizācijas ==== Slāvu pirmvalodā notika vairākas velāro līdzskaņu *k, *g un *x palatalizācijas. To rezultātā dažādos fonētiskos apstākļos radās jaunas līdzskaņu skaņas. Tradicionāli izšķir pirmo, otro un trešo slāvu palatalizāciju. Pirmās palatalizācijas laikā velārie līdzskaņi noteiktu priekšējās rindas patskaņu un *j priekšā pārvērtās par palatāliem vai postalveolāriem līdzskaņiem. Šo pārmaiņu sekas ir saglabājušās daudzās mūsdienu slāvu valodu morfoloģiskajās alternācijās.<ref name="SussexPhonology">Roland Sussex, Paul Cubberley. “Phonology”. In: ''The Slavic Languages''. Cambridge University Press, 2006, 110.–191. lpp. DOI: 10.1017/CBO9780511486807.006.</ref> Palatalizācijas kļuva par vienu no raksturīgākajām slāvu fonoloģiskās sistēmas īpašībām. Vēlāk dažādās slāvu valodās palatalizēto un nepalatalizēto līdzskaņu opozīcija attīstījās atšķirīgi. Tā īpaši plaši saglabājās austrumslāvu valodās, savukārt citās valodās daļa seno opozīciju izzuda vai tika pārstrukturēta.<ref name="SussexPhonology"/> ==== Diftongu pārveidošanās ==== Slāvu pirmvalodā mantotie indoeiropiešu diftongi lielākoties tika monoftongizēti vai citādi pārveidoti. Arī patskaņu un sonantu savienojumi piedzīvoja regulāras pārmaiņas, kas dažādos dialektos vēlāk noveda pie atšķirīgiem rezultātiem. Īpaši nozīmīga bija savienojumu ar *r un *l attīstība. Tā kļuva par vienu no pazīmēm, pēc kurām iespējams noteikt agrīno slāvu dialektu diferenciāciju. Piemēram, seno savienojumu *TorT tipa attīstība deva atšķirīgus rezultātus austrumslāvu, rietumslāvu un dienvidslāvu teritorijās. === Deguna patskaņi === Kopslāvu periodā izveidojās [[deguna patskanis|deguna patskaņi]] *ę un *ǫ. Vēlāk gandrīz visās slāvu valodās nazalitāte izzuda, taču tās rezultāti dažādās valodās bija atšķirīgi. Vislabāk deguna patskaņi saglabājās [[poļu valoda|poļu valodā]], kur mūsdienu rakstībā tos tradicionāli apzīmē ar ''ę'' un ''ą''. Citās valodās tie pārgāja dažādos patskaņos vai patskaņu un līdzskaņu savienojumos. Šīs atšķirības ir nozīmīgs materiāls slāvu valodu vēsturiskās fonoloģijas rekonstrukcijā.<ref name="SussexPhonology"/> === Reducētie patskaņi === Vēlajā kopslāvu periodā pastāvēja divi īsi reducēti patskaņi — tā sauktie [[jers|jeri]], kurus tradicionāli rekonstruē kā *ъ un *ь. Senbaznīcslāvu rakstībā tiem atbilda burti ''ъ'' un ''ь''. Aptuveni pirmā un otrā gadu tūkstoša mijā jeri dažādās pozīcijās vai nu izzuda, vai pārvērtās pilnos patskaņos. Šis process radikāli mainīja slāvu valodu zilbju struktūru. Pēc vājo jeru izzušanas izveidojās daudzas slēgtas zilbes un līdzskaņu kopas, kas iepriekš kopslāvu valodā nebija iespējamas.<ref name="Bethin1998"/><ref name="Lunt2001"/> Jeru attīstības atšķirības kļuva par vienu no būtiskākajiem faktoriem atsevišķu slāvu valodu fonoloģisko sistēmu izveidē. == Slāvu migrācijas un dialektu diferenciācija == [[Attēls:Slavic tribes in the 7th to 9th century.jpg|thumb|Slāvu cilšu izplatība agrīnajos viduslaikos]] Mūsu ēras pirmajos gadsimtos slāvu pirmvalodas runātāju teritorija sāka strauji paplašināties. Īpaši nozīmīga bija slāvu migrācija 6. un 7. gadsimtā, kad slāvu grupas izplatījās lielā daļā Centrāleiropas, Austrumeiropas un Balkānu pussalas.<ref name="Schenker1995"/> Rakstītajos avotos slāvi plašāk parādās mūsu ēras 6. gadsimtā. Bizantiešu autori [[Prokopijs no Cēzarejas]], [[Jordāns]] un citi aprakstīja tautas, kuras parasti identificē ar agrīnajiem slāviem. Slāvu ekspansija Balkānos noveda pie plašu reģionu slāviskošanās, savukārt Centrāleiropā slāvu valoda izplatījās līdz pat Elbas baseinam un Alpu austrumu daļai.<ref name="Schenker1995"/> Teritoriālās izplešanās rezultātā agrāk samērā kompaktais dialektu kontinuums tika izstiepts milzīgā teritorijā. Attālums starp atsevišķām slāvu kopienām pieauga, un pastiprinājās to kontakti ar dažādām neslāvu valodām. Tas veicināja reģionālo atšķirību palielināšanos. Tomēr arī pēc lielajām migrācijām slāvu dialekti vēl kādu laiku saglabāja ievērojamu savstarpēju tuvību. Pētnieki norāda, ka vēl 9. gadsimtā dažādu slāvu reģionu dialekti acīmredzot bija pietiekami savstarpēji saprotami, lai vienā slāvu dialektā veidotu reliģiskus tekstus, kas bija izmantojami arī citos slāvu reģionos.<ref name="BalkanOCS">Victor A. Friedman, Brian D. Joseph. ''The Balkan Languages''. Cambridge University Press, 2024.</ref> == Slāvu valodu iedalījuma veidošanās == Tradicionāli slāvu valodas iedala trīs galvenajās grupās: * [[austrumslāvu valodas]]; * [[rietumslāvu valodas]]; * [[dienvidslāvu valodas]]. Šis iedalījums izveidojies, pamatojoties uz vairāku fonoloģisku, morfoloģisku un leksisku izoglosu kombināciju. Tomēr robežas starp trim grupām nekad nav bijušas absolūtas. Vēsturiskie slāvu dialekti sākotnēji veidoja dialektu kontinuumu, kurā atsevišķas pazīmes šķērsoja tradicionālo grupu robežas.<ref name="SussexSocio">Roland Sussex, Paul Cubberley. “Socio-historical evolution”. In: ''The Slavic Languages''. Cambridge University Press, 2006.</ref> === Dienvidslāvu valodu nodalīšanās === Dienvidslāvu dialektu ģeogrāfisko atdalīšanos no rietumslāvu un austrumslāvu teritorijas veicināja neslāvu tautu ienākšana Centrāleiropā. Īpaši nozīmīga bija [[ungāri|ungāru]] nostiprināšanās [[Panonijas līdzenums|Panonijas baseinā]] 9. un 10. gadsimtā. Rezultātā starp ziemeļu slāvu un dienvidslāvu valodu teritorijām izveidojās ģeogrāfisks pārrāvums. Dienvidslāvu dialekti turpināja attīstīties Balkānu valodu kontaktu vidē, mijiedarbojoties ar [[grieķu valoda|grieķu]], [[albāņu valoda|albāņu]], romāņu un vēlāk arī [[turku valoda|turku valodu]].<ref name="SussexSocio"/> Dienvidslāvu telpā vēlāk izveidojās [[slovēņu valoda|slovēņu]], [[horvātu valoda|horvātu]], [[serbu valoda|serbu]], [[bosniešu valoda|bosniešu]], [[melnkalniešu valoda|melnkalniešu]], [[bulgāru valoda|bulgāru]] un [[maķedoniešu valoda]]. To vidū īpaši būtiskas tipoloģiskas pārmaiņas skāra bulgāru un maķedoniešu valodu, kurās gandrīz pilnībā izzuda senā lietvārdu locījumu sistēma un attīstījās vairākas [[Balkānu valodu savienība|Balkānu valodu savienībai]] raksturīgas pazīmes. === Rietumslāvu valodas === Rietumslāvu dialekti izplatījās teritorijās uz ziemeļiem no Karpatiem un Centrāleiropā. No tiem attīstījās [[poļu valoda|poļu]], [[čehu valoda|čehu]], [[slovāku valoda|slovāku]], augš- un [[lejassorbu valoda|lejassorbu valoda]], kā arī vairākas vēlāk izmirušas valodas. Viduslaikos slāvu valodu teritorija sniedzās ievērojami tālāk uz rietumiem nekā mūsdienās. Mūsdienu Vācijas ziemeļu un austrumu daļā pastāvēja vairāki rietumslāvu dialekti. Daļa no tiem tika germanizēti viduslaiku un agro jauno laiku gaitā. Pie izmirušajām rietumslāvu valodām pieder [[polābu valoda]], kas līdz 18. gadsimtam saglabājās atsevišķās kopienās pie Elbas lejteces. === Austrumslāvu valodas === Austrumslāvu dialekti izplatījās plašajā Austrumeiropas līdzenuma teritorijā. Viduslaikos tie bija galvenais saziņas līdzeklis [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemē]] un citās austrumslāvu zemēs. No austrumslāvu dialektu kopuma ilgstošas diferenciācijas rezultātā izveidojās [[ukraiņu valoda|ukraiņu]], [[baltkrievu valoda|baltkrievu]] un [[krievu valoda]]. To attīstību ietekmēja gan savstarpējie kontakti, gan mijiedarbība ar kaimiņu baltu, somugru, tjurku, poļu un citām valodām. == Senbaznīcslāvu valodas rašanās == Būtisks pagrieziena punkts slāvu valodu vēsturē bija rakstības izveidošanās 9. gadsimtā. 862. vai 863. gadā [[Lielmorāvija|Lielmorāvijas]] valdnieks Rostislavs vērsās pie [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] imperatora [[Mihails III|Mihaila III]], lūdzot nosūtīt misionārus, kuri spētu sludināt kristietību vietējiem iedzīvotājiem saprotamā valodā. Misijas veikšanai tika izraudzīti brāļi [[Kirils un Metodijs|Konstantīns (vēlāk Kirils) un Metodijs]] no [[Saloniki]]em. Konstantīns izveidoja slāvu valodai piemērotu rakstības sistēmu — [[glagolica|glagolicu]] — un kopā ar Metodiju un viņu skolniekiem pārtulkoja slāvu valodā Bībeles un liturģiskos tekstus.<ref name="Metzger1977">Bruce M. Metzger. “The Old Church Slavonic Version”. In: ''The Early Versions of the New Testament: Their Origin, Transmission, and Limitations''. Oxford: Clarendon Press, 1977, 394.–442. lpp. DOI: 10.1093/acprof:oso/9780198261704.003.0009.</ref> Šo tekstu valoda balstījās galvenokārt Saloniku apkārtnes dienvidslāvu dialektā un mūsdienās tiek saukta par [[senbaznīcslāvu valoda|senbaznīcslāvu valodu]]. Tā bija pirmā literāri dokumentētā slāvu valoda.<ref name="Lunt2001"/> Kirila un Metodija darbības laikā slāvu dialektu savstarpējās atšķirības vēl nebija tik lielas kā vēlāk, tādēļ dienvidslāvu izcelsmes literārā valoda varēja funkcionēt arī Morāvijā un citās slāvu zemēs.<ref name="BalkanOCS"/> == Glagolica un kirilica == Pirmais slāvu alfabēts bija [[glagolica]]. Tā izveidošana tradicionāli tiek saistīta ar Konstantīnu Filozofu jeb Kirilu. Senākie saglabājušies senbaznīcslāvu manuskripti liecina, ka glagolica bija agrīnās slāvu kristīgās literatūras sākotnējā rakstība.<ref name="Metzger1977"/> [[Kirilica]], pretēji tās nosaukuma radītajam priekšstatam, visticamāk, izveidojās nedaudz vēlāk Kirila un Metodija skolnieku vidē [[Pirmā Bulgārijas cariste|Pirmajā Bulgārijas caristē]]. Tās grafiskais pamats lielā mērā bija grieķu unciālais raksts, kam tika pievienotas zīmes skaņām, kurām grieķu alfabētā nebija tiešu ekvivalentu.<ref name="Lunt2001"/> Kirilica pakāpeniski kļuva par dominējošo rakstību pareizticīgo slāvu zemēs un vēlāk kalpoja par pamatu vairāku mūsdienu slāvu valodu alfabētiem. Savukārt katoļu slāvu zemēs nostiprinājās [[latīņu alfabēts]]. Šī rakstības atšķirība vēlāk daļēji sakrita ar reliģiskās un kultūras orientācijas robežām. Poļu, čehu, slovāku, slovēņu un horvātu rakstībā dominēja latīņu alfabēts, bet krievu, ukraiņu, baltkrievu, bulgāru, maķedoniešu un serbu literārajā tradīcijā nozīmīga loma bija kirilicai. Serbu valodā mūsdienās tiek izmantota gan kirilica, gan latīņu rakstība.<ref name="SussexSocio"/> == Baznīcslāvu valoda == Pēc Kirila un Metodija misijas beigām senbaznīcslāvu literārā tradīcija turpinājās galvenokārt Bulgārijā, vēlāk arī Serbijā un austrumslāvu zemēs. Dažādos reģionos sākotnējā senbaznīcslāvu valoda pakāpeniski tika pielāgota vietējai izrunai un gramatikai. Tā izveidojās vairākas [[baznīcslāvu valoda|baznīcslāvu valodas]] redakcijas jeb recenzijas — bulgāru, serbu, krievu un citas. Baznīcslāvu valoda vairākus gadsimtus bija nozīmīga rakstu un liturģiskā valoda pareizticīgo slāvu kultūrās. Austrumslāvu zemēs baznīcslāvu valoda būtiski ietekmēja literārās valodas attīstību, sevišķi leksiku un stilu. Īpaši nozīmīga šī ietekme bija [[krievu valoda|krievu literārās valodas]] vēsturē. == Viduslaiku slāvu rakstu valodas == Viduslaikos līdzās baznīcslāvu tradīcijai pakāpeniski attīstījās arī reģionālās rakstu valodas. To pamatā atradās vietējie dialekti, tomēr rakstos bieži saglabājās baznīcslāvu, latīņu, vācu, grieķu vai citu prestižu valodu ietekme. Rietumslāvu zemēs būtiska nozīme bija latīņu valodai, kas ilgu laiku funkcionēja kā baznīcas, administrācijas, zinātnes un izglītības valoda. Tomēr jau viduslaikos sāka veidoties čehu un poļu rakstības tradīcijas. Čehu valoda īpaši nozīmīgu literārās attīstības posmu piedzīvoja 14. un 15. gadsimtā. [[Jans Huss]] un ar viņu saistītā reformācijas kustība sekmēja rakstītās čehu valodas paplašināšanos un ortogrāfijas pilnveidošanu. Polijā viduslaiku beigās un agro jauno laiku sākumā arvien vairāk tekstu tika rakstīts poļu valodā, bet 16. gadsimtā tā kļuva par attīstītu literāru un administratīvu valodu. Austrumslāvu teritorijā paralēli baznīcslāvu tradīcijai pastāvēja dažādas austrumslāvu rakstu formas. Kijivas Krievzemes un tās pēcteces politiskajās vienībās valodas situāciju raksturoja baznīcslāvu un vietējās austrumslāvu valodas mijiedarbība. == Fonoloģiskā diferenciācija pēc kopslāvu perioda == Pēc slāvu valodu kopības sairšanas atsevišķos dialektos turpinājās būtiskas fonētiskas pārmaiņas. Viena no nozīmīgākajām vēsturiskajām fonēmām bija tā sauktais [[jats]] (Ѣ), kura izruna vēlajā kopslāvu periodā, iespējams, jau bija dialektāli atšķirīga. Tā turpmākie refleksi kļuva par svarīgu slāvu dialektu klasifikācijas pazīmi. Piemēram, jata attīstības rezultātā dažādās dienvidslāvu izloksnēs radās ''e'', ''ije/je'' vai ''i'', kas kļuva par pamatu ekaviskā, ijekaviskā un ikaviskā izrunas tipa nošķiršanai serbu un horvātu dialektoloģijā. Austrumslāvu valodās īpaši nozīmīga bija pilnskaņas jeb [[polnoglasije]] attīstība. Senajiem savienojumiem ar šķidrajiem sonantiem atbilda tādas austrumslāvu formas kā krievu ''город'', salīdzinot ar poļu ''gród'' vai baznīcslāvu ''град''. Arī akcentu sistēma dažādās valodās attīstījās ļoti atšķirīgi. Dažās slāvu valodās, piemēram, krievu valodā, saglabājās brīvs un morfoloģiski kustīgs uzsvars. Poļu valodā vēsturiski izveidojās gandrīz fiksēts uzsvars uz priekšpēdējo zilbi, čehu un slovāku valodā — galvenokārt uz pirmo zilbi. Savukārt daļa dienvidslāvu valodu saglabāja sarežģītākas tonālā uzsvara sistēmas.<ref name="SussexPhonology"/> == Gramatiskās sistēmas pārmaiņas == Slāvu pirmvaloda bija izteikti fleksīva valoda. Tajā pastāvēja bagāta lietvārdu locījumu un darbības vārdu formu sistēma. Lietvārdiem bija vienskaitlis, [[divskaitlis]] un daudzskaitlis, kā arī vairāki locījumi. Daudzas no šīm kategorijām saglabājās mūsdienu slāvu valodās, tomēr to vēsturiskā attīstība bijusi atšķirīga. Divskaitlis gandrīz visās lielajās slāvu valodās izzuda. Vispilnīgāk tas saglabājies [[slovēņu valoda|slovēņu]] un [[sorbu valodas|sorbu valodās]]. Arī lietvārdu locījumu sistēma dažādās valodās piedzīvoja atšķirīgu attīstību. Krievu, ukraiņu, poļu, čehu un lielākajā daļā citu slāvu valodu saglabājās plaša locījumu sistēma. Turpretī bulgāru un maķedoniešu valodā senā deklinācija lielā mērā izzuda. Bulgāru un maķedoniešu valodā attīstījās arī slāvu valodām netipiska noteiktības artikula sistēma, kur artikuls tiek pievienots lietvārda vai īpašības vārda beigās. Šīs pazīmes parasti skaidro kā daļu no ilgstošās Balkānu valodu savstarpējās konverģences. Slāvu valodu darbības vārdu sistēmā īpaši nozīmīga kļuva [[darbības vārda aspekts|aspekta]] opozīcija starp perfektīvajiem un imperfektīvajiem darbības vārdiem. Tās elementi bija sastopami jau pirmvalodas posmā, bet vēlāk aspektuālā sistēma tika ievērojami paplašināta un gramatikalizēta. == Kontakti ar citām valodām == Slāvu valodu vēsturē liela nozīme bijusi valodu kontaktiem. Slāvu valodu izplatīšanās plašā Eiropas teritorijā radīja ilgstošus kontaktus ar ģermāņu, romāņu, grieķu, albāņu, somugru, baltu un tjurku valodām.<ref name="Contacts">Victor A. Friedman. “Language Contacts”. In: Danko Šipka, Wayles Browne (eds.). ''The Cambridge Handbook of Slavic Linguistics''. Cambridge: Cambridge University Press, 2024.</ref> Rietumslāvu valodas ilgstoši atradās ciešā kontaktā ar [[vācu valoda|vācu valodu]]. Tas redzams gan leksiskajos aizguvumos, gan dažos sintaktiskos modeļos. Dienvidslāvu valodas Balkānos mijiedarbojās ar grieķu, albāņu, romāņu un pēc [[Osmaņu Impērija|Osmaņu impērijas]] ekspansijas arī turku valodu. Bulgāru, maķedoniešu un daļēji serbu dialekti piedalījās Balkānu valodu savienības veidošanā. Austrumslāvu valodām dažādos vēstures posmos bijuši cieši kontakti ar [[baltu valodas|baltu]], [[somugru valodas|somugru]], tjurku, poļu, vācu un citām valodām. Krievu valodas izplatība Sibīrijā un Ziemeļāzijā vēlāk radīja kontaktus ar desmitiem vietējo valodu.<ref name="Contacts"/> == Literāro valodu standartizācija == === Agrie jaunie laiki === No 16. līdz 18. gadsimtam vairākās slāvu zemēs pakāpeniski nostiprinājās literāro valodu standartizācijas procesi. Reformācija, grāmatu iespiešanas izplatība un laicīgās literatūras pieaugums veicināja vietējo valodu prestiža paaugstināšanos. Čehu literārās valodas vēsturē īpaši nozīmīga bija 16. gadsimta [[Kralices Bībele]], kuras valoda vēlāk kļuva par vienu no čehu literārās normas avotiem. Polijā 16. gadsimtu bieži uzskata par poļu literārās valodas „zelta laikmetu”, kad tā plaši tika izmantota literatūrā, politiskajā publicistikā un citās sabiedriskās dzīves jomās. Krievijā literārās valodas modernizācija īpaši intensīvi norisinājās 18. gadsimtā. [[Pēteris I]] ieviesa tā saukto civilo kirilicas rakstu, bet tādi autori un zinātnieki kā [[Mihails Lomonosovs]] centās sistematizēt literārās valodas normas. === 19. gadsimts un nacionālās kustības === 19. gadsimtā slāvu literāro valodu attīstība cieši savijās ar [[nacionālisms|nacionālo kustību]] un moderno nāciju veidošanos. Valoda kļuva par vienu no svarīgākajiem kolektīvās identitātes elementiem. Čehu nacionālās atmodas laikā [[Josefs Dobrovskis]], [[Josefs Jungmans]] un citi filologi sekmēja čehu literārās valodas atjaunošanu un terminoloģijas paplašināšanu. Slovāku literārās valodas vēsturē nozīmīgas bija gan [[Antons Bernolāks|Antona Bernolāka]], gan vēlāk [[Ļudovīts Štūrs|Ļudovīta Štūra]] kodifikācijas. Štūra 1840. gadu norma, kas galvenokārt balstījās centrālās Slovākijas dialektos, kļuva par pamatu mūsdienu slovāku literārajai valodai. Serbu literārās valodas reformu 19. gadsimtā īstenoja [[Vuks Karadžičs]]. Viņš aizstāvēja principu, ka literārajai valodai jābalstās dzīvajā tautas valodā, un reformēja serbu kirilisko rakstību. Horvātu nacionālās atmodas laikā [[Ļudevits Gajs]] un [[Ilīrisms|ilīriešu kustība]] sekmēja horvātu rakstības un literārās valodas standartizāciju. Serbu un horvātu valodas standartizācijas procesi 19. gadsimtā savstarpēji mijiedarbojās, lai gan tie bija saistīti ar atšķirīgām nacionālām un kultūras tradīcijām.<ref name="Kubik2013">Damian Kubik. “Południowosłowiańskie wyobrażenia o języku narodowym. Standaryzacja serbskiego i chorwackiego języka literackiego w kontekście slawistyki w I połowie XIX wieku”. ''Studia Litteraria Universitatis Iagellonicae Cracoviensis'', 2013, 8(2), 53.–69. lpp. DOI: 10.4467/20843933ST.13.004.2004.</ref> Bulgāru literārās valodas standartizācija intensīvi norisinājās 19. gadsimta Bulgāru nacionālās atmodas laikā un pēc Bulgārijas valstiskuma atjaunošanas. == 20. gadsimts == 20. gadsimta politiskās pārmaiņas būtiski ietekmēja slāvu valodu statusu un standartizāciju. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un vairāku jaunu valstu izveides slāvu valodas kļuva par valsts administrācijas, izglītības un masu komunikācijas līdzekļiem daudz plašākā mērogā. [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]] čehu un slovāku valoda attīstījās vienotas valsts ietvaros, bet pēc Čehoslovākijas sadalīšanās 1993. gadā abas turpināja pastāvēt kā atsevišķu valstu oficiālās valodas. [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] nozīmīga loma bija serbu un horvātu valodas standartiem, kurus lielā daļā 20. gadsimta bieži aplūkoja kopīgās [[Serbhorvātu valoda|serbhorvātu valodas]] ietvaros. Pēc Dienvidslāvijas sabrukuma 1990. gados [[bosniešu valoda|bosniešu]], horvātu, serbu un vēlāk arī melnkalniešu valoda tika institucionalizētas kā atsevišķas nacionālās standartvalodas. Strukturāli tās joprojām ir ļoti tuvas un balstās galvenokārt [[Štokaviešu dialekts|štokaviešu dialektu]] kontinuumā. [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] krievu valoda kļuva par galveno starpnacionālās saziņas valodu un būtiski ietekmēja ukraiņu, baltkrievu un citas PSRS valodas. Vienlaikus tika izveidotas plašas standartizētas izglītības, terminoloģijas un izdevējdarbības sistēmas dažādām padomju tautu valodām. Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā ukraiņu un baltkrievu valodas turpināja attīstīties neatkarīgu valstu sociolingvistiskajos apstākļos. == Mūsdienu slāvu valodas == Mūsdienās slāvu valodas tradicionāli iedala trīs grupās. {| class="wikitable" ! Grupa ! Galvenās mūsdienu valodas |- | [[Austrumslāvu valodas|Austrumslāvu]] | [[baltkrievu valoda|baltkrievu]], [[krievu valoda|krievu]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]] |- | [[Rietumslāvu valodas|Rietumslāvu]] | [[čehu valoda|čehu]], [[poļu valoda|poļu]], [[slovāku valoda|slovāku]], [[augšsorbu valoda|augšsorbu]], [[lejassorbu valoda|lejassorbu]] |- | [[Dienvidslāvu valodas|Dienvidslāvu]] | [[bosniešu valoda|bosniešu]], [[bulgāru valoda|bulgāru]], [[horvātu valoda|horvātu]], [[maķedoniešu valoda|maķedoniešu]], [[melnkalniešu valoda|melnkalniešu]], [[serbu valoda|serbu]], [[slovēņu valoda|slovēņu]] |} Pastāv arī vairākas mazākas literārās valodas un reģionāli valodas paveidi, kuru statuss valodniecībā un valodas politikā var būt diskutabls. Pie tiem pieskaita, piemēram, [[rusīnu valoda|rusīnu valodu]] un dažādas slāvu literārās mikrovalodas. Neraugoties uz vairāk nekā tūkstoš gadu ilgu patstāvīgu attīstību, slāvu valodas joprojām saglabā ievērojamu kopīgas leksikas, gramatisko struktūru un fonoloģisko atbilsmju daudzumu. Šīs līdzības ļauj samērā detalizēti rekonstruēt slāvu pirmvalodu un tās vēsturiskās pārmaiņas.<ref name="Sussex2006"/> == Slāvu valodu vēsturiskā izpēte == Zinātniska slāvu valodu vēstures izpēte sāka intensīvi attīstīties 18. gadsimta beigās un 19. gadsimtā līdz ar salīdzinoši vēsturiskās valodniecības izveidošanos. Viens no slāvistikas pamatlicējiem bija čehu filologs [[Josefs Dobrovskis]], kura darbi par slāvu valodu gramatiku un senbaznīcslāvu tradīciju būtiski ietekmēja turpmāko pētniecību. 19. gadsimtā slāvu valodas kļuva par vienu no svarīgiem materiāliem indoeiropiešu salīdzinošajā valodniecībā. Vēlāk slāvu valodu vēsturiskajā izpētē nozīmīgu ieguldījumu deva [[Augusts Leskīns]], [[Vatroslavs Jagičs]], [[Antuāns Meijē]], [[Nikolajs Trubeckojs]], [[Romāns Jakobsons]] un daudzi citi valodnieki. 20. gadsimtā vēsturisko slāvistiku būtiski ietekmēja strukturālās fonoloģijas, dialektoloģijas un akcentoloģijas attīstība. Mūsdienās tradicionālās salīdzinoši vēsturiskās metodes papildina korpusu lingvistika, tipoloģija, sociolingvistika un kvantitatīvās valodu radniecības analīzes.<ref name="Handbook2024">Danko Šipka, Wayles Browne (eds.). ''The Cambridge Handbook of Slavic Linguistics''. Cambridge: Cambridge University Press, 2024. ISBN 978-1-108-83772-9.</ref> == Skatīt arī == * [[Slāvu valodas]] * [[Slāvu pirmvaloda]] * [[Baltu-slāvu valodas]] * [[Senbaznīcslāvu valoda]] * [[Baznīcslāvu valoda]] * [[Glagolica]] * [[Kirilica]] * [[Slāvi]] * [[Indoeiropiešu valodas]] * [[Indoeiropiešu pirmvaloda]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Bethin, Christina Y. ''Slavic Prosody: Language Change and Phonological Theory''. Cambridge: Cambridge University Press, 1998. ISBN 978-0-521-59148-5. * Lunt, Horace G. ''Old Church Slavonic Grammar''. 7th revised edition. Berlin — New York: Mouton de Gruyter, 2001. ISBN 978-3-11-016284-4. * Schenker, Alexander M. ''The Dawn of Slavic: An Introduction to Slavic Philology''. New Haven — London: Yale University Press, 1995. ISBN 978-0-300-05846-8. * Sussex, Roland; Cubberley, Paul. ''The Slavic Languages''. Cambridge: Cambridge University Press, 2006. ISBN 978-0-521-22315-7. * Šipka, Danko; Browne, Wayles (eds.). ''The Cambridge Handbook of Slavic Linguistics''. Cambridge: Cambridge University Press, 2024. == Ārējās saites == * [https://www.cambridge.org/core/books/slavic-languages/ ''The Slavic Languages''] — Cambridge University Press * [https://www.degruyter.com/document/doi/10.1515/9783110876888/html ''Old Church Slavonic Grammar''] — De Gruyter * [https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-handbook-of-slavic-linguistics/ ''The Cambridge Handbook of Slavic Linguistics''] — Cambridge University Press [[Kategorija:Slāvu valodas]] nmjcskcs250pz4mt87dwc54pcivj3ds 0 639200 4519374 2026-09-08T19:35:41Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Viljams Fihtners]] 4519374 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Viljams Fihtners]] 72ivynjzzp0y9dbidcma000vy11pjwb 0 639201 4519375 2026-09-08T19:36:10Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Viljams Fihtners]] 4519375 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Viljams Fihtners]] 72ivynjzzp0y9dbidcma000vy11pjwb 0 639202 4519385 2026-09-08T19:42:34Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Letisms''' ir [[aizguvums]] no [[latviešu valoda|latviešu valodas]] citā valodā. Letismi ir viena no [[baltisms|baltismu]] grupām līdzās [[lituānisms|lituānismiem]], [[prūsisms|prūsismiem]] un [[kursisms|kursismiem]]. Tie visbiežāk sastopami valodās, kuru runātāji vēsturiski dzīvojuši ciešā kontaktā ar latviešiem, īpaši [[igauņu valoda|igauņu]], [[lībiešu valoda|lībiešu]], [[krievu valoda|krievu]], [[baltkrievu valoda|baltkrievu]], vācu valod... 4519385 wikitext text/x-wiki '''Letisms''' ir [[aizguvums]] no [[latviešu valoda|latviešu valodas]] citā valodā. Letismi ir viena no [[baltisms|baltismu]] grupām līdzās [[lituānisms|lituānismiem]], [[prūsisms|prūsismiem]] un [[kursisms|kursismiem]]. Tie visbiežāk sastopami valodās, kuru runātāji vēsturiski dzīvojuši ciešā kontaktā ar latviešiem, īpaši [[igauņu valoda|igauņu]], [[lībiešu valoda|lībiešu]], [[krievu valoda|krievu]], [[baltkrievu valoda|baltkrievu]], [[vācu valoda|vācu]] un citās Baltijas reģiona valodās. Letismi var būt gan tieši aizguvumi no latviešu valodas, gan netieši aizguvumi, kas citā valodā nonākuši ar starpniekvalodas palīdzību. To noteikšanā tiek izmantota [[etimoloģija]], vēsturiskā fonoloģija, dialektoloģija un kontaktlingvistika. == Vēsture == Latviešu valodas un tās priekšteču kontakti ar kaimiņu valodām aizsākās vēl pirms mūsdienu latviešu valodas izveidošanās. Tādēļ senāko baltiskas izcelsmes aizguvumu gadījumā ne vienmēr iespējams droši noteikt, vai konkrētais vārds aizgūts tieši no latviešu valodas, no kāda senā austrumbaltu dialekta vai no citas baltu valodas.<ref name="Dini">Dini, Pietro U. ''Baltic Languages''. Cambridge: Cambridge University Press, 2014.</ref> Mūsdienu latviešu valoda veidojās viduslaikos, saplūstot vairākiem Latvijas teritorijā lietotajiem baltu valodu un dialektu paveidiem, īpaši latgaļu, sēļu un zemgaļu valodas elementiem, kā arī daļēji kuršu valodas ietekmei. Līdz ar to par letismiem šaurā nozīmē parasti uzskata vārdus, kuru aizgūšana notikusi laikā, kad jau bija izveidojusies latviešu valoda vai tās vēsturiskie dialekti.<ref>Endzelīns, Jānis. ''Latviešu valodas gramatika''. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1951.</ref> Nozīmīga letismu izplatības vide vēsturiski bija [[Livonija]], kur latviešu valodas runātāji ilgstoši atradās kontaktā ar [[lībieši|lībiešiem]], igauņiem, vāciešiem, krieviem un citām reģiona iedzīvotāju grupām. Valodu mijiedarbība notika tirdzniecībā, amatniecībā, lauksaimniecībā, administrācijā un ikdienas dzīvē. Šajos kontaktos daudz aizguvumu latviešu valodā nonāca no vācu un lībiešu valodas, taču atsevišķi latviešu vārdi izplatījās arī pretējā virzienā. == Letismi Baltijas somu valodās == Visciešākie vēsturiskie latviešu valodas kontakti bijuši ar [[lībiešu valoda|lībiešu]] un [[igauņu valoda|igauņu valodu]]. Īpaši liels latviešu valodas leksiskais iespaids vērojams lībiešu valodā. Tas saistīts ar vairākus gadsimtus ilgu latviešu un lībiešu divvalodību un pakāpenisko lībiešu pāreju uz latviešu valodu. Latviešu valodas ietekme lībiešu valodā skārusi ne tikai leksiku, bet arī atsevišķas fonoloģiskas, morfoloģiskas un sintaktiskas parādības. Līdz ar to latviešu un lībiešu valodu kontakti tiek uzskatīti par vienu no spilgtākajiem ilgstošas valodu konverģences piemēriem Baltijas jūras reģionā.<ref>Ernštreits, Valts; Kļava, Gunta. “The Livonian Language”. In: ''The Uralic Languages''. London: Routledge.</ref> Arī igauņu valodas dialektos, it īpaši Dienvidigaunijā un Latvijas pierobežā, sastopami vairāki latviešu cilmes vārdi. Šādi aizguvumi bieži saistīti ar sadzīvi, lauksaimniecību, tradicionālo materiālo kultūru un vietējiem administratīvajiem vai sociālajiem jēdzieniem. Latviešu un igauņu valodu kontaktos aizguvumi ir notikuši abos virzienos, tādēļ konkrētu vārdu etimoloģijas noteikšanā reizēm jānošķir seni kopīgi baltu un Baltijas somu kontakti no daudz jaunākiem tiešiem aizguvumiem starp latviešu un igauņu valodu. == Letismi krievu valodā == Latviešu valodas aizguvumi sastopami arī [[krievu valoda|krievu valodā]], īpaši tās ziemeļrietumu dialektos un vārdnīcā, kas saistīta ar Baltijas reģiona sadzīvi, administrāciju un kultūru. Latviešu un krievu valodas intensīvākā mijiedarbība sākās viduslaikos un būtiski pieauga pēc Latvijas teritorijas nonākšanas [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] sastāvā 18. gadsimtā. Daļa letismu krievu valodā ir reģionāli vārdi, kas nav kļuvuši par vispārlietojamas literārās valodas sastāvdaļu. Citi vārdi krievu valodā ienākuši līdz ar Latvijas kultūras, vietvārdu, ēdienu vai sabiedrisko reāliju nosaukumiem. Īpaša letismu grupa ir etnogrāfiski un kultūrspecifiski apzīmējumi, kuri citās valodās izmantoti, lai apzīmētu Latvijas sabiedrībai raksturīgus priekšmetus vai parādības. Šādos gadījumos aizguvums var saglabāt formu, kas ir ļoti tuva latviešu oriģinālam. == Letismi vācu valodā == Latviešu un [[vācu valoda|vācu valodas]] kontakti sākās viduslaikos līdz ar vācu tirgotāju, garīdznieku un krustnešu ierašanos Baltijas austrumu piekrastē. Turpmākajos gadsimtos vācu valodas ietekme uz latviešu valodu bija ievērojami lielāka nekā pretējā virzienā, tomēr arī Baltijas vācu valodas paveidos nonāca atsevišķi latviešu cilmes vārdi. Tie parasti apzīmēja vietējās Latvijas dabas, lauksaimniecības, pārtikas, sadzīves un etnogrāfiskās parādības, kurām vācu valodā nebija precīza tradicionāla ekvivalenta. Šādi aizguvumi sevišķi raksturīgi vēsturiskajam [[Baltijas vācieši|Baltijas vāciešu]] leksikas slānim. Daļa šo vārdu palika reģionāli baltvācu valodas elementi un neizplatījās vācu literārajā valodā. == Letismu veidi == Pēc aizgūšanas laika un veida letismus var iedalīt vairākās grupās: * '''senie letismi''' — aizguvumi, kas citās valodās nonākuši no agrīnās latviešu valodas vai tās vēsturiskajiem dialektiem; * '''dialektālie letismi''' — vārdi, kas aizgūti galvenokārt pierobežas dialektos; * '''kultūras letismi''' — Latvijas kultūrai, sadzīvei, pārtikai vai sabiedriskajai dzīvei raksturīgu reāliju nosaukumi; * '''onomastiskie letismi''' — latviešu cilmes vietvārdi, personvārdi vai no tiem atvasināti apzīmējumi citās valodās; * '''mūsdienu letismi''' — salīdzinoši neseni aizguvumi, kas saistīti ar Latvijas valsts, kultūras vai sabiedrības specifiskām parādībām. == Atšķirība no senajiem baltismiem == Letismu izpētē būtiska problēma ir to nošķiršana no senākiem [[baltisms|baltismiem]]. Ne katrs vārds citā valodā, kam ir paralēle latviešu valodā, ir uzskatāms par letismu. Ja vārds ticis aizgūts no kādas baltu valodas laikā pirms latviešu un lietuviešu valodu izveidošanās, to precīzāk klasificēt kā baltismu, nevis letismu. Piemēram, vairāki ļoti seni baltu aizguvumi [[Baltijas somu valodas|Baltijas somu valodās]] radušies laikā, kad mūsdienu latviešu valoda vēl nepastāvēja.<ref>Thomsen, Vilhelm. ''Beröringer mellem de finske og de baltiske (litauisk-lettiske) Sprog''. København, 1890.</ref> Tāpat latviešu un citu [[baltu-slāvu valodas|baltu-slāvu valodu]] kopīgas izcelsmes vārdi nav uzskatāmi par letismiem, ja tie abās valodās neatkarīgi mantoti no [[baltu-slāvu pirmvaloda|baltu-slāvu pirmvalodas]]. Lai pierādītu aizgūšanu, nepieciešamas fonētiskas, semantiskas, ģeogrāfiskas un vēsturiskas pazīmes, kas norāda uz vārda pāriešanu no latviešu valodas citā valodā. == Pētīšana == Letismu izpēte ir daļa no [[baltistika|baltistikas]], [[etimoloģija|etimoloģijas]] un [[kontaktlingvistika|kontaktlingvistikas]]. Pētot iespējamu letismu, tiek salīdzināta vārda fonētiskā forma, nozīme, senākie rakstītie piemēri un ģeogrāfiskā izplatība. Īpaši nozīmīgi ir dialektoloģiskie materiāli, jo daudzi latviešu izcelsmes aizguvumi kaimiņvalodās pastāv tikai nelielos pierobežas areālos un nav sastopami attiecīgās valodas literārajā standartā. Letismu pētījumi palīdz rekonstruēt vēsturiskos kontaktus starp latviešiem un kaimiņu tautām, kā arī noteikt dažādu valodu sociālo un kultūras ietekmi Baltijas reģiona vēsturē. Tie ir nozīmīgi arī pašas latviešu valodas vēsturiskās leksikas izpētē, jo citā valodā aizgūts vārds reizēm var saglabāt senāku fonētisku vai semantisku formu, kas latviešu valodā vēlāk mainījusies vai izzudusi. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Dini, Pietro U. ''Baltic Languages''. Cambridge: Cambridge University Press, 2014. * Endzelīns, Jānis. ''Latviešu valodas gramatika''. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1951. * Thomsen, Vilhelm. ''Beröringer mellem de finske og de baltiske (litauisk-lettiske) Sprog''. København, 1890. [[Kategorija:Latviešu valoda]] 37sebk42l652n9va27t6en4bps39rws 4519386 4519385 2026-09-08T19:42:55Z Votre Provocateur 111653 4519386 wikitext text/x-wiki '''Letisms''' ir [[aizguvums]] no [[latviešu valoda|latviešu valodas]] citā valodā. Letismi ir viena no [[baltisms|baltismu]] grupām līdzās [[lituānisms|lituānismiem]], [[prūsisms|prūsismiem]] un [[kursisms|kursismiem]]. Tie visbiežāk sastopami valodās, kuru runātāji vēsturiski dzīvojuši ciešā kontaktā ar latviešiem, īpaši [[igauņu valoda|igauņu]], [[lībiešu valoda|lībiešu]], [[krievu valoda|krievu]], [[baltkrievu valoda|baltkrievu]], [[vācu valoda|vācu]] un citās Baltijas reģiona valodās. Letismi var būt gan tieši aizguvumi no latviešu valodas, gan netieši aizguvumi, kas citā valodā nonākuši ar starpniekvalodas palīdzību. To noteikšanā tiek izmantota [[etimoloģija]], vēsturiskā fonoloģija, dialektoloģija un kontaktlingvistika. == Vēsture == Latviešu valodas un tās priekšteču kontakti ar kaimiņu valodām aizsākās vēl pirms mūsdienu latviešu valodas izveidošanās. Tādēļ senāko baltiskas izcelsmes aizguvumu gadījumā ne vienmēr iespējams droši noteikt, vai konkrētais vārds aizgūts tieši no latviešu valodas, no kāda senā austrumbaltu dialekta vai no citas baltu valodas.<ref name="Dini">Dini, Pietro U. ''Baltic Languages''. Cambridge: Cambridge University Press, 2014.</ref> Mūsdienu latviešu valoda veidojās viduslaikos, saplūstot vairākiem Latvijas teritorijā lietotajiem baltu valodu un dialektu paveidiem, īpaši latgaļu, sēļu un zemgaļu valodas elementiem, kā arī daļēji kuršu valodas ietekmei. Līdz ar to par letismiem šaurā nozīmē parasti uzskata vārdus, kuru aizgūšana notikusi laikā, kad jau bija izveidojusies latviešu valoda vai tās vēsturiskie dialekti.<ref>Endzelīns, Jānis. ''Latviešu valodas gramatika''. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1951.</ref> Nozīmīga letismu izplatības vide vēsturiski bija [[Livonija]], kur latviešu valodas runātāji ilgstoši atradās kontaktā ar [[lībieši|lībiešiem]], igauņiem, vāciešiem, krieviem un citām reģiona iedzīvotāju grupām. Valodu mijiedarbība notika tirdzniecībā, amatniecībā, lauksaimniecībā, administrācijā un ikdienas dzīvē. Šajos kontaktos daudz aizguvumu latviešu valodā nonāca no vācu un lībiešu valodas, taču atsevišķi latviešu vārdi izplatījās arī pretējā virzienā. == Letismi Baltijas somu valodās == Visciešākie vēsturiskie latviešu valodas kontakti bijuši ar [[lībiešu valoda|lībiešu]] un [[igauņu valoda|igauņu valodu]]. Īpaši liels latviešu valodas leksiskais iespaids vērojams lībiešu valodā. Tas saistīts ar vairākus gadsimtus ilgu latviešu un lībiešu divvalodību un pakāpenisko lībiešu pāreju uz latviešu valodu. Latviešu valodas ietekme lībiešu valodā skārusi ne tikai leksiku, bet arī atsevišķas fonoloģiskas, morfoloģiskas un sintaktiskas parādības. Līdz ar to latviešu un lībiešu valodu kontakti tiek uzskatīti par vienu no spilgtākajiem ilgstošas valodu konverģences piemēriem Baltijas jūras reģionā.<ref>Ernštreits, Valts; Kļava, Gunta. “The Livonian Language”. In: ''The Uralic Languages''. London: Routledge.</ref> Arī igauņu valodas dialektos, it īpaši Dienvidigaunijā un Latvijas pierobežā, sastopami vairāki latviešu cilmes vārdi. Šādi aizguvumi bieži saistīti ar sadzīvi, lauksaimniecību, tradicionālo materiālo kultūru un vietējiem administratīvajiem vai sociālajiem jēdzieniem. Latviešu un igauņu valodu kontaktos aizguvumi ir notikuši abos virzienos, tādēļ konkrētu vārdu etimoloģijas noteikšanā reizēm jānošķir seni kopīgi baltu un Baltijas somu kontakti no daudz jaunākiem tiešiem aizguvumiem starp latviešu un igauņu valodu. == Letismi krievu valodā == Latviešu valodas aizguvumi sastopami arī [[krievu valoda|krievu valodā]], īpaši tās ziemeļrietumu dialektos un vārdnīcā, kas saistīta ar Baltijas reģiona sadzīvi, administrāciju un kultūru. Latviešu un krievu valodas intensīvākā mijiedarbība sākās viduslaikos un būtiski pieauga pēc Latvijas teritorijas nonākšanas [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] sastāvā 18. gadsimtā. Daļa letismu krievu valodā ir reģionāli vārdi, kas nav kļuvuši par vispārlietojamas literārās valodas sastāvdaļu. Citi vārdi krievu valodā ienākuši līdz ar Latvijas kultūras, vietvārdu, ēdienu vai sabiedrisko reāliju nosaukumiem. Īpaša letismu grupa ir etnogrāfiski un kultūrspecifiski apzīmējumi, kuri citās valodās izmantoti, lai apzīmētu Latvijas sabiedrībai raksturīgus priekšmetus vai parādības. Šādos gadījumos aizguvums var saglabāt formu, kas ir ļoti tuva latviešu oriģinālam. == Letismi vācu valodā == Latviešu un [[vācu valoda|vācu valodas]] kontakti sākās viduslaikos līdz ar vācu tirgotāju, garīdznieku un krustnešu ierašanos Baltijas austrumu piekrastē. Turpmākajos gadsimtos vācu valodas ietekme uz latviešu valodu bija ievērojami lielāka nekā pretējā virzienā, tomēr arī Baltijas vācu valodas paveidos nonāca atsevišķi latviešu cilmes vārdi. Tie parasti apzīmēja vietējās Latvijas dabas, lauksaimniecības, pārtikas, sadzīves un etnogrāfiskās parādības, kurām vācu valodā nebija precīza tradicionāla ekvivalenta. Šādi aizguvumi sevišķi raksturīgi vēsturiskajam [[Baltijas vācieši|Baltijas vāciešu]] leksikas slānim. Daļa šo vārdu palika reģionāli baltvācu valodas elementi un neizplatījās vācu literārajā valodā. == Letismu veidi == Pēc aizgūšanas laika un veida letismus var iedalīt vairākās grupās: * senie letismi — aizguvumi, kas citās valodās nonākuši no agrīnās latviešu valodas vai tās vēsturiskajiem dialektiem; * dialektālie letismi — vārdi, kas aizgūti galvenokārt pierobežas dialektos; * kultūras letismi — Latvijas kultūrai, sadzīvei, pārtikai vai sabiedriskajai dzīvei raksturīgu reāliju nosaukumi; * onomastiskie letismi — latviešu cilmes vietvārdi, personvārdi vai no tiem atvasināti apzīmējumi citās valodās; * mūsdienu letismi — salīdzinoši neseni aizguvumi, kas saistīti ar Latvijas valsts, kultūras vai sabiedrības specifiskām parādībām. == Atšķirība no senajiem baltismiem == Letismu izpētē būtiska problēma ir to nošķiršana no senākiem [[baltisms|baltismiem]]. Ne katrs vārds citā valodā, kam ir paralēle latviešu valodā, ir uzskatāms par letismu. Ja vārds ticis aizgūts no kādas baltu valodas laikā pirms latviešu un lietuviešu valodu izveidošanās, to precīzāk klasificēt kā baltismu, nevis letismu. Piemēram, vairāki ļoti seni baltu aizguvumi [[Baltijas somu valodas|Baltijas somu valodās]] radušies laikā, kad mūsdienu latviešu valoda vēl nepastāvēja.<ref>Thomsen, Vilhelm. ''Beröringer mellem de finske og de baltiske (litauisk-lettiske) Sprog''. København, 1890.</ref> Tāpat latviešu un citu [[baltu-slāvu valodas|baltu-slāvu valodu]] kopīgas izcelsmes vārdi nav uzskatāmi par letismiem, ja tie abās valodās neatkarīgi mantoti no [[Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze|baltu-slāvu pirmvalodas]]. Lai pierādītu aizgūšanu, nepieciešamas fonētiskas, semantiskas, ģeogrāfiskas un vēsturiskas pazīmes, kas norāda uz vārda pāriešanu no latviešu valodas citā valodā. == Pētīšana == Letismu izpēte ir daļa no [[baltistika|baltistikas]], [[etimoloģija|etimoloģijas]] un [[kontaktlingvistika|kontaktlingvistikas]]. Pētot iespējamu letismu, tiek salīdzināta vārda fonētiskā forma, nozīme, senākie rakstītie piemēri un ģeogrāfiskā izplatība. Īpaši nozīmīgi ir dialektoloģiskie materiāli, jo daudzi latviešu izcelsmes aizguvumi kaimiņvalodās pastāv tikai nelielos pierobežas areālos un nav sastopami attiecīgās valodas literārajā standartā. Letismu pētījumi palīdz rekonstruēt vēsturiskos kontaktus starp latviešiem un kaimiņu tautām, kā arī noteikt dažādu valodu sociālo un kultūras ietekmi Baltijas reģiona vēsturē. Tie ir nozīmīgi arī pašas latviešu valodas vēsturiskās leksikas izpētē, jo citā valodā aizgūts vārds reizēm var saglabāt senāku fonētisku vai semantisku formu, kas latviešu valodā vēlāk mainījusies vai izzudusi. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Dini, Pietro U. ''Baltic Languages''. Cambridge: Cambridge University Press, 2014. * Endzelīns, Jānis. ''Latviešu valodas gramatika''. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1951. * Thomsen, Vilhelm. ''Beröringer mellem de finske og de baltiske (litauisk-lettiske) Sprog''. København, 1890. [[Kategorija:Latviešu valoda]] ibjkkz3l1ykskgvplfy7qvs8fq0lt0j 4519387 4519386 2026-09-08T19:48:01Z Votre Provocateur 111653 4519387 wikitext text/x-wiki '''Letisms''' ir [[aizguvums]] no [[latviešu valoda|latviešu valodas]] citā valodā. Letismi ir viena no [[baltisms|baltismu]] grupām līdzās [[lituānisms|lituānismiem]], [[prūsisms|prūsismiem]] un [[kursisms|kursismiem]]. Tie visbiežāk sastopami valodās, kuru runātāji vēsturiski dzīvojuši ciešā kontaktā ar latviešiem, īpaši [[igauņu valoda|igauņu]], [[lībiešu valoda|lībiešu]], [[krievu valoda|krievu]], [[baltkrievu valoda|baltkrievu]], [[vācu valoda|vācu]] un citās Baltijas reģiona valodās. Letismi var būt gan tieši aizguvumi no latviešu valodas, gan netieši aizguvumi, kas citā valodā nonākuši ar starpniekvalodas palīdzību. To noteikšanā tiek izmantota [[etimoloģija]], vēsturiskā fonoloģija, dialektoloģija un kontaktlingvistika. == Vēsture == Latviešu valodas un tās priekšteču kontakti ar kaimiņu valodām aizsākās vēl pirms mūsdienu latviešu valodas izveidošanās. Tādēļ senāko baltiskas izcelsmes aizguvumu gadījumā ne vienmēr iespējams droši noteikt, vai konkrētais vārds aizgūts tieši no latviešu valodas, no kāda senā austrumbaltu dialekta vai no citas baltu valodas.<ref name="Dini">Dini, Pietro U. ''Baltic Languages''. Cambridge: Cambridge University Press, 2014.</ref> Mūsdienu latviešu valoda veidojās viduslaikos, saplūstot vairākiem Latvijas teritorijā lietotajiem baltu valodu un dialektu paveidiem, īpaši latgaļu, sēļu un zemgaļu valodas elementiem, kā arī daļēji kuršu valodas ietekmei. Līdz ar to par letismiem šaurā nozīmē parasti uzskata vārdus, kuru aizgūšana notikusi laikā, kad jau bija izveidojusies latviešu valoda vai tās vēsturiskie dialekti.<ref>Endzelīns, Jānis. ''Latviešu valodas gramatika''. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1951.</ref> Nozīmīga letismu izplatības vide vēsturiski bija [[Livonija]], kur latviešu valodas runātāji ilgstoši atradās kontaktā ar [[lībieši|lībiešiem]], igauņiem, vāciešiem, krieviem un citām reģiona iedzīvotāju grupām. Valodu mijiedarbība notika tirdzniecībā, amatniecībā, lauksaimniecībā, administrācijā un ikdienas dzīvē. Šajos kontaktos daudz aizguvumu latviešu valodā nonāca no vācu un lībiešu valodas, taču atsevišķi latviešu vārdi izplatījās arī pretējā virzienā. == Letismi Baltijas somu valodās == Visciešākie vēsturiskie latviešu valodas kontakti bijuši ar [[Lībiešu valoda|lībiešu]] un [[Igauņu valoda|igauņu valodu]]. Īpaši liels latviešu valodas leksiskais iespaids vērojams lībiešu valodā, kas saistīts ar vairākus gadsimtus ilgu latviešu un lībiešu divvalodību un pakāpenisko lībiešu pāreju uz latviešu valodu. Lībiešu valodā sastopams ievērojams skaits latviešu cilmes aizguvumu. Pie tiem pieskaita, piemēram, lībiešu ''blēḑ'' ‘bļoda’ no latviešu ''bļoda'', ''grōmat'' ‘grāmata’ no latviešu ''grāmata'', ''kēz'' ‘kaza’ no latviešu ''kaza'', kā arī vairākus citus sadzīves, lauksaimniecības un sabiedriskās dzīves apzīmējumus. Daļa aizguvumu lībiešu valodā tikusi fonoloģiski pielāgota tās skaņu sistēmai, tādēļ to forma var būt ievērojami pārveidota salīdzinājumā ar latviešu pirmavotu.<ref>Ernštreits, Valts; Kļava, Gunta. “The Livonian Language”. In: ''The Uralic Languages''. London: Routledge.</ref> Latviešu valodas ietekme lībiešu valodā skārusi ne tikai leksiku, bet arī atsevišķas fonoloģiskas, morfoloģiskas un sintaktiskas parādības. Līdz ar to latviešu un lībiešu valodu kontakti tiek uzskatīti par vienu no spilgtākajiem ilgstošas valodu konverģences piemēriem Baltijas jūras reģionā. Arī igauņu valodas dialektos, it īpaši Dienvidigaunijā un Latvijas pierobežā, sastopami latviešu cilmes aizguvumi. Pie iespējamiem un etimoloģiskajā literatūrā ar latviešu valodu saistītiem piemēriem pieder atsevišķi Dienvidigaunijas dialektu vārdi, kas apzīmē lauksaimniecības darbarīkus, ēdienus, apģērbu un vietējās sadzīves priekšmetus. Tomēr šo vārdu etimoloģija ne vienmēr ir viennozīmīga, jo daļa šķietamo letismu var būt senāki baltismi, kas Baltijas somu valodās aizgūti vēl pirms patstāvīgas latviešu valodas izveidošanās. Tādēļ, piemēram, tādus Baltijas somu valodu vārdus kā somu ''kirves'' un igauņu ''kirves'' ‘cirvis’ nav korekti uzskatīt par letismiem šaurā nozīmē. Tie ir daudz senāki baltu aizguvumi, kas salīdzināmi ar latviešu ''cirvis'' un lietuviešu ''kirvis'', bet aizgūti laikā, kad mūsdienu latviešu valoda vēl nebija izveidojusies.<ref>Thomsen, Vilhelm. ''Beröringer mellem de finske og de baltiske (litauisk-lettiske) Sprog''. København, 1890.</ref> == Letismi krievu valodā == Letismi krievu valodā galvenokārt sastopami nevis vispārlietojamajā [[Krievu valoda|krievu literārajā valodā]], bet gan [[Latvija|Latvijā]] dzīvojošo krievvalodīgo iedzīvotāju ikdienas runā un vietējā krievu valodas paveidā. Šāda leksika veidojusies ilgstoša latviešu un krievu valodas kontakta rezultātā, īpaši 20. un 21. gadsimtā, kad ievērojama daļa Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju ikdienā regulāri saskaras ar latviešu valodu valsts pārvaldē, izglītībā, darba vidē, plašsaziņas līdzekļos un sadzīvē. Kā konkrētus letismu un latviešu valodas kontaktietekmes piemērus Latvijas krievu sarunvalodā var minēt ''ринда'' ‘rinda’ no latviešu ''rinda'', ''максать'' vai ''замаксать'' ‘maksāt, samaksāt’ no ''maksāt'', ''бунджа'' ‘bundža, kanna’ no ''bundža'', kā arī ''репа'' riepas nozīmē no latviešu ''riepa''. Latvijas krievu valodā sastopami arī tādi vārdi kā ''конт'' vai ''контс'' ‘bankas konts’ no ''konts'', ''иззыня'' ‘izziņa’ no ''izziņa'', ''партика'' ‘pārtika, pārtikas produkti’ no ''pārtika'' un ''шаусмас'' ‘šausmas’ no ''šausmas''.<ref>[https://www.meeting.lv/permanent/valoda.php Как выучить латышский язык?] Meeting.lv. Skatīts 2026. gada 8. septembrī.</ref> Daļa šādu aizguvumu tiek morfoloģiski pielāgota krievu valodai. Piemēram, no latviešu darbības vārda ''maksāt'' izveidots krievu sarunvalodas darbības vārds ''максать'', kuru iespējams locīt pēc krievu valodas parauga: ''я максаю'', ''надо замаксать''. Savukārt latviešu lietvārds ''rinda'' krievu runā var tikt lietots kā krievu sieviešu dzimtes lietvārds: ''стоять в ринде'', ''большая ринда''. Latviešu valodas ietekmē veidojušies arī semantiski kalki un konstrukcijas, kas nav tieši leksiski aizguvumi. Latvijas krievu runā sastopama, piemēram, konstrukcija ''что, пожалуйста?'' pēc latviešu ''ko, lūdzu?'', kā arī vārda ''комма'' lietojums decimāldaļas atdalītāja nozīmē, piemēram, ''два комма пять'', pēc latviešu ''divi komats pieci''. Reģionālajā krievu valodas paveidā sastopami arī latviskās administratīvās terminoloģijas aizguvumi, piemēram, ''новадс'' no ''novads'', ''иела'' no ''iela'' un ''министрия'' no ''ministrija''.<ref>[[:ru:Региональные_варианты_русского_языка|Региональные варианты русского языка]].</ref> Šādu letismu izplatība parasti ir ģeogrāfiski ierobežota. Daudzi no tiem ir labi saprotami Latvijas krievvalodīgajiem, bet var būt neparasti vai nesaprotami krievu valodas runātājiem ārpus Latvijas. Tādēļ tos var uzskatīt par vienu no Latvijas krievu valodas reģionālā paveida raksturīgajām kontaktlingvistiskajām pazīmēm. == Letismi vācu valodā == Latviešu un [[Vācu valoda|vācu valodas]] kontakti sākās viduslaikos līdz ar vācu tirgotāju, garīdznieku un krustnešu ierašanos Baltijas austrumu piekrastē. Vācu valodas ietekme uz latviešu valodu vēsturiski bija daudz spēcīgāka nekā latviešu valodas ietekme uz vācu valodu, tomēr vēsturiskajā [[Baltijas vācu valoda|Baltijas vācu valodā]] tika pārņemti arī atsevišķi latviešu vārdi. Šādi aizguvumi galvenokārt apzīmēja vietējās Latvijas dabas, pārtikas, lauksaimniecības un etnogrāfiskās reālijas. Piemēram, baltvācu tekstos un vācu valodā rakstītajos Latvijas aprakstos tika lietoti latviešu cilmes apzīmējumi tādām vietējām parādībām kā ''Jāņi'', ''Jāņu siers'', ''dainas'', ''pastalas'' un citiem latviešu tradicionālās kultūras elementiem. Šādi vārdi lielākoties funkcionēja kā reāliju nosaukumi un nekļuva par vispārlietojamas vācu literārās valodas sastāvdaļu. Par starptautiski pazīstamāko latviešu cilmes kultūras vārdu var uzskatīt ''daina''. Vācu un citās Eiropas valodās termins ''Daina'' vai daudzskaitlī ''Dainas'' tiek lietots tieši attiecībā uz tradicionālajām [[Latviešu tautasdziesmas|latviešu tautasdziesmām]]. Šajā nozīmē tas ir latviešu kultūras termina pārņēmums, nevis parasts ģermāņu valodu mantotās leksikas elements. Līdzīga situācija ir ar vārdu ''Jāņi'', kas vācu valodas tekstos par Latviju var tikt lietots nepārtulkots, lai apzīmētu latviešu vasaras saulgriežu svētkus. Tomēr šādi moderni kultūras aizguvumi jānošķir no vēsturiskajiem dialektālajiem letismiem, kas bija organiska Baltijas vācu sarunvalodas sastāvdaļa. == Letismu veidi == Pēc aizgūšanas laika un veida letismus var iedalīt vairākās grupās: * senie letismi — aizguvumi, kas citās valodās nonākuši no agrīnās latviešu valodas vai tās vēsturiskajiem dialektiem; * dialektālie letismi — vārdi, kas aizgūti galvenokārt pierobežas dialektos; * kultūras letismi — Latvijas kultūrai, sadzīvei, pārtikai vai sabiedriskajai dzīvei raksturīgu reāliju nosaukumi; * onomastiskie letismi — latviešu cilmes vietvārdi, personvārdi vai no tiem atvasināti apzīmējumi citās valodās; * mūsdienu letismi — salīdzinoši neseni aizguvumi, kas saistīti ar Latvijas valsts, kultūras vai sabiedrības specifiskām parādībām. == Atšķirība no senajiem baltismiem == Letismu izpētē būtiska problēma ir to nošķiršana no senākiem [[baltisms|baltismiem]]. Ne katrs vārds citā valodā, kam ir paralēle latviešu valodā, ir uzskatāms par letismu. Ja vārds ticis aizgūts no kādas baltu valodas laikā pirms latviešu un lietuviešu valodu izveidošanās, to precīzāk klasificēt kā baltismu, nevis letismu. Piemēram, vairāki ļoti seni baltu aizguvumi [[Baltijas somu valodas|Baltijas somu valodās]] radušies laikā, kad mūsdienu latviešu valoda vēl nepastāvēja.<ref>Thomsen, Vilhelm. ''Beröringer mellem de finske og de baltiske (litauisk-lettiske) Sprog''. København, 1890.</ref> Tāpat latviešu un citu [[baltu-slāvu valodas|baltu-slāvu valodu]] kopīgas izcelsmes vārdi nav uzskatāmi par letismiem, ja tie abās valodās neatkarīgi mantoti no [[Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze|baltu-slāvu pirmvalodas]]. Lai pierādītu aizgūšanu, nepieciešamas fonētiskas, semantiskas, ģeogrāfiskas un vēsturiskas pazīmes, kas norāda uz vārda pāriešanu no latviešu valodas citā valodā. == Pētīšana == Letismu izpēte ir daļa no [[baltistika|baltistikas]], [[etimoloģija|etimoloģijas]] un [[kontaktlingvistika|kontaktlingvistikas]]. Pētot iespējamu letismu, tiek salīdzināta vārda fonētiskā forma, nozīme, senākie rakstītie piemēri un ģeogrāfiskā izplatība. Īpaši nozīmīgi ir dialektoloģiskie materiāli, jo daudzi latviešu izcelsmes aizguvumi kaimiņvalodās pastāv tikai nelielos pierobežas areālos un nav sastopami attiecīgās valodas literārajā standartā. Letismu pētījumi palīdz rekonstruēt vēsturiskos kontaktus starp latviešiem un kaimiņu tautām, kā arī noteikt dažādu valodu sociālo un kultūras ietekmi Baltijas reģiona vēsturē. Tie ir nozīmīgi arī pašas latviešu valodas vēsturiskās leksikas izpētē, jo citā valodā aizgūts vārds reizēm var saglabāt senāku fonētisku vai semantisku formu, kas latviešu valodā vēlāk mainījusies vai izzudusi. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Dini, Pietro U. ''Baltic Languages''. Cambridge: Cambridge University Press, 2014. * Endzelīns, Jānis. ''Latviešu valodas gramatika''. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1951. * Thomsen, Vilhelm. ''Beröringer mellem de finske og de baltiske (litauisk-lettiske) Sprog''. København, 1890. [[Kategorija:Latviešu valoda]] p7mpgrwgtxok3ao7yw25kgs7qnr8gpp 4519388 4519387 2026-09-08T19:48:44Z Votre Provocateur 111653 /* Pētīšana */ 4519388 wikitext text/x-wiki '''Letisms''' ir [[aizguvums]] no [[latviešu valoda|latviešu valodas]] citā valodā. Letismi ir viena no [[baltisms|baltismu]] grupām līdzās [[lituānisms|lituānismiem]], [[prūsisms|prūsismiem]] un [[kursisms|kursismiem]]. Tie visbiežāk sastopami valodās, kuru runātāji vēsturiski dzīvojuši ciešā kontaktā ar latviešiem, īpaši [[igauņu valoda|igauņu]], [[lībiešu valoda|lībiešu]], [[krievu valoda|krievu]], [[baltkrievu valoda|baltkrievu]], [[vācu valoda|vācu]] un citās Baltijas reģiona valodās. Letismi var būt gan tieši aizguvumi no latviešu valodas, gan netieši aizguvumi, kas citā valodā nonākuši ar starpniekvalodas palīdzību. To noteikšanā tiek izmantota [[etimoloģija]], vēsturiskā fonoloģija, dialektoloģija un kontaktlingvistika. == Vēsture == Latviešu valodas un tās priekšteču kontakti ar kaimiņu valodām aizsākās vēl pirms mūsdienu latviešu valodas izveidošanās. Tādēļ senāko baltiskas izcelsmes aizguvumu gadījumā ne vienmēr iespējams droši noteikt, vai konkrētais vārds aizgūts tieši no latviešu valodas, no kāda senā austrumbaltu dialekta vai no citas baltu valodas.<ref name="Dini">Dini, Pietro U. ''Baltic Languages''. Cambridge: Cambridge University Press, 2014.</ref> Mūsdienu latviešu valoda veidojās viduslaikos, saplūstot vairākiem Latvijas teritorijā lietotajiem baltu valodu un dialektu paveidiem, īpaši latgaļu, sēļu un zemgaļu valodas elementiem, kā arī daļēji kuršu valodas ietekmei. Līdz ar to par letismiem šaurā nozīmē parasti uzskata vārdus, kuru aizgūšana notikusi laikā, kad jau bija izveidojusies latviešu valoda vai tās vēsturiskie dialekti.<ref>Endzelīns, Jānis. ''Latviešu valodas gramatika''. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1951.</ref> Nozīmīga letismu izplatības vide vēsturiski bija [[Livonija]], kur latviešu valodas runātāji ilgstoši atradās kontaktā ar [[lībieši|lībiešiem]], igauņiem, vāciešiem, krieviem un citām reģiona iedzīvotāju grupām. Valodu mijiedarbība notika tirdzniecībā, amatniecībā, lauksaimniecībā, administrācijā un ikdienas dzīvē. Šajos kontaktos daudz aizguvumu latviešu valodā nonāca no vācu un lībiešu valodas, taču atsevišķi latviešu vārdi izplatījās arī pretējā virzienā. == Letismi Baltijas somu valodās == Visciešākie vēsturiskie latviešu valodas kontakti bijuši ar [[Lībiešu valoda|lībiešu]] un [[Igauņu valoda|igauņu valodu]]. Īpaši liels latviešu valodas leksiskais iespaids vērojams lībiešu valodā, kas saistīts ar vairākus gadsimtus ilgu latviešu un lībiešu divvalodību un pakāpenisko lībiešu pāreju uz latviešu valodu. Lībiešu valodā sastopams ievērojams skaits latviešu cilmes aizguvumu. Pie tiem pieskaita, piemēram, lībiešu ''blēḑ'' ‘bļoda’ no latviešu ''bļoda'', ''grōmat'' ‘grāmata’ no latviešu ''grāmata'', ''kēz'' ‘kaza’ no latviešu ''kaza'', kā arī vairākus citus sadzīves, lauksaimniecības un sabiedriskās dzīves apzīmējumus. Daļa aizguvumu lībiešu valodā tikusi fonoloģiski pielāgota tās skaņu sistēmai, tādēļ to forma var būt ievērojami pārveidota salīdzinājumā ar latviešu pirmavotu.<ref>Ernštreits, Valts; Kļava, Gunta. “The Livonian Language”. In: ''The Uralic Languages''. London: Routledge.</ref> Latviešu valodas ietekme lībiešu valodā skārusi ne tikai leksiku, bet arī atsevišķas fonoloģiskas, morfoloģiskas un sintaktiskas parādības. Līdz ar to latviešu un lībiešu valodu kontakti tiek uzskatīti par vienu no spilgtākajiem ilgstošas valodu konverģences piemēriem Baltijas jūras reģionā. Arī igauņu valodas dialektos, it īpaši Dienvidigaunijā un Latvijas pierobežā, sastopami latviešu cilmes aizguvumi. Pie iespējamiem un etimoloģiskajā literatūrā ar latviešu valodu saistītiem piemēriem pieder atsevišķi Dienvidigaunijas dialektu vārdi, kas apzīmē lauksaimniecības darbarīkus, ēdienus, apģērbu un vietējās sadzīves priekšmetus. Tomēr šo vārdu etimoloģija ne vienmēr ir viennozīmīga, jo daļa šķietamo letismu var būt senāki baltismi, kas Baltijas somu valodās aizgūti vēl pirms patstāvīgas latviešu valodas izveidošanās. Tādēļ, piemēram, tādus Baltijas somu valodu vārdus kā somu ''kirves'' un igauņu ''kirves'' ‘cirvis’ nav korekti uzskatīt par letismiem šaurā nozīmē. Tie ir daudz senāki baltu aizguvumi, kas salīdzināmi ar latviešu ''cirvis'' un lietuviešu ''kirvis'', bet aizgūti laikā, kad mūsdienu latviešu valoda vēl nebija izveidojusies.<ref>Thomsen, Vilhelm. ''Beröringer mellem de finske og de baltiske (litauisk-lettiske) Sprog''. København, 1890.</ref> == Letismi krievu valodā == Letismi krievu valodā galvenokārt sastopami nevis vispārlietojamajā [[Krievu valoda|krievu literārajā valodā]], bet gan [[Latvija|Latvijā]] dzīvojošo krievvalodīgo iedzīvotāju ikdienas runā un vietējā krievu valodas paveidā. Šāda leksika veidojusies ilgstoša latviešu un krievu valodas kontakta rezultātā, īpaši 20. un 21. gadsimtā, kad ievērojama daļa Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju ikdienā regulāri saskaras ar latviešu valodu valsts pārvaldē, izglītībā, darba vidē, plašsaziņas līdzekļos un sadzīvē. Kā konkrētus letismu un latviešu valodas kontaktietekmes piemērus Latvijas krievu sarunvalodā var minēt ''ринда'' ‘rinda’ no latviešu ''rinda'', ''максать'' vai ''замаксать'' ‘maksāt, samaksāt’ no ''maksāt'', ''бунджа'' ‘bundža, kanna’ no ''bundža'', kā arī ''репа'' riepas nozīmē no latviešu ''riepa''. Latvijas krievu valodā sastopami arī tādi vārdi kā ''конт'' vai ''контс'' ‘bankas konts’ no ''konts'', ''иззыня'' ‘izziņa’ no ''izziņa'', ''партика'' ‘pārtika, pārtikas produkti’ no ''pārtika'' un ''шаусмас'' ‘šausmas’ no ''šausmas''.<ref>[https://www.meeting.lv/permanent/valoda.php Как выучить латышский язык?] Meeting.lv. Skatīts 2026. gada 8. septembrī.</ref> Daļa šādu aizguvumu tiek morfoloģiski pielāgota krievu valodai. Piemēram, no latviešu darbības vārda ''maksāt'' izveidots krievu sarunvalodas darbības vārds ''максать'', kuru iespējams locīt pēc krievu valodas parauga: ''я максаю'', ''надо замаксать''. Savukārt latviešu lietvārds ''rinda'' krievu runā var tikt lietots kā krievu sieviešu dzimtes lietvārds: ''стоять в ринде'', ''большая ринда''. Latviešu valodas ietekmē veidojušies arī semantiski kalki un konstrukcijas, kas nav tieši leksiski aizguvumi. Latvijas krievu runā sastopama, piemēram, konstrukcija ''что, пожалуйста?'' pēc latviešu ''ko, lūdzu?'', kā arī vārda ''комма'' lietojums decimāldaļas atdalītāja nozīmē, piemēram, ''два комма пять'', pēc latviešu ''divi komats pieci''. Reģionālajā krievu valodas paveidā sastopami arī latviskās administratīvās terminoloģijas aizguvumi, piemēram, ''новадс'' no ''novads'', ''иела'' no ''iela'' un ''министрия'' no ''ministrija''.<ref>[[:ru:Региональные_варианты_русского_языка|Региональные варианты русского языка]].</ref> Šādu letismu izplatība parasti ir ģeogrāfiski ierobežota. Daudzi no tiem ir labi saprotami Latvijas krievvalodīgajiem, bet var būt neparasti vai nesaprotami krievu valodas runātājiem ārpus Latvijas. Tādēļ tos var uzskatīt par vienu no Latvijas krievu valodas reģionālā paveida raksturīgajām kontaktlingvistiskajām pazīmēm. == Letismi vācu valodā == Latviešu un [[Vācu valoda|vācu valodas]] kontakti sākās viduslaikos līdz ar vācu tirgotāju, garīdznieku un krustnešu ierašanos Baltijas austrumu piekrastē. Vācu valodas ietekme uz latviešu valodu vēsturiski bija daudz spēcīgāka nekā latviešu valodas ietekme uz vācu valodu, tomēr vēsturiskajā [[Baltijas vācu valoda|Baltijas vācu valodā]] tika pārņemti arī atsevišķi latviešu vārdi. Šādi aizguvumi galvenokārt apzīmēja vietējās Latvijas dabas, pārtikas, lauksaimniecības un etnogrāfiskās reālijas. Piemēram, baltvācu tekstos un vācu valodā rakstītajos Latvijas aprakstos tika lietoti latviešu cilmes apzīmējumi tādām vietējām parādībām kā ''Jāņi'', ''Jāņu siers'', ''dainas'', ''pastalas'' un citiem latviešu tradicionālās kultūras elementiem. Šādi vārdi lielākoties funkcionēja kā reāliju nosaukumi un nekļuva par vispārlietojamas vācu literārās valodas sastāvdaļu. Par starptautiski pazīstamāko latviešu cilmes kultūras vārdu var uzskatīt ''daina''. Vācu un citās Eiropas valodās termins ''Daina'' vai daudzskaitlī ''Dainas'' tiek lietots tieši attiecībā uz tradicionālajām [[Latviešu tautasdziesmas|latviešu tautasdziesmām]]. Šajā nozīmē tas ir latviešu kultūras termina pārņēmums, nevis parasts ģermāņu valodu mantotās leksikas elements. Līdzīga situācija ir ar vārdu ''Jāņi'', kas vācu valodas tekstos par Latviju var tikt lietots nepārtulkots, lai apzīmētu latviešu vasaras saulgriežu svētkus. Tomēr šādi moderni kultūras aizguvumi jānošķir no vēsturiskajiem dialektālajiem letismiem, kas bija organiska Baltijas vācu sarunvalodas sastāvdaļa. == Letismu veidi == Pēc aizgūšanas laika un veida letismus var iedalīt vairākās grupās: * senie letismi — aizguvumi, kas citās valodās nonākuši no agrīnās latviešu valodas vai tās vēsturiskajiem dialektiem; * dialektālie letismi — vārdi, kas aizgūti galvenokārt pierobežas dialektos; * kultūras letismi — Latvijas kultūrai, sadzīvei, pārtikai vai sabiedriskajai dzīvei raksturīgu reāliju nosaukumi; * onomastiskie letismi — latviešu cilmes vietvārdi, personvārdi vai no tiem atvasināti apzīmējumi citās valodās; * mūsdienu letismi — salīdzinoši neseni aizguvumi, kas saistīti ar Latvijas valsts, kultūras vai sabiedrības specifiskām parādībām. == Atšķirība no senajiem baltismiem == Letismu izpētē būtiska problēma ir to nošķiršana no senākiem [[baltisms|baltismiem]]. Ne katrs vārds citā valodā, kam ir paralēle latviešu valodā, ir uzskatāms par letismu. Ja vārds ticis aizgūts no kādas baltu valodas laikā pirms latviešu un lietuviešu valodu izveidošanās, to precīzāk klasificēt kā baltismu, nevis letismu. Piemēram, vairāki ļoti seni baltu aizguvumi [[Baltijas somu valodas|Baltijas somu valodās]] radušies laikā, kad mūsdienu latviešu valoda vēl nepastāvēja.<ref>Thomsen, Vilhelm. ''Beröringer mellem de finske og de baltiske (litauisk-lettiske) Sprog''. København, 1890.</ref> Tāpat latviešu un citu [[baltu-slāvu valodas|baltu-slāvu valodu]] kopīgas izcelsmes vārdi nav uzskatāmi par letismiem, ja tie abās valodās neatkarīgi mantoti no [[Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze|baltu-slāvu pirmvalodas]]. Lai pierādītu aizgūšanu, nepieciešamas fonētiskas, semantiskas, ģeogrāfiskas un vēsturiskas pazīmes, kas norāda uz vārda pāriešanu no latviešu valodas citā valodā. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Dini, Pietro U. ''Baltic Languages''. Cambridge: Cambridge University Press, 2014. * Endzelīns, Jānis. ''Latviešu valodas gramatika''. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1951. * Thomsen, Vilhelm. ''Beröringer mellem de finske og de baltiske (litauisk-lettiske) Sprog''. København, 1890. [[Kategorija:Latviešu valoda]] k0giay42qams676y4scq2bv7mfqd749 0 639203 4519390 2026-09-08T19:52:27Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Krievi Baltijas valstīs''' ir [[krievi|krievu]] etniskās kopienas [[Igaunija|Igaunijā]], [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]. To izcelsme ir vēsturiski neviendabīga: daļa krievu kopienu Baltijas reģionā izveidojās jau [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] laikā vai vēl agrāk, tostarp [[vecticībnieki|vecticībnieku]] migrācijas rezultātā, savukārt liela daļa mūsdienu krievu iedzīvotāju vai viņu priekšteču Baltijas valstīs ieradās Pad... 4519390 wikitext text/x-wiki '''Krievi Baltijas valstīs''' ir [[krievi|krievu]] etniskās kopienas [[Igaunija|Igaunijā]], [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]. To izcelsme ir vēsturiski neviendabīga: daļa krievu kopienu Baltijas reģionā izveidojās jau [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] laikā vai vēl agrāk, tostarp [[vecticībnieki|vecticībnieku]] migrācijas rezultātā, savukārt liela daļa mūsdienu krievu iedzīvotāju vai viņu priekšteču Baltijas valstīs ieradās [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] periodā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]].<ref name="Eberhardt">{{Tīmekļa atsauce |url=https://ojs.tnkul.pl/index.php/rns/article/view/11844 |title=Przemiany narodowościowe w państwach bałtyckich na przełomie XX i XXI wieku |author=Piotr Eberhardt |publisher=Roczniki Nauk Społecznych |access-date=2026-09-08}}</ref><ref name="CMS2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://link.springer.com/article/10.1186/s40878-025-00490-8 |title=Political legacies and present perceptions of migrants |publisher=Comparative Migration Studies |year=2025 |access-date=2026-09-08}}</ref> [[Attēls:Russians in Baltic States (2021).svg|thumb|300px|Krievu īpatsvars Igaunijas, Latvijas un Lietuvas administratīvajās teritorijās 2021. gadā.]] No trim Baltijas valstīm vislielākais krievu īpatsvars ir Latvijā un Igaunijā, bet Lietuvā tas ir ievērojami mazāks. 2021. gada sākumā Latvijā dzīvoja 463 587 krievi jeb 24,5% valsts iedzīvotāju.<ref name="Latvia2021">{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/system/files/publication/2022-12/Tautas_Skaitisana_2021.pdf |title=Latvijas 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšana |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |year=2022 |access-date=2026-09-08}}</ref> Igaunijā 2021. gada sākumā bija 322 700 krievu,<ref name="Estonia2026">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.stat.ee/en/news/there-are-people-of-224-different-ethnic-nationalities-living-in-estonia |title=There are people of 224 different ethnic nationalities living in Estonia |publisher=Statistics Estonia |date=2026-08-11 |access-date=2026-09-08}}</ref> bet Lietuvas 2021. gada tautas skaitīšanā tika uzskaitīti 141,1 tūkstotis krievu jeb 5,0% valsts iedzīvotāju.<ref name="Lithuania2021">{{Tīmekļa atsauce |url=https://osp.stat.gov.lt/en/2021-gyventoju-ir-bustu-surasymo-rezultatai/tautybe-gimtoji-kalba-ir-tikyba |title=Nationality, native language and religion: Population and Housing Census 2021 |publisher=Statistics Lithuania |access-date=2026-09-08}}</ref> Jēdziens ''Baltijas valstu krievi'' nav pilnībā sinonīms jēdzienam [[krievvalodīgie]], jo krievu valodu par dzimto vai ikdienas valodu Baltijā lieto arī daļa [[baltkrievi|baltkrievu]], [[ukraiņi|ukraiņu]], [[ebreji|ebreju]], [[poļi|poļu]] un citu tautību iedzīvotāju. Savukārt daļa etnisko krievu pārvalda attiecīgās valsts valodu un ikdienā izmanto vairākas valodas.<ref name="Muisnieks">{{Tīmekļa atsauce |url=https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC3868474/ |title=Contexts of Exit in the Migration of Russian Speakers from the Baltic Countries to Ireland |author=Sofya Aptekar |publisher=Ethnicities |year=2009 |access-date=2026-09-08}}</ref> == Vēsture == === Pirms 18. gadsimta === Krievu un austrumslāvu klātbūtne Baltijas reģionā ir senāka par Baltijas zemju pievienošanu Krievijas Impērijai. Viduslaikos pastāvēja cieši tirdzniecības un politiskie sakari starp Baltijas jūras austrumu piekrastes zemēm un [[Novgorodas Republika|Novgorodu]], [[Pleskavas Republika|Pleskavu]] un citām austrumslāvu zemēm. Krievu tirgotāji un amatnieki dzīvoja atsevišķās Baltijas pilsētās, tomēr šajā periodā neveidojās skaitliski lielas krievu kopienas. Nozīmīgs agrīnās krievu apdzīvotības vilnis bija saistīts ar [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Krievu Pareizticīgās baznīcas]] šķelšanos 17. gadsimtā. Pēc patriarha [[Nikons (patriarhs)|Nikona]] baznīcas reformām vecticībnieki tika vajāti Krievijas caristē, un daļa no viņiem pārcēlās uz toreizējās [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas ūnijas]] teritorijām, tostarp Latgali un Lietuvu. Vecticībnieku kopienas vēlāk saglabāja izteiktu reliģisko un kultūras identitāti, īpaši Latvijas austrumu daļā un Lietuvas ziemeļaustrumos. === Krievijas Impērijas periods === 18. gadsimtā pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] ievērojama daļa mūsdienu Igaunijas un Latvijas teritorijas nonāca Krievijas Impērijas sastāvā. Latgale Krievijas sastāvā tika iekļauta pēc [[Polijas dalīšanas|Polijas pirmās dalīšanas]] 1772. gadā, bet Lietuvas teritorijas — pēc vēlākajām Polijas—Lietuvas dalīšanām 18. gadsimta beigās. Krievijas pārvaldes laikā Baltijas pilsētās pieauga krievu ierēdņu, militārpersonu, tirgotāju un strādnieku skaits. 19. gadsimtā, īpaši tā otrajā pusē, impērijas administrācija īstenoja [[rusifikācija|rusifikācijas]] politiku, kuras laikā krievu valodas nozīme pieauga pārvaldē un izglītībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lituanistika.lt/content/100251 |title=Russian and Soviet nationalities policy in the Baltic States, 1855–1991 |publisher=Lituanistika |access-date=2026-09-08}}</ref> Tomēr krievu demogrāfiskais īpatsvars dažādās Baltijas teritorijās saglabājās atšķirīgs. Krievu kopienas bija salīdzinoši lielākas Latvijas pilsētās un Latgalē, savukārt Lietuvā un lielākajā daļā Igaunijas krievu īpatsvars bija mazāks. === Neatkarīgās Baltijas valstis starpkaru periodā === Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] izveidojās neatkarīgās Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valstis. Krievi tajās kļuva par nacionālajām minoritātēm. Latvijā 1935. gada tautas skaitīšanā krievi veidoja aptuveni 8,8% iedzīvotāju pēc vēlākās Centrālās statistikas pārvaldes klasifikācijas.<ref name="Latvia1935">{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/system/files/publication/2022-12/Tautas_Skaitisana_2021.pdf |title=Latvijas 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšana |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |access-date=2026-09-08}}</ref> Starpkaru krievu kopiena bija īpaši koncentrēta [[Latgale|Latgalē]], [[Rīga|Rīgā]] un atsevišķās citās pilsētās. Tajā ietilpa gan senās vecticībnieku kopienas, gan pareizticīgie, bijušās impērijas ierēdņi un pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] ieradušies emigranti. Igaunijā 1934. gadā krievi veidoja aptuveni 8,5% iedzīvotāju, taču ievērojama to daļa dzīvoja [[Pečori|Pečoru]] apkārtnē un teritorijās uz austrumiem no [[Narvas upe|Narvas upes]], kas pēc Otrā pasaules kara tika pievienotas Krievijas PFSR.<ref name="Muisnieks2">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.researchgate.net/publication/271932858_Ethnicity_and_social_cohesion_in_the_post-Soviet_Baltic_states |title=Ethnicity and social cohesion in the post-Soviet Baltic states |access-date=2026-09-08}}</ref> Lietuvā krievu īpatsvars starpkaru periodā bija vēl zemāks — aptuveni 2–3% iedzīvotāju.<ref name="Muisnieks2"/> === Otrais pasaules karš un padomju okupācija === 1940. gadā visas trīs Baltijas valstis [[Baltijas valstu okupācija|okupēja un anektēja Padomju Savienība]]. 1941.–1944. gadā reģionu okupēja [[Nacistiskā Vācija]], bet 1944.–1945. gadā Padomju Savienība Baltijas valstis atkārtoti ieņēma un atjaunoja tajās padomju režīmu. Kara, deportāciju, represiju, emigrācijas un teritoriālo pārmaiņu rezultātā Baltijas valstu iedzīvotāju sastāvs ievērojami mainījās. Pēc kara sākās arī plaša migrācija no citām Padomju Savienības republikām uz Igaunijas, Latvijas un Lietuvas PSR.<ref name="CMS2025"/> === Padomju perioda migrācija === [[Attēls:Estonia ethnic makeup.png|thumb|250px|Igaunijas etniskā sastāva izmaiņas 1897.—2011. gadā.]] No 1940. gadu otrās puses līdz 1980. gadu beigām Baltijas republikās ieradās simtiem tūkstošu cilvēku no citām PSRS daļām. Migrācijas apjoms bija vislielākais Latvijā un Igaunijā un ievērojami mazāks Lietuvā. Migrācija bija saistīta ar industrializāciju, militāro infrastruktūru, padomju pārvaldes aparātu, darbaspēka pārvietošanu un salīdzinoši augstāku dzīves līmeni Baltijas republikās.<ref name="Eberhardt"/><ref name="Nagy">{{Tīmekļa atsauce |url=https://edit.elte.hu/xmlui/handle/10831/88927 |title=Betelepülés vagy betelepítés? |author=Anna Lúcia Nagy |year=2023 |access-date=2026-09-08}}</ref> Latvijā krievu īpatsvars pieauga no 8,8% 1935. gadā līdz 26,6% 1959. gadā, 29,8% 1970. gadā, 32,8% 1979. gadā un 34,0% 1989. gadā.<ref name="Latvia2000">{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/system/files/publication/2017-08/latvijas_2000_gada_tautas_skaitisanas_rezultati.pdf |title=Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |access-date=2026-09-08}}</ref> Tajā pašā laikā latviešu īpatsvars samazinājās no 77,0% 1935. gadā līdz 52,0% 1989. gadā.<ref name="Latvia2000"/> Igaunijā krievu īpatsvars līdz 1989. gadam sasniedza apmēram 30,3%, bet igauņu īpatsvars bija samazinājies līdz 61,5%.<ref name="CMS2025"/> Lietuvā imigrācijas apjoms bija mazāks. 1989. gadā krievi veidoja 9,4% Lietuvas iedzīvotāju, savukārt lietuvieši saglabāja gandrīz 80% īpatsvaru.<ref name="CMS2025"/> {| class="wikitable" |+ Krievu īpatsvars Baltijas valstu iedzīvotāju kopskaitā ! Valsts ! Starpkaru periods ! 1989 ! 2021 |- | [[Latvija]] | 8,8% (1935)<ref name="Latvia1935"/> | 34,0%<ref name="Latvia2000"/> | 24,5%<ref name="Latvia2021"/> |- | [[Igaunija]] | ap 8,5% (1934)<ref name="Muisnieks2"/> | 30,3%<ref name="CMS2025"/> | ap 24%<ref name="Estonia2026"/> |- | [[Lietuva]] | ap 2,5%<ref name="Muisnieks2"/> | 9,4%<ref name="CMS2025"/> | 5,0%<ref name="Lithuania2021"/> |} Padomju laikmetā krievu valodai Baltijas republikās bija augsts sociālais un institucionālais statuss, un tā funkcionēja kā PSRS starpnacionālās saziņas valoda. Krievu valodā bija pieejama izglītība, plašsaziņas līdzekļi un kultūras infrastruktūra. Daudzi pēc kara iebraukušie iedzīvotāji vietējās valodas neapguva, jo ikdienas un profesionālajā dzīvē bieži bija iespējams funkcionēt krievu valodā.<ref name="Cohesion">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.researchgate.net/publication/271932858_Ethnicity_and_social_cohesion_in_the_post-Soviet_Baltic_states |title=Ethnicity and social cohesion in the post-Soviet Baltic states |access-date=2026-09-08}}</ref> Latvijas PSR 1950. gadu otrajā pusē tā sauktie nacionālkomunisti mēģināja ierobežot migrāciju uz Rīgu un paplašināt latviešu valodas lietojumu valsts pārvaldē un pakalpojumu sektorā, taču pēc 1959. gada šī politika tika pārtraukta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/services/aop-cambridge-core/content/view/0B58D71634CCAB81B6F893D77A93EDAA/S0090599200038356a.pdf/restricting-russians-language-and-immigration-laws-in-soviet-latvia-19561959.pdf |title=Restricting Russians: language and immigration laws in Soviet Latvia, 1956–1959 |author=Michael Loader |publisher=Nationalities Papers |year=2017 |access-date=2026-09-08}}</ref> === Neatkarības atjaunošana === 1980. gadu beigās [[perestroika]]s un nacionālo kustību laikā attiecības starp titulnācijām un daļu krievvalodīgo sabiedrības kļuva par nozīmīgu politisku jautājumu. Latvijā un Igaunijā daļa krievvalodīgo atbalstīja neatkarības atjaunošanu, savukārt cita daļa iesaistījās padomju varas saglabāšanu atbalstošās kustībās. 1990.—1991. gadā Lietuva, Latvija un Igaunija atjaunoja neatkarību. Turpmākajos gados sākās ievērojamas demogrāfiskās un sociolingvistiskās pārmaiņas. Daļa padomju periodā ieceļojušo krievu un citu tautību iedzīvotāju emigrēja uz Krieviju vai citām valstīm, bet krievu īpatsvars samazinājās arī zemākas dzimstības, novecošanas un kopējās depopulācijas dēļ.<ref name="Eberhardt"/> Visstraujāk krievu skaits samazinājās Latvijā un Igaunijā, kur padomju periodā bija izveidojušās īpaši lielas kopienas. Latvijā krievu skaits no 1989. līdz 2021. gadam samazinājās par aptuveni 442 tūkstošiem cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/system/files/publication/2022-05/Nr_02_Latvija_Galvenie_statistikas_raditaji_2022_%2822_00%29_LV_0.pdf |title=Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2022 |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |year=2022 |access-date=2026-09-08}}</ref> == Krievi Latvijā == {{Pamatraksts|Krievi Latvijā}} Latvijā krievi ir lielākā etniskā minoritāte. 2021. gada sākumā Latvijā dzīvoja 463 587 krievi jeb 24,5% iedzīvotāju.<ref name="Latvia2021"/> 2025. gada sākumā krievu skaits bija samazinājies līdz 434 398 cilvēkiem jeb aptuveni 23,3% valsts iedzīvotāju.<ref name="Latvia2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.stat.gov.lv/sq/21199 |title=Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības un valstiskās piederības gada sākumā |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |access-date=2026-09-08}}</ref> Krievu iedzīvotāji Latvijā ir nevienmērīgi izvietoti. Lielākās kopienas atrodas [[Rīga|Rīgā]], [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], [[Jūrmala|Jūrmalā]] un vairākās [[Latgale|Latgales]] pašvaldībās. Krievu īpatsvars tradicionāli ir mazāks Vidzemes un Kurzemes lauku teritorijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/kartes/k140-iedzivotaji-pec-tautibas |title=Iedzīvotāji pēc tautības |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |access-date=2026-09-08}}</ref> Latvijas krievu kopiena nav viendabīga. Tajā ietilpst gan vairākus gadsimtus Latvijā dzīvojošo vecticībnieku pēcteči, gan starpkaru Latvijas pilsoņu pēcteči, gan padomju periodā ieceļojušie iedzīvotāji un viņu pēcnācēji. Pēc valstiskās piederības Latvijas krievu vidū pastāv vairākas grupas. 2025. gada sākumā 300 089 jeb 69,1% Latvijas krievu bija Latvijas pilsoņi, 109 235 jeb 25,1% bija [[Latvijas nepilsoņi]], bet 25 074 jeb 5,8% bija citas valstiskās piederības personas.<ref name="Latvia2025"/> == Krievi Igaunijā == {{Pamatraksts|Krievi Igaunijā}} Igaunijā krievi ir lielākā etniskā minoritāte. Viņu dzīvesvietu sadalījums ir ļoti nevienmērīgs. Īpaši liela krievu koncentrācija ir valsts ziemeļaustrumos — [[Ida-Viru apriņķis|Ida-Viru apriņķī]], tostarp [[Narva|Narvā]], [[Sillamē|Sillamē]] un [[Kohtla-Jerve|Kohtla-Jervē]], kā arī [[Tallina|Tallinā]]. Padomju periodā Igaunijas ziemeļaustrumos tika attīstīta degslānekļa ieguve un smagā rūpniecība, kuras darbaspēka nodrošināšanai no citām PSRS republikām ieradās liels skaits strādnieku. Rezultātā vairākās Ida-Viru pilsētās krievvalodīgie kļuva par iedzīvotāju vairākumu. 1989. gadā krievi veidoja 30,3% Igaunijas iedzīvotāju.<ref name="CMS2025"/> Pēc neatkarības atjaunošanas viņu skaits pakāpeniski samazinājās. 2018. gadā Igaunijā dzīvoja 328 864 krievi, 2021. gadā — 322 700, 2024. gadā — 296 600, bet 2026. gada sākumā — 276 125 jeb 20,2% valsts iedzīvotāju.<ref name="Estonia2026"/> 2021. gada tautas skaitīšana parādīja, ka Igaunijas ārvalstu izcelsmes iedzīvotāju vidū krievi bija pārliecinoši lielākā etniskā grupa. Pirmajā ārvalstu izcelsmes paaudzē krievi veidoja 59,3%, otrajā — 86,0%, bet trešajā — 92,5% attiecīgo grupu.<ref name="EstoniaOrigin">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rahvaloendus.ee/en/results/native-origin |title=Native origin |publisher=Statistics Estonia |access-date=2026-09-08}}</ref> Pēc 1991. gada Igaunija atjaunoja pirmskara pilsonības tiesisko pēctecību. Daļa padomju periodā ieceļojušo personu un viņu pēcnācēju sākotnēji palika ar nenoteiktu pilsonību vai ieguva Krievijas pilsonību. 2021. gada beigās 84,7% visu Igaunijas iedzīvotāju bija Igaunijas pilsoņi; Krievijas pilsoņu skaits bija 81 695, bet personu ar nenoteiktu pilsonību skaits kopš 1990. gadiem bija ievērojami samazinājies.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://rahvaloendus.ee/en/results/demographic-and-ethno-cultural-characteristics-of-the-population |title=Demographic and ethno-cultural characteristics of the population |publisher=Statistics Estonia |access-date=2026-09-08}}</ref> == Krievi Lietuvā == {{Pamatraksts|Krievi Lietuvā}} Lietuvā krievu kopiena ir proporcionāli ievērojami mazāka nekā Latvijā un Igaunijā. Tas saistīts gan ar mazāku pēckara migrāciju no citām PSRS republikām, gan ar atšķirīgu industrializācijas struktūru.<ref name="Marcinkevicius">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.journals.vu.lt/open-series/en/article/view/46028 |title=Constructing identity of Russians in Soviet Lithuania: policy, population censuses, and historical memory |author=Andrius Marcinkevičius |publisher=Vilnius University |access-date=2026-09-08}}</ref> Lietuvas krievu kopienā vēsturiski izšķir senāko iedzīvotāju grupu, tostarp vecticībniekus, un padomju periodā ieceļojušos iedzīvotājus. Pētnieki norādījuši, ka pirmajos pēckara gadu desmitos senāko Lietuvas krievu kopienu pēcteči varēja veidot ievērojamu daļu no visiem valsts krieviem.<ref name="Marcinkevicius"/> 1989. gadā krievi veidoja 9,4% Lietuvas iedzīvotāju, bet pēc neatkarības atjaunošanas viņu īpatsvars samazinājās. 2001. gadā krievi veidoja 6,3%, bet 2021. gada tautas skaitīšanā — 5,0% jeb 141,1 tūkstoti iedzīvotāju.<ref name="Lithuania2021"/> 2021. gadā 30,5% Lietuvā dzīvojošo etnisko krievu bija dzimuši ārpus Lietuvas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://osp.stat.gov.lt/2021-gyventoju-ir-bustu-surasymo-rezultatai/gyventoju-mobilumas |title=Gyventojų mobilumas |publisher=Statistics Lithuania |access-date=2026-09-08}}</ref> Krievu kopienas lielākās koncentrācijas atrodas [[Viļņa|Viļņā]], [[Klaipēda|Klaipēdā]] un [[Visagina|Visaginā]]. Visaginas etniskā struktūra ir cieši saistīta ar [[Ignalinas atomelektrostacija|Ignalinas atomelektrostacijas]] būvniecību padomju periodā, kad pilsētā apmetās speciālisti un strādnieki no dažādām PSRS republikām. == Demogrāfiskā attīstība == Pēc 1991. gada etnisko krievu skaits visās trīs Baltijas valstīs kopumā ir samazinājies. Šo tendenci ietekmējuši vairāki faktori: emigrācija, dzimstības samazināšanās, iedzīvotāju novecošana, asimilācija un kopējais iedzīvotāju skaita kritums, īpaši Latvijā un Lietuvā.<ref name="Eberhardt"/> {| class="wikitable sortable" |+ Krievu skaita attīstība Baltijas valstīs ! Valsts ! 1989 ! 2021 ! Jaunākie pieejamie dati |- | [[Latvija]] | 34,0%<ref name="Latvia2000"/> | 463 587 (24,5%)<ref name="Latvia2021"/> | 434 398 (23,3%), 2025<ref name="Latvia2025"/> |- | [[Igaunija]] | 30,3%<ref name="CMS2025"/> | 322 700<ref name="Estonia2026"/> | 276 125 (20,2%), 2026<ref name="Estonia2026"/> |- | [[Lietuva]] | 9,4%<ref name="CMS2025"/> | 141 122 (5,0%)<ref name="Lithuania2021"/> | 141 122 (5,0%), 2021<ref name="Lithuania2021"/> |} Krievu kopienu vecuma struktūra Baltijas valstīs kopumā ir vecāka nekā attiecīgo titulnāciju vidū. Latvijā 2021. gada datos redzams augsts krievu īpatsvars vecākajās vecuma grupās,<ref name="Latvia2021"/> savukārt Igaunijas 2026. gada statistikā vislielākais krievu skaits bija 65–74 gadu vecuma grupā.<ref name="Estonia2026"/> Lietuvā 2021. gadā krievu īpatsvars bija visaugstākais 60–69 gadu vecuma grupā — 7,8%, bet 20–29 gadus veco iedzīvotāju vidū tikai 2,7%.<ref name="Lithuania2021"/> == Valoda == {{Pamatraksts|Krievu valoda}} Krievu valoda ir viena no visplašāk lietotajām mazākumtautību valodām Baltijas valstīs. Tās sociolingvistiskais stāvoklis tomēr būtiski atšķiras starp Latviju, Igauniju un Lietuvu. Latvijā krievu valoda ir īpaši plaši izplatīta Rīgā un Latgalē. Tā tiek lietota ģimenēs, privātajā uzņēmējdarbībā, kultūrā un medijos, tomēr vienīgā valsts valoda ir [[latviešu valoda]]. Igaunijā krievu valoda ir dominējoša vairākās Ida-Viru pilsētās un plaši lietota Tallinā. 2021. gada tautas skaitījumā 39% Igaunijas iedzīvotāju norādīja, ka krievu valodu prot kā svešvalodu; vienlaikus ievērojamai iedzīvotāju daļai tā ir dzimtā valoda.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.stat.ee/en/news/population-census-76-estonias-population-speak-foreign-language |title=Population census: 76% of Estonia’s population speak a foreign language |publisher=Statistics Estonia |date=2022-11-16 |access-date=2026-09-08}}</ref> Lietuvā krievu valodas lietotāju skaits ievērojami pārsniedz etnisko krievu skaitu. 2021. gada tautas skaitīšanā 60,6% Lietuvas iedzīvotāju norādīja krievu valodas zināšanas, lai gan etniskie krievi veidoja tikai 5,0% iedzīvotāju.<ref name="Lithuania2021"/> Krievu valodas zināšanas ir īpaši izplatītas vecākajās paaudzēs, kas izglītību ieguva padomju periodā. == Pilsonība == Pēc neatkarības atjaunošanas trīs Baltijas valstis īstenoja atšķirīgas pilsonības politikas. Lietuvā pilsonība tika piešķirta gandrīz visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem neatkarības atjaunošanas laikā. Tādēļ Lietuvā neveidojās liela pastāvīgo iedzīvotāju grupa bez valsts pilsonības. 2021. gada sākumā Lietuvas pilsoņi veidoja 97,1% valsts pastāvīgo iedzīvotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://osp.stat.gov.lt/en/lietuvos-gyventojai-2021/salies-gyventojai/gyventoju-skaicius-ir-sudetis |title=Population and its composition |publisher=Statistics Lithuania |access-date=2026-09-08}}</ref> Latvija un Igaunija savukārt atjaunoja pirms 1940. gada pastāvējušo valstu juridisko pēctecību un automātiski atjaunoja pilsonību pirmskara pilsoņiem un viņu pēcnācējiem. Pārējiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem bija paredzēta naturalizācijas procedūra. Latvijā izveidojās īpašs [[Latvijas nepilsoņi|nepilsoņa]] tiesiskais statuss. Lai gan nepilsoņu skaits kopš 1990. gadiem ievērojami samazinājies naturalizācijas, emigrācijas un demogrāfisko procesu rezultātā, krievi joprojām veido lielu daļu šīs grupas. 2025. gadā 25,1% Latvijas etnisko krievu bija nepilsoņi.<ref name="Latvia2025"/> Igaunijā līdzīga vēsturiska problēma saistīta ar personām ar nenoteiktu pilsonību. To skaits arī ir pastāvīgi samazinājies, pieaugot naturalizācijai un mainoties paaudzēm.<ref name="EstoniaOrigin"/> == Reliģija == Tradicionāli liela Baltijas krievu daļa ir saistīta ar [[Austrumu pareizticība|Austrumu pareizticību]] vai [[vecticībnieki|vecticību]], tomēr mūsdienu krievu kopienas reliģiskā struktūra ir daudzveidīga un ietver arī katoļus, protestantus un nereliģiozus cilvēkus. Latvijā nozīmīga loma ir [[Latvijas Pareizticīgā baznīca|Latvijas Pareizticīgajai baznīcai]], savukārt Latgalē un Rīgā pastāv arī vēsturiskas vecticībnieku draudzes. Lietuvas 2021. gada tautas skaitīšanā 50,3% krievu sevi pieskaitīja pareizticīgajiem, bet 10,6% — vecticībniekiem.<ref name="Lithuania2021"/> == Kultūra un sabiedriskā dzīve == Baltijas valstu krievu kultūras dzīve vēsturiski koncentrējusies lielākajās pilsētās. Rīgā, Tallinā, Narvā, Daugavpilī, Viļņā un Klaipēdā darbojušies krievu teātri, kultūras biedrības, skolas, bibliotēkas un plašsaziņas līdzekļi. Latvijā ievērojamākā profesionālā krievu teātra institūcija ir [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris]], kura pirmsākumi meklējami 1883. gadā. Igaunijā darbojas [[Igaunijas Krievu teātris]] Tallinā. Baltijas krievu kultūras identitāti ietekmē gan krievu valoda un Krievijas kultūras tradīcijas, gan ilgstoša dzīve Baltijas valstu sabiedrībās. Socioloģiskajos pētījumos tādēļ tiek nošķirtas dažādas identifikācijas formas — no izteikti krieviskas līdz divkāršai vai valstiski orientētai Latvijas, Igaunijas vai Lietuvas identitātei. == Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā == [[Krievijas iebrukums Ukrainā (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā 2022. gadā]] pastiprināja diskusijas Baltijas valstīs par krievu valodas statusu, izglītības politiku, Krievijas informatīvo telpu, pilsonību un sabiedrības integrāciju. Latvijā un Igaunijā tika paātrinātas reformas, kuru mērķis ir palielināt valsts valodas lietojumu izglītībā, kā arī ierobežota daļa Krievijas valsts kontrolēto mediju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/nationalities-papers/article/securitizing-russianspeakers-in-estonia-and-latvia-the-framepolicy-nexus-before-and-after-russias-invasion-of-ukraine/E18B914389E1A51B9026488684F30F73 |title=Securitizing Russian-speakers in Estonia and Latvia: The Frame-Policy Nexus before and after Russia’s Invasion of Ukraine |publisher=Nationalities Papers |access-date=2026-09-08}}</ref> Vienlaikus pētnieki norāda, ka Baltijas krievvalodīgās kopienas nav politiski viendabīgas un ka etnisko piederību nevar automātiski pielīdzināt politiskajām simpātijām vai attieksmei pret Krievijas ārpolitiku.<ref name="CMS2025"/> == Skatīt arī == * [[Krievi Latvijā]] * [[Krievi Igaunijā]] * [[Krievi Lietuvā]] * [[Krievvalodīgie]] * [[Krievu valoda Baltijas valstīs]] * [[Baltijas valstis]] * [[Baltijas valstu demogrāfija]] * [[Latvijas nepilsoņi]] * [[Rusifikācija Baltijā]] * [[Vecticībnieki Latvijā]] * [[Vecticībnieki Lietuvā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Aptekar, Sofya. “Contexts of Exit in the Migration of Russian Speakers from the Baltic Countries to Ireland”. ''Ethnicities'', 2009. * Eberhardt, Piotr. “Przemiany narodowościowe w państwach bałtyckich na przełomie XX i XXI wieku”. ''Roczniki Nauk Społecznych'', 2009. * Loader, Michael. “Restricting Russians: language and immigration laws in Soviet Latvia, 1956–1959”. ''Nationalities Papers'', 45(6), 2017, 1082–1099. * Marcinkevičius, Andrius. “Constructing identity of Russians in Soviet Lithuania: policy, population censuses, and historical memory”. * Misiunas, Romuald J.; Taagepera, Rein. ''The Baltic States: Years of Dependence, 1940–1990''. University of California Press, 1993. * Smith, Graham (ed.). ''The Nationalities Question in the Post-Soviet States''. London: Longman, 1996. == Ārējās saites == * [https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/kartes/k140-iedzivotaji-pec-tautibas Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes karte — iedzīvotāji pēc tautības] * [https://www.stat.ee/en/find-statistics/statistics-theme/population Statistics Estonia — Population] * [https://osp.stat.gov.lt/en/2021-gyventoju-ir-bustu-surasymo-rezultatai Lietuvas 2021. gada tautas skaitīšanas rezultāti] [[Kategorija:Krievi]] [[Kategorija:Baltijas valstis]] a7zli24yytxmpa3z08wvxkl6chge5b6 4519391 4519390 2026-09-08T19:54:12Z Votre Provocateur 111653 4519391 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Russians in Baltic States (2021).svg|thumb|300px|Krievu īpatsvars Igaunijas, Latvijas un Lietuvas administratīvajās teritorijās 2021. gadā.]]'''Krievi Baltijas valstīs''' ir [[krievi|krievu]] etniskās kopienas [[Igaunija|Igaunijā]], [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]. To izcelsme ir vēsturiski neviendabīga: daļa krievu kopienu Baltijas reģionā izveidojās jau [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] laikā vai vēl agrāk, tostarp [[vecticībnieki|vecticībnieku]] migrācijas rezultātā, savukārt liela daļa mūsdienu krievu iedzīvotāju vai viņu priekšteču Baltijas valstīs ieradās [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] periodā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]].<ref name="Eberhardt">{{Tīmekļa atsauce |url=https://ojs.tnkul.pl/index.php/rns/article/view/11844 |title=Przemiany narodowościowe w państwach bałtyckich na przełomie XX i XXI wieku |author=Piotr Eberhardt |publisher=Roczniki Nauk Społecznych |access-date=2026-09-08}}</ref><ref name="CMS2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://link.springer.com/article/10.1186/s40878-025-00490-8 |title=Political legacies and present perceptions of migrants |publisher=Comparative Migration Studies |year=2025 |access-date=2026-09-08}}</ref> No trim Baltijas valstīm vislielākais krievu īpatsvars ir Latvijā un Igaunijā, bet Lietuvā tas ir ievērojami mazāks. 2021. gada sākumā Latvijā dzīvoja 463 587 krievi jeb 24,5% valsts iedzīvotāju.<ref name="Latvia2021">{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/system/files/publication/2022-12/Tautas_Skaitisana_2021.pdf |title=Latvijas 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšana |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |year=2022 |access-date=2026-09-08}}</ref> Igaunijā 2021. gada sākumā bija 322 700 krievu,<ref name="Estonia2026">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.stat.ee/en/news/there-are-people-of-224-different-ethnic-nationalities-living-in-estonia |title=There are people of 224 different ethnic nationalities living in Estonia |publisher=Statistics Estonia |date=2026-08-11 |access-date=2026-09-08}}</ref> bet Lietuvas 2021. gada tautas skaitīšanā tika uzskaitīti 141,1 tūkstotis krievu jeb 5,0% valsts iedzīvotāju.<ref name="Lithuania2021">{{Tīmekļa atsauce |url=https://osp.stat.gov.lt/en/2021-gyventoju-ir-bustu-surasymo-rezultatai/tautybe-gimtoji-kalba-ir-tikyba |title=Nationality, native language and religion: Population and Housing Census 2021 |publisher=Statistics Lithuania |access-date=2026-09-08}}</ref> Jēdziens ''Baltijas valstu krievi'' nav pilnībā sinonīms jēdzienam [[krievvalodīgie]], jo krievu valodu par dzimto vai ikdienas valodu Baltijā lieto arī daļa [[baltkrievi|baltkrievu]], [[ukraiņi|ukraiņu]], [[ebreji|ebreju]], [[poļi|poļu]] un citu tautību iedzīvotāju. Savukārt daļa etnisko krievu pārvalda attiecīgās valsts valodu un ikdienā izmanto vairākas valodas.<ref name="Muisnieks">{{Tīmekļa atsauce |url=https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC3868474/ |title=Contexts of Exit in the Migration of Russian Speakers from the Baltic Countries to Ireland |author=Sofya Aptekar |publisher=Ethnicities |year=2009 |access-date=2026-09-08}}</ref> == Vēsture == === Pirms 18. gadsimta === Krievu un austrumslāvu klātbūtne Baltijas reģionā ir senāka par Baltijas zemju pievienošanu Krievijas Impērijai. Viduslaikos pastāvēja cieši tirdzniecības un politiskie sakari starp Baltijas jūras austrumu piekrastes zemēm un [[Novgorodas Republika|Novgorodu]], [[Pleskavas Republika|Pleskavu]] un citām austrumslāvu zemēm. Krievu tirgotāji un amatnieki dzīvoja atsevišķās Baltijas pilsētās, tomēr šajā periodā neveidojās skaitliski lielas krievu kopienas. Nozīmīgs agrīnās krievu apdzīvotības vilnis bija saistīts ar [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Krievu Pareizticīgās baznīcas]] šķelšanos 17. gadsimtā. Pēc patriarha [[Nikons (patriarhs)|Nikona]] baznīcas reformām vecticībnieki tika vajāti Krievijas caristē, un daļa no viņiem pārcēlās uz toreizējās [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas ūnijas]] teritorijām, tostarp Latgali un Lietuvu. Vecticībnieku kopienas vēlāk saglabāja izteiktu reliģisko un kultūras identitāti, īpaši Latvijas austrumu daļā un Lietuvas ziemeļaustrumos. === Krievijas Impērijas periods === 18. gadsimtā pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] ievērojama daļa mūsdienu Igaunijas un Latvijas teritorijas nonāca Krievijas Impērijas sastāvā. Latgale Krievijas sastāvā tika iekļauta pēc [[Polijas dalīšanas|Polijas pirmās dalīšanas]] 1772. gadā, bet Lietuvas teritorijas — pēc vēlākajām Polijas—Lietuvas dalīšanām 18. gadsimta beigās. Krievijas pārvaldes laikā Baltijas pilsētās pieauga krievu ierēdņu, militārpersonu, tirgotāju un strādnieku skaits. 19. gadsimtā, īpaši tā otrajā pusē, impērijas administrācija īstenoja [[rusifikācija|rusifikācijas]] politiku, kuras laikā krievu valodas nozīme pieauga pārvaldē un izglītībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lituanistika.lt/content/100251 |title=Russian and Soviet nationalities policy in the Baltic States, 1855–1991 |publisher=Lituanistika |access-date=2026-09-08}}</ref> Tomēr krievu demogrāfiskais īpatsvars dažādās Baltijas teritorijās saglabājās atšķirīgs. Krievu kopienas bija salīdzinoši lielākas Latvijas pilsētās un Latgalē, savukārt Lietuvā un lielākajā daļā Igaunijas krievu īpatsvars bija mazāks. === Neatkarīgās Baltijas valstis starpkaru periodā === Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] izveidojās neatkarīgās Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valstis. Krievi tajās kļuva par nacionālajām minoritātēm. Latvijā 1935. gada tautas skaitīšanā krievi veidoja aptuveni 8,8% iedzīvotāju pēc vēlākās Centrālās statistikas pārvaldes klasifikācijas.<ref name="Latvia1935">{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/system/files/publication/2022-12/Tautas_Skaitisana_2021.pdf |title=Latvijas 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšana |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |access-date=2026-09-08}}</ref> Starpkaru krievu kopiena bija īpaši koncentrēta [[Latgale|Latgalē]], [[Rīga|Rīgā]] un atsevišķās citās pilsētās. Tajā ietilpa gan senās vecticībnieku kopienas, gan pareizticīgie, bijušās impērijas ierēdņi un pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] ieradušies emigranti. Igaunijā 1934. gadā krievi veidoja aptuveni 8,5% iedzīvotāju, taču ievērojama to daļa dzīvoja [[Pečori|Pečoru]] apkārtnē un teritorijās uz austrumiem no [[Narvas upe|Narvas upes]], kas pēc Otrā pasaules kara tika pievienotas Krievijas PFSR.<ref name="Muisnieks2">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.researchgate.net/publication/271932858_Ethnicity_and_social_cohesion_in_the_post-Soviet_Baltic_states |title=Ethnicity and social cohesion in the post-Soviet Baltic states |access-date=2026-09-08}}</ref> Lietuvā krievu īpatsvars starpkaru periodā bija vēl zemāks — aptuveni 2–3% iedzīvotāju.<ref name="Muisnieks2"/> === Otrais pasaules karš un padomju okupācija === 1940. gadā visas trīs Baltijas valstis [[Baltijas valstu okupācija|okupēja un anektēja Padomju Savienība]]. 1941.–1944. gadā reģionu okupēja [[Nacistiskā Vācija]], bet 1944.–1945. gadā Padomju Savienība Baltijas valstis atkārtoti ieņēma un atjaunoja tajās padomju režīmu. Kara, deportāciju, represiju, emigrācijas un teritoriālo pārmaiņu rezultātā Baltijas valstu iedzīvotāju sastāvs ievērojami mainījās. Pēc kara sākās arī plaša migrācija no citām Padomju Savienības republikām uz Igaunijas, Latvijas un Lietuvas PSR.<ref name="CMS2025"/> === Padomju perioda migrācija === [[Attēls:Estonia ethnic makeup.png|thumb|250px|Igaunijas etniskā sastāva izmaiņas 1897.—2011. gadā.]] No 1940. gadu otrās puses līdz 1980. gadu beigām Baltijas republikās ieradās simtiem tūkstošu cilvēku no citām PSRS daļām. Migrācijas apjoms bija vislielākais Latvijā un Igaunijā un ievērojami mazāks Lietuvā. Migrācija bija saistīta ar industrializāciju, militāro infrastruktūru, padomju pārvaldes aparātu, darbaspēka pārvietošanu un salīdzinoši augstāku dzīves līmeni Baltijas republikās.<ref name="Eberhardt"/><ref name="Nagy">{{Tīmekļa atsauce |url=https://edit.elte.hu/xmlui/handle/10831/88927 |title=Betelepülés vagy betelepítés? |author=Anna Lúcia Nagy |year=2023 |access-date=2026-09-08}}</ref> Latvijā krievu īpatsvars pieauga no 8,8% 1935. gadā līdz 26,6% 1959. gadā, 29,8% 1970. gadā, 32,8% 1979. gadā un 34,0% 1989. gadā.<ref name="Latvia2000">{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/system/files/publication/2017-08/latvijas_2000_gada_tautas_skaitisanas_rezultati.pdf |title=Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |access-date=2026-09-08}}</ref> Tajā pašā laikā latviešu īpatsvars samazinājās no 77,0% 1935. gadā līdz 52,0% 1989. gadā.<ref name="Latvia2000"/> Igaunijā krievu īpatsvars līdz 1989. gadam sasniedza apmēram 30,3%, bet igauņu īpatsvars bija samazinājies līdz 61,5%.<ref name="CMS2025"/> Lietuvā imigrācijas apjoms bija mazāks. 1989. gadā krievi veidoja 9,4% Lietuvas iedzīvotāju, savukārt lietuvieši saglabāja gandrīz 80% īpatsvaru.<ref name="CMS2025"/> {| class="wikitable" |+ Krievu īpatsvars Baltijas valstu iedzīvotāju kopskaitā ! Valsts ! Starpkaru periods ! 1989 ! 2021 |- | [[Latvija]] | 8,8% (1935)<ref name="Latvia1935"/> | 34,0%<ref name="Latvia2000"/> | 24,5%<ref name="Latvia2021"/> |- | [[Igaunija]] | ap 8,5% (1934)<ref name="Muisnieks2"/> | 30,3%<ref name="CMS2025"/> | ap 24%<ref name="Estonia2026"/> |- | [[Lietuva]] | ap 2,5%<ref name="Muisnieks2"/> | 9,4%<ref name="CMS2025"/> | 5,0%<ref name="Lithuania2021"/> |} Padomju laikmetā krievu valodai Baltijas republikās bija augsts sociālais un institucionālais statuss, un tā funkcionēja kā PSRS starpnacionālās saziņas valoda. Krievu valodā bija pieejama izglītība, plašsaziņas līdzekļi un kultūras infrastruktūra. Daudzi pēc kara iebraukušie iedzīvotāji vietējās valodas neapguva, jo ikdienas un profesionālajā dzīvē bieži bija iespējams funkcionēt krievu valodā.<ref name="Cohesion">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.researchgate.net/publication/271932858_Ethnicity_and_social_cohesion_in_the_post-Soviet_Baltic_states |title=Ethnicity and social cohesion in the post-Soviet Baltic states |access-date=2026-09-08}}</ref> Latvijas PSR 1950. gadu otrajā pusē tā sauktie nacionālkomunisti mēģināja ierobežot migrāciju uz Rīgu un paplašināt latviešu valodas lietojumu valsts pārvaldē un pakalpojumu sektorā, taču pēc 1959. gada šī politika tika pārtraukta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/services/aop-cambridge-core/content/view/0B58D71634CCAB81B6F893D77A93EDAA/S0090599200038356a.pdf/restricting-russians-language-and-immigration-laws-in-soviet-latvia-19561959.pdf |title=Restricting Russians: language and immigration laws in Soviet Latvia, 1956–1959 |author=Michael Loader |publisher=Nationalities Papers |year=2017 |access-date=2026-09-08}}</ref> === Neatkarības atjaunošana === 1980. gadu beigās [[perestroika]]s un nacionālo kustību laikā attiecības starp titulnācijām un daļu krievvalodīgo sabiedrības kļuva par nozīmīgu politisku jautājumu. Latvijā un Igaunijā daļa krievvalodīgo atbalstīja neatkarības atjaunošanu, savukārt cita daļa iesaistījās padomju varas saglabāšanu atbalstošās kustībās. 1990.—1991. gadā Lietuva, Latvija un Igaunija atjaunoja neatkarību. Turpmākajos gados sākās ievērojamas demogrāfiskās un sociolingvistiskās pārmaiņas. Daļa padomju periodā ieceļojušo krievu un citu tautību iedzīvotāju emigrēja uz Krieviju vai citām valstīm, bet krievu īpatsvars samazinājās arī zemākas dzimstības, novecošanas un kopējās depopulācijas dēļ.<ref name="Eberhardt"/> Visstraujāk krievu skaits samazinājās Latvijā un Igaunijā, kur padomju periodā bija izveidojušās īpaši lielas kopienas. Latvijā krievu skaits no 1989. līdz 2021. gadam samazinājās par aptuveni 442 tūkstošiem cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/system/files/publication/2022-05/Nr_02_Latvija_Galvenie_statistikas_raditaji_2022_%2822_00%29_LV_0.pdf |title=Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2022 |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |year=2022 |access-date=2026-09-08}}</ref> == Krievi Latvijā == {{Pamatraksts|Latvijas krievi}} Latvijā krievi ir lielākā etniskā minoritāte. 2021. gada sākumā Latvijā dzīvoja 463 587 krievi jeb 24,5% iedzīvotāju.<ref name="Latvia2021"/> 2025. gada sākumā krievu skaits bija samazinājies līdz 434 398 cilvēkiem jeb aptuveni 23,3% valsts iedzīvotāju.<ref name="Latvia2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.stat.gov.lv/sq/21199 |title=Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības un valstiskās piederības gada sākumā |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |access-date=2026-09-08}}</ref> Krievu iedzīvotāji Latvijā ir nevienmērīgi izvietoti. Lielākās kopienas atrodas [[Rīga|Rīgā]], [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], [[Jūrmala|Jūrmalā]] un vairākās [[Latgale|Latgales]] pašvaldībās. Krievu īpatsvars tradicionāli ir mazāks Vidzemes un Kurzemes lauku teritorijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/kartes/k140-iedzivotaji-pec-tautibas |title=Iedzīvotāji pēc tautības |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |access-date=2026-09-08}}</ref> Latvijas krievu kopiena nav viendabīga. Tajā ietilpst gan vairākus gadsimtus Latvijā dzīvojošo vecticībnieku pēcteči, gan starpkaru Latvijas pilsoņu pēcteči, gan padomju periodā ieceļojušie iedzīvotāji un viņu pēcnācēji. Pēc valstiskās piederības Latvijas krievu vidū pastāv vairākas grupas. 2025. gada sākumā 300 089 jeb 69,1% Latvijas krievu bija Latvijas pilsoņi, 109 235 jeb 25,1% bija [[Latvijas nepilsoņi]], bet 25 074 jeb 5,8% bija citas valstiskās piederības personas.<ref name="Latvia2025"/> == Krievi Igaunijā == {{Pamatraksts|Krievi Igaunijā}} Igaunijā krievi ir lielākā etniskā minoritāte. Viņu dzīvesvietu sadalījums ir ļoti nevienmērīgs. Īpaši liela krievu koncentrācija ir valsts ziemeļaustrumos — [[Ida-Viru apriņķis|Ida-Viru apriņķī]], tostarp [[Narva|Narvā]], [[Sillamē|Sillamē]] un [[Kohtla-Jerve|Kohtla-Jervē]], kā arī [[Tallina|Tallinā]]. Padomju periodā Igaunijas ziemeļaustrumos tika attīstīta degslānekļa ieguve un smagā rūpniecība, kuras darbaspēka nodrošināšanai no citām PSRS republikām ieradās liels skaits strādnieku. Rezultātā vairākās Ida-Viru pilsētās krievvalodīgie kļuva par iedzīvotāju vairākumu. 1989. gadā krievi veidoja 30,3% Igaunijas iedzīvotāju.<ref name="CMS2025"/> Pēc neatkarības atjaunošanas viņu skaits pakāpeniski samazinājās. 2018. gadā Igaunijā dzīvoja 328 864 krievi, 2021. gadā — 322 700, 2024. gadā — 296 600, bet 2026. gada sākumā — 276 125 jeb 20,2% valsts iedzīvotāju.<ref name="Estonia2026"/> 2021. gada tautas skaitīšana parādīja, ka Igaunijas ārvalstu izcelsmes iedzīvotāju vidū krievi bija pārliecinoši lielākā etniskā grupa. Pirmajā ārvalstu izcelsmes paaudzē krievi veidoja 59,3%, otrajā — 86,0%, bet trešajā — 92,5% attiecīgo grupu.<ref name="EstoniaOrigin">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rahvaloendus.ee/en/results/native-origin |title=Native origin |publisher=Statistics Estonia |access-date=2026-09-08}}</ref> Pēc 1991. gada Igaunija atjaunoja pirmskara pilsonības tiesisko pēctecību. Daļa padomju periodā ieceļojušo personu un viņu pēcnācēju sākotnēji palika ar nenoteiktu pilsonību vai ieguva Krievijas pilsonību. 2021. gada beigās 84,7% visu Igaunijas iedzīvotāju bija Igaunijas pilsoņi; Krievijas pilsoņu skaits bija 81 695, bet personu ar nenoteiktu pilsonību skaits kopš 1990. gadiem bija ievērojami samazinājies.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://rahvaloendus.ee/en/results/demographic-and-ethno-cultural-characteristics-of-the-population |title=Demographic and ethno-cultural characteristics of the population |publisher=Statistics Estonia |access-date=2026-09-08}}</ref> == Krievi Lietuvā == {{Pamatraksts|Lietuvas krievi}} Lietuvā krievu kopiena ir proporcionāli ievērojami mazāka nekā Latvijā un Igaunijā. Tas saistīts gan ar mazāku pēckara migrāciju no citām PSRS republikām, gan ar atšķirīgu industrializācijas struktūru.<ref name="Marcinkevicius">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.journals.vu.lt/open-series/en/article/view/46028 |title=Constructing identity of Russians in Soviet Lithuania: policy, population censuses, and historical memory |author=Andrius Marcinkevičius |publisher=Vilnius University |access-date=2026-09-08}}</ref> Lietuvas krievu kopienā vēsturiski izšķir senāko iedzīvotāju grupu, tostarp vecticībniekus, un padomju periodā ieceļojušos iedzīvotājus. Pētnieki norādījuši, ka pirmajos pēckara gadu desmitos senāko Lietuvas krievu kopienu pēcteči varēja veidot ievērojamu daļu no visiem valsts krieviem.<ref name="Marcinkevicius"/> 1989. gadā krievi veidoja 9,4% Lietuvas iedzīvotāju, bet pēc neatkarības atjaunošanas viņu īpatsvars samazinājās. 2001. gadā krievi veidoja 6,3%, bet 2021. gada tautas skaitīšanā — 5,0% jeb 141,1 tūkstoti iedzīvotāju.<ref name="Lithuania2021"/> 2021. gadā 30,5% Lietuvā dzīvojošo etnisko krievu bija dzimuši ārpus Lietuvas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://osp.stat.gov.lt/2021-gyventoju-ir-bustu-surasymo-rezultatai/gyventoju-mobilumas |title=Gyventojų mobilumas |publisher=Statistics Lithuania |access-date=2026-09-08}}</ref> Krievu kopienas lielākās koncentrācijas atrodas [[Viļņa|Viļņā]], [[Klaipēda|Klaipēdā]] un [[Visagina|Visaginā]]. Visaginas etniskā struktūra ir cieši saistīta ar [[Ignalinas atomelektrostacija|Ignalinas atomelektrostacijas]] būvniecību padomju periodā, kad pilsētā apmetās speciālisti un strādnieki no dažādām PSRS republikām. == Demogrāfiskā attīstība == Pēc 1991. gada etnisko krievu skaits visās trīs Baltijas valstīs kopumā ir samazinājies. Šo tendenci ietekmējuši vairāki faktori: emigrācija, dzimstības samazināšanās, iedzīvotāju novecošana, asimilācija un kopējais iedzīvotāju skaita kritums, īpaši Latvijā un Lietuvā.<ref name="Eberhardt"/> {| class="wikitable sortable" |+ Krievu skaita attīstība Baltijas valstīs ! Valsts ! 1989 ! 2021 ! Jaunākie pieejamie dati |- | [[Latvija]] | 34,0%<ref name="Latvia2000"/> | 463 587 (24,5%)<ref name="Latvia2021"/> | 434 398 (23,3%), 2025<ref name="Latvia2025"/> |- | [[Igaunija]] | 30,3%<ref name="CMS2025"/> | 322 700<ref name="Estonia2026"/> | 276 125 (20,2%), 2026<ref name="Estonia2026"/> |- | [[Lietuva]] | 9,4%<ref name="CMS2025"/> | 141 122 (5,0%)<ref name="Lithuania2021"/> | 141 122 (5,0%), 2021<ref name="Lithuania2021"/> |} Krievu kopienu vecuma struktūra Baltijas valstīs kopumā ir vecāka nekā attiecīgo titulnāciju vidū. Latvijā 2021. gada datos redzams augsts krievu īpatsvars vecākajās vecuma grupās,<ref name="Latvia2021"/> savukārt Igaunijas 2026. gada statistikā vislielākais krievu skaits bija 65–74 gadu vecuma grupā.<ref name="Estonia2026"/> Lietuvā 2021. gadā krievu īpatsvars bija visaugstākais 60–69 gadu vecuma grupā — 7,8%, bet 20–29 gadus veco iedzīvotāju vidū tikai 2,7%.<ref name="Lithuania2021"/> == Valoda == {{Pamatraksts|Krievu valoda}} Krievu valoda ir viena no visplašāk lietotajām mazākumtautību valodām Baltijas valstīs. Tās sociolingvistiskais stāvoklis tomēr būtiski atšķiras starp Latviju, Igauniju un Lietuvu. Latvijā krievu valoda ir īpaši plaši izplatīta Rīgā un Latgalē. Tā tiek lietota ģimenēs, privātajā uzņēmējdarbībā, kultūrā un medijos, tomēr vienīgā valsts valoda ir [[latviešu valoda]]. Igaunijā krievu valoda ir dominējoša vairākās Ida-Viru pilsētās un plaši lietota Tallinā. 2021. gada tautas skaitījumā 39% Igaunijas iedzīvotāju norādīja, ka krievu valodu prot kā svešvalodu; vienlaikus ievērojamai iedzīvotāju daļai tā ir dzimtā valoda.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.stat.ee/en/news/population-census-76-estonias-population-speak-foreign-language |title=Population census: 76% of Estonia’s population speak a foreign language |publisher=Statistics Estonia |date=2022-11-16 |access-date=2026-09-08}}</ref> Lietuvā krievu valodas lietotāju skaits ievērojami pārsniedz etnisko krievu skaitu. 2021. gada tautas skaitīšanā 60,6% Lietuvas iedzīvotāju norādīja krievu valodas zināšanas, lai gan etniskie krievi veidoja tikai 5,0% iedzīvotāju.<ref name="Lithuania2021"/> Krievu valodas zināšanas ir īpaši izplatītas vecākajās paaudzēs, kas izglītību ieguva padomju periodā. == Pilsonība == Pēc neatkarības atjaunošanas trīs Baltijas valstis īstenoja atšķirīgas pilsonības politikas. Lietuvā pilsonība tika piešķirta gandrīz visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem neatkarības atjaunošanas laikā. Tādēļ Lietuvā neveidojās liela pastāvīgo iedzīvotāju grupa bez valsts pilsonības. 2021. gada sākumā Lietuvas pilsoņi veidoja 97,1% valsts pastāvīgo iedzīvotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://osp.stat.gov.lt/en/lietuvos-gyventojai-2021/salies-gyventojai/gyventoju-skaicius-ir-sudetis |title=Population and its composition |publisher=Statistics Lithuania |access-date=2026-09-08}}</ref> Latvija un Igaunija savukārt atjaunoja pirms 1940. gada pastāvējušo valstu juridisko pēctecību un automātiski atjaunoja pilsonību pirmskara pilsoņiem un viņu pēcnācējiem. Pārējiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem bija paredzēta naturalizācijas procedūra. Latvijā izveidojās īpašs [[Latvijas nepilsoņi|nepilsoņa]] tiesiskais statuss. Lai gan nepilsoņu skaits kopš 1990. gadiem ievērojami samazinājies naturalizācijas, emigrācijas un demogrāfisko procesu rezultātā, krievi joprojām veido lielu daļu šīs grupas. 2025. gadā 25,1% Latvijas etnisko krievu bija nepilsoņi.<ref name="Latvia2025"/> Igaunijā līdzīga vēsturiska problēma saistīta ar personām ar nenoteiktu pilsonību. To skaits arī ir pastāvīgi samazinājies, pieaugot naturalizācijai un mainoties paaudzēm.<ref name="EstoniaOrigin"/> == Reliģija == Tradicionāli liela Baltijas krievu daļa ir saistīta ar [[Austrumu pareizticība|Austrumu pareizticību]] vai [[vecticībnieki|vecticību]], tomēr mūsdienu krievu kopienas reliģiskā struktūra ir daudzveidīga un ietver arī katoļus, protestantus un nereliģiozus cilvēkus. Latvijā nozīmīga loma ir [[Latvijas Pareizticīgā baznīca|Latvijas Pareizticīgajai baznīcai]], savukārt Latgalē un Rīgā pastāv arī vēsturiskas vecticībnieku draudzes. Lietuvas 2021. gada tautas skaitīšanā 50,3% krievu sevi pieskaitīja pareizticīgajiem, bet 10,6% — vecticībniekiem.<ref name="Lithuania2021"/> == Kultūra un sabiedriskā dzīve == Baltijas valstu krievu kultūras dzīve vēsturiski koncentrējusies lielākajās pilsētās. Rīgā, Tallinā, Narvā, Daugavpilī, Viļņā un Klaipēdā darbojušies krievu teātri, kultūras biedrības, skolas, bibliotēkas un plašsaziņas līdzekļi. Latvijā ievērojamākā profesionālā krievu teātra institūcija ir [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris]], kura pirmsākumi meklējami 1883. gadā. Igaunijā darbojas [[Igaunijas Krievu teātris]] Tallinā. Baltijas krievu kultūras identitāti ietekmē gan krievu valoda un Krievijas kultūras tradīcijas, gan ilgstoša dzīve Baltijas valstu sabiedrībās. Socioloģiskajos pētījumos tādēļ tiek nošķirtas dažādas identifikācijas formas — no izteikti krieviskas līdz divkāršai vai valstiski orientētai Latvijas, Igaunijas vai Lietuvas identitātei. == Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā == [[Krievijas iebrukums Ukrainā (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā 2022. gadā]] pastiprināja diskusijas Baltijas valstīs par krievu valodas statusu, izglītības politiku, Krievijas informatīvo telpu, pilsonību un sabiedrības integrāciju. Latvijā un Igaunijā tika paātrinātas reformas, kuru mērķis ir palielināt valsts valodas lietojumu izglītībā, kā arī ierobežota daļa Krievijas valsts kontrolēto mediju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/nationalities-papers/article/securitizing-russianspeakers-in-estonia-and-latvia-the-framepolicy-nexus-before-and-after-russias-invasion-of-ukraine/E18B914389E1A51B9026488684F30F73 |title=Securitizing Russian-speakers in Estonia and Latvia: The Frame-Policy Nexus before and after Russia’s Invasion of Ukraine |publisher=Nationalities Papers |access-date=2026-09-08}}</ref> Vienlaikus pētnieki norāda, ka Baltijas krievvalodīgās kopienas nav politiski viendabīgas un ka etnisko piederību nevar automātiski pielīdzināt politiskajām simpātijām vai attieksmei pret Krievijas ārpolitiku.<ref name="CMS2025"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Aptekar, Sofya. “Contexts of Exit in the Migration of Russian Speakers from the Baltic Countries to Ireland”. ''Ethnicities'', 2009. * Eberhardt, Piotr. “Przemiany narodowościowe w państwach bałtyckich na przełomie XX i XXI wieku”. ''Roczniki Nauk Społecznych'', 2009. * Loader, Michael. “Restricting Russians: language and immigration laws in Soviet Latvia, 1956–1959”. ''Nationalities Papers'', 45(6), 2017, 1082–1099. * Marcinkevičius, Andrius. “Constructing identity of Russians in Soviet Lithuania: policy, population censuses, and historical memory”. * Misiunas, Romuald J.; Taagepera, Rein. ''The Baltic States: Years of Dependence, 1940–1990''. University of California Press, 1993. * Smith, Graham (ed.). ''The Nationalities Question in the Post-Soviet States''. London: Longman, 1996. == Ārējās saites == * [https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/kartes/k140-iedzivotaji-pec-tautibas Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes karte — iedzīvotāji pēc tautības] * [https://www.stat.ee/en/find-statistics/statistics-theme/population Statistics Estonia — Population] * [https://osp.stat.gov.lt/en/2021-gyventoju-ir-bustu-surasymo-rezultatai Lietuvas 2021. gada tautas skaitīšanas rezultāti] [[Kategorija:Krievi]] [[Kategorija:Baltijas valstis]] hrcirvfq6ndgjkelk8ngdc8zrp64dzi 6 639204 4519392 2026-09-08T19:55:17Z Baisulis 11523 == Kopsavilkums == Filmas "[[Melnais vanags notriekts]]" plakāts. Attēls ņemts no [[:en:File:Black hawk down ver1.jpg|angļu vikipēdijas]] == Licence == {{Filmas plakāts}} 4519392 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == == Kopsavilkums == Filmas "[[Melnais vanags notriekts]]" plakāts. Attēls ņemts no [[:en:File:Black hawk down ver1.jpg|angļu vikipēdijas]] == Licence == {{Filmas plakāts}} 4tv55gvlkeupiwk8kdnfpb8mp4n6kpo 0 639205 4519396 2026-09-08T20:01:28Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Krievijas emigrācijas piektais vilnis''' (arī '''Putina laika emigrācija''', dažkārt '''Putina eksods'''; angļu: ''Putin Exodus'') ir nosacīts apzīmējums jaunākajam [[Krievija|Krievijas]] emigrācijas periodam, kas saistīts ar [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] valdīšanas laiku. Daļa pētnieku tā sākumu attiecina uz 2000. gadiem, kad būtiski mainījās emigrantu sociālais profils un no valsts arvien biežāk izceļoja augsti izglītoti speciālisti, uzņ... 4519396 wikitext text/x-wiki '''Krievijas emigrācijas piektais vilnis''' (arī '''Putina laika emigrācija''', dažkārt '''Putina eksods'''; angļu: ''Putin Exodus'') ir nosacīts apzīmējums jaunākajam [[Krievija|Krievijas]] emigrācijas periodam, kas saistīts ar [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] valdīšanas laiku. Daļa pētnieku tā sākumu attiecina uz 2000. gadiem, kad būtiski mainījās emigrantu sociālais profils un no valsts arvien biežāk izceļoja augsti izglītoti speciālisti, uzņēmēji, zinātnieki un kultūras darbinieki, savukārt citi par robežšķirtni uzskata [[Protesti Krievijā (2011—2013)|2011.—2013. gada protestus]], Putina atgriešanos prezidenta amatā 2012. gadā un tai sekojošo politiskās sistēmas autoritāro konsolidāciju.<ref name="OutRush2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://cddrl.fsi.stanford.edu/publication/move-mobility-integration-and-dynamics-russian-emigration-2022-2024 |title=On the Move: Mobility, Integration, and the Dynamics of Russian Emigration in 2022–2024 |author=Emil Kamalov; Karolina Nugumanova; Ivetta Sergeeva |publisher=Stanford University, Center on Democracy, Development and the Rule of Law |date=2025-03-25 |access-date=2026-09-08}}</ref> Īpaši strauji emigrācija pieauga pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada 24. februārī un pēc [[Mobilizācija Krievijā (2022)|daļējās mobilizācijas]] izsludināšanas 2022. gada septembrī. Pētījumos šajā periodā parasti izšķir divus galvenos emigrācijas maksimumus: pirmo 2022. gada pavasarī un vasarā pēc iebrukuma sākuma un otro pēc mobilizācijas izsludināšanas septembrī.<ref name="ZOiS2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.zois-berlin.de/en/publications/zois-report/the-political-diversity-of-the-new-migration-from-russia-since-february-2022 |title=The Political Diversity of the New Migration from Russia Since February 2022 |author=Félix Krawatzek; Gwendolyn Sasse |publisher=Centre for East European and International Studies |date=2024-09-12 |access-date=2026-09-08}}</ref> Atsevišķi pētnieki šo izceļošanu raksturojuši kā lielāko emigrācijas vilni no Krievijas kopš [[Krievijas revolūcija (1917)|1917. gada revolūcijas]].<ref name="Stanford2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://fsi.stanford.edu/publication/russian-emigration-patterns-during-russia-ukraine-war-interviews-wartime-emigres |title=Russian Emigration Patterns during the Russia-Ukraine War: Interviews with Wartime Émigrés |author=Elizabeth Jerstad; Emma Barrosa |publisher=Stanford University |date=2024-05-31 |access-date=2026-09-08}}</ref> Jēdziens “piektais vilnis” nav vispārēji standartizēts akadēmiskajā literatūrā, un dažādi autori izmanto atšķirīgu Krievijas un padomju emigrācijas periodizāciju. Tāpat piektā viļņa emigrācija nav sinonīms visai [[Krievu diaspora|krievu diasporai]]. [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] 2020. gadā lēsa, ka ārpus Krievijas dzīvoja aptuveni 11 miljoni cilvēku, kuri dzimuši Krievijas teritorijā, tomēr šajā statistikā ietilpst arī cilvēki, kuri izceļojuši daudz agrāk, tostarp pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], un tādēļ šo skaitli nevar izmantot kā piektā emigrācijas viļņa apjoma rādītāju.<ref name="UN2020">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.un.org/en/desa/international-migration-2020-highlights |title=International Migration 2020 Highlights |publisher=United Nations Department of Economic and Social Affairs |year=2021 |access-date=2026-09-08}}</ref> == Periodizācija == Pēcpadomju Krievijas emigrāciju pētnieki periodizē atšķirīgi. Dažās klasifikācijās par piekto emigrācijas vilni tiek uzskatīta emigrācija, kas sākās jau 2000. gados, savukārt citās par tās sākumu uzskata 2011.—2012. gada politisko krīzi vai 2014. gadu pēc [[Krimas aneksija|Krimas aneksijas]]. Pēc 2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā radās vēl viena strauja emigrācijas plūsma, kas dažkārt tiek aplūkota gan kā piektā viļņa kulminācija, gan kā atsevišķs jauns emigrācijas posms. Nosacīti piektā viļņa attīstībā iespējams izdalīt vairākus posmus: * emigrācija 2000. gados, ko veicināja ekonomiski, profesionāli un politiski iemesli; * emigrācijas pieaugums pēc 2011.—2013. gada masu protestiem un Putina atgriešanās prezidenta amatā; * jauns izceļošanas vilnis pēc Krimas aneksijas un [[Karš Donbasā|kara sākuma Donbasā]] 2014. gadā; * emigrācija pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī; * masveida izceļošana pēc daļējās mobilizācijas izsludināšanas 2022. gada septembrī; * sekundārā migrācija 2023.—2025. gadā, kad daļa sākotnēji uz Gruziju, Turciju, Armēniju vai Centrālāzijas valstīm pārcēlušos emigrantu pārcēlās uz citām valstīm.<ref name="OutRush2025"/><ref name="ReutersTurkey">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/world/another-russian-exodus-many-who-fled-turkey-move-again-2024-05-21/ |title=Another Russian exodus: Many who fled to Turkey move on again |publisher=Reuters |date=2024-05-21 |access-date=2026-09-08}}</ref> == Emigrācija 2000. gados == Pēc ekonomiskās un politiskās nestabilitātes 1990. gados Krievijas emigrācijas raksturs 2000. gados pakāpeniski mainījās. Valsts ekonomiskā situācija salīdzinājumā ar iepriekšējo desmitgadi stabilizējās, tomēr turpinājās izglītotu speciālistu un zinātnieku aizplūšana uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], [[Vācija|Vāciju]], [[Izraēla|Izraēlu]], [[Kanāda|Kanādu]], Apvienoto Karalisti un citām valstīm. Šajā periodā arvien lielāku emigrantu daļu veidoja cilvēki ar augstāko izglītību, profesionālu kvalifikāciju, starptautiskiem kontaktiem un pietiekamiem ekonomiskajiem resursiem pārcelšanās finansēšanai. Līdz ar to jaunā emigrācija arvien biežāk tika apspriesta [[smadzeņu aizplūšana]]s kontekstā. Atšķirībā no vairākām agrākām emigrācijas plūsmām, kad pārcelšanos lielā mērā noteica etniskā repatriācija, piemēram, Krievijas vāciešu izceļošana uz Vāciju vai ebreju emigrācija uz Izraēlu, 2000. un 2010. gadu emigrantu vidū pieauga to cilvēku īpatsvars, kuru galvenie motīvi bija profesionālās iespējas, dzīves kvalitāte vai politiskā vide. == 2011.—2013. gada protesti un emigrācijas politizācija == [[Attēls:March in Moscow 24 December 2011, Sakharov Avenue -6.JPG|thumb|Protests Maskavā 2011. gada decembrī. Daļa pētnieku piektā emigrācijas viļņa sākumu saista ar 2011.—2012. gada politisko krīzi.]] Būtiska piektā emigrācijas viļņa politizācija notika pēc [[Krievijas Valsts domes vēlēšanas (2011)|2011. gada Valsts domes vēlēšanām]], kurām sekoja plaši protesti pret iespējamiem vēlēšanu pārkāpumiem. 2012. gada martā Putins pēc četru gadu pārtraukuma atgriezās prezidenta amatā. Turpmākajos gados tika pieņemti vairāki likumi, kas ierobežoja politisko organizāciju, nevalstisko organizāciju un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu darbību. Daļa žurnālistu, opozīcijas aktīvistu, uzņēmēju un kultūras darbinieku pārcēlās uz ārvalstīm. Atšķirībā no ekonomiski motivētas migrācijas, šīs emigrantu grupas pašidentifikācijā biežāk parādījās politiski argumenti — neapmierinātība ar politisko režīmu, vēlēšanu sistēmu, korupciju un pilsonisko brīvību ierobežošanu. == Emigrācija pēc 2014. gada == 2014. gada februārī un martā Krievija pārņēma kontroli pār Ukrainai piederošo [[Krima|Krimas pussalu]] un vēlāk to anektēja. Tajā pašā gadā sākās bruņotais konflikts Donbasā. Šie notikumi izraisīja jaunu politiski motivētas emigrācijas pieaugumu. Krieviju pameta daļa uzņēmēju, žurnālistu, mākslinieku, zinātnieku un opozīcijas aktīvistu, kuri iebilda pret Krievijas politiku Ukrainā vai bažījās par represiju pastiprināšanos valstī. Nozīmīgs faktors bija arī ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, ko veicināja naftas cenu kritums, rubļa vērtības samazināšanās un starptautiskās sankcijas. 2014.—2021. gada emigrācija tomēr pēc apjoma bija ievērojami mazāka nekā izceļošana, kas sākās pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. == Emigrācija pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā == === Pirmais vilnis 2022. gada pavasarī === [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|thumb|Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī un kļuva par vienu no galvenajiem jaunās emigrācijas cēloņiem.]] 2022. gada 24. februārī Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Jau pirmajās nedēļās pēc iebrukuma no Krievijas izbrauca desmitiem un vēlāk simtiem tūkstošu cilvēku. Pirmā izceļotāju grupa galvenokārt sastāvēja no cilvēkiem, kuri iebilda pret karu, baidījās no politiskām represijām vai kuru profesionālo darbību apdraudēja sankcijas un starptautiskā izolācija. Īpaši augsts bija informācijas tehnoloģiju, mediju, kultūras, akadēmiskā sektora, nevalstisko organizāciju un radošo industriju darbinieku īpatsvars.<ref name="Stanford2024"/> Pēc iebrukuma sākuma Krievijā tika pieņemti likumi, kas paredzēja kriminālatbildību par armijas darbību tā saukto “diskreditēšanu” un par informācijas izplatīšanu, kuru varas iestādes uzskatīja par nepatiesu. Tika slēgti vai bloķēti vairāki neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi, un daļa to darbinieku pārcēlās uz ārvalstīm. Daudzi emigranti sākotnēji izvēlējās valstis, kurās Krievijas pilsoņiem bija iespējams ieceļot bez vīzas vai vienkāršoti saņemt uzturēšanās atļauju. Starp galvenajiem galamērķiem bija [[Gruzija]], [[Armēnija]], [[Kazahstāna]], [[Turcija]], [[Serbija]], [[Uzbekistāna]], [[Kirgizstāna]], [[Apvienotie Arābu Emirāti]] un [[Izraēla]].<ref name="Stanford2024"/> === Mobilizācija un otrais emigrācijas maksimums === 2022. gada 21. septembrī Putins paziņoja par daļēju mobilizāciju. Pēc tās izsludināšanas sākās otrais straujais emigrācijas vilnis. Daudzi militārā vecuma vīrieši centās izbraukt no valsts, lai izvairītos no iesaukšanas. Pie robežpunktiem ar Gruziju, Kazahstānu, Mongoliju un Somiju veidojās garas automašīnu rindas, bet aviobiļešu cenas uz valstīm, kurās Krievijas pilsoņiem nebija nepieciešama vīza, strauji pieauga. ZOiS pētnieki 2024. gadā lēsa, ka pēc 2022. gada februāra Krieviju bija pametuši aptuveni 800 000—900 000 cilvēku. Daļa vēlāk atgriezās, un aptuveni 650 000 pēc pētnieku aplēsēm joprojām atradās ārvalstīs.<ref name="ZOiS2024"/> Stanforda Universitātes pētnieki norādīja, ka dažādos avotos emigrējušo skaits svārstās no aptuveni 500 000 līdz vienam miljonam, jo Krievijas oficiālā migrācijas statistika un galamērķa valstu dati izmanto atšķirīgas metodoloģijas.<ref name="Stanford2024"/> == Emigrācijas apjoms == Precīzu piektā emigrācijas viļņa apjomu noteikt ir sarežģīti. Daudzi Krievijas pilsoņi izceļoja bez pastāvīgās dzīvesvietas deklarēšanas ārvalstīs, bieži mainīja uzturēšanās valsti vai vēlāk atgriezās Krievijā. 2024. gada jūlijā neatkarīgais izdevums ''The Bell'', apkopojot ārvalstu migrācijas un uzturēšanās atļauju statistiku, lēsa, ka kopš 2022. gada februāra Krieviju bija pametuši un nebija atgriezušies aptuveni 650 000 cilvēku.<ref name="TheBell">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/news/2024/07/16/issledovanie-the-bell-posle-nachala-voyny-iz-rossii-uehali-i-ne-vernulis-pochti-700-tysyach-chelovek/ |title=Исследование The Bell: после начала войны из России уехали и не вернулись 650 тысяч человек |publisher=Meduza |date=2024-07-16 |access-date=2026-09-08}}</ref> ASV Finanšu ministrijas 2023. gada analīzē, izmantojot Krievijas Federālā statistikas dienesta datus, norādīts, ka 2022. gadā no Krievijas izbrauca aptuveni 668 000 cilvēku, kas bija par 71% vairāk nekā iepriekšējo piecu gadu vidējais rādītājs.<ref name="USTreasury">{{Tīmekļa atsauce |url=https://home.treasury.gov/news/featured-stories/sanctions-and-russias-war-limiting-putins-capabilities |title=Sanctions and Russia’s War: Limiting Putin’s Capabilities |publisher=U.S. Department of the Treasury |access-date=2026-09-08}}</ref> Eiropas Savienības Publikāciju biroja 2025. gadā publicētā pētījumā norādīts, ka 2022.—2023. gadā Krieviju varētu būt pametuši līdz vienam miljonam cilvēku.<ref name="EU2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/e738fc06-d2f0-11ef-be2a-01aa75ed71a1/language-en |title=Three essays on Russian political migration following the 2022 full-scale invasion of Ukraine |publisher=Publications Office of the European Union |year=2025 |access-date=2026-09-08}}</ref> {| class="wikitable" |+ Dažas aplēses par emigrāciju pēc 2022. gada februāra ! Avots ! Aplēse ! Piezīme |- | Stanforda Universitātes pētnieki, 2024 | 500 000—1 000 000 | Dažādu avotu aplēšu diapazons<ref name="Stanford2024"/> |- | ZOiS, 2024 | 800 000—900 000 | Aptuvenais sākotnēji izceļojušo skaits; aptuveni 650 000 bija palikuši ārvalstīs<ref name="ZOiS2024"/> |- | ''The Bell'', 2024 | ap 650 000 | Personas, kas pēc 2022. gada februāra izceļojušas un nebija atgriezušās<ref name="TheBell"/> |- | ES Publikāciju birojs, 2025 | līdz 1 000 000 | Aplēse par emigrāciju 2022.—2023. gadā<ref name="EU2025"/> |} == Emigrantu sociālais profils == 2022. gada emigrācija pēc sociālās struktūras būtiski atšķīrās no Krievijas iedzīvotāju kopuma. Vairākos pētījumos secināts, ka emigrantu vidū nesamērīgi liels bija jaunu, augsti izglītotu un profesionāli kvalificētu cilvēku īpatsvars.<ref name="Stanford2024"/> Īpaši plaši emigrēja: * [[informācijas tehnoloģijas|informācijas tehnoloģiju]] speciālisti; * uzņēmēji un jaunuzņēmumu darbinieki; * akadēmiskā sektora pārstāvji un zinātnieki; * žurnālisti; * kultūras un mākslas darbinieki; * politiskie aktīvisti; * nevalstisko organizāciju darbinieki; * studenti un jaunie profesionāļi. OutRush pētījumos jaunie emigranti raksturoti kā vidēji jaunāki, izglītotāki un profesionāli mobilāki par Krievijas sabiedrību kopumā. Daudzi emigranti varēja turpināt darbu attālināti, kas ļāva pārcelties uz valsti, kurā viņiem sākotnēji nebija ilgtermiņa nodarbinātības.<ref name="OutRush2025"/> Līdzās politiskiem motīviem svarīga bija arī ekonomiskā nedrošība. Sankciju dēļ daudzi starptautiskie uzņēmumi pārtrauca vai samazināja darbību Krievijā, bet atsevišķi uzņēmumi pārcēla darbiniekus uz birojiem citās valstīs. == Emigrācijas iemesli == Piektā viļņa emigrācijas iemesli nav viendabīgi. Dažādiem emigrantiem tie ietvēra politiskus, militārus, ekonomiskus un personiskus faktorus. === Politiski iemesli === Politiskās emigrācijas nozīme pieauga pēc 2011.—2012. gada protestiem un vēl vairāk pēc 2014. un 2022. gada. Pie galvenajiem faktoriem piederēja: * neapmierinātība ar Vladimira Putina režīmu; * politisko represiju risks; * neatkarīgo mediju un nevalstisko organizāciju darbības ierobežošana; * opozīcijas politiķu vajāšana; * pretestība karam Ukrainā; * bailes no kriminālvajāšanas par publisku kara kritiku. OutRush pētījumu dalībniekiem opozīcija Krievijas valdības politikai bija viena no raksturīgākajām emigrantu politiskajām pazīmēm.<ref name="OutRush2025"/> === Mobilizācija === Pēc 2022. gada septembra viens no galvenajiem emigrācijas motīviem bija vēlme izvairīties no iesaukšanas Krievijas bruņotajos spēkos. OutRush pētījuma dati liecina, ka aptuveni trešdaļa respondentu kā būtisku emigrācijas iemeslu norādīja mobilizācijas risku.<ref name="MeduzaOutRush">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/en/feature/2025/03/26/less-sadness-more-frustration |title=Less sadness, more frustration |publisher=Meduza |date=2025-03-26 |access-date=2026-09-08}}</ref> === Ekonomiskie iemesli === Pēc iebrukuma pret Krieviju tika ieviestas plašas starptautiskās sankcijas. Vairāki Rietumu uzņēmumi pameta Krievijas tirgu, tika ierobežoti starptautiskie maksājumi un pieauga nenoteiktība darba tirgū. Īpaši būtiska bija IT sektora emigrācija. Krievijas valdība ieviesa vairākus atbalsta pasākumus IT darbiniekiem, tostarp atvieglojumus un subsidētus mājokļu kredītus, mēģinot mazināt kvalificētu speciālistu aizplūšanu.<ref name="USTreasury"/> == Galamērķa valstis == [[Attēls:Countries that have introduced sanctions against Russia.svg|thumb|Starptautisko sankciju ģeogrāfija pēc 2022. gada iebrukuma Ukrainā ietekmēja arī Krievijas emigrantu galamērķu izvēli.]] Pirmie galamērķi lielā mērā bija atkarīgi no robežu pieejamības un vīzu režīma. Valstis ar bezvīzu režīmu Krievijas pilsoņiem kļuva par galvenajiem jaunās emigrācijas centriem. === Gruzija === [[Gruzija]] kļuva par vienu no lielākajiem Krievijas emigrantu centriem. Īpaši daudz cilvēku pārcēlās uz [[Tbilisi]] un [[Batumi]]. Gruzija bija pievilcīga bezvīzu režīma, ģeogrāfiskā tuvuma un salīdzinoši vienkāršās uzturēšanās kārtības dēļ. Tajā pašā laikā emigrantu pieplūdums veicināja diskusijas Gruzijā par īres cenu pieaugumu, Krievijas politisko ietekmi un drošību. === Armēnija === [[Armēnija]] kļuva par nozīmīgu galamērķi, īpaši IT speciālistiem un uzņēmumiem. Krievijas pilsoņiem bija salīdzinoši vienkārši pārcelties, un abu valstu ekonomiskās saites jau pirms 2022. gada bija ciešas. === Kazahstāna === Pēc mobilizācijas izsludināšanas ļoti liels cilvēku skaits šķērsoja Krievijas un [[Kazahstāna|Kazahstānas]] robežu. Kazahstānas ģeogrāfiskais tuvums un bezvīzu režīms padarīja to par vienu no galvenajiem 2022. gada septembra emigrācijas galamērķiem. === Turcija === [[Turcija]] 2022. gadā kļuva par vienu no galvenajiem Krievijas pilsoņu galamērķiem, īpaši [[Stambula|Stambulā]] un [[Antalja|Antaljā]]. Tomēr vēlāk uzturēšanās atļauju saņemšana kļuva sarežģītāka. Krievijas pilsoņu skaits ar Turcijas uzturēšanās atļaujām samazinājās no aptuveni 154 000 līdz 96 000, un daļa emigrantu pārcēlās uz Serbiju, Melnkalni, Latīņameriku vai Eiropas Savienības valstīm.<ref name="ReutersTurkey"/> === Serbija un Melnkalne === [[Serbija]] kļuva par nozīmīgu Krievijas uzņēmēju, IT speciālistu un radošo profesiju pārstāvju galamērķi. Valsts saglabāja salīdzinoši liberālu ieceļošanas režīmu Krievijas pilsoņiem. Līdzīga tendence bija vērojama [[Melnkalne|Melnkalnē]], kur pirms 2022. gada jau pastāvēja ievērojama krievu nekustamo īpašumu īpašnieku un pastāvīgo iedzīvotāju kopiena. === Izraēla === Daļa Krievijas emigrantu bija tiesīgi saņemt Izraēlas pilsonību saskaņā ar [[Atgriešanās likums|Atgriešanās likumu]]. Pēc kara sākuma emigrācija no Krievijas uz Izraēlu būtiski pieauga. === Eiropas Savienība === Pārcelšanos uz [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] valstīm ierobežoja vīzu režīms un pēc 2022. gada ieviestie ierobežojumi Krievijas pilsoņiem. Tomēr ievērojamas emigrantu kopienas izveidojās Vācijā, Spānijā, Portugālē, Nīderlandē un citās valstīs. OutRush dati liecina, ka emigranti, kas nostiprinājušies Vācijā, Spānijā, Nīderlandē un ASV, daudz retāk plānoja atkārtoti mainīt dzīvesvietas valsti nekā tie, kas sākotnēji pārcēlās uz Gruziju vai Turciju.<ref name="MeduzaOutRush"/> == Sekundārā migrācija == Viena no jaunā emigrācijas viļņa raksturīgajām pazīmēm ir augsta mobilitāte. Daudzi emigranti pēc sākotnējās aizbraukšanas vairākkārt mainījuši dzīvesvietas valsti. OutRush pētījumā konstatēts, ka no 2023. līdz 2024. gadam aptuveni piektdaļa respondentu bija pārcēlušies uz citu valsti, bet 28% plānoja to darīt nākamā gada laikā.<ref name="MeduzaOutRush"/> Īpaši liela sekundārā migrācija bija no Gruzijas un Turcijas. Aptuveni puse pētījumā aptaujāto, kuri sākotnēji bija pārcēlušies uz kādu no šīm valstīm, vēlāk devās citur.<ref name="MeduzaOutRush"/> Galvenie sekundārās migrācijas iemesli bija: * problēmas ar uzturēšanās atļaujām; * banku pakalpojumu ierobežojumi; * darba tirgus ierobežojumi; * dzīves dārdzības pieaugums; * politiskā nenoteiktība; * diskriminācijas pieredze; * vēlme iegūt stabilāku juridisko statusu. == Atgriešanās Krievijā == Daļa 2022. gada emigrantu vēlāk atgriezās Krievijā. Precīzs atgriezušos skaits nav zināms, un dažādos avotos aplēses būtiski atšķiras. Carnegie Endowment 2024. gadā norādīja, ka dažādos pētījumos atgriešanās līmenis tika lēsts no 15% līdz 45%, taču uzsvēra lielo statistisko nenoteiktību un metodoloģiskās atšķirības.<ref name="Carnegie2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://carnegieendowment.org/russia-eurasia/politika/2024/07/russian-emigration-in-flux |title=Should I Stay or Should I Go? Russian Emigration in Flux |author=Emil Kamalov; Ivetta Sergeeva |publisher=Carnegie Endowment for International Peace |date=2024-07-11 |access-date=2026-09-08}}</ref> OutRush longitudinālajos datos atgriešanās bija ievērojami zemāka. No 2023. gada vasaras līdz 2024. gada vasarai Krievijā bija atgriezušies aptuveni 8% aptaujāto emigrantu, bet tikai aptuveni 5% norādīja, ka plāno atgriezties tuvākā gada laikā.<ref name="MeduzaOutRush"/> Aptuveni 54% OutRush respondentu pieļāva atgriešanos politisku pārmaiņu gadījumā Krievijā.<ref name="MeduzaOutRush"/> == Politiskā attieksme == Jaunās emigrācijas politiskais profils būtiski atšķiras no Krievijas iedzīvotāju kopuma. Aptaujās emigranti biežāk pauduši kritisku attieksmi pret Vladimiru Putinu, Krievijas valdību un karu Ukrainā. Tomēr emigranti nav politiski viendabīga grupa. ZOiS 2024. gada pētījumā, kurā tika aptaujāti aptuveni 4300 Krievijas pilsoņi Armēnijā, Gruzijā, Turcijā, Kazahstānā un Kirgizstānā, konstatētas ievērojamas politisko uzskatu atšķirības starp emigrantiem dažādās valstīs.<ref name="ZOiS2024"/> Daļa emigrantu aktīvi iesaistījusies Krievijas opozīcijas organizācijās, pretkara kustībā, palīdzības sniegšanā Ukrainas bēgļiem un neatkarīgo mediju darbībā. Ārvalstīs pārcēlās arī vairāki Krievijas neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi un žurnālistu kolektīvi. == Ekonomiskā ietekme == === Krievijā === Lielais jaunu un kvalificētu speciālistu īpatsvars emigrantu vidū radīja bažas par ilgtermiņa [[cilvēkkapitāls|cilvēkkapitāla]] zaudējumiem. ASV Finanšu ministrija emigrāciju raksturoja kā vienu no faktoriem, kas potenciāli samazina Krievijas ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes iespējas, jo no valsts aizplūst augsti kvalificēts darbaspēks.<ref name="USTreasury"/> Īpaši būtisks bija IT speciālistu, zinātnieku, inženieru un uzņēmēju aizplūšanas risks. === Uzņēmējvalstīs === Dažās galamērķa valstīs jaunie Krievijas emigranti radīja būtisku ekonomisku efektu. Gruzijā, Armēnijā, Kazahstānā un Serbijā tika reģistrēts liels skaits Krievijas pilsoņu dibinātu uzņēmumu. Emigranti palielināja pieprasījumu pēc mājokļiem un pakalpojumiem. Atsevišķās pilsētās, piemēram, Tbilisi, Erevānā un Belgradā, tas veicināja nekustamā īpašuma un īres cenu pieaugumu. Vienlaikus augsti kvalificētie emigranti sniedza ieguldījumu vietējos IT, finanšu, radošo industriju un pakalpojumu sektoros. == Integrācija uzņēmējvalstīs == 2024. gada OutRush pētījums liecina, ka emigrantu integrācija norisinās nevienmērīgi. Daudzi saglabā ciešus kontaktus ar Krieviju, seko tās politiskajiem notikumiem un galvenokārt uzturas krievvalodīgajā sociālajā vidē. Tomēr, palielinoties uzturēšanās ilgumam ārvalstīs, pieaug interese par uzņēmējvalsts politiku, vides problēmām un sabiedrisko dzīvi.<ref name="OutRush2025"/> Lielākā daļa aptaujāto emigrantu bez būtiskām politiskām pārmaiņām Krievijā neplānoja pastāvīgu atgriešanos.<ref name="OutRush2025"/> == Salīdzinājums ar iepriekšējiem emigrācijas viļņiem == Krievijas un Padomju Savienības emigrācijas vēsturē tradicionāli izdala vairākus lielus viļņus. {| class="wikitable" ! Vilnis ! Periods ! Galvenie iemesli |- | [[Krievu emigrācija pēc 1917. gada|Pirmais vilnis]] | 1917.—1920. gadi | Revolūcija un [[Krievijas pilsoņu karš]] |- | Otrais vilnis | 1940. gadi | Otrais pasaules karš un pēckara politiskie apstākļi |- | Trešais vilnis | 1960.—1980. gadi | Politiskā emigrācija, ebreju emigrācija, disidenti |- | Ceturtais vilnis | 1980. gadu beigas—1990. gadi | PSRS sabrukums, ekonomiskā krīze, etniskā repatriācija |- | Piektais vilnis | 2000. gadi—mūsdienas | Autoritārisma nostiprināšanās, politiskās represijas, profesionālā emigrācija, Krimas aneksija, karš Ukrainā un mobilizācija |} Atšķirībā no pirmā emigrācijas viļņa, kurā būtiska loma bija militārajai un aristokrātiskajai elitei, un trešā viļņa, kurā ievērojamu daļu veidoja disidenti un etniskie emigranti, piektā viļņa emigranti bieži ir jauni pilsētu iedzīvotāji ar augstāko izglītību un profesijām, kas ļauj strādāt starptautiskā vai attālinātā darba tirgū.<ref name="Stanford2024"/> == Terminoloģija un kritika == Apzīmējums “piektais emigrācijas vilnis” nav universāli pieņemts. Daži pētnieki 2022. gada emigrāciju izdala kā atsevišķu emigrācijas vilni, jo tās cēloņi, ātrums un sociālais sastāvs ievērojami atšķīrās no iepriekšējās 2000. un 2010. gadu migrācijas. Arī termini “Putina emigrācija” un “Putina eksods” galvenokārt tiek izmantoti publicistikā un atsevišķos pētījumos, nevis kā stingri definētas demogrāfiskas kategorijas. Metodoloģiski problemātiska ir arī emigrantu skaita noteikšana. ANO starptautisko migrantu statistika uzskaita cilvēkus pēc dzimšanas vai pilsonības valsts, un tā neļauj automātiski noteikt konkrēta politiska emigrācijas viļņa apjomu. Piemēram, ANO 2020. gada dati par aptuveni 11 miljoniem Krievijā dzimušu cilvēku ārvalstīs ietver vairākas migrantu paaudzes un cilvēkus, kuri izceļojuši jau 1990. gados vai vēl agrāk.<ref name="UN2020"/> Tādēļ 2022. gada emigrācijas pētījumos biežāk izmanto uzņēmējvalstu robežšķērsošanas, uzturēšanās atļauju, migrācijas reģistru un socioloģisko aptauju datus. == Skatīt arī == * [[Krievu diaspora]] * [[Krievu emigrācija]] * [[Krievu emigrācija pēc 1917. gada]] * [[Krievijas demogrāfija]] * [[Smadzeņu aizplūšana]] * [[Protesti Krievijā (2011—2013)]] * [[Krimas aneksija]] * [[Krievijas iebrukums Ukrainā (kopš 2022. gada)]] * [[Mobilizācija Krievijā (2022)]] * [[Politiskās represijas Krievijā]] * [[Vladimira Putina prezidentūra]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Kamalov, Emil; Nugumanova, Karolina; Sergeeva, Ivetta. ''On the Move: Mobility, Integration, and the Dynamics of Russian Emigration in 2022–2024''. Stanford University, Center on Democracy, Development and the Rule of Law, 2025. * Krawatzek, Félix; Sasse, Gwendolyn. ''The Political Diversity of the New Migration from Russia Since February 2022''. ZOiS Report 4/2024. Berlin: Centre for East European and International Studies, 2024. * Jerstad, Elizabeth; Barrosa, Emma. ''Russian Emigration Patterns during the Russia-Ukraine War: Interviews with Wartime Émigrés''. Stanford University, 2024. == Ārējās saites == * [https://cddrl.fsi.stanford.edu/publication/move-mobility-integration-and-dynamics-russian-emigration-2022-2024 OutRush pētījums par Krievijas emigrāciju 2022.—2024. gadā] * [https://www.zois-berlin.de/en/publications/zois-report/the-political-diversity-of-the-new-migration-from-russia-since-february-2022 ZOiS ziņojums par Krievijas jauno emigrāciju] * [https://www.un.org/development/desa/pd/content/international-migrant-stock ANO International Migrant Stock] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Migrācija]] if0ne2j03rihxecy716orfemf2j1f2e 4519397 4519396 2026-09-08T20:02:04Z Votre Provocateur 111653 4519397 wikitext text/x-wiki '''Krievijas emigrācijas piektais vilnis''' (arī '''Putina laika emigrācija''', dažkārt '''Putina eksods'''; angļu: ''Putin Exodus'') ir nosacīts apzīmējums jaunākajam [[Krievija|Krievijas]] emigrācijas periodam, kas saistīts ar [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] valdīšanas laiku. Daļa pētnieku tā sākumu attiecina uz 2000. gadiem, kad būtiski mainījās emigrantu sociālais profils un no valsts arvien biežāk izceļoja augsti izglītoti speciālisti, uzņēmēji, zinātnieki un kultūras darbinieki, savukārt citi par robežšķirtni uzskata 2011.—2013. gada protestus, Putina atgriešanos prezidenta amatā 2012. gadā un tai sekojošo politiskās sistēmas autoritāro konsolidāciju.<ref name="OutRush2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://cddrl.fsi.stanford.edu/publication/move-mobility-integration-and-dynamics-russian-emigration-2022-2024 |title=On the Move: Mobility, Integration, and the Dynamics of Russian Emigration in 2022–2024 |author=Emil Kamalov; Karolina Nugumanova; Ivetta Sergeeva |publisher=Stanford University, Center on Democracy, Development and the Rule of Law |date=2025-03-25 |access-date=2026-09-08}}</ref> Īpaši strauji emigrācija pieauga pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada 24. februārī un pēc daļējās mobilizācijas izsludināšanas 2022. gada septembrī. Pētījumos šajā periodā parasti izšķir divus galvenos emigrācijas maksimumus: pirmo 2022. gada pavasarī un vasarā pēc iebrukuma sākuma un otro pēc mobilizācijas izsludināšanas septembrī.<ref name="ZOiS2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.zois-berlin.de/en/publications/zois-report/the-political-diversity-of-the-new-migration-from-russia-since-february-2022 |title=The Political Diversity of the New Migration from Russia Since February 2022 |author=Félix Krawatzek; Gwendolyn Sasse |publisher=Centre for East European and International Studies |date=2024-09-12 |access-date=2026-09-08}}</ref> Atsevišķi pētnieki šo izceļošanu raksturojuši kā lielāko emigrācijas vilni no Krievijas kopš [[Krievijas revolūcija (1917)|1917. gada revolūcijas]].<ref name="Stanford2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://fsi.stanford.edu/publication/russian-emigration-patterns-during-russia-ukraine-war-interviews-wartime-emigres |title=Russian Emigration Patterns during the Russia-Ukraine War: Interviews with Wartime Émigrés |author=Elizabeth Jerstad; Emma Barrosa |publisher=Stanford University |date=2024-05-31 |access-date=2026-09-08}}</ref> Jēdziens “piektais vilnis” nav vispārēji standartizēts akadēmiskajā literatūrā, un dažādi autori izmanto atšķirīgu Krievijas un padomju emigrācijas periodizāciju. Tāpat piektā viļņa emigrācija nav sinonīms visai [[Krievu diaspora|krievu diasporai]]. [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] 2020. gadā lēsa, ka ārpus Krievijas dzīvoja aptuveni 11 miljoni cilvēku, kuri dzimuši Krievijas teritorijā, tomēr šajā statistikā ietilpst arī cilvēki, kuri izceļojuši daudz agrāk, tostarp pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], un tādēļ šo skaitli nevar izmantot kā piektā emigrācijas viļņa apjoma rādītāju.<ref name="UN2020">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.un.org/en/desa/international-migration-2020-highlights |title=International Migration 2020 Highlights |publisher=United Nations Department of Economic and Social Affairs |year=2021 |access-date=2026-09-08}}</ref> == Periodizācija == Pēcpadomju Krievijas emigrāciju pētnieki periodizē atšķirīgi. Dažās klasifikācijās par piekto emigrācijas vilni tiek uzskatīta emigrācija, kas sākās jau 2000. gados, savukārt citās par tās sākumu uzskata 2011.—2012. gada politisko krīzi vai 2014. gadu pēc [[Krimas aneksija|Krimas aneksijas]]. Pēc 2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā radās vēl viena strauja emigrācijas plūsma, kas dažkārt tiek aplūkota gan kā piektā viļņa kulminācija, gan kā atsevišķs jauns emigrācijas posms. Nosacīti piektā viļņa attīstībā iespējams izdalīt vairākus posmus: * emigrācija 2000. gados, ko veicināja ekonomiski, profesionāli un politiski iemesli; * emigrācijas pieaugums pēc 2011.—2013. gada masu protestiem un Putina atgriešanās prezidenta amatā; * jauns izceļošanas vilnis pēc Krimas aneksijas un [[Karš Donbasā|kara sākuma Donbasā]] 2014. gadā; * emigrācija pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī; * masveida izceļošana pēc daļējās mobilizācijas izsludināšanas 2022. gada septembrī; * sekundārā migrācija 2023.—2025. gadā, kad daļa sākotnēji uz Gruziju, Turciju, Armēniju vai Centrālāzijas valstīm pārcēlušos emigrantu pārcēlās uz citām valstīm.<ref name="OutRush2025"/><ref name="ReutersTurkey">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/world/another-russian-exodus-many-who-fled-turkey-move-again-2024-05-21/ |title=Another Russian exodus: Many who fled to Turkey move on again |publisher=Reuters |date=2024-05-21 |access-date=2026-09-08}}</ref> == Emigrācija 2000. gados == Pēc ekonomiskās un politiskās nestabilitātes 1990. gados Krievijas emigrācijas raksturs 2000. gados pakāpeniski mainījās. Valsts ekonomiskā situācija salīdzinājumā ar iepriekšējo desmitgadi stabilizējās, tomēr turpinājās izglītotu speciālistu un zinātnieku aizplūšana uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], [[Vācija|Vāciju]], [[Izraēla|Izraēlu]], [[Kanāda|Kanādu]], Apvienoto Karalisti un citām valstīm. Šajā periodā arvien lielāku emigrantu daļu veidoja cilvēki ar augstāko izglītību, profesionālu kvalifikāciju, starptautiskiem kontaktiem un pietiekamiem ekonomiskajiem resursiem pārcelšanās finansēšanai. Līdz ar to jaunā emigrācija arvien biežāk tika apspriesta [[smadzeņu aizplūšana]]s kontekstā. Atšķirībā no vairākām agrākām emigrācijas plūsmām, kad pārcelšanos lielā mērā noteica etniskā repatriācija, piemēram, Krievijas vāciešu izceļošana uz Vāciju vai ebreju emigrācija uz Izraēlu, 2000. un 2010. gadu emigrantu vidū pieauga to cilvēku īpatsvars, kuru galvenie motīvi bija profesionālās iespējas, dzīves kvalitāte vai politiskā vide. == 2011.—2013. gada protesti un emigrācijas politizācija == Būtiska piektā emigrācijas viļņa politizācija notika pēc 2011. gada Valsts domes vēlēšanām, kurām sekoja plaši protesti pret iespējamiem vēlēšanu pārkāpumiem. 2012. gada martā Putins pēc četru gadu pārtraukuma atgriezās prezidenta amatā. Turpmākajos gados tika pieņemti vairāki likumi, kas ierobežoja politisko organizāciju, nevalstisko organizāciju un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu darbību. Daļa žurnālistu, opozīcijas aktīvistu, uzņēmēju un kultūras darbinieku pārcēlās uz ārvalstīm. Atšķirībā no ekonomiski motivētas migrācijas, šīs emigrantu grupas pašidentifikācijā biežāk parādījās politiski argumenti — neapmierinātība ar politisko režīmu, vēlēšanu sistēmu, korupciju un pilsonisko brīvību ierobežošanu. == Emigrācija pēc 2014. gada == 2014. gada februārī un martā Krievija pārņēma kontroli pār Ukrainai piederošo [[Krima|Krimas pussalu]] un vēlāk to anektēja. Tajā pašā gadā sākās bruņotais konflikts Donbasā. Šie notikumi izraisīja jaunu politiski motivētas emigrācijas pieaugumu. Krieviju pameta daļa uzņēmēju, žurnālistu, mākslinieku, zinātnieku un opozīcijas aktīvistu, kuri iebilda pret Krievijas politiku Ukrainā vai bažījās par represiju pastiprināšanos valstī. Nozīmīgs faktors bija arī ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, ko veicināja naftas cenu kritums, rubļa vērtības samazināšanās un starptautiskās sankcijas. 2014.—2021. gada emigrācija tomēr pēc apjoma bija ievērojami mazāka nekā izceļošana, kas sākās pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. == Emigrācija pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā == === Pirmais vilnis 2022. gada pavasarī === [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|thumb|Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī un kļuva par vienu no galvenajiem jaunās emigrācijas cēloņiem.]] 2022. gada 24. februārī Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Jau pirmajās nedēļās pēc iebrukuma no Krievijas izbrauca desmitiem un vēlāk simtiem tūkstošu cilvēku. Pirmā izceļotāju grupa galvenokārt sastāvēja no cilvēkiem, kuri iebilda pret karu, baidījās no politiskām represijām vai kuru profesionālo darbību apdraudēja sankcijas un starptautiskā izolācija. Īpaši augsts bija informācijas tehnoloģiju, mediju, kultūras, akadēmiskā sektora, nevalstisko organizāciju un radošo industriju darbinieku īpatsvars.<ref name="Stanford2024"/> Pēc iebrukuma sākuma Krievijā tika pieņemti likumi, kas paredzēja kriminālatbildību par armijas darbību tā saukto “diskreditēšanu” un par informācijas izplatīšanu, kuru varas iestādes uzskatīja par nepatiesu. Tika slēgti vai bloķēti vairāki neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi, un daļa to darbinieku pārcēlās uz ārvalstīm. Daudzi emigranti sākotnēji izvēlējās valstis, kurās Krievijas pilsoņiem bija iespējams ieceļot bez vīzas vai vienkāršoti saņemt uzturēšanās atļauju. Starp galvenajiem galamērķiem bija [[Gruzija]], [[Armēnija]], [[Kazahstāna]], [[Turcija]], [[Serbija]], [[Uzbekistāna]], [[Kirgizstāna]], [[Apvienotie Arābu Emirāti]] un [[Izraēla]].<ref name="Stanford2024"/> === Mobilizācija un otrais emigrācijas maksimums === 2022. gada 21. septembrī Putins paziņoja par daļēju mobilizāciju. Pēc tās izsludināšanas sākās otrais straujais emigrācijas vilnis. Daudzi militārā vecuma vīrieši centās izbraukt no valsts, lai izvairītos no iesaukšanas. Pie robežpunktiem ar Gruziju, Kazahstānu, Mongoliju un Somiju veidojās garas automašīnu rindas, bet aviobiļešu cenas uz valstīm, kurās Krievijas pilsoņiem nebija nepieciešama vīza, strauji pieauga. ZOiS pētnieki 2024. gadā lēsa, ka pēc 2022. gada februāra Krieviju bija pametuši aptuveni 800 000—900 000 cilvēku. Daļa vēlāk atgriezās, un aptuveni 650 000 pēc pētnieku aplēsēm joprojām atradās ārvalstīs.<ref name="ZOiS2024"/> Stanforda Universitātes pētnieki norādīja, ka dažādos avotos emigrējušo skaits svārstās no aptuveni 500 000 līdz vienam miljonam, jo Krievijas oficiālā migrācijas statistika un galamērķa valstu dati izmanto atšķirīgas metodoloģijas.<ref name="Stanford2024"/> == Emigrācijas apjoms == Precīzu piektā emigrācijas viļņa apjomu noteikt ir sarežģīti. Daudzi Krievijas pilsoņi izceļoja bez pastāvīgās dzīvesvietas deklarēšanas ārvalstīs, bieži mainīja uzturēšanās valsti vai vēlāk atgriezās Krievijā. 2024. gada jūlijā neatkarīgais izdevums ''The Bell'', apkopojot ārvalstu migrācijas un uzturēšanās atļauju statistiku, lēsa, ka kopš 2022. gada februāra Krieviju bija pametuši un nebija atgriezušies aptuveni 650 000 cilvēku.<ref name="TheBell">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/news/2024/07/16/issledovanie-the-bell-posle-nachala-voyny-iz-rossii-uehali-i-ne-vernulis-pochti-700-tysyach-chelovek/ |title=Исследование The Bell: после начала войны из России уехали и не вернулись 650 тысяч человек |publisher=Meduza |date=2024-07-16 |access-date=2026-09-08}}</ref> ASV Finanšu ministrijas 2023. gada analīzē, izmantojot Krievijas Federālā statistikas dienesta datus, norādīts, ka 2022. gadā no Krievijas izbrauca aptuveni 668 000 cilvēku, kas bija par 71% vairāk nekā iepriekšējo piecu gadu vidējais rādītājs.<ref name="USTreasury">{{Tīmekļa atsauce |url=https://home.treasury.gov/news/featured-stories/sanctions-and-russias-war-limiting-putins-capabilities |title=Sanctions and Russia’s War: Limiting Putin’s Capabilities |publisher=U.S. Department of the Treasury |access-date=2026-09-08}}</ref> Eiropas Savienības Publikāciju biroja 2025. gadā publicētā pētījumā norādīts, ka 2022.—2023. gadā Krieviju varētu būt pametuši līdz vienam miljonam cilvēku.<ref name="EU2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/e738fc06-d2f0-11ef-be2a-01aa75ed71a1/language-en |title=Three essays on Russian political migration following the 2022 full-scale invasion of Ukraine |publisher=Publications Office of the European Union |year=2025 |access-date=2026-09-08}}</ref> {| class="wikitable" |+ Dažas aplēses par emigrāciju pēc 2022. gada februāra ! Avots ! Aplēse ! Piezīme |- | Stanforda Universitātes pētnieki, 2024 | 500 000—1 000 000 | Dažādu avotu aplēšu diapazons<ref name="Stanford2024"/> |- | ZOiS, 2024 | 800 000—900 000 | Aptuvenais sākotnēji izceļojušo skaits; aptuveni 650 000 bija palikuši ārvalstīs<ref name="ZOiS2024"/> |- | ''The Bell'', 2024 | ap 650 000 | Personas, kas pēc 2022. gada februāra izceļojušas un nebija atgriezušās<ref name="TheBell"/> |- | ES Publikāciju birojs, 2025 | līdz 1 000 000 | Aplēse par emigrāciju 2022.—2023. gadā<ref name="EU2025"/> |} == Emigrantu sociālais profils == 2022. gada emigrācija pēc sociālās struktūras būtiski atšķīrās no Krievijas iedzīvotāju kopuma. Vairākos pētījumos secināts, ka emigrantu vidū nesamērīgi liels bija jaunu, augsti izglītotu un profesionāli kvalificētu cilvēku īpatsvars.<ref name="Stanford2024"/> Īpaši plaši emigrēja: * [[informācijas tehnoloģijas|informācijas tehnoloģiju]] speciālisti; * uzņēmēji un jaunuzņēmumu darbinieki; * akadēmiskā sektora pārstāvji un zinātnieki; * žurnālisti; * kultūras un mākslas darbinieki; * politiskie aktīvisti; * nevalstisko organizāciju darbinieki; * studenti un jaunie profesionāļi. OutRush pētījumos jaunie emigranti raksturoti kā vidēji jaunāki, izglītotāki un profesionāli mobilāki par Krievijas sabiedrību kopumā. Daudzi emigranti varēja turpināt darbu attālināti, kas ļāva pārcelties uz valsti, kurā viņiem sākotnēji nebija ilgtermiņa nodarbinātības.<ref name="OutRush2025"/> Līdzās politiskiem motīviem svarīga bija arī ekonomiskā nedrošība. Sankciju dēļ daudzi starptautiskie uzņēmumi pārtrauca vai samazināja darbību Krievijā, bet atsevišķi uzņēmumi pārcēla darbiniekus uz birojiem citās valstīs. == Emigrācijas iemesli == Piektā viļņa emigrācijas iemesli nav viendabīgi. Dažādiem emigrantiem tie ietvēra politiskus, militārus, ekonomiskus un personiskus faktorus. === Politiski iemesli === Politiskās emigrācijas nozīme pieauga pēc 2011.—2012. gada protestiem un vēl vairāk pēc 2014. un 2022. gada. Pie galvenajiem faktoriem piederēja: * neapmierinātība ar Vladimira Putina režīmu; * politisko represiju risks; * neatkarīgo mediju un nevalstisko organizāciju darbības ierobežošana; * opozīcijas politiķu vajāšana; * pretestība karam Ukrainā; * bailes no kriminālvajāšanas par publisku kara kritiku. OutRush pētījumu dalībniekiem opozīcija Krievijas valdības politikai bija viena no raksturīgākajām emigrantu politiskajām pazīmēm.<ref name="OutRush2025"/> === Mobilizācija === Pēc 2022. gada septembra viens no galvenajiem emigrācijas motīviem bija vēlme izvairīties no iesaukšanas Krievijas bruņotajos spēkos. OutRush pētījuma dati liecina, ka aptuveni trešdaļa respondentu kā būtisku emigrācijas iemeslu norādīja mobilizācijas risku.<ref name="MeduzaOutRush">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/en/feature/2025/03/26/less-sadness-more-frustration |title=Less sadness, more frustration |publisher=Meduza |date=2025-03-26 |access-date=2026-09-08}}</ref> === Ekonomiskie iemesli === Pēc iebrukuma pret Krieviju tika ieviestas plašas starptautiskās sankcijas. Vairāki Rietumu uzņēmumi pameta Krievijas tirgu, tika ierobežoti starptautiskie maksājumi un pieauga nenoteiktība darba tirgū. Īpaši būtiska bija IT sektora emigrācija. Krievijas valdība ieviesa vairākus atbalsta pasākumus IT darbiniekiem, tostarp atvieglojumus un subsidētus mājokļu kredītus, mēģinot mazināt kvalificētu speciālistu aizplūšanu.<ref name="USTreasury"/> == Galamērķa valstis == Pirmie galamērķi lielā mērā bija atkarīgi no robežu pieejamības un vīzu režīma. Valstis ar bezvīzu režīmu Krievijas pilsoņiem kļuva par galvenajiem jaunās emigrācijas centriem. === Gruzija === [[Gruzija]] kļuva par vienu no lielākajiem Krievijas emigrantu centriem. Īpaši daudz cilvēku pārcēlās uz [[Tbilisi]] un [[Batumi]]. Gruzija bija pievilcīga bezvīzu režīma, ģeogrāfiskā tuvuma un salīdzinoši vienkāršās uzturēšanās kārtības dēļ. Tajā pašā laikā emigrantu pieplūdums veicināja diskusijas Gruzijā par īres cenu pieaugumu, Krievijas politisko ietekmi un drošību. === Armēnija === [[Armēnija]] kļuva par nozīmīgu galamērķi, īpaši IT speciālistiem un uzņēmumiem. Krievijas pilsoņiem bija salīdzinoši vienkārši pārcelties, un abu valstu ekonomiskās saites jau pirms 2022. gada bija ciešas. === Kazahstāna === Pēc mobilizācijas izsludināšanas ļoti liels cilvēku skaits šķērsoja Krievijas un [[Kazahstāna|Kazahstānas]] robežu. Kazahstānas ģeogrāfiskais tuvums un bezvīzu režīms padarīja to par vienu no galvenajiem 2022. gada septembra emigrācijas galamērķiem. === Turcija === [[Turcija]] 2022. gadā kļuva par vienu no galvenajiem Krievijas pilsoņu galamērķiem, īpaši [[Stambula|Stambulā]] un [[Antalja|Antaljā]]. Tomēr vēlāk uzturēšanās atļauju saņemšana kļuva sarežģītāka. Krievijas pilsoņu skaits ar Turcijas uzturēšanās atļaujām samazinājās no aptuveni 154 000 līdz 96 000, un daļa emigrantu pārcēlās uz Serbiju, Melnkalni, Latīņameriku vai Eiropas Savienības valstīm.<ref name="ReutersTurkey"/> === Serbija un Melnkalne === [[Serbija]] kļuva par nozīmīgu Krievijas uzņēmēju, IT speciālistu un radošo profesiju pārstāvju galamērķi. Valsts saglabāja salīdzinoši liberālu ieceļošanas režīmu Krievijas pilsoņiem. Līdzīga tendence bija vērojama [[Melnkalne|Melnkalnē]], kur pirms 2022. gada jau pastāvēja ievērojama krievu nekustamo īpašumu īpašnieku un pastāvīgo iedzīvotāju kopiena. === Izraēla === Daļa Krievijas emigrantu bija tiesīgi saņemt Izraēlas pilsonību saskaņā ar Atgriešanās likumu. Pēc kara sākuma emigrācija no Krievijas uz Izraēlu būtiski pieauga. === Eiropas Savienība === Pārcelšanos uz [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] valstīm ierobežoja vīzu režīms un pēc 2022. gada ieviestie ierobežojumi Krievijas pilsoņiem. Tomēr ievērojamas emigrantu kopienas izveidojās Vācijā, Spānijā, Portugālē, Nīderlandē un citās valstīs. OutRush dati liecina, ka emigranti, kas nostiprinājušies Vācijā, Spānijā, Nīderlandē un ASV, daudz retāk plānoja atkārtoti mainīt dzīvesvietas valsti nekā tie, kas sākotnēji pārcēlās uz Gruziju vai Turciju.<ref name="MeduzaOutRush"/> == Sekundārā migrācija == Viena no jaunā emigrācijas viļņa raksturīgajām pazīmēm ir augsta mobilitāte. Daudzi emigranti pēc sākotnējās aizbraukšanas vairākkārt mainījuši dzīvesvietas valsti. OutRush pētījumā konstatēts, ka no 2023. līdz 2024. gadam aptuveni piektdaļa respondentu bija pārcēlušies uz citu valsti, bet 28% plānoja to darīt nākamā gada laikā.<ref name="MeduzaOutRush"/> Īpaši liela sekundārā migrācija bija no Gruzijas un Turcijas. Aptuveni puse pētījumā aptaujāto, kuri sākotnēji bija pārcēlušies uz kādu no šīm valstīm, vēlāk devās citur.<ref name="MeduzaOutRush"/> Galvenie sekundārās migrācijas iemesli bija: * problēmas ar uzturēšanās atļaujām; * banku pakalpojumu ierobežojumi; * darba tirgus ierobežojumi; * dzīves dārdzības pieaugums; * politiskā nenoteiktība; * diskriminācijas pieredze; * vēlme iegūt stabilāku juridisko statusu. == Atgriešanās Krievijā == Daļa 2022. gada emigrantu vēlāk atgriezās Krievijā. Precīzs atgriezušos skaits nav zināms, un dažādos avotos aplēses būtiski atšķiras. Carnegie Endowment 2024. gadā norādīja, ka dažādos pētījumos atgriešanās līmenis tika lēsts no 15% līdz 45%, taču uzsvēra lielo statistisko nenoteiktību un metodoloģiskās atšķirības.<ref name="Carnegie2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://carnegieendowment.org/russia-eurasia/politika/2024/07/russian-emigration-in-flux |title=Should I Stay or Should I Go? Russian Emigration in Flux |author=Emil Kamalov; Ivetta Sergeeva |publisher=Carnegie Endowment for International Peace |date=2024-07-11 |access-date=2026-09-08}}</ref> OutRush longitudinālajos datos atgriešanās bija ievērojami zemāka. No 2023. gada vasaras līdz 2024. gada vasarai Krievijā bija atgriezušies aptuveni 8% aptaujāto emigrantu, bet tikai aptuveni 5% norādīja, ka plāno atgriezties tuvākā gada laikā.<ref name="MeduzaOutRush"/> Aptuveni 54% OutRush respondentu pieļāva atgriešanos politisku pārmaiņu gadījumā Krievijā.<ref name="MeduzaOutRush"/> == Politiskā attieksme == Jaunās emigrācijas politiskais profils būtiski atšķiras no Krievijas iedzīvotāju kopuma. Aptaujās emigranti biežāk pauduši kritisku attieksmi pret Vladimiru Putinu, Krievijas valdību un karu Ukrainā. Tomēr emigranti nav politiski viendabīga grupa. ZOiS 2024. gada pētījumā, kurā tika aptaujāti aptuveni 4300 Krievijas pilsoņi Armēnijā, Gruzijā, Turcijā, Kazahstānā un Kirgizstānā, konstatētas ievērojamas politisko uzskatu atšķirības starp emigrantiem dažādās valstīs.<ref name="ZOiS2024"/> Daļa emigrantu aktīvi iesaistījusies Krievijas opozīcijas organizācijās, pretkara kustībā, palīdzības sniegšanā Ukrainas bēgļiem un neatkarīgo mediju darbībā. Ārvalstīs pārcēlās arī vairāki Krievijas neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi un žurnālistu kolektīvi. == Ekonomiskā ietekme == === Krievijā === Lielais jaunu un kvalificētu speciālistu īpatsvars emigrantu vidū radīja bažas par ilgtermiņa [[cilvēkkapitāls|cilvēkkapitāla]] zaudējumiem. ASV Finanšu ministrija emigrāciju raksturoja kā vienu no faktoriem, kas potenciāli samazina Krievijas ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes iespējas, jo no valsts aizplūst augsti kvalificēts darbaspēks.<ref name="USTreasury"/> Īpaši būtisks bija IT speciālistu, zinātnieku, inženieru un uzņēmēju aizplūšanas risks. === Uzņēmējvalstīs === Dažās galamērķa valstīs jaunie Krievijas emigranti radīja būtisku ekonomisku efektu. Gruzijā, Armēnijā, Kazahstānā un Serbijā tika reģistrēts liels skaits Krievijas pilsoņu dibinātu uzņēmumu. Emigranti palielināja pieprasījumu pēc mājokļiem un pakalpojumiem. Atsevišķās pilsētās, piemēram, Tbilisi, Erevānā un Belgradā, tas veicināja nekustamā īpašuma un īres cenu pieaugumu. Vienlaikus augsti kvalificētie emigranti sniedza ieguldījumu vietējos IT, finanšu, radošo industriju un pakalpojumu sektoros. == Integrācija uzņēmējvalstīs == 2024. gada OutRush pētījums liecina, ka emigrantu integrācija norisinās nevienmērīgi. Daudzi saglabā ciešus kontaktus ar Krieviju, seko tās politiskajiem notikumiem un galvenokārt uzturas krievvalodīgajā sociālajā vidē. Tomēr, palielinoties uzturēšanās ilgumam ārvalstīs, pieaug interese par uzņēmējvalsts politiku, vides problēmām un sabiedrisko dzīvi.<ref name="OutRush2025"/> Lielākā daļa aptaujāto emigrantu bez būtiskām politiskām pārmaiņām Krievijā neplānoja pastāvīgu atgriešanos.<ref name="OutRush2025"/> == Salīdzinājums ar iepriekšējiem emigrācijas viļņiem == Krievijas un Padomju Savienības emigrācijas vēsturē tradicionāli izdala vairākus lielus viļņus. {| class="wikitable" ! Vilnis ! Periods ! Galvenie iemesli |- | [[Krievu emigrācija pēc 1917. gada|Pirmais vilnis]] | 1917.—1920. gadi | Revolūcija un [[Krievijas pilsoņu karš]] |- | Otrais vilnis | 1940. gadi | Otrais pasaules karš un pēckara politiskie apstākļi |- | Trešais vilnis | 1960.—1980. gadi | Politiskā emigrācija, ebreju emigrācija, disidenti |- | Ceturtais vilnis | 1980. gadu beigas—1990. gadi | PSRS sabrukums, ekonomiskā krīze, etniskā repatriācija |- | Piektais vilnis | 2000. gadi—mūsdienas | Autoritārisma nostiprināšanās, politiskās represijas, profesionālā emigrācija, Krimas aneksija, karš Ukrainā un mobilizācija |} Atšķirībā no pirmā emigrācijas viļņa, kurā būtiska loma bija militārajai un aristokrātiskajai elitei, un trešā viļņa, kurā ievērojamu daļu veidoja disidenti un etniskie emigranti, piektā viļņa emigranti bieži ir jauni pilsētu iedzīvotāji ar augstāko izglītību un profesijām, kas ļauj strādāt starptautiskā vai attālinātā darba tirgū.<ref name="Stanford2024"/> == Terminoloģija un kritika == Apzīmējums “piektais emigrācijas vilnis” nav universāli pieņemts. Daži pētnieki 2022. gada emigrāciju izdala kā atsevišķu emigrācijas vilni, jo tās cēloņi, ātrums un sociālais sastāvs ievērojami atšķīrās no iepriekšējās 2000. un 2010. gadu migrācijas. Arī termini “Putina emigrācija” un “Putina eksods” galvenokārt tiek izmantoti publicistikā un atsevišķos pētījumos, nevis kā stingri definētas demogrāfiskas kategorijas. Metodoloģiski problemātiska ir arī emigrantu skaita noteikšana. ANO starptautisko migrantu statistika uzskaita cilvēkus pēc dzimšanas vai pilsonības valsts, un tā neļauj automātiski noteikt konkrēta politiska emigrācijas viļņa apjomu. Piemēram, ANO 2020. gada dati par aptuveni 11 miljoniem Krievijā dzimušu cilvēku ārvalstīs ietver vairākas migrantu paaudzes un cilvēkus, kuri izceļojuši jau 1990. gados vai vēl agrāk.<ref name="UN2020"/> Tādēļ 2022. gada emigrācijas pētījumos biežāk izmanto uzņēmējvalstu robežšķērsošanas, uzturēšanās atļauju, migrācijas reģistru un socioloģisko aptauju datus. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Kamalov, Emil; Nugumanova, Karolina; Sergeeva, Ivetta. ''On the Move: Mobility, Integration, and the Dynamics of Russian Emigration in 2022–2024''. Stanford University, Center on Democracy, Development and the Rule of Law, 2025. * Krawatzek, Félix; Sasse, Gwendolyn. ''The Political Diversity of the New Migration from Russia Since February 2022''. ZOiS Report 4/2024. Berlin: Centre for East European and International Studies, 2024. * Jerstad, Elizabeth; Barrosa, Emma. ''Russian Emigration Patterns during the Russia-Ukraine War: Interviews with Wartime Émigrés''. Stanford University, 2024. == Ārējās saites == * [https://cddrl.fsi.stanford.edu/publication/move-mobility-integration-and-dynamics-russian-emigration-2022-2024 OutRush pētījums par Krievijas emigrāciju 2022.—2024. gadā] * [https://www.zois-berlin.de/en/publications/zois-report/the-political-diversity-of-the-new-migration-from-russia-since-february-2022 ZOiS ziņojums par Krievijas jauno emigrāciju] * [https://www.un.org/development/desa/pd/content/international-migrant-stock ANO International Migrant Stock] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] r8f6p3d8yh9n7e3h3s2szyx68fcoppi 4519398 4519397 2026-09-08T20:02:40Z Votre Provocateur 111653 4519398 wikitext text/x-wiki '''Krievu emigrācijas piektais vilnis''' (arī '''Putina laika emigrācija''', dažkārt '''Putina eksods'''; angļu: ''Putin Exodus'') ir nosacīts apzīmējums jaunākajam [[Krievija|Krievijas]] emigrācijas periodam, kas saistīts ar [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] valdīšanas laiku. Daļa pētnieku tā sākumu attiecina uz 2000. gadiem, kad būtiski mainījās emigrantu sociālais profils un no valsts arvien biežāk izceļoja augsti izglītoti speciālisti, uzņēmēji, zinātnieki un kultūras darbinieki, savukārt citi par robežšķirtni uzskata 2011.—2013. gada protestus, Putina atgriešanos prezidenta amatā 2012. gadā un tai sekojošo politiskās sistēmas autoritāro konsolidāciju.<ref name="OutRush2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://cddrl.fsi.stanford.edu/publication/move-mobility-integration-and-dynamics-russian-emigration-2022-2024 |title=On the Move: Mobility, Integration, and the Dynamics of Russian Emigration in 2022–2024 |author=Emil Kamalov; Karolina Nugumanova; Ivetta Sergeeva |publisher=Stanford University, Center on Democracy, Development and the Rule of Law |date=2025-03-25 |access-date=2026-09-08}}</ref> Īpaši strauji emigrācija pieauga pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada 24. februārī un pēc daļējās mobilizācijas izsludināšanas 2022. gada septembrī. Pētījumos šajā periodā parasti izšķir divus galvenos emigrācijas maksimumus: pirmo 2022. gada pavasarī un vasarā pēc iebrukuma sākuma un otro pēc mobilizācijas izsludināšanas septembrī.<ref name="ZOiS2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.zois-berlin.de/en/publications/zois-report/the-political-diversity-of-the-new-migration-from-russia-since-february-2022 |title=The Political Diversity of the New Migration from Russia Since February 2022 |author=Félix Krawatzek; Gwendolyn Sasse |publisher=Centre for East European and International Studies |date=2024-09-12 |access-date=2026-09-08}}</ref> Atsevišķi pētnieki šo izceļošanu raksturojuši kā lielāko emigrācijas vilni no Krievijas kopš [[Krievijas revolūcija (1917)|1917. gada revolūcijas]].<ref name="Stanford2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://fsi.stanford.edu/publication/russian-emigration-patterns-during-russia-ukraine-war-interviews-wartime-emigres |title=Russian Emigration Patterns during the Russia-Ukraine War: Interviews with Wartime Émigrés |author=Elizabeth Jerstad; Emma Barrosa |publisher=Stanford University |date=2024-05-31 |access-date=2026-09-08}}</ref> Jēdziens “piektais vilnis” nav vispārēji standartizēts akadēmiskajā literatūrā, un dažādi autori izmanto atšķirīgu Krievijas un padomju emigrācijas periodizāciju. Tāpat piektā viļņa emigrācija nav sinonīms visai [[Krievu diaspora|krievu diasporai]]. [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] 2020. gadā lēsa, ka ārpus Krievijas dzīvoja aptuveni 11 miljoni cilvēku, kuri dzimuši Krievijas teritorijā, tomēr šajā statistikā ietilpst arī cilvēki, kuri izceļojuši daudz agrāk, tostarp pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], un tādēļ šo skaitli nevar izmantot kā piektā emigrācijas viļņa apjoma rādītāju.<ref name="UN2020">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.un.org/en/desa/international-migration-2020-highlights |title=International Migration 2020 Highlights |publisher=United Nations Department of Economic and Social Affairs |year=2021 |access-date=2026-09-08}}</ref> == Periodizācija == Pēcpadomju Krievijas emigrāciju pētnieki periodizē atšķirīgi. Dažās klasifikācijās par piekto emigrācijas vilni tiek uzskatīta emigrācija, kas sākās jau 2000. gados, savukārt citās par tās sākumu uzskata 2011.—2012. gada politisko krīzi vai 2014. gadu pēc [[Krimas aneksija|Krimas aneksijas]]. Pēc 2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā radās vēl viena strauja emigrācijas plūsma, kas dažkārt tiek aplūkota gan kā piektā viļņa kulminācija, gan kā atsevišķs jauns emigrācijas posms. Nosacīti piektā viļņa attīstībā iespējams izdalīt vairākus posmus: * emigrācija 2000. gados, ko veicināja ekonomiski, profesionāli un politiski iemesli; * emigrācijas pieaugums pēc 2011.—2013. gada masu protestiem un Putina atgriešanās prezidenta amatā; * jauns izceļošanas vilnis pēc Krimas aneksijas un [[Karš Donbasā|kara sākuma Donbasā]] 2014. gadā; * emigrācija pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī; * masveida izceļošana pēc daļējās mobilizācijas izsludināšanas 2022. gada septembrī; * sekundārā migrācija 2023.—2025. gadā, kad daļa sākotnēji uz Gruziju, Turciju, Armēniju vai Centrālāzijas valstīm pārcēlušos emigrantu pārcēlās uz citām valstīm.<ref name="OutRush2025"/><ref name="ReutersTurkey">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/world/another-russian-exodus-many-who-fled-turkey-move-again-2024-05-21/ |title=Another Russian exodus: Many who fled to Turkey move on again |publisher=Reuters |date=2024-05-21 |access-date=2026-09-08}}</ref> == Emigrācija 2000. gados == Pēc ekonomiskās un politiskās nestabilitātes 1990. gados Krievijas emigrācijas raksturs 2000. gados pakāpeniski mainījās. Valsts ekonomiskā situācija salīdzinājumā ar iepriekšējo desmitgadi stabilizējās, tomēr turpinājās izglītotu speciālistu un zinātnieku aizplūšana uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], [[Vācija|Vāciju]], [[Izraēla|Izraēlu]], [[Kanāda|Kanādu]], Apvienoto Karalisti un citām valstīm. Šajā periodā arvien lielāku emigrantu daļu veidoja cilvēki ar augstāko izglītību, profesionālu kvalifikāciju, starptautiskiem kontaktiem un pietiekamiem ekonomiskajiem resursiem pārcelšanās finansēšanai. Līdz ar to jaunā emigrācija arvien biežāk tika apspriesta [[smadzeņu aizplūšana]]s kontekstā. Atšķirībā no vairākām agrākām emigrācijas plūsmām, kad pārcelšanos lielā mērā noteica etniskā repatriācija, piemēram, Krievijas vāciešu izceļošana uz Vāciju vai ebreju emigrācija uz Izraēlu, 2000. un 2010. gadu emigrantu vidū pieauga to cilvēku īpatsvars, kuru galvenie motīvi bija profesionālās iespējas, dzīves kvalitāte vai politiskā vide. == 2011.—2013. gada protesti un emigrācijas politizācija == Būtiska piektā emigrācijas viļņa politizācija notika pēc 2011. gada Valsts domes vēlēšanām, kurām sekoja plaši protesti pret iespējamiem vēlēšanu pārkāpumiem. 2012. gada martā Putins pēc četru gadu pārtraukuma atgriezās prezidenta amatā. Turpmākajos gados tika pieņemti vairāki likumi, kas ierobežoja politisko organizāciju, nevalstisko organizāciju un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu darbību. Daļa žurnālistu, opozīcijas aktīvistu, uzņēmēju un kultūras darbinieku pārcēlās uz ārvalstīm. Atšķirībā no ekonomiski motivētas migrācijas, šīs emigrantu grupas pašidentifikācijā biežāk parādījās politiski argumenti — neapmierinātība ar politisko režīmu, vēlēšanu sistēmu, korupciju un pilsonisko brīvību ierobežošanu. == Emigrācija pēc 2014. gada == 2014. gada februārī un martā Krievija pārņēma kontroli pār Ukrainai piederošo [[Krima|Krimas pussalu]] un vēlāk to anektēja. Tajā pašā gadā sākās bruņotais konflikts Donbasā. Šie notikumi izraisīja jaunu politiski motivētas emigrācijas pieaugumu. Krieviju pameta daļa uzņēmēju, žurnālistu, mākslinieku, zinātnieku un opozīcijas aktīvistu, kuri iebilda pret Krievijas politiku Ukrainā vai bažījās par represiju pastiprināšanos valstī. Nozīmīgs faktors bija arī ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, ko veicināja naftas cenu kritums, rubļa vērtības samazināšanās un starptautiskās sankcijas. 2014.—2021. gada emigrācija tomēr pēc apjoma bija ievērojami mazāka nekā izceļošana, kas sākās pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. == Emigrācija pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā == === Pirmais vilnis 2022. gada pavasarī === [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|thumb|Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī un kļuva par vienu no galvenajiem jaunās emigrācijas cēloņiem.]] 2022. gada 24. februārī Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Jau pirmajās nedēļās pēc iebrukuma no Krievijas izbrauca desmitiem un vēlāk simtiem tūkstošu cilvēku. Pirmā izceļotāju grupa galvenokārt sastāvēja no cilvēkiem, kuri iebilda pret karu, baidījās no politiskām represijām vai kuru profesionālo darbību apdraudēja sankcijas un starptautiskā izolācija. Īpaši augsts bija informācijas tehnoloģiju, mediju, kultūras, akadēmiskā sektora, nevalstisko organizāciju un radošo industriju darbinieku īpatsvars.<ref name="Stanford2024"/> Pēc iebrukuma sākuma Krievijā tika pieņemti likumi, kas paredzēja kriminālatbildību par armijas darbību tā saukto “diskreditēšanu” un par informācijas izplatīšanu, kuru varas iestādes uzskatīja par nepatiesu. Tika slēgti vai bloķēti vairāki neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi, un daļa to darbinieku pārcēlās uz ārvalstīm. Daudzi emigranti sākotnēji izvēlējās valstis, kurās Krievijas pilsoņiem bija iespējams ieceļot bez vīzas vai vienkāršoti saņemt uzturēšanās atļauju. Starp galvenajiem galamērķiem bija [[Gruzija]], [[Armēnija]], [[Kazahstāna]], [[Turcija]], [[Serbija]], [[Uzbekistāna]], [[Kirgizstāna]], [[Apvienotie Arābu Emirāti]] un [[Izraēla]].<ref name="Stanford2024"/> === Mobilizācija un otrais emigrācijas maksimums === 2022. gada 21. septembrī Putins paziņoja par daļēju mobilizāciju. Pēc tās izsludināšanas sākās otrais straujais emigrācijas vilnis. Daudzi militārā vecuma vīrieši centās izbraukt no valsts, lai izvairītos no iesaukšanas. Pie robežpunktiem ar Gruziju, Kazahstānu, Mongoliju un Somiju veidojās garas automašīnu rindas, bet aviobiļešu cenas uz valstīm, kurās Krievijas pilsoņiem nebija nepieciešama vīza, strauji pieauga. ZOiS pētnieki 2024. gadā lēsa, ka pēc 2022. gada februāra Krieviju bija pametuši aptuveni 800 000—900 000 cilvēku. Daļa vēlāk atgriezās, un aptuveni 650 000 pēc pētnieku aplēsēm joprojām atradās ārvalstīs.<ref name="ZOiS2024"/> Stanforda Universitātes pētnieki norādīja, ka dažādos avotos emigrējušo skaits svārstās no aptuveni 500 000 līdz vienam miljonam, jo Krievijas oficiālā migrācijas statistika un galamērķa valstu dati izmanto atšķirīgas metodoloģijas.<ref name="Stanford2024"/> == Emigrācijas apjoms == Precīzu piektā emigrācijas viļņa apjomu noteikt ir sarežģīti. Daudzi Krievijas pilsoņi izceļoja bez pastāvīgās dzīvesvietas deklarēšanas ārvalstīs, bieži mainīja uzturēšanās valsti vai vēlāk atgriezās Krievijā. 2024. gada jūlijā neatkarīgais izdevums ''The Bell'', apkopojot ārvalstu migrācijas un uzturēšanās atļauju statistiku, lēsa, ka kopš 2022. gada februāra Krieviju bija pametuši un nebija atgriezušies aptuveni 650 000 cilvēku.<ref name="TheBell">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/news/2024/07/16/issledovanie-the-bell-posle-nachala-voyny-iz-rossii-uehali-i-ne-vernulis-pochti-700-tysyach-chelovek/ |title=Исследование The Bell: после начала войны из России уехали и не вернулись 650 тысяч человек |publisher=Meduza |date=2024-07-16 |access-date=2026-09-08}}</ref> ASV Finanšu ministrijas 2023. gada analīzē, izmantojot Krievijas Federālā statistikas dienesta datus, norādīts, ka 2022. gadā no Krievijas izbrauca aptuveni 668 000 cilvēku, kas bija par 71% vairāk nekā iepriekšējo piecu gadu vidējais rādītājs.<ref name="USTreasury">{{Tīmekļa atsauce |url=https://home.treasury.gov/news/featured-stories/sanctions-and-russias-war-limiting-putins-capabilities |title=Sanctions and Russia’s War: Limiting Putin’s Capabilities |publisher=U.S. Department of the Treasury |access-date=2026-09-08}}</ref> Eiropas Savienības Publikāciju biroja 2025. gadā publicētā pētījumā norādīts, ka 2022.—2023. gadā Krieviju varētu būt pametuši līdz vienam miljonam cilvēku.<ref name="EU2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/e738fc06-d2f0-11ef-be2a-01aa75ed71a1/language-en |title=Three essays on Russian political migration following the 2022 full-scale invasion of Ukraine |publisher=Publications Office of the European Union |year=2025 |access-date=2026-09-08}}</ref> {| class="wikitable" |+ Dažas aplēses par emigrāciju pēc 2022. gada februāra ! Avots ! Aplēse ! Piezīme |- | Stanforda Universitātes pētnieki, 2024 | 500 000—1 000 000 | Dažādu avotu aplēšu diapazons<ref name="Stanford2024"/> |- | ZOiS, 2024 | 800 000—900 000 | Aptuvenais sākotnēji izceļojušo skaits; aptuveni 650 000 bija palikuši ārvalstīs<ref name="ZOiS2024"/> |- | ''The Bell'', 2024 | ap 650 000 | Personas, kas pēc 2022. gada februāra izceļojušas un nebija atgriezušās<ref name="TheBell"/> |- | ES Publikāciju birojs, 2025 | līdz 1 000 000 | Aplēse par emigrāciju 2022.—2023. gadā<ref name="EU2025"/> |} == Emigrantu sociālais profils == 2022. gada emigrācija pēc sociālās struktūras būtiski atšķīrās no Krievijas iedzīvotāju kopuma. Vairākos pētījumos secināts, ka emigrantu vidū nesamērīgi liels bija jaunu, augsti izglītotu un profesionāli kvalificētu cilvēku īpatsvars.<ref name="Stanford2024"/> Īpaši plaši emigrēja: * [[informācijas tehnoloģijas|informācijas tehnoloģiju]] speciālisti; * uzņēmēji un jaunuzņēmumu darbinieki; * akadēmiskā sektora pārstāvji un zinātnieki; * žurnālisti; * kultūras un mākslas darbinieki; * politiskie aktīvisti; * nevalstisko organizāciju darbinieki; * studenti un jaunie profesionāļi. OutRush pētījumos jaunie emigranti raksturoti kā vidēji jaunāki, izglītotāki un profesionāli mobilāki par Krievijas sabiedrību kopumā. Daudzi emigranti varēja turpināt darbu attālināti, kas ļāva pārcelties uz valsti, kurā viņiem sākotnēji nebija ilgtermiņa nodarbinātības.<ref name="OutRush2025"/> Līdzās politiskiem motīviem svarīga bija arī ekonomiskā nedrošība. Sankciju dēļ daudzi starptautiskie uzņēmumi pārtrauca vai samazināja darbību Krievijā, bet atsevišķi uzņēmumi pārcēla darbiniekus uz birojiem citās valstīs. == Emigrācijas iemesli == Piektā viļņa emigrācijas iemesli nav viendabīgi. Dažādiem emigrantiem tie ietvēra politiskus, militārus, ekonomiskus un personiskus faktorus. === Politiski iemesli === Politiskās emigrācijas nozīme pieauga pēc 2011.—2012. gada protestiem un vēl vairāk pēc 2014. un 2022. gada. Pie galvenajiem faktoriem piederēja: * neapmierinātība ar Vladimira Putina režīmu; * politisko represiju risks; * neatkarīgo mediju un nevalstisko organizāciju darbības ierobežošana; * opozīcijas politiķu vajāšana; * pretestība karam Ukrainā; * bailes no kriminālvajāšanas par publisku kara kritiku. OutRush pētījumu dalībniekiem opozīcija Krievijas valdības politikai bija viena no raksturīgākajām emigrantu politiskajām pazīmēm.<ref name="OutRush2025"/> === Mobilizācija === Pēc 2022. gada septembra viens no galvenajiem emigrācijas motīviem bija vēlme izvairīties no iesaukšanas Krievijas bruņotajos spēkos. OutRush pētījuma dati liecina, ka aptuveni trešdaļa respondentu kā būtisku emigrācijas iemeslu norādīja mobilizācijas risku.<ref name="MeduzaOutRush">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/en/feature/2025/03/26/less-sadness-more-frustration |title=Less sadness, more frustration |publisher=Meduza |date=2025-03-26 |access-date=2026-09-08}}</ref> === Ekonomiskie iemesli === Pēc iebrukuma pret Krieviju tika ieviestas plašas starptautiskās sankcijas. Vairāki Rietumu uzņēmumi pameta Krievijas tirgu, tika ierobežoti starptautiskie maksājumi un pieauga nenoteiktība darba tirgū. Īpaši būtiska bija IT sektora emigrācija. Krievijas valdība ieviesa vairākus atbalsta pasākumus IT darbiniekiem, tostarp atvieglojumus un subsidētus mājokļu kredītus, mēģinot mazināt kvalificētu speciālistu aizplūšanu.<ref name="USTreasury"/> == Galamērķa valstis == Pirmie galamērķi lielā mērā bija atkarīgi no robežu pieejamības un vīzu režīma. Valstis ar bezvīzu režīmu Krievijas pilsoņiem kļuva par galvenajiem jaunās emigrācijas centriem. === Gruzija === [[Gruzija]] kļuva par vienu no lielākajiem Krievijas emigrantu centriem. Īpaši daudz cilvēku pārcēlās uz [[Tbilisi]] un [[Batumi]]. Gruzija bija pievilcīga bezvīzu režīma, ģeogrāfiskā tuvuma un salīdzinoši vienkāršās uzturēšanās kārtības dēļ. Tajā pašā laikā emigrantu pieplūdums veicināja diskusijas Gruzijā par īres cenu pieaugumu, Krievijas politisko ietekmi un drošību. === Armēnija === [[Armēnija]] kļuva par nozīmīgu galamērķi, īpaši IT speciālistiem un uzņēmumiem. Krievijas pilsoņiem bija salīdzinoši vienkārši pārcelties, un abu valstu ekonomiskās saites jau pirms 2022. gada bija ciešas. === Kazahstāna === Pēc mobilizācijas izsludināšanas ļoti liels cilvēku skaits šķērsoja Krievijas un [[Kazahstāna|Kazahstānas]] robežu. Kazahstānas ģeogrāfiskais tuvums un bezvīzu režīms padarīja to par vienu no galvenajiem 2022. gada septembra emigrācijas galamērķiem. === Turcija === [[Turcija]] 2022. gadā kļuva par vienu no galvenajiem Krievijas pilsoņu galamērķiem, īpaši [[Stambula|Stambulā]] un [[Antalja|Antaljā]]. Tomēr vēlāk uzturēšanās atļauju saņemšana kļuva sarežģītāka. Krievijas pilsoņu skaits ar Turcijas uzturēšanās atļaujām samazinājās no aptuveni 154 000 līdz 96 000, un daļa emigrantu pārcēlās uz Serbiju, Melnkalni, Latīņameriku vai Eiropas Savienības valstīm.<ref name="ReutersTurkey"/> === Serbija un Melnkalne === [[Serbija]] kļuva par nozīmīgu Krievijas uzņēmēju, IT speciālistu un radošo profesiju pārstāvju galamērķi. Valsts saglabāja salīdzinoši liberālu ieceļošanas režīmu Krievijas pilsoņiem. Līdzīga tendence bija vērojama [[Melnkalne|Melnkalnē]], kur pirms 2022. gada jau pastāvēja ievērojama krievu nekustamo īpašumu īpašnieku un pastāvīgo iedzīvotāju kopiena. === Izraēla === Daļa Krievijas emigrantu bija tiesīgi saņemt Izraēlas pilsonību saskaņā ar Atgriešanās likumu. Pēc kara sākuma emigrācija no Krievijas uz Izraēlu būtiski pieauga. === Eiropas Savienība === Pārcelšanos uz [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] valstīm ierobežoja vīzu režīms un pēc 2022. gada ieviestie ierobežojumi Krievijas pilsoņiem. Tomēr ievērojamas emigrantu kopienas izveidojās Vācijā, Spānijā, Portugālē, Nīderlandē un citās valstīs. OutRush dati liecina, ka emigranti, kas nostiprinājušies Vācijā, Spānijā, Nīderlandē un ASV, daudz retāk plānoja atkārtoti mainīt dzīvesvietas valsti nekā tie, kas sākotnēji pārcēlās uz Gruziju vai Turciju.<ref name="MeduzaOutRush"/> == Sekundārā migrācija == Viena no jaunā emigrācijas viļņa raksturīgajām pazīmēm ir augsta mobilitāte. Daudzi emigranti pēc sākotnējās aizbraukšanas vairākkārt mainījuši dzīvesvietas valsti. OutRush pētījumā konstatēts, ka no 2023. līdz 2024. gadam aptuveni piektdaļa respondentu bija pārcēlušies uz citu valsti, bet 28% plānoja to darīt nākamā gada laikā.<ref name="MeduzaOutRush"/> Īpaši liela sekundārā migrācija bija no Gruzijas un Turcijas. Aptuveni puse pētījumā aptaujāto, kuri sākotnēji bija pārcēlušies uz kādu no šīm valstīm, vēlāk devās citur.<ref name="MeduzaOutRush"/> Galvenie sekundārās migrācijas iemesli bija: * problēmas ar uzturēšanās atļaujām; * banku pakalpojumu ierobežojumi; * darba tirgus ierobežojumi; * dzīves dārdzības pieaugums; * politiskā nenoteiktība; * diskriminācijas pieredze; * vēlme iegūt stabilāku juridisko statusu. == Atgriešanās Krievijā == Daļa 2022. gada emigrantu vēlāk atgriezās Krievijā. Precīzs atgriezušos skaits nav zināms, un dažādos avotos aplēses būtiski atšķiras. Carnegie Endowment 2024. gadā norādīja, ka dažādos pētījumos atgriešanās līmenis tika lēsts no 15% līdz 45%, taču uzsvēra lielo statistisko nenoteiktību un metodoloģiskās atšķirības.<ref name="Carnegie2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://carnegieendowment.org/russia-eurasia/politika/2024/07/russian-emigration-in-flux |title=Should I Stay or Should I Go? Russian Emigration in Flux |author=Emil Kamalov; Ivetta Sergeeva |publisher=Carnegie Endowment for International Peace |date=2024-07-11 |access-date=2026-09-08}}</ref> OutRush longitudinālajos datos atgriešanās bija ievērojami zemāka. No 2023. gada vasaras līdz 2024. gada vasarai Krievijā bija atgriezušies aptuveni 8% aptaujāto emigrantu, bet tikai aptuveni 5% norādīja, ka plāno atgriezties tuvākā gada laikā.<ref name="MeduzaOutRush"/> Aptuveni 54% OutRush respondentu pieļāva atgriešanos politisku pārmaiņu gadījumā Krievijā.<ref name="MeduzaOutRush"/> == Politiskā attieksme == Jaunās emigrācijas politiskais profils būtiski atšķiras no Krievijas iedzīvotāju kopuma. Aptaujās emigranti biežāk pauduši kritisku attieksmi pret Vladimiru Putinu, Krievijas valdību un karu Ukrainā. Tomēr emigranti nav politiski viendabīga grupa. ZOiS 2024. gada pētījumā, kurā tika aptaujāti aptuveni 4300 Krievijas pilsoņi Armēnijā, Gruzijā, Turcijā, Kazahstānā un Kirgizstānā, konstatētas ievērojamas politisko uzskatu atšķirības starp emigrantiem dažādās valstīs.<ref name="ZOiS2024"/> Daļa emigrantu aktīvi iesaistījusies Krievijas opozīcijas organizācijās, pretkara kustībā, palīdzības sniegšanā Ukrainas bēgļiem un neatkarīgo mediju darbībā. Ārvalstīs pārcēlās arī vairāki Krievijas neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi un žurnālistu kolektīvi. == Ekonomiskā ietekme == === Krievijā === Lielais jaunu un kvalificētu speciālistu īpatsvars emigrantu vidū radīja bažas par ilgtermiņa [[cilvēkkapitāls|cilvēkkapitāla]] zaudējumiem. ASV Finanšu ministrija emigrāciju raksturoja kā vienu no faktoriem, kas potenciāli samazina Krievijas ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes iespējas, jo no valsts aizplūst augsti kvalificēts darbaspēks.<ref name="USTreasury"/> Īpaši būtisks bija IT speciālistu, zinātnieku, inženieru un uzņēmēju aizplūšanas risks. === Uzņēmējvalstīs === Dažās galamērķa valstīs jaunie Krievijas emigranti radīja būtisku ekonomisku efektu. Gruzijā, Armēnijā, Kazahstānā un Serbijā tika reģistrēts liels skaits Krievijas pilsoņu dibinātu uzņēmumu. Emigranti palielināja pieprasījumu pēc mājokļiem un pakalpojumiem. Atsevišķās pilsētās, piemēram, Tbilisi, Erevānā un Belgradā, tas veicināja nekustamā īpašuma un īres cenu pieaugumu. Vienlaikus augsti kvalificētie emigranti sniedza ieguldījumu vietējos IT, finanšu, radošo industriju un pakalpojumu sektoros. == Integrācija uzņēmējvalstīs == 2024. gada OutRush pētījums liecina, ka emigrantu integrācija norisinās nevienmērīgi. Daudzi saglabā ciešus kontaktus ar Krieviju, seko tās politiskajiem notikumiem un galvenokārt uzturas krievvalodīgajā sociālajā vidē. Tomēr, palielinoties uzturēšanās ilgumam ārvalstīs, pieaug interese par uzņēmējvalsts politiku, vides problēmām un sabiedrisko dzīvi.<ref name="OutRush2025"/> Lielākā daļa aptaujāto emigrantu bez būtiskām politiskām pārmaiņām Krievijā neplānoja pastāvīgu atgriešanos.<ref name="OutRush2025"/> == Salīdzinājums ar iepriekšējiem emigrācijas viļņiem == Krievijas un Padomju Savienības emigrācijas vēsturē tradicionāli izdala vairākus lielus viļņus. {| class="wikitable" ! Vilnis ! Periods ! Galvenie iemesli |- | [[Krievu emigrācija pēc 1917. gada|Pirmais vilnis]] | 1917.—1920. gadi | Revolūcija un [[Krievijas pilsoņu karš]] |- | Otrais vilnis | 1940. gadi | Otrais pasaules karš un pēckara politiskie apstākļi |- | Trešais vilnis | 1960.—1980. gadi | Politiskā emigrācija, ebreju emigrācija, disidenti |- | Ceturtais vilnis | 1980. gadu beigas—1990. gadi | PSRS sabrukums, ekonomiskā krīze, etniskā repatriācija |- | Piektais vilnis | 2000. gadi—mūsdienas | Autoritārisma nostiprināšanās, politiskās represijas, profesionālā emigrācija, Krimas aneksija, karš Ukrainā un mobilizācija |} Atšķirībā no pirmā emigrācijas viļņa, kurā būtiska loma bija militārajai un aristokrātiskajai elitei, un trešā viļņa, kurā ievērojamu daļu veidoja disidenti un etniskie emigranti, piektā viļņa emigranti bieži ir jauni pilsētu iedzīvotāji ar augstāko izglītību un profesijām, kas ļauj strādāt starptautiskā vai attālinātā darba tirgū.<ref name="Stanford2024"/> == Terminoloģija un kritika == Apzīmējums “piektais emigrācijas vilnis” nav universāli pieņemts. Daži pētnieki 2022. gada emigrāciju izdala kā atsevišķu emigrācijas vilni, jo tās cēloņi, ātrums un sociālais sastāvs ievērojami atšķīrās no iepriekšējās 2000. un 2010. gadu migrācijas. Arī termini “Putina emigrācija” un “Putina eksods” galvenokārt tiek izmantoti publicistikā un atsevišķos pētījumos, nevis kā stingri definētas demogrāfiskas kategorijas. Metodoloģiski problemātiska ir arī emigrantu skaita noteikšana. ANO starptautisko migrantu statistika uzskaita cilvēkus pēc dzimšanas vai pilsonības valsts, un tā neļauj automātiski noteikt konkrēta politiska emigrācijas viļņa apjomu. Piemēram, ANO 2020. gada dati par aptuveni 11 miljoniem Krievijā dzimušu cilvēku ārvalstīs ietver vairākas migrantu paaudzes un cilvēkus, kuri izceļojuši jau 1990. gados vai vēl agrāk.<ref name="UN2020"/> Tādēļ 2022. gada emigrācijas pētījumos biežāk izmanto uzņēmējvalstu robežšķērsošanas, uzturēšanās atļauju, migrācijas reģistru un socioloģisko aptauju datus. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Kamalov, Emil; Nugumanova, Karolina; Sergeeva, Ivetta. ''On the Move: Mobility, Integration, and the Dynamics of Russian Emigration in 2022–2024''. Stanford University, Center on Democracy, Development and the Rule of Law, 2025. * Krawatzek, Félix; Sasse, Gwendolyn. ''The Political Diversity of the New Migration from Russia Since February 2022''. ZOiS Report 4/2024. Berlin: Centre for East European and International Studies, 2024. * Jerstad, Elizabeth; Barrosa, Emma. ''Russian Emigration Patterns during the Russia-Ukraine War: Interviews with Wartime Émigrés''. Stanford University, 2024. == Ārējās saites == * [https://cddrl.fsi.stanford.edu/publication/move-mobility-integration-and-dynamics-russian-emigration-2022-2024 OutRush pētījums par Krievijas emigrāciju 2022.—2024. gadā] * [https://www.zois-berlin.de/en/publications/zois-report/the-political-diversity-of-the-new-migration-from-russia-since-february-2022 ZOiS ziņojums par Krievijas jauno emigrāciju] * [https://www.un.org/development/desa/pd/content/international-migrant-stock ANO International Migrant Stock] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] 56p6mt1e3ze2jjzqx1900if4et2p09p 4519399 4519398 2026-09-08T20:02:57Z Votre Provocateur 111653 /* Emigrācijas iemesli */ 4519399 wikitext text/x-wiki '''Krievu emigrācijas piektais vilnis''' (arī '''Putina laika emigrācija''', dažkārt '''Putina eksods'''; angļu: ''Putin Exodus'') ir nosacīts apzīmējums jaunākajam [[Krievija|Krievijas]] emigrācijas periodam, kas saistīts ar [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] valdīšanas laiku. Daļa pētnieku tā sākumu attiecina uz 2000. gadiem, kad būtiski mainījās emigrantu sociālais profils un no valsts arvien biežāk izceļoja augsti izglītoti speciālisti, uzņēmēji, zinātnieki un kultūras darbinieki, savukārt citi par robežšķirtni uzskata 2011.—2013. gada protestus, Putina atgriešanos prezidenta amatā 2012. gadā un tai sekojošo politiskās sistēmas autoritāro konsolidāciju.<ref name="OutRush2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://cddrl.fsi.stanford.edu/publication/move-mobility-integration-and-dynamics-russian-emigration-2022-2024 |title=On the Move: Mobility, Integration, and the Dynamics of Russian Emigration in 2022–2024 |author=Emil Kamalov; Karolina Nugumanova; Ivetta Sergeeva |publisher=Stanford University, Center on Democracy, Development and the Rule of Law |date=2025-03-25 |access-date=2026-09-08}}</ref> Īpaši strauji emigrācija pieauga pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada 24. februārī un pēc daļējās mobilizācijas izsludināšanas 2022. gada septembrī. Pētījumos šajā periodā parasti izšķir divus galvenos emigrācijas maksimumus: pirmo 2022. gada pavasarī un vasarā pēc iebrukuma sākuma un otro pēc mobilizācijas izsludināšanas septembrī.<ref name="ZOiS2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.zois-berlin.de/en/publications/zois-report/the-political-diversity-of-the-new-migration-from-russia-since-february-2022 |title=The Political Diversity of the New Migration from Russia Since February 2022 |author=Félix Krawatzek; Gwendolyn Sasse |publisher=Centre for East European and International Studies |date=2024-09-12 |access-date=2026-09-08}}</ref> Atsevišķi pētnieki šo izceļošanu raksturojuši kā lielāko emigrācijas vilni no Krievijas kopš [[Krievijas revolūcija (1917)|1917. gada revolūcijas]].<ref name="Stanford2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://fsi.stanford.edu/publication/russian-emigration-patterns-during-russia-ukraine-war-interviews-wartime-emigres |title=Russian Emigration Patterns during the Russia-Ukraine War: Interviews with Wartime Émigrés |author=Elizabeth Jerstad; Emma Barrosa |publisher=Stanford University |date=2024-05-31 |access-date=2026-09-08}}</ref> Jēdziens “piektais vilnis” nav vispārēji standartizēts akadēmiskajā literatūrā, un dažādi autori izmanto atšķirīgu Krievijas un padomju emigrācijas periodizāciju. Tāpat piektā viļņa emigrācija nav sinonīms visai [[Krievu diaspora|krievu diasporai]]. [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] 2020. gadā lēsa, ka ārpus Krievijas dzīvoja aptuveni 11 miljoni cilvēku, kuri dzimuši Krievijas teritorijā, tomēr šajā statistikā ietilpst arī cilvēki, kuri izceļojuši daudz agrāk, tostarp pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], un tādēļ šo skaitli nevar izmantot kā piektā emigrācijas viļņa apjoma rādītāju.<ref name="UN2020">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.un.org/en/desa/international-migration-2020-highlights |title=International Migration 2020 Highlights |publisher=United Nations Department of Economic and Social Affairs |year=2021 |access-date=2026-09-08}}</ref> == Periodizācija == Pēcpadomju Krievijas emigrāciju pētnieki periodizē atšķirīgi. Dažās klasifikācijās par piekto emigrācijas vilni tiek uzskatīta emigrācija, kas sākās jau 2000. gados, savukārt citās par tās sākumu uzskata 2011.—2012. gada politisko krīzi vai 2014. gadu pēc [[Krimas aneksija|Krimas aneksijas]]. Pēc 2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā radās vēl viena strauja emigrācijas plūsma, kas dažkārt tiek aplūkota gan kā piektā viļņa kulminācija, gan kā atsevišķs jauns emigrācijas posms. Nosacīti piektā viļņa attīstībā iespējams izdalīt vairākus posmus: * emigrācija 2000. gados, ko veicināja ekonomiski, profesionāli un politiski iemesli; * emigrācijas pieaugums pēc 2011.—2013. gada masu protestiem un Putina atgriešanās prezidenta amatā; * jauns izceļošanas vilnis pēc Krimas aneksijas un [[Karš Donbasā|kara sākuma Donbasā]] 2014. gadā; * emigrācija pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī; * masveida izceļošana pēc daļējās mobilizācijas izsludināšanas 2022. gada septembrī; * sekundārā migrācija 2023.—2025. gadā, kad daļa sākotnēji uz Gruziju, Turciju, Armēniju vai Centrālāzijas valstīm pārcēlušos emigrantu pārcēlās uz citām valstīm.<ref name="OutRush2025"/><ref name="ReutersTurkey">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/world/another-russian-exodus-many-who-fled-turkey-move-again-2024-05-21/ |title=Another Russian exodus: Many who fled to Turkey move on again |publisher=Reuters |date=2024-05-21 |access-date=2026-09-08}}</ref> == Emigrācija 2000. gados == Pēc ekonomiskās un politiskās nestabilitātes 1990. gados Krievijas emigrācijas raksturs 2000. gados pakāpeniski mainījās. Valsts ekonomiskā situācija salīdzinājumā ar iepriekšējo desmitgadi stabilizējās, tomēr turpinājās izglītotu speciālistu un zinātnieku aizplūšana uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], [[Vācija|Vāciju]], [[Izraēla|Izraēlu]], [[Kanāda|Kanādu]], Apvienoto Karalisti un citām valstīm. Šajā periodā arvien lielāku emigrantu daļu veidoja cilvēki ar augstāko izglītību, profesionālu kvalifikāciju, starptautiskiem kontaktiem un pietiekamiem ekonomiskajiem resursiem pārcelšanās finansēšanai. Līdz ar to jaunā emigrācija arvien biežāk tika apspriesta [[smadzeņu aizplūšana]]s kontekstā. Atšķirībā no vairākām agrākām emigrācijas plūsmām, kad pārcelšanos lielā mērā noteica etniskā repatriācija, piemēram, Krievijas vāciešu izceļošana uz Vāciju vai ebreju emigrācija uz Izraēlu, 2000. un 2010. gadu emigrantu vidū pieauga to cilvēku īpatsvars, kuru galvenie motīvi bija profesionālās iespējas, dzīves kvalitāte vai politiskā vide. == 2011.—2013. gada protesti un emigrācijas politizācija == Būtiska piektā emigrācijas viļņa politizācija notika pēc 2011. gada Valsts domes vēlēšanām, kurām sekoja plaši protesti pret iespējamiem vēlēšanu pārkāpumiem. 2012. gada martā Putins pēc četru gadu pārtraukuma atgriezās prezidenta amatā. Turpmākajos gados tika pieņemti vairāki likumi, kas ierobežoja politisko organizāciju, nevalstisko organizāciju un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu darbību. Daļa žurnālistu, opozīcijas aktīvistu, uzņēmēju un kultūras darbinieku pārcēlās uz ārvalstīm. Atšķirībā no ekonomiski motivētas migrācijas, šīs emigrantu grupas pašidentifikācijā biežāk parādījās politiski argumenti — neapmierinātība ar politisko režīmu, vēlēšanu sistēmu, korupciju un pilsonisko brīvību ierobežošanu. == Emigrācija pēc 2014. gada == 2014. gada februārī un martā Krievija pārņēma kontroli pār Ukrainai piederošo [[Krima|Krimas pussalu]] un vēlāk to anektēja. Tajā pašā gadā sākās bruņotais konflikts Donbasā. Šie notikumi izraisīja jaunu politiski motivētas emigrācijas pieaugumu. Krieviju pameta daļa uzņēmēju, žurnālistu, mākslinieku, zinātnieku un opozīcijas aktīvistu, kuri iebilda pret Krievijas politiku Ukrainā vai bažījās par represiju pastiprināšanos valstī. Nozīmīgs faktors bija arī ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, ko veicināja naftas cenu kritums, rubļa vērtības samazināšanās un starptautiskās sankcijas. 2014.—2021. gada emigrācija tomēr pēc apjoma bija ievērojami mazāka nekā izceļošana, kas sākās pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. == Emigrācija pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā == === Pirmais vilnis 2022. gada pavasarī === [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|thumb|Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī un kļuva par vienu no galvenajiem jaunās emigrācijas cēloņiem.]] 2022. gada 24. februārī Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Jau pirmajās nedēļās pēc iebrukuma no Krievijas izbrauca desmitiem un vēlāk simtiem tūkstošu cilvēku. Pirmā izceļotāju grupa galvenokārt sastāvēja no cilvēkiem, kuri iebilda pret karu, baidījās no politiskām represijām vai kuru profesionālo darbību apdraudēja sankcijas un starptautiskā izolācija. Īpaši augsts bija informācijas tehnoloģiju, mediju, kultūras, akadēmiskā sektora, nevalstisko organizāciju un radošo industriju darbinieku īpatsvars.<ref name="Stanford2024"/> Pēc iebrukuma sākuma Krievijā tika pieņemti likumi, kas paredzēja kriminālatbildību par armijas darbību tā saukto “diskreditēšanu” un par informācijas izplatīšanu, kuru varas iestādes uzskatīja par nepatiesu. Tika slēgti vai bloķēti vairāki neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi, un daļa to darbinieku pārcēlās uz ārvalstīm. Daudzi emigranti sākotnēji izvēlējās valstis, kurās Krievijas pilsoņiem bija iespējams ieceļot bez vīzas vai vienkāršoti saņemt uzturēšanās atļauju. Starp galvenajiem galamērķiem bija [[Gruzija]], [[Armēnija]], [[Kazahstāna]], [[Turcija]], [[Serbija]], [[Uzbekistāna]], [[Kirgizstāna]], [[Apvienotie Arābu Emirāti]] un [[Izraēla]].<ref name="Stanford2024"/> === Mobilizācija un otrais emigrācijas maksimums === 2022. gada 21. septembrī Putins paziņoja par daļēju mobilizāciju. Pēc tās izsludināšanas sākās otrais straujais emigrācijas vilnis. Daudzi militārā vecuma vīrieši centās izbraukt no valsts, lai izvairītos no iesaukšanas. Pie robežpunktiem ar Gruziju, Kazahstānu, Mongoliju un Somiju veidojās garas automašīnu rindas, bet aviobiļešu cenas uz valstīm, kurās Krievijas pilsoņiem nebija nepieciešama vīza, strauji pieauga. ZOiS pētnieki 2024. gadā lēsa, ka pēc 2022. gada februāra Krieviju bija pametuši aptuveni 800 000—900 000 cilvēku. Daļa vēlāk atgriezās, un aptuveni 650 000 pēc pētnieku aplēsēm joprojām atradās ārvalstīs.<ref name="ZOiS2024"/> Stanforda Universitātes pētnieki norādīja, ka dažādos avotos emigrējušo skaits svārstās no aptuveni 500 000 līdz vienam miljonam, jo Krievijas oficiālā migrācijas statistika un galamērķa valstu dati izmanto atšķirīgas metodoloģijas.<ref name="Stanford2024"/> == Emigrācijas apjoms == Precīzu piektā emigrācijas viļņa apjomu noteikt ir sarežģīti. Daudzi Krievijas pilsoņi izceļoja bez pastāvīgās dzīvesvietas deklarēšanas ārvalstīs, bieži mainīja uzturēšanās valsti vai vēlāk atgriezās Krievijā. 2024. gada jūlijā neatkarīgais izdevums ''The Bell'', apkopojot ārvalstu migrācijas un uzturēšanās atļauju statistiku, lēsa, ka kopš 2022. gada februāra Krieviju bija pametuši un nebija atgriezušies aptuveni 650 000 cilvēku.<ref name="TheBell">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/news/2024/07/16/issledovanie-the-bell-posle-nachala-voyny-iz-rossii-uehali-i-ne-vernulis-pochti-700-tysyach-chelovek/ |title=Исследование The Bell: после начала войны из России уехали и не вернулись 650 тысяч человек |publisher=Meduza |date=2024-07-16 |access-date=2026-09-08}}</ref> ASV Finanšu ministrijas 2023. gada analīzē, izmantojot Krievijas Federālā statistikas dienesta datus, norādīts, ka 2022. gadā no Krievijas izbrauca aptuveni 668 000 cilvēku, kas bija par 71% vairāk nekā iepriekšējo piecu gadu vidējais rādītājs.<ref name="USTreasury">{{Tīmekļa atsauce |url=https://home.treasury.gov/news/featured-stories/sanctions-and-russias-war-limiting-putins-capabilities |title=Sanctions and Russia’s War: Limiting Putin’s Capabilities |publisher=U.S. Department of the Treasury |access-date=2026-09-08}}</ref> Eiropas Savienības Publikāciju biroja 2025. gadā publicētā pētījumā norādīts, ka 2022.—2023. gadā Krieviju varētu būt pametuši līdz vienam miljonam cilvēku.<ref name="EU2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/e738fc06-d2f0-11ef-be2a-01aa75ed71a1/language-en |title=Three essays on Russian political migration following the 2022 full-scale invasion of Ukraine |publisher=Publications Office of the European Union |year=2025 |access-date=2026-09-08}}</ref> {| class="wikitable" |+ Dažas aplēses par emigrāciju pēc 2022. gada februāra ! Avots ! Aplēse ! Piezīme |- | Stanforda Universitātes pētnieki, 2024 | 500 000—1 000 000 | Dažādu avotu aplēšu diapazons<ref name="Stanford2024"/> |- | ZOiS, 2024 | 800 000—900 000 | Aptuvenais sākotnēji izceļojušo skaits; aptuveni 650 000 bija palikuši ārvalstīs<ref name="ZOiS2024"/> |- | ''The Bell'', 2024 | ap 650 000 | Personas, kas pēc 2022. gada februāra izceļojušas un nebija atgriezušās<ref name="TheBell"/> |- | ES Publikāciju birojs, 2025 | līdz 1 000 000 | Aplēse par emigrāciju 2022.—2023. gadā<ref name="EU2025"/> |} == Emigrantu sociālais profils == 2022. gada emigrācija pēc sociālās struktūras būtiski atšķīrās no Krievijas iedzīvotāju kopuma. Vairākos pētījumos secināts, ka emigrantu vidū nesamērīgi liels bija jaunu, augsti izglītotu un profesionāli kvalificētu cilvēku īpatsvars.<ref name="Stanford2024"/> Īpaši plaši emigrēja: * [[informācijas tehnoloģijas|informācijas tehnoloģiju]] speciālisti; * uzņēmēji un jaunuzņēmumu darbinieki; * akadēmiskā sektora pārstāvji un zinātnieki; * žurnālisti; * kultūras un mākslas darbinieki; * politiskie aktīvisti; * nevalstisko organizāciju darbinieki; * studenti un jaunie profesionāļi. OutRush pētījumos jaunie emigranti raksturoti kā vidēji jaunāki, izglītotāki un profesionāli mobilāki par Krievijas sabiedrību kopumā. Daudzi emigranti varēja turpināt darbu attālināti, kas ļāva pārcelties uz valsti, kurā viņiem sākotnēji nebija ilgtermiņa nodarbinātības.<ref name="OutRush2025"/> Līdzās politiskiem motīviem svarīga bija arī ekonomiskā nedrošība. Sankciju dēļ daudzi starptautiskie uzņēmumi pārtrauca vai samazināja darbību Krievijā, bet atsevišķi uzņēmumi pārcēla darbiniekus uz birojiem citās valstīs. == Emigrācijas iemesli == Piektā viļņa emigrācijas iemesli nav viendabīgi. Dažādiem emigrantiem tie ietvēra politiskus, militārus, ekonomiskus un personiskus faktorus. === Politiski iemesli === Politiskās emigrācijas nozīme pieauga pēc 2011.—2012. gada protestiem un vēl vairāk pēc 2014. un 2022. gada. Pie galvenajiem faktoriem piederēja: * neapmierinātība ar Vladimira Putina režīmu; * politisko represiju risks; * neatkarīgo mediju un nevalstisko organizāciju darbības ierobežošana; * opozīcijas politiķu vajāšana; * pretestība karam Ukrainā; * bailes no kriminālvajāšanas par publisku kara kritiku. OutRush pētījumu dalībniekiem opozīcija Krievijas valdības politikai bija viena no raksturīgākajām emigrantu politiskajām pazīmēm.<ref name="OutRush2025"/> === Mobilizācija === Pēc 2022. gada septembra viens no galvenajiem emigrācijas motīviem bija vēlme izvairīties no iesaukšanas Krievijas bruņotajos spēkos. ''OutRush'' pētījuma dati liecina, ka aptuveni trešdaļa respondentu kā būtisku emigrācijas iemeslu norādīja mobilizācijas risku.<ref name="MeduzaOutRush">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/en/feature/2025/03/26/less-sadness-more-frustration |title=Less sadness, more frustration |publisher=Meduza |date=2025-03-26 |access-date=2026-09-08}}</ref> === Ekonomiskie iemesli === Pēc iebrukuma pret Krieviju tika ieviestas plašas starptautiskās sankcijas. Vairāki Rietumu uzņēmumi pameta Krievijas tirgu, tika ierobežoti starptautiskie maksājumi un pieauga nenoteiktība darba tirgū. Īpaši būtiska bija IT sektora emigrācija. Krievijas valdība ieviesa vairākus atbalsta pasākumus IT darbiniekiem, tostarp atvieglojumus un subsidētus mājokļu kredītus, mēģinot mazināt kvalificētu speciālistu aizplūšanu.<ref name="USTreasury"/> == Galamērķa valstis == Pirmie galamērķi lielā mērā bija atkarīgi no robežu pieejamības un vīzu režīma. Valstis ar bezvīzu režīmu Krievijas pilsoņiem kļuva par galvenajiem jaunās emigrācijas centriem. === Gruzija === [[Gruzija]] kļuva par vienu no lielākajiem Krievijas emigrantu centriem. Īpaši daudz cilvēku pārcēlās uz [[Tbilisi]] un [[Batumi]]. Gruzija bija pievilcīga bezvīzu režīma, ģeogrāfiskā tuvuma un salīdzinoši vienkāršās uzturēšanās kārtības dēļ. Tajā pašā laikā emigrantu pieplūdums veicināja diskusijas Gruzijā par īres cenu pieaugumu, Krievijas politisko ietekmi un drošību. === Armēnija === [[Armēnija]] kļuva par nozīmīgu galamērķi, īpaši IT speciālistiem un uzņēmumiem. Krievijas pilsoņiem bija salīdzinoši vienkārši pārcelties, un abu valstu ekonomiskās saites jau pirms 2022. gada bija ciešas. === Kazahstāna === Pēc mobilizācijas izsludināšanas ļoti liels cilvēku skaits šķērsoja Krievijas un [[Kazahstāna|Kazahstānas]] robežu. Kazahstānas ģeogrāfiskais tuvums un bezvīzu režīms padarīja to par vienu no galvenajiem 2022. gada septembra emigrācijas galamērķiem. === Turcija === [[Turcija]] 2022. gadā kļuva par vienu no galvenajiem Krievijas pilsoņu galamērķiem, īpaši [[Stambula|Stambulā]] un [[Antalja|Antaljā]]. Tomēr vēlāk uzturēšanās atļauju saņemšana kļuva sarežģītāka. Krievijas pilsoņu skaits ar Turcijas uzturēšanās atļaujām samazinājās no aptuveni 154 000 līdz 96 000, un daļa emigrantu pārcēlās uz Serbiju, Melnkalni, Latīņameriku vai Eiropas Savienības valstīm.<ref name="ReutersTurkey"/> === Serbija un Melnkalne === [[Serbija]] kļuva par nozīmīgu Krievijas uzņēmēju, IT speciālistu un radošo profesiju pārstāvju galamērķi. Valsts saglabāja salīdzinoši liberālu ieceļošanas režīmu Krievijas pilsoņiem. Līdzīga tendence bija vērojama [[Melnkalne|Melnkalnē]], kur pirms 2022. gada jau pastāvēja ievērojama krievu nekustamo īpašumu īpašnieku un pastāvīgo iedzīvotāju kopiena. === Izraēla === Daļa Krievijas emigrantu bija tiesīgi saņemt Izraēlas pilsonību saskaņā ar Atgriešanās likumu. Pēc kara sākuma emigrācija no Krievijas uz Izraēlu būtiski pieauga. === Eiropas Savienība === Pārcelšanos uz [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] valstīm ierobežoja vīzu režīms un pēc 2022. gada ieviestie ierobežojumi Krievijas pilsoņiem. Tomēr ievērojamas emigrantu kopienas izveidojās Vācijā, Spānijā, Portugālē, Nīderlandē un citās valstīs. OutRush dati liecina, ka emigranti, kas nostiprinājušies Vācijā, Spānijā, Nīderlandē un ASV, daudz retāk plānoja atkārtoti mainīt dzīvesvietas valsti nekā tie, kas sākotnēji pārcēlās uz Gruziju vai Turciju.<ref name="MeduzaOutRush"/> == Sekundārā migrācija == Viena no jaunā emigrācijas viļņa raksturīgajām pazīmēm ir augsta mobilitāte. Daudzi emigranti pēc sākotnējās aizbraukšanas vairākkārt mainījuši dzīvesvietas valsti. OutRush pētījumā konstatēts, ka no 2023. līdz 2024. gadam aptuveni piektdaļa respondentu bija pārcēlušies uz citu valsti, bet 28% plānoja to darīt nākamā gada laikā.<ref name="MeduzaOutRush"/> Īpaši liela sekundārā migrācija bija no Gruzijas un Turcijas. Aptuveni puse pētījumā aptaujāto, kuri sākotnēji bija pārcēlušies uz kādu no šīm valstīm, vēlāk devās citur.<ref name="MeduzaOutRush"/> Galvenie sekundārās migrācijas iemesli bija: * problēmas ar uzturēšanās atļaujām; * banku pakalpojumu ierobežojumi; * darba tirgus ierobežojumi; * dzīves dārdzības pieaugums; * politiskā nenoteiktība; * diskriminācijas pieredze; * vēlme iegūt stabilāku juridisko statusu. == Atgriešanās Krievijā == Daļa 2022. gada emigrantu vēlāk atgriezās Krievijā. Precīzs atgriezušos skaits nav zināms, un dažādos avotos aplēses būtiski atšķiras. Carnegie Endowment 2024. gadā norādīja, ka dažādos pētījumos atgriešanās līmenis tika lēsts no 15% līdz 45%, taču uzsvēra lielo statistisko nenoteiktību un metodoloģiskās atšķirības.<ref name="Carnegie2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://carnegieendowment.org/russia-eurasia/politika/2024/07/russian-emigration-in-flux |title=Should I Stay or Should I Go? Russian Emigration in Flux |author=Emil Kamalov; Ivetta Sergeeva |publisher=Carnegie Endowment for International Peace |date=2024-07-11 |access-date=2026-09-08}}</ref> OutRush longitudinālajos datos atgriešanās bija ievērojami zemāka. No 2023. gada vasaras līdz 2024. gada vasarai Krievijā bija atgriezušies aptuveni 8% aptaujāto emigrantu, bet tikai aptuveni 5% norādīja, ka plāno atgriezties tuvākā gada laikā.<ref name="MeduzaOutRush"/> Aptuveni 54% OutRush respondentu pieļāva atgriešanos politisku pārmaiņu gadījumā Krievijā.<ref name="MeduzaOutRush"/> == Politiskā attieksme == Jaunās emigrācijas politiskais profils būtiski atšķiras no Krievijas iedzīvotāju kopuma. Aptaujās emigranti biežāk pauduši kritisku attieksmi pret Vladimiru Putinu, Krievijas valdību un karu Ukrainā. Tomēr emigranti nav politiski viendabīga grupa. ZOiS 2024. gada pētījumā, kurā tika aptaujāti aptuveni 4300 Krievijas pilsoņi Armēnijā, Gruzijā, Turcijā, Kazahstānā un Kirgizstānā, konstatētas ievērojamas politisko uzskatu atšķirības starp emigrantiem dažādās valstīs.<ref name="ZOiS2024"/> Daļa emigrantu aktīvi iesaistījusies Krievijas opozīcijas organizācijās, pretkara kustībā, palīdzības sniegšanā Ukrainas bēgļiem un neatkarīgo mediju darbībā. Ārvalstīs pārcēlās arī vairāki Krievijas neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi un žurnālistu kolektīvi. == Ekonomiskā ietekme == === Krievijā === Lielais jaunu un kvalificētu speciālistu īpatsvars emigrantu vidū radīja bažas par ilgtermiņa [[cilvēkkapitāls|cilvēkkapitāla]] zaudējumiem. ASV Finanšu ministrija emigrāciju raksturoja kā vienu no faktoriem, kas potenciāli samazina Krievijas ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes iespējas, jo no valsts aizplūst augsti kvalificēts darbaspēks.<ref name="USTreasury"/> Īpaši būtisks bija IT speciālistu, zinātnieku, inženieru un uzņēmēju aizplūšanas risks. === Uzņēmējvalstīs === Dažās galamērķa valstīs jaunie Krievijas emigranti radīja būtisku ekonomisku efektu. Gruzijā, Armēnijā, Kazahstānā un Serbijā tika reģistrēts liels skaits Krievijas pilsoņu dibinātu uzņēmumu. Emigranti palielināja pieprasījumu pēc mājokļiem un pakalpojumiem. Atsevišķās pilsētās, piemēram, Tbilisi, Erevānā un Belgradā, tas veicināja nekustamā īpašuma un īres cenu pieaugumu. Vienlaikus augsti kvalificētie emigranti sniedza ieguldījumu vietējos IT, finanšu, radošo industriju un pakalpojumu sektoros. == Integrācija uzņēmējvalstīs == 2024. gada OutRush pētījums liecina, ka emigrantu integrācija norisinās nevienmērīgi. Daudzi saglabā ciešus kontaktus ar Krieviju, seko tās politiskajiem notikumiem un galvenokārt uzturas krievvalodīgajā sociālajā vidē. Tomēr, palielinoties uzturēšanās ilgumam ārvalstīs, pieaug interese par uzņēmējvalsts politiku, vides problēmām un sabiedrisko dzīvi.<ref name="OutRush2025"/> Lielākā daļa aptaujāto emigrantu bez būtiskām politiskām pārmaiņām Krievijā neplānoja pastāvīgu atgriešanos.<ref name="OutRush2025"/> == Salīdzinājums ar iepriekšējiem emigrācijas viļņiem == Krievijas un Padomju Savienības emigrācijas vēsturē tradicionāli izdala vairākus lielus viļņus. {| class="wikitable" ! Vilnis ! Periods ! Galvenie iemesli |- | [[Krievu emigrācija pēc 1917. gada|Pirmais vilnis]] | 1917.—1920. gadi | Revolūcija un [[Krievijas pilsoņu karš]] |- | Otrais vilnis | 1940. gadi | Otrais pasaules karš un pēckara politiskie apstākļi |- | Trešais vilnis | 1960.—1980. gadi | Politiskā emigrācija, ebreju emigrācija, disidenti |- | Ceturtais vilnis | 1980. gadu beigas—1990. gadi | PSRS sabrukums, ekonomiskā krīze, etniskā repatriācija |- | Piektais vilnis | 2000. gadi—mūsdienas | Autoritārisma nostiprināšanās, politiskās represijas, profesionālā emigrācija, Krimas aneksija, karš Ukrainā un mobilizācija |} Atšķirībā no pirmā emigrācijas viļņa, kurā būtiska loma bija militārajai un aristokrātiskajai elitei, un trešā viļņa, kurā ievērojamu daļu veidoja disidenti un etniskie emigranti, piektā viļņa emigranti bieži ir jauni pilsētu iedzīvotāji ar augstāko izglītību un profesijām, kas ļauj strādāt starptautiskā vai attālinātā darba tirgū.<ref name="Stanford2024"/> == Terminoloģija un kritika == Apzīmējums “piektais emigrācijas vilnis” nav universāli pieņemts. Daži pētnieki 2022. gada emigrāciju izdala kā atsevišķu emigrācijas vilni, jo tās cēloņi, ātrums un sociālais sastāvs ievērojami atšķīrās no iepriekšējās 2000. un 2010. gadu migrācijas. Arī termini “Putina emigrācija” un “Putina eksods” galvenokārt tiek izmantoti publicistikā un atsevišķos pētījumos, nevis kā stingri definētas demogrāfiskas kategorijas. Metodoloģiski problemātiska ir arī emigrantu skaita noteikšana. ANO starptautisko migrantu statistika uzskaita cilvēkus pēc dzimšanas vai pilsonības valsts, un tā neļauj automātiski noteikt konkrēta politiska emigrācijas viļņa apjomu. Piemēram, ANO 2020. gada dati par aptuveni 11 miljoniem Krievijā dzimušu cilvēku ārvalstīs ietver vairākas migrantu paaudzes un cilvēkus, kuri izceļojuši jau 1990. gados vai vēl agrāk.<ref name="UN2020"/> Tādēļ 2022. gada emigrācijas pētījumos biežāk izmanto uzņēmējvalstu robežšķērsošanas, uzturēšanās atļauju, migrācijas reģistru un socioloģisko aptauju datus. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Kamalov, Emil; Nugumanova, Karolina; Sergeeva, Ivetta. ''On the Move: Mobility, Integration, and the Dynamics of Russian Emigration in 2022–2024''. Stanford University, Center on Democracy, Development and the Rule of Law, 2025. * Krawatzek, Félix; Sasse, Gwendolyn. ''The Political Diversity of the New Migration from Russia Since February 2022''. ZOiS Report 4/2024. Berlin: Centre for East European and International Studies, 2024. * Jerstad, Elizabeth; Barrosa, Emma. ''Russian Emigration Patterns during the Russia-Ukraine War: Interviews with Wartime Émigrés''. Stanford University, 2024. == Ārējās saites == * [https://cddrl.fsi.stanford.edu/publication/move-mobility-integration-and-dynamics-russian-emigration-2022-2024 OutRush pētījums par Krievijas emigrāciju 2022.—2024. gadā] * [https://www.zois-berlin.de/en/publications/zois-report/the-political-diversity-of-the-new-migration-from-russia-since-february-2022 ZOiS ziņojums par Krievijas jauno emigrāciju] * [https://www.un.org/development/desa/pd/content/international-migrant-stock ANO International Migrant Stock] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] 4loiux1ebm7o3diqjdd8jo1ql09lw36 4519400 4519399 2026-09-08T20:03:13Z Votre Provocateur 111653 4519400 wikitext text/x-wiki '''Krievu emigrācijas piektais vilnis''' (arī '''Putina laika emigrācija''', dažkārt '''Putina eksods'''; [[Angļu valoda|angļu]]: ''Putin Exodus'') ir nosacīts apzīmējums jaunākajam [[Krievija|Krievijas]] emigrācijas periodam, kas saistīts ar [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] valdīšanas laiku. Daļa pētnieku tā sākumu attiecina uz 2000. gadiem, kad būtiski mainījās emigrantu sociālais profils un no valsts arvien biežāk izceļoja augsti izglītoti speciālisti, uzņēmēji, zinātnieki un kultūras darbinieki, savukārt citi par robežšķirtni uzskata 2011.—2013. gada protestus, Putina atgriešanos prezidenta amatā 2012. gadā un tai sekojošo politiskās sistēmas autoritāro konsolidāciju.<ref name="OutRush2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://cddrl.fsi.stanford.edu/publication/move-mobility-integration-and-dynamics-russian-emigration-2022-2024 |title=On the Move: Mobility, Integration, and the Dynamics of Russian Emigration in 2022–2024 |author=Emil Kamalov; Karolina Nugumanova; Ivetta Sergeeva |publisher=Stanford University, Center on Democracy, Development and the Rule of Law |date=2025-03-25 |access-date=2026-09-08}}</ref> Īpaši strauji emigrācija pieauga pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada 24. februārī un pēc daļējās mobilizācijas izsludināšanas 2022. gada septembrī. Pētījumos šajā periodā parasti izšķir divus galvenos emigrācijas maksimumus: pirmo 2022. gada pavasarī un vasarā pēc iebrukuma sākuma un otro pēc mobilizācijas izsludināšanas septembrī.<ref name="ZOiS2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.zois-berlin.de/en/publications/zois-report/the-political-diversity-of-the-new-migration-from-russia-since-february-2022 |title=The Political Diversity of the New Migration from Russia Since February 2022 |author=Félix Krawatzek; Gwendolyn Sasse |publisher=Centre for East European and International Studies |date=2024-09-12 |access-date=2026-09-08}}</ref> Atsevišķi pētnieki šo izceļošanu raksturojuši kā lielāko emigrācijas vilni no Krievijas kopš [[Krievijas revolūcija (1917)|1917. gada revolūcijas]].<ref name="Stanford2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://fsi.stanford.edu/publication/russian-emigration-patterns-during-russia-ukraine-war-interviews-wartime-emigres |title=Russian Emigration Patterns during the Russia-Ukraine War: Interviews with Wartime Émigrés |author=Elizabeth Jerstad; Emma Barrosa |publisher=Stanford University |date=2024-05-31 |access-date=2026-09-08}}</ref> Jēdziens “piektais vilnis” nav vispārēji standartizēts akadēmiskajā literatūrā, un dažādi autori izmanto atšķirīgu Krievijas un padomju emigrācijas periodizāciju. Tāpat piektā viļņa emigrācija nav sinonīms visai [[Krievu diaspora|krievu diasporai]]. [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] 2020. gadā lēsa, ka ārpus Krievijas dzīvoja aptuveni 11 miljoni cilvēku, kuri dzimuši Krievijas teritorijā, tomēr šajā statistikā ietilpst arī cilvēki, kuri izceļojuši daudz agrāk, tostarp pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], un tādēļ šo skaitli nevar izmantot kā piektā emigrācijas viļņa apjoma rādītāju.<ref name="UN2020">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.un.org/en/desa/international-migration-2020-highlights |title=International Migration 2020 Highlights |publisher=United Nations Department of Economic and Social Affairs |year=2021 |access-date=2026-09-08}}</ref> == Periodizācija == Pēcpadomju Krievijas emigrāciju pētnieki periodizē atšķirīgi. Dažās klasifikācijās par piekto emigrācijas vilni tiek uzskatīta emigrācija, kas sākās jau 2000. gados, savukārt citās par tās sākumu uzskata 2011.—2012. gada politisko krīzi vai 2014. gadu pēc [[Krimas aneksija|Krimas aneksijas]]. Pēc 2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā radās vēl viena strauja emigrācijas plūsma, kas dažkārt tiek aplūkota gan kā piektā viļņa kulminācija, gan kā atsevišķs jauns emigrācijas posms. Nosacīti piektā viļņa attīstībā iespējams izdalīt vairākus posmus: * emigrācija 2000. gados, ko veicināja ekonomiski, profesionāli un politiski iemesli; * emigrācijas pieaugums pēc 2011.—2013. gada masu protestiem un Putina atgriešanās prezidenta amatā; * jauns izceļošanas vilnis pēc Krimas aneksijas un [[Karš Donbasā|kara sākuma Donbasā]] 2014. gadā; * emigrācija pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī; * masveida izceļošana pēc daļējās mobilizācijas izsludināšanas 2022. gada septembrī; * sekundārā migrācija 2023.—2025. gadā, kad daļa sākotnēji uz Gruziju, Turciju, Armēniju vai Centrālāzijas valstīm pārcēlušos emigrantu pārcēlās uz citām valstīm.<ref name="OutRush2025"/><ref name="ReutersTurkey">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/world/another-russian-exodus-many-who-fled-turkey-move-again-2024-05-21/ |title=Another Russian exodus: Many who fled to Turkey move on again |publisher=Reuters |date=2024-05-21 |access-date=2026-09-08}}</ref> == Emigrācija 2000. gados == Pēc ekonomiskās un politiskās nestabilitātes 1990. gados Krievijas emigrācijas raksturs 2000. gados pakāpeniski mainījās. Valsts ekonomiskā situācija salīdzinājumā ar iepriekšējo desmitgadi stabilizējās, tomēr turpinājās izglītotu speciālistu un zinātnieku aizplūšana uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], [[Vācija|Vāciju]], [[Izraēla|Izraēlu]], [[Kanāda|Kanādu]], Apvienoto Karalisti un citām valstīm. Šajā periodā arvien lielāku emigrantu daļu veidoja cilvēki ar augstāko izglītību, profesionālu kvalifikāciju, starptautiskiem kontaktiem un pietiekamiem ekonomiskajiem resursiem pārcelšanās finansēšanai. Līdz ar to jaunā emigrācija arvien biežāk tika apspriesta [[smadzeņu aizplūšana]]s kontekstā. Atšķirībā no vairākām agrākām emigrācijas plūsmām, kad pārcelšanos lielā mērā noteica etniskā repatriācija, piemēram, Krievijas vāciešu izceļošana uz Vāciju vai ebreju emigrācija uz Izraēlu, 2000. un 2010. gadu emigrantu vidū pieauga to cilvēku īpatsvars, kuru galvenie motīvi bija profesionālās iespējas, dzīves kvalitāte vai politiskā vide. == 2011.—2013. gada protesti un emigrācijas politizācija == Būtiska piektā emigrācijas viļņa politizācija notika pēc 2011. gada Valsts domes vēlēšanām, kurām sekoja plaši protesti pret iespējamiem vēlēšanu pārkāpumiem. 2012. gada martā Putins pēc četru gadu pārtraukuma atgriezās prezidenta amatā. Turpmākajos gados tika pieņemti vairāki likumi, kas ierobežoja politisko organizāciju, nevalstisko organizāciju un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu darbību. Daļa žurnālistu, opozīcijas aktīvistu, uzņēmēju un kultūras darbinieku pārcēlās uz ārvalstīm. Atšķirībā no ekonomiski motivētas migrācijas, šīs emigrantu grupas pašidentifikācijā biežāk parādījās politiski argumenti — neapmierinātība ar politisko režīmu, vēlēšanu sistēmu, korupciju un pilsonisko brīvību ierobežošanu. == Emigrācija pēc 2014. gada == 2014. gada februārī un martā Krievija pārņēma kontroli pār Ukrainai piederošo [[Krima|Krimas pussalu]] un vēlāk to anektēja. Tajā pašā gadā sākās bruņotais konflikts Donbasā. Šie notikumi izraisīja jaunu politiski motivētas emigrācijas pieaugumu. Krieviju pameta daļa uzņēmēju, žurnālistu, mākslinieku, zinātnieku un opozīcijas aktīvistu, kuri iebilda pret Krievijas politiku Ukrainā vai bažījās par represiju pastiprināšanos valstī. Nozīmīgs faktors bija arī ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, ko veicināja naftas cenu kritums, rubļa vērtības samazināšanās un starptautiskās sankcijas. 2014.—2021. gada emigrācija tomēr pēc apjoma bija ievērojami mazāka nekā izceļošana, kas sākās pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. == Emigrācija pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā == === Pirmais vilnis 2022. gada pavasarī === [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|thumb|Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī un kļuva par vienu no galvenajiem jaunās emigrācijas cēloņiem.]] 2022. gada 24. februārī Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Jau pirmajās nedēļās pēc iebrukuma no Krievijas izbrauca desmitiem un vēlāk simtiem tūkstošu cilvēku. Pirmā izceļotāju grupa galvenokārt sastāvēja no cilvēkiem, kuri iebilda pret karu, baidījās no politiskām represijām vai kuru profesionālo darbību apdraudēja sankcijas un starptautiskā izolācija. Īpaši augsts bija informācijas tehnoloģiju, mediju, kultūras, akadēmiskā sektora, nevalstisko organizāciju un radošo industriju darbinieku īpatsvars.<ref name="Stanford2024"/> Pēc iebrukuma sākuma Krievijā tika pieņemti likumi, kas paredzēja kriminālatbildību par armijas darbību tā saukto “diskreditēšanu” un par informācijas izplatīšanu, kuru varas iestādes uzskatīja par nepatiesu. Tika slēgti vai bloķēti vairāki neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi, un daļa to darbinieku pārcēlās uz ārvalstīm. Daudzi emigranti sākotnēji izvēlējās valstis, kurās Krievijas pilsoņiem bija iespējams ieceļot bez vīzas vai vienkāršoti saņemt uzturēšanās atļauju. Starp galvenajiem galamērķiem bija [[Gruzija]], [[Armēnija]], [[Kazahstāna]], [[Turcija]], [[Serbija]], [[Uzbekistāna]], [[Kirgizstāna]], [[Apvienotie Arābu Emirāti]] un [[Izraēla]].<ref name="Stanford2024"/> === Mobilizācija un otrais emigrācijas maksimums === 2022. gada 21. septembrī Putins paziņoja par daļēju mobilizāciju. Pēc tās izsludināšanas sākās otrais straujais emigrācijas vilnis. Daudzi militārā vecuma vīrieši centās izbraukt no valsts, lai izvairītos no iesaukšanas. Pie robežpunktiem ar Gruziju, Kazahstānu, Mongoliju un Somiju veidojās garas automašīnu rindas, bet aviobiļešu cenas uz valstīm, kurās Krievijas pilsoņiem nebija nepieciešama vīza, strauji pieauga. ZOiS pētnieki 2024. gadā lēsa, ka pēc 2022. gada februāra Krieviju bija pametuši aptuveni 800 000—900 000 cilvēku. Daļa vēlāk atgriezās, un aptuveni 650 000 pēc pētnieku aplēsēm joprojām atradās ārvalstīs.<ref name="ZOiS2024"/> Stanforda Universitātes pētnieki norādīja, ka dažādos avotos emigrējušo skaits svārstās no aptuveni 500 000 līdz vienam miljonam, jo Krievijas oficiālā migrācijas statistika un galamērķa valstu dati izmanto atšķirīgas metodoloģijas.<ref name="Stanford2024"/> == Emigrācijas apjoms == Precīzu piektā emigrācijas viļņa apjomu noteikt ir sarežģīti. Daudzi Krievijas pilsoņi izceļoja bez pastāvīgās dzīvesvietas deklarēšanas ārvalstīs, bieži mainīja uzturēšanās valsti vai vēlāk atgriezās Krievijā. 2024. gada jūlijā neatkarīgais izdevums ''The Bell'', apkopojot ārvalstu migrācijas un uzturēšanās atļauju statistiku, lēsa, ka kopš 2022. gada februāra Krieviju bija pametuši un nebija atgriezušies aptuveni 650 000 cilvēku.<ref name="TheBell">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/news/2024/07/16/issledovanie-the-bell-posle-nachala-voyny-iz-rossii-uehali-i-ne-vernulis-pochti-700-tysyach-chelovek/ |title=Исследование The Bell: после начала войны из России уехали и не вернулись 650 тысяч человек |publisher=Meduza |date=2024-07-16 |access-date=2026-09-08}}</ref> ASV Finanšu ministrijas 2023. gada analīzē, izmantojot Krievijas Federālā statistikas dienesta datus, norādīts, ka 2022. gadā no Krievijas izbrauca aptuveni 668 000 cilvēku, kas bija par 71% vairāk nekā iepriekšējo piecu gadu vidējais rādītājs.<ref name="USTreasury">{{Tīmekļa atsauce |url=https://home.treasury.gov/news/featured-stories/sanctions-and-russias-war-limiting-putins-capabilities |title=Sanctions and Russia’s War: Limiting Putin’s Capabilities |publisher=U.S. Department of the Treasury |access-date=2026-09-08}}</ref> Eiropas Savienības Publikāciju biroja 2025. gadā publicētā pētījumā norādīts, ka 2022.—2023. gadā Krieviju varētu būt pametuši līdz vienam miljonam cilvēku.<ref name="EU2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/e738fc06-d2f0-11ef-be2a-01aa75ed71a1/language-en |title=Three essays on Russian political migration following the 2022 full-scale invasion of Ukraine |publisher=Publications Office of the European Union |year=2025 |access-date=2026-09-08}}</ref> {| class="wikitable" |+ Dažas aplēses par emigrāciju pēc 2022. gada februāra ! Avots ! Aplēse ! Piezīme |- | Stanforda Universitātes pētnieki, 2024 | 500 000—1 000 000 | Dažādu avotu aplēšu diapazons<ref name="Stanford2024"/> |- | ZOiS, 2024 | 800 000—900 000 | Aptuvenais sākotnēji izceļojušo skaits; aptuveni 650 000 bija palikuši ārvalstīs<ref name="ZOiS2024"/> |- | ''The Bell'', 2024 | ap 650 000 | Personas, kas pēc 2022. gada februāra izceļojušas un nebija atgriezušās<ref name="TheBell"/> |- | ES Publikāciju birojs, 2025 | līdz 1 000 000 | Aplēse par emigrāciju 2022.—2023. gadā<ref name="EU2025"/> |} == Emigrantu sociālais profils == 2022. gada emigrācija pēc sociālās struktūras būtiski atšķīrās no Krievijas iedzīvotāju kopuma. Vairākos pētījumos secināts, ka emigrantu vidū nesamērīgi liels bija jaunu, augsti izglītotu un profesionāli kvalificētu cilvēku īpatsvars.<ref name="Stanford2024"/> Īpaši plaši emigrēja: * [[informācijas tehnoloģijas|informācijas tehnoloģiju]] speciālisti; * uzņēmēji un jaunuzņēmumu darbinieki; * akadēmiskā sektora pārstāvji un zinātnieki; * žurnālisti; * kultūras un mākslas darbinieki; * politiskie aktīvisti; * nevalstisko organizāciju darbinieki; * studenti un jaunie profesionāļi. OutRush pētījumos jaunie emigranti raksturoti kā vidēji jaunāki, izglītotāki un profesionāli mobilāki par Krievijas sabiedrību kopumā. Daudzi emigranti varēja turpināt darbu attālināti, kas ļāva pārcelties uz valsti, kurā viņiem sākotnēji nebija ilgtermiņa nodarbinātības.<ref name="OutRush2025"/> Līdzās politiskiem motīviem svarīga bija arī ekonomiskā nedrošība. Sankciju dēļ daudzi starptautiskie uzņēmumi pārtrauca vai samazināja darbību Krievijā, bet atsevišķi uzņēmumi pārcēla darbiniekus uz birojiem citās valstīs. == Emigrācijas iemesli == Piektā viļņa emigrācijas iemesli nav viendabīgi. Dažādiem emigrantiem tie ietvēra politiskus, militārus, ekonomiskus un personiskus faktorus. === Politiski iemesli === Politiskās emigrācijas nozīme pieauga pēc 2011.—2012. gada protestiem un vēl vairāk pēc 2014. un 2022. gada. Pie galvenajiem faktoriem piederēja: * neapmierinātība ar Vladimira Putina režīmu; * politisko represiju risks; * neatkarīgo mediju un nevalstisko organizāciju darbības ierobežošana; * opozīcijas politiķu vajāšana; * pretestība karam Ukrainā; * bailes no kriminālvajāšanas par publisku kara kritiku. OutRush pētījumu dalībniekiem opozīcija Krievijas valdības politikai bija viena no raksturīgākajām emigrantu politiskajām pazīmēm.<ref name="OutRush2025"/> === Mobilizācija === Pēc 2022. gada septembra viens no galvenajiem emigrācijas motīviem bija vēlme izvairīties no iesaukšanas Krievijas bruņotajos spēkos. ''OutRush'' pētījuma dati liecina, ka aptuveni trešdaļa respondentu kā būtisku emigrācijas iemeslu norādīja mobilizācijas risku.<ref name="MeduzaOutRush">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/en/feature/2025/03/26/less-sadness-more-frustration |title=Less sadness, more frustration |publisher=Meduza |date=2025-03-26 |access-date=2026-09-08}}</ref> === Ekonomiskie iemesli === Pēc iebrukuma pret Krieviju tika ieviestas plašas starptautiskās sankcijas. Vairāki Rietumu uzņēmumi pameta Krievijas tirgu, tika ierobežoti starptautiskie maksājumi un pieauga nenoteiktība darba tirgū. Īpaši būtiska bija IT sektora emigrācija. Krievijas valdība ieviesa vairākus atbalsta pasākumus IT darbiniekiem, tostarp atvieglojumus un subsidētus mājokļu kredītus, mēģinot mazināt kvalificētu speciālistu aizplūšanu.<ref name="USTreasury"/> == Galamērķa valstis == Pirmie galamērķi lielā mērā bija atkarīgi no robežu pieejamības un vīzu režīma. Valstis ar bezvīzu režīmu Krievijas pilsoņiem kļuva par galvenajiem jaunās emigrācijas centriem. === Gruzija === [[Gruzija]] kļuva par vienu no lielākajiem Krievijas emigrantu centriem. Īpaši daudz cilvēku pārcēlās uz [[Tbilisi]] un [[Batumi]]. Gruzija bija pievilcīga bezvīzu režīma, ģeogrāfiskā tuvuma un salīdzinoši vienkāršās uzturēšanās kārtības dēļ. Tajā pašā laikā emigrantu pieplūdums veicināja diskusijas Gruzijā par īres cenu pieaugumu, Krievijas politisko ietekmi un drošību. === Armēnija === [[Armēnija]] kļuva par nozīmīgu galamērķi, īpaši IT speciālistiem un uzņēmumiem. Krievijas pilsoņiem bija salīdzinoši vienkārši pārcelties, un abu valstu ekonomiskās saites jau pirms 2022. gada bija ciešas. === Kazahstāna === Pēc mobilizācijas izsludināšanas ļoti liels cilvēku skaits šķērsoja Krievijas un [[Kazahstāna|Kazahstānas]] robežu. Kazahstānas ģeogrāfiskais tuvums un bezvīzu režīms padarīja to par vienu no galvenajiem 2022. gada septembra emigrācijas galamērķiem. === Turcija === [[Turcija]] 2022. gadā kļuva par vienu no galvenajiem Krievijas pilsoņu galamērķiem, īpaši [[Stambula|Stambulā]] un [[Antalja|Antaljā]]. Tomēr vēlāk uzturēšanās atļauju saņemšana kļuva sarežģītāka. Krievijas pilsoņu skaits ar Turcijas uzturēšanās atļaujām samazinājās no aptuveni 154 000 līdz 96 000, un daļa emigrantu pārcēlās uz Serbiju, Melnkalni, Latīņameriku vai Eiropas Savienības valstīm.<ref name="ReutersTurkey"/> === Serbija un Melnkalne === [[Serbija]] kļuva par nozīmīgu Krievijas uzņēmēju, IT speciālistu un radošo profesiju pārstāvju galamērķi. Valsts saglabāja salīdzinoši liberālu ieceļošanas režīmu Krievijas pilsoņiem. Līdzīga tendence bija vērojama [[Melnkalne|Melnkalnē]], kur pirms 2022. gada jau pastāvēja ievērojama krievu nekustamo īpašumu īpašnieku un pastāvīgo iedzīvotāju kopiena. === Izraēla === Daļa Krievijas emigrantu bija tiesīgi saņemt Izraēlas pilsonību saskaņā ar Atgriešanās likumu. Pēc kara sākuma emigrācija no Krievijas uz Izraēlu būtiski pieauga. === Eiropas Savienība === Pārcelšanos uz [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] valstīm ierobežoja vīzu režīms un pēc 2022. gada ieviestie ierobežojumi Krievijas pilsoņiem. Tomēr ievērojamas emigrantu kopienas izveidojās Vācijā, Spānijā, Portugālē, Nīderlandē un citās valstīs. OutRush dati liecina, ka emigranti, kas nostiprinājušies Vācijā, Spānijā, Nīderlandē un ASV, daudz retāk plānoja atkārtoti mainīt dzīvesvietas valsti nekā tie, kas sākotnēji pārcēlās uz Gruziju vai Turciju.<ref name="MeduzaOutRush"/> == Sekundārā migrācija == Viena no jaunā emigrācijas viļņa raksturīgajām pazīmēm ir augsta mobilitāte. Daudzi emigranti pēc sākotnējās aizbraukšanas vairākkārt mainījuši dzīvesvietas valsti. OutRush pētījumā konstatēts, ka no 2023. līdz 2024. gadam aptuveni piektdaļa respondentu bija pārcēlušies uz citu valsti, bet 28% plānoja to darīt nākamā gada laikā.<ref name="MeduzaOutRush"/> Īpaši liela sekundārā migrācija bija no Gruzijas un Turcijas. Aptuveni puse pētījumā aptaujāto, kuri sākotnēji bija pārcēlušies uz kādu no šīm valstīm, vēlāk devās citur.<ref name="MeduzaOutRush"/> Galvenie sekundārās migrācijas iemesli bija: * problēmas ar uzturēšanās atļaujām; * banku pakalpojumu ierobežojumi; * darba tirgus ierobežojumi; * dzīves dārdzības pieaugums; * politiskā nenoteiktība; * diskriminācijas pieredze; * vēlme iegūt stabilāku juridisko statusu. == Atgriešanās Krievijā == Daļa 2022. gada emigrantu vēlāk atgriezās Krievijā. Precīzs atgriezušos skaits nav zināms, un dažādos avotos aplēses būtiski atšķiras. Carnegie Endowment 2024. gadā norādīja, ka dažādos pētījumos atgriešanās līmenis tika lēsts no 15% līdz 45%, taču uzsvēra lielo statistisko nenoteiktību un metodoloģiskās atšķirības.<ref name="Carnegie2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://carnegieendowment.org/russia-eurasia/politika/2024/07/russian-emigration-in-flux |title=Should I Stay or Should I Go? Russian Emigration in Flux |author=Emil Kamalov; Ivetta Sergeeva |publisher=Carnegie Endowment for International Peace |date=2024-07-11 |access-date=2026-09-08}}</ref> OutRush longitudinālajos datos atgriešanās bija ievērojami zemāka. No 2023. gada vasaras līdz 2024. gada vasarai Krievijā bija atgriezušies aptuveni 8% aptaujāto emigrantu, bet tikai aptuveni 5% norādīja, ka plāno atgriezties tuvākā gada laikā.<ref name="MeduzaOutRush"/> Aptuveni 54% OutRush respondentu pieļāva atgriešanos politisku pārmaiņu gadījumā Krievijā.<ref name="MeduzaOutRush"/> == Politiskā attieksme == Jaunās emigrācijas politiskais profils būtiski atšķiras no Krievijas iedzīvotāju kopuma. Aptaujās emigranti biežāk pauduši kritisku attieksmi pret Vladimiru Putinu, Krievijas valdību un karu Ukrainā. Tomēr emigranti nav politiski viendabīga grupa. ZOiS 2024. gada pētījumā, kurā tika aptaujāti aptuveni 4300 Krievijas pilsoņi Armēnijā, Gruzijā, Turcijā, Kazahstānā un Kirgizstānā, konstatētas ievērojamas politisko uzskatu atšķirības starp emigrantiem dažādās valstīs.<ref name="ZOiS2024"/> Daļa emigrantu aktīvi iesaistījusies Krievijas opozīcijas organizācijās, pretkara kustībā, palīdzības sniegšanā Ukrainas bēgļiem un neatkarīgo mediju darbībā. Ārvalstīs pārcēlās arī vairāki Krievijas neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi un žurnālistu kolektīvi. == Ekonomiskā ietekme == === Krievijā === Lielais jaunu un kvalificētu speciālistu īpatsvars emigrantu vidū radīja bažas par ilgtermiņa [[cilvēkkapitāls|cilvēkkapitāla]] zaudējumiem. ASV Finanšu ministrija emigrāciju raksturoja kā vienu no faktoriem, kas potenciāli samazina Krievijas ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes iespējas, jo no valsts aizplūst augsti kvalificēts darbaspēks.<ref name="USTreasury"/> Īpaši būtisks bija IT speciālistu, zinātnieku, inženieru un uzņēmēju aizplūšanas risks. === Uzņēmējvalstīs === Dažās galamērķa valstīs jaunie Krievijas emigranti radīja būtisku ekonomisku efektu. Gruzijā, Armēnijā, Kazahstānā un Serbijā tika reģistrēts liels skaits Krievijas pilsoņu dibinātu uzņēmumu. Emigranti palielināja pieprasījumu pēc mājokļiem un pakalpojumiem. Atsevišķās pilsētās, piemēram, Tbilisi, Erevānā un Belgradā, tas veicināja nekustamā īpašuma un īres cenu pieaugumu. Vienlaikus augsti kvalificētie emigranti sniedza ieguldījumu vietējos IT, finanšu, radošo industriju un pakalpojumu sektoros. == Integrācija uzņēmējvalstīs == 2024. gada OutRush pētījums liecina, ka emigrantu integrācija norisinās nevienmērīgi. Daudzi saglabā ciešus kontaktus ar Krieviju, seko tās politiskajiem notikumiem un galvenokārt uzturas krievvalodīgajā sociālajā vidē. Tomēr, palielinoties uzturēšanās ilgumam ārvalstīs, pieaug interese par uzņēmējvalsts politiku, vides problēmām un sabiedrisko dzīvi.<ref name="OutRush2025"/> Lielākā daļa aptaujāto emigrantu bez būtiskām politiskām pārmaiņām Krievijā neplānoja pastāvīgu atgriešanos.<ref name="OutRush2025"/> == Salīdzinājums ar iepriekšējiem emigrācijas viļņiem == Krievijas un Padomju Savienības emigrācijas vēsturē tradicionāli izdala vairākus lielus viļņus. {| class="wikitable" ! Vilnis ! Periods ! Galvenie iemesli |- | [[Krievu emigrācija pēc 1917. gada|Pirmais vilnis]] | 1917.—1920. gadi | Revolūcija un [[Krievijas pilsoņu karš]] |- | Otrais vilnis | 1940. gadi | Otrais pasaules karš un pēckara politiskie apstākļi |- | Trešais vilnis | 1960.—1980. gadi | Politiskā emigrācija, ebreju emigrācija, disidenti |- | Ceturtais vilnis | 1980. gadu beigas—1990. gadi | PSRS sabrukums, ekonomiskā krīze, etniskā repatriācija |- | Piektais vilnis | 2000. gadi—mūsdienas | Autoritārisma nostiprināšanās, politiskās represijas, profesionālā emigrācija, Krimas aneksija, karš Ukrainā un mobilizācija |} Atšķirībā no pirmā emigrācijas viļņa, kurā būtiska loma bija militārajai un aristokrātiskajai elitei, un trešā viļņa, kurā ievērojamu daļu veidoja disidenti un etniskie emigranti, piektā viļņa emigranti bieži ir jauni pilsētu iedzīvotāji ar augstāko izglītību un profesijām, kas ļauj strādāt starptautiskā vai attālinātā darba tirgū.<ref name="Stanford2024"/> == Terminoloģija un kritika == Apzīmējums “piektais emigrācijas vilnis” nav universāli pieņemts. Daži pētnieki 2022. gada emigrāciju izdala kā atsevišķu emigrācijas vilni, jo tās cēloņi, ātrums un sociālais sastāvs ievērojami atšķīrās no iepriekšējās 2000. un 2010. gadu migrācijas. Arī termini “Putina emigrācija” un “Putina eksods” galvenokārt tiek izmantoti publicistikā un atsevišķos pētījumos, nevis kā stingri definētas demogrāfiskas kategorijas. Metodoloģiski problemātiska ir arī emigrantu skaita noteikšana. ANO starptautisko migrantu statistika uzskaita cilvēkus pēc dzimšanas vai pilsonības valsts, un tā neļauj automātiski noteikt konkrēta politiska emigrācijas viļņa apjomu. Piemēram, ANO 2020. gada dati par aptuveni 11 miljoniem Krievijā dzimušu cilvēku ārvalstīs ietver vairākas migrantu paaudzes un cilvēkus, kuri izceļojuši jau 1990. gados vai vēl agrāk.<ref name="UN2020"/> Tādēļ 2022. gada emigrācijas pētījumos biežāk izmanto uzņēmējvalstu robežšķērsošanas, uzturēšanās atļauju, migrācijas reģistru un socioloģisko aptauju datus. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Kamalov, Emil; Nugumanova, Karolina; Sergeeva, Ivetta. ''On the Move: Mobility, Integration, and the Dynamics of Russian Emigration in 2022–2024''. Stanford University, Center on Democracy, Development and the Rule of Law, 2025. * Krawatzek, Félix; Sasse, Gwendolyn. ''The Political Diversity of the New Migration from Russia Since February 2022''. ZOiS Report 4/2024. Berlin: Centre for East European and International Studies, 2024. * Jerstad, Elizabeth; Barrosa, Emma. ''Russian Emigration Patterns during the Russia-Ukraine War: Interviews with Wartime Émigrés''. Stanford University, 2024. == Ārējās saites == * [https://cddrl.fsi.stanford.edu/publication/move-mobility-integration-and-dynamics-russian-emigration-2022-2024 OutRush pētījums par Krievijas emigrāciju 2022.—2024. gadā] * [https://www.zois-berlin.de/en/publications/zois-report/the-political-diversity-of-the-new-migration-from-russia-since-february-2022 ZOiS ziņojums par Krievijas jauno emigrāciju] * [https://www.un.org/development/desa/pd/content/international-migrant-stock ANO International Migrant Stock] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] b50ibm087k613betc978fgu7efa8htd 4519401 4519400 2026-09-08T20:03:32Z Votre Provocateur 111653 4519401 wikitext text/x-wiki '''Krievu emigrācijas piektais vilnis''' (arī '''Putina laika emigrācija''', dažkārt '''Putina eksods'''; [[Angļu valoda|angļu]]: ''Putin's exodus'') ir nosacīts apzīmējums jaunākajam [[Krievija|Krievijas]] emigrācijas periodam, kas saistīts ar [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] valdīšanas laiku. Daļa pētnieku tā sākumu attiecina uz 2000. gadiem, kad būtiski mainījās emigrantu sociālais profils un no valsts arvien biežāk izceļoja augsti izglītoti speciālisti, uzņēmēji, zinātnieki un kultūras darbinieki, savukārt citi par robežšķirtni uzskata 2011.—2013. gada protestus, Putina atgriešanos prezidenta amatā 2012. gadā un tai sekojošo politiskās sistēmas autoritāro konsolidāciju.<ref name="OutRush2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://cddrl.fsi.stanford.edu/publication/move-mobility-integration-and-dynamics-russian-emigration-2022-2024 |title=On the Move: Mobility, Integration, and the Dynamics of Russian Emigration in 2022–2024 |author=Emil Kamalov; Karolina Nugumanova; Ivetta Sergeeva |publisher=Stanford University, Center on Democracy, Development and the Rule of Law |date=2025-03-25 |access-date=2026-09-08}}</ref> Īpaši strauji emigrācija pieauga pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada 24. februārī un pēc daļējās mobilizācijas izsludināšanas 2022. gada septembrī. Pētījumos šajā periodā parasti izšķir divus galvenos emigrācijas maksimumus: pirmo 2022. gada pavasarī un vasarā pēc iebrukuma sākuma un otro pēc mobilizācijas izsludināšanas septembrī.<ref name="ZOiS2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.zois-berlin.de/en/publications/zois-report/the-political-diversity-of-the-new-migration-from-russia-since-february-2022 |title=The Political Diversity of the New Migration from Russia Since February 2022 |author=Félix Krawatzek; Gwendolyn Sasse |publisher=Centre for East European and International Studies |date=2024-09-12 |access-date=2026-09-08}}</ref> Atsevišķi pētnieki šo izceļošanu raksturojuši kā lielāko emigrācijas vilni no Krievijas kopš [[Krievijas revolūcija (1917)|1917. gada revolūcijas]].<ref name="Stanford2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://fsi.stanford.edu/publication/russian-emigration-patterns-during-russia-ukraine-war-interviews-wartime-emigres |title=Russian Emigration Patterns during the Russia-Ukraine War: Interviews with Wartime Émigrés |author=Elizabeth Jerstad; Emma Barrosa |publisher=Stanford University |date=2024-05-31 |access-date=2026-09-08}}</ref> Jēdziens “piektais vilnis” nav vispārēji standartizēts akadēmiskajā literatūrā, un dažādi autori izmanto atšķirīgu Krievijas un padomju emigrācijas periodizāciju. Tāpat piektā viļņa emigrācija nav sinonīms visai [[Krievu diaspora|krievu diasporai]]. [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] 2020. gadā lēsa, ka ārpus Krievijas dzīvoja aptuveni 11 miljoni cilvēku, kuri dzimuši Krievijas teritorijā, tomēr šajā statistikā ietilpst arī cilvēki, kuri izceļojuši daudz agrāk, tostarp pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], un tādēļ šo skaitli nevar izmantot kā piektā emigrācijas viļņa apjoma rādītāju.<ref name="UN2020">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.un.org/en/desa/international-migration-2020-highlights |title=International Migration 2020 Highlights |publisher=United Nations Department of Economic and Social Affairs |year=2021 |access-date=2026-09-08}}</ref> == Periodizācija == Pēcpadomju Krievijas emigrāciju pētnieki periodizē atšķirīgi. Dažās klasifikācijās par piekto emigrācijas vilni tiek uzskatīta emigrācija, kas sākās jau 2000. gados, savukārt citās par tās sākumu uzskata 2011.—2012. gada politisko krīzi vai 2014. gadu pēc [[Krimas aneksija|Krimas aneksijas]]. Pēc 2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā radās vēl viena strauja emigrācijas plūsma, kas dažkārt tiek aplūkota gan kā piektā viļņa kulminācija, gan kā atsevišķs jauns emigrācijas posms. Nosacīti piektā viļņa attīstībā iespējams izdalīt vairākus posmus: * emigrācija 2000. gados, ko veicināja ekonomiski, profesionāli un politiski iemesli; * emigrācijas pieaugums pēc 2011.—2013. gada masu protestiem un Putina atgriešanās prezidenta amatā; * jauns izceļošanas vilnis pēc Krimas aneksijas un [[Karš Donbasā|kara sākuma Donbasā]] 2014. gadā; * emigrācija pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī; * masveida izceļošana pēc daļējās mobilizācijas izsludināšanas 2022. gada septembrī; * sekundārā migrācija 2023.—2025. gadā, kad daļa sākotnēji uz Gruziju, Turciju, Armēniju vai Centrālāzijas valstīm pārcēlušos emigrantu pārcēlās uz citām valstīm.<ref name="OutRush2025"/><ref name="ReutersTurkey">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/world/another-russian-exodus-many-who-fled-turkey-move-again-2024-05-21/ |title=Another Russian exodus: Many who fled to Turkey move on again |publisher=Reuters |date=2024-05-21 |access-date=2026-09-08}}</ref> == Emigrācija 2000. gados == Pēc ekonomiskās un politiskās nestabilitātes 1990. gados Krievijas emigrācijas raksturs 2000. gados pakāpeniski mainījās. Valsts ekonomiskā situācija salīdzinājumā ar iepriekšējo desmitgadi stabilizējās, tomēr turpinājās izglītotu speciālistu un zinātnieku aizplūšana uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], [[Vācija|Vāciju]], [[Izraēla|Izraēlu]], [[Kanāda|Kanādu]], Apvienoto Karalisti un citām valstīm. Šajā periodā arvien lielāku emigrantu daļu veidoja cilvēki ar augstāko izglītību, profesionālu kvalifikāciju, starptautiskiem kontaktiem un pietiekamiem ekonomiskajiem resursiem pārcelšanās finansēšanai. Līdz ar to jaunā emigrācija arvien biežāk tika apspriesta [[smadzeņu aizplūšana]]s kontekstā. Atšķirībā no vairākām agrākām emigrācijas plūsmām, kad pārcelšanos lielā mērā noteica etniskā repatriācija, piemēram, Krievijas vāciešu izceļošana uz Vāciju vai ebreju emigrācija uz Izraēlu, 2000. un 2010. gadu emigrantu vidū pieauga to cilvēku īpatsvars, kuru galvenie motīvi bija profesionālās iespējas, dzīves kvalitāte vai politiskā vide. == 2011.—2013. gada protesti un emigrācijas politizācija == Būtiska piektā emigrācijas viļņa politizācija notika pēc 2011. gada Valsts domes vēlēšanām, kurām sekoja plaši protesti pret iespējamiem vēlēšanu pārkāpumiem. 2012. gada martā Putins pēc četru gadu pārtraukuma atgriezās prezidenta amatā. Turpmākajos gados tika pieņemti vairāki likumi, kas ierobežoja politisko organizāciju, nevalstisko organizāciju un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu darbību. Daļa žurnālistu, opozīcijas aktīvistu, uzņēmēju un kultūras darbinieku pārcēlās uz ārvalstīm. Atšķirībā no ekonomiski motivētas migrācijas, šīs emigrantu grupas pašidentifikācijā biežāk parādījās politiski argumenti — neapmierinātība ar politisko režīmu, vēlēšanu sistēmu, korupciju un pilsonisko brīvību ierobežošanu. == Emigrācija pēc 2014. gada == 2014. gada februārī un martā Krievija pārņēma kontroli pār Ukrainai piederošo [[Krima|Krimas pussalu]] un vēlāk to anektēja. Tajā pašā gadā sākās bruņotais konflikts Donbasā. Šie notikumi izraisīja jaunu politiski motivētas emigrācijas pieaugumu. Krieviju pameta daļa uzņēmēju, žurnālistu, mākslinieku, zinātnieku un opozīcijas aktīvistu, kuri iebilda pret Krievijas politiku Ukrainā vai bažījās par represiju pastiprināšanos valstī. Nozīmīgs faktors bija arī ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, ko veicināja naftas cenu kritums, rubļa vērtības samazināšanās un starptautiskās sankcijas. 2014.—2021. gada emigrācija tomēr pēc apjoma bija ievērojami mazāka nekā izceļošana, kas sākās pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. == Emigrācija pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā == === Pirmais vilnis 2022. gada pavasarī === [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|thumb|Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī un kļuva par vienu no galvenajiem jaunās emigrācijas cēloņiem.]] 2022. gada 24. februārī Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Jau pirmajās nedēļās pēc iebrukuma no Krievijas izbrauca desmitiem un vēlāk simtiem tūkstošu cilvēku. Pirmā izceļotāju grupa galvenokārt sastāvēja no cilvēkiem, kuri iebilda pret karu, baidījās no politiskām represijām vai kuru profesionālo darbību apdraudēja sankcijas un starptautiskā izolācija. Īpaši augsts bija informācijas tehnoloģiju, mediju, kultūras, akadēmiskā sektora, nevalstisko organizāciju un radošo industriju darbinieku īpatsvars.<ref name="Stanford2024"/> Pēc iebrukuma sākuma Krievijā tika pieņemti likumi, kas paredzēja kriminālatbildību par armijas darbību tā saukto “diskreditēšanu” un par informācijas izplatīšanu, kuru varas iestādes uzskatīja par nepatiesu. Tika slēgti vai bloķēti vairāki neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi, un daļa to darbinieku pārcēlās uz ārvalstīm. Daudzi emigranti sākotnēji izvēlējās valstis, kurās Krievijas pilsoņiem bija iespējams ieceļot bez vīzas vai vienkāršoti saņemt uzturēšanās atļauju. Starp galvenajiem galamērķiem bija [[Gruzija]], [[Armēnija]], [[Kazahstāna]], [[Turcija]], [[Serbija]], [[Uzbekistāna]], [[Kirgizstāna]], [[Apvienotie Arābu Emirāti]] un [[Izraēla]].<ref name="Stanford2024"/> === Mobilizācija un otrais emigrācijas maksimums === 2022. gada 21. septembrī Putins paziņoja par daļēju mobilizāciju. Pēc tās izsludināšanas sākās otrais straujais emigrācijas vilnis. Daudzi militārā vecuma vīrieši centās izbraukt no valsts, lai izvairītos no iesaukšanas. Pie robežpunktiem ar Gruziju, Kazahstānu, Mongoliju un Somiju veidojās garas automašīnu rindas, bet aviobiļešu cenas uz valstīm, kurās Krievijas pilsoņiem nebija nepieciešama vīza, strauji pieauga. ZOiS pētnieki 2024. gadā lēsa, ka pēc 2022. gada februāra Krieviju bija pametuši aptuveni 800 000—900 000 cilvēku. Daļa vēlāk atgriezās, un aptuveni 650 000 pēc pētnieku aplēsēm joprojām atradās ārvalstīs.<ref name="ZOiS2024"/> Stanforda Universitātes pētnieki norādīja, ka dažādos avotos emigrējušo skaits svārstās no aptuveni 500 000 līdz vienam miljonam, jo Krievijas oficiālā migrācijas statistika un galamērķa valstu dati izmanto atšķirīgas metodoloģijas.<ref name="Stanford2024"/> == Emigrācijas apjoms == Precīzu piektā emigrācijas viļņa apjomu noteikt ir sarežģīti. Daudzi Krievijas pilsoņi izceļoja bez pastāvīgās dzīvesvietas deklarēšanas ārvalstīs, bieži mainīja uzturēšanās valsti vai vēlāk atgriezās Krievijā. 2024. gada jūlijā neatkarīgais izdevums ''The Bell'', apkopojot ārvalstu migrācijas un uzturēšanās atļauju statistiku, lēsa, ka kopš 2022. gada februāra Krieviju bija pametuši un nebija atgriezušies aptuveni 650 000 cilvēku.<ref name="TheBell">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/news/2024/07/16/issledovanie-the-bell-posle-nachala-voyny-iz-rossii-uehali-i-ne-vernulis-pochti-700-tysyach-chelovek/ |title=Исследование The Bell: после начала войны из России уехали и не вернулись 650 тысяч человек |publisher=Meduza |date=2024-07-16 |access-date=2026-09-08}}</ref> ASV Finanšu ministrijas 2023. gada analīzē, izmantojot Krievijas Federālā statistikas dienesta datus, norādīts, ka 2022. gadā no Krievijas izbrauca aptuveni 668 000 cilvēku, kas bija par 71% vairāk nekā iepriekšējo piecu gadu vidējais rādītājs.<ref name="USTreasury">{{Tīmekļa atsauce |url=https://home.treasury.gov/news/featured-stories/sanctions-and-russias-war-limiting-putins-capabilities |title=Sanctions and Russia’s War: Limiting Putin’s Capabilities |publisher=U.S. Department of the Treasury |access-date=2026-09-08}}</ref> Eiropas Savienības Publikāciju biroja 2025. gadā publicētā pētījumā norādīts, ka 2022.—2023. gadā Krieviju varētu būt pametuši līdz vienam miljonam cilvēku.<ref name="EU2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/e738fc06-d2f0-11ef-be2a-01aa75ed71a1/language-en |title=Three essays on Russian political migration following the 2022 full-scale invasion of Ukraine |publisher=Publications Office of the European Union |year=2025 |access-date=2026-09-08}}</ref> {| class="wikitable" |+ Dažas aplēses par emigrāciju pēc 2022. gada februāra ! Avots ! Aplēse ! Piezīme |- | Stanforda Universitātes pētnieki, 2024 | 500 000—1 000 000 | Dažādu avotu aplēšu diapazons<ref name="Stanford2024"/> |- | ZOiS, 2024 | 800 000—900 000 | Aptuvenais sākotnēji izceļojušo skaits; aptuveni 650 000 bija palikuši ārvalstīs<ref name="ZOiS2024"/> |- | ''The Bell'', 2024 | ap 650 000 | Personas, kas pēc 2022. gada februāra izceļojušas un nebija atgriezušās<ref name="TheBell"/> |- | ES Publikāciju birojs, 2025 | līdz 1 000 000 | Aplēse par emigrāciju 2022.—2023. gadā<ref name="EU2025"/> |} == Emigrantu sociālais profils == 2022. gada emigrācija pēc sociālās struktūras būtiski atšķīrās no Krievijas iedzīvotāju kopuma. Vairākos pētījumos secināts, ka emigrantu vidū nesamērīgi liels bija jaunu, augsti izglītotu un profesionāli kvalificētu cilvēku īpatsvars.<ref name="Stanford2024"/> Īpaši plaši emigrēja: * [[informācijas tehnoloģijas|informācijas tehnoloģiju]] speciālisti; * uzņēmēji un jaunuzņēmumu darbinieki; * akadēmiskā sektora pārstāvji un zinātnieki; * žurnālisti; * kultūras un mākslas darbinieki; * politiskie aktīvisti; * nevalstisko organizāciju darbinieki; * studenti un jaunie profesionāļi. OutRush pētījumos jaunie emigranti raksturoti kā vidēji jaunāki, izglītotāki un profesionāli mobilāki par Krievijas sabiedrību kopumā. Daudzi emigranti varēja turpināt darbu attālināti, kas ļāva pārcelties uz valsti, kurā viņiem sākotnēji nebija ilgtermiņa nodarbinātības.<ref name="OutRush2025"/> Līdzās politiskiem motīviem svarīga bija arī ekonomiskā nedrošība. Sankciju dēļ daudzi starptautiskie uzņēmumi pārtrauca vai samazināja darbību Krievijā, bet atsevišķi uzņēmumi pārcēla darbiniekus uz birojiem citās valstīs. == Emigrācijas iemesli == Piektā viļņa emigrācijas iemesli nav viendabīgi. Dažādiem emigrantiem tie ietvēra politiskus, militārus, ekonomiskus un personiskus faktorus. === Politiski iemesli === Politiskās emigrācijas nozīme pieauga pēc 2011.—2012. gada protestiem un vēl vairāk pēc 2014. un 2022. gada. Pie galvenajiem faktoriem piederēja: * neapmierinātība ar Vladimira Putina režīmu; * politisko represiju risks; * neatkarīgo mediju un nevalstisko organizāciju darbības ierobežošana; * opozīcijas politiķu vajāšana; * pretestība karam Ukrainā; * bailes no kriminālvajāšanas par publisku kara kritiku. OutRush pētījumu dalībniekiem opozīcija Krievijas valdības politikai bija viena no raksturīgākajām emigrantu politiskajām pazīmēm.<ref name="OutRush2025"/> === Mobilizācija === Pēc 2022. gada septembra viens no galvenajiem emigrācijas motīviem bija vēlme izvairīties no iesaukšanas Krievijas bruņotajos spēkos. ''OutRush'' pētījuma dati liecina, ka aptuveni trešdaļa respondentu kā būtisku emigrācijas iemeslu norādīja mobilizācijas risku.<ref name="MeduzaOutRush">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/en/feature/2025/03/26/less-sadness-more-frustration |title=Less sadness, more frustration |publisher=Meduza |date=2025-03-26 |access-date=2026-09-08}}</ref> === Ekonomiskie iemesli === Pēc iebrukuma pret Krieviju tika ieviestas plašas starptautiskās sankcijas. Vairāki Rietumu uzņēmumi pameta Krievijas tirgu, tika ierobežoti starptautiskie maksājumi un pieauga nenoteiktība darba tirgū. Īpaši būtiska bija IT sektora emigrācija. Krievijas valdība ieviesa vairākus atbalsta pasākumus IT darbiniekiem, tostarp atvieglojumus un subsidētus mājokļu kredītus, mēģinot mazināt kvalificētu speciālistu aizplūšanu.<ref name="USTreasury"/> == Galamērķa valstis == Pirmie galamērķi lielā mērā bija atkarīgi no robežu pieejamības un vīzu režīma. Valstis ar bezvīzu režīmu Krievijas pilsoņiem kļuva par galvenajiem jaunās emigrācijas centriem. === Gruzija === [[Gruzija]] kļuva par vienu no lielākajiem Krievijas emigrantu centriem. Īpaši daudz cilvēku pārcēlās uz [[Tbilisi]] un [[Batumi]]. Gruzija bija pievilcīga bezvīzu režīma, ģeogrāfiskā tuvuma un salīdzinoši vienkāršās uzturēšanās kārtības dēļ. Tajā pašā laikā emigrantu pieplūdums veicināja diskusijas Gruzijā par īres cenu pieaugumu, Krievijas politisko ietekmi un drošību. === Armēnija === [[Armēnija]] kļuva par nozīmīgu galamērķi, īpaši IT speciālistiem un uzņēmumiem. Krievijas pilsoņiem bija salīdzinoši vienkārši pārcelties, un abu valstu ekonomiskās saites jau pirms 2022. gada bija ciešas. === Kazahstāna === Pēc mobilizācijas izsludināšanas ļoti liels cilvēku skaits šķērsoja Krievijas un [[Kazahstāna|Kazahstānas]] robežu. Kazahstānas ģeogrāfiskais tuvums un bezvīzu režīms padarīja to par vienu no galvenajiem 2022. gada septembra emigrācijas galamērķiem. === Turcija === [[Turcija]] 2022. gadā kļuva par vienu no galvenajiem Krievijas pilsoņu galamērķiem, īpaši [[Stambula|Stambulā]] un [[Antalja|Antaljā]]. Tomēr vēlāk uzturēšanās atļauju saņemšana kļuva sarežģītāka. Krievijas pilsoņu skaits ar Turcijas uzturēšanās atļaujām samazinājās no aptuveni 154 000 līdz 96 000, un daļa emigrantu pārcēlās uz Serbiju, Melnkalni, Latīņameriku vai Eiropas Savienības valstīm.<ref name="ReutersTurkey"/> === Serbija un Melnkalne === [[Serbija]] kļuva par nozīmīgu Krievijas uzņēmēju, IT speciālistu un radošo profesiju pārstāvju galamērķi. Valsts saglabāja salīdzinoši liberālu ieceļošanas režīmu Krievijas pilsoņiem. Līdzīga tendence bija vērojama [[Melnkalne|Melnkalnē]], kur pirms 2022. gada jau pastāvēja ievērojama krievu nekustamo īpašumu īpašnieku un pastāvīgo iedzīvotāju kopiena. === Izraēla === Daļa Krievijas emigrantu bija tiesīgi saņemt Izraēlas pilsonību saskaņā ar Atgriešanās likumu. Pēc kara sākuma emigrācija no Krievijas uz Izraēlu būtiski pieauga. === Eiropas Savienība === Pārcelšanos uz [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] valstīm ierobežoja vīzu režīms un pēc 2022. gada ieviestie ierobežojumi Krievijas pilsoņiem. Tomēr ievērojamas emigrantu kopienas izveidojās Vācijā, Spānijā, Portugālē, Nīderlandē un citās valstīs. OutRush dati liecina, ka emigranti, kas nostiprinājušies Vācijā, Spānijā, Nīderlandē un ASV, daudz retāk plānoja atkārtoti mainīt dzīvesvietas valsti nekā tie, kas sākotnēji pārcēlās uz Gruziju vai Turciju.<ref name="MeduzaOutRush"/> == Sekundārā migrācija == Viena no jaunā emigrācijas viļņa raksturīgajām pazīmēm ir augsta mobilitāte. Daudzi emigranti pēc sākotnējās aizbraukšanas vairākkārt mainījuši dzīvesvietas valsti. OutRush pētījumā konstatēts, ka no 2023. līdz 2024. gadam aptuveni piektdaļa respondentu bija pārcēlušies uz citu valsti, bet 28% plānoja to darīt nākamā gada laikā.<ref name="MeduzaOutRush"/> Īpaši liela sekundārā migrācija bija no Gruzijas un Turcijas. Aptuveni puse pētījumā aptaujāto, kuri sākotnēji bija pārcēlušies uz kādu no šīm valstīm, vēlāk devās citur.<ref name="MeduzaOutRush"/> Galvenie sekundārās migrācijas iemesli bija: * problēmas ar uzturēšanās atļaujām; * banku pakalpojumu ierobežojumi; * darba tirgus ierobežojumi; * dzīves dārdzības pieaugums; * politiskā nenoteiktība; * diskriminācijas pieredze; * vēlme iegūt stabilāku juridisko statusu. == Atgriešanās Krievijā == Daļa 2022. gada emigrantu vēlāk atgriezās Krievijā. Precīzs atgriezušos skaits nav zināms, un dažādos avotos aplēses būtiski atšķiras. Carnegie Endowment 2024. gadā norādīja, ka dažādos pētījumos atgriešanās līmenis tika lēsts no 15% līdz 45%, taču uzsvēra lielo statistisko nenoteiktību un metodoloģiskās atšķirības.<ref name="Carnegie2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://carnegieendowment.org/russia-eurasia/politika/2024/07/russian-emigration-in-flux |title=Should I Stay or Should I Go? Russian Emigration in Flux |author=Emil Kamalov; Ivetta Sergeeva |publisher=Carnegie Endowment for International Peace |date=2024-07-11 |access-date=2026-09-08}}</ref> OutRush longitudinālajos datos atgriešanās bija ievērojami zemāka. No 2023. gada vasaras līdz 2024. gada vasarai Krievijā bija atgriezušies aptuveni 8% aptaujāto emigrantu, bet tikai aptuveni 5% norādīja, ka plāno atgriezties tuvākā gada laikā.<ref name="MeduzaOutRush"/> Aptuveni 54% OutRush respondentu pieļāva atgriešanos politisku pārmaiņu gadījumā Krievijā.<ref name="MeduzaOutRush"/> == Politiskā attieksme == Jaunās emigrācijas politiskais profils būtiski atšķiras no Krievijas iedzīvotāju kopuma. Aptaujās emigranti biežāk pauduši kritisku attieksmi pret Vladimiru Putinu, Krievijas valdību un karu Ukrainā. Tomēr emigranti nav politiski viendabīga grupa. ZOiS 2024. gada pētījumā, kurā tika aptaujāti aptuveni 4300 Krievijas pilsoņi Armēnijā, Gruzijā, Turcijā, Kazahstānā un Kirgizstānā, konstatētas ievērojamas politisko uzskatu atšķirības starp emigrantiem dažādās valstīs.<ref name="ZOiS2024"/> Daļa emigrantu aktīvi iesaistījusies Krievijas opozīcijas organizācijās, pretkara kustībā, palīdzības sniegšanā Ukrainas bēgļiem un neatkarīgo mediju darbībā. Ārvalstīs pārcēlās arī vairāki Krievijas neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi un žurnālistu kolektīvi. == Ekonomiskā ietekme == === Krievijā === Lielais jaunu un kvalificētu speciālistu īpatsvars emigrantu vidū radīja bažas par ilgtermiņa [[cilvēkkapitāls|cilvēkkapitāla]] zaudējumiem. ASV Finanšu ministrija emigrāciju raksturoja kā vienu no faktoriem, kas potenciāli samazina Krievijas ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes iespējas, jo no valsts aizplūst augsti kvalificēts darbaspēks.<ref name="USTreasury"/> Īpaši būtisks bija IT speciālistu, zinātnieku, inženieru un uzņēmēju aizplūšanas risks. === Uzņēmējvalstīs === Dažās galamērķa valstīs jaunie Krievijas emigranti radīja būtisku ekonomisku efektu. Gruzijā, Armēnijā, Kazahstānā un Serbijā tika reģistrēts liels skaits Krievijas pilsoņu dibinātu uzņēmumu. Emigranti palielināja pieprasījumu pēc mājokļiem un pakalpojumiem. Atsevišķās pilsētās, piemēram, Tbilisi, Erevānā un Belgradā, tas veicināja nekustamā īpašuma un īres cenu pieaugumu. Vienlaikus augsti kvalificētie emigranti sniedza ieguldījumu vietējos IT, finanšu, radošo industriju un pakalpojumu sektoros. == Integrācija uzņēmējvalstīs == 2024. gada OutRush pētījums liecina, ka emigrantu integrācija norisinās nevienmērīgi. Daudzi saglabā ciešus kontaktus ar Krieviju, seko tās politiskajiem notikumiem un galvenokārt uzturas krievvalodīgajā sociālajā vidē. Tomēr, palielinoties uzturēšanās ilgumam ārvalstīs, pieaug interese par uzņēmējvalsts politiku, vides problēmām un sabiedrisko dzīvi.<ref name="OutRush2025"/> Lielākā daļa aptaujāto emigrantu bez būtiskām politiskām pārmaiņām Krievijā neplānoja pastāvīgu atgriešanos.<ref name="OutRush2025"/> == Salīdzinājums ar iepriekšējiem emigrācijas viļņiem == Krievijas un Padomju Savienības emigrācijas vēsturē tradicionāli izdala vairākus lielus viļņus. {| class="wikitable" ! Vilnis ! Periods ! Galvenie iemesli |- | [[Krievu emigrācija pēc 1917. gada|Pirmais vilnis]] | 1917.—1920. gadi | Revolūcija un [[Krievijas pilsoņu karš]] |- | Otrais vilnis | 1940. gadi | Otrais pasaules karš un pēckara politiskie apstākļi |- | Trešais vilnis | 1960.—1980. gadi | Politiskā emigrācija, ebreju emigrācija, disidenti |- | Ceturtais vilnis | 1980. gadu beigas—1990. gadi | PSRS sabrukums, ekonomiskā krīze, etniskā repatriācija |- | Piektais vilnis | 2000. gadi—mūsdienas | Autoritārisma nostiprināšanās, politiskās represijas, profesionālā emigrācija, Krimas aneksija, karš Ukrainā un mobilizācija |} Atšķirībā no pirmā emigrācijas viļņa, kurā būtiska loma bija militārajai un aristokrātiskajai elitei, un trešā viļņa, kurā ievērojamu daļu veidoja disidenti un etniskie emigranti, piektā viļņa emigranti bieži ir jauni pilsētu iedzīvotāji ar augstāko izglītību un profesijām, kas ļauj strādāt starptautiskā vai attālinātā darba tirgū.<ref name="Stanford2024"/> == Terminoloģija un kritika == Apzīmējums “piektais emigrācijas vilnis” nav universāli pieņemts. Daži pētnieki 2022. gada emigrāciju izdala kā atsevišķu emigrācijas vilni, jo tās cēloņi, ātrums un sociālais sastāvs ievērojami atšķīrās no iepriekšējās 2000. un 2010. gadu migrācijas. Arī termini “Putina emigrācija” un “Putina eksods” galvenokārt tiek izmantoti publicistikā un atsevišķos pētījumos, nevis kā stingri definētas demogrāfiskas kategorijas. Metodoloģiski problemātiska ir arī emigrantu skaita noteikšana. ANO starptautisko migrantu statistika uzskaita cilvēkus pēc dzimšanas vai pilsonības valsts, un tā neļauj automātiski noteikt konkrēta politiska emigrācijas viļņa apjomu. Piemēram, ANO 2020. gada dati par aptuveni 11 miljoniem Krievijā dzimušu cilvēku ārvalstīs ietver vairākas migrantu paaudzes un cilvēkus, kuri izceļojuši jau 1990. gados vai vēl agrāk.<ref name="UN2020"/> Tādēļ 2022. gada emigrācijas pētījumos biežāk izmanto uzņēmējvalstu robežšķērsošanas, uzturēšanās atļauju, migrācijas reģistru un socioloģisko aptauju datus. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Kamalov, Emil; Nugumanova, Karolina; Sergeeva, Ivetta. ''On the Move: Mobility, Integration, and the Dynamics of Russian Emigration in 2022–2024''. Stanford University, Center on Democracy, Development and the Rule of Law, 2025. * Krawatzek, Félix; Sasse, Gwendolyn. ''The Political Diversity of the New Migration from Russia Since February 2022''. ZOiS Report 4/2024. Berlin: Centre for East European and International Studies, 2024. * Jerstad, Elizabeth; Barrosa, Emma. ''Russian Emigration Patterns during the Russia-Ukraine War: Interviews with Wartime Émigrés''. Stanford University, 2024. == Ārējās saites == * [https://cddrl.fsi.stanford.edu/publication/move-mobility-integration-and-dynamics-russian-emigration-2022-2024 OutRush pētījums par Krievijas emigrāciju 2022.—2024. gadā] * [https://www.zois-berlin.de/en/publications/zois-report/the-political-diversity-of-the-new-migration-from-russia-since-february-2022 ZOiS ziņojums par Krievijas jauno emigrāciju] * [https://www.un.org/development/desa/pd/content/international-migrant-stock ANO International Migrant Stock] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] 904cehv54o05c17oo1iwjj7sylbm3w7 4519403 4519401 2026-09-08T20:04:58Z Votre Provocateur 111653 4519403 wikitext text/x-wiki '''Krievu emigrācijas piektais vilnis''' (arī '''Putina laika emigrācija''', dažkārt '''Putina eksods'''; [[Angļu valoda|angļu]]: ''Putin's exodus'') ir nosacīts apzīmējums jaunākajam [[Krievija|Krievijas]] emigrācijas periodam, kas saistīts ar [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] valdīšanas laiku. Daļa pētnieku tā sākumu attiecina uz 2000. gadiem, kad būtiski mainījās emigrantu sociālais profils un no valsts arvien biežāk izceļoja augsti izglītoti speciālisti, uzņēmēji, zinātnieki un kultūras darbinieki, savukārt citi par robežšķirtni uzskata 2011.—2013. gada protestus, Putina atgriešanos prezidenta amatā 2012. gadā un tai sekojošo politiskās sistēmas autoritāro konsolidāciju.<ref name="OutRush2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://cddrl.fsi.stanford.edu/publication/move-mobility-integration-and-dynamics-russian-emigration-2022-2024 |title=On the Move: Mobility, Integration, and the Dynamics of Russian Emigration in 2022–2024 |author=Emil Kamalov; Karolina Nugumanova; Ivetta Sergeeva |publisher=Stanford University, Center on Democracy, Development and the Rule of Law |date=2025-03-25 |access-date=2026-09-08}}</ref> Īpaši strauji emigrācija pieauga pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada 24. februārī un pēc daļējās mobilizācijas izsludināšanas 2022. gada septembrī. Pētījumos šajā periodā parasti izšķir divus galvenos emigrācijas maksimumus: pirmo 2022. gada pavasarī un vasarā pēc iebrukuma sākuma un otro pēc mobilizācijas izsludināšanas septembrī.<ref name="ZOiS2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.zois-berlin.de/en/publications/zois-report/the-political-diversity-of-the-new-migration-from-russia-since-february-2022 |title=The Political Diversity of the New Migration from Russia Since February 2022 |author=Félix Krawatzek; Gwendolyn Sasse |publisher=Centre for East European and International Studies |date=2024-09-12 |access-date=2026-09-08}}</ref> Atsevišķi pētnieki šo izceļošanu raksturojuši kā lielāko emigrācijas vilni no Krievijas kopš [[Krievijas revolūcija (1917)|1917. gada revolūcijas]].<ref name="Stanford2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://fsi.stanford.edu/publication/russian-emigration-patterns-during-russia-ukraine-war-interviews-wartime-emigres |title=Russian Emigration Patterns during the Russia-Ukraine War: Interviews with Wartime Émigrés |author=Elizabeth Jerstad; Emma Barrosa |publisher=Stanford University |date=2024-05-31 |access-date=2026-09-08}}</ref> Jēdziens “piektais vilnis” nav vispārēji standartizēts akadēmiskajā literatūrā, un dažādi autori izmanto atšķirīgu Krievijas un padomju emigrācijas periodizāciju. Tāpat piektā viļņa emigrācija nav sinonīms visai [[Krievu diaspora|krievu diasporai]]. [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] 2020. gadā lēsa, ka ārpus Krievijas dzīvoja aptuveni 11 miljoni cilvēku, kuri dzimuši Krievijas teritorijā, tomēr šajā statistikā ietilpst arī cilvēki, kuri izceļojuši daudz agrāk, tostarp pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], un tādēļ šo skaitli nevar izmantot kā piektā emigrācijas viļņa apjoma rādītāju.<ref name="UN2020">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.un.org/en/desa/international-migration-2020-highlights |title=International Migration 2020 Highlights |publisher=United Nations Department of Economic and Social Affairs |year=2021 |access-date=2026-09-08}}</ref> == Periodizācija == Pēcpadomju Krievijas emigrāciju pētnieki periodizē atšķirīgi. Dažās klasifikācijās par piekto emigrācijas vilni tiek uzskatīta emigrācija, kas sākās jau 2000. gados, savukārt citās par tās sākumu uzskata 2011.—2012. gada politisko krīzi vai 2014. gadu pēc [[Krimas aneksija|Krimas aneksijas]]. Pēc 2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā radās vēl viena strauja emigrācijas plūsma, kas dažkārt tiek aplūkota gan kā piektā viļņa kulminācija, gan kā atsevišķs jauns emigrācijas posms. Nosacīti piektā viļņa attīstībā iespējams izdalīt vairākus posmus: * emigrācija 2000. gados, ko veicināja ekonomiski, profesionāli un politiski iemesli; * emigrācijas pieaugums pēc 2011.—2013. gada masu protestiem un Putina atgriešanās prezidenta amatā; * jauns izceļošanas vilnis pēc Krimas aneksijas un [[Karš Donbasā|kara sākuma Donbasā]] 2014. gadā; * emigrācija pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī; * masveida izceļošana pēc daļējās mobilizācijas izsludināšanas 2022. gada septembrī; * sekundārā migrācija 2023.—2025. gadā, kad daļa sākotnēji uz Gruziju, Turciju, Armēniju vai Centrālāzijas valstīm pārcēlušos emigrantu pārcēlās uz citām valstīm.<ref name="OutRush2025"/><ref name="ReutersTurkey">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/world/another-russian-exodus-many-who-fled-turkey-move-again-2024-05-21/ |title=Another Russian exodus: Many who fled to Turkey move on again |publisher=Reuters |date=2024-05-21 |access-date=2026-09-08}}</ref> == Emigrācija 2000. gados == Pēc ekonomiskās un politiskās nestabilitātes 1990. gados Krievijas emigrācijas raksturs 2000. gados pakāpeniski mainījās. Valsts ekonomiskā situācija salīdzinājumā ar iepriekšējo desmitgadi stabilizējās, tomēr turpinājās izglītotu speciālistu un zinātnieku aizplūšana uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], [[Vācija|Vāciju]], [[Izraēla|Izraēlu]], [[Kanāda|Kanādu]], Apvienoto Karalisti un citām valstīm. Šajā periodā arvien lielāku emigrantu daļu veidoja cilvēki ar augstāko izglītību, profesionālu kvalifikāciju, starptautiskiem kontaktiem un pietiekamiem ekonomiskajiem resursiem pārcelšanās finansēšanai. Līdz ar to jaunā emigrācija arvien biežāk tika apspriesta [[smadzeņu aizplūšana]]s kontekstā. Atšķirībā no vairākām agrākām emigrācijas plūsmām, kad pārcelšanos lielā mērā noteica etniskā repatriācija, piemēram, Krievijas vāciešu izceļošana uz Vāciju vai ebreju emigrācija uz Izraēlu, 2000. un 2010. gadu emigrantu vidū pieauga to cilvēku īpatsvars, kuru galvenie motīvi bija profesionālās iespējas, dzīves kvalitāte vai politiskā vide. == 2011.—2013. gada protesti un emigrācijas politizācija == Būtiska piektā emigrācijas viļņa politizācija notika pēc 2011. gada Valsts domes vēlēšanām, kurām sekoja plaši protesti pret iespējamiem vēlēšanu pārkāpumiem. 2012. gada martā Putins pēc četru gadu pārtraukuma atgriezās prezidenta amatā. Turpmākajos gados tika pieņemti vairāki likumi, kas ierobežoja politisko organizāciju, nevalstisko organizāciju un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu darbību. Daļa žurnālistu, opozīcijas aktīvistu, uzņēmēju un kultūras darbinieku pārcēlās uz ārvalstīm. Atšķirībā no ekonomiski motivētas migrācijas, šīs emigrantu grupas pašidentifikācijā biežāk parādījās politiski argumenti — neapmierinātība ar politisko režīmu, vēlēšanu sistēmu, korupciju un pilsonisko brīvību ierobežošanu. == Emigrācija pēc 2014. gada == 2014. gada februārī un martā Krievija pārņēma kontroli pār Ukrainai piederošo [[Krima|Krimas pussalu]] un vēlāk to anektēja. Tajā pašā gadā sākās bruņotais konflikts Donbasā. Šie notikumi izraisīja jaunu politiski motivētas emigrācijas pieaugumu. Krieviju pameta daļa uzņēmēju, žurnālistu, mākslinieku, zinātnieku un opozīcijas aktīvistu, kuri iebilda pret Krievijas politiku Ukrainā vai bažījās par represiju pastiprināšanos valstī. Nozīmīgs faktors bija arī ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, ko veicināja naftas cenu kritums, rubļa vērtības samazināšanās un starptautiskās sankcijas. 2014.—2021. gada emigrācija tomēr pēc apjoma bija ievērojami mazāka nekā izceļošana, kas sākās pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. == Emigrācija pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā == === Pirmais vilnis 2022. gada pavasarī === [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|thumb|Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī un kļuva par vienu no galvenajiem jaunās emigrācijas cēloņiem.]] 2022. gada 24. februārī Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Jau pirmajās nedēļās pēc iebrukuma no Krievijas izbrauca desmitiem un vēlāk simtiem tūkstošu cilvēku. Pirmā izceļotāju grupa galvenokārt sastāvēja no cilvēkiem, kuri iebilda pret karu, baidījās no politiskām represijām vai kuru profesionālo darbību apdraudēja sankcijas un starptautiskā izolācija. Īpaši augsts bija informācijas tehnoloģiju, mediju, kultūras, akadēmiskā sektora, nevalstisko organizāciju un radošo industriju darbinieku īpatsvars.<ref name="Stanford2024"/> Pēc iebrukuma sākuma Krievijā tika pieņemti likumi, kas paredzēja kriminālatbildību par armijas darbību tā saukto “diskreditēšanu” un par informācijas izplatīšanu, kuru varas iestādes uzskatīja par nepatiesu. Tika slēgti vai bloķēti vairāki neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi, un daļa to darbinieku pārcēlās uz ārvalstīm. Daudzi emigranti sākotnēji izvēlējās valstis, kurās Krievijas pilsoņiem bija iespējams ieceļot bez vīzas vai vienkāršoti saņemt uzturēšanās atļauju. Starp galvenajiem galamērķiem bija [[Gruzija]], [[Armēnija]], [[Kazahstāna]], [[Turcija]], [[Serbija]], [[Uzbekistāna]], [[Kirgizstāna]], [[Apvienotie Arābu Emirāti]] un [[Izraēla]].<ref name="Stanford2024"/> === Mobilizācija un otrais emigrācijas maksimums === 2022. gada 21. septembrī Putins paziņoja par daļēju mobilizāciju. Pēc tās izsludināšanas sākās otrais straujais emigrācijas vilnis. Daudzi militārā vecuma vīrieši centās izbraukt no valsts, lai izvairītos no iesaukšanas. Pie robežpunktiem ar Gruziju, Kazahstānu, Mongoliju un Somiju veidojās garas automašīnu rindas, bet aviobiļešu cenas uz valstīm, kurās Krievijas pilsoņiem nebija nepieciešama vīza, strauji pieauga. ZOiS pētnieki 2024. gadā lēsa, ka pēc 2022. gada februāra Krieviju bija pametuši aptuveni 800 000—900 000 cilvēku. Daļa vēlāk atgriezās, un aptuveni 650 000 pēc pētnieku aplēsēm joprojām atradās ārvalstīs.<ref name="ZOiS2024"/> Stanforda Universitātes pētnieki norādīja, ka dažādos avotos emigrējušo skaits svārstās no aptuveni 500 000 līdz vienam miljonam, jo Krievijas oficiālā migrācijas statistika un galamērķa valstu dati izmanto atšķirīgas metodoloģijas.<ref name="Stanford2024"/> == Emigrācijas apjoms == Precīzu piektā emigrācijas viļņa apjomu noteikt ir sarežģīti. Daudzi Krievijas pilsoņi izceļoja bez pastāvīgās dzīvesvietas deklarēšanas ārvalstīs, bieži mainīja uzturēšanās valsti vai vēlāk atgriezās Krievijā. 2024. gada jūlijā neatkarīgais izdevums ''The Bell'', apkopojot ārvalstu migrācijas un uzturēšanās atļauju statistiku, lēsa, ka kopš 2022. gada februāra Krieviju bija pametuši un nebija atgriezušies aptuveni 650 000 cilvēku.<ref name="TheBell">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/news/2024/07/16/issledovanie-the-bell-posle-nachala-voyny-iz-rossii-uehali-i-ne-vernulis-pochti-700-tysyach-chelovek/ |title=Исследование The Bell: после начала войны из России уехали и не вернулись 650 тысяч человек |publisher=Meduza |date=2024-07-16 |access-date=2026-09-08}}</ref> ASV Finanšu ministrijas 2023. gada analīzē, izmantojot Krievijas Federālā statistikas dienesta datus, norādīts, ka 2022. gadā no Krievijas izbrauca aptuveni 668 000 cilvēku, kas bija par 71% vairāk nekā iepriekšējo piecu gadu vidējais rādītājs.<ref name="USTreasury">{{Tīmekļa atsauce |url=https://home.treasury.gov/news/featured-stories/sanctions-and-russias-war-limiting-putins-capabilities |title=Sanctions and Russia’s War: Limiting Putin’s Capabilities |publisher=U.S. Department of the Treasury |access-date=2026-09-08}}</ref> Eiropas Savienības Publikāciju biroja 2025. gadā publicētā pētījumā norādīts, ka 2022.—2023. gadā Krieviju varētu būt pametuši līdz vienam miljonam cilvēku.<ref name="EU2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/e738fc06-d2f0-11ef-be2a-01aa75ed71a1/language-en |title=Three essays on Russian political migration following the 2022 full-scale invasion of Ukraine |publisher=Publications Office of the European Union |year=2025 |access-date=2026-09-08}}</ref> {| class="wikitable" |+ Dažas aplēses par emigrāciju pēc 2022. gada februāra ! Avots ! Aplēse ! Piezīme |- | Stanforda Universitātes pētnieki, 2024 | 500 000—1 000 000 | Dažādu avotu aplēšu diapazons<ref name="Stanford2024"/> |- | ZOiS, 2024 | 800 000—900 000 | Aptuvenais sākotnēji izceļojušo skaits; aptuveni 650 000 bija palikuši ārvalstīs<ref name="ZOiS2024"/> |- | ''The Bell'', 2024 | ap 650 000 | Personas, kas pēc 2022. gada februāra izceļojušas un nebija atgriezušās<ref name="TheBell"/> |- | ES Publikāciju birojs, 2025 | līdz 1 000 000 | Aplēse par emigrāciju 2022.—2023. gadā<ref name="EU2025"/> |} == Emigrantu sociālais profils == 2022. gada emigrācija pēc sociālās struktūras būtiski atšķīrās no Krievijas iedzīvotāju kopuma. Vairākos pētījumos secināts, ka emigrantu vidū nesamērīgi liels bija jaunu, augsti izglītotu un profesionāli kvalificētu cilvēku īpatsvars.<ref name="Stanford2024"/> Īpaši plaši emigrēja: * [[informācijas tehnoloģijas|informācijas tehnoloģiju]] speciālisti; * uzņēmēji un jaunuzņēmumu darbinieki; * akadēmiskā sektora pārstāvji un zinātnieki; * žurnālisti; * kultūras un mākslas darbinieki; * politiskie aktīvisti; * nevalstisko organizāciju darbinieki; * studenti un jaunie profesionāļi. OutRush pētījumos jaunie emigranti raksturoti kā vidēji jaunāki, izglītotāki un profesionāli mobilāki par Krievijas sabiedrību kopumā. Daudzi emigranti varēja turpināt darbu attālināti, kas ļāva pārcelties uz valsti, kurā viņiem sākotnēji nebija ilgtermiņa nodarbinātības.<ref name="OutRush2025"/> Līdzās politiskiem motīviem svarīga bija arī ekonomiskā nedrošība. Sankciju dēļ daudzi starptautiskie uzņēmumi pārtrauca vai samazināja darbību Krievijā, bet atsevišķi uzņēmumi pārcēla darbiniekus uz birojiem citās valstīs. == Emigrācijas iemesli == Piektā viļņa emigrācijas iemesli nav viendabīgi. Dažādiem emigrantiem tie ietvēra politiskus, militārus, ekonomiskus un personiskus faktorus. === Politiski iemesli === Politiskās emigrācijas nozīme pieauga pēc 2011.—2012. gada protestiem un vēl vairāk pēc 2014. un 2022. gada. Pie galvenajiem faktoriem piederēja: * neapmierinātība ar Vladimira Putina režīmu; * politisko represiju risks; * neatkarīgo mediju un nevalstisko organizāciju darbības ierobežošana; * opozīcijas politiķu vajāšana; * pretestība karam Ukrainā; * bailes no kriminālvajāšanas par publisku kara kritiku. OutRush pētījumu dalībniekiem opozīcija Krievijas valdības politikai bija viena no raksturīgākajām emigrantu politiskajām pazīmēm.<ref name="OutRush2025"/> === Mobilizācija === Pēc 2022. gada septembra viens no galvenajiem emigrācijas motīviem bija vēlme izvairīties no iesaukšanas Krievijas bruņotajos spēkos. ''OutRush'' pētījuma dati liecina, ka aptuveni trešdaļa respondentu kā būtisku emigrācijas iemeslu norādīja mobilizācijas risku.<ref name="MeduzaOutRush">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/en/feature/2025/03/26/less-sadness-more-frustration |title=Less sadness, more frustration |publisher=Meduza |date=2025-03-26 |access-date=2026-09-08}}</ref> === Ekonomiskie iemesli === Pēc iebrukuma pret Krieviju tika ieviestas plašas starptautiskās sankcijas. Vairāki Rietumu uzņēmumi pameta Krievijas tirgu, tika ierobežoti starptautiskie maksājumi un pieauga nenoteiktība darba tirgū. Īpaši būtiska bija IT sektora emigrācija. Krievijas valdība ieviesa vairākus atbalsta pasākumus IT darbiniekiem, tostarp atvieglojumus un subsidētus mājokļu kredītus, mēģinot mazināt kvalificētu speciālistu aizplūšanu.<ref name="USTreasury"/> == Galamērķa valstis == Pirmie galamērķi lielā mērā bija atkarīgi no robežu pieejamības un vīzu režīma. Valstis ar bezvīzu režīmu Krievijas pilsoņiem kļuva par galvenajiem jaunās emigrācijas centriem. === Gruzija === [[Gruzija]] kļuva par vienu no lielākajiem Krievijas emigrantu centriem. Īpaši daudz cilvēku pārcēlās uz [[Tbilisi]] un [[Batumi]]. Gruzija bija pievilcīga bezvīzu režīma, ģeogrāfiskā tuvuma un salīdzinoši vienkāršās uzturēšanās kārtības dēļ. Tajā pašā laikā emigrantu pieplūdums veicināja diskusijas Gruzijā par īres cenu pieaugumu, Krievijas politisko ietekmi un drošību. === Armēnija === [[Armēnija]] kļuva par nozīmīgu galamērķi, īpaši IT speciālistiem un uzņēmumiem. Krievijas pilsoņiem bija salīdzinoši vienkārši pārcelties, un abu valstu ekonomiskās saites jau pirms 2022. gada bija ciešas. === Kazahstāna === Pēc mobilizācijas izsludināšanas ļoti liels cilvēku skaits šķērsoja Krievijas un [[Kazahstāna|Kazahstānas]] robežu. Kazahstānas ģeogrāfiskais tuvums un bezvīzu režīms padarīja to par vienu no galvenajiem 2022. gada septembra emigrācijas galamērķiem. === Turcija === [[Turcija]] 2022. gadā kļuva par vienu no galvenajiem Krievijas pilsoņu galamērķiem, īpaši [[Stambula|Stambulā]] un [[Antalja|Antaljā]]. Tomēr vēlāk uzturēšanās atļauju saņemšana kļuva sarežģītāka. Krievijas pilsoņu skaits ar Turcijas uzturēšanās atļaujām samazinājās no aptuveni 154 000 līdz 96 000, un daļa emigrantu pārcēlās uz Serbiju, Melnkalni, Latīņameriku vai Eiropas Savienības valstīm.<ref name="ReutersTurkey"/> === Serbija un Melnkalne === [[Serbija]] kļuva par nozīmīgu Krievijas uzņēmēju, IT speciālistu un radošo profesiju pārstāvju galamērķi. Valsts saglabāja salīdzinoši liberālu ieceļošanas režīmu Krievijas pilsoņiem. Līdzīga tendence bija vērojama [[Melnkalne|Melnkalnē]], kur pirms 2022. gada jau pastāvēja ievērojama krievu nekustamo īpašumu īpašnieku un pastāvīgo iedzīvotāju kopiena. === Izraēla === Daļa Krievijas emigrantu bija tiesīgi saņemt Izraēlas pilsonību saskaņā ar Atgriešanās likumu. Pēc kara sākuma emigrācija no Krievijas uz Izraēlu būtiski pieauga. === Eiropas Savienība === Pārcelšanos uz [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] valstīm ierobežoja vīzu režīms un pēc 2022. gada ieviestie ierobežojumi Krievijas pilsoņiem. Tomēr ievērojamas emigrantu kopienas izveidojās Vācijā, Spānijā, Portugālē, Nīderlandē un citās valstīs. OutRush dati liecina, ka emigranti, kas nostiprinājušies Vācijā, Spānijā, Nīderlandē un ASV, daudz retāk plānoja atkārtoti mainīt dzīvesvietas valsti nekā tie, kas sākotnēji pārcēlās uz Gruziju vai Turciju.<ref name="MeduzaOutRush"/> == Sekundārā migrācija == Viena no jaunā emigrācijas viļņa raksturīgajām pazīmēm ir augsta mobilitāte. Daudzi emigranti pēc sākotnējās aizbraukšanas vairākkārt mainījuši dzīvesvietas valsti. OutRush pētījumā konstatēts, ka no 2023. līdz 2024. gadam aptuveni piektdaļa respondentu bija pārcēlušies uz citu valsti, bet 28% plānoja to darīt nākamā gada laikā.<ref name="MeduzaOutRush"/> Īpaši liela sekundārā migrācija bija no Gruzijas un Turcijas. Aptuveni puse pētījumā aptaujāto, kuri sākotnēji bija pārcēlušies uz kādu no šīm valstīm, vēlāk devās citur.<ref name="MeduzaOutRush"/> Galvenie sekundārās migrācijas iemesli bija: * problēmas ar uzturēšanās atļaujām; * banku pakalpojumu ierobežojumi; * darba tirgus ierobežojumi; * dzīves dārdzības pieaugums; * politiskā nenoteiktība; * diskriminācijas pieredze; * vēlme iegūt stabilāku juridisko statusu. == Atgriešanās Krievijā == Daļa 2022. gada emigrantu vēlāk atgriezās Krievijā. Precīzs atgriezušos skaits nav zināms, un dažādos avotos aplēses būtiski atšķiras. Carnegie Endowment 2024. gadā norādīja, ka dažādos pētījumos atgriešanās līmenis tika lēsts no 15% līdz 45%, taču uzsvēra lielo statistisko nenoteiktību un metodoloģiskās atšķirības.<ref name="Carnegie2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://carnegieendowment.org/russia-eurasia/politika/2024/07/russian-emigration-in-flux |title=Should I Stay or Should I Go? Russian Emigration in Flux |author=Emil Kamalov; Ivetta Sergeeva |publisher=Carnegie Endowment for International Peace |date=2024-07-11 |access-date=2026-09-08}}</ref> OutRush longitudinālajos datos atgriešanās bija ievērojami zemāka. No 2023. gada vasaras līdz 2024. gada vasarai Krievijā bija atgriezušies aptuveni 8% aptaujāto emigrantu, bet tikai aptuveni 5% norādīja, ka plāno atgriezties tuvākā gada laikā.<ref name="MeduzaOutRush"/> Aptuveni 54% OutRush respondentu pieļāva atgriešanos politisku pārmaiņu gadījumā Krievijā.<ref name="MeduzaOutRush"/> == Politiskā attieksme == Jaunās emigrācijas politiskais profils būtiski atšķiras no Krievijas iedzīvotāju kopuma. Aptaujās emigranti biežāk pauduši kritisku attieksmi pret Vladimiru Putinu, Krievijas valdību un karu Ukrainā. Tomēr emigranti nav politiski viendabīga grupa. ZOiS 2024. gada pētījumā, kurā tika aptaujāti aptuveni 4300 Krievijas pilsoņi Armēnijā, Gruzijā, Turcijā, Kazahstānā un Kirgizstānā, konstatētas ievērojamas politisko uzskatu atšķirības starp emigrantiem dažādās valstīs.<ref name="ZOiS2024"/> Daļa emigrantu aktīvi iesaistījusies Krievijas opozīcijas organizācijās, pretkara kustībā, palīdzības sniegšanā Ukrainas bēgļiem un neatkarīgo mediju darbībā. Ārvalstīs pārcēlās arī vairāki Krievijas neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi un žurnālistu kolektīvi. == Ekonomiskā ietekme == === Krievijā === Lielais jaunu un kvalificētu speciālistu īpatsvars emigrantu vidū radīja bažas par ilgtermiņa [[cilvēkkapitāls|cilvēkkapitāla]] zaudējumiem. ASV Finanšu ministrija emigrāciju raksturoja kā vienu no faktoriem, kas potenciāli samazina Krievijas ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes iespējas, jo no valsts aizplūst augsti kvalificēts darbaspēks.<ref name="USTreasury"/> Īpaši būtisks bija IT speciālistu, zinātnieku, inženieru un uzņēmēju aizplūšanas risks. === Uzņēmējvalstīs === Dažās galamērķa valstīs jaunie Krievijas emigranti radīja būtisku ekonomisku efektu. Gruzijā, Armēnijā, Kazahstānā un Serbijā tika reģistrēts liels skaits Krievijas pilsoņu dibinātu uzņēmumu. Emigranti palielināja pieprasījumu pēc mājokļiem un pakalpojumiem. Atsevišķās pilsētās, piemēram, Tbilisi, Erevānā un Belgradā, tas veicināja nekustamā īpašuma un īres cenu pieaugumu. Vienlaikus augsti kvalificētie emigranti sniedza ieguldījumu vietējos IT, finanšu, radošo industriju un pakalpojumu sektoros. == Integrācija uzņēmējvalstīs == 2024. gada OutRush pētījums liecina, ka emigrantu integrācija norisinās nevienmērīgi. Daudzi saglabā ciešus kontaktus ar Krieviju, seko tās politiskajiem notikumiem un galvenokārt uzturas krievvalodīgajā sociālajā vidē. Tomēr, palielinoties uzturēšanās ilgumam ārvalstīs, pieaug interese par uzņēmējvalsts politiku, vides problēmām un sabiedrisko dzīvi.<ref name="OutRush2025"/> Lielākā daļa aptaujāto emigrantu bez būtiskām politiskām pārmaiņām Krievijā neplānoja pastāvīgu atgriešanos.<ref name="OutRush2025"/> == Salīdzinājums ar iepriekšējiem emigrācijas viļņiem == Krievijas un Padomju Savienības emigrācijas vēsturē tradicionāli izdala vairākus lielus viļņus. {| class="wikitable" ! Vilnis ! Periods ! Galvenie iemesli |- | [[Krievu emigrācija pēc 1917. gada|Pirmais vilnis]] | 1917.—1920. gadi | Revolūcija un [[Krievijas pilsoņu karš]] |- | Otrais vilnis | 1940. gadi | Otrais pasaules karš un pēckara politiskie apstākļi |- | Trešais vilnis | 1960.—1980. gadi | Politiskā emigrācija, ebreju emigrācija, disidenti |- | Ceturtais vilnis | 1980. gadu beigas—1990. gadi | PSRS sabrukums, ekonomiskā krīze, etniskā repatriācija |- | Piektais vilnis | 2000. gadi—mūsdienas | Autoritārisma nostiprināšanās, politiskās represijas, profesionālā emigrācija, Krimas aneksija, karš Ukrainā un mobilizācija |} Atšķirībā no pirmā emigrācijas viļņa, kurā būtiska loma bija militārajai un aristokrātiskajai elitei, un trešā viļņa, kurā ievērojamu daļu veidoja disidenti un etniskie emigranti, piektā viļņa emigranti bieži ir jauni pilsētu iedzīvotāji ar augstāko izglītību un profesijām, kas ļauj strādāt starptautiskā vai attālinātā darba tirgū.<ref name="Stanford2024"/> == Skatīt arī == * [[Baltā emigrācija]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Kamalov, Emil; Nugumanova, Karolina; Sergeeva, Ivetta. ''On the Move: Mobility, Integration, and the Dynamics of Russian Emigration in 2022–2024''. Stanford University, Center on Democracy, Development and the Rule of Law, 2025. * Krawatzek, Félix; Sasse, Gwendolyn. ''The Political Diversity of the New Migration from Russia Since February 2022''. ZOiS Report 4/2024. Berlin: Centre for East European and International Studies, 2024. * Jerstad, Elizabeth; Barrosa, Emma. ''Russian Emigration Patterns during the Russia-Ukraine War: Interviews with Wartime Émigrés''. Stanford University, 2024. == Ārējās saites == * [https://cddrl.fsi.stanford.edu/publication/move-mobility-integration-and-dynamics-russian-emigration-2022-2024 OutRush pētījums par Krievijas emigrāciju 2022.—2024. gadā] * [https://www.zois-berlin.de/en/publications/zois-report/the-political-diversity-of-the-new-migration-from-russia-since-february-2022 ZOiS ziņojums par Krievijas jauno emigrāciju] * [https://www.un.org/development/desa/pd/content/international-migrant-stock ANO International Migrant Stock] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] f8p84ua69l87sr4rih9w45l8nll1r9k 4519524 4519403 2026-09-09T08:35:51Z Turaids 8965 Pats Putins eksodēja? 4519524 wikitext text/x-wiki '''Krievu emigrācijas piektais vilnis''' (arī '''Putina laika emigrācija''', dažkārt '''Putina eksods'''{{nepieciešama atsauce}}; [[Angļu valoda|angļu]]: ''Putin's exodus'') ir nosacīts apzīmējums jaunākajam [[Krievija]]s emigrācijas periodam, kas saistīts ar [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] valdīšanas laiku. Daļa pētnieku tā sākumu attiecina uz 2000. gadiem, kad būtiski mainījās emigrantu sociālais profils un no valsts arvien biežāk izceļoja augsti izglītoti speciālisti, uzņēmēji, zinātnieki un kultūras darbinieki, savukārt citi par robežšķirtni uzskata 2011.—2013. gada protestus, Putina atgriešanos prezidenta amatā 2012. gadā un tai sekojošo politiskās sistēmas autoritāro konsolidāciju.<ref name="OutRush2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://cddrl.fsi.stanford.edu/publication/move-mobility-integration-and-dynamics-russian-emigration-2022-2024 |title=On the Move: Mobility, Integration, and the Dynamics of Russian Emigration in 2022–2024 |author=Emil Kamalov; Karolina Nugumanova; Ivetta Sergeeva |publisher=Stanford University, Center on Democracy, Development and the Rule of Law |date=2025-03-25 |access-date=2026-09-08}}</ref> Īpaši strauji emigrācija pieauga pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada 24. februārī un pēc daļējās mobilizācijas izsludināšanas 2022. gada septembrī. Pētījumos šajā periodā parasti izšķir divus galvenos emigrācijas maksimumus: pirmo 2022. gada pavasarī un vasarā pēc iebrukuma sākuma un otro pēc mobilizācijas izsludināšanas septembrī.<ref name="ZOiS2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.zois-berlin.de/en/publications/zois-report/the-political-diversity-of-the-new-migration-from-russia-since-february-2022 |title=The Political Diversity of the New Migration from Russia Since February 2022 |author=Félix Krawatzek; Gwendolyn Sasse |publisher=Centre for East European and International Studies |date=2024-09-12 |access-date=2026-09-08}}</ref> Atsevišķi pētnieki šo izceļošanu raksturojuši kā lielāko emigrācijas vilni no Krievijas kopš [[Krievijas revolūcija (1917)|1917. gada revolūcijas]].<ref name="Stanford2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://fsi.stanford.edu/publication/russian-emigration-patterns-during-russia-ukraine-war-interviews-wartime-emigres |title=Russian Emigration Patterns during the Russia-Ukraine War: Interviews with Wartime Émigrés |author=Elizabeth Jerstad; Emma Barrosa |publisher=Stanford University |date=2024-05-31 |access-date=2026-09-08}}</ref> Jēdziens “piektais vilnis” nav vispārēji standartizēts akadēmiskajā literatūrā, un dažādi autori izmanto atšķirīgu Krievijas un padomju emigrācijas periodizāciju. Tāpat piektā viļņa emigrācija nav sinonīms visai [[krievu diaspora]]i. [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] 2020. gadā lēsa, ka ārpus Krievijas dzīvoja aptuveni 11 miljoni cilvēku, kuri dzimuši Krievijas teritorijā, tomēr šajā statistikā ietilpst arī cilvēki, kuri izceļojuši daudz agrāk, tostarp pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], un tādēļ šo skaitli nevar izmantot kā piektā emigrācijas viļņa apjoma rādītāju.<ref name="UN2020">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.un.org/en/desa/international-migration-2020-highlights |title=International Migration 2020 Highlights |publisher=United Nations Department of Economic and Social Affairs |year=2021 |access-date=2026-09-08}}</ref> == Periodizācija == Pēcpadomju Krievijas emigrāciju pētnieki periodizē atšķirīgi. Dažās klasifikācijās par piekto emigrācijas vilni tiek uzskatīta emigrācija, kas sākās jau 2000. gados, savukārt citās par tās sākumu uzskata 2011.—2012. gada politisko krīzi vai 2014. gadu pēc [[Krimas aneksija]]s. Pēc 2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā radās vēl viena strauja emigrācijas plūsma, kas dažkārt tiek aplūkota gan kā piektā viļņa kulminācija, gan kā atsevišķs jauns emigrācijas posms. Nosacīti piektā viļņa attīstībā iespējams izdalīt vairākus posmus: * emigrācija 2000. gados, ko veicināja ekonomiski, profesionāli un politiski iemesli; * emigrācijas pieaugums pēc 2011.—2013. gada masu protestiem un Putina atgriešanās prezidenta amatā; * jauns izceļošanas vilnis pēc Krimas aneksijas un [[Karš Donbasā|kara sākuma Donbasā]] 2014. gadā; * emigrācija pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī; * masveida izceļošana pēc daļējās mobilizācijas izsludināšanas 2022. gada septembrī; * sekundārā migrācija 2023.—2025. gadā, kad daļa sākotnēji uz Gruziju, Turciju, Armēniju vai Centrālāzijas valstīm pārcēlušos emigrantu pārcēlās uz citām valstīm.<ref name="OutRush2025"/><ref name="ReutersTurkey">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/world/another-russian-exodus-many-who-fled-turkey-move-again-2024-05-21/ |title=Another Russian exodus: Many who fled to Turkey move on again |publisher=Reuters |date=2024-05-21 |access-date=2026-09-08}}</ref> == Emigrācija 2000. gados == Pēc ekonomiskās un politiskās nestabilitātes 1990. gados Krievijas emigrācijas raksturs 2000. gados pakāpeniski mainījās. Valsts ekonomiskā situācija salīdzinājumā ar iepriekšējo desmitgadi stabilizējās, tomēr turpinājās izglītotu speciālistu un zinātnieku aizplūšana uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], [[Vācija|Vāciju]], [[Izraēla|Izraēlu]], [[Kanāda|Kanādu]], Apvienoto Karalisti un citām valstīm. Šajā periodā arvien lielāku emigrantu daļu veidoja cilvēki ar augstāko izglītību, profesionālu kvalifikāciju, starptautiskiem kontaktiem un pietiekamiem ekonomiskajiem resursiem pārcelšanās finansēšanai. Līdz ar to jaunā emigrācija arvien biežāk tika apspriesta [[smadzeņu aizplūšana]]s kontekstā. Atšķirībā no vairākām agrākām emigrācijas plūsmām, kad pārcelšanos lielā mērā noteica etniskā repatriācija, piemēram, Krievijas vāciešu izceļošana uz Vāciju vai ebreju emigrācija uz Izraēlu, 2000. un 2010. gadu emigrantu vidū pieauga to cilvēku īpatsvars, kuru galvenie motīvi bija profesionālās iespējas, dzīves kvalitāte vai politiskā vide. == 2011.—2013. gada protesti un emigrācijas politizācija == Būtiska piektā emigrācijas viļņa politizācija notika pēc 2011. gada Valsts domes vēlēšanām, kurām sekoja plaši protesti pret iespējamiem vēlēšanu pārkāpumiem. 2012. gada martā Putins pēc četru gadu pārtraukuma atgriezās prezidenta amatā. Turpmākajos gados tika pieņemti vairāki likumi, kas ierobežoja politisko organizāciju, nevalstisko organizāciju un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu darbību. Daļa žurnālistu, opozīcijas aktīvistu, uzņēmēju un kultūras darbinieku pārcēlās uz ārvalstīm. Atšķirībā no ekonomiski motivētas migrācijas, šīs emigrantu grupas pašidentifikācijā biežāk parādījās politiski argumenti — neapmierinātība ar politisko režīmu, vēlēšanu sistēmu, korupciju un pilsonisko brīvību ierobežošanu. == Emigrācija pēc 2014. gada == 2014. gada februārī un martā Krievija pārņēma kontroli pār Ukrainai piederošo [[Krima|Krimas pussalu]] un vēlāk to anektēja. Tajā pašā gadā sākās bruņotais konflikts Donbasā. Šie notikumi izraisīja jaunu politiski motivētas emigrācijas pieaugumu. Krieviju pameta daļa uzņēmēju, žurnālistu, mākslinieku, zinātnieku un opozīcijas aktīvistu, kuri iebilda pret Krievijas politiku Ukrainā vai bažījās par represiju pastiprināšanos valstī. Nozīmīgs faktors bija arī ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, ko veicināja naftas cenu kritums, rubļa vērtības samazināšanās un starptautiskās sankcijas. 2014.—2021. gada emigrācija tomēr pēc apjoma bija ievērojami mazāka nekā izceļošana, kas sākās pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. == Emigrācija pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā == === Pirmais vilnis 2022. gada pavasarī === [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|thumb|Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī un kļuva par vienu no galvenajiem jaunās emigrācijas cēloņiem.]] 2022. gada 24. februārī Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Jau pirmajās nedēļās pēc iebrukuma no Krievijas izbrauca desmitiem un vēlāk simtiem tūkstošu cilvēku. Pirmā izceļotāju grupa galvenokārt sastāvēja no cilvēkiem, kuri iebilda pret karu, baidījās no politiskām represijām vai kuru profesionālo darbību apdraudēja sankcijas un starptautiskā izolācija. Īpaši augsts bija informācijas tehnoloģiju, mediju, kultūras, akadēmiskā sektora, nevalstisko organizāciju un radošo industriju darbinieku īpatsvars.<ref name="Stanford2024"/> Pēc iebrukuma sākuma Krievijā tika pieņemti likumi, kas paredzēja kriminālatbildību par armijas darbību tā saukto “diskreditēšanu” un par informācijas izplatīšanu, kuru varas iestādes uzskatīja par nepatiesu. Tika slēgti vai bloķēti vairāki neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi, un daļa to darbinieku pārcēlās uz ārvalstīm. Daudzi emigranti sākotnēji izvēlējās valstis, kurās Krievijas pilsoņiem bija iespējams ieceļot bez vīzas vai vienkāršoti saņemt uzturēšanās atļauju. Starp galvenajiem galamērķiem bija [[Gruzija]], [[Armēnija]], [[Kazahstāna]], [[Turcija]], [[Serbija]], [[Uzbekistāna]], [[Kirgizstāna]], [[Apvienotie Arābu Emirāti]] un [[Izraēla]].<ref name="Stanford2024"/> === Mobilizācija un otrais emigrācijas maksimums === 2022. gada 21. septembrī Putins paziņoja par daļēju mobilizāciju. Pēc tās izsludināšanas sākās otrais straujais emigrācijas vilnis. Daudzi militārā vecuma vīrieši centās izbraukt no valsts, lai izvairītos no iesaukšanas. Pie robežpunktiem ar Gruziju, Kazahstānu, Mongoliju un Somiju veidojās garas automašīnu rindas, bet aviobiļešu cenas uz valstīm, kurās Krievijas pilsoņiem nebija nepieciešama vīza, strauji pieauga. ZOiS pētnieki 2024. gadā lēsa, ka pēc 2022. gada februāra Krieviju bija pametuši aptuveni 800 000—900 000 cilvēku. Daļa vēlāk atgriezās, un aptuveni 650 000 pēc pētnieku aplēsēm joprojām atradās ārvalstīs.<ref name="ZOiS2024"/> Stanforda Universitātes pētnieki norādīja, ka dažādos avotos emigrējušo skaits svārstās no aptuveni 500 000 līdz vienam miljonam, jo Krievijas oficiālā migrācijas statistika un galamērķa valstu dati izmanto atšķirīgas metodoloģijas.<ref name="Stanford2024"/> == Emigrācijas apjoms == Precīzu piektā emigrācijas viļņa apjomu noteikt ir sarežģīti. Daudzi Krievijas pilsoņi izceļoja bez pastāvīgās dzīvesvietas deklarēšanas ārvalstīs, bieži mainīja uzturēšanās valsti vai vēlāk atgriezās Krievijā. 2024. gada jūlijā neatkarīgais izdevums ''The Bell'', apkopojot ārvalstu migrācijas un uzturēšanās atļauju statistiku, lēsa, ka kopš 2022. gada februāra Krieviju bija pametuši un nebija atgriezušies aptuveni 650 000 cilvēku.<ref name="TheBell">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/news/2024/07/16/issledovanie-the-bell-posle-nachala-voyny-iz-rossii-uehali-i-ne-vernulis-pochti-700-tysyach-chelovek/ |title=Исследование The Bell: после начала войны из России уехали и не вернулись 650 тысяч человек |publisher=Meduza |date=2024-07-16 |access-date=2026-09-08}}</ref> ASV Finanšu ministrijas 2023. gada analīzē, izmantojot Krievijas Federālā statistikas dienesta datus, norādīts, ka 2022. gadā no Krievijas izbrauca aptuveni 668 000 cilvēku, kas bija par 71% vairāk nekā iepriekšējo piecu gadu vidējais rādītājs.<ref name="USTreasury">{{Tīmekļa atsauce |url=https://home.treasury.gov/news/featured-stories/sanctions-and-russias-war-limiting-putins-capabilities |title=Sanctions and Russia’s War: Limiting Putin’s Capabilities |publisher=U.S. Department of the Treasury |access-date=2026-09-08}}</ref> Eiropas Savienības Publikāciju biroja 2025. gadā publicētā pētījumā norādīts, ka 2022.—2023. gadā Krieviju varētu būt pametuši līdz vienam miljonam cilvēku.<ref name="EU2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/e738fc06-d2f0-11ef-be2a-01aa75ed71a1/language-en |title=Three essays on Russian political migration following the 2022 full-scale invasion of Ukraine |publisher=Publications Office of the European Union |year=2025 |access-date=2026-09-08}}</ref> {| class="wikitable" |+ Dažas aplēses par emigrāciju pēc 2022. gada februāra ! Avots ! Aplēse ! Piezīme |- | Stanforda Universitātes pētnieki, 2024 | 500 000—1 000 000 | Dažādu avotu aplēšu diapazons<ref name="Stanford2024"/> |- | ZOiS, 2024 | 800 000—900 000 | Aptuvenais sākotnēji izceļojušo skaits; aptuveni 650 000 bija palikuši ārvalstīs<ref name="ZOiS2024"/> |- | ''The Bell'', 2024 | ap 650 000 | Personas, kas pēc 2022. gada februāra izceļojušas un nebija atgriezušās<ref name="TheBell"/> |- | ES Publikāciju birojs, 2025 | līdz 1 000 000 | Aplēse par emigrāciju 2022.—2023. gadā<ref name="EU2025"/> |} == Emigrantu sociālais profils == 2022. gada emigrācija pēc sociālās struktūras būtiski atšķīrās no Krievijas iedzīvotāju kopuma. Vairākos pētījumos secināts, ka emigrantu vidū nesamērīgi liels bija jaunu, augsti izglītotu un profesionāli kvalificētu cilvēku īpatsvars.<ref name="Stanford2024"/> Īpaši plaši emigrēja: * [[informācijas tehnoloģijas|informācijas tehnoloģiju]] speciālisti; * uzņēmēji un jaunuzņēmumu darbinieki; * akadēmiskā sektora pārstāvji un zinātnieki; * žurnālisti; * kultūras un mākslas darbinieki; * politiskie aktīvisti; * nevalstisko organizāciju darbinieki; * studenti un jaunie profesionāļi. OutRush pētījumos jaunie emigranti raksturoti kā vidēji jaunāki, izglītotāki un profesionāli mobilāki par Krievijas sabiedrību kopumā. Daudzi emigranti varēja turpināt darbu attālināti, kas ļāva pārcelties uz valsti, kurā viņiem sākotnēji nebija ilgtermiņa nodarbinātības.<ref name="OutRush2025"/> Līdzās politiskiem motīviem svarīga bija arī ekonomiskā nedrošība. Sankciju dēļ daudzi starptautiskie uzņēmumi pārtrauca vai samazināja darbību Krievijā, bet atsevišķi uzņēmumi pārcēla darbiniekus uz birojiem citās valstīs. == Emigrācijas iemesli == Piektā viļņa emigrācijas iemesli nav viendabīgi. Dažādiem emigrantiem tie ietvēra politiskus, militārus, ekonomiskus un personiskus faktorus. === Politiski iemesli === Politiskās emigrācijas nozīme pieauga pēc 2011.—2012. gada protestiem un vēl vairāk pēc 2014. un 2022. gada. Pie galvenajiem faktoriem piederēja: * neapmierinātība ar Vladimira Putina režīmu; * politisko represiju risks; * neatkarīgo mediju un nevalstisko organizāciju darbības ierobežošana; * opozīcijas politiķu vajāšana; * pretestība karam Ukrainā; * bailes no kriminālvajāšanas par publisku kara kritiku. OutRush pētījumu dalībniekiem opozīcija Krievijas valdības politikai bija viena no raksturīgākajām emigrantu politiskajām pazīmēm.<ref name="OutRush2025"/> === Mobilizācija === Pēc 2022. gada septembra viens no galvenajiem emigrācijas motīviem bija vēlme izvairīties no iesaukšanas Krievijas bruņotajos spēkos. ''OutRush'' pētījuma dati liecina, ka aptuveni trešdaļa respondentu kā būtisku emigrācijas iemeslu norādīja mobilizācijas risku.<ref name="MeduzaOutRush">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/en/feature/2025/03/26/less-sadness-more-frustration |title=Less sadness, more frustration |publisher=Meduza |date=2025-03-26 |access-date=2026-09-08}}</ref> === Ekonomiskie iemesli === Pēc iebrukuma pret Krieviju tika ieviestas plašas starptautiskās sankcijas. Vairāki Rietumu uzņēmumi pameta Krievijas tirgu, tika ierobežoti starptautiskie maksājumi un pieauga nenoteiktība darba tirgū. Īpaši būtiska bija IT sektora emigrācija. Krievijas valdība ieviesa vairākus atbalsta pasākumus IT darbiniekiem, tostarp atvieglojumus un subsidētus mājokļu kredītus, mēģinot mazināt kvalificētu speciālistu aizplūšanu.<ref name="USTreasury"/> == Galamērķa valstis == Pirmie galamērķi lielā mērā bija atkarīgi no robežu pieejamības un vīzu režīma. Valstis ar bezvīzu režīmu Krievijas pilsoņiem kļuva par galvenajiem jaunās emigrācijas centriem. === Gruzija === [[Gruzija]] kļuva par vienu no lielākajiem Krievijas emigrantu centriem. Īpaši daudz cilvēku pārcēlās uz [[Tbilisi]] un [[Batumi]]. Gruzija bija pievilcīga bezvīzu režīma, ģeogrāfiskā tuvuma un salīdzinoši vienkāršās uzturēšanās kārtības dēļ. Tajā pašā laikā emigrantu pieplūdums veicināja diskusijas Gruzijā par īres cenu pieaugumu, Krievijas politisko ietekmi un drošību. === Armēnija === [[Armēnija]] kļuva par nozīmīgu galamērķi, īpaši IT speciālistiem un uzņēmumiem. Krievijas pilsoņiem bija salīdzinoši vienkārši pārcelties, un abu valstu ekonomiskās saites jau pirms 2022. gada bija ciešas. === Kazahstāna === Pēc mobilizācijas izsludināšanas ļoti liels cilvēku skaits šķērsoja Krievijas un [[Kazahstāna]]s robežu. Kazahstānas ģeogrāfiskais tuvums un bezvīzu režīms padarīja to par vienu no galvenajiem 2022. gada septembra emigrācijas galamērķiem. === Turcija === [[Turcija]] 2022. gadā kļuva par vienu no galvenajiem Krievijas pilsoņu galamērķiem, īpaši [[Stambula|Stambulā]] un [[Antalja|Antaljā]]. Tomēr vēlāk uzturēšanās atļauju saņemšana kļuva sarežģītāka. Krievijas pilsoņu skaits ar Turcijas uzturēšanās atļaujām samazinājās no aptuveni 154 000 līdz 96 000, un daļa emigrantu pārcēlās uz Serbiju, Melnkalni, Latīņameriku vai Eiropas Savienības valstīm.<ref name="ReutersTurkey"/> === Serbija un Melnkalne === [[Serbija]] kļuva par nozīmīgu Krievijas uzņēmēju, IT speciālistu un radošo profesiju pārstāvju galamērķi. Valsts saglabāja salīdzinoši liberālu ieceļošanas režīmu Krievijas pilsoņiem. Līdzīga tendence bija vērojama [[Melnkalne|Melnkalnē]], kur pirms 2022. gada jau pastāvēja ievērojama krievu nekustamo īpašumu īpašnieku un pastāvīgo iedzīvotāju kopiena. === Izraēla === Daļa Krievijas emigrantu bija tiesīgi saņemt Izraēlas pilsonību saskaņā ar Atgriešanās likumu. Pēc kara sākuma emigrācija no Krievijas uz Izraēlu būtiski pieauga. === Eiropas Savienība === Pārcelšanos uz [[Eiropas Savienība]]s valstīm ierobežoja vīzu režīms un pēc 2022. gada ieviestie ierobežojumi Krievijas pilsoņiem. Tomēr ievērojamas emigrantu kopienas izveidojās Vācijā, Spānijā, Portugālē, Nīderlandē un citās valstīs. OutRush dati liecina, ka emigranti, kas nostiprinājušies Vācijā, Spānijā, Nīderlandē un ASV, daudz retāk plānoja atkārtoti mainīt dzīvesvietas valsti nekā tie, kas sākotnēji pārcēlās uz Gruziju vai Turciju.<ref name="MeduzaOutRush"/> == Sekundārā migrācija == Viena no jaunā emigrācijas viļņa raksturīgajām pazīmēm ir augsta mobilitāte. Daudzi emigranti pēc sākotnējās aizbraukšanas vairākkārt mainījuši dzīvesvietas valsti. OutRush pētījumā konstatēts, ka no 2023. līdz 2024. gadam aptuveni piektdaļa respondentu bija pārcēlušies uz citu valsti, bet 28% plānoja to darīt nākamā gada laikā.<ref name="MeduzaOutRush"/> Īpaši liela sekundārā migrācija bija no Gruzijas un Turcijas. Aptuveni puse pētījumā aptaujāto, kuri sākotnēji bija pārcēlušies uz kādu no šīm valstīm, vēlāk devās citur.<ref name="MeduzaOutRush"/> Galvenie sekundārās migrācijas iemesli bija: * problēmas ar uzturēšanās atļaujām; * banku pakalpojumu ierobežojumi; * darba tirgus ierobežojumi; * dzīves dārdzības pieaugums; * politiskā nenoteiktība; * diskriminācijas pieredze; * vēlme iegūt stabilāku juridisko statusu. == Atgriešanās Krievijā == Daļa 2022. gada emigrantu vēlāk atgriezās Krievijā. Precīzs atgriezušos skaits nav zināms, un dažādos avotos aplēses būtiski atšķiras. Carnegie Endowment 2024. gadā norādīja, ka dažādos pētījumos atgriešanās līmenis tika lēsts no 15% līdz 45%, taču uzsvēra lielo statistisko nenoteiktību un metodoloģiskās atšķirības.<ref name="Carnegie2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://carnegieendowment.org/russia-eurasia/politika/2024/07/russian-emigration-in-flux |title=Should I Stay or Should I Go? Russian Emigration in Flux |author=Emil Kamalov; Ivetta Sergeeva |publisher=Carnegie Endowment for International Peace |date=2024-07-11 |access-date=2026-09-08}}</ref> OutRush longitudinālajos datos atgriešanās bija ievērojami zemāka. No 2023. gada vasaras līdz 2024. gada vasarai Krievijā bija atgriezušies aptuveni 8% aptaujāto emigrantu, bet tikai aptuveni 5% norādīja, ka plāno atgriezties tuvākā gada laikā.<ref name="MeduzaOutRush"/> Aptuveni 54% OutRush respondentu pieļāva atgriešanos politisku pārmaiņu gadījumā Krievijā.<ref name="MeduzaOutRush"/> == Politiskā attieksme == Jaunās emigrācijas politiskais profils būtiski atšķiras no Krievijas iedzīvotāju kopuma. Aptaujās emigranti biežāk pauduši kritisku attieksmi pret Vladimiru Putinu, Krievijas valdību un karu Ukrainā. Tomēr emigranti nav politiski viendabīga grupa. ZOiS 2024. gada pētījumā, kurā tika aptaujāti aptuveni 4300 Krievijas pilsoņi Armēnijā, Gruzijā, Turcijā, Kazahstānā un Kirgizstānā, konstatētas ievērojamas politisko uzskatu atšķirības starp emigrantiem dažādās valstīs.<ref name="ZOiS2024"/> Daļa emigrantu aktīvi iesaistījusies Krievijas opozīcijas organizācijās, pretkara kustībā, palīdzības sniegšanā Ukrainas bēgļiem un neatkarīgo mediju darbībā. Ārvalstīs pārcēlās arī vairāki Krievijas neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi un žurnālistu kolektīvi. == Ekonomiskā ietekme == === Krievijā === Lielais jaunu un kvalificētu speciālistu īpatsvars emigrantu vidū radīja bažas par ilgtermiņa [[cilvēkkapitāls|cilvēkkapitāla]] zaudējumiem. ASV Finanšu ministrija emigrāciju raksturoja kā vienu no faktoriem, kas potenciāli samazina Krievijas ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes iespējas, jo no valsts aizplūst augsti kvalificēts darbaspēks.<ref name="USTreasury"/> Īpaši būtisks bija IT speciālistu, zinātnieku, inženieru un uzņēmēju aizplūšanas risks. === Uzņēmējvalstīs === Dažās galamērķa valstīs jaunie Krievijas emigranti radīja būtisku ekonomisku efektu. Gruzijā, Armēnijā, Kazahstānā un Serbijā tika reģistrēts liels skaits Krievijas pilsoņu dibinātu uzņēmumu. Emigranti palielināja pieprasījumu pēc mājokļiem un pakalpojumiem. Atsevišķās pilsētās, piemēram, Tbilisi, Erevānā un Belgradā, tas veicināja nekustamā īpašuma un īres cenu pieaugumu. Vienlaikus augsti kvalificētie emigranti sniedza ieguldījumu vietējos IT, finanšu, radošo industriju un pakalpojumu sektoros. == Integrācija uzņēmējvalstīs == 2024. gada OutRush pētījums liecina, ka emigrantu integrācija norisinās nevienmērīgi. Daudzi saglabā ciešus kontaktus ar Krieviju, seko tās politiskajiem notikumiem un galvenokārt uzturas krievvalodīgajā sociālajā vidē. Tomēr, palielinoties uzturēšanās ilgumam ārvalstīs, pieaug interese par uzņēmējvalsts politiku, vides problēmām un sabiedrisko dzīvi.<ref name="OutRush2025"/> Lielākā daļa aptaujāto emigrantu bez būtiskām politiskām pārmaiņām Krievijā neplānoja pastāvīgu atgriešanos.<ref name="OutRush2025"/> == Salīdzinājums ar iepriekšējiem emigrācijas viļņiem == Krievijas un Padomju Savienības emigrācijas vēsturē tradicionāli izdala vairākus lielus viļņus. {| class="wikitable" ! Vilnis ! Periods ! Galvenie iemesli |- | [[Krievu emigrācija pēc 1917. gada|Pirmais vilnis]] | 1917.—1920. gadi | Revolūcija un [[Krievijas pilsoņu karš]] |- | Otrais vilnis | 1940. gadi | Otrais pasaules karš un pēckara politiskie apstākļi |- | Trešais vilnis | 1960.—1980. gadi | Politiskā emigrācija, ebreju emigrācija, disidenti |- | Ceturtais vilnis | 1980. gadu beigas—1990. gadi | PSRS sabrukums, ekonomiskā krīze, etniskā repatriācija |- | Piektais vilnis | 2000. gadi—mūsdienas | Autoritārisma nostiprināšanās, politiskās represijas, profesionālā emigrācija, Krimas aneksija, karš Ukrainā un mobilizācija |} Atšķirībā no pirmā emigrācijas viļņa, kurā būtiska loma bija militārajai un aristokrātiskajai elitei, un trešā viļņa, kurā ievērojamu daļu veidoja disidenti un etniskie emigranti, piektā viļņa emigranti bieži ir jauni pilsētu iedzīvotāji ar augstāko izglītību un profesijām, kas ļauj strādāt starptautiskā vai attālinātā darba tirgū.<ref name="Stanford2024"/> == Skatīt arī == * [[Baltā emigrācija]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Kamalov, Emil; Nugumanova, Karolina; Sergeeva, Ivetta. ''On the Move: Mobility, Integration, and the Dynamics of Russian Emigration in 2022—2024''. Stanford University, Center on Democracy, Development and the Rule of Law, 2025. * Krawatzek, Félix; Sasse, Gwendolyn. ''The Political Diversity of the New Migration from Russia Since February 2022''. ZOiS Report 4/2024. Berlin: Centre for East European and International Studies, 2024. * Jerstad, Elizabeth; Barrosa, Emma. ''Russian Emigration Patterns during the Russia-Ukraine War: Interviews with Wartime Émigrés''. Stanford University, 2024. == Ārējās saites == * [https://cddrl.fsi.stanford.edu/publication/move-mobility-integration-and-dynamics-russian-emigration-2022-2024 OutRush pētījums par Krievijas emigrāciju 2022.—2024. gadā] * [https://www.zois-berlin.de/en/publications/zois-report/the-political-diversity-of-the-new-migration-from-russia-since-february-2022 ZOiS ziņojums par Krievijas jauno emigrāciju] * [https://www.un.org/development/desa/pd/content/international-migrant-stock ANO International Migrant Stock] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] 4qxyuw0gwq1dvxte2buxvx07j143xex 0 639206 4519404 2026-09-08T20:05:17Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Baltā emigrācija]] 4519404 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Baltā emigrācija]] o3ev89jzsgeddstyr8u043jvjxyfu37 0 639207 4519415 2026-09-08T22:52:45Z Teatrālis 82063 Jauna lapa: {{Aktiera infokaste | vārds = Dārta Cīrule | attēls = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|2002|11|6}} | dz vieta = {{vieta|Latvija|Ķekava}} | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 2022—pašlaik | vecāki = | dzīvesbiedrs = | spēlmaņu_nakts = | dzimums = S }} '''Dārta Cīrule''' (dzimusi {{dat|2002|11|06}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktrise]]. Mācījusies [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā]]. 2025. gadā... 4519415 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Dārta Cīrule | attēls = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|2002|11|6}} | dz vieta = {{vieta|Latvija|Ķekava}} | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 2022—pašlaik | vecāki = | dzīvesbiedrs = | spēlmaņu_nakts = | dzimums = S }} '''Dārta Cīrule''' (dzimusi {{dat|2002|11|06}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktrise]]. Mācījusies [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā]]. 2025. gadā [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] absolvējusi režisora [[Elmārs Seņkovs|Elmāra Seņkova]] vadīto dramatiskā teātra aktieru kursu. Kopš 2026. gada ir [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] aktrise. == Lomas teātrī == * Kalpone / [[Ežēns Jonesko]] "Stunda" [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Jānis Leščinskis (2022); * Lomas / "Rīt būs labāk" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Elmārs Seņkovs]] (2023); * Kleopatra Maksimovna / Nikolajs Erdmans "Pašnāvnieks" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Toms Treinis]] (kursa darbs, 2024) * Ismene / [[Žans Anuijs]] "Antigone" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Mārcis Broks]] (2024); * Loma / "Kristāla bērni" (stāstu kolāža) Valmieras vasaras teātra festivālā, rež. Elmārs Seņkovs (2024); * Dominika Frankona / pēc [[Aina Renda|Ainas Rendas]] un Koena Tašalē "Degošie" LKA Miera ielā, rež. [[Matīss Kaža]] (diplomdarbs, 2025); * Meitenīte / pēc [[Kārlis Skalbe|Kārļa Skalbes]] "Bendes meitiņa" LKA Miera ielā, rež. [[Nellija Spūle]] (2025); * Evamarija / Mariuss fon Maienburgs "Nachtland" [[Dailes teātris|Dailes teātrī]], rež. Toms Treinis (2025); * Madara Liepiņa / Justīne Kļava "Bolderāja" [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī]], rež. Elmārs Seņkovs (2026) == Ārējās saites == * [https://liepajasteatris.lv/makslinieks/darta-cirule/ Dārta Cīrule] Liepājas teātris * [https://izrades.lv/persona/darta-cirule-13243 Dārta Cīrule] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Cīrule, Dārta}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ķekavā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas aktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] ihqcscx1hhgqhlid6mfhtr0yecns81m 4519419 4519415 2026-09-09T00:22:24Z Teatrālis 82063 4519419 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Dārta Cīrule | attēls = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|2002|11|6}} | dz vieta = {{vieta|Latvija|Ķekava}} | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 2022—pašlaik | vecāki = | dzīvesbiedrs = | spēlmaņu_nakts = | dzimums = S }} '''Dārta Cīrule''' (dzimusi {{dat|2002|11|06}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktrise]]. Mācījusies [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā]]. 2025. gadā [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] absolvējusi režisora [[Elmārs Seņkovs|Elmāra Seņkova]] vadīto dramatiskā teātra aktieru kursu. Kopš 2026. gada ir [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] aktrise. == Lomas teātrī == * Kalpone / [[Ežēns Jonesko]] "Stunda" [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Jānis Leščinskis (2022); * Lomas / "Rīt būs labāk" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Elmārs Seņkovs]] (2023); * Kleopatra Maksimovna / Nikolajs Erdmans "Pašnāvnieks" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Toms Treinis]] (kursa darbs, 2024) * Ismene / [[Žans Anuijs]] "Antigone" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Mārcis Broks]] (2024); * Loma / "Kristāla bērni" (stāstu kolāža) Valmieras vasaras teātra festivālā, rež. Elmārs Seņkovs (2024); * Dominika Frankona / pēc [[Aina Renda|Ainas Rendas]] un Koena Tašalē "Degošie" LKA Miera ielā, rež. [[Matīss Kaža]] (diplomdarbs, 2025); * Meitenīte / pēc [[Kārlis Skalbe|Kārļa Skalbes]] "Bendes meitiņa" LKA Miera ielā, rež. [[Nellija Spūle]] (2025); * Evamarija / Mariuss fon Maienburgs "Nachtland" [[Dailes teātris|Dailes teātrī]], rež. Toms Treinis (2025); * Madara Liepiņa / Justīne Kļava "Bolderāja" [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī]], rež. Elmārs Seņkovs (2026) == Ārējās saites == * [https://liepajasteatris.lv/makslinieks/darta-cirule/ Dārta Cīrule] Liepājas teātris * [https://izrades.lv/persona/darta-cirule-13243 Dārta Cīrule] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Cīrule, Dārta}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ķekavā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas aktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] 7snfvml3uhsp9s7lct61zn34ekozond 4519420 4519419 2026-09-09T00:34:22Z Teatrālis 82063 /* Lomas teātrī */ 4519420 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Dārta Cīrule | attēls = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|2002|11|6}} | dz vieta = {{vieta|Latvija|Ķekava}} | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 2022—pašlaik | vecāki = | dzīvesbiedrs = | spēlmaņu_nakts = | dzimums = S }} '''Dārta Cīrule''' (dzimusi {{dat|2002|11|06}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktrise]]. Mācījusies [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā]]. 2025. gadā [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] absolvējusi režisora [[Elmārs Seņkovs|Elmāra Seņkova]] vadīto dramatiskā teātra aktieru kursu. Kopš 2026. gada ir [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] aktrise. == Lomas teātrī == * Kalpone / [[Ežēns Jonesko]] "Stunda" [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Jānis Leščinskis (2022); * Lomas / "Rīt būs labāk" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Elmārs Seņkovs]] (2023); * Kleopatra Maksimovna / Nikolajs Erdmans "Pašnāvnieks" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Toms Treinis]] (kursa darbs, 2024); * Ismene / [[Žans Anuijs]] "Antigone" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Mārcis Broks]] (2024); * Loma / "Kristāla bērni" (stāstu kolāža) Valmieras vasaras teātra festivālā, rež. Elmārs Seņkovs (2024); * Dominika Frankona / pēc [[Aina Renda|Ainas Rendas]] un Koena Tašalē "Degošie" LKA Miera ielā, rež. [[Matīss Kaža]] (diplomdarbs, 2025); * Meitenīte / pēc [[Kārlis Skalbe|Kārļa Skalbes]] "Bendes meitiņa" LKA Miera ielā, rež. [[Nellija Spūle]] (2025); * Evamarija / Mariuss fon Maienburgs "Nachtland" [[Dailes teātris|Dailes teātrī]], rež. Toms Treinis (2025); * Madara Liepiņa / Justīne Kļava "Bolderāja" [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī]], rež. Elmārs Seņkovs (2026) == Ārējās saites == * [https://liepajasteatris.lv/makslinieks/darta-cirule/ Dārta Cīrule] Liepājas teātris * [https://izrades.lv/persona/darta-cirule-13243 Dārta Cīrule] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Cīrule, Dārta}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ķekavā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas aktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] bwg550dh15611dwuf0qqdv6zxd5ici3 0 639208 4519416 2026-09-08T23:04:20Z Teatrālis 82063 Jauna lapa: {{Aktiera infokaste | vārds = Sergejs Smikovs | attēls = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|2002|09|19}} | dz vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 2023—pašlaik | vecāki = | dzīvesbiedrs = | spēlmaņu_nakts = | dzimums = V }} '''Sergejs Smikovs''' (dzimis {{dat|2002|09|19}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]]. 2025. gadā [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] absolvējis... 4519416 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Sergejs Smikovs | attēls = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|2002|09|19}} | dz vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 2023—pašlaik | vecāki = | dzīvesbiedrs = | spēlmaņu_nakts = | dzimums = V }} '''Sergejs Smikovs''' (dzimis {{dat|2002|09|19}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]]. 2025. gadā [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] absolvējis režisora [[Elmārs Seņkovs|Elmāra Seņkova]] vadīto dramatiskā teātra aktieru kursu. Šobrīd studē Elmāra Seņkova vadītajā dramatiskā teātra režijas kursā. == Lomas teātrī == * Lomas / "Rīt būs labāk" [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Elmārs Seņkovs]] (2023); * Karavīrs / Dace Pūce, [[Zane Dombrovska]], Jeļena Sigova "Robins Huds" [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī]], rež. Dace Pūce (2023); * Karalis Ignācijs / [[Vitolds Gombrovičs]] "Ivonna, Burgundijas princese" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Ralfs Liepa]] (2023); * Pirmais Gillenas iedzīvotājs / [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Vecās dāmas vizīte" Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. [[Indra Roga]] (2023); * Aleksandrs Petrovičs Kalabuškins / Nikolajs Erdmans "Pašnāvnieks" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Toms Treinis]] (kursa darbs, 2024); * Loma / "Kristāla bērni" (stāstu kolāža) Valmieras vasaras teātra festivālā, rež. Elmārs Seņkovs (2024); * Monoizrāde / [[Andruss Kivirehks]] "Kocenieki un tāsenieces" LKA E. Smiļģa Teātra muzejā un teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Ralfs Liepa (diplomdarbs, 2024); * Zigis / "Laikmetīga masku komēdija: Sapņotāji" LKA Miera ielā, rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]] (2025); * Doktors, Pedro / [[Makss Frišs]] "Santakrusa" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Ralfs Liepa (2025); * Artjoms Kurakins / Justīne Kļava "Bolderāja" Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. Elmārs Seņkovs (2026); * Oskars / "Es arī gribu..." (pēc [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ērika Emanuela Šmita]] "Oskars un Rozā dāma") Rēzeknes teātrī "Joriks", rež. Edvīns Klimanovs (2026) == Ārējās saites == * [https://izrades.lv/persona/sergejs-smikovs-12903 Sergejs Smikovs] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Smikovs, Sergejs}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas aktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] fujfw97mrfwf1gnc72yf4weqkykijjc 0 639209 4519421 2026-09-09T00:59:46Z Teatrālis 82063 Jauna lapa: {{Aktiera infokaste | vārds = Polina Čerņenoka | attēls = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|2001|04|29}} | dz vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 2022—pašlaik | vecāki = | dzīvesbiedrs = | spēlmaņu_nakts = | dzimums = S }} '''Polina Čerņenoka''' (dzimusi {{dat|2001|04|29}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktrise]]. 2025. gadā [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] absolv... 4519421 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Polina Čerņenoka | attēls = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|2001|04|29}} | dz vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 2022—pašlaik | vecāki = | dzīvesbiedrs = | spēlmaņu_nakts = | dzimums = S }} '''Polina Čerņenoka''' (dzimusi {{dat|2001|04|29}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktrise]]. 2025. gadā [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] absolvējusi režisora [[Elmārs Seņkovs|Elmāra Seņkova]] vadīto dramatiskā teātra aktieru kursu. Kopš 2025. gada ir [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] aktrise. == Lomas teātrī == * Kalpone, Skolniece / [[Ežēns Jonesko]] "Stunda" [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Jānis Leščinskis (2022); * Lomas / "Rīt būs labāk" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Elmārs Seņkovs]] (2023); * Loma / [[Jānis Joņevs]] "Metode" Rēzeknes teātrī "Joriks", rež. Edvīns Klimanovs (2023); * Merilina / [[Mārtins Makdona]] "Vienrocis no Spokānas" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Edvīns Klimanovs (2023); * Trešā Gillenas iedzīvotāja, Avīžniece / [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Vecās dāmas vizīte" [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī]], rež. [[Indra Roga]] (2023); * Pugačovs, Teodors Hugo Šulcs / Nikolajs Erdmans "Pašnāvnieks" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Toms Treinis]] (kursa darbs, 2024); * Loma / "Kristāla bērni" (stāstu kolāža) Valmieras vasaras teātra festivālā, rež. Elmārs Seņkovs (2024); * Ņina Zarečnaja / "Nevienam nezināmā Marija" (pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] lugas "Kaija" motīviem) LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Elmārs Seņkovs (diplomdarbs, 2024); * Loma / [[Andruss Kivirehks]] "Kocenieki un tāsenieces" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Ralfs Liepa]] (no 2025); * Alise / Pēc [[Inga Ābele|Ingas Ābeles]] stāstu motīviem "Balta kleita" LKA Miera ielā, rež., horeogr. [[Elīna Gediņa]] (diplomdarbs, 2025); * Paule / Kristīne Brīniņa "Pasaulē lielākais spēks" [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]], rež. Kristīne Brīniņa (2025); * Ņina Zarečnaja / "Joprojām nezināmā Marija" (pēc Antona Čehova lugas "Kaija" motīviem) LKA Miera ielā, rež. Elmārs Seņkovs (2025); * Koriste / [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Tēvs Klusums" Liepājas teātrī, rež. [[Valters Sīlis]] (no 2026); * Čūska, latviešu zemniece, māte, tante 1, meita 1, sieva, Spīdola, Aļona, svešā sieva, Sardze, vērtību piekritēja / [[Ance Muižniece]] "Mīlestības vārdā" Liepājas teātrī, rež. [[Jānis Znotiņš]] (no 2026); * Zanda Štrausa (Bebucis), Ligita, Erna, Inta, Elita Mīlgrāve (Priekšniece) / [[Linda Rudene]] "Freimanis" Liepājas teātrī, rež. [[Mārtiņš Kalita]] (2026); * Raudene, Babuļa, Laura Dennlere un citi / [[Laila Burāne]] "Kas var būt labāks par šo?" Liepājas teātrī, rež. [[Inga Ungure]] (2026) == Ārējās saites == * [https://liepajasteatris.lv/makslinieks/polina-cernenoka/ Polina Čerņenoka] Liepājas teātris * [https://izrades.lv/persona/polina-cernenoka-13367 Polina Čerņenoka] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Čerņenoka, Polina}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas aktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] 09y5zvesrwzpvyi743e49bzqo8knv92 0 639210 4519427 2026-09-09T03:24:44Z Pirags 3757 jauna lpp 4519427 wikitext text/x-wiki [[attēls:Leontiy Miropolskiy 04.jpg|thumb|Aleksandrs Vjazemskis]] '''Aleksandrs Vjazemskis''' ({{val|ru|Александр Алексеевич Вяземский}}; 1727—1793) bija [[krievi|krievu]] valstsvīrs. [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabetes Petrovnas]] valdīšanas laikā piedalījās [[Septiņgadu karš|Septiņgadu karā]], ieɡuva ģenerālkvartīrmeistara pakāpi. 1764. gadā [[Katrīna II|Katrīnas II]] viņu iecēla par Senāta ģenerālprokuroru, piedalījās [[Pugačova vadītā sacelšanās|Pugačova sacelšanās apspiešanā]]. 1792. ɡadā viņš slimības dēļ atsatāja savu amatu un mira 1793. ɡadā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vjazemskis, Aleksandrs}} [[Kategorija:1727. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1793. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]] gl0ejy57rygoafr8tv5i527ls8pvost 4519428 4519427 2026-09-09T03:25:02Z Pirags 3757 4519428 wikitext text/x-wiki [[attēls:Leontiy Miropolskiy 04.jpg|thumb|Aleksandrs Vjazemskis]] '''Aleksandrs Vjazemskis''' ({{val|ru|Александр Алексеевич Вяземский}}; 1727—1793) bija [[krievi|krievu]] valstsvīrs. [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabetes Petrovnas]] valdīšanas laikā piedalījās [[Septiņgadu karš|Septiņgadu karā]], ieɡuva ģenerālkvartīrmeistara pakāpi. 1764. gadā [[Katrīna II|Katrīnas II]] viņu iecēla par Senāta ģenerālprokuroru, piedalījās [[Pugačova vadītā sacelšanās|Pugačova sacelšanās apspiešanā]]. 1792. ɡadā viņš slimības dēļ atstāja savu amatu un mira 1793. ɡadā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vjazemskis, Aleksandrs}} [[Kategorija:1727. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1793. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]] f2iv2bummhx59aafy8fdun868atqec5 4519507 4519428 2026-09-09T06:21:45Z Pirags 3757 4519507 wikitext text/x-wiki [[attēls:Leontiy Miropolskiy 04.jpg|thumb|Aleksandrs Vjazemskis]] '''Aleksandrs Vjazemskis''' ({{val|ru|Александр Алексеевич Вяземский}}; 1727—1793) bija [[krievi|krievu]] valstsvīrs. [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabetes Petrovnas]] valdīšanas laikā piedalījās [[Septiņgadu karš|Septiņgadu karā]], ieɡuva ģenerālkvartīrmeistara pakāpi. 1764. gadā [[Katrīna II|Katrīnas II]] viņu iecēla par Senāta ģenerālprokuroru, piedalījās [[Pugačova vadītā sacelšanās|Pugačova sacelšanās apspiešanā]]. Ierakstīts [[Livonijas bruņniecība]]s matrikulā (nr. 205, 1769). 1792. ɡadā viņš slimības dēļ atstāja savu amatu un mira 1793. ɡadā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vjazemskis, Aleksandrs}} [[Kategorija:1727. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1793. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]] e14mo7iwr0j02z8toctoommcvfhr809 0 639211 4519438 2026-09-09T03:53:47Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par pilsētu Šrilankā 4519438 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Anurādhapura | official_name = {{ubl|{{val|si|අනුරාධපුරය}}|{{val|ta|அனுராதபுரம்}}}} | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | pushpin_map = Šrilanka#Āzija | pushpin_label_position = bottom | map_caption = | latd = 8 | latm = 20 | lats = 6 | latNS = N | longd = 80 | longm = 24 | longs = 39 | longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Šrilanka}} | subdivision_type1 = Province | subdivision_name1 = [[Ziemeļu Centrālā province]] | subdivision_type2 = Distrikts | subdivision_name2 = [[Anurādhapuras distrikts]] | established_title = Dibināta | established_date = 5. gadsimtā p.m.ē. | government_type = municipālā padome | area_total_km2 = 36.32 | population_as_of = {{dat|2012|||SK|bez}} | population = 50595 | timezone = Šrilankas standarta laiks | utc_offset = +5:30 | elevation_m = 81 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 50000 | website = {{URL|https://anuradhapuramc.lk/}} | embedded = {{Designation list | embed = yes | designation1 = WHS | designation1_offname = Anurādhapuras svētā pilsēta | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = ii, iii, vi | designation1_date = 1982. gads (6. sesija) | designation1_partof = | designation1_number = [https://whc.unesco.org/en/list/200 200] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{karogs|Šrilanka}} | designation1_free2name = Reģions | designation1_free2value = Āzija un Klusā okeāna reģions }} }} '''Anurādhapura''' ({{val|si|අනුරාධපුරය}}, ''Anurādhapuraya''; {{val|ta|அனுராதபுரம்}}, ''Aṉurātapuram'') ir pilsēta [[Šrilanka]]s ziemeļu centrālajā daļā, [[Ziemeļu Centrālā province|Ziemeļu Centrālās provinces]] galvenais administratīvais centrs un [[Anurādhapuras distrikts|Anurādhapuras distrikta]] centrs. Tā ir viena no nozīmīgākajām Šrilankas vēsturiskajām pilsētām un senās [[Anurādhapuras valsts]] galvaspilsēta. Anurādhapuras pašvaldības teritorija aizņem 36,32 km². Pilsētas pirmsākumi meklējami vismaz 1. gadu tūkstotī p.m.ē., bet par nozīmīgu politisko centru tā kļuva 4. gadsimtā p.m.ē. Vairāk nekā tūkstoš gadu Anurādhapura bija viena no galvenajām Šrilankas valdnieku rezidencēm un salas politiskās varas centriem. Anurādhapura izveidojās arī par vienu no svarīgākajiem [[teravāda|teravādas budisma]] centriem. Pilsētā atrodas [[Šrī Mahābodhi]] — budistu svētais [[Bodhi koks]], kas saskaņā ar tradīciju izaudzēts no atvases kokam, zem kura [[Sidhārta Gautama]] (Buda) sasniedza apskaidrību. Senā pilsēta ir pazīstama ar monumentālajām [[stūpa|stūpām]] jeb dagobām un lielajiem klosteru kompleksiem, no kuriem nozīmīgākie bija [[Mahāvihāra]], [[Abhajagiri]] un [[Džētavana]]. Tās teritorijā saglabājušās arī piļu un klosteru drupas, dīķi, rezervuāri un citas hidrotehniskās būves. Plašā mākslīgo ūdenskrātuvju un kanālu sistēma bija būtiska pilsētas apgādei ar ūdeni un apkārtējās teritorijas apūdeņošanai. Pēc [[Čolu dinastija|Čolu]] iebrukumiem no Dienvidindijas Anurādhapura 11. gadsimtā zaudēja agrāko politisko nozīmi, un salas valdnieku galvenais centrs pārcēlās uz [[Polonnāruva|Polonnāruvu]]. Senās pilsētas sistemātiska arheoloģiskā izpēte un pieminekļu konservācija intensīvi attīstās kopš 19. gadsimta. Mūsdienās Anurādhapura vienlaikus ir reģionāls administratīvais centrs, dzīva budistu [[svētceļojums|svētceļojumu]] vieta un starptautiski nozīmīgs kultūras tūrisma objekts. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Šrilanka-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šrilankas pilsētas]] 3yg0yw881nije68iqy9wg0t2xq2m1ta 0 639212 4519439 2026-09-09T03:54:36Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Anurādhapura]] 4519439 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Anurādhapura]] du0u778tqnfl9gex5kn2j4c2ekjkccc 0 639213 4519441 2026-09-09T03:55:00Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Anurādhapura]] 4519441 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Anurādhapura]] du0u778tqnfl9gex5kn2j4c2ekjkccc 10 639214 4519449 2026-09-09T04:16:39Z Treisijs 347 Jauna navigācijas veidne 4519449 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Šrilankas pilsētas | title = Lielākās [[Šrilanka]]s pilsētas | state = {{{state|autocollapse}}} | bodyclass = hlist | image = | group1 = 500 000+ | list1 = * [[Kolombo]] | group2 = 250 000+ | list2 = * [[Kaduvela]] | group3 = 100 000+ | list3 = * [[Dehivala–Mauntlavīnija]] * [[Kesbeva]] * [[Maharagama]] * [[Moratuva]] * [[Negombo]] * [[Kote|Šri Džajavardenepura Kote]] | group4 = 80 000+ | list4 = * [[Batkalova]] * [[Džafna]] * [[Galle (pilsēta)|Galle]] * [[Kalmunai]] * [[Kandi]] }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Ģeogrāfijas navigācijas veidnes]] </noinclude> j58iegaepcujzf2ta20ncd8qlot083p 0 639215 4519459 2026-09-09T04:22:29Z Pirags 3757 jauna lpp 4519459 wikitext text/x-wiki [[attēls:Bibikov Ilya Aleksandrovich (by Fyodor Rokotov).jpg|thumb|Iļja Bibikovs]] '''Iļja Bibikovs''' ({{val|ru|Илья Александрович Бибиков}}; 1698—1784) bija [[krievi|krievu]] virsnieks. [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabetes Petrovnas]] valdīšanas laikā piedalījās [[Krievu—zviedru karš (1741—1743)|Krievu—zviedru karā]], 1741. gadā viņš saņēma inženierpulkveža pakāpi, bet 1749. gadā ģenerālmajora pakāpi. [[Septiņgadu karš|Septiņgadu karā]] izcēlās [[Kunersdorfas kauja]]s laikā. [[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā Iļju Bibikovu ielēla par [[Tula]]s ieroču rūpnīcas vadītāju ģenerālleitnanta pakāpē. 1764. gadā viņš atstāja amatu un nomira 1784. gada aprīlī. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bibikovs, Iļja}} [[Kategorija:1698. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1784. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]] ebn1mpu4ey2ed6he7y1iprvtj5yye57 4519466 4519459 2026-09-09T04:34:49Z Pirags 3757 4519466 wikitext text/x-wiki [[attēls:Bibikov Ilya Aleksandrovich (by Fyodor Rokotov).jpg|thumb|Iļja Bibikovs]] '''Iļja Bibikovs''' ({{val|ru|Илья Александрович Бибиков}}; 1698—1784) bija [[krievi|krievu]] virsnieks. [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabetes Petrovnas]] valdīšanas laikā piedalījās [[Krievu—zviedru karš (1741—1743)|Krievu—zviedru karā]], 1741. gadā viņš saņēma inženierpulkveža pakāpi, bet 1749. gadā ģenerālmajora pakāpi. [[Septiņgadu karš|Septiņgadu karā]] izcēlās [[Kunersdorfas kauja]]s laikā. [[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā Iļju Bibikovu ielēla par [[Tula]]s ieroču rūpnīcas vadītāju ģenerālporučika pakāpē. 1764. gadā viņš atstāja amatu un nomira 1784. gada aprīlī. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bibikovs, Iļja}} [[Kategorija:1698. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1784. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]] 6umyuh4r6rfbwxxftayzb3lkjuvixba 4519505 4519466 2026-09-09T06:19:49Z Pirags 3757 4519505 wikitext text/x-wiki [[attēls:Bibikov Ilya Aleksandrovich (by Fyodor Rokotov).jpg|thumb|Iļja Bibikovs]] '''Iļja Bibikovs''' ({{val|ru|Илья Александрович Бибиков}}; 1698—1784) bija [[krievi|krievu]] virsnieks. [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabetes Petrovnas]] valdīšanas laikā piedalījās [[Krievu—zviedru karš (1741—1743)|Krievu—zviedru karā]], 1741. gadā viņš saņēma inženierpulkveža pakāpi, bet 1749. gadā ģenerālmajora pakāpi. [[Septiņgadu karš|Septiņgadu karā]] izcēlās [[Kunersdorfas kauja]]s laikā. [[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā Iļju Bibikovu ielēla par [[Tula]]s ieroču rūpnīcas vadītāju ģenerālporučika pakāpē. Ierakstīts [[Livonijas bruņniecība]]s matrikulā (nr. 206, 1769). 1764. gadā viņš atstāja amatu un nomira 1784. gada aprīlī. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bibikovs, Iļja}} [[Kategorija:1698. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1784. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]] fcuz8u0zicsh8aqm1bwae0ikojj6yg9 0 639216 4519464 2026-09-09T04:24:58Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Čolas dinastija]] 4519464 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Čolas dinastija]] rpgr0o9gat90pb8z5goy6cw7gxy5npg 0 639217 4519474 2026-09-09T04:50:52Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[Abdelmadžīds Tabūns]] uz [[Abd el Medžīds Tabūns]]: Tā kā šis ir Alžīrijas prezidents, tad pārvietoju uz arābu īpašvārdu atveidošanas norādījumos veidoto personvārdu 4519474 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Abd el Medžīds Tabūns]] gozxga02hs2lstlbiglz9aoo8hf59sn 0 639218 4519483 2026-09-09T05:16:23Z Biafra 13794 Jauna lapa: {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Odrija Vero | vārds_orig = ''Audrey Werro'' | attēls = Audrey Werro sets a record in the 800 meter race at the Wanda Diamond League’s Weltklasse Zürich athletics competition 02.jpg | att_izm = | paraksts = Odrija Vero 2026. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2004|03|27}} | dz_viet = {{vie... 4519483 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Odrija Vero | vārds_orig = ''Audrey Werro'' | attēls = Audrey Werro sets a record in the 800 meter race at the Wanda Diamond League’s Weltklasse Zürich athletics competition 02.jpg | att_izm = | paraksts = Odrija Vero 2026. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2004|03|27}} | dz_viet = {{vieta|Šveice|Fribūra}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{SUI}} | dzīvesvieta = | garums = 182 [[Centimetrs|cm]] | svars = | iesauka = | izglītība = '' Collège de Gambach'' <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[400 m]], [[800 m]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 50,80 <small>(2026)</small> | PR1_d = 400 m | PR2 = 1:53,70 <small>(2026)</small> | PR2_d = 800 m | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{SUI}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]}} {{MedalSilver|[[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Toruņa 2026]]|800 m}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Birmingema 2026]]|800 m}} }} '''Odrija Vero''' ({{val|de|Audrey Werro}}; dzimusi {{dat|2004|03|27}} [[Fribūra|Fribūrā]]) ir [[Šveice]]s [[vieglatlēte]], startē [[400 metri|400 metru]] un galvenokārt [[800 metri|800 metru]] distancē. Viņa ir [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionāta]] uzvarētāja šajā disciplīnā. O. Vero tēvs ir [[šveicieši|šveicietis]], bet māte cēlusies no [[Kotdivuāra]]s. Pirmos lielos starptautiskos panākumus guvusi, izcīnot zelta medaļu 2025. gada Eiropas U-23 čempionātā, sudraba medaļu 2022. gada Pasaules U-20 čempionātā un zelta medaļas 2021. un 2023. gada Eiropas U-20 čempionātos. Viņa ir deviņkārtēja zelta medaļniece 800 m skrējienā Šveices čempionātā (četras reizes stadionā un piecas telpās), kā arī viņai pieder nacionālais rekords 800 m distancē. Piedalījās [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur palika 11. vietā. O. Vero izcīnīja zelta medaļu [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā]] [[Birmingema|Birmingemā]], apstreidzot [[Kīlija Hodžkinsone|Kīliju Hodžkinsoni]] un [[Femke Brūdersa-Bola|Femki Brūdersu-Bolu]]. Šajā gadā [[Dimanta līga]]s posmā [[Cīrihe|Cīrihē]] viņa uzstādīja savu personisko rekordu, kas ir trešais ātrākais laiks vēsturē 800 m distancē — 1:53,70. Tāpat 2026. gadā izcīnīja sudraba medaļu 800 m skrējienā [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]]. == Personīgie rekordi == {| class="wikitable" style="text-align:left; width: 50%; font-size: 95%;" cellpadding="2" || '''Disciplīna''' || '''Rezultāts''' || '''Datums''' || '''Vieta''' |- | [[400 m]] || 50,80 || {{dat|2026|7|25|SK|bez}} || {{vieta|Šveice|Cīrihe}} |- | [[800 m]] || 1:53,70 || {{dat|2026|8|27|SK|bez}} || {{vieta|Šveice|Cīrihe}} |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{vieglatlēts-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vero, Odrija}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices vieglatlēti]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] jhyx3sy9qkdvl9jb0c7z52nl31x1sbc 4519511 4519483 2026-09-09T06:27:20Z Vylks 50297 /* Ārējās saites */ 4519511 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Odrija Vero | vārds_orig = ''Audrey Werro'' | attēls = Audrey Werro sets a record in the 800 meter race at the Wanda Diamond League’s Weltklasse Zürich athletics competition 02.jpg | att_izm = | paraksts = Odrija Vero 2026. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2004|03|27}} | dz_viet = {{vieta|Šveice|Fribūra}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{SUI}} | dzīvesvieta = | garums = 182 [[Centimetrs|cm]] | svars = | iesauka = | izglītība = '' Collège de Gambach'' <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[400 m]], [[800 m]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 50,80 <small>(2026)</small> | PR1_d = 400 m | PR2 = 1:53,70 <small>(2026)</small> | PR2_d = 800 m | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{SUI}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]}} {{MedalSilver|[[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Toruņa 2026]]|800 m}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Birmingema 2026]]|800 m}} }} '''Odrija Vero''' ({{val|de|Audrey Werro}}; dzimusi {{dat|2004|03|27}} [[Fribūra|Fribūrā]]) ir [[Šveice]]s [[vieglatlēte]], startē [[400 metri|400 metru]] un galvenokārt [[800 metri|800 metru]] distancē. Viņa ir [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionāta]] uzvarētāja šajā disciplīnā. O. Vero tēvs ir [[šveicieši|šveicietis]], bet māte cēlusies no [[Kotdivuāra]]s. Pirmos lielos starptautiskos panākumus guvusi, izcīnot zelta medaļu 2025. gada Eiropas U-23 čempionātā, sudraba medaļu 2022. gada Pasaules U-20 čempionātā un zelta medaļas 2021. un 2023. gada Eiropas U-20 čempionātos. Viņa ir deviņkārtēja zelta medaļniece 800 m skrējienā Šveices čempionātā (četras reizes stadionā un piecas telpās), kā arī viņai pieder nacionālais rekords 800 m distancē. Piedalījās [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur palika 11. vietā. O. Vero izcīnīja zelta medaļu [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā]] [[Birmingema|Birmingemā]], apstreidzot [[Kīlija Hodžkinsone|Kīliju Hodžkinsoni]] un [[Femke Brūdersa-Bola|Femki Brūdersu-Bolu]]. Šajā gadā [[Dimanta līga]]s posmā [[Cīrihe|Cīrihē]] viņa uzstādīja savu personisko rekordu, kas ir trešais ātrākais laiks vēsturē 800 m distancē — 1:53,70. Tāpat 2026. gadā izcīnīja sudraba medaļu 800 m skrējienā [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]]. == Personīgie rekordi == {| class="wikitable" style="text-align:left; width: 50%; font-size: 95%;" cellpadding="2" || '''Disciplīna''' || '''Rezultāts''' || '''Datums''' || '''Vieta''' |- | [[400 m]] || 50,80 || {{dat|2026|7|25|SK|bez}} || {{vieta|Šveice|Cīrihe}} |- | [[800 m]] || 1:53,70 || {{dat|2026|8|27|SK|bez}} || {{vieta|Šveice|Cīrihe}} |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{vieglatlēts-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vero, Odrija}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Fribūras kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices vieglatlētes]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] cw39a4forxw49teunxu7hebq267oic5 4519528 4519511 2026-09-09T09:07:04Z Biafra 13794 +atsauce 4519528 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Odrija Vero | vārds_orig = ''Audrey Werro'' | attēls = Audrey Werro sets a record in the 800 meter race at the Wanda Diamond League’s Weltklasse Zürich athletics competition 02.jpg | att_izm = | paraksts = Odrija Vero 2026. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2004|03|27}} | dz_viet = {{vieta|Šveice|Fribūra}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{SUI}} | dzīvesvieta = | garums = 182 [[Centimetrs|cm]] | svars = | iesauka = | izglītība = '' Collège de Gambach'' <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[400 m]], [[800 m]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 50,80 <small>(2026)</small> | PR1_d = 400 m | PR2 = 1:53,70 <small>(2026)</small> | PR2_d = 800 m | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{SUI}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]}} {{MedalSilver|[[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Toruņa 2026]]|800 m}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Birmingema 2026]]|800 m}} }} '''Odrija Vero''' ({{val|de|Audrey Werro}}; dzimusi {{dat|2004|03|27}} [[Fribūra|Fribūrā]]) ir [[Šveice]]s [[vieglatlēte]], startē [[400 metri|400 metru]] un galvenokārt [[800 metri|800 metru]] distancē. Viņa ir [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionāta]] uzvarētāja šajā disciplīnā. O. Vero tēvs ir [[šveicieši|šveicietis]], bet māte cēlusies no [[Kotdivuāra]]s. Pirmos lielos starptautiskos panākumus guvusi, izcīnot zelta medaļu 2025. gada Eiropas U-23 čempionātā, sudraba medaļu 2022. gada Pasaules U-20 čempionātā un zelta medaļas 2021. un 2023. gada Eiropas U-20 čempionātos. Viņa ir deviņkārtēja zelta medaļniece 800 m skrējienā Šveices čempionātā (četras reizes stadionā un piecas telpās), kā arī viņai pieder nacionālais rekords 800 m distancē. Piedalījās [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur palika 11. vietā. O. Vero izcīnīja zelta medaļu [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā]] [[Birmingema|Birmingemā]], apstreidzot [[Kīlija Hodžkinsone|Kīliju Hodžkinsoni]] un [[Femke Brūdersa-Bola|Femki Brūdersu-Bolu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/news/report/2026-european-championships-birmingham-werro-warholm-tamberi|title=Werro stars as Warholm and Tamberi claim fourth European titles {{!}} REPORT {{!}} World Athletics|website=worldathletics.org|access-date=2026-09-09}}</ref> Šajā gadā [[Dimanta līga]]s posmā [[Cīrihe|Cīrihē]] viņa uzstādīja savu personisko rekordu, kas ir trešais ātrākais laiks vēsturē 800 m distancē — 1:53,70. Tāpat 2026. gadā izcīnīja sudraba medaļu 800 m skrējienā [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]]. == Personīgie rekordi == {| class="wikitable" style="text-align:left; width: 50%; font-size: 95%;" cellpadding="2" || '''Disciplīna''' || '''Rezultāts''' || '''Datums''' || '''Vieta''' |- | [[400 m]] || 50,80 || {{dat|2026|7|25|SK|bez}} || {{vieta|Šveice|Cīrihe}} |- | [[800 m]] || 1:53,70 || {{dat|2026|8|27|SK|bez}} || {{vieta|Šveice|Cīrihe}} |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{vieglatlēts-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vero, Odrija}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Fribūras kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices vieglatlētes]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] gd9r0gnfi1f2gk3b4d696ujoz0fg5hs 4519534 4519528 2026-09-09T09:27:13Z Vylks 50297 pievienoju [[Kategorija:Vidējo distanču skrējēji]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4519534 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Odrija Vero | vārds_orig = ''Audrey Werro'' | attēls = Audrey Werro sets a record in the 800 meter race at the Wanda Diamond League’s Weltklasse Zürich athletics competition 02.jpg | att_izm = | paraksts = Odrija Vero 2026. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2004|03|27}} | dz_viet = {{vieta|Šveice|Fribūra}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{SUI}} | dzīvesvieta = | garums = 182 [[Centimetrs|cm]] | svars = | iesauka = | izglītība = '' Collège de Gambach'' <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[400 m]], [[800 m]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 50,80 <small>(2026)</small> | PR1_d = 400 m | PR2 = 1:53,70 <small>(2026)</small> | PR2_d = 800 m | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{SUI}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]}} {{MedalSilver|[[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Toruņa 2026]]|800 m}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Birmingema 2026]]|800 m}} }} '''Odrija Vero''' ({{val|de|Audrey Werro}}; dzimusi {{dat|2004|03|27}} [[Fribūra|Fribūrā]]) ir [[Šveice]]s [[vieglatlēte]], startē [[400 metri|400 metru]] un galvenokārt [[800 metri|800 metru]] distancē. Viņa ir [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionāta]] uzvarētāja šajā disciplīnā. O. Vero tēvs ir [[šveicieši|šveicietis]], bet māte cēlusies no [[Kotdivuāra]]s. Pirmos lielos starptautiskos panākumus guvusi, izcīnot zelta medaļu 2025. gada Eiropas U-23 čempionātā, sudraba medaļu 2022. gada Pasaules U-20 čempionātā un zelta medaļas 2021. un 2023. gada Eiropas U-20 čempionātos. Viņa ir deviņkārtēja zelta medaļniece 800 m skrējienā Šveices čempionātā (četras reizes stadionā un piecas telpās), kā arī viņai pieder nacionālais rekords 800 m distancē. Piedalījās [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur palika 11. vietā. O. Vero izcīnīja zelta medaļu [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā]] [[Birmingema|Birmingemā]], apstreidzot [[Kīlija Hodžkinsone|Kīliju Hodžkinsoni]] un [[Femke Brūdersa-Bola|Femki Brūdersu-Bolu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/news/report/2026-european-championships-birmingham-werro-warholm-tamberi|title=Werro stars as Warholm and Tamberi claim fourth European titles {{!}} REPORT {{!}} World Athletics|website=worldathletics.org|access-date=2026-09-09}}</ref> Šajā gadā [[Dimanta līga]]s posmā [[Cīrihe|Cīrihē]] viņa uzstādīja savu personisko rekordu, kas ir trešais ātrākais laiks vēsturē 800 m distancē — 1:53,70. Tāpat 2026. gadā izcīnīja sudraba medaļu 800 m skrējienā [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]]. == Personīgie rekordi == {| class="wikitable" style="text-align:left; width: 50%; font-size: 95%;" cellpadding="2" || '''Disciplīna''' || '''Rezultāts''' || '''Datums''' || '''Vieta''' |- | [[400 m]] || 50,80 || {{dat|2026|7|25|SK|bez}} || {{vieta|Šveice|Cīrihe}} |- | [[800 m]] || 1:53,70 || {{dat|2026|8|27|SK|bez}} || {{vieta|Šveice|Cīrihe}} |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{vieglatlēts-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vero, Odrija}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Fribūras kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices vieglatlētes]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Vidējo distanču skrējēji]] 23ubuggpy37xg1en9rfis0g8tpt5fv0 0 639219 4519484 2026-09-09T05:19:39Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Odrija Vero]] 4519484 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Odrija Vero]] 7atqwbaablg34fjzz3bwzal7n7c7xvs 0 639220 4519485 2026-09-09T05:19:56Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Odrija Vero]] 4519485 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Odrija Vero]] 7atqwbaablg34fjzz3bwzal7n7c7xvs 0 639221 4519487 2026-09-09T05:20:43Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Vero]] 4519487 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vero]] 95m9r9h5croqa3qiddveeu4kulbujtr 0 639222 4519492 2026-09-09T05:28:07Z OskarsC 38216 OskarsC pārvietoja lapu [[The Wind Rises]] uz [[Vējš pieņemas spēkā]]: https://www.forumcinemas.lv/event/304703/title/vējš_pieņemas_spēkā_2013/ 4519492 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vējš pieņemas spēkā]] 9nu9ux4u9r2q4r49fr4kshppg33dqxt 0 639223 4519496 2026-09-09T05:45:21Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{inuse}} [[File:Ireland trad counties named.svg|thumb|300px|Irijas tradicionālās grāfistes]] '''Īrijas grāfistes''' ir vēsturiskas [[Īrijas sala]]s administratīvās vienības. Sākotnēji tie bija [[Normaņi|normaņu]] struktūras, un, laika gaitā samazinoties kimbro-normaņu baronu un vecangļu muižniecības īstenotajai varai, grāfistu līmenī tika izveidotas jaunas politiskās kontroles struktūras. Grāfistu skaits mainījās atkarībā no laika perioda, tomēr... 4519496 wikitext text/x-wiki {{inuse}} [[File:Ireland trad counties named.svg|thumb|300px|Irijas tradicionālās grāfistes]] '''Īrijas grāfistes''' ir vēsturiskas [[Īrijas sala]]s administratīvās vienības. Sākotnēji tie bija [[Normaņi|normaņu]] struktūras, un, laika gaitā samazinoties kimbro-normaņu baronu un vecangļu muižniecības īstenotajai varai, grāfistu līmenī tika izveidotas jaunas politiskās kontroles struktūras. Grāfistu skaits mainījās atkarībā no laika perioda, tomēr tradicionāli pieņemtais un izmantotais skaitlis ir trīsdesmit divi. 1921. gadā, pēc Īrijas sadalīšanas, sešas no tradicionālajām grāfistēm kļuva par [[Ziemeļīrija]]s daļu. Ziemeļīrijā grāfistes 1973. gadā tika sadalītas vietējās pašvaldības vajadzībām un vairs nepastāv kā adminiastratīvas vienības; to vietā pastāv [[Ziemeļīrijas distrikti|distrikti]]. Īrijā dažas grāfistes tika sadalītas, kā rezultātā ir izveidotas jaunas [[Īrijas administratīvais iedalījums|grāfistes]]: pašlaik pastāv 26 grāfistes, 3 pilsētas un 2 pilsētu grāfistes, saglabājot tradicionālo grāfistu skaitu. == Grāfistes == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Īrija]] [[Kategorija:Ziemeļīrija]] izd35seuv47mjok8q7ijz428caz1iwq 4519523 4519496 2026-09-09T08:27:24Z Kikos 3705 /* Grāfistes */ 4519523 wikitext text/x-wiki {{inuse}} [[File:Ireland trad counties named.svg|thumb|300px|Irijas tradicionālās grāfistes]] '''Īrijas grāfistes''' ir vēsturiskas [[Īrijas sala]]s administratīvās vienības. Sākotnēji tie bija [[Normaņi|normaņu]] struktūras, un, laika gaitā samazinoties kimbro-normaņu baronu un vecangļu muižniecības īstenotajai varai, grāfistu līmenī tika izveidotas jaunas politiskās kontroles struktūras. Grāfistu skaits mainījās atkarībā no laika perioda, tomēr tradicionāli pieņemtais un izmantotais skaitlis ir trīsdesmit divi. 1921. gadā, pēc Īrijas sadalīšanas, sešas no tradicionālajām grāfistēm kļuva par [[Ziemeļīrija]]s daļu. Ziemeļīrijā grāfistes 1973. gadā tika sadalītas vietējās pašvaldības vajadzībām un vairs nepastāv kā adminiastratīvas vienības; to vietā pastāv [[Ziemeļīrijas distrikti|distrikti]]. Īrijā dažas grāfistes tika sadalītas, kā rezultātā ir izveidotas jaunas [[Īrijas administratīvais iedalījums|grāfistes]]: pašlaik pastāv 26 grāfistes, 3 pilsētas un 2 pilsētu grāfistes, saglabājot tradicionālo grāfistu skaitu. == Grāfistes == {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Ģerbonis !! Grāfiste !Nosaukums<br />angļu valodā!! Nosaukums<br />īru valodā !! Administratīvais centrs ! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br />(2021)<small>ZĪ</small><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://build.nisra.gov.uk/en/custom/data?d=PEOPLE&v=COUNTY_NI&~COUNTY_NI=1|title=Get data for your table {{!}} NISRA Flexible Table Builder|website=build.nisra.gov.uk|access-date=2026-09-09|language=en}}</ref> (2022)<small>Ī</small><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cso.ie/en/releasesandpublications/ep/p-cpr/censusofpopulation2022-preliminaryresults/geographicchanges/|title=Geographic Changes Census of Population 2022 - Preliminary Results - Central Statistics Office|publisher=CSO|website=www.cso.ie|access-date=2026-09-09|date=2022-06-23|language=en}}</ref> ! Administratīvā vienība |- | [[Attēls:Armagh Brit Isles Sect 7.svg|97x97px]]|| [[Attēls:Coat of Arms County Armagh.png|57x57px]]|| '''[[Ārmā]]''' |''Armagh''|| ''Ard Mhacha'' || [[Ārmā (pilsēta)|Ārmā]] || {{nts|1327}} || {{nts|194394}} ||[[Ārdsa un Ziemeļdauna]][[Ārmā, Benbridža un Kreigevona|, Benbridža un Kreigevona]], [[Ņūri, Morna un Dauna]], [[Vidusolstera]] |- | [[Attēls:Antrim Brit Isles Sect 7.svg|97x97px]]|| [[Attēls:Antrim arms.svg|50x50px]]|| '''[[Entrima]]''' |''Antrim''|| ''Aontroma&nbsp;'' || [[Entrima (pilsēta)|Entrima]] || {{nts|3089}} || {{nts|651321}} ||[[Entrima un Ņūtaunebi]], [[Belfāsta]], [[Kosvejkosta un Glensa]], [[Lisbērna un Kāslreja]], [[Ārmā, Benbridža un Kreigevona]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Donegal.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Donegal CoA.png|72x72px]]|| '''[[Donegolas grāfiste|Donegola]]''' |''Donegal''|| ''Dhún na nGall'' || [[Liforda]] || {{nts|4860}}|| {{nts|167084}}|| Donegola |- |[[Attēls:Down Brit Isles Sect 7.svg|97x97px]] |[[Attēls:County Down Coat of Arms.png|50x50px]] |'''[[Daunas grāfiste|Dauna]]''' |''Down'' |''Dúin''&nbsp; |[[Daunpatrika]] |{{nts|2489}} |{{nts|553261}} |[[Ārdsa un Ziemeļdauna]], [[Ņūri, Morna un Dauna]], [[Belfāsta]], [[Lisbērna un Kāslreja]], [[Ārmā, Benbridža un Kreigevona]] |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Dublin.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Fingal Coat of Arms.png|50px]]|| [[Dublinas grāfiste|Dublina]] |''Dublin''|| ''Bhaile Átha Cliath''&nbsp; || [[Dublina]] || {{nts|922}} || {{nts|1458154}} ||[[Dublina]], [[Danliera-Ratdauna|Dūnliera-Retdauna]], [[Fingala]], [[Dienviddublina]] |- |[[Attēls:Fermanagh Brit Isles Sect 7.svg|97x97px]] |[[Attēls:Ferm arms.png|51x51px]] |[[Fermena]] |''Fermanagh'' |''Fhear Manach'' |[[Eniskilena]] |{{nts|1851}} |{{nts|63585}} |[[Fermena un Oma]] |- | [[Attēls:Galway in Ireland.svg|80px]]|| [[Attēls:Logogalwayco.png|50px]]|| '''[[Golvejas grāfiste]]''' | || ''County Galway'' || [[Golveja]] || {{nts|6149}} || {{nts|250541}} || IE-G |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Carlow.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Carlow County Crest.svg|50px]]|| '''[[Kārlovas grāfiste|Kārlova]]''' |''Carlow''|| ''Carlow'' || [[Kārlova]] || {{nts|897}} || {{nts|61931}} || Kārlova |- | [[Attēls:Kerry in Ireland.svg|80px]]|| [[Attēls:Kerrycocologo.svg|50px]]|| '''[[Kerri grāfiste]]''' | || ''County Kerry'' || [[Tralī]] || {{nts|4807}} || {{nts|145502}} || IE-KY |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Cavan.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Arms of County Cavan.svg|51x51px]]|| '''[[Kevanas grāfiste|Kevana]]''' |''Cavan''|| ''Chabháin'' || [[Kevana]] || {{nts|1932}} || {{nts|81704}} || Kevana |- | [[Attēls:Kildare in Ireland.svg|80px]]|| [[Attēls:Kildare couty arms.png|50px]]|| '''[[Kildēras grāfiste]]''' | || ''County Kildare'' || [[Neisa (Īrija)|Neisa]] || {{nts|1695}} || {{nts|210312}} || IE-KE |- | [[Attēls:Kilkenny in Ireland.svg|80px]]|| [[Attēls:County Kilkenny arms.svg|50px]]|| '''[[Kilkeni grāfiste]]''' | || ''County Kilkenny'' || [[Kilkeni]] || {{nts|2073}} || {{nts|95419}} || IE-KK |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Clare.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Clare Coat of Arms.png|62x62px]]|| '''[[Klēras grāfiste|Klēra]]''' |''Clare''|| ''Chláir'' || [[Enisa (īrija)|Enisa]] || {{nts|3450}} || {{nts|127938}} || Klēra |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Cork.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Cork arms.png|50px]]|| '''[[Korkas grāfiste|Korka]]''' |''Cork''|| ''Chorcaí'' || [[Korka]] || {{nts|7508}} || {{nts|584156}} || [[Korkas grāfiste]], [[Korka|Korkas pilsēta]] |- | [[Attēls:Louth in Ireland.svg|80px]]|| [[Attēls:Louth Coat of Arms.png|50px]]|| '''[[Lautas grāfiste]]''' | || ''County Louth'' || [[Dandolka]] || {{nts|826}} || {{nts|122897}} || IE-LH |- | [[Attēls:Limerick in Ireland.svg|80px]]|| [[Attēls:Limerick county arms.png|50px]]|| '''[[Limerikas grāfiste]]''' | || ''County Limerick'' || [[Limerika]] || {{nts|2756}} || {{nts|191809}} || IE-LK |- | [[Attēls:Leitrim in Ireland.svg|80px]]|| [[Attēls:County Leitrim arms.svg|50px]]|| '''[[Litrimas grāfiste]]''' | || ''County Leitrim'' || [[Karika]] || {{nts|1590}} || {{nts|31798}} || IE-LM |- | [[Attēls:Laois in Ireland.svg|80px]]|| [[Attēls:Laoiscocologo.png|50px]]|| '''[[Līšas grāfiste]]''' | || ''County Laois'' || [[Portlišē]] || {{nts|1720}} || {{nts|80559}} || IE-LS |- | [[Attēls:Longford in Ireland.svg|80px]]|| [[Attēls:Longford county arms.png|50px]]|| '''[[Longfordas grāfiste]]''' | || ''County Longford'' || [[Longforda]] || {{nts|1091}} || {{nts|38970}} || IE-LD |- | [[Attēls:Mayo in Ireland.svg|80px]]|| [[Attēls:County Mayo coat of arms.png|50px]]|| '''[[Mejo grāfiste]]''' | || ''County Mayo'' || [[Kāslbāra]] || {{nts|5586}} || {{nts|130638}} || IE-MO |- | [[Attēls:Meath in Ireland.svg|80px]]|| [[Attēls:Meath coa.svg|50px]]|| '''[[Mītas grāfiste]]''' | || ''County Meath'' || [[Navana]] || {{nts|2342}} || {{nts|184135}} || IE-MH |- | [[Attēls:Monaghan in Ireland.svg|80px]]|| [[Attēls:County Monaghan CoA.png|50px]]|| '''[[Monahanas grāfiste]]''' | || ''County Monaghan'' || [[Monahana]] || {{nts|1295}} || {{nts|60483}} || IE-MN |- | [[Attēls:Offaly in Ireland.svg|80px]]|| [[Attēls:Offaly crest.svg|50px]]|| '''[[Ofali grāfiste]]''' | || ''County Offaly'' || [[Taldmora]] || {{nts|2001}} || {{nts|76687}} || IE-OY |- | [[Attēls:Roscommon in Ireland.svg|80px]]|| [[Attēls:Logo-contea-Roscommon.png|50px]]|| '''[[Roskomonas grāfiste]]''' | || ''County Roscommon'' || [[Roskomona]] || {{nts|2548}} || {{nts|64065}} || IE-RN |- | [[Attēls:Sligo in Ireland.svg|80px]]|| [[Attēls:Sligococo.png|50px]]|| '''[[Slaigo grāfiste]]''' | || ''County Sligo'' || [[Slaigo]] || {{nts|1838}} || {{nts|65393}} || IE-SO |- | [[Attēls:Tipperary in Ireland.svg|80px]]|| [[Attēls:Tipperary COA.svg|50px]]|| '''[[Tiperēri grāfiste]]''' | || ''County Tipperary'' || [[Klonmela]]/[[Nīna (pilsēta)|Nīna]] || {{nts|4305}} || {{nts|158652}} || IE-TA |- | [[Attēls:Wexford in Ireland.svg|80px]]|| [[Attēls:IRL COA County Wexford 3D.svg|50px]]|| '''[[Veksfordas grāfiste]]''' | || ''County Wexford'' || [[Veksforda]] || {{nts|2365}} || {{nts|145273}} || IE-WX |- | [[Attēls:Wicklow in Ireland.svg|80px]]|| [[Attēls:Wicklow county arms.png|50px]]|| '''[[Viklovas grāfiste]]''' | || ''County Wicklow'' || [[Viklova]] || {{nts|2027}} || {{nts|136448}} || IE-WW |- | [[Attēls:Westmeath in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:WestMeath Coat of Arms.png|50px]] || '''[[Vestmītas grāfiste]]''' | || ''County Westmeath'' || [[Malingara]] || {{nts|1840}} || {{nts|86164}} || IE-WH |- | [[Attēls:Waterford in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:County Waterford Coat of Arms.png|50px]] || '''[[Voterfordas grāfiste]]''' | || ''County Waterford'' || [[Voterforda]] || {{nts|1857}} || {{nts|113795}} || IE-WD |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Īrija]] [[Kategorija:Ziemeļīrija]] g5jrd831mfux5lowrofrbra9z79qdtv 4519551 4519523 2026-09-09T11:51:19Z Kikos 3705 /* Grāfistes */ 4519551 wikitext text/x-wiki {{inuse}} [[File:Ireland trad counties named.svg|thumb|300px|Irijas tradicionālās grāfistes]] '''Īrijas grāfistes''' ir vēsturiskas [[Īrijas sala]]s administratīvās vienības. Sākotnēji tie bija [[Normaņi|normaņu]] struktūras, un, laika gaitā samazinoties kimbro-normaņu baronu un vecangļu muižniecības īstenotajai varai, grāfistu līmenī tika izveidotas jaunas politiskās kontroles struktūras. Grāfistu skaits mainījās atkarībā no laika perioda, tomēr tradicionāli pieņemtais un izmantotais skaitlis ir trīsdesmit divi. 1921. gadā, pēc Īrijas sadalīšanas, sešas no tradicionālajām grāfistēm kļuva par [[Ziemeļīrija]]s daļu. Ziemeļīrijā grāfistes 1973. gadā tika sadalītas vietējās pašvaldības vajadzībām un vairs nepastāv kā adminiastratīvas vienības; to vietā pastāv [[Ziemeļīrijas distrikti|distrikti]]. Īrijā dažas grāfistes tika sadalītas, kā rezultātā ir izveidotas jaunas [[Īrijas administratīvais iedalījums|grāfistes]]: pašlaik pastāv 26 grāfistes, 3 pilsētas un 2 pilsētu grāfistes, saglabājot tradicionālo grāfistu skaitu. == Grāfistes == {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Ģerbonis !! Grāfiste !Nosaukums<br />angļu valodā!! Nosaukums<br />īru valodā !! Administratīvais centrs ! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br />(2021)<small>ZĪ</small><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://build.nisra.gov.uk/en/custom/data?d=PEOPLE&v=COUNTY_NI&~COUNTY_NI=1|title=Get data for your table {{!}} NISRA Flexible Table Builder|website=build.nisra.gov.uk|access-date=2026-09-09|language=en}}</ref> (2022)<small>Ī</small><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cso.ie/en/releasesandpublications/ep/p-cpr/censusofpopulation2022-preliminaryresults/geographicchanges/|title=Geographic Changes Census of Population 2022 - Preliminary Results - Central Statistics Office|publisher=CSO|website=www.cso.ie|access-date=2026-09-09|date=2022-06-23|language=en}}</ref> ! Administratīvā vienība |- | [[Attēls:Armagh Brit Isles Sect 7.svg|97x97px]]|| [[Attēls:Coat of Arms County Armagh.png|57x57px]]|| '''[[Ārmā]]''' |''Armagh''|| ''Ard Mhacha'' || [[Ārmā (pilsēta)|Ārmā]] || {{nts|1327}} || {{nts|194394}} ||<small>[[Ārdsa un Ziemeļdauna]][[Ārmā, Benbridža un Kreigevona|, Benbridža un Kreigevona]], [[Ņūri, Morna un Dauna]], [[Vidusolstera]]</small> |- |[[Attēls:Down Brit Isles Sect 7.svg|97x97px]] |[[Attēls:County Down Coat of Arms.png|50x50px]] |'''[[Daunas grāfiste|Dauna]]''' |''Down'' |''Dúin''&nbsp; |[[Daunpatrika]] |{{nts|2489}} |{{nts|553261}} |<small>[[Ārdsa un Ziemeļdauna]], [[Ņūri, Morna un Dauna]], [[Belfāsta]], [[Lisbērna un Kāslreja]], [[Ārmā, Benbridža un Kreigevona]]</small> |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Donegal.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Donegal CoA.png|72x72px]]|| '''[[Donegolas grāfiste|Donegola]]''' |''Donegal''|| ''Dhún na nGall'' || [[Liforda]] || {{nts|4860}}|| {{nts|167084}}|| <small>Donegola</small> |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Dublin.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Fingal Coat of Arms.png|50px]]|| [[Dublinas grāfiste|Dublina]] |''Dublin''|| ''Bhaile Átha Cliath''&nbsp; || [[Dublina]] || {{nts|922}} || {{nts|1458154}} ||<small>[[Dublina]], [[Danliera-Ratdauna|Dūnliera-Retdauna]], [[Fingala]], [[Dienviddublina]]</small> |- | [[Attēls:Antrim Brit Isles Sect 7.svg|97x97px]]|| [[Attēls:Antrim arms.svg|50x50px]]|| '''[[Entrima]]''' |''Antrim''|| ''Aontroma&nbsp;''|| [[Entrima (pilsēta)|Entrima]]|| {{nts|3089}} || {{nts|651321}} ||<small>[[Entrima un Ņūtaunebi]], [[Belfāsta]], [[Kosvejkosta un Glensa]], [[Lisbērna un Kāslreja]], [[Ārmā, Benbridža un Kreigevona]]</small> |- |[[Attēls:Fermanagh Brit Isles Sect 7.svg|97x97px]] |[[Attēls:Ferm arms.png|51x51px]] |[[Fermena]] |''Fermanagh'' |''Fhear Manach'' |[[Eniskilena]] |{{nts|1851}} |{{nts|63585}} |<small>[[Fermena un Oma]]</small> |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Galway.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Logogalwayco.png|50px]]|| '''[[Golvejas grāfiste|Golveja]]''' | ''Galway''|| ''Gaillimhe''|| [[Golveja]] || {{nts|6151}}|| {{nts|276451}}|| <small>Golvejas grāfiste, [[Golveja|Golvejas pilsēta]]</small> |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Carlow.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Carlow County Crest.svg|50px]]|| '''[[Kārlovas grāfiste|Kārlova]]''' |''Carlow''|| ''Carlow'' || [[Kārlova]] || {{nts|897}} || {{nts|61931}} || <small>Kārlova</small> |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Kerry.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Kerrycocologo.svg|50px]]|| '''[[Kerri grāfiste|Kerri]]''' | ''Kerry''|| ''Chiarraí''|| [[Tralī]] || {{nts|4807}} || {{nts|156458}}|| <small>Kerri</small> |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Cavan.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Arms of County Cavan.svg|51x51px]]|| '''[[Kevanas grāfiste|Kevana]]''' |''Cavan''|| ''Chabháin'' || [[Kevana]] || {{nts|1932}} || {{nts|81704}} || <small>Kevana</small> |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Kildare.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Kildare couty arms.png|50px]]|| '''[[Kildēras grāfiste|Kildēra]]''' | ''Kildare''|| ''Chill Dara''|| [[Neisa (Īrija)|Neisa]] || {{nts|1695}} || {{nts|246977}}|| <small>Kildēra</small> |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Kilkenny.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Kilkenny arms.svg|50px]]|| '''[[Kilkeni grāfiste|Kilkeni]]''' | ''Kilkenny''|| ''Chill Chainnigh''|| [[Kilkeni]] || {{nts|2073}} || {{nts|103685}}|| <small>Kilkeni</small> |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Clare.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Clare Coat of Arms.png|62x62px]]|| '''[[Klēras grāfiste|Klēra]]''' |''Clare''|| ''Chláir'' || [[Enisa (īrija)|Enisa]] || {{nts|3450}} || {{nts|127938}} || <small>Klēra</small> |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Cork.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Cork arms.png|50px]]|| '''[[Korkas grāfiste|Korka]]''' |''Cork''|| ''Chorcaí'' || [[Korka]] || {{nts|7508}} || {{nts|584156}} || <small>[[Korkas grāfiste]], [[Korka|Korkas pilsēta]]</small> |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Louth.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Louth Coat of Arms.png|50px]]|| '''[[Lautas grāfiste|Lauta]]''' | ''Louth''|| ''Lú''|| [[Dandolka]] || {{nts|826}} || {{nts|139100}}|| <small>Lauta</small> |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Limerick.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Limerick Coat of Arms.png|70x70px]]|| '''[[Limerikas grāfiste|Limerika]]''' | ''Limerick''|| ''Luimnigh''|| [[Limerika]] || {{nts|2756}} || {{nts|209536}}|| <small>Limerika</small> |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Laois.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Laoiscocologo.png|50px]]|| '''[[Līšas grāfiste|Līša]]''' | ''Laois''|| ''Laoise''|| [[Portlīša]]|| {{nts|1720}} || {{nts|91657}}|| <small>Līša</small> |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Leitrim.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Leitrim arms.svg|50px]]|| '''[[Litrimas grāfiste|Lītrima]]''' | ''Leitrim''|| ''Liatroma''|| [[Karika pie Šenonas]]|| {{nts|1589}}|| {{nts|35199}}|| <small>Lītrima</small> |- |[[Attēls:Londonderry Brit Isles Sect 7.svg|97x97px]] |[[Attēls:County Leitrim arms.svg|50px]] |[[Londonderi (grāfiste)|Londonderi]] |''Londonderry'' |''Dhoire''&nbsp; |[[Kolreina]] |{{nts|2118}} |{{nts|252231}} |<small>[[Kosvejkosta un Glensa|Kosvejkosta un Glensa,]] [[Deri un Strabāna|Deri un Strabāna,]] [[Vidusolstera]]</small> |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Longford.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Longford Coat of Arms.png|51x51px]]|| '''[[Longfordas grāfiste|Longforda]]''' | ''Longford''|| ''Longfoirt''|| [[Longforda]]|| {{nts|1091}} || {{nts|46751}}|| <small>Longforda</small> |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Mayo.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Mayo coat of arms.png|50px]]|| '''[[Mejo grāfiste|Mejo]]''' | ''Mayo''|| ''Mhaigh Eo''|| [[Kāslbāra]]|| {{nts|5588}}|| {{nts|137231}}|| <small>Mejo</small> |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Meath.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Meath coa.svg|50px]]|| '''[[Mītas grāfiste|Mīta]]''' | ''Meath''|| ''an Mhí''|| [[Navana]]|| {{nts|2342}} || {{nts|220826}}|| <small>Mīta</small> |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Monaghan.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Monaghan CoA.png|50px]]|| '''[[Monahanas grāfiste|Monahana]]''' | ''Monaghan''|| ''Mhuineacháin''|| [[Monahana]]|| {{nts|1295}} || {{nts|65288}}|| <small>Monahana</small> |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Offaly.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Offaly crest.svg|50px]]|| '''[[Ofali grāfiste|Ofali]]''' | ''Offaly''|| ''Uíbh Fhailí''|| [[Talamora]]|| {{nts|2001}} || {{nts|83150}}|| <small>Ofali</small> |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Roscommon.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Logo-contea-Roscommon.png|50px]]|| '''[[Roskomonas grāfiste|Roskomona]]''' | ''Roscommon''|| ''Ros Comáin''|| [[Roskomona]]|| {{nts|2548}} || {{nts|70259}}|| <small>Roskomona</small> |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Sligo.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Sligococo.png|50px]]|| '''[[Slaigo grāfiste|Slaigo]]''' | ''Sligo''|| ''Shligigh''|| [[Slaigo]]|| {{nts|1838}} || {{nts|70198}}|| <small>Slaigo</small> |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Tipperary.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Tipperary COA.svg|50px]]|| '''[[Tiperēri grāfiste|Tiperēri]]''' | ''Tipperary''|| ''Thiobraid Árann''|| [[Klonmela]], [[Nīna (pilsēta)|Nīna]]|| {{nts|4305}} || {{nts|167895}}|| <small>Tiperēri</small> |- |[[Attēls:Tyrone Brit Isles Sect 7.svg|97x97px]] |[[Attēls:Tyrone arms.svg|50x50px]] |'''[[Tirona]]''' |''Tyrone'' |''Thír Eoghain'' |[[Oma (pilsēta)|Oma]] |{{nts|3270}} |{{nts|188383}} |<small>[[Fermena un Oma|Fermena un Oma,]] [[Vidusolstera|Vidusolstera,]] [[Deri un Strabāna|Deri un Strabāna,]] [[Ārmā, Benbridža un Kreigevona]]</small> |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Wexford.svg|99x99px]]|| [[Attēls:County Wexford Coat of Arms.png|67x67px]]|| '''[[Veksfordas grāfiste|Veksforda]]''' | ''Wexford''|| ''Loch Garman''|| [[Veksforda]]|| {{nts|2367}}|| {{nts|163527}}|| <small>Veksforda</small> |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Westmeath.svg|99x99px]]|| [[Attēls:WestMeath Coat of Arms.png|50px]]|| '''[[Vestmītas grāfiste|Vestmīta]]''' | ''Westmeath''|| ''An Iarmhí''|| [[Malingāra]]|| {{nts|1840}} || {{nts|95840}}|| <small>Vestmīta</small> |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Wicklow.svg|99x99px]]|| [[Attēls:Wicklow county arms.png|50px]]|| '''[[Viklovas grāfiste|Viklova]]''' | ''Wicklow'' || ''Chill Mhantáin'' || [[Viklova]] || {{nts|2027}} || {{nts|155851}} || <small>Viklova</small> |- | [[Attēls:Island of Ireland location map Waterford.svg|99x99px]] || [[Attēls:County Waterford Coat of Arms.png|50px]] || '''[[Voterfordas grāfiste|Voterforda]]''' | ''Waterford'' || ''Phort Láirge'' || [[Voterforda]] || {{nts|1858}} || {{nts|127363}} || <small>Voterforda</small> |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Īrija]] [[Kategorija:Ziemeļīrija]] odv4w7huav40jfk27br4dfkxuyen6oa 0 639224 4519497 2026-09-09T05:51:24Z Pirags 3757 jauna lpp 4519497 wikitext text/x-wiki [[attēls:Golytsyn 1723—1807.jpg|thumb|Aleksandrs Goļicins]] '''Aleksandrs Goļicins''' ({{val|ru|Александр Михайлович Голицын}}; 1723—1807) bija [[krievi|krievu]] diplomāts, vicekanclers (1762—1775). [[Krievijas impērija]]s sūtnis [[Nīderlande]]s Republikā un Lielbritānijā. [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabetes Petrovnas]] valdīšanas laikā 1742. gadā viņš sāka darboties Krievijas pārstāvniecībā Holandē. [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā no 1755. līdz 1761. gadam Aleksandrs Goļicins bija sūtnis Londonā. 1762. gada 9. jūnijā [[Pēteris III]] Aleksandru Goļicinu iecēla par vicekancleru. Kad [[Katrīna II]] 1762. gada jūnijā sarīkoja pils apvērsumu, Golicinu nosūtīja pie Pētera III uz Ropšas pili, kur viņš uzrakstīja Katrīnai vēstuli, kurā "lūdza apžēlošanu" un atļauju doties uz ārzemēm, tomēr nomira dažu dienu laikā neskaidros apstākļos. 1764. ɡadā viņu iecēla par [[Slepenpadomnieks (Krievijas Impērija)|slepenpadomnieku]], vēlāk par senatoru (1774), galveno kambarkungu (1775) un Ārlietu kolēģijas locekli. 1778. gadā viņš aizgāja pensijā un dzīvoja Maskavā, miris 1807. ɡadā. Ierakstīts [[Livonijas bruņniecība]]s matrikulā (nr. 209, 1772). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Goļicins, Aleksandrs}} [[Kategorija:1723. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1807. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]] hzgp9l4393ificnwvcf95x3ppxjrfo3 0 639225 4519500 2026-09-09T05:59:46Z Pirags 3757 Pirags pārvietoja lapu [[Viktors Iļjins]] uz [[Viktors Iļjins (basketbolists)]]: cita persona ar šo vārdu 4519500 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Viktors Iļjins (basketbolists)]] lb7np5et2lv624dlfe8pk7xmqzunnze 3 639226 4519503 2026-09-09T06:15:29Z Cabayi 47117 Cabayi pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Preesee]] uz [[Dalībnieka diskusija:Eyemote]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Preesee|Preesee]]" to "[[Special:CentralAuth/Eyemote|Eyemote]]" 4519503 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Eyemote]] jr8xq2qjea50froq4fsbh6g9ge42dvp 0 639227 4519521 2026-09-09T08:00:22Z Olgerts V 41522 Jauna lapa: '''Mazā Gaismas iela''' var būt: * [[Mazā Gaismas iela (Salaspils)|Mazā Gaismas iela]] — iela [[Salaspils|Salaspilī]]; * [[Mazā Gaismas iela (Saurieši)|Mazā Gaismas iela]] — iela Stopiņu pagasta [[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Sauriešos]]; * [[Mazā Gaismas iela (Skulte)|Mazā Gaismas iela]] — iela Skultes pagasta [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]]. == Skatīt arī == * [[Gaismas iela]] {{Ielu nosaukums}} 4519521 wikitext text/x-wiki '''Mazā Gaismas iela''' var būt: * [[Mazā Gaismas iela (Salaspils)|Mazā Gaismas iela]] — iela [[Salaspils|Salaspilī]]; * [[Mazā Gaismas iela (Saurieši)|Mazā Gaismas iela]] — iela Stopiņu pagasta [[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Sauriešos]]; * [[Mazā Gaismas iela (Skulte)|Mazā Gaismas iela]] — iela Skultes pagasta [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]]. == Skatīt arī == * [[Gaismas iela]] {{Ielu nosaukums}} ogkdf64tmima4k1gt0yy8lyhlbkpff2 6 639228 4519532 2026-09-09T09:23:07Z OskarsC 38216 no [https://en.wikipedia.org/wiki/File:Logo_of_the_Equal_Rights_(Latvia).png|angļu vikipdijas] 4519532 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == no [https://en.wikipedia.org/wiki/File:Logo_of_the_Equal_Rights_(Latvia).png|angļu vikipdijas] == Licence == {{Aizsargāts logo}} rypjb495t7eb4vo08qeiefy2wzop17x 0 639229 4519542 2026-09-09T10:56:50Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Litrimas grāfiste]] uz [[Lītrimas grāfiste]]: atveidošana 4519542 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Lītrimas grāfiste]] rjf3z44n462r999oq0dr38tlnutwykq